Ministra komentārs

— Grozījumus veicām, jo atradām iespējas vēl papildu izmaksāt subsīdijas sēklkopībā, lopkopībā, un zirgkopībā. Mums ir noruna ar Ministru prezidentu Andri Šķēli par to, ka šogad uz budžeta izmaiņu rēķina mēs varētu vēl saņemt subsīdijām 500 tūkstošus latu. Ceru, ka tas tā būs, jo šis solījums — papildinājumi subsīdijām, ir liels risks no mūsu puses: vēl nav reāla finansējuma. Mēs lieliski izprotam lauksaimniekus, kuri klusībā cerēja uz subsīdijām otrajā pusgadā. Tādēļ negribot pārtraukt iesāktos darbus un radīt liekas problēmas, esam lūguši rast iespēju izmaksāt tik ļoti nepieciešamās subsīdijas.

Par reorganizāciju meliorācijā

Vakar, 18. septembrī, Zemkopības ministrijā notika rajonu lauksaimniecības departamentu direktoru un valsts meliorācijas sistēmu pārvalžu vadītāju sanāksme. Tās mērķis bija kopīgi pārrunāt lauksaimniecības departamentu un meliorācijas sistēmas apvienošanas procesu.

Zemkopības ministrs Roberts Dilba teica, ka finansējums meliorācijas sistēmu apkopšanai paliek. Tas, ka līdzekļu ir par maz, to saprot visi. Diemžēl, valsts budžets ir tik liels, cik tas ir, bet galvenais, ka līdzekļi šīm vajadzībām tiks atvēlēti arī nākamajā gadā. Nekādā gadījumā līdzekļus nedrīkst izlietot citām vajadzībām, piemēram, departamentu uzturēšanai vai ierēdņu algu palielināšanai. Tādēļ nav nekāda pamata runām, ka tiek apdraudēta meliorāciju sistēmkopšana. Ministru prezidents pasludinājis nākamā gada budžeta samazinājumu ministrijām, un līdz ar to samazināsies arī ierēdņu skaits. Budžeta līdzekļu taupīšana skars gan Zemkopības ministriju, gan lauksaimniecības departamentus.

ZM valsts sekretārs Jānis Lapše informēja par reformas būtību, par ZM ierēdņu sarakstu — ZM sistēmā no budžeta ir finansēti 2390 ierēdņi, tajā skaitā lauksaimniecības departamentos 260 personas, meliorācijas sistēmu pārvaldēs — 1047, sēklu inspekcijās — 153, rajonu veterinārajos dienestos — 229, konsultāciju dienestā — 247, veterinārajā pārvaldē — 334, un tā tālāk. Šajā sakarā Ministru prezidents ir teicis, ka pašiem jāatrod iespējas ekonomēt budžeta līdzekļus. Ja mēs paši to nespēsim, tad šo procesu izdarīs kāds cits no malas, jo Šķēles kungs savus solījumus pilda. Tādēļ reorganizāciju labāk veikt pašiem, jo priekšnieki tik labi neizpratīs lauksaimniecības specifiku un lietas būtību. Ministru prezidenta 4. septembra rīkojumā Nr. 243 teikts, ka ir izveidota darba grupa valsts civiliestāžu sistēmas pilnveidošanai. Līdz ar to līdz 1. oktobrim šai darba grupai jāiesniedz precīza informācija par vakantajām ierēdņu amata vietām. Līdz 10. oktobrim jāiesniedz informācija par valsts civiliestāžu struktūru štatu sarakstiem un uzdevumiem. Līdz 25. oktobrim šai darba grupai jāizstrādā un jāiesniedz Ministru prezidentam priekšlikumi par valsts civiliestāžu struktūras pilnveidošanu un ierēdņu skaita samazināšanu valsts iestādēs. Lapšes kungs uzskata, ka visloģiskāk savas sistēmas reorganizāciju spēj veikt pašu speciālisti.

Kādēļ šis process sācies tieši ar Meliorācijas dienestu? Tādēļ, ka tas ir vienīgais dienests, kas atrodas ministrijas struktūrā. Arī tādēļ, ka nevar veikt reorganizāciju tikai pašā ministrijā, ja rajonos ir neskaitāmas lauksaimniecības pārvaldes, departamenti un inspekcijas. Pakāpeniski jāpāriet uz tādu kā divpakāpju sistēmu: Rīgā — ministrijas, rajonos — departamenti.

Svarīga ir budžeta līdzekļu taupīšana. Tos nesaņem arī Valsts tehniskā uzraudzība. Veterinārajam dienestam budžeta līdzekļi samazināti uz pusi. Acīmredzot vēl samazināsies budžeta līdzekļi dažādām pārvaldēm un dienestiem. Tādēļ pamazām uzticot meliorācijas funkcijas lauksaimniecības departamentiem, ietaupās ne tikai līdzekļi — problēmas nonāk augstākā līmenī un tiek apspriestas ar zemkopības ministru.

Runā, ka tagad meliorācijas funkcijas nodos nespeciālistu ziņā. Tas ir maldīgs spriedums. Turpmāk rajonu lauksaimniecības departamentu direktoriem būs divi lietpratēji, no tiem viens pārzinās meliorāciju, bet otrs lauksaimniecību.

Sīki pārrunāja reorganizācijas detaļas, apsprieda nolikuma projektu un arī darba likumdošanas jautājumus.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore