12. septembra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr. 156.

R.Zīle. 55.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 90.panta 2.punktu minētajā redakcijā — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 90.panta 2.punkta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 56.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — 90.pantā aizstāt 3.punktā attiecīgos vārdus — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbilstošo vārdu nomaiņu, kā dots tabulā, nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādājusi savu priekšlikumu — papildināt 91.pantu ar jaunu otro un trešo daļu, mainot daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 91.panta jauno otro un trešo daļu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 57.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādājusi priekšlikumu — izteikt 92.pantu minētā redakcijā, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas sniegto redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt 93.pantu trešo daļu ar jaunu 5.punktu, mainot punktu numerāciju. Šī redakcija ir dota tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 93.panta trešās daļas papildināšanu ar jaunu 5.punktu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 58.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 96.pantu minētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 96.panta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu 97. pantu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jaunā 97.panta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 60.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 98.pantā attiecīgos vārdus — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārdu nomaiņu 98.pantā nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādājusi savu priekšlikumu — papildināt 99.pantu ar jaunu otro daļu, mainot attiecīgi daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 99.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 61.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 99.panta otro daļu minētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas sniegto redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums — 100.pantā papildināt otro daļu ar attiecīgiem vārdiem — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 100.panta papildinājumu otrajā daļā nav? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums — 100.pantā papildināt trešo daļu ar otro teikumu minētā redakcijā — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 100.panta trešās daļas otro teikumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 62.lapaspuse. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt 101.pantā attiecīgos vārdus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 101.panta vārdu nomaiņu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu — izslēgt 104.pantu un izteikt to kā 70.pantu, mēs jau iepriekš nedaudz saskārāmies ar šo numerācijas maiņu.

Sēdes vadītāja. Tas pēc būtības nav izskatāms. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 63.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 107.panta pirmās daļas pirmā teikuma palīgteikumu minētā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 107.panta pirmās daļas pirmā teikuma palīgteikuma redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 64.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — 108.panta trešās daļas 1. punktā attiecīgi aizstāt vārdus — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 108.panta trešās daļas pirmā punkta vārdu nomaiņu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt 108.panta trešo daļu ar jaunu punktu, mainīt daļu numerāciju minētajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 108.panta trešās daļas papildināšanu ar jaunu punktu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 65.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — 108.panta sestajā daļā attiecīgi aizstāt vārdus — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 108.panta sestās daļas vārdu nomaiņu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 66.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — 109.pantā aizstāt ceturtajā daļā attiecīgos vārdus — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu par 109.pantu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums — 109.pantā aizstāt piektajā daļā minētos vārdus — ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par vārdu nomaiņu 109.panta piektajā daļā nav? Pieņemts.

R.Zīle. Par vārdu izslēgšanu 110.panta 1.punktā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — izslēgt vārdus 110.panta pirmajā punktā atbilstoši dotajam tekstam tabulā nav? Pieņemts.

R.Zīle. 66.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 113.panta virsteikumu minētā redakcijā — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 113.panta virsteikuma jauno redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 68.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izteikusi priekšlikumu — pirmās daļas otro teikumu pārcelt kā otrās daļas pirmo teikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu par 114.pantu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 69.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādājusi savu priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 116.pantu, mainot panta numerāciju minētajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas jauno 116.pantu un tā redakciju nav, pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — 116.pantā apmainīt vietām pirmo un otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par pirmās un otrās daļas apmaiņu vietām nav? Pieņemts.

R.Zīle. 71.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 119.pantā attiecīgos vārdus — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārdu nomaiņu 119.pantā nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādājusi priekšlikumu — izteikt 121.panta pirmo daļu minētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 121.panta pirmās daļas redakciju nav, pieņemts.

R.Zīle. 72.lapaspuse. Deputāta Čerāna priekšlikums — izteikt 121.panta piekto daļu minētā redakcijā — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 121.panta piektās daļas redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 73.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 124.panta trešo daļu minētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 124.panta trešās daļas redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 74.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu — ir atbalstīts. Respektīvi, tas ir komisijas priekšlikums. Un par šo pašu priekšlikumu bija saņemts deputāta Zīles priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Zīle balsojumu neuztur? Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu — izteikt pārejas noteikumu 4.punktu – nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt pārejas noteikumu 6.punktu minētā redakcijā, tas ir komisijas priekšlikums, tātad atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par pārejas noteikumu 6.punkta jauno redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. Es lūgtu priekšsēdētāju, sēdes vadītāju likt šo likumprojektu balsot trešajā, pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 7. Likums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms sākam izskatīt darba kārtību, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā. Izskatām iesniegšanas secībā.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 12.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par dažu rajonu, pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”, iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Deputātiem iebildumu par šādu priekšlikumu nav? Tātad tas ir pēc ceturtā darba kārtības punkta — pēc atvaļinājuma piešķiršanas, pirms trešās sadaļas — par amatpersonu iecelšanu. Andrejs Panteļējevs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Es ierosinātu šodien izņemt no darba kārtības...

Sēdes vadītāja. Panteļējeva kungs, es ļoti atvainojos, ka es jūs pārtraucu, izskatīsim visu, kas man šeit ir priekšā, un tad jūs ar savu priekšlikumu, jo mums pašlaik ir jāatrisina jautājums par tiesnešu apstiprināšanu, kuru mēs iekļaujam darba kārtībā. Lūgums ir pēc sadaļas — “Prezidija ziņojumi”, ja deputātiem nav iebildumu, tad tiesnešu apstiprināšanu iekļaujam pēc sadaļas — “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu nav.

Nākamais — Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstīt komisijas lēmumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt... Tā, bet tas ir pats lēmums, bet... Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šā gada 12.septembra sēdes darba kārtībā aiz ceturtās sadaļas 6.punkta lēmuma projektu Nr.1358 “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz šā gada 19.septembrim “Obligātā militārā dienesta” likumprojektam trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumu, ka tas tiek iekļauts pēc ceturtās sadaļas jeb darba kārtības 6.punkta, tātad atbilde uz Saeimas pieprasījumu. Vai deputātiem ir iebildumi par šī dokumenta iekļaušanu šajā vietā darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijam. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai pirmā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Lūdzam iekļaut minēto likumprojektu Saeimas šā gada 12.septembra sēdes darba kārtībā. Priekšlikums par darba kārtību, kurā vietā iekļaut... Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Komisija, izskatot šo likumprojektu un atbalstot to, lūdzot ietvert šodienas darba kārtībā, arī ierosina pieņemt lēmumu iekļaut viņu kā piektās sadaļas 2.darba kārtības punktu. Aiz nupat iebalsotā.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir aiz... Nē, piektā sadaļā 1.punkts ir “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju””, otrais ir likumprojekts “Par individuālo ģimenes uzņēmumu...” un tā tālāk, trešais punkts piektā sadaļā iznāk tad jūsu, jo jūs sakāt — piektās sadaļas otro punktu.

J.Lagzdiņš. Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Nupat mēs atbalstījām Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu un papildus iekļāvām kā pirmo piektās sadaļas...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, aiz ceturtās sadaļas kā jaunu punktu, nevis kā piektās sadaļas pirmo.

J.Lagzdiņš. Tādā gadījumā es...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, lai būtu... Lagzdiņa kungs, vienosimies tā, lai būtu pavisam vienkārši — nosauc pašreizējo numerāciju un likumprojektu, aiz kura vēlaties, lai izskata. Pavisam vienkārši.

J.Lagzdiņš. Kā astoto darba kārtības punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad pirms septītā vai... Pirms kura likumprojekta?

J.Lagzdiņš. Pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju””.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad kā pirmo pie neizskatītiem likumprojektiem, pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju””. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es aicinātu nepapildināt šīsdienas darba kārtību, kurā ir jau 60.jautājumi, vēl ar jauniem likumprojektiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likumprojekts ir politiski diskutējams un būtu jādod laiks arī frakcijām to apspriest, un nevajadzētu komisijai mēģināt šādā veidā steidzami to vienkārši dabūt cauri, jo autājums par tiesībām nepilsoņiem strādāt valsts pārvaldē tiešām nav tādā veidā, steidzamības kārtībā, izlemjams. (Starpsauciens: “Tātad par pilsonību.”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Viens “par”, viens “pret” ir runājis. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” iekļaušanu Saeimas darba kārtībā, nu, un sadaļu Lagzdiņa kungs norādīja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par iekļaušanu vai pret iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 11, atturas — 8. Lēmums par iekļaušanu darba kārtībā pieņemts. Vai deputātiem ir iebildumi par ierosinājumu izskatīt viņu kā piektās sadaļas šobrīd 1.punktu? Deputātiem iebildumu par to nav.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz 1996.gada 12.septembra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas. No sadaļas Nr.2 “Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi”, tas ir, 4.lappuse, deputāti, es ceru, tagad ir atraduši, no sadaļas tātad punktus 18., 19. izskatīt pēc sadaļas — “Prezidija ziņojumi”. Nu, tagad tas būtu pēc tiesnešu apstiprināšanas. Vai deputātiem ir iebildumi par šādām izmaiņām darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.

Piecu deputātu priekšlikums: “Lūdzu atlikt lēmuma projekta “Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”, dokuments Nr.1321, izskatīšanu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 12.septembra sēdes darba kārtībā.” Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma izslēgšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem... ja ir iebildumi, tad balsosim, ja iebildumu nav, tad... Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Mēs vienkārši esam pārsteigti par to, kad tāds jautājums ir parādījies, jo ir cilvēki konkrēti, kāpēc mēs nevaram nobalsot, tāpēc es aicinu likt šo jautājumu uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Jūs aicinat balsot “pret” šo priekšlikumu. “Par” vēlas kāds runāt? Anta Rugāte — LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte, kā viena no parakstītājām arī vienlaicīgi.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums parādījās tādēļ, ka, caurlūkojot šī lēmuma projekta sagatavošanas procedūru komisijā, mūsu frakcijai radās pamatots iebildums pret šo lēmuma tekstu, jo nedz likuma “Par radio un televīziju” 42.panta trešā daļa, nedz arī Kārtības rullis, uz kuru ir atsauce šī panta minētajā daļā, neparedz, ka komisija izdarītu kādu atlasi, balsošanu vai kādu citu novērtējošu dokumentu dotu Saeimai pirms Saeima pati ir izdarījusi balsojumu par tiem kandidātiem, kuri pretendē uz Nacionālās radio un televīzijas padomes vakantajām vietām. Tādēļ ir šis mūsu priekšlikuma iesniegums atlikt šī jautājuma izskatīšanu, lai vismaz dokumentāli šis process būtu komisijā nokārtots pēc procedūras korekti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu priekšlikumu, atlikt jautājuma izskatīšanu 12.septembra sēdē. Tad balsojam par priekšlikumu atlikt šobrīd. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 30, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Darba kārtībā šis jautājums netiek svītrots.

Piecu deputātu priekšlikums: “Ierosinām izslēgt no šīsdienas darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Pilsonības likuma” sadaļā — Prezidija ziņojumi.” “Par” vai “pret” neviens runāt nevēlas, deputātiem iebildumu par šādu priekšlikumu nav? Pieņemts, tātad tas ir darba kārtības, šobrīd izsludinātās darba kārtības otrās sadaļas 3.jautājums.

Sākam izskatīt šodienas darba kārtību — Prezidija ziņojumi. Tā kā Juris Vidiņš ir iesniedzis rakstiski: “Lūdzu atsaukt iesniegto priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā””, es saprotu, ka deputāts nevar atsaukt likumprojektu, bet var atsaukt savu parakstu, līdz ar to likumprojektā vairs nav piecu iesniedzēju un jautājums nav izskatāms sēdē. Līdz ar to sadaļa par saņemtajiem likumprojektiem ir izskatīta.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Amerikam. Godātie deputāti, lūdzu, esiet uzmanīgi, mēs turpinām izskatīt darba kārtības jautājumu par atvaļinājuma piešķiršanu Andrim Amerikam.

Janīna Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Amerika iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 23.septembra līdz 27.septembrim.

Sēdes vadītāja. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Amerikam no šā gada 23.septembra līdz 27.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par dažu rajonu, pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juris Kaksītis, Juridiskās komisijas vārdā — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Kaksīša kungs, mūsu rīcībā 3 minūtes, vai mēs sākam izskatīt jautājumu, jo mēs esam strādājuši pusotras stundas.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Savā lūgumā iekļaut šo jautājumu šodienas darba kārtībā Juridiskā komisija jau ir izteikusi to lietas būtību, kāda ir šobrīd un kāda situācija ir izveidojusies, ka 14.septembrī šiem tiesnešiem, kas ir iecelti amatā un nostrādājuši divus gadus, izbeidzas pilnvaru termiņš. Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja šīs tiesnešu lietas, izskatīja materiālus, kas saņemti no Tieslietu ministrijas, tieslietu ministra priekšlikumu apstiprināt minētos tiesnešus attiecīgo rajonu tiesās bez termiņa ierobežojuma. Juridiskai komisijai ir vienprātīgs lēmums — pozitīvs lēmums attiecībā par visiem tiesnešiem, tādēļ es lūdzu Saeimu apstiprināt par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi Aivaru Keišu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 6, atturas — 9. Aivars Keišs apstiprināts par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežošanas.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu par Talsu rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Regīnu Knabi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 8, atturas — 3. Regīna Knabe apstiprināta par Talsu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Lilitu Kosoju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 7, atturas — 8. Lilita Kosaja ievēlēta par Bauskas rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Ligitu Kuzmani.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu!Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 7, atturas — 7. Ligita Kuzmane apstiprināta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Kaksīša kungs, pulkstenis ir 14.30. Es atvainojos, ja deputātiem nav iebildumu, mēs varam turpināt, ja ir iebildumi, pārtraukums. Pārtraukums līdz pulksten 15. 00.

Es atvainojos, ka es pasludināju pārtraukumu. Tā kā tas ir pirmais mūsu pārtraukums šodienas kārtējā sēdē, mums ir jāveic trīs reģistrācijas sēdes laikā, lūdzu, reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Alfreds Čepānis, Kārlis Čerāns, Roberts Dilba, Viesturs Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu! Turpinām izskatīt jautājumu par tiesnešu ievēlēšanu. Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Kasītis (DPS).

Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Saeimu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Dianu Mašiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, godātie deputāti, netraucēt operatoru balsošanas laikā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 4. Diana Mašiņa ievēlēta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

J.Kaksītis. Cienījamā sēdes vadītāja! Apstiprināta...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ko?

J.Kaksītis. Apstiprināta. Jūs teicāt “ievēlēta”.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos par neprecizitāti. Apstiprināta.

J.Kaksītis. Es lūdzu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Jevgeniju Salimu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 3, atturas — 4. Jevgenijs Salims apstiprināts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. 18.darba kārtības jautājums. Aida Prēdele — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā. LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā slēgtajā sēdē izskatīja jautājumu par ilggadējā Latvijas orientēšanās sporta izlases dalībnieka, pazīstama trenera un augstas klases topogrāfisko sporta karšu speciālista Valerija Kiseļeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Komisijas lēmums bija pozitīvs. Jūs esat saņēmuši gan Valerija Kiseļeva dzīves gājumu, gan arī vairākas ieteikuma vēstules, kas ir jūsu rīcībā, tāpēc es neatkārtošu visu to, kas tur ir rakstīts, ceru, ka jūs ar to esat labi iepazinušies, tāpēc aicinu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu — Valeriju Kiseļevu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 4, atturas — 13. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Veras Guzanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Tāpat komisija izskatīja arī jautājumu par Veras Guzanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Diemžēl jāteic, ka komisijas lēmums bija negatīvs. Jūs varat iepazīties ar Guzanovas kundzes autobiogrāfiju. Viņa ir Valsts arhīva direktora vietniece. Iepriekšējā sēdē mēs izskatījām jautājumu par Valsts vēstures arhīva direktora uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem. Šis jautājums tātad ir līdzīgs. Aicinu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Andris Tomašūns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Tomašūns (LC). Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka komisijas lēmums ir bijis šāds, kāds jums ir izdalīts, es gribu lūgt jūs šodien tomēr balsot par šo pilsonības piešķiršanu, jo, ja jūs atceraties, pagājušajā sēdē, balsošana bija par Rižova kungu, kurš ir līdzīgā situācijā, tāpat strādā šajā Latvijas Valsts vēstures arhīvā, vada to, Guzanovas kundze strādā Latvijas Valsts arhīvā, un viņu nopelni šajā gadījumā ir pilnīgi vienādi. Tāpēc es lūdzu jūs šodien atbalstīt iesniedzējus un Veras Guzanovas lūgumu un balsot par pilsonības piešķiršanu viņai.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es, neskatoties uz Tomašuna kunga pozitīvo uzstāšanos, aicinu visus deputātus atturēties. Atturēties viena iemesla dēļ. Mēs šodien nodevām izskatīt komisijās grozījumus likumā “Par civildienestu”. Tā iemesla dēļ, ka šobrīd mūsu civildienestā strādā daži simti ierēdņu, kuri tiešām strādā labi, un nav it kā nekāda pamata viņus atbrīvot, bet diemžēl spēkā esošais likums paredz, ka viņi pēc dažiem mēnešiem ir jāatbrīvo. Tikai tāpēc, ka viņi nav pilsoņi. Manuprāt, Saeima rīkojas nepareizi, starp citu, to pašu es varētu attiecināt arī uz Rižkova kungu, par kuru balsojot, starp citu, es arī atturējos, jo tas, ka cilvēks ir labs ierēdnis un labi pilda darbu, es domāju, tas nav īpašs nopelns valsts labā. Cita lieta ir sasniegumi sportā, mākslā, zinātnē, bet ierēdnis ir ierēdnis. Es domāju, ka mums vajadzētu atrisināt pozitīvi problēmas, kas saistās ar likumu “Par civildienestu”, un atļaut tiešām šiem cilvēkiem, kas labi strādā, arī tālāk turpināt strādāt un pildīt savus pienākumus pret valsti, bet nevajadzētu mums visiem šiem cilvēkiem tāpēc piešķirt pilsonību. Es tāpēc aicinu atturēties. Paldies! (No zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vienīgi lūgums deputātiem, kad jūs minat konkrētas personas, nosaukt pareizi šo cilvēku uzvārdus. Rižkova pilsonību Latvijas Saeima nav izskatījusi. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Rižovs.”)

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu — Veru Guzanovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režimu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 11, atturas — 22. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Pirmo reizi negatīvs balsojums!”)

Godātie deputāti, tagad, lūdzu, paņemiet izsludināts darba kārtības lapu un sekojiet līdzi tam, ko es jums nolasīšu:

Pieci deputāti ir ierosinājuši pārcelt Saeimas 12.septembra sēdes darba kārtības piektās sadaļas jautājumu “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”, reģistrācijas numurs 285, 8. jautājums darba kārtības izsludinātajā kārtībā, un tam sekojošos 9., 10.,11. un 12. darba kārtības jautājumus — reģistrācijas numuri — 284, 283, 286 un 289, pirms darba kārtības ceturtās sadaļas. “Par”, “pret” vēlas kāds runāt? Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Tikai iepriekš pasakiet, jūs runāsit “par” vai “pret”? “Pret”. Tātad vēl vienam būs tiesības runāt “par”.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Pirmie divi likumprojekti, kas šodien mums ir jāizskata, tie ir tie likumprojekti, ko ierosināja Aizsardzības un iekšlietu komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, neprasa ilgu laiku. Tos varēs izskatīt faktiski katru ne ilgāk kā piecās minūtēs. Tādēļ es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tie likumprojekti, par kuriem šeit iestājas šie priekšlikumu iesniedzēji, seko tieši pēc šiem likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. “Par”.

R.Zīle (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu runāt “par”, par cik mēs šodien pieņēmām maksātnespējas likumu trešajā un galīgajā lasījumā. Mēs šodien pieņēmām ārkārtas sēdē Civilprocesu likuma pirmo lasījumu, kas būs steidzamības kārtībā, un šiem abiem likumiem, kas ir saistīti ar maksātnespējas likuma iedarbināšanu dzīvē, spēkā, ir ļoti nepieciešami arī pavadošie likumi, kas ir Tautsaimniecības komisijā sagatavoti un kuri tad arī tika iesniegti. Tie ir tikai otrajā lasījumā. Ja mēs iekavējam šo procedūru, mēs vienkārši šo maksātnespējas koncepciju atliekam uz nezināmu laiku. Tā arī bija motivācija, kāpēc mēs lūdzam pārcelt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu — pārcelt pirms ceturtās sadaļas darba kārtības izsludinātos 8., 9., 10., 11. darba kārtības jautājumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 14, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums “Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā”. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Ir?

Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Es atvainojos! Kolēģi, piedodiet, lūdzu! Es vienkārši pārlēcu pāri sakarā ar tām daudzajām izmaiņām, kas mums ir darba kārtībā. Piedodiet!

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. Es tagad domāju par balsošanas kārtību. Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka ievēlēts ir tas, kas ir saņēmis vairāk nekā pusi no balsojošo skaita, bet vai tad, ja ir balsots par pirmo, ja viņš ir saņēmis pusi, vairs nebalso par nākamajiem diviem? Tas Kārtības rullī nav atrunāts. Ja saņem divi vairāk nekā pusi balsu... (Starpsauciens: “Aizklātā balsošana ar biļeteniem!”)

Sēdes vadītāja. Jā... Redziet, kas par lietu. Neviens nav iesniedzis priekšlikumu par balsošanas kārtību. Visi iekļāva dienas kārtībā, visi saprata to, bet tagad situācija ir tāda: ja par pirmo ir saņemts šis balsu skaits, tad nākamie principā vairs nav balsojami. Bet es atvainojos... Godātie deputāti! Lai izmainītu balsošanas kārtību to, kāda ir primāra noteikta Kārtības rullī, ir vajadzīgs jūsu iesniegums, Saeimas Prezidijā nav neviena iesnieguma, kas ierosinātu savādāku balsošanas kārtību, nekā tiek dota Kārtības rullī. Ja vajadzēja ar biļeteniem, lūdzu! Vajadzēja iesniegt, kolēģi! Par slēgto tāpat ir jāiesniedz Prezidijā visi šie priekšlikumi... Nu par aizklāto balsošanu... Par visu ir jāiesniedz, ir jānāk ar priekšlikumiem.

Godātie deputāti! Man būtu priekšlikums par piecu minūšu pārtraukumu, kamēr jūs savstarpēji vienojaties par balsošanas kārtību, ja nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu minūšu pārtraukumu, savstarpēji vienojoties tālāk par balsošanas kārtību. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 9, atturas — 7. 15.20 turpinām darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu balsot ar vēlēšanu zīmēm. Viens — “par”, viens — “pret” runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 10 deputātu priekšlikumu — balsot ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 16, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Vēlēšanu komisija! Atvainojos, Balsu skaitīšanas komisiju lūdzu ķerties pie vēlēšanu biļetenu sagatavošanas.

Balsu skaitīšanas komisiju šādā reizē vadīs Ilmārs Bišers — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS).

Balsu skaitītājus lūdzu sanākt Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Varbūt mēs varētu vienoties uzreiz par tālāko darba kārtību. Kā mēs vienojamies? Jo es domāju, ka nevienam deputātam nav iebildumu, ka mēs turpinām darbu pie jautājumu izskatīšanas. Bišera kungs, kā jūs mums darīsiet zināmu, ka pārejam pie balsošanas? (No zāles deputāts I.Bišers: “Ieradīšos zālē!”) Ieradīsities zālē, bet tad mēs nevaram pārtraukt jautājumu. Tā kā vajadzētu iepriekš brīdināt un tad... Labi. (Starpsauciens: “Pēc cik ilga laika?”)

Jā, kolēģi, diemžēl mums šodien ir lielā pārtraukumu diena. Nevaru pāriet pie nākamā jautājuma izskatīšanas, kamēr nav izskatīts iepriekšējais.

Tagad lūdzu divi atsevišķi gari zvani jūs aicina sākt balsošanas procedūru, ja tā mēs varam vienoties, Bišera kungs.

I.Bišers. Pirmais zvans aicinās uz balsošanu, kas notiks Prezidija zālē. Otrais zvans — uz darba turpinājumu, lai nolasītu rezultātus.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tagad lūdzu...

I.Bišers. Ja kādam varbūt ir atsevišķi jautājumi, komisijas priekšsēdētājas vietas izpildītājs ir gatavs atbildēt ne no tribīnes, bet pienāciet klāt, ja kādam ir.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu, godātie deputāti uzturēties tajās Saeimas telpās, kur ir dzirdams Saeimas zvans. Turpinām darbu. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam šajā sēdē, Ilmāram Bišeram — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam.

I.Bišers. Cienītie deputāti! Balsu skaitīšanas komisija informē par balsu skaitīšanas rezultātiem.

Vēlēšanās piedalījās 63 deputāti. Tika izsniegtas 63 vēlēšanu zīmes. Atverot urnu tika atrastas 63 vēlēšanu zīmes, kuras visas tika atzītas par derīgām.Balsis sadalījās sekojoši: par Ansi Epneru nodotas 30 balsis, par Dravnieka kungu nodotas 19 balsis, un par Heino Jankovska kungu nodotas 11 balsis. Sakarā ar to, ka neviens nav saņēmis vairāk par pusi no balsīm, pirmā balsošanas kārta nav devusi rezultātu, neviens nav ievēlēts. Un tāpēc mēs tūlīt saņemsim jaunas vēlēšanu zīmes un notiks otrā balsošanas kārta par tiem pašiem trim kandidātiem.

Sēdes vadītāja. Precizēsim balsu skaitīšanas rezultātus. Tātad 60 deputāti ir balsojuši, izvēloties vienu kandidātu, un cik es saprotu...

I.Bišers. Jā, trīs vēlēšanu zīmēs bija izsvītroti visi trīs kandidāti.

Sēdes vadītāja. Tagad viss ir skaidrs. Godātie deputāti, gaidām jaunās vēlēšanu zīmes otrai kārtai.

Godātie deputāti! Ieņemiet savas vietas. Zvans ir izskanējis.

Vārds vēlēšanu komisijas vadītājam — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam Ilmāram Bišeram.

I.Bišers (DPS). Cienītie deputāti! Informēju par balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.2. Par balsošanas rezultātiem:

Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 76 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un nomainīta netika neviena vēlēšanu zīme. Līdz ar to tika dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 76 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām netika atzīta neviena. Par kandidātiem tika nodots sekojošs balsu skaits: Par Heino Jankovski nodotas 12 balsis. Par Māri Dravnieku 27 balsis. Par Ansi Epneru 29 balsis. Astoņās vēlēšanu zīmēs bija izsvītroti visi trīs kandidāti. Līdz ar to otrajā balsošanas reizē nav ievēlēts neviens no kandidātiem. Sakarā ar to notiks trešā vēlēšanu reize, kurā tiks atstāti divi kandidāti, kas ir saņēmuši visvairāk balsis, tas ir, Ansis Epners un Māris Dravnieks.

Sēdes vadītāja. Gaidām zvanu, lai sāktu vēlēšanas, jo jāizgatavo jaunas vēlēšanu zīmes.

Sēdes vadītāja. Deputāti, zvans izskanējis, lūdzu ieņemiet savas vietas. Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs — Demokrātiskās partijas “Saeimnieks” frakcijas deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Godātie deputāti! Iepazīstinu jūs ar trešā balsojuma rezultātiem. Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 75 vēlēšanu zīmes. Sabojātas un nomainītas vēlēšanu zīmes nav un dzēstas ir atlikušās 29 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 75 vēlēšanu zīmes, kuras visas tika atzītas par derīgām. Nederīgu vēlēšanu zīmju nebija. Par kandidātiem nodots sekojošs balsu skaits: par Māri Dravnieku nodotas 30 balsis, par Ansi Epneri nodotas 32 balsis. 13 vēlēšanu zīmēs ir izsvītroti visi kandidāti. Līdz ar to arī šajā balsojumā nav ievēlēts neviens no kandidātiem, un tūlīt notiks vēl viens balsojums, kurā tiks atstāts tikai viens kandidāts.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu būt maksimāli uzmanīgiem, līdz sēdes beigām ir 20 minūtes, un būtu ļoti patīkami, ja mēs šodien šo jautājumu izskatītu. Lūdzu deputātus jau doties uz balsošanu, jo biļetens ir sagatavots.

A.Čepānis. Godājamie kolēģi! Sakarā ar likuma “Par transporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu” gatavošanu ar deputātiem vēlas tikties un uz jūsu iespējamiem jautājumiem atbildēt Satiksmes biroja direktors Jānis Lūsiņš. Tiem, kam ir interese par šiem jautājumiem, lūdzu, tikšanās notiks 17.septembrī, nākamajā nedēļā otrdien, pulksten 14.00 Prezidija sēžu zālē, jautājumā par likumprojekta gatavošanu par tansporta līdzekļu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Varbūt vēl kādam deputātam ir paziņojumi, ko gribēja sniegt sēdes beigās. Nav nevienam? Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam Ilmāram Bišeram.

I.Bišers (DPS). Godātie deputāti! Iepazīstinu ar balsu skaitītāju sēdes protoklu Nr.4 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli. Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 80 vēlēšanu zīmes. Sabojātas un nomainītas zīmes netika. Tika dzēstas atlikušās 24 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 80 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes, par nederīgām atzītas vēlēšanu zīmes nebija. Par kandidātu Ansi Epneru nodotas 42 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ir ievēlēts Ansis Epners. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma: “Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu Aglonas katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā.” Debatēs neviens pieteicies nav? Lēmuma projekta par pieprasījumu arī nav. Atbilde ir izdalīta atbilstoši Kārtības rullim, līdz ar to pieprasījumu var uzskatīt par izskatītu.

Un būtu priekšlikums izskatīt vēl vienu šodienas nākamo darba kārtības jautājumu — Saeimas lēmuma projekts pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Obligātā militārā dienesta likums” trešam lasījumam līdz 19.septembrim. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — pagarināt priekšlikumu iesniegšanu līdz 19.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Atlikušas četras minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Trīs minūtes palikušas. Vai komisija nevēlas uzsākt likumprojekta izskatīšanu? Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties.! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātu!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Kārlis Čerāns, Oļegs Deņisovs, Aivars Endziņš, Viesturs Gredzens, Oskars Grīgs, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, 12.septembra sēdi pasludinu par slēgtu, par kārtējās sēdes izsludināšanu dienu un datumu Prezidijs lems pirmdien savā sēdē. Jautājumu un atbilžu sēdes beigās mēs jūs informēsim par iespējamo izmaiņu sēdes sasaukšanas kārtībā. Deputātiem visiem ir zināms, ka pulksten 18.00 sākās jautājumu sēde.

Frakciju viedokļi

Pēc 12. septembra plenārsēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A. Čepānis (6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Šī nedēļa mums bija ļoti saspringta Saeimā, taču, manuprāt, diezgan nesekmīga un neauglīga, jo pirmdien mēs ļoti ilgi principiāli un karsti debatējām par izmaiņām likumdošanā par zemes privatizāciju lauku apvidos, šodien turpinājām šo pašu problēmu apspriest arī par pilsētu zemēm. Un tagad nu var teikt, ka otrajā lasījumā gan viens, gan otrs likumprojekts ir pieņemti, un tie, kā mēs vismaz ceram, radīs iespēju lielākam investoru skaitam ienākt Latvijā un sakārtos arī mūsu Latvijas valsts zemes likumdošanu atbilstoši Eiropas un citu civilizētu valstu standartiem.

Šodien no 60 ieplānotajiem kārtējās plenārsēdes darba jautājumiem mēs paspējām izskatīt tikai nepilnu desmitu, un līdz ar to atkal acīmredzot nākamajā pirmdienā Saeimas Prezidijam ir jālemj par to, vai nākamā nedēļā nav vajadzība sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdi, jo citādi mēs iekļūsim paši savu neizskatīto likumprojektu lielos parādos, un tas varētu traucēt un kavēt visu Saeimas darbu, un, pats galvenais, arī likumdošanas procesu mūsu valstī.

Ļoti lielu laiku aizņēma Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšana. Bija arī tehniskas kļūmes, kuru dēļ mums pāris stundas nebija iespējams strādāt, taču nu kaut kā vismaz tie jautājumi, kuri šodien bija paši aktuālākie, tai skaitā arī Saeimas pieprasījumu izskatīšana Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā, arī šodien ir izskatīti, un visiem tiem cilvēkiem, kas interesējas par Saeimas darbu, informācija ir pieejama ne tikai no mūsu tiešajām radiopārraidēm, bet arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

R. Apalups (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Jūs jau zināt, ka ražīgs, radošs darbs mūsu Saeimā ir liels retums, un arī šodien paveikts tika gaužām maz. Tas izskaidrojams ar tehniskiem iemesliem, gan arī ar balsojumu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu, kur rezultāts netika sasniegts pat trijās kārtās.

Man šķiet patīkami, un atbalstāms ir tas fakts, ka radusies doma rīkot plenārsēdes divas reizes nedēļā, jo daudz ir tādu aktuālu jautājumu, kuri paliek neizskatīti no plenārsēdes uz plenārsēdi.

Zināmu satraukumu lauku iedzīvotājos, zemes īpašniekos ir radis jautājums “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas laukos””. Mūsu frakcijas nostāja ir tāda, ka mēs neesam par brīvu zemes tirgu, bet par zemes tirgu ar ierobežojumiem. Priekšlikumus šeit trešajam lasījumam esam iesnieguši un ceram, ka to mūsu kolēģi arī daļēji ņems vērā.

Šodien tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””, kas arī izraisa dažādas domas, strīdus un rada pārdomas. Mūsu uzskats ir tāds, ka šiem ķīmiskajiem atkritumiem republikā ir jābūt vienai vietai, kur tos novietot, jo šodien tie glabājas katrā pagastā bez kontroles, bez uzskaites, un tas ir vēl daudz ļaunāk nekā, ja tie būtu vienuviet. Tikai jāskatās, lai šo atkritumu savākšana tiktu katrā rajonā, katrā pagastā kontrolēta, un tie tiešām tiktu savākti.

Kas attiecas par atkritumu ievešanu un novietošanu Latvijā no citām republikām, citām valstīm, tad jāsaka, ka te jautājums ir jāskata tā, lai to tik tiešām izlemtu Saeima, ne tikai valdība, un tāpēc ir pareizs ierosinājums, ka šie jautājumi jārisina starpvalstu līgumu kārtībā.

J. Mauliņš (frakcija “Latvijai”):

Šodien Saeimā bija tādi divi jocīgi notikumi. Pirmais notikums bija balsojumā par to, vai Latvijā drīkstēs ievest vai nedrīkstēs ievest bīstamos atkritumus no Lietuvas un Igaunijas, un otrs bija tas, ko jau Raitis Apalups teica, par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa vēlēšanām.

Vēlēšanas bija četrās kārtās, un visjocīgākais bija tas, ka pēdējā kārtā praktiski vairs nebija slēptas vēlēšanas, bet atklātas, proti, šajā pašā zālē, kur mēs tagad sēžam, nāca iekšā balsotāji, paņēma biļetenus, un viena daļa pieliecās un kaut ko svītroja, otra daļa vienkārši gāja un meta zīmes urnās. Un bija skaidri redzams, ja kāds gribēja novērot, kurš pieliecās un svītroja vai iegāja kabīnē, un kas vienkārši gāja kabīnē un meta urnās. Rezultātā šīs vēlēšanas pārvērtās par atklātām vēlēšanām. Es domāju, Saeimas līmenī tas ir farss, kuru vajadzētu atzīmēt vēsturē.

Otrs jautājums bija par bīstamajiem atkritumiem, kur izrādījās tā, ka Celmiņa un Čerāna priekšlikums bija atcelt to pantu, kas bija pieņemts pirmajā lasījumā un kas ļauj ievest no Igaunijas un no Lietuvas bīstamos atkritumus, neuzrādot neko, vai tur būs viņiem līdzi izcelsmes sertifikāti, vai arī varēs vest, teiksim, no visas pasaules, tikai caur Lietuvu un Igauniju. Šī nesakārtotība bija šos cilvēkus uztraukusi un uztrauca arī Tautas kustību “Latvijai”, jo mēs zinām, kas tur Gardenē notiek. Un tāpēc tika lūgts balsojums par to, lai tiktu atstāts spēkā bijušais 1. panta 4. punkts, kas aizliedz ievest Latvijā, un to varētu kārtot tikai atsevišķi lēmumi, atsevišķi varbūt pat Saeimas likumi par atsevišķiem gadījumiem, vai arī to kārtotu līgumi, kur būtu skaidri norādīts, ka no Igaunijas ieved to, bet uz Igauniju izved to, un no Lietuvas ieved to un izved to. Rezultāts bija tāds, ka neskaidru traktējumu dēļ, ko zināmā mērā priekšā sniedzējs Emša kungs izdarīja, “Tēvzemes un Brīvības” krietna daļa deputātu nobalsoja pret savu pārliecību, jo viņi vēlāk pēc tam griezās pie Prezidija un lūdza balsojumu mainīt. Cerams, ka šinī gadījumā viņu lūgumi tiks ievēroti, un līdz ar to balsojums tiks mainīts, un rezultātā būs spēkā aizliegums, kāds tas bija līdz šim, ievest no citām valstīm Latvijā bīstamos atkritumus.

Un vēl bija viens jautājums par grozījumiem likumā “Par zemes reformu Latvijas pilsētās”. Tur bija tāds punkts, ko izvirzīja Tautas kustība “Latvijai”, ka vajag investīciju līgumu katram, kas grib pirkt Latvijas zemi, skaidru investīciju līgumu, kur ir stingri noteikumi — cik viņš ar savām investīcijām nodrošinās darba vietas uz zināmu zemes platību. Šo jautājumu arī, jāsaka, izbalsoja ar pārliecinošu vairākumu, un jāsaka tā, ka rezultātā ir radies stāvoklis, ka Latvijas zemi varēs pirkt brīvi gandrīz, var teikt, jebkurš spekulants, un varam tikai priecāties, ka par lauku zemes platību tika nobalsots iepriekšējā reizē, ka tas būs tikai 5 hektāri, bet pilsētas zemei šādu ierobežojumu un nekādu nosacījumu nebūs, līdz ar to mums draud spekulācija ar Latvijas pilsētu zemēm.

M. Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija):

Man ir patiess prieks pēc ilgāka pārtraukuma jūs uzrunāt šeit Kristīgo demokrātu savienības un Zemnieku savienības frakcijas vārdā, es pats tikko kā esmu atgriezies no Taivanas, kur divus mēnešus stažējos Taivanas reformu institūtā finansu jomā, cerams, varēšu iemācīto likt lietā šeit Saeimas likumdošanas darbā, bet tie no jums, kuri ir varējuši sekot līdzi varbūt plenārsēžu norisei radio, noteikti būs izveidojuši savu vērtējumu par to, kā mēs strādājam.

Manuprāt, tas ir diezgan liels sarūgtinājums arī mums pašiem, ka neizdodas uzturēt augstu likumdošanas tempu, ka likumprojekti bieži iestrēgst šeit Saeimā un ka dienas kārtība, kuru mēs izskatām, šobrīd ir pieblīvēta. Tā kā mums pietiek darba jau šobrīd, neskaitot jaunos klātnākušos likumprojektus, vairākām nedēļām uz priekšu.

Pie labajiem darbiem, kas ir izdarīts un kam ir pielikts punkts, varētu pieskaitīt likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kuru noteikti novērtēs visi uzņēmēji un kurš bankrota gadījumā ļaus brīvajiem atbrīvotajiem līdzekļiem ātri pāriet citās nozarēs, uzsākt atkal jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas un līdz ar to tomēr panākt kaut nelielu, bet ekonomiskās aktivitātes pieaugumu.

Lielas bažas, ko mēs varam just arī no mūsu vēlētājiem, kuri zvana, bija izraisījis likums par zemes privatizāciju kā laukos, tā pilsētās, un, mūsuprāt, cik mēs esam varējuši, mēs esam mēģinājuši šīs bažas kliedēt un kopumā esam atbalstījuši kā frakcija valdības piedāvāto koncepciju, vairāk šeit uzmanību vēršot tieši īpašnieku interesēm, jo ar kādām gan tiesībām Saeima šodien ierobežo, jeb pastāvošā likumdošana ierobežo tieši zemes un īpašumu, nekustamo īpašumu īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Tāda bija mūsu pieeja šim jautājumam, ka mēs nevaram ierobežot mūsu zemes īpašniekus, tos, kuriem pieder zeme īpašumā, brīvi ar šo zemi pēc saviem ieskatiem rīkoties. Tas ir šīs tirgus ekonomikas pamatā, un es domāju, ka piedāvātie ierobežojumi šim tirgum ir šī pakāpenība, ar kādu tiks ieviesta, kura gan netika atbalstīta otrajā lasījumā, bet par ko notiek joprojām diskusija, būs trešā lasījuma galvenā tēma.

Vēl es vēlētos pieskarties tikai vienam punktam, kas skar Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Kristīgie demokrāti, izejot no likuma “Par Nacionālo radio un televīzijas padomi”, uzskatīja, ka šajā padomē cilvēkiem būtu jāpārstāv notiekti sabiedrības slāņi, noteiktas interešu grupas, nevis tikai tur būtu jābūt cilvēkiem ar lielu personisko autoritāti. Viena no būtiskākajām sabiedrības daļām ir baznīcas cilvēki. Diemžēl arī šodien mums neizdevās ievēlēt brīvajā Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa vietā cilvēku, kuru bija izvirzījusi mūsu frakcija, proti, Māri Dravnieku, kurš bija akceptēts no baznīcām kā viņu iespējamais pārstāvis un uzraugs pār šīm kristīgajām radio programmām un šo morāles pusi šajā televīzijas padomē. To mēs esam jau vairākkārt izteikuši, mēs varam tikai ar to izteikt nožēlu, ka mūsu kandidāts šoreiz nesaņēma nepieciešamo atbalstu.

J. Rāzna (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Pagājušajā pirmdienā ārkārtas sēdē sāka izskatīt un šodien pabeidza izskatīt divus likumprojektus. Tas ir, otrajā lasījumā par zemes privatizāciju Latvijas Republikas lauku apvidos un par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās.

Man šķiet, ka šie divi likumprojekti ir izsaukuši diezgan lielu rezonansi gan šeit pie mums Saeimā, gan arī iedzīvotājos. Šeit es gribu varbūt nedaudz tuvāk pie viņiem arī pakavēties. Pirmais, ko es gribu teikt, ka būtībā visa pamatā, kas attiecas uz brīvo zemes tirgu, attiecas tikai uz to zemi, kas jau ir ierakstīta zemesgrāmatā. Jāsaka, ka diezgan daudz ir arī citu labojumu šajos likumprojektos, kas pamatā dod garantētas nomas tiesības tiem, kam ir ēkas un būves uz šīs zemes, un šajā likumprojekta otrajā lasījumā tika iestrādāta arī norma, ka šī noma būtībā nedrīkstētu būt lielāka par 5% no kadastrālās vērtības.

Tātad ir arī, teiksim, iestrādāta arī tāda norma, ka pilsētas domēm, kas šobrīd ir ļoti aktuāli, ļoti daudzās mūsu republikas pilsētās ir dotas tiesības pagarināt pieteikšanās termiņu uz zemēm, uz kurām nav pieteikušies bijušie zemes īpašnieki. Jāsaka, ka šie likumprojekti arī paplašina ļoti būtiski to fizisko un juridisko personu loku, kuras šobrīd varēs iegūt, pieņemot šo likumprojektu trešajā lasījumā, zemi īpašumā. Es šeit gribu izdalīt divas tādas kategorijas: viena — tās ir ārvalstu uzņēmējsabiedrības, būtībā pēc kurām nepieciešamība ir mūsu valstij, lai mēs varētu iepludināt investīcijas no ārzemēm, bet arī šeit ir atrunāts. Tātad ārzemju valstis, tikai tās, ar kurām ir noslēgts sadarbības līgums ar mūsu valsti un ar kurām šie līgumi ir apstiprināti Saeimā. Otra kategorija — tās ir citas fiziskās un juridiskās personas, būtībā tie ir nepilsoņi, kas dzīvo šeit pie mums republikā, kuri varēs iegūt zemi, kuriem ir šeit īpašumi un kuriem vajadzētu šo zemi, lai viņi šos īpašumus arī varētu apsaimniekot vai arī veikt kaut kādu uzņēmējdarbību. Būtībā šī otrā kategorija “citas fiziskās un juridiskās personas” tomēr tik brīvi zemi, kā kaut kur sabiedrībā varbūt izskan, nevarēs iegūt, jo būs jāsaskaņo gan ar pašvaldību, gan ar Valsts zemes dienestu, tā ka praktiski tas brīvais tirgus nemaz tik brīvs tomēr nebūs.

Šeit varbūt ir arī citas fiziskās un juridiskās personas, kuras līdz šim varbūt nebija iekšā, kā sabiedriskās organizācijas un reliģiskās organizācijas, kurām arī šis jautājums būtībā ir aktuāls, vairākkārt pie mums ir griezušās arī baznīcas, ka viņām dāvina zemi, bet pašreizējā likumdošana praktiski neļāva šo zemi ierakstīt uz baznīcu vai citu sabiedrisko organizāciju vārda.

Jāsaka, ka šie likumprojekti, protams, vēl nav pilnīgi un galīgi sagatavoti, jāsaka, ka trešajam lasījumam vēl būs acīmredzot ļoti daudz priekšlikumu, un viņi tiks iestrādāti trešajā lasījumā, lai viņi tiešām tiktu izveidoti tādi, kas atbilstu mūsu valsts un iedzīvotāju vajadzībām.

J. Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”):

Jāsaka, ka mani kā “Latvijas ceļa” pārstāvi absolūti neapmierina šodienas sēdes gaita, gan kā tā notika, gan arī tie lēmumi, kas šodien tika pieņemti.

Pirmkārt, “Latvijas ceļu” absolūti neapmierina pirmajā lasījumā pieņemtie “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”, jo šis likums kardināli groza Saeimas nostāju antikorupcijas jautājumos, proti, šis grozījums pieļauj ieiet valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs kā pilnvarniekiem ne tikai politiķiem, proti, Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, Valsts prezidentam, bet arī tādām valsts amatpersonām, kuru ieiešana šajās struktūrās ir pilnīgi absurda un nepieņemama jebkurai demokrātiskai valstij. Proti, šodien Saeima nobalsoja, ka valsts pilnvarnieki var būt prokurori, tiesneši, izmeklētāji, policisti, militārpersonas un citas tādas valsts amatpersonas, kuru esamība šajās uzņēmējsabiedrībās rada korumpētu stāvokli. Šādu nostāju “Latvijas ceļš” neatbalstīja un balsoja pret šādu nostāju.

Otrkārt, absolūti “Latvijas ceļu” neapmierina tā situācija, kāda ir radusies ar 81. panta kārtībā pieņemtajiem valdības noteikumiem, kas tiek virzīti izskatīšanai Saeimā kā likumprojekti. Šodien Saeima ar ļoti lielu balsu pārsvaru noraidīja valdības iesniegto Civilprocesu kodeksu, kas liecina, ka valdība pietiekami kvalitatīvi nestrādā pie šiem noteikumiem. Jāsaka, ka ar šādu situāciju mēs saskārāmies arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, ka faktiski viss likumprojekta bloks pašvaldību reformas jautājumos ir ārkārtīgi nekvalitatīvs. Likumi ir savstarpēji pretrunīgi, ir iekšējas pretrunas, neprecizitātes, kas rada ļoti lielus sarežģījumus gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, šos likumus pildot.

Treškārt, “Latvijas ceļu” neapmierina tā situācija, kāda ir izveidojusies ar pilsonības piešķiršanu “par īpašiem nopelniem”, jo šobrīd ir iedibināta tāda prakse parlamentā, ka “par īpašiem nopelniem” pilsonība tiek piešķirta tādām personām, kuras faktiski neko nav nopelnījušas, šo godu nav nopelnījušas, neko īpaši labu valstij nav darījušas, un faktiski tiek virzīti pilsonības piešķiršanai “par īpašiem nopelniem” civildienesta ierēdņi, kuriem būtu jāaiziet no šī amata — ierēdņa amata. Tādēļ arī Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas paredz, ka šāda prakse tiktu izbeigta, jo tas ļautu šiem ierēdņu kandidātiem zināmu laiku vēl pildīt savu amatu un tādējādi neveicinātu šo personu uzņemšanu pilsonībā. Tas īsumā ir mans viedoklis par šodienas sēdi.

R. Zīle (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai):

Šonedēļ ārkārtas sēdē tika izskatīti divi ļoti svarīgi likumprojekti otrajā lasījumā. Svarīgs “Tēvzemei un Brīvībai” ir likums “Par zemes reformu un privatizāciju laukos un pilsētās”. “Tēvzemei un Brīvībai” faktiski jau sen bija izteikusi savu viedokli par šo jautājumu, jo tas nav tik viennozīmīgi traktējams. Tas nenozīmē, ka “Tēvzemei un Brīvībai” savos priekšlikumos otrajam lasījumam, kuri tika noraidīti, ir vispār pret tirgu, brīvo tirgu, vai, kā mēs savādāk viņu varētu saukt, attiecībā uz zemi. Jo nekas jau nav absolūti brīvs vai absolūti nebrīvs. Jautājums bija par to, ja galvenais arguments tiek minēts, ka Latvijā ir nepieciešamas investīcijas, tad mūsu priekšlikumi atļauj investoriem pirkt zemi pilsētās, rūpnieciskajās zonās un administratīvajās, komerciālajās zonās. Jo ja jau ir investīcijas, tad viņas nes ieguldījumus. Ieguldījumi dod darba vietas, darbu, ienākumus un tā tālāk. Bet mēs bijām pret to, ka pilsētās, dzīvojamās zonās vai laukos, lauksaimniecībai izmantojamās zemēs vai mežu zemēs šis tirgus paliek brīvs. Jo mēs nevaram skatīties, ka Latvijā dzīvo tikai zemes īpašnieki, kuri grib pārdot zemi. Mums jāņem vērā, ka zemes potenciālie pircēji ir Latvijas pilsoņi. Un ja galvenie ieguldījumi zemes pirkšanā no ārvalstnieku puses nonāktu nevis šajās rūpnieciskajās zonās, bet dzīvojamajās zonās, pilsētās vai lauku saimniecībās, tādā gadījumā potenciālie Latvijas pilsoņi, kuri vēlētos paplašināt savas lauku saimniecības, lai nopirktu zemi tur, kur viņi varētu dzīvot savās dzīvojamās mājās, tiktu izspiesti no šī tirgus, jo cenas uz šiem īpašumiem krasi pieaugtu. Tas arī ir mūsu galvenais iebildums, varētu teikt, ekonomiskā plāksnē, jo politisko attieksmi mēs esam izteikuši jau iepriekš.

Bez tam es gribētu pieminēt par šo savstarpējo investīciju aizsardzību līgumus, kas nosaka ārvalstnieku kategoriju, kuri tad varētu šeit iepirkt zemi. Pašlaik tiek gatavots tāds līgums ar Baltkrieviju. Es nezinu, kuram šodien Latvijā būtu skaidrs, kādu investīciju aizsardzību varētu garantēt Baltkrievija Latvijai. Vai Baltkrievijā ir tiesības Latvijas pilsoņiem iepirkt zemi? Es domāju, ka nē. Un tādā kārtā šāda attieksme, šāds šķirklis tām personām, kuras Latvijā var iepirkt zemi, mūsuprāt, nav derīgs vairāk.

Otrs ļoti svarīgs jautājums — šodien tika pieņemts galīgā lasījumā maksātnespējas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas un bankrota likums, kas ir galvenais likums veselā likumu paketē, kas pašlaik tiek skatīta Saeimā un kas krasi, manuprāt, varētu uzlabot uzņēmējdarbības situāciju Latvijā. Vēl jo vairāk, ļoti svarīgs pavadošs likums ir grozījumi Civilprocesa kodeksā, kas reglamentē tiesas procedūru sakarā ar šīm maksātnespējas un bankrota procedūrām, tika nobalsots steidzamības kārtībā un jau pieņemts pirmajā lasījumā.

J. Strods (“Tautai un taisnībai'):

Kā jau dzirdējāt, šodien mēs turpinājām apspriest vēl iepriekšējā ārkārtas plenārsēdē nepabeigtās dienas kārtības jautājumus. Un svarīgākie no tiem, kā jau vairākkārt tika atkārtots, bija, protams, grozījumi par zemes privatizāciju lauku apvidos un par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, kā arī trešais svarīgais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””.

Salīdzinot iepriekšējā plenārsēdē asās debates šo likumprojektu apspriešanā, tad šodien tās bija ievirzītas krietni mierīgākā gultnē un visi trīs augstāk minētie likumprojekti faktiski tika pieņemti otrajā lasījumā.

Šodienas dienas kārtībā, kā jau minēja Zīles kungs, varbūt tā ļoti klusi un radioklausītājiem nepamanīti, trešajā lasījumā tika pieņemts, pēc maniem uzskatiem, ļoti svarīgs jauns likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Šis likums izsauca varbūt lielas debates Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kurā tika iesniegts otrajā un trešajā lasījumā ļoti daudz priekšlikumu, un komisija toreiz izdiskutēja, apsprieda šos jautājumus, un šodien plenārsēdē faktiski nekādas lielas debates nenotika, un likumprojekts tika pieņemts. Es domāju, ka šī likuma pieņemšana par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju ieviesīs daudz lielāku skaidrību savstarpējās tiesiskās attiecībās pašu uzņēmēju vidū. Un frakcijas “Tautai un taisnībai” deputāti faktiski balsoja par visu augstāk minēto likumprojektu pieņemšanu attiecīgi otrajā vai trešajā lasījumā.

J. Dobelis (LNNK un LZP frakcija):

Protams, arī šodien kārtējo reizi bija jāpārliecinās par to, cik ļoti svarīgi ir saprast citu deputātu viedokļus un mēģināt tomēr panākt kaut kādu risinājumu. Tas attiecas uz darbu pie vairākiem likumprojektiem, un par diviem es gribētu izteikties.

Tātad runa ir par šodien otrajā lasījumā pieņemtajiem “Grozījumiem likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Liekas, ka šis variants ir nedaudz pieņemamāks nekā agrāk pieņemtais, salīdzinot ar “Grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kur acīmredzot uz trešo lasījumu vēl būs pietiekoši nopietni priekšlikumi tomēr. It īpaši ir svarīgi vismaz tas, ka fiziskā persona, kas iegūst zemes īpašumu mantošanas ceļā vai viņu neizmanto līgumā noteiktiem mērķiem, tad šai personai mēneša laikā zemes īpašuma tiesību turpmākā saglabāšana ir jāsaskaņo ar attiecīgās pašvaldības priekšsēdētāju un Valsts zemes dienesta nodaļu. Ja šāda saskaņojuma nav, tad personai zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Es domāju, ka vismaz kaut kas ir panākts šinī virzienā. Tātad varētu vienmēr tā mēģināt, zinot, ka kopsummā vienalga likums tiks pieņemts, tomēr mēģināt iestrādāt tur normas, kuras daudzmaz aizsargātu Latvijas Republikas pilsoņus.

Ļoti nopietni pēc LNNK deputātu domām bija jāstrādā pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””. Un tieši LNNK deputāti aktīvi darbojās, lai iestrādātu šajā projektā sabiedrības pārstāvju iespējas kontrolēt, sekot tiem procesiem, kas ir saistīti ar bīstamo atkritumu uzglabāšanu un pārstrādi. Tieši tāpēc bija vairāki mūsu priekšlikumi, no kuriem lielāko tiesu arī pieņēma. Es gribētu minēt kā tādus Sabiedriskās kontroles fonda nodibināšanu tieši sakarā ar šo bīstamo atkritumu pārstrādi, tālāk arī šo sabiedrības pārstāvju iespēju veikt pārbaudes atteicīgajos objektos, par ko bija zināmas diskusijas, un tomēr to pieņēma. Tāpat arī par zināmu atskaitījumu radīšanu sabiedriskās kontroles fondos. Līdz ar to šis likumprojekts būtiski atšķiras, un nevar runāt, ka šādi sabiedriskie fondi vispār ir jāapskata citos likumos, jo šeit ir runa tiešām par vietējo iedzīvotāju satraukumu. Jebkurā vietā, kur uzglabā šādus bīstamos atkritumus, šis satraukums būs. Ļoti labs piemērs ir tas, kas notiek šodien Gardenes pusē, kur bijušajā PSRS militāristu aizņemtajā teritorijā patlaban ir runa par šo te atteicīgās glabātuves iekārtošanu. Tātad ir nepieciešams dot sabiedrībai iespēju piedalīties šajā procesā. Tas ir ļoti svarīgi. Lai būtu tiešām kaut kāds pilnīgs pārskats, lai nebūtu mūžīgi tā runāšana, ka kaut kas kaut kur ierēdņu starpā notiek iedzīvotājiem aiz muguras, un pēc tam viss tas negatīvais vēlāk kļūst sabiedrībai zināms tad, kad jau ir par vēlu. Tā kā mēs šodien ļoti aktīvi pie šī likumprojekta strādājām, un liekas, ka otrajā lasījumā pieņemtais variants varētu būt atbalstāms, izņemot, lūk, šo te iespēju ievest bīstamos atkritumus no Lietuvas un Igaunijas, ko it kā varētu paredzēt starpvaldību līgumi. Ja jau ir tik nopietns jautājums, tad tomēr acīmredzot būs jādomā par to, ka šādu līgumu vajadzētu tomēr slēgt tieši starpvalstu līmenī. Līdz ar to te varētu būt runa par Saeimas deputātu iesaistīšanu šo līgumu ratifikācijā. Es domāju, ka, diemžēl, jārēķinās ir vienmēr ar zināmām tehniskām kļūmēm, tāda šodien arī bija, bet darbs turpināsies, un pulksten 18 mēs šovakar pat turpināsim savu darbu nākamajā plenārsēdē.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr. 79

Kopsavilkums

Par 12. septembra sēdēm

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumus:

— “Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. (Reģ. Nr.279) (dok. Nr.1256) Balsojums: 56 par, 0 pret, 7 atturas.

Saeima izskatīja pastāvīgos priekšlikumus un pieņēma lēmumus:

— “Par Valērija Kiseļeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1238) Balsojums: 38 par, 4 pret, 13 atturas.

— “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Obligāta militārā dienesta likums””. (dok. Nr.1358) Balsojums: 71 par, 2 pret, 3 atturas.

Saeima pieņēma lēmumus par amatpersonu ievēlēšanu

un atbrīvošanu no amata:

—”Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. (dok. Nr.1321) Ievēlēja Ansi Epneru (42 balsis par).

— “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. Nr.1357) Apstiprināja: Aivaru Keišu par Jēkabpils tiesas tiesnesi. Balsojums: 51 par, 6 pret, 9 atturas. Regīnu Kanbi par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 50 par, 8 pret, 3 atturas. Lilitu Kosoju par Bauskas rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 44 par, 7 pret, 8 atturas. Ligitu Kuzmani par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 46 par, 7 pret, 7 atturas. Dianu Mašinu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 49 par, 2 pret, 4 atturas. Jevgēniju Salimu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 46 par, 3 pret, 4 atturas.

Deputātu jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Šķēles un finansu ministra A.Kreitusa atbildi uz deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, J.Kazāka jautājumu par Valsts prezidenta rīcībā esošās automašīnas tehnisko stāvokli un izmaksām jaunas automašīnas iegādei. (dok. Nr.1354; dok. Nr.1314a; dok. Nr.1314b)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Šķēles atbildi uz deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, I.Liepas, O.Kostandas jautājumu par Latvijas Republikas un tās pilsoņiem PSRS okupācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un repatriācijas procesa veicināšanu. (dok. Nr.1354; dok. Nr.1347a)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Šķēles atbildi uz deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Grīnberga, I.Liepas jautājumu par situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos. (dok. Nr.1354; dok. Nr.1349a)

— Saeima saņēma aizsardzības ministra A.Krastiņa atbildi uz deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Mauliņa, J.Kazāka, I.Liepas jautājumu par Aizsardzības ministrijas veiktajiem pasākumiem vainīgo par dienesta pārkāpumiem sodīšanā Liepājas robežsargu un Sēlijas robežsargu bataljonā, kā arī par nekvalitatīvo ieroču iegādi Zemessardzes struktūrām. (dok. Nr.1354; dok. Nr.1348a)

Saeimas preses dienests

12.septembra sēde

Sākums pulksten 18.00

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti un valdības pārstāvji, lūdzu, ieņemiet savas vietas. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātu.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Martijans Bekasovs, Kārlis Čerāns, Oļegs Deņisovs, Aivars Endziņš, Guntis Eniņš, Aleksandrs Golubovs, Viesturs Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt jautājumus un atbildes. Deputātu K. Čerāna, E. Grīnberga, J. Mauliņa, E. Zelgalvja, J. Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam. Aivars Kreituss , Latvijas Republikas finansu ministrs.

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbildes ir izdalītas, tajā skaitā atbilde par remonta izmaksām prezidenta automašīnai. Es tikai gribētu skaidrības labad pateikt, ka budžetā būs redzama vēl pozīcija par prezidenta pils remontu plus pie šiem izdevumiem — 130 000 latu apmērā, un tā nav papildus izdalīta nauda, tā vienkārši tiek pārlikta no vienas ailes otrā, lai būtu skaidri redzams, kurā vietā tad katri izdevumi ir. Un tāpēc nevajadzētu uztvert atkal pēc īsa brīža, to es saku deputātu kungiem, to tā, ka atkal kaut kas ir papildus izdalīts un paņemts nezin no kurienes. Vienkārši no Finansu ministrijas ir izņemti attiecīgie izdevumi ārā un ielikti tajā ailē, uz ko tie attiecās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumu uzdošanai neviens deputāts pieteicies nav.

Deputātu K. Čerāna, E. Zelgalvja, J. Mauliņa, I. Liepas, O. Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas Nr.37. Valdis Birkavs , Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Jautājums par kompensāciju par okupācijas laikā nodarītajiem zaudējumiem Latvijas Republikai Latvijas delegācija sarunām ar Krieviju ierosināja, jau sākot sarunas par bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Krievijas puse šajā sakarā savukārt izvirzīja prasības attiecībā pret Latviju, konkrēti — kompensācijas par okupācijas laikā uzceltajiem objektiem, materiāli tehniskajām bāzēm, rūpnīcām, citu nekustamo īpašumu. Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunās šīs abas pozīcijas bija būtisks šķērslis, lai turpinātu sarunas par karaspēka izvešanu no Latvijas, tāpēc abas puses panāca kompromisa vienošanos, ka jautājums par kompensācijas izmaksām tiks risināts pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas. Pēc tam, kad tika izveidota Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija, Ārlietu ministrija iekļāva šo jautājumu abu valstu vicepremjeru tikšanās darba kārtībā. Par to ir informēta arī Krievijas puse. Konkrētā Latvijas pozīcija šajās sarunās, risinot attiecīgos sociālos un humanitāros jautājumus, ir atkarīga no Latvijas Republikas dažādu institūciju sniegtajiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. Tādi priekšlikumi ir apkopoti arī vienā no dokumentiem, kas faktiski ir tāda “melnā grāmata”. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sarunās ar Krieviju dienas kārtībā ir iekļāvusi arī tos jautājumus, kuri minēti likumā par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem. Tas bija jautājums par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un no Latvijas izvesto arhīvu atgriešanu Latvijas Republikai. Tikai pie visa šī man pavisam nopietni jāpiebilst, ka diemžēl, neraugoties uz solījumiem, starpvaldību komisijai, kuras priekšsēdētājs no Krievijas puses bija vicepremjers Boļšakova kungs, tikšanās nav notikusi.

Sēdes vadītāja. Birkava kungs, es ļoti atvainojos, Saeimas Kārtības rullis nosaka, ja atbilde iesniegta rakstiski, ministrs var papildus runāt divas minūtes. Līdz ar to jūsu laiks ir beidzies. Ja jūs vēlaties vēl, tad jāizšķir deputātiem balsojot. (Starpsauciens no zāles: “Vajag! Nevajag! Balsot!”) Tā kā no zāles skan gan vajag, gan nevajag, cik minūtes jūs vēlaties un tad... Birkava kungs, lūdzu...

V.Birkavs. Es domāju, mums tiešām nevajadzētu kavēt laiku, jo diez ko daudz pie tā, kas ir uzrakstīts, es nepiebilstu, un es zinu, ka deputāti visi to ir izlasījuši.

Sēdes vadītāja. Paldies! Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.

Deputātu O. Kostandas, J. Mauliņa, J. Kazāka, E. Grīnberga, I. Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēlem, reģistrācijas dokuments Nr.38. Ziedonis Čevers , Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs.

Z.Čevers (Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs). Cienījamie deputāti! Labvakar! Es esmu centies rakstiskā veidā sagatavot šo atbildi. Izsaku pateicību visiem deputātiem, kuri uzdeva šos jautājumus, es varu no savas puses pateikt, ka visiem jautājumiem, kas skar Nacionālos bruņotos spēkus, tiek pievērsta maksimāla uzmanība. Un paldies visiem deputātiem, kas dara tieši to pašu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.

Deputātu O. Kostandas, E. Grīnberga, J. Mauliņa, J. Kazāka, I. Liepas jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam, reģistrācijas Nr.39. Andrejs Krastiņš , Latvijas Republikas aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs). Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Uz man uzdotajiem jautājumiem ir sniegtas rakstiskas atbildes atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullim, man nav ko papildināt pie šīm atbildēm. Paldies!

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav? Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātu!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Kārlis Čerāns, Aivars Endziņš, Viesture Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. Nr.36 — dok. Nr.1314a

Finansu ministrs A.G.Kreituss:

1996.gada 6.septembrī

Finansu ministrija izskatīja Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu pieprasījumu par Valsts prezidenta automašīnu un paskaidro, ka pēc Valsts prezidenta Kancelejas sniegtās informācijas Valsts prezidenta automašīna “Mercedes–Benz–500” (1992.gada izlaidums) ir nobraukusi 113 tūkst. km un pašlaik ir sliktā tehniskā stāvoklī (mašīna ir rūsējusi, ir jāpārkrāso tās virsbūve, jāmaina apsildes kompjūters, atsperes, amortizatori u.tml.). Pēc Valsts prezidenta Kancelejas aprēķiniem automašīnas remonts varētu izmaksāt Ls 8000. Jaunas automašīnas cena pašlaik neesot zināma, jo tikšot rīkots konkurss par mašīnas iegādi, taču tā varētu maksāt no 35 tūkst. latu līdz 40 tūkst. latu.

Tā kā automašīnas tehniskais stāvoklis neatbilst Valsts prezidenta līmenim, valdības sēdē tika nolemts izskatīt iespējas piešķirt līdzekļus šim mērķim.

Informējam, ka valdības sēdē 7.septembrī tiks izskatīts 1997.gada budžeta projekts un tiks lemts arī par līdzekļu piešķiršanas iespējām Valsts prezidenta Kancelejai.

Pēc šīs sēdes Finansu ministrija informēs frakciju “Latvijai” par valdības lēmumu.

Uz jaut. Nr.36 — dok. Nr.1314b

Finansu ministrs A.G.Kreituss:

1996.gada 11.septembrī

Papildus 6.septembra vēstulei Nr.01-4-02/350 Finansu ministrija informē, ka 7.septembra valdības sēdē, izskatot 1997.gada valsts budžeta projektu, tika atbalstīta Valsts prezidenta Kancelejas pieprasītā summa kustamā īpašuma iegādei, t.sk. arī automašīnas iegādei.

Uz jaut. Nr.37 — dok. Nr.1347a

Ārlietu ministrs V.Birkavs:

1996.gada 12.septembrī

Atbildot uz deputātu jautājumiem Ministru prezidentam A.Šķēlem

1. Ko Jūs esat iecerējis darīt, lai panāktu pilnīgu vai vismaz daļēju to personu zaudējumu atlīdzināšanu no Krievijas puses, kas nodarīti Latvijas Republikai un tās pilsoņiem PSRS okupācijas rezultātā?

PSRS okupācijas laikā nodarīto zaudējumu novērtēšana un aprēķināšana ir visai sarežģīts process, kas saistīts ar zinātniski pārbaudītu metožu izmantošanu. Aprēķināšanā ir jāņem vērā daudzi apstākļi un faktori, kas būtiski var ietekmēt galīgos rezultātus. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka zaudējumu novērtēšana un aprēķināšana nav LR Ārlietu ministrijas kompetencē. Ārlietu ministrija var izmantot iegūtos rezultātus par PSRS okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem, lai vestu attiecīgas sarunas ar Krieviju kā PSRS mantinieci par noteiktu kompensāciju izmaksām. Ārlietu ministrijai šī jautājuma risināšanā ir koordinējoša starpnieka loma, lai aizstāvētu un argumentētu Latvijas pozīciju sarunās ar Krieviju par kompensāciju izmaksām sakarā ar PSRS okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem. Nodarīto zaudējumu aprēķināšana atsevišķiem LR pilsoņiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem notiek, balstoties uz konkrētiem LR pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju iesniegumiem.

Vienlaicīgi vēlos atgādināt, ka jautājumu par kompensāciju par okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem Latvijas Republikai Latvijas delegācija ierosināja risināt jau starpvalstu sarunās ar Krieviju par KF bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Krievijas puse šajā sakarā savukārt izvirzīja prasības attiecībā pret Latviju (konkrēti kompensācijas par okupācijas laikā uzceltajiem objektiem, materiāli tehniskajām bāzēm, rūpnīcām, citu nekustamo īpašumu). Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunās šīs abas pozīcijas bija būtisks šķērslis, lai sekmīgi turpinātu sarunas par Krievijas Federācijas bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas. Tāpēc abas puses panāca kompromisa vienošanos, ka minētais jautājums par kompensāciju izmaksām tiks risināts pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas. Pēc Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas izveidošanas Ārlietu ministrija ir iekļāvusi šo jautājumu abu valstu vicepremjeru tikšanās darba kārtībā, par ko Krievijas puse ir informēta. Konkrētā Latvijas pozīcija šajās sarunās, risinot attiecīgos sociālos un humanitāros jautājumus, ir atkarīga no LR institūciju sniegtajiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. LR Ārlietu ministrija sarunās ar Krieviju dienas kārtībā ir iekļāvusi arī tos jautājumus, kuri minēti likumā “Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (starpvalstu sarunās risināt jautājumu par visu Latvijas Republikai un Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un no Latvijas izvesto arhīvu atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai).

Lai pozitīvi ietekmētu Krieviju minēto problēmu risināšanā, Latvija ir sekmīgi izmantojusi Eiropas līmeņa organizācijas, tajā skaitā Eiropas Padomi kā institucionālu mehānismu, lai izvirzītu Krievijai attiecīgas prasības. Šīs prasības Krievijai tika izvirzītas un ir atspoguļotas vairākos apakšpunktos sakarā ar Krievijas Federācijas uzņemšanu Eiropas Padomē. Izvirzītajās prasībās ir runa par to, lai Krievija iesaistītos īpašu repatriācijas un kompensāciju programmu izstrādāšanā un īstenošanā attiecībā uz Baltijas valstīm. Minētajās prasībās ir iekļauts arī jautājums par īpašumu (tajā skaitā arhīvu) atgriešanu EP valstīm.

Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir centusies minētos jautājumus risināt atbilstoši Latvijas interesēm, izmantojot kā līdzekļus dažādas starpvalstu sarunas un starptautiskās institūcijas.

Tajā pat laikā Latvijai šo problēmu risināšana ir jāaplūko kontekstā ar mūsu valsts ārpolitikas koncepcijā nospraustajiem mērķiem un pamatinteresēm. Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Ārlietu ministrija īsteno tādu ārpolitisko kursu, kas ir vērsts uz iepriekšminētā stratēģiskā mērķa sasniegšanu. Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā un NATO ir atkarīgs no daudziem un dažādiem faktoriem. Lielā mērā integrācija Eiropas Padomē un NATO ir saistāma ar labām divpusējām attiecībām, reģionālo sadarbību, vispārējo stabilitāti un situācijas prognozējamību attiecībā pret Latviju.

Lielāko daļu Eiropas valstu ir skāruši dramatiski vēsturiskie notikumi 20.gadsimtā. No taisnīguma viedokļa raugoties, ļoti daudzas Eiropas valstis ir cietušas šajā laika posmā. Tomēr objektīvi ir jārēķinās ar to, ka savstarpējo pretenziju izvirzīšana var radīt neskaidrību un domstarpības valstu starpā. Tas savukārt ir pretrunā ar Eiropas Savienības politikas pamatprincipiem, ar kuriem Latvijai ir jārēķinās, ja patiesi vēlamies pēc iespējas īsākā laikā sasniegt stratēģisko mērķi. Vēsturiskajiem notikumiem ir liela nozīme valsts politikā, taču to nozīmi nedrīkst arī pārvērtēt. Pretējā gadījumā Latvija var nokļūt situācijā, kad mūsu valsts tēlu nosaka tikai šī pagātnes nasta un pretenzijas attiecībā uz citām pasaules valstīm. Pagātnes traģiskajiem notikumiem ir jākalpo par līdzekli, lai Latvija savu iespēju robežās ietekmētu sev izdevīgas nākotnes perspektīvu veidošanu. Bet mūsu nākotni es saredzu saistībā ar Eiropas Savienību un NATO un to pamatprincipu piemērošanu attiecībā uz Latvijas politiku.

2. Kā Jūs esat iecerējis panākt Krievijas atbalstu to personu centieniem, kuras vēlas no Latvijas atgriezties dzimtenē — Krievijā un no Krievijas — savā tēvzemē Latvijā?

Attiecībā uz pieprasījumu par Latvijas aktivitātēm, lai Krievija atbalstītu to personu centienus, kuras vēlas no Latvijas atgriezties Krievijā un otrādi, informēju, ka 1993.gadā parakstīta (stājusies spēkā 1995.gada februārī) Latvijas un Krievijas starpvaldību vienošanās par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību, kas ir pamats repatriācijas jautājumu tālākai risināšanai.

Saskaņā ar šo vienošanos turpmākā tās realizēšana no Latvijas puses atrodas Repatriācijas centra (IeM Pilsonības un imigrācijas departaments) un no Krievijas puses Federālā migrācijas dienesta ekspertu kompetencē. Repatriācijas programmas īstenošanā ir iesaistīts arī Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtējās vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fonds, kurš atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā.

Savas kompetences ietvaros LR Ārlietu ministrija ir gatava piedalīties repatriācijas programmas realizēšanā saskaņā ar Repatriācijas likumu un Latvijas un Krievijas starpvaldību vienošanos par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību.

Uz jaut. Nr.38 — dok. Nr.1349a

Ministru prezidenta biedrs Z.Čevers:

1996.gada 11.septembrī

Jautājumi:

1. Cik nāves gadījumu un nozaudēto ieroču ir Zemessardzē pēdējā gada laikā un kopumā? Kāpēc sabiedrība netiek iepazīstināta ar šiem datiem?

2. Kāpēc netika uzklausīti Aizsardzības ministrijas vai Nacionālo bruņoto spēku vadības līmenī atvaļinātie virsnieki Leonīds Lasmanis, Jānis Virsis, Jevgēnijs Lapkovskis, Oskars Indrikovs un citi? Kādēļ tika ignorēti viņu priekšlikumi par problēmu risināšanu Robežapsardzības spēkos? Aizsardzības ministrijā ir vesela struktūrvienība, kuras pienākumos ir izskatīt sūdzības, ierosinājumus un priekšlikumus, ir arī ģenerālais inspektors ar savu štatu. Ar ko tad reāli nodarbojas šīs struktūras?

3. Kādu apsvērumu dēļ tika aizturēts uz trim diennaktīm un ievietots vienā kamerā ar dažādu seksuālo noviržu noziedzniekiem Daugavpils bataljona sporta instruktors majors Vladimirs Soročkins? Cik tas ir likumīgi un cilvēciski?

Atbildes:

1. — 5 zemessargi gājuši bojā, izdarot pašnāvību, kuru iemesls ir sadzīviskas nesaskaņas ģimenē;

— viens miris slimības rezultātā;

— dažādos apstākļos ir pazaudētas 9 pistoles;

— 5 gadījumos zemessargi zaudējuši ieroci noziedznieku darbības rezultātā, no tiem divos gadījumos ieroči atgūti;

— gan par pārkāpumiem, gan par nāves gadījumiem Zemessardzē, gan nozaudētajiem ieročiem presē tiek sniegts gada pārskats, par savu darbību Zemessardze publicē arī regulāru informāciju.

2. Leonīds Lasmanis tika atvaļināts rezervē ar Aizsardzības ministrijas 1996.gada 17.jūlija pavēli Nr.48-MK pēc paša vēlēšanās.

Jānis Virsis tika atvaļināts rezervē ar Aizsardzības ministrijas 1996.gada 26.jūlija pavēli Nr.520-MK slimības dēļ.

Jevgēnijs Lapkovskis un Oskars Indrikovs tika atvaļināti rezervē ar Aizsardzības ministrijas 1996.07.26. pavēli Nr.52-MK par neatbilstību dienestam, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku 1996.gada 4.jūlija kompleksās pārbaudes akta rezultātiem, par spirta kravas kontrabandu. Materiāli nodoti kara prokuratūrai.

Frakcijas “Latvijai” norādītās personas ar sūdzībām un priekšlikumiem nav griezušās ne Inspekcijas nodaļā, ne pie ģenerālinspektora.

Aizsardzības ministrijas Inspekcijas nodaļa izveidota 1995.gada 17.aprīlī un 3 cilvēku sastāvā darbojas uz apstiprinātā nolikuma pamata. Tā izskata sūdzības, priekšlikumus, veic dienesta izmeklēšanas, pārbaudes, inspekcijas.

Inspekcijas nodaļa šajā gadā uz 11.septembri ir: 1) izskatījusi 16 sūdzības; 2) veikusi 22 dienesta izmeklēšanas un 31 dienesta pārbaudi, no kurām 5 bijušas kompleksās; 3) devusi atbildes uz vēstulēm, sniegusi atzinumus, ziņojumus, priekšlikumus — pavisam kopā 33.

Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektora amats tika ieviests ar šā gada 1.martu. Speciāla štata ģenerālinspektoram šobrīd nav. Ar aizsardzības ministra 1996.gada 2.augusta pavēli Nr.151 uzdots izveidot ģenerālinspekciju uz likvidētās Inspekcijas nodaļas bāzes.

Ģenerālinspektors pilda aizsardzības ministra tiešos uzdevumus, vada svarīgākās dienesta izmeklēšanas, veic un koordinē pārbaudes Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās, izskata sūdzības, sniedz atzinumus par izstrādātajiem normatīvajiem aktiem.

3. Robežapsardzības spēku 4.Daugavpils robežsargu bataljona sporta instruktors majors Vladimirs Soročkins tika aizturēts Daugavpils policijā no š.g. 23.jūlija plkst. 17.00 līdz 26.jūlijam plkst. 16.20 pēc Daugavpils kara prokuratūras rīkojuma uz aizdomu pamata par kontrabandu. Atbrīvots 26.07.96. plkst. 16.20 pierādījumu trūkuma dēļ.

Aizturēšanas laikā Soročkins atradās Daugavpils policijas izolatorā kopā ar vēl diviem citiem aizturētajiem. Viens no šiem aizturētajiem tika atbrīvots pēc trim dienām pierādījumu trūkuma dēļ, otra lietā — aizdomas par zādzību — turpinās izmeklēšana. Neviens no aizturētajiem nav apsūdzēts par seksuālas ievirzes noziegumiem.

Uz jaut. Nr.39 — dok. Nr.1348a

Aizsardzības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Krastiņš:

1996.gada 10.septembrī

1. Pamatojoties uz dienesta izmeklēšanu slēdzieniem par 13 automātu zādzību, tika saukti pie disciplinārās atbildības:

— RB komandierim pulkvežleitnantam D.Čabovskim izteikts brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

— štāba priekšnieks pulkvežleitnants D.Lūks pazemināts amatā;

— Bruņojuma un tehniskās daļas priekšnieks kapteinis D.Hermanis atvaļināts no aktīvā dienesta;

— Sakaru daļas priekšnieks virsleitnants A.Dedkovs atvaļināts no aktīvā dienesta;

— Bruņojuma un tehniskās daļas noliktavas pārzinis virsseržants A.Gurējevs atvaļināts no aktīvā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā termiņa izbeigšanās;

— leitnants I.Lūks brīdināts par neatbilstību ieņemamajam amatam;

— leitnants D.Valdmanis brīdināts par neatbilstību ieņemamajam amatam;

— Bruņojuma un tehniskās daļas noliktavas pārzinis virsseržants V.Reinhards atvaļināts rezervē pirms līgumā noteiktā laika;

— kaprālis G.Vērpe brīdināts par neatbilstību ieņemamajam amatam.

Par šo zādzības faktu Liepājas PR PP tika ierosināta krimināllieta Nr.26533196 pēc LR KK 139.p. 3.d., kurā pie kriminālatbildības pēc LR KK 237.p. 1.d. tiek saukti D.Hermanis un V.Reinhards, pret kuriem izraudzīts drošības līdzeklis — apcietinājums.

2. RAS un NABS tika veiktas dienesta izmeklēšanas, kurās pārkāpumi netika konstatēti, līdz ar to neviens nav sodīts. 1996.gada 15.martā LR Kara prokuratūrā tika ierosināta kriemināllieta Nr.81306096 pēc LR KK 104.p. 1.d. paredzētā nozieguma pazīmēm. Prokurora Freiberga (tel.7210330) viedoklis ir, ka šī krimināllieta pēc psihiatriskās un psiholoģiskās ekspertīzes slēdzienu saņemšanas tiks izbeigta, jo nesaskata amatpersonu rīcībā pārkāpumus un apstākļus, kas bija par cēloni pašnāvībai.

3. Ar manu 1996.gada 30.augusta pavēli Nr.174 nozīmētā izmeklēšanas komisija veic dienesta izmeklēšanu. Š.g. 28.augustā iesniegta pretenzija “pārdevējam”. Pārbaudi par nekvalitatīvu ieroču iegādi veic arī LR IeM Drošības policija.

Ministru atbildes

Dokuments Nr.1212b

Par deputātu pieprasījumu

Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā

Ievērojot 1995.gada 21.septembra noslēgto vienošanos par Aglonas internātģimnāzijas pārveidošanu par Aglonas Katoļu ģimnāziju, Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija ir snieguši iespējamo atbalstu Katoļu ģimnāzijas veidošanā. Vienošanās pamats bija Aglonas bazilikas īpašumtiesību atjaunošana uz nekustamo īpašumu Aglonā, Broka ielā 6. Vienošanās paredzēja šajā ēkā atrodošās Aglonas internātģimnāzijas pārveidošanu par Aglonas Katoļu ģimnāziju, saglabājot valsts finansējumu proporcionāli valsts mācību programmu īpatsvaram Katoļu ģimnāzijas mācību plānā. Ievērojot vienošanās nosacījumus, Izglītības un zinātnes ministrija atkārtoti ir aicinājusi Aglonas baziliku iesniegt visus mācību iestādes atvēršanai nepieciešamos dokumentus. 1996.gada 28.jūnijā tika izsniegta pagaidu licence Aglonas Katoļu ģimnāzijai, kuras darbības pagarināšanai pēc 1996.gada 1.septembra Aglonas Katoļu ģimnāzijai bija jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā šīs iestādes audzēkņu un pedagoģisko darbinieku saraksti un veidojamās skolas mācību plāni un programmas. Neskatoties uz atkārtotiem atgādinājumiem, Izglītības un zinātnes ministrija šādus dokumentus nav saņēmusi.

Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija sēdē tika nolemts saglabāt pašreizējo finansējumu Aglonas internātģimnāzijas uzturēšanai. Šis lēmums nevarēja tikt izpildīts līdz brīdim, kad būtu zināms jaunās Katoļu ģimnāzijas skolēnu skaits, jo izglītības iestāžu finansēšana tiek noteikta atbilstoši skolēnu skaitam. Bez tam finansēšanas nodošana no pašvaldības izglītības iestādes privātai izglītības iestādei pirms tās akreditācijas ir pretrunā Ministru kabineta 23.07.1996. noteikumiem Nr.271 “Kārtība, kādā privātajām izglītības iestādēm tiek piešķirts valsts finansējums”, kā arī valdības realizētajai izglītības reformai, kuras būtība ir finansēšanas un lēmumu pieņemšanas decentralizācija, pašvaldības izglītības iestāžu finansēšanas administrēšanu pilnībā nododot pašvaldību pārziņā.

Valdība uzskata, ka īpašuma jautājums Aglonā nav risināms atrauti no izglītības iestādes pastāvēšanas. Tā kā Aglonas Katoļu ģimnāzija nespēja izpildīt izglītības likumā un MK normatīvajos aktos noteiktās prasības skolas atvēršanai, Ministru kabineta 28.augusta sēdē (prot. Nr.43, 11.¤) tika pieņemts rīkojums Nr.364, kas aptur 21.septembra vienošanos, kā arī atceļ 2.jūlija rīkojumā paredzēto finansēšanas nodošanu no Aglonas internātģimnāzijas Aglonas Katoļu ģimnāzijai.

Strīdam par Aglonas internātģimnāzijas ēku un statusu ir vēl vairāki aspekti:

— īpašuma reģistrācija uz Aglonas bazilikas vārda ir veikta nekorekti, tā ir noprotestēta Augstākajā tiesā ur apstrīdēta Preiļu rajona tiesā;

— konflikti, kas jau ilgstoši veidojas starp jaundibināmās Katoļu ģimnāzijas vadību un Aglonas internātģimnāzijas pedagogu un vecāku kolektīvu, liek apšaubīt iespēju pārveidot vienu izglītības iestādi otrā tā, lai neciestu skolēni un skolotāji;

— Aglonas bazilikai denacionalizētās bijušās Aglonas sieviešu ģimnāzijas un Zemkopības ministrijas lauksaimniecības skolas kopmītņu ēkas jau gadu stāv tukšas. Īpašums netiek pārņemts, lai gan arī šajās ēkās pilnībā būtu iespējams veidot jauno Katoļu ģimnāziju. Šāda situācija nerada pārliecību par Katoļu ģimnāzijas veidotāju ieinteresētību izglītībā.

Nedz Izglītības un zinātnes ministrija, nedz Ministru kabinets principiāli neiebilst pret Katoļu ģimnāzijas veidošanu Aglonā un arī turpmāk atbalstīs šādas izglītības iestādes veidošanos. Vienlaikus ir jāuzsver, ka Katoļu ģimnāzijas veidotājiem ir jāievēro valsts likumos noteiktā kārtība gan izglītības, gan īpašuma denacionalizācijas jautājumos, kā arī cenšoties panākt sabiedrības, pirmkārt skolēnu, viņu vecāku un pedagogu, izpratni un atbalstu. Pretējā gadījumā Katoļu ģimnāzijas nodibināšana administratīvā kārtā nedos to rezultātu garīgās izglītības atdzimšanā, kam vajadzētu būt galvenajam mērķim, veidojot šādu skolu. Pašlaik pieņemtais Ministru kabineta lēmums atliek Aglonas internātģimnāzijas reorganizāciju uz nākamo mācību gadu, ļaujot sagatavot reorganizācijas procesu tā, lai neciestu bērnu un pedagogu intereses.

Ministru prezidenta uzdevumā —

1996.gada 11.septembrī izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar Nr.1364

Par Džemala Maisuradzes kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 10.septembra sēdes protokola Nr.31

Piedalījās: A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, I.Kreituse, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Strods, J.Lagzdiņš, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Džemala Maisuradzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Džemala Maisuradzes kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Ieteikumi

Talsu rajona Vides veselības centra darbinieku kolektīvs lūdz izskatīt mūsu lūgumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu mūsu centra galvenajam ārstam Džemalam Maisuradzem.

Dr. Maisuradzi 1975.gadā atsūtīja darbā uz Talsu rajona sanepidstaciju pēc Ļeņingradas sanitāri higiēniskā medicīnas institūta beigšanas. Ar 1979.gadu sāka strādāt par sanitāri epidemioloģiskās stacijas galveno ārstu, par ko strādā vēl tagad. Savas darbības laikā uzcēlis jaunas ēkas Vides veselības centram, no jauna iekārtojis ķīmisko laboratoriju, pilnībā atjaunojis Vides veselības centra transporta parku un mašīnu remontbāzi.

Savā darbā zinošs, nepārtraukti rūpējas par Vides veselības centra labiekārtošanu, darba apstākļu uzlabošanu un darbinieku kvalifikācijas celšanu. Mūsu darba kolektīvā ļoti izpalīdzīgs, atsaucīgs.

Mūsu kolektīvs ar sekojošiem parakstiem lūdz iespēju piešķirt Talsu rajona Vides veselības centra galvenajam ārstam Džemalam Maisuradzem Latvijas valsts pilsonību.

Ieteic: epidemiologa palīgs Miķelšteine, saimniecības daļas vadītāja B.Kārkliņa, galvenā grāmatvede R.Libreiha, higiēnista palīgs A.Puķīte, dezinfektore Dz.Iļģe, laborante Ā.Jurka, laborante A.Birsāne, laborante M.Griķe, sanitāre Lagzdiņa, laboratorijas vadītāja I.Sproģe, ķīmiķe Egliena, sanitāre Jirgensone, lietvede Pedane, higiēnista palīgs O.Soboļeva, epid. palīgs A.Slidevska, grāmatvede S.Ieviņa, higiēnista palīgs D.Ševaljē, higiēnista palīgs M.Doniņa, ārste D.Birze, sanitāre Klauberga, autovadītājs Birsāns, katlu kurinātāji Pile, Benediks, Strēlnieks, laborante Strikaite, autovadītājs Z.Gūtmanis,

1996.gada 14.jūnijā epid. pal. B.Ostiņa.

Talsu rajona Vides veselības centra galvenais ārsts Džemals Maisuradze dzimis 1950.gadā, pabeidzis Ļeņingradas higiēnas institūtu un strādā Talsu rajona Vides veselības centrā kopš 1975.gada par ārstu higiēnistu, kopš 1978.gada par galveno ārstu. Darbā sevi parādījis kā ļoti zinošu un prasmīgu vides veselības speciālistu, daudz pūļu pielicis, lai Talsu rajona epidemioloģiskais stāvoklis būtu labā kārtībā.

Talsu rajona padomes deputāti lūdz Latvijas Republikas Saeimu piešķirt Džemalam Maisuradzem Latvijas pilsonību ārpus kārtas par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā.

Talsu rajona padomes deputāti: A.Griezītis, J.Štokmanis, L.Braunfelds, J.Jansons,V.Brālītis, M.Miglāne,A.Kristapsons, K.Lācis, G.Bierands

1996.gada 19.jūnijā

Mēs, Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta darbinieki, lūdzam VI Saeimas deputātus ņemt vērā Talsu rajona Vides veselības centra vadītāja Džemala Maisuradzes lūgumu pilsonības piešķiršanā, kurš mūsu dienestā strādā no 1975.gada, kvalitatīvi pildot viņam uzticēto darbu Talsu rajona sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās uzraudzības jomā.

Maisuradzes kungs mūsu dienestā nostrādājis 21 gadu, un viņa vadībā tika uzcelts Talsu rajona Vides veselības centrs, tā ķīmijas un bakterioloģijas laboratorijas, infrastuktūra, radīts mūsdienīgs analītiskais un bakterioloģiskais dienests.

Mēs Maisuradzes kungu pazīstam kā augstas klases iniciatīvu speciālistu, vienmēr strādājošu saskaņā ar mūsu iedzīvotāju un valsts interesēm, kā prasmīgu un atsaucīgu kolēģi, uzticamu Latvijas Republikai, ko apliecināja ar savu tiešo piedalīšanos 1991.gada janvāra notikumos.

Mēs uzskatām, ka ar savu darbu un lojālo attieksmi pret Latvijas Republiku Džemals Maisuradze ir pelnījis Latvijas Republikas pilsonību par sevišķiem nopelniem.

Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta direktors

1996.gada 13.augustā O.Stengrevics

Autobiogrāfija

Es, Džemals Maisuradze Aleksandra dēls, esmu dzimis 1950.gadā Gruzijas Republikas Chaltubas rajonā karavīra ģimenē, pēc tautības gruzīns. Tēvs Aleksandrs Maisuradze dzimis 1922.gadā, pēc tautības gruzīns, 36 gadus dienēja robežsardzē uz Turcijas un Gruzijas robežas, miris 1982.gadā. Māte Eteri Maisuradze dzimusi 1929.gadā, pēc tautības gruzīniete, mājsaimniece, mirusi 1957.gadā.

1967.gadā es pabeidzu vidusskolu Rustevi pilsētā. Pēc skolas vienu gadu strādāju Rustavi ķīmiskajā kombinātā par atslēdznieku. 1968.gadā iestājos Ļeņingradas sanitāri higiēniskajā institūtā. Institūtu pabeidzu 1975.gadā un biju norīkots VAM GPSR rīcībā. No 1975. līdz 1978.gadam strādāju Talsu raj. sanepidstacijā par vispārējās higiēnas ārstu. No 1978. līdz 1979.gadam izpildīju galvenā ārsta vietas izpildītāja amatu, bet no 1979.gada līdz šim brīdim strādāju par galveno ārstu VVC (Vides veselības centrā).

PSKP rindās un citās partijās nekad neesmu sastāvējis.

Pārvaldu valsts valodu III pakāpē. Kopš 1995.gada februāra esmu valsts ierēdņa kandidāts.

Esmu precējies, ģimenē ir divi bērni. Dēls Igors ir 5.kursa students Latvijas Medicīnas akadēmijā, meita Jekaterina mācās 11.klasē Talsu vidusskolā.

Es būtu pagodināts, ja LR Saeima piešķirtu man LR pilsonību. Apsolos godīgi pildīt LR Satversmi un LR pilsoņa pienākumus.

Džemals Maisuradze

Dokumenti ar Nr. 1365

Par Sergeja Žuravļova kandidatūru pilsonības

piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 10. septembra sēdes protokola Nr. 31

Piedalījās: A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, I.Kreituse, V.Dozorcevs, Dz.Ābiķis, J.Strods, J.Lagzdiņš, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Sergeja Žuravļova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Sergeja Žuravļova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Autobiogrāfija

Es, Sergejs Žuravļovs Jakovļeva dēls, esmu dzimis 1947. gada 13. februārī Ukrainas PSR Sumi pilsētā. Mans tēvs Iakovs Žuravļovs Maksima d. dzimis 1904. gadā un miris 1981. gadā Lietuvas Republikā Kauņas pilsētā — pēc profesijas ārsts. Māte — Natālija Žuravļova dzimusi 1921. gadā un mirusi 1980. gadā arī Lietuvas Republikā Kauņas pilsētā — mājsaimniece. Brālis — Anatolijs Žuravļovs Jakovļeva dēls, dzimis 1942. gadā, ir Lietuvas Republikas pilsonis un dzīvo ar savu ģimeni Lietuvas Republikā Kauņas pilsētā.

1950. gadā mana ģimene pārcēlās dzīvot uz Lietuvas PSR Kauņas pilsētā. 1965. gadā es tur beidzu vidusskolu un tajā pašā gadā iestājos Kauņas Medicīnas institūtā, kuru beidzu 1971. gadā, un, lai iegūtu lielākas iemaņas medicīnā un pilnveidotu savas zināšanas, pārcēlos uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

Dzīvoju Rīgas pilsētā no 1971. gada un sāku strādāt kā ārsts ātrās med. palīdzības dienestā. No 1972. gada līdz 1974. gadam mācījos Ķirurģiskajā ordinatūrā pie profesora L.Hnoha un no 1974. gada līdz 1980. gadam nodarbojos ar zinātniski pedagoģisko darbu Rīgas Medicīnas institūtā. 1979. gadā aizstāvēju medicīnas zin. kandidāta disertāciju par tēmu: “Aknu heterotopiska īslaicīga pārstādīšana akūtas aknu mazspējas ārstēšanā”. 1992. gadā esmu ieguvis medicīnas doktora zinātnisko grādu.

No 1976. gada decembra līdz 1989. gada oktobrim biju Komunistiskās partijas biedrs, no kuras izstājos, jo mana politiskā pārliecība nesakrita ar Komunistiskās partijas politiku.

No 1980. gada turpinu zinātniski praktisko ķirurgisko darbu, Rīgas 7. klīniskajā slimnīcā profesora V.Purmaļa vadībā.

Esmu precējies, sieva Nellija Žuravļova dzimusi 1946. gadā. Strādā Rīgā, SIA “Pulss—5” kā ārste. Dēls — Aleksandrs Žuravļovs dzimis 1969. gadā Kauņā, tagad dzīvo Latvijas Republikā Jūrmalā ar savu ģimeni. Meita — Gaļina Astapčika — Žuravļova, dzimusi 1971. gadā Latvijas Republikā, tagad dzīvo Rīgā ar savu ģimeni.

Šobrīd nekādā politiskajā partijā neesmu iestājies. Pilnībā pārvaldu valsts valodu un esmu lojāls pret visām mazām valstīm un tautām.

1996. gada 4. jūnijā Sergejs Žuravļovs

Ieteikumi

Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca lūdz Latvijas Republikas Saeimu izskatīt jautājumu par iespēju piešķirt Latvijas valsts pilsonību slimnīcas ķirurgam, medicīnas doktoram Sergejam Žuravļovam par nopelniem Latvijas valsts labā. Ārsts S.Žuravļovs 1971. gadā beidzis Kauņas Medicīnas institūtu, strādā par ķirurgu Rīgā. 1972. gadā iestājies Rīgas Medicīnas institūta Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātes klīniskā ordinatūrā ķirurģijā, kur apgūst un pilnveido zināšanas un praktiskās iemaņas aknu un žultsceļu ķirurģijas jautājumos. 1974. gadā tiek pabeigta klīniskā ordinatūra un viens no ievērojamākiem Latvijas ķirurgiem profesors Vilis Purmalis uzaicina viņu strādāt par zinātnisko līdzstrādnieku Rīgas Medicīnas institūta ķirurģijas katedrā, turpināt pētījumus un izstrādāt noformētu zinātnisko darbu. 1979. gadā Dr. S.Žuravļovs Zinātniskā padomē ar augstu novērtējumu aizstāv medicīnas zinātņu kandidāta grāda iegūšanu par tēmu “Aknu transplantācija”, kas līdz šim ir vienīgais šāds darbs valstī, kur risināta problēma par aknu pārstādīšanas iespējām Latvijā. Paralēli zinātniskiem pētījumiem S.Žuravļovs strādā kā praktisks ķirurgs specializētā nodaļā, kurā ārstējas slimnieki ar žultsceļu, aknu pataloģiju, kā arī veic akūtas dežūras klīnikā. 1989. gadā atestēts kā augstākās kategorijas ķirurgs, 1993. gadā sertificēts kā medicīnas doktors. Pēc zinātniskā sektora likvidēšanas pilnībā pārnāk slimnīcas štatos un turpina ar lielu iniciatīvu darbu ķirurģijā, cenšas apkopot rezultātus, ir publicējis 52 zinātniskos darbus.

1994. gadā, izrādot iniciatīvu, no darba brīvajā laikā papildus iegūst kvalifikāciju ultrasonogrāfijā. Slimnīca atrada iespēju iegādāties operāciju blokā ultraskenogrāfu, un S.Žuravļovs pirmais valstī apguva un ieviesa praksē intraoperatīvas ultrasonogrāfijas diagnostikas metodes. Kopīgi ar citiem speciālistiem aknu un nieru slimībās S.Žuravļovs ieviesa klīnikā šo orgānu biopsijas metodes ultrasonogrāfijas kontrolē, kas dod iespēju ar mazu operatīvo iejaukšanos precizēt morfoloģiski diagnozi un izvēlēties precīzu ārstēšanas taktiku. Apvienojot ķirurga un ultrasonogrāfijas speciālista praksi, S.Žuravļovs ir kļuvis par vienu no autoritatīvākajiem speciālistiem slimnīcā. S.Žuravļovs ir koleģiāls, atsaucīgs, zinošs kolēģis. Viņš turpina sevis pilnveidošanu, piedaloties slimnīcas konferencēs, asociāciju sēdēs, konferencēs un strādājot bibliotēkās.

S.Žuravļovs pilnībā pārvalda valsts valodu, nesastāv nekādās politiskās partijās, kā ārsts stingri pieturas pie Hipokrāta zvēresta. Viņam pateicīgi ir tūkstošiem pacientu, kurus viņš savā darba mūžā ir atgriezis dzīvē.

Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas administrācija un arodbiedrības komiteja rekomendē S.Žuravļovam piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā kā augstas kategorijas ārstam.

Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas galvenais ārsts E.Platkājis

Arodbiedrības komitejas priekšsēdētāja V.Upmane

Rīgas Domes Veselības pārvalde lūdz LR Saeimu piešķirt Latvijas pilsonību medicīnas doktoram Sergejam Žuravļovam

S.Žuravļovs 1971. gadā beidzis Kauņas Medicīnas institūtu, kopš 1972. gada strādā par ķirurgu Rīgā, 1974. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūta klīnisko ordinatūru ķirurģijā, no 1974. gada strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku RMI.

S.Žuravļovs 1979. gadā izstrādājis disertāciju “Aknu transplantācija”, kas ir vienīgā disertācija par šo tēmu Latvijā, un tās autors 1993. gadā tika sertificēts kā medicīnas doktors. 1989. gadā S.Žuravļovs ieguvis augstāko kvalifikāciju ķirurģijā, ir 52 zinātnisko darbu autors, kopš 1981.gada strādā par ķirurgu Rīgas 7. klīniskajā slimnīcā, pašlaik pēc papildu kvalifikācijas iegūšanas to apvienojot ar ultrasonogrāfijas speciālista darbu. 1994. gadā S.Žuravļovs pirmais Latvijā ieviesis intraoperatīvu ultrasonogrāfijas diagnostikas metodi aknu, liesas, aizkuņģa dziedzera un žultsceļu un nieru slimību precīzai diagnostikai un ārstēšanas metodes izvēlei.

S.Žuravļovs ir autoritāte ķirurgu asociācijas biedru vidū, koleģiāls, augstas kvalifikācijas daudzprofilu speciālists medicīnā un ir devis ievērojamu ieguldījumu aknu un žultsceļu ķirurģijas attīstībā Latvijā.

Medicīnas doktors ķirurgs Sergejs Žuravļovs ir absolūti lojāls Latvijas Republikai.

Rīgas Domes Veselības pārvalde rekomendē piešķirt Sergejam Žuravļovam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas medicīnas attīstībā, t.i., par nopelniem Latvijas valsts labā.

Rīgas Domes Veselības pārvaldes priekšnieks Andris Glāzītis

Rīgas Domes Sociālo lietu komitejas un Latvijas ķirurgu asociācijas

1996. gada 21. jūnijā valdes loceklis doc. Viesturs Boka

Deputātu iesniegumi

Dokuments Nr. 1378

Par Nacionālās drošības koncepciju

LR Saeimas Prezidijam

Lūdzu iekļaut kārtējās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, P.Kļaviņš, I. Liepa, A.Rubins, J.Kazāks, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, J.Kušnere, J.Celmiņš

1996. gada 12(16). septembrī

Nacionālās drošības koncepcija

1. Ievads.

Latvijas drošības politika ir valsts politikas neatņemama sastāvdaļa un tai jāgarantē Latvijas valsts pastāvēšana ar Satversmē un tiesību aktos paredzētajiem spēkiem, līdzekļiem un metodēm.

Latvijas drošības politikas mērķis ir tās vitāli svarīgo interešu aizsardzība, nodrošināšana un attīstība:

* valstiskās neatkarības, teritoriālās integritātes un konstitucionālās iekārtas saglabāšana;

* cilvēktiesību, personas brīvību un drošības garantēšana;

* Latvijai raksturīgās kultūras, dzīvesveida, valodas un nacionālās indentitātes, ētiskā un garīgi zinātniskā potenciāla saglabāšana un attīstība;

* tautas veselības un dabas resursu aizsardzība, tautas izmiršanas nepieļaušana;

* tautsaimniecības stabilizēšana un labklājības līmeņa paaugstināšana.

Latvija, veidojot savu drošību, neapdraud nevienu citu valsti, nodrošina nacionālajām minoritātēm valsts teritorijā pilnvērtīgas iespējas to attīstībai un integrācijai sabiedrībā.

2. Drošības situācijas analīze.

Latvijas drošības situāciju nosaka tās ģeopolitiskais stāvoklis, ekonomikas attīstības līmenis, attiecības ar ārvalstīm, tautas kultūras potenciāls, militārās sistēmas iespējas un ekoloģiskā situācija.

2.1. Ģeopolitiskais stāvoklis.

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis nosaka pasaules, it sevišķi Eiropas, valstu ieinteresētību iekļaut Baltijas valstis savu interešu zonā. Baltijas valstu komunikācijas, neaizsalstošās ostas vienmēr ir bijušas un būs kaimiņvalstu uzmanības objekti. Baltijas valstis ir savdabīgs krustceļš starp Rietumiem un Austrumiem. Galvenais valsts apdraudējums ir saistīts ar ārvalstu centieniem saglabāt Baltijas valstis savā politiskā, ekonomiskā un militārā ietekmē.

2.2. Nācijas stāvoklis.

Mums ir ļoti nopietni jāapzinās, ka valsts tiek veidota, lai aizstāvētu nācijas, tautas intereses, nevis otrādi. Ja nav nācijas, ja tā tiek asimilēta vai iznīcināta, tad nevar pastāvēt arī valsts, jo vienkārši izzūd valsts veidošanas galvenie pamati un tās pastāvēšanas mērķis.

Nācijas kritisko situāciju raksturo:

* tautas labklājības līmeņa lejupslīde pēdējo gadu laikā;

* maz uzmanības tiek veltīts izglītībai un zinātnei, līdz ar to tiek mazināts tautas garīgais potenciāls nākotnē;

* tautas veselības stāvoklis ir pasliktinājies, veci cilvēki ar savām pensijām nevar izdzīvot, kur nu vēl apmaksāt dārgos medicīniskos pakalpojumus;

* arvien jaunu, nepamatoti augstu barjeru uzstādīšana pilsonības iegūšanā var beigties ar divkopienu valsts izveidošanu;

* mazā dzimstība — valstī pēdējo gadu laikā dzimstības līmenis ir zemāks par mirstību.

Tauta sāk izmirt.

2.3. Stāvoklis tautsaimniecībā.

Krīzes situāciju tautsaimniecībā raksturo sekojoši faktori:

* stipra atkarība no ārvalstu energoresursiem;

* netiek stimulēti vietējie ražotāji, vietējās ražošanas attīstība;

* lauksaimniecības lejupslīde;

* valsts finansu un materiālo vērtību izlaupīšana, iegūtās naudas noslēpšana ārzemēs;

* nepārdomāta nodokļu politika, slikts Valsts ieņēmuma dienesta un muitas darbs;

* ekonomisko struktūru pamatkapitāla pāriešana nepilsoņu rokās;

* budžeta deficīts.

Visi šie faktori kopā nosaka Latvijas arvien pieaugošu atkarību no ārvalstu labvēlības, izsauc dziļu neapmierinātību zemākos un vidējos tautas slāņos.

2.4. Kriminogēnā situācija valstī pēdējo gadu laikā nav uzlabojusies:

* ir pieaudzis vispārējais noziedzības līmenis, daudzi valsts iedzīvotāji, neatrodot citus iztikas avotus, sāk iesaistīties noziedzīgajā darbībā;

* pastiprinās organizētās noziedzības saites ar citām valstīm;

* caur Latviju notiek ieroču, narkotiku, kā arī radioaktīvo izejvielu tranzīts;

* pastiprinās nelegāla migrācija caur NVS valstīm;

* pastiprinās organizētās noziedzības struktūru ietekme uz valdību, parlamentu, tiesu un prokuratūru.

Kriminogēnā situācija kļūst par nopietnu faktoru, kas apdraud valsts stabilitāti.

2.5. Pretvalstiski orientēto grupējumu, ārvalstu izlūkošanas dienesta un atvaļināto militārpersonu darbība.

Valsts apdraudējuma analīzē nopietni jāņem vērā, ka:

* valstī atrodas aptuveni 20 tūkst. Krievijas armijas atvaļināto militārpersonu, daļa no tām ir naidīgi noskaņotas pret Latvijas Republiku;

* atvaļinātās militārpersonas un specdienesti ir izveidojuši dažādas biznesa struktūras, kuru ietekmes zonas skar valsts svarīgu objektu darbību;

* ārvalstu specdienestiem Latvijā ir izveidojušies labvēlīgi apstākļi — Rietumu un Austrumu pārstāvjiem vieglāk strādāt tieši no mūsu teritorijas. Beidzot ir jāsaprot, ka pat draudzīgi noskaņotu ārvalstu specdienestu kombinācijas var lielā mērā “sašūpot” situāciju valstī;

* valsts specdienestu darbības vājums, to sadrumstalotība un iekšējās pretrunas;

* Krievijas karabāzes Skrundas RLS atrašanās Latvijā veido labvēlīgu augsni visdažādākajām provokācijām.

2.6. Tiesisko aktu un valsts institūciju darbības nesakārtotība.

Daudzās jomās vēl nav izstrādāti nepieciešamie likumi un normatīvie akti. Savukārt izstrādātie likumi un normatīvie akti ne vienmēr adekvāti atbilst reālajai situācijai. Nav izstrādāti arī visi nepieciešamie tiesiskie dokumenti par jautājumiem, kuri ir tieši saistīti ar valsts drošību.

Valsts stabilitātes un tālākas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošinājumam nepieciešams strikti noteikt tiesisko aktu kopumu.

2.7. Iespējamās ekoloģiskās katastrofas.

Ekoloģiskās katastrofas var izsaukt situācijas destabilizāciju valstī.

Par galvenajiem faktoriem uzskatāmi:

* radioaktīvo un ķīmiski bīstamo vielu tranzīts caur Latviju vai to pārvietošana valsts teritorijā;

* ražotnes (rūpnīcas), kurās kā izejvielas lielos daudzumos tiek izmantoti cilvēkam un videi nedraudzīgi produkti;

* Salaspils un kaimiņvalstu atomreaktori, kuru avāriju gadījumos, var tikt nopietni apdraudēta Latvijas iedzīvotāju veselība un un vide;

* naftas produktu un gāzes lielākās noliktavas un glabātuves;

* Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas.

Šos riska faktorus pastiprina:

* vecās iekārtas, atpalikusī tehnoloģija, lēni rekonstrukcijas un modernizācijas tempi;

* iespējamās plānotās diversijas objektos.

2.8. Ārējais militārais apdraudējums.

Tas ir saistīts ar ārvalstu, galvenokārt ar kaimiņvalstu, centieniem iekļaut vai saglabāt Baltijas valstis savā ietekmes zonā. Šiem centieniem nerealizējoties, ir iespējams šo valstu mēģinājums veicināt Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo destabilizāciju, lai vardarbīgi pārņemtu valsts varu, iespējams, ar Latvijas “miera uzturēšanas spēkiem” “iedzīvotāju drošības garantēšanai”. Pilnīgā kaimiņvalstu politiskās destabilizācijas gadījumā ir iespējams dažādu politisko vai militāro grupējumu mēģinājums pārņemt varu Latvijā pat bez kaimiņvalstu valdību piekrišanas vai atbalsta.

3. Apdraudējuma novēršana.

Tā kā Latvijas ārējais apdraudējums var būt saistīts ar ārvalstu centieniem destabilizēt Latvijas iekšējo situāciju, nav iespējams viennozīmīgi atdalīt ārējos apdraudējumus no iekšējiem. Apdraudējums ir novēršams, samazināms, likvidējams tikai ar saskaņotu, vienlaicīgu darbību visās apdraudējuma novēršanas jomās.

3.1. Valsts drošības politikas plānošana.

Galvenais pamatdokuments, kas nosaka valsts drošības mērķi un galvenos apdraudējuma novēršanas vai samazināšanas virzienus, ir Nacionālās drošības koncepcija. MK ir atbildīgs par ikgadēju izmaiņu un korekciju ieviešanu šajā dokumentā saskaņā ar izmaiņām valsts politiskajā un ekonomiskajā stāvoklī, kā arī par drošības koncepcijas gaitas koordināciju. Attiecīgās ministrijas ir atbildīgas par izmaiņu sagatavošanu un iesniegšanu MK.

Koncepcijas izstrādei Ministru kabineta vadībā tiek izveidota darba grupa, kurā ietilpst visu ministriju un svarīgāko valsts institūciju augsta ranga amatpersonas. Šajā darba grupā tiek iekļauti arī citi nepieciešamie speciālisti, kā arī draudu analīzes darba grupas pārstāvji. Uz šā dokumenta pamata MK nosaka un ministrijas savu kompetenču ietvaros izstrādā detalizētus plānus un iesniedz MK kā pielikumus šim dokumentam. Nacionālās drošības koncepciju MK iesniedz Saeimai apstiprināšanai. Uz apstiprinātās koncepcijas pamata MK tālāk sagatavo nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas prioritātes apdraudējuma novēršanai, nepieciešamo līdzekļu piešķiršanas kārtība un noteikti galvenie uzdevumi valsts drošības iestāžu darbībai. Šis plāns tiek saskaņots ar Saeimas Nacionālās drošības, Iekšlietu un aizsardzības, kā arī ar citām komisijām.

3.2. Valsts drošības politikas īstenošana.

3.2.1. Politiskā apdraudējuma novēršana.

Latvijai jāīsteno pragmatiska un sabalansēta, pirmām kārtām uz Baltijas valstu vienotības stiprināšanu orientēta, daudzpolāra ārpolitika, nepieļaujot nevienas ārvalsts dominēšanu, diktātu vai iejaukšanos mūsu valsts iekšējās lietās. Nedrīkst pieļaut, ka Latvija līdzās pārējām Baltijas valstīm kļūtu par lielvalstu savstarpējās diplomātiskās tirgošanās objektu.

Latvijas prioritātēm integrācijai Eiropā un pasaulē jābūt sekojošām:

* Baltijas valstu savstarpējā integrācija, izvairoties no neveselīgas savstarpējās konkurences.

Lai gan atšķirīgu demogrāfisko, politisko vai ekonomisko situāciju dēļ potenciālo apdraudējumu novēršanas prioritātes var būt dažādas katrā no Baltijas valstīm, ir nepieciešams, lai Baltijas valstis izstrādātu un realizētu saskaņotu iekšpolitisko un ārpolitisko drošības un aizsardzības koncepciju.

Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes ietvaros ir nekavējoties jāizstrādā ciešas sadarbības mehānismi visās jomās, tai skaitā saskaņoti krīzes situācijas novēršanas plāni.

* Baltijas un Ziemeļeiropas valstu savstarpējā integrācija, darbs pie vienotas drošības sistēmas izveides.

* Baltijas jūras reģiona valstu integrācija.

* Integrācija citās Eiropas un transatlantiskajās struktūrās (ANO, ES, NATO, EDSO, RES).

Bet nekāda politiskā un ekonomiskā integrācija nevienā starpautiskajā kopībā nedrīkst novest pie tautas etniskās un kultūras vardarbības, tautas tradīciju, ētisko normu un savas vērtības sistēmas zaudēšanas par labu jebkurai unifikācijai vai subkultūrai.

Ārlietu ministrijai jāizstrādā efektīvi krīzes novēršanas konsultāciju mehānismi ar ANO, ES, NATO, RES, Ziemeļatlantijas sadarbības padomi, kā arī atsevišķām valstīm divpusēju attiecību ietvaros.

Ministru kabinetam jāveic pasākumi valdības darba turpināšanai kādā no ārvalstīm okupācijas gadījumā.

Satversme jāpapildina ar punktu, kurš aizliedz Saeimai un valsts prezidentam izsludināt kapitulāciju bruņotās invāzijas gadījumā.

3.2.2. Nācijas stāvokļa uzlabošana.

Latvijas galvenā cerība latviskas, civilizētas, pārtikušas un ētiskas Valsts izveidošanā tuvāko desmit gadu laikā ir jauna, augsti izglītota paaudze. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams realizēt sekojošus pasākumus:

* Latvijā ir jāaptur gan Rietumu, gan Austrumu ārvalstu uzmācīgā popkultūras plūsma ar tās neierobežoto vardarbības un pornogrāfijas propagandu:

* Skolai, visām valsts institūcijām jāieaudzina latvisks, patriotisks gars un latviešu tautas kultūra un tradīcijas. Jāpievērš lielāka uzmanība darbam ar jaunsargiem, skautiem un gaidām;

* Valstī ir jāatjauno kristietība un tradīcijas;

* Tautas dzīvā spēka atjaunošanas sekmēšanai jāpalielina pabalsti ģimenēm par katru bērnu;

* Jāpalielina pensijas un minimālās darba algas, kuras nedrīkst būt zemākas par valdības noteikto iztikas minimumu;

* Jāpalielina darba algas skolotājiem, zinātniekiem un medicīnas darbiniekiem;

* Stingri jāievēro starptautiskās cilvēktiesību normas, jārada Latvijā tāda ekonomiskā un sociālā situācija, lai visi pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji būtu ieinteresēti valsts stiprināšanā.

3.2.3. Ekonomisko apdraudējumu novēršana.

Valdībai jānodrošina nepieciešamā valsts ekonomiskā infrastruktūra, stabila un kontrolēta banku sistēma, efektīvi investīciju piesaistīšanas mehānismi, pastāvīgi jāseko valsts maksājumu bilances stāvoklim ar mērķi novērst citu valstu kontroles iespējamību pār valsts finansu resursiem.

Lai novērstu valsts ekonomisko lejupslīdi, valdībai jāveicina pasākumi, lai paplašinātu lielu ārvalstu uzņēmumu ilgtermiņa kopdarbību ar Latvijas uzņēmumiem jomās, kur materiālie un tehniskie resursi labvēlīgi šādai darbībai. Vienlaicīgi ar saprātīgām muitas nodevām jāaizsargā Latvijas tirgus tajās nozarēs, kur Latvija spējīga pati sevi apgādāt, kā arī jāizskauž Latvijas uzņēmēju faktiskā diskriminācija nodokļu sfērā, salīdzinot ar ārvalstu investoriem. Nav pieļaujama nepārtraukta muitas nodevu maiņa, jānosaka diferencētas muitas nodevas. Latvijai nepieciešamo izejvielu un enerģijas nesēju importa nodevas jāsamazina.

Steidzami jāuzlabo Valsts ieņēmumu dienesta darbs.

Ekonomikas ministrijai jāizstrādā programma Latvijas ekonomikas darbībai iespējamo ārvalstu ekonomisko sankciju vai blokādes gadījumā un, galvenais, valsts enerģētikas attīstības programma.

Jāievieš energotaupības pasākumi, modernizējot energoietilpīgo ražotņu tehnoloģijas, nodrošinot energoresursu rezervi krīzes situāciju vajadzībām, panākot lielāku energoresursu importa diversifikāciju un pievēršoties naftas iegulu izpētei Baltijas jūrā.

3.2.4. Kriminogēno apdraudējumu novēršana.

Kriminogēnais saspīlējums samazināsies ekonomikas uzplaukuma, sociālās stabilitātes un demokrātijas nostiprināšanas rezultātā.

Kriminogēno saspīlējumu valstī mazinās sekojoši pasākumi:

* Jāpilnveido likumdošana noziedzības apkarošanas jomā, jānostiprina valsts tiesības sargājošās un valsts drošības iestādes;

* Jāpilnveido noziegumu un sabiedriski bīstamu nodarījumu profilakses, to novēršanas un atklāšanas, kā arī soda līdzekļu piemērošanas sistēma;

* Jāstimulē nelikumīgas komercdarbības pārtraukšana un jārada priekšnoteikumi privātuzņēmēju orientācijai uz juridiski legālu darbību;

* Korupcijas noziegumu atmaskošanas nolūkos jāpastiprina preses un informācijas brīvības garantijas likumdošanā, tiesās un valsts informācijas institūciju praksē;

* Jāpanāk, lai valdītu viens likums, viena taisnība un viena tiesa visiem, jāsoda valsts augstākās amatpersonas, kuras ir pieļāvušas noziedzīgas rīcības valsts finansu un materiālo īpašumu izšķērdēšanā;

* Jāuzlabo policijas, robežsargu un Zemessardzes apgāde ar bruņojumu, transportu un sakaru līdzekļiem.

Vienlaicīgi krasi jāpaaugstina policijas un zemessargu atbildība un profesionālās iemaņas noziedzības apkarošanā;

* Cīņā pret nelegālo imigrāciju un bēgļu tranzītu jānodrošina efektīva valsts robežas, gaisa telpas un piekrastes ūdeņu kontrole. Jāizveido saskaņota Baltijas valstu robežu kontroles un tehniskās novērošanas sistēma;

* Jāizstrādā efektīva ilgtermiņa migrācijas un iedzīvotāju uzskaites sistēma. Nepieciešams skaidri noteikt atbildību un izstrādāt metodiku nelegālo imigrantu aizturēšanai, internēšanai un deportēšanai.

3.2.5. Pretvalstiski orientētu grupējumu, ārvalstu izlūkošanas dienestu un atvaļināto militārpersonu nelikumīgās darbības neitralizācija.

Latvijai militārā spēka un ekonomiskās stabilitātes trūkums ir jākompensē ar savlaicīgas un objektīvas informācijas iegūšanu, kas varētu dot iespēju novērst agresiju ar politiskiem līdzekļiem.

Mūsu specdienestiem ir jābūt spējīgiem kontrolēt situāciju savā valstī.

Jāpanāk, lai SAB reāli izveido savu struktūru un uzsāk darbību. Jāievieš nepieciešamā kārtība valsts drošības iestāžu darbā.

Valsts drošības iestādēm nepieciešams identificēt pretvalstiski orientētos grupējumus, personas, to darbību un mērķus. Ja grupējumi darbojas nelegāli, pret tiem vispārējā kārtībā jāpiemēro līdzekļi, kurus paredz likumdošana par šāda veida darbību.

Jānodrošina Krievijas karabāzes Skrundas RLS apsardze līguma un attiecīgo likumu ietvaros, lai nedotu iespēju izraisīt saistībā ar to dažādus incidentus un provokācijas. Šajā sakarībā nepieciešams izstrādāt iespējamās krīzes novēršanas mehānismu, paredzot Latvijas un Krievijas valdības locekļu, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvju iesaistīšana.

3.2.6. Tiesisko aktu un Valsts institūciju darbības sakārtošana.

Saeimai un Ministru kabinetam jānosaka likumu un tiesību aktu kopums, kas nepieciešams valsts stabilitātes nodrošinājumam, tālākai ekonomiskai un sociālai attīstībai. Jānosaka prioritātes šo likumu un dokumentu izstrādē, jāveic to iespējami ātra izstrāde.

Nepieciešams pabeigt tiesu iekārtas reformu, lai padarītu Latvijas tiesas par reāli no citām varas institūcijām, politiskajām partijām un finansu oligarhijas neatkarīgu, stipru trešo varu, radītu patiesu iespēju un praksi, kad fiziska vai juridiska persona var iesūdzēt tiesā jebkuru, pat visaugstāko amatpersonu vai valsts institūciju un uzvarēt procesu kā attīstītajās demokrātiskajās valstīs.

3.2.7. Iespējamo ekoloģisko katastrofu un to seku novēršana.

Ekoloģiskās katastrofas ar nopietnām sekām varētu rasties kā valsts teritorijā, tā ārpus tās. Lai risinātu šo jautājumu, nepieciešams garantēt vides aizsardzības politikas integrāciju kopējā valsts attīstības politikā. Jāidentificē bīstamas tehnoloģijas, kravas un bīstami objekti. Nepieciešams izstrādāt krīzes situāciju novēršanas centru, izstrādāt krīzes avāriju scenārijus un plānus avāriju izraisīto seku likvidācijai. Nolietojusies vecā iekārta jāaizvieto ar jaunu un modernu tehnoloģiju prioritātes kārtībā. Jārada efektīva civilās aizsardzības sistēma ar pietiekamu materiāltehnisko nodrošinājumu, precīzu pienākumu sadali un sadarbību starp atbildīgām institūcijām.

3.2.8. Militārā apdraudējuma novēršana.

Valsts aizsardzībai ir jābalstās uz atvairīšanas principu un militārpolitisku risinājumu.

Latvija nespēs vien ilgi pretoties militāram pārspēkam. Jānostiprina militārā sadarbība starp Baltijas valstīm;

* jāsāk veidot apvienoto jūras spēku eskadra, savienojamo krastu kontroles sistēma;

* jāveido kopējā gaisa telpas kontroles sistēma, kopējā GS eskadriļa;

* sauszemes spēkos (mobilo strēlnieku brigādes ietvaros) jāsāk veidot kopējais Baltijas valstu bataljons, ar laiku to paplašinot līdz brigādes līmenim;

* jāpanāk, lai militāro invāziju pret jebkuru no Baltijas valstīm uzskatītu par agresiju pret pārējām divām.

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jābūt nelieliem, mobiliem, labi apbruņotiem, apmācītiem un pakļautiem civilai kontrolei. Robežapsardzības, Jūras un Gaisa spēki sadarbībā ar citām struktūrām kontrolē un sargā valsts robežu, jūras ekonomisko zonu un gaisa telpu. Sauszemes karaspēks un Zemessardze nodrošina aizsardzību visā valsts teritorijā, veic ātrās reaģēšanas uzdevumus, nodarbojas ar karavīru pamatapmācību un piedalās miera uzturēšanas pasākumos.

Militārās invāzijas gadījumā Aizsardzības ministrija dokumentē agresiju un ar visu pieejamo informācijas sistēmu palīdzību nekavējoties informē pasaules sabiedrību. NBS nodrošina militāro pretošanos visā valsts teritorijā. AM un NBS štābam nekavējoties ir jāizstrādā valsts aizsardzības operatīvais plāns. Ik gadu jāprecizē valsts aizsardzības koncepcija, kas jāapstiprina Saeimā.

Jāatbalsta maksimālā sadarbība ar NATO, RES un divpusējā sadarbība ar NATO valstīm “Partnerattiecības mieram” programmas ietvaros, kā arī ar citām draudzīgajām valstīm. NBS jāizstrādā ar ārvalstīm saskaņots plāns militārās palīdzības saņemšanai un pielietošanai.

3.3. Neatliekamie pasākumi valsts drošības nostiprināšanā.

No drošības pasākumu klāsta ir izdalāmi tie, kuru īstenošanai ir jāpiešķir prioritāte un kuri ir jāveic nekavējoties:

* Jāizveido jaunas darba grupas, kas regulāri precizētu draudu analīzi un drošības koncepciju.

* MK jānosaka ministrijas, kuras izstrādā savus darbības plānus kā pielikumus Nacionālās drošības koncepcijai.

* Uz ministriju iesniegto plānu pamata MK jāsagatavo nacionālās drošības plāns.

* AM un NBS štābam nekavējoties ir jāizstrādā valsts aizsardzības operatīvais plāns.

* Valsts apdraudējums novēršanai, samazināšanai, likvidēšanai jāizveido krīzes situāciju novēršanas centrs.

* Jāpanāk reāla integrācija starp Baltijas valstīm visās jomās. Šai integrācijai jākļūst par vienu no ārpolitikas galvenajām prioritātēm.

* Jāuzsāk konstruktīvs dialogs ar Krieviju (iepriekš saskaņojot savu darbību ar pārējām Baltijas valstīm) par savstarpējām attiecībām, ieskaitot robežu jautājumus.

* Jāstabilizē valsts finansu sistēma, jāaptur budžeta deficīta pieaugums.

* Jāuzlabo Valsts ieņēmumu dienesta, muitas un robežkontroles darbs.

* Jānodrošina policijas un NBS apgāde ar bruņojumu, transportu un sakaru līdzekļiem.

* Jāveic efektīva valsts robežas, piekrastes ūdeņu un gaisa telpas kontrole. Jāizveido saskaņota Baltijas valstu robežu kontroles un tehniskā novērošanas sistēma.

* Jāīsteno pakāpeniska pensiju un minimālās darba algas palielināšana, nosakot, ka tā nedrīkst būt zemāka par valdības apstiprināto iztikas minimumu.

* Jāsakārto valsts drošības iestāžu sistēma un to darbība.

* Jāpabeidz tiesu iekārtas reforma un jāizstrādā valsts stabilizācijai nepieciešamo likumu kopums.

Noslēgums

Latvijas valsts drošība sasniedzama, stabilizējot iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, garantējot iedzīvotājiem stabilu sociālo nodrošinājumu, veidojot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, attīstītot nelielas, bet efektīvas militāra spēka struktūras, nodrošinot cilvēktiesību un citu starptautisku normu ievērošanu, veidojot reālu integrāciju starp Baltijas valstīm un iekļaujoties Eiropas un transatlantiskajās ekonomiskajās un drošības sistēmās.

Otrdien, 17. septembrī

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse:

— tikās ar Indonēzijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Haringunu Hardjotanojo (Haringun Harjotanojo).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas, Latvijas Juristu biedrības un LU Cilvēktiesību intitūta atzinumus par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Otrā daļa “Pamattiesības”) un nolēma ierosināt Saeimai izveidot īpašu komisiju, kas nodarbotos ar Satversmes 2. daļas izstrādāšanu;

— pieņēma zināšanai Vatikāna Svētā Krēsla vēstniecības Latvijā oficiālo notu par likumprojektu “Obligātā militārā dienesta likums”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja virzīšanai uz 2. lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””;

— atlika izskatīšanai pēc nedēļas likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību””;

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Kārtības rullī”;

— konceptuāli atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Latvijas Republikas Krimināllikums”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Par prakses ārstiem”.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— akceptēja virzīšanai 3. lasījumam likumprojektu “Par preču ražotāja un pakalpojumu sniedzēja drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību”;

— noklausījās Zemkopības ministrijas, Finansu ministrijas, “Agrolīzinga” pārstāvju un zemnieku pārstāvju informāciju un viedokļus par zemnieku parādu SIA “Agrolīzings” par 1992. gadā uz kredīta no Somijas iepirkto lauksaimniecības tehnikas problēmu risinājumu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansu speciālistiem un noklausījās informāciju par Valsts budžeta perpektīvām nākamajam gadam. Deputāti secināja, ka tas izglītības vajadzībām ir nepietiekams, un nolēma, ka jāpanāk plānotā budžeta palielinājums.

Preses konference “Neatkarīgas cilvēktiesību institūcijas: EDSO seminārs Taškentā”:

— Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts, Valsts cilvēktiesību biroja v.i. Kaija Gertnere un Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta direktora v.i. Ineta Ziemele informēja par EDSO semināra Taškentā norisi un uzsvēra, ka Latvija cilvēktiesību aizsardzības jomā ir pavirzījusies tālāk salīdzinot ar daudzām citām valstīm.

Deputāts V.Krisbergs:

— preses konferencē informēja masu mediju pārstāvjus, ka varētu uzņemties iniciatīvu žurnālistu profesionālā atbalsta fonda dibināšanā. Šāds fonds varētu nodarboties ar žurnālistu kvalifikācijas celšanas finansiālo atbalstu un kalpotu kā saikne starp informācijas avotu un informācijas nesēju.

“Preses konference par likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” piemērošanu augstskolu studentiem:

— Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts O.Grīgs, deputāts M.Vītols, Zemessardzes štāba pārstāvji un Studentu padomes pārstāvji informēja par iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” 3. lasījumam.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Ņinai Ezeriņai.

Trešdien, 18.septembrī

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse:

— Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tasu Panaīdu (Tasos Panayides).

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— turpināja izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” 2.lasījumam.

Ārlietu komisija:

— akceptēja virzīšanai uz 1.lasījumu kā steidzamu likumprojektu “Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu”;

— akceptēja virzīšanai uz 2.lasījumu likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma iesniegt izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””;

— nolēma uzdot deputātam J.Lagzdiņam izstrādāt likumprojektu “Par ministriju iekārtu” un tikai pēc tam atgriezties pie likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumos nr.5 “Par ministriju iekārtu” skatīšanas;

— atbalstīja virzīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— konceptuāli atbalstīja virzīšanai uz 1.lasījumu kā steidzamus likumprojektus “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””, “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””, “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— komisija uzklausīja deputātu O.Brūveru par likumprojekta “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” izstrādāšanas gaitu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— apsprieda likumprojektu “Muzeju likums”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— apsprieda likumprojektu “Par prakses ārstiem”.

Deputāts K.Čerāns:

— preses konferencē informēja par XIV Starptautisko simpoziju par organizēto un ekonomisko noziedzību, kurš pagājušajā nedēļā notika Kembridžā. Vairāk nekā 800 dalībnieku no 89 pasaules valstīm šajā simpozijā diskutēja, kā sekmīgāk apkarot korupciju.

Deputāti J.Ādamsons un M.Rudzītis:

— preses konferencē par stāvokli uz Baltijas valstu robežām informēja par Baltijas asamblejas Komunikāciju komitejas izbraukuma sēdi uz Latvijas austrumu robežu. Paredzams, ka nākošajā Baltijas asamblejas sēdē tiks pieņemta rezolūcija par nepieciešamību papildus finansēt robežapsardzības spēkus.

Saeimas sēdē:

— nodeva komisijām likumprojektus “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju pa nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1972.gada Konvencijai par bioloģisko (bakterioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”, “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” un “Grozījums Kredītiestāžu likumā”;

— pieņēma 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””, balsojums par steidzamību: 42 par, 12 pret, 7 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 49 par, 12pret, 8 atturas.