Par okupācijas muzeja turpmāko likteni

Kā zināms, ēku, kurā atrodas okupācijas muzejs, paredzēts nojaukt. Tāpēc par tā turpmāko likteni lēma Nacionālās kultūras padomes sēdē, kas notika 13.septembrī. KM vecākā referente muzeju jautājumos I.Bušmane informēja, ka tikusi saņemta atbilde no Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta, ka ēka nākošajā gadā vēl netiks nojaukta. Sēdes dalībnieki piekrita A.Vilka teiktajam, ka Okupācijas muzejs ir jāatbalsta, jo šī muzeja ekspozīcija Latvijas kultūras kopainā iezīmē būtisku laikposmu. Muzejam jāpastāv, ir jāatrod tam citas, piemērotas telpas: šādu domu atbalstīja arī kultūras ministrs R.Pīks. H.Demakova uzsvēra, ka muzeja pastāvēšana skatāma kopainā ar Saeimas pieņemto likumu par Latvijas okupāciju: šis muzejs būtu Saeimas atbalstāms un tam būtu jāizdala speciāli ārpusbudžeta līdzekļi (muzeja uzturēšanai gadā ir nepieciešams Ls 15,7 tūkst.). H.Demakova un R.Umblija runāja par to, ka svarīgi ir skatīt šī muzeja attīstības perspektīvas kontekstā ar muzeju darbības un attīstības koncepciju, kuru pašreiz izstrādā KM. Svarīgi ir saskatīt vietu, kuru aizpilda Okupācijas muzejs visu Latvijas muzeju darbības kopainā. Izskanēja arī doma par to, ka šī muzeja darbība nav tikai Kultūras ministrijas kompetencē, muzejs saistīts arī ar citu ministriju darbību (piem., ar Aizsardzības ministriju) – tāpēc jautājums par šī muzeja likteni un finansēšanu (tāpat kā Latvijas muzeju attīstības koncepcija kopumā) ir Ministru kabineta līmenī risināma problēma. Tas, protams, neatceļ Kultūras ministrijas atbildību, bet gan uzrāda vēlmi paredzēt ne tikai problēmas risinājuma veidus, bet arī šo risinājumu reālus iedzīvināšanas ceļus. Nacionālā kultūras padome nolēma, ka Kultūras ministrijai ir jāsagatavo Ministru kabineta lēmuma projekts par okupācijas muzeju, kas paredz gan principiālu atbalstu Okupācijas muzejam, gan konkrētus veidus, kā varētu risināt šī muzeja problēmas.

Iveta Zvaigzne,

KM preses sekretāre