Ministru kabineta noteikumi Nr. 231

Rīgā 2017. gada 3. maijā (prot. Nr. 22 17. §)

Noteikumi par aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekārtošanu un aprīkošanu

Izdoti saskaņā ar Patvēruma likuma
21. panta pirmo daļu un
Imigrācijas likuma 59. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka Valsts robežsardzes (turpmāk – robežsardze) aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra (turpmāk – centrs) un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu (turpmāk – izmitināšanas telpas) iekārtošanas un aprīkošanas prasības.

2. Centrā iekārto:

2.1. ārzemniekam paredzētās dzīvojamās telpas;

2.2. ārzemniekam paredzētās koplietošanas telpas;

2.3. palīgtelpas un saimniecības telpas;

2.4. pastaigu laukumu;

2.5. šādas speciāli aprīkotas telpas:

2.5.1. medicīnas izolatoru;

2.5.2. īpaša apsardzības režīma telpas (tai skaitā iekšējās kārtības pārkāpēju telpu).

3. Izmitināšanas telpās iekārto:

3.1. patvēruma meklētājam paredzētās dzīvojamās telpas;

3.2. patvēruma meklētājam paredzētās koplietošanas telpas;

3.3. palīgtelpas un saimniecības telpas;

3.4. pastaigu laukumu, ja izmitināšanas telpas atrodas ārpus centra;

3.5. speciāli aprīkotas īpaša apsardzības režīma telpas (tai skaitā iekšējās kārtības pārkāpēju telpu).

4. Dzīvojamās telpas iekārto, vienai personai paredzot minimālo platību ne mazāk par 4 m². Personai ar kustību traucējumiem paredz minimālo platību ne mazāk par 6 m². Dažādu dzimumu personas izvieto atsevišķās dzīvojamās telpās, izņemot gadījumus, ja personas ir vienas ģimenes locekļi. Centrā dzīvojamās telpas dažādu dzimumu personām iekārto savstarpēji nodalītos telpu blokos. Ievērojot dzimumu, nepilngadīgas personas bez pavadības izmitina dzīvojamās telpās, kas iekārtotas sieviešu vai ģimeņu izmitināšanai paredzētajās telpās. Centrā šīs telpas iekārto sieviešu vai ģimeņu izmitināšanai paredzētajā telpu blokā.

5. Koplietošanas telpas ir mācību telpa, bērnu rotaļu telpa, tikšanās telpa, trenažieru telpa, reliģisko rituālu telpa, atpūtas telpa, ēdamtelpa ar virtuvi, veļas mazgātava un smēķētava. Iekārtojot centru un izmitināšanas telpas centrā, attiecīgo kategoriju personu izmitināšanas blokā iekārto bērnu rotaļu telpu (sieviešu vai ģimeņu izmitināšanai paredzētajā telpu blokā), atpūtas telpu, ēdamtelpu ar virtuvi, veļas mazgātavu un smēķētavu.

6. Palīgtelpas un saimniecības telpas ir Robežsardzes amatpersonām un apkalpojošam personālam nepieciešamās telpas, apskates telpa, intervijas telpa, fotografēšanas un daktiloskopijas telpa, procedūru kabinets, internista kabinets, psihologa kabinets, uzkopšanas inventāra noliktava, tualete, virtuve centralizētai ēdiena gatavošanai, ēdamzāle centralizētai ēdināšanai, saimniecības preču noliktava, pārtikas preču noliktava, personu mantu noliktava, tīrās veļas noliktava, netīrās veļas noliktava, veļas mazgātava, apmeklētāju uzgaidāmā telpa, telpa apmeklētāju mantu glabāšanai, caurlaižu režīma nodrošināšanas telpa.

7. Centru un izmitināšanas telpas centrā iekārto un veido kā vienotu kompleksu. Koplietošanas telpas, kas nav iekārtotas attiecīgajā blokā, un palīgtelpas ar saimniecības telpām izmanto gan aizturēto ārzemnieku, gan patvēruma meklētāju izmitināšanas nodrošināšanai. Ja izmitināšanas telpas iekārto citā robežsardzes struktūrvienībā, šo noteikumu 5. un 6. punktā minētās telpas iekārto atbilstoši robežsardzes struktūrvienības tehniskajām iespējām un normatīvo aktu prasībām starptautiskās aizsardzības un pamattiesību jomā.

8. Lai personām nodrošinātu uzturēšanos un pastaigas svaigā gaisā, noteiktā centra vai izmitināšanas telpu teritorijā iekārto ne mazāk kā divus pastaigu laukumus vismaz 25 m² platībā.

9. Centru vai izmitināšanas telpas iekārto atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām tiktāl, cik tas nav pretrunā ar centra vai izmitināšanas telpu drošības prasībām, un paredz:

9.1. elektroapgādi:

9.1.1. apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas, novērošanas un telefonizācijas sistēmas pieslēgumu avārijas apgaismošanas sadalei;

9.1.2. teritorijas un žoga apgaismojumu;

9.1.3. pilnu aprīkojumu potenciālu izlīdzināšanai;

9.1.4. zibensaizsardzības sistēmu un pārsprieguma aizsardzību ēkām, elektrotīkliem, videonovērošanas sistēmai, vājstrāvu tīkliem saskaņā ar zibensaizsardzības normatīviem un elektronisko sakaru sistēmu un to zibensaizsardzības shēmām;

9.1.5. aparatūras elektrobarošanas aizsardzību ar pārsprieguma novadītājiem (trīspakāpju B, C, D);

9.1.6. rezerves strāvas avotu (dīzeļģeneratoru) ar atbilstošu jaudu;

9.2. šādas elektronisko sakaru sistēmas (strukturizētās kabeļu sistēmas):

9.2.1. nodrošinājumu ar tālruņa, telefaksa un datoru sakaru tīkliem (ekrānus zemējot);

9.2.2. datoru tīklu ar apmaiņas ātrumu ne mazāk kā 100 MB/s, kā arī atsevišķās zonās bezvadu internetu;

9.2.3. tālruņu un datoru tīkla vadu ievilkšanu telpās, izmantojot kabeļu kanālus;

9.2.4. tālruņu un datoru tīklu veido, izmantojot piektās vai augstākas kategorijas ekranēto vītā pāra kabeli;

9.2.5. datoru uzstādīšanas vietās paredz uzstādīt nepārtrauktās barošanas blokus;

9.2.6. datoru tīkla aparatūrai izmanto vismaz 3COM firmas tipa koncentratorus (switch) un tīkla kartes;

9.2.7. kā nepārtrauktās barošanas avotus izmanto UPS;

9.3. šādas signalizācijas sistēmas:

9.3.1. teritorijas, personu koplietošanas telpas, medicīnas izolatoru, īpaša apsardzības režīma telpas, pastaigu laukumu aprīko ar videokamerām, kas nodrošina informāciju ciparu ierakstā un iespēju pārraidīt attēlu, izmantojot TCP/IP;

9.3.2. atsevišķās zonās un ārdurvīs – kodētas atslēgas ar pielaidi un atslēgu lietošanas sarakstu datora atmiņā;

9.3.3. automatizēto CCTV ciparu ierakstu sistēmu ar signālu Delta kompresijas metodi un fotoprinteri;

9.3.4. profesionālu ugunsdzēsības signalizāciju saskaņā ar "adrešu" sistēmu;

9.3.5. dzīvojamo un koplietošanas telpu logu apsardzi no ēkas ārpuses ar kustību sensoriem, kas savienoti ar videonovērošanas iekārtām, kā arī dzīvojamo un koplietošanas telpu logu aprīkošanu ar agrīnās brīdināšanas sistēmu pret nesankcionētu logu atvēršanu vai stiklojuma bojāšanu. Ja kāda no šīm apsardzības sistēmām netiek uzstādīta, attiecīgie logi tiek aprīkoti ar ārējo restojumu;

9.4. paaugstinātu zibens un pārsprieguma aizsardzību:

9.4.1. trīspakāpju elektrobarošanas aizsardzību;

9.4.2. metāla mastus, uz kuriem uzstādītās videokameras sazemē un aprīko ar zibens aizsargiem;

9.4.3. aizsardzību pret augsta potenciāla iekļuvi ēkās caur pazemes un virszemes metāla konstrukcijām un komunikācijām;

9.4.4. sakaru, videonovērošanas un datoru aparatūras aizsardzībai paredz pārsprieguma aizsardzības ierīces, kuras uzstāda pēc iespējas tuvāk aizsargājamai aparatūrai un pievieno ekvipotenciāla kopnēm pa īsāko ceļu;

9.4.5. galveno (ievada) ekvipotenciāla kopni, kā arī atsevišķas ekvipotenciāla kopnes aprīko ar aizsargājamo aparatūru (piemēram, serveru telpā, dežūrtelpā);

9.5. pašplūsmas un piespiedu vēdināšanas sistēmas saskaņā ar normatīviem;

9.6. centralizētu, atsevišķi katrā telpā regulējamu gaisa kondicionēšanas sistēmu;

9.7. atsevišķās telpās (piemēram, serveru telpā, dežūrtelpā) individuālas gaisa kondicionēšanas iekārtas;

9.8. ugunsdzēsības hidrantu sistēmas saskaņā ar normatīviem;

9.9. centra teritorijas iežogojumu (3 m augsts, necaurredzams žogs no triecienizturīga materiāla (piemēram, betona, ķieģeļiem) ar dzeloņstiepļu pinumu, aprīkots ar kustību sensoriem un videonovērošanas iekārtu, kas savstarpēji savienoti);

9.10. automatizētu vārtu atvēršanu un aizvēršanu;

9.11. pastaigu laukuma iežogojumu (3 m augsts, triecienizturīga materiāla žogs ar dzeloņstiepļu pinumu, aprīkots ar kustību sensoriem un videonovērošanas iekārtu, kas savstarpēji savienoti).

10. Labiekārtojot centru vai izmitināšanas telpas, paredz:

10.1. teritoriju ar cieto segumu (piemēram, asfaltbetons, bruģis), izņemot bērnu rotaļu laukumu;

10.2. atsevišķu vietu ar nojumi (lapeni) pastaigu laukumā;

10.3. atsevišķu vietu bērnu rotaļu laukumam sieviešu vai ģimeņu pastaigu laukumā;

10.4. novietni atkritumu tvertnēm;

10.5. trīs karogu mastus.

11. Dzīvojamo un koplietošanas telpu, kā arī medicīnas izolatora sienas un logi ir no triecienizturīgiem materiāliem, lai nepieļautu iespēju personām patvaļīgi atstāt centru vai izmitināšanas telpas, bojāt dzīvojamo un koplietošanas telpu sienas, logus un durvis, kā arī nodarīt kaitējumu citām personām.

12. Iekārtojot īpaša apsardzības režīma telpas (tai skaitā iekšējās kārtības pārkāpēju telpas), ievēro, ka minimālā platība uz vienu personu nedrīkst būt mazāka par 4 m² (neskaitot tualetes telpas), attālums starp dzīvojamās telpas sienām ir vismaz 2 m, griestu augstums – vismaz 2,5 m, bet logi nav mazāki par 0,5 x 0,5 m. Sienas, logi un durvis ir no triecienizturīgiem materiāliem, lai nepieļautu iespēju personām patvaļīgi atstāt centru vai izmitināšanas telpas, bojāt telpu sienas, logus un durvis, kā arī nodarīt kaitējumu citām personām. Logi no ārpuses ir restoti.

13. Dzīvojamo un koplietošanas telpu, medicīnas izolatora un īpaša apsardzības režīma telpas (tai skaitā iekšējās kārtības pārkāpēju telpas) komunikācijas (vadus, kabeļus, caurules) izvieto tā, lai personām nebūtu iespējas tām brīvi piekļūt. Dzīvojamo un koplietošanas telpu, medicīnas izolatora, procedūru kabineta, internista kabineta, apskates telpas un īpaša apsardzības režīma telpu (tai skaitā iekšējās kārtības pārkāpēju telpas) apdarei izmanto viegli tīrāmus un dezinficējamus materiālus.

14. Centru un izmitināšanas telpas aprīko atbilstoši šo noteikumu pielikumam.

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 435 "Noteikumi par izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasībām" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 96. nr.; 2015, 134. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada  3. maija
noteikumiem Nr. 231

Centra un izmitināšanas telpu aprīkojums

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis