Revīzijas lieta Nr.5.1-2-136

Latvijas Republikas Valsts kontroles

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums

Rīgā 1996.gada 23.augustā

Par revīzijas rezultātiem bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Rīgas pils pārvalde”

Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: kolēģijas priekšsēdētājs — departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi: Dz.Ozoliņa, M.Prāma, izskatījuši revīzijas materiālus par Rīgas pils ansambļa uzturēšanu, rekonstrukciju un restaurāciju, kā arī ar to saistīto valsts akciju sabiedrības “Rosme” un bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Rīgas pils pārvalde” finansiāli saimniecisko darbību no 1993.gada līdz 1996.gada I pusgadam ieskaitot,

konstatēja:

1993.gada 19.aprīlī Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, ar kuru ieteica Latvijas Republikas Ministru padomei izveidot Rīgas pils administrāciju.

1993.gada 7.jūnijā Ministru padome pieņēma lēmumu Nr.292 par to, ka Latvijas Republikas valsts īpašumā saglabājamas Rīgas pils ansambļa ēkas un citi objekti, kā arī attiecīgā teritorija Pils laukumā 3, Rīgā, kā vienots nedalāms kultūrvēsturisks ansamblis ar vienotu izmantošanas un pārvaldes statusu, lai tajā izvietotu Latvijas Valsts prezidenta rezidenci, tā darba un pieņemšanas telpas, kā arī 2 valsts muzejus. Saskaņā ar šo lēmumu Rīgas pilsētas Centra rajona valde ar 1993.gada 1.jūliju nodeva Rīgas pils ansambli Finansu ministrijas pārziņā un Valsts akciju sabiedrības (VAS) “Rosme” valdījumā. Pārņemšanas akta, ko 1993.gada 14.augustā apstiprinājis LR finansu ministrs U.Osis, nav norādīts, kādas ēkas un objekti tiek nodoti un nav norādīta ēku vērtība. Pārkāpjot Ministru padomes 1992.gada 13.novembra lēmumu Nr.480 “Par kārtību, kādā valsts nekustamais īpašums izprasāms no sveša valdījuma”, pārņemšanas aktā nav uzrādīta ne tikai ēku vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem, bet nav uzrādīta arī to iespējamā tirgus vērtība. Pils ēkas tika nodotas bez objekta, tā komunikāciju un ārējās teritorijas plāniem, aktā uzrādīta nereāla ēku kopējā platība — 140 m2. Aktā ierakstīta piezīme, ka līdz 1994.gada 1.janvārim VAS “Rosme” jānodrošina nepieciešamo ziņu savākšanu par pieņemto objektu.

Pēc pils ansambļa pārņemšanas tā uzturēšanu saskaņā ar 1993.gada 7.jūnijā pieņemto Ministru padomes lēmumu Nr.292 veica VAS “Rosme”, bet pēc tam tika izveidota VAS “Rosme” patstāvīga struktūrvienība — filiāle “Rīgas pils pārvalde” ar atsevišķu bilanci. Filiāles nolikumā, kas reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā 1994.gada 28.aprīlī (reģ.Nr.000319348), kā tās galvenais mērķis noteikts — nodrošināt Rīgas pils ansambļa saglabāšanu, restaurēšanu un izmantošanu Valsts prezidenta darba un pieņemšanas telpu iekārtošanai un muzeju darbībai.

Ar Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra rīkojumu Nr.70 VAS “Rosme” filiāle “Rīgas pils pārvalde” tika reorganizēta par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Rīgas pils pārvalde” (turpmāk BOVU “RPP”), kas 1995.gada 26.jūlijā reģistrēts LR valsts Uzņēmumu reģistrā kā LR Valsts īpašuma fonda pārziņā esošs uzņēmums. Noteikts, ka šī uzņēmuma galvenie uzdevumi ir pārvadīt, apsaimniekot un rekonstruēt Rīgas pils ansambli. Šādā statusā BOVU “RPP” darbojas līdz šim laikam.

1994.gada jūnijā saskaņā ar Rīgas pilsētas namu pārvaldes “Vecrīga” paziņojumu Nr.001 (precīzāk šajā paziņojumā datums nav uzrādīts) VAS “Rosme” filiāles “Rīgas pils pārvalde” pamatlīdzekļu uzskaitē ir ņemta ēka Pils laukumā 3, Rīgā, ar atlikušo bilances vērtību Ls 592.

Laikā no no 1993.gada līdz 1996.gada I pusgadam ieskaitot, Rīgas pils ansambļa uzturēšanai, rekonstrukcijai un restaurācijai VAS “Rosme”, tās filiālei “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP” piešķirti un izlietoti šādi līdzekļi. (Līdzekļu izlietojums uzrādīts pēc revīzijas laikā Valsts kontrolei daļēji uzrādītajiem attaisnojuma dokumentiem un BOVU “RPP” grāmatvedības darbinieku paskaidrojumiem).

1993.gadā saņemtais finansējums:

— atbilstoši LR Ministru padomes 1993.gada 16.jūnija rīkojumam Nr.160

no Ministru padomes rezerves fonda VAS “Rosme” vajadzībām —

pārvaldes “Rīgas pils” un Rīgas pils ansambļa uzturēšanai

piešķirti 5,0 milj. LVR

(jeb Ls 25 000);

— no LR Finansu ministrijas Valsts saimniecības departamenta

piešķirts bezprocentu aizdevums Rīgas pils remontam — Ls 20 000;

— no VAS “Rosme” pašu saimnieciskās darbības

(valsts muzeju maksa par iznomātajām telpām) saņemti — Ls 3 688

Kopā — Ls 48 688.

1993.gada izdevumi:

— Rīgas pils rekonstrukcijai un restaurācijai (t.sk. projektēšanas

un izpētes darbu apmaksa — Ls 983, pārbūvei, kapitālam

remontam un restaurācijai — Ls 22 644) — Ls 23 627;

— ar Rīgas pils pārvaldīšanu saistītās VAS “Rosme”

struktūrvienības uzturēšanas izdevumi (t.sk. mikroautobusa

“Ford–Tranzit” iegāde — Ls 7 692; 2 personālo skaitļotāju

iegāde — Ls 3 360; ēku uzturēšana u.c. izmaksas — Ls 4 417;

darba samaksa un sociālais nodoklis — Ls 2 206;

citu pamatlīdzekļu un mazvērtīgā inventāra

iegāde — Ls 3 598) — Ls 22 550

Kopā — Ls 46 177.

1993.gadā bez apmaksātajiem pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem ir veikti arī citi pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, kas 1993.gadā VAS “Rosme” grāmatvedībā nav uzskaitīti, bet apmaksāti 1994.gadā par Ls 21 500.

1994.gadā saņemtais finansējums:

— no valsts budžeta valsts investīcijas Rīgas pils restaurācijai

un rekonstrukcijai — Ls 617 134;

— no valsts budžeta dotācija VAS “Rosme”, tās filiāles

“Rīgas pils pārvalde” un Rīgas pils ansambļa uzturēšanai — Ls 60 000;

— no VAS “Rosme” un tās filiāles “Rīgas pils pārvalde”

saimnieciskās darbības (t.sk. ieņēmumi par pasūtītāja

sniegtajiem pakalpojumiem būvuzņēmējiem— Ls 15 846,

par pils telpu iznomāšanu — Ls 92152) — Ls 107 998

Kopā — Ls 785 132.

1994.gada izdevumi:

— Rīgas pils rekonstrukcijai un restaurācijai — Ls 508 642;

— atmaksāts aizdevums FM Valsts saimniecības departamentam — Ls 20 000;

— Valsts prezidenta darba telpu, rezidences un valsts

reprezentācijas telpu interjera iekārtošana — Ls 88 492;

— VAS “Rosme” un tās filiāles “Rīgas pils pārvalde”

uzturēšanas izdevumi (t.sk. atalgojumi un sociālais

nodoklis — Ls 66 150; kravas mikroautobusa

iegāde — Ls 23 595; kancelejas mēbeļu iegāde — Ls 23 490;

kompjūtertehnikas iegāde — Ls 11 867; kinofototehnikas

iegāde — Ls 727; mobilie telefoni, rācijas — Ls 781;

pārējais inventārs — darba galdi, metināšanas aparāts,

traktora uzkabe pagalma uzkopšanai, elektriskie rokas instrumenti

remontdarbiem, halogēnās baterijas sargiem un tehniskajam

dienestam, gāzes pistoles utt. — Ls 9 549; pakalpojumu apmaksa:

pasts, telefoni, kārtējais remonts, transportlīdzekļu remonts,

ietvju tīrīšana, dezinfekcija, tehniskie pakalpojumi — Ls 13 533;

energoresursi, materiāli — Ls 5 969) — Ls 155 661

Kopā — Ls 772 795.

1995.gadā saņemtais finansējums:

— investīcijas no valsts budžeta Rīgas pils restaurācijai — Ls 1 360 000;

— bezprocentu aizdevums no LR Valsts īpašuma fonda

līdz 1996.gada 16.jūnijam — Ls 60 000;

— no LR Valsts īpašuma fonda bezatlīdzības maksājumi

pēc “Rīgas pils pārvaldes” iesniegtiem rēķiniem, bez valdības

lēmuma, bez tāmēm un pamatotiem aprēķiniem (t.sk.: par pils

remontu un restaurāciju, interjera iekārtošanu — Ls 118 384,

dažādi citi ar pils remontu saistīti maksājumi — Ls 430 908,

kredīta procentu atmaksa

a/s “Latvijas Zemes banka”— Ls 47 644) — Ls 596 936;

— saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 19.jūlija

rīkojumu Nr.403 saņemtais kredīts no a/s “Latvijas

Zemes banka” ar 31,8% gadā un atmaksas termiņu

1996.gada 5.augustu — Ls 700 000;

— no pašu saimnieciskās darbības (t.sk. ieņēmumi no

nomas maksām par iznomātajām pils telpām — Ls 120 234,

procentu atskaitījumi no pils restaurācijas un

rekonstrukcijas darbu apmaksām no darbu

izpildītājiem — Ls 74 685, par bukletiem — Ls 64) — Ls 194 983

Kopā — Ls 2 911919.

Naudas līdzekļus, ko LR Valsts īpašuma fonds bezatlīdzības veidā Ls 596 936 apmērā izlietojis “Rīgas pils pārvaldes” rēķinu apmaksai par Rīgas pils restaurācijas darbiem (Ls 549 292) un kredīta procentu apmaksai a/s “Latvijas Zemes banka” (Ls 47 644), LR Valsts īpašuma fonds ir saņēmis, izdarot sekojošus aizņēmumus:

— Ls 102 900 saņēmis no a/s “Latvijas Universālā banka” uz 1995.gada 30.jūnijā noslēgtā aizdevuma līguma Nr.68 un ķīlas (hipotēkas) līguma pamata, ieķīlājot 3-stāvu ēku (469,07m2) Rīgā, Mazā Pils ielā 3 (procentu likme gadā — 38,25%, dzēšanas termiņš — 1996.gada 28.jūnijs). Attiecībā uz ēkas, kas atrodas Rīgā, Mazā Pils ielā 3, ieķīlāšanu 1995.gada 10.jūnijā, Ministru kabinets ir izdevus rīkojumu Nr.316, atļaujot to ieķīlāt par Ls 147 000;

— Ls 328 008 — no aizdevuma, kas saņemts no Latvijas—Norvēģijas kopuzņēmuma SIA “Dressman–Baltija” uz 1995.gada 24.novembrī noslēgtā līguma pamata kopsummā par USD 2 830 000 ar aizdevuma procentu 7,5% gadā un dzēšanas termiņu — 2005.gada 23.decembrī;

— pārējo — Ls 166 028 Valsts īpašuma fonds ir apmaksājis no saviem līdzekļiem.

1995.gada izdevumi:

— Rīgas pils ansambļa rekonstrukcijai un restaurācijai

(t.sk. pils telpu remontam, kurās izvietota BOVU “RPP”

— Ls 68 301, kas pils rekonstrukcijas tāmē nav paredzēti) — Ls 2 395 950;

— kredīta procentu atmaksa a/s “Latvijas Zemes banka” — Ls 47 644;

— Valsts prezidenta telpu interjera iekārtošanai — Ls 304 598;

— VAS “Rosme” filiāles “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP”

uzturēšanai (t.sk. algas un sociālais nodoklis — Ls 112 373,

pakalpojumu apmaksa — Ls 11 557, materiāli un

energoresursi — Ls 28 322) — Ls 152 252

Kopā Ls 2 900 444.

1996.gada I pusgadā saņemtais finansējums:

— no LR Valsts īpašuma fonda pils uzturēšanai

bez pamatojuma pārskaitīts — Ls 38 000;

— no VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pils

uzturēšanai un ekspluatācijas izdevumiem

bez pamatojuma ieskaitīts — Ls 13 390;

— no LR Valsts īpašuma fonda kredīta procentu dzēšanai

par aizņēmumu no a/s “Latvijas Zemes banka” saskaņā

ar noslēgto līgumu un Ministru kabineta 1995.gada 19.jūlija

rīkojumu Nr.403 ieskaitīts — Ls 120 000;

— BOVU “RPP” ieņēmumi no pašu saimnieciskās darbības

(bankas procenti — Ls 78; atskaitījumi no būvdarbu uzņēmējiem

pārskaitītām summām (2—5%) — Ls 13 588; maksas

par ekskursijām un atklātnēm — Ls 637; nomas maksa

no muzejiem — Ls 27 353) — Ls 41 656

Kopā — Ls 213 046.

1996.gada I pusgada izdevumi:

— Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu apmaksā

ieskaitīts (a/s “Latvijas Zemes banka” atmaksātie kredīta

procenti — Ls 116 829; projektēšanas un izpētes darbu

apmaksa — Ls 1 693; remonta darbu apmaksa — Ls 931,36) — Ls 119 454;

— apmaksāts SIA “Arhitekta Gertmaņa birojs”, SIA

“Arhitektoniskās izpētes grupa” un SIA “Konvents”

par Rīgas pils kompleksa reģenerācijas projektu

konkursā iesniegtajiem projektiem — Ls 7 160;

— Rīgas pils telpu iekārtošanai (aizkari, mēbeļu restaurācija) — Ls 4 847;

— BOVU “RPP” uzturēšanas izdevumi (darba apmaksa,

pamatlīdzekļi un materiāli saimnieciskā darbība, telpu

iekārtošana un uzturēšana, sakari, energoresursu apmaksa) — Ls 89 602

Kopā — Ls 221 063.

Laikā no 1993.gada līdz 1996.gada I pusgadam ieskaitot, Rīgas pils ansambļa rekonstrukcijai, restaurācijai un uzturēšanai VAS “Rosme”, tās filiālei “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP” pavisam piešķirti Ls 3 958 785.

Pēc uzrādītajiem attaisnojuma dokumentiem un BOVU “RPP” grāmatvedības darbinieku paskaidrojumiem minētā periodā kopējie izdevumi ir Ls 3 940 479,

t.sk. — Rīgas pils rekonstrukcijai un restaurācijai — Ls 3 102 477;

— Valsts prezidenta darba telpu, rezidences un valstu

reprezentācijas telpu iekārtošanai (interjeram) — Ls 397 937;

— VAS “Rosme”, tās filiāles “Rīgas pils pārvalde”

un BOVU “RPP” uzturēšanas izdevumi — Ls 420 065;

— atmaksāts bezprocenta aizdevums Finansu ministrijas

Valsts saimniecības departamentam — Ls 20 000.

Pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas materiāliem BOVU “RPP” naudas līdzekļu atlikumam uz 1996.gada 1.jūliju jābūt Ls 18 306, bet BOVU “RPP” bilancē uzrādīti Ls 3 458 jeb par Ls 14 848 mazāk. Par šādu summu neattaisnots samazinājums BOVU “RPP” līdzekļos parādās 1995.gadā. Valsts kontroles revīzijas dati sakrīt ar LR Valsts īpašuma fonda 1996.gada 8.maijā veiktās revīzijas datiem.

BOVU “RPP” keditoru parādi pēc atskaites datiem uz 1996.gada 1.jūliju ir Ls 927 300, t.sk.:

— a/s “Latvijas Zemes banka” kredīts (atmaksāšanas

termiņš — 1996.gada 5.augusts) — Ls 700 000;

— LR Valsts īpašuma fonda bezprocentu aizdevums

(atmaksāšanas termiņš — 1996.gada 16.jūnijs) — Ls 60 000;

— iepriekšējos gados izpildītie, bet VAS “Rosme”,

tās filiāles “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP”

grāmatvedībā līdz 1996.gada 1.jūlijam neuzskaitītie

kreditoru parādi par Rīgas pils restaurācijas un

rekonstrukcijas darbiem, interjera iekārtošanu

Rīgas pilī, kā arī VAS “Rosme”, tās filiāles un

BOVU “RPP” uzturēšanu — Ls 165 171;

— nepārskaitītie nodokļi, (t.sk. iedzīvotāju ienākuma

nodoklis — Ls 1 893, sociālais nodoklis — Ls 236) — Ls 2 129

Kopā — Ls 927 300.

Darba izpildītāju saraksts, ar kuriem BOVU “RPP” pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.jūliju nav norēķinājies par veiktajiem darbiem, ir šāds (parādi latos):

1. SIA “Nekustamā īpašuma aģentūra — 57 443

2. SIA “Bauskas būvnieks” — 20 148

3. SIA “Velve” — 34 353

4. SIA “Arhitekta J.Gertmaņa birojs” — 12 203

SIA “Arhitekta J.Gertmaņa birojs” — 2 120

5. A/s “Latvijas lifts–Šindlers” — 3 086

6. SIA “Intarsija” — 14 788

7. SIA “Pats” — 835

8. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” — 987

SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” 2 120

9. Firma “Elan” — 2 595

10. I/u “Samts” — 624

11. Firma “Meistars—7” — 1 690

12. G.Grīnfelds, Brīvniece, Barkāns — 698

13. I/u “K.Burvja restaurēšanas uzņēmums” — 1450

14. SIA “Konvents” — 2 120

15. S.Okolokulaka — 670

16. SIA “Balsts” — 1 554

17. Mežotnes pagasta valde — 1656

18. SIA “Serviks—Rīga” — 350

19. A/s “Latvenergo”, “Rīgas siltums” — 3 231

20. “Rīdzene” — 135

21. Zemes kadastra centrs — 315

Kopā — 165 171

Saskaņā ar bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Rīgas pils pārvalde” sagatavoto investīciju projektu, ko parakstīja arī SIA “Arhitekta Gertmaņa birojs” pārstāvis, Rīgas pils ansambļa rekonstrukcijas un restaurācijas kopējās izmaksas ir Ls 17700000, t.sk., kā kolēģijas sēdē paskaidroja BOVU “RPP” direktors D.Fārts, pils jaunākās daļas restaurācijas izmaksa ir Ls 4 600 000.

VAS “Rosme” filiāles “Rīgas pils pārvalde” un bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Rīgas pils pārvalde” dibināšanā un darbībā pieļauti sekojoši trūkumi:

1. 1994.gada 28.aprīlī, reģistrējot LR Uzņēmumu reģistrā VAS “Rosme” filiāli “Rīgas pils pārvalde”, un 1995.gada 26.jūlijā, reģistrējot BOVU “RPP”, nav dokumentāli pamatots ieguldījums to pamatkapitālā par Ls 1 600 000.

Uzņēmumu reģistra rīcībā ir vienīgi dati, ka šo organizāciju pamatkapitālu (statūtu fondu) veido valsts īpašuma norobežotā daļa — pamatlīdzekļi, apgrozāmie līdzekļi un citas vērtības. Kādas ir šīs vērtības, nav norādīts.

Pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.jūliju BOVU “RPP” bilancē nelikumīgi kā pamatlīdzeklis ir uzskaitīts Rīgas pils ansamblis Pils laukumā 3, Rīgā. Tas ir pretrunā ar Ministru kabineta 1995.gada 14.februārī izdotā rīkojuma Nr.70, 4.2.punktu, kurā noteikts, ka Valsts īpašuma fondam noteiktā kārtībā Rīgas pils jāreģistrē zemesgrāmatā uz valsts vārda Valsts īpašuma fonda personā.

Šādā situācijā, kad BOVU “RPP” kreditoru parādi ir Ls 927 300 un Rīgas pils ansamblis ir iekļauts tās pamatlīdzekļos, valsts īpašuma tiesības uz Rīgas pils ansambli ir apdraudētas.

2. 1993.gadā Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi uzsākti bez projekta tehniskās dokumentācijas, nebija un vēl tagad nav vienotas koncepcijas par Rīgas pils ansambļa reģenerāciju atbilstoši tā kultūrvēsturiskajai nozīmei. Uz šo trūkumu norādīts arī LR Valsts īpašuma fonda 1996.gada 8.maija revīzijas aktā. Iebilstot pret to, BOVU “Rīgas pils pārvalde” direktors D.Fārts 1996.gada 7.jūnijā paskaidroja, ka, uzsākot darbus, vērā ņemta 1989.gada Latvijas PSR Kultūras ministrijas Restaurācijas institūta izstrādātā Rīgas pils restaurācijas telpiskās struktūras pamatkoncepcija. Bet 1989.gadā Rīgas pilī bez 3 valsts muzejiem darbojās Pionieru pils. Latvijas Valsts prezidenta rezidence pilī vēl nebija paredzēta, tādēļ šī koncepcija nav izmantojama.

1995.gadā pēc BOVU “RPP” pasūtījuma Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izsludināja konkursu Rīgas pils kompleksa reģenerācijas projektam. 1996.gada 3.maijā konkursa žūrija, kas sanāca Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā sekojošā sastāvā: priekšsēdētājs — Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs J.Dripe, locekļi — kultūras ministrs O.Spārītis, Valsts prezidenta kancelejas parstāvis A.Tabors, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts G.Asaris, BOVU “RPP” direktors D.Fārts, RTU profesors J.Krastiņš, Rīgas galvenais dārznieks A.Zvirgzds, pieci muzeju darbinieku un četri Valsts kultūras inspekcijas darbinieki izvērtēja 3 iesniegtos Rīgas pils kompleksa reģenerācijas projektus. Atzīmējusi visu projektu augsto izpildījuma līmeni un tajos ietverto ideju kvalitāti, žūrijas komisija pieņēma slēdzienu, ka neviens no projektiem tieši un pilnā apjomā nav izmantojams Pils kompleksa reģenerācijas īstenošanai, un apstiprināja žūrijas darba gaitā izstrādāto Rīgas pils reģenerācijas koncepciju uz 4 lpp. Apstiprināto koncepciju neviens nav parakstījis, nav uzrādīts, kas to izstrādājis un kad tā izstrādāta. Konkursa dalībniekiem SIA “Arhitekta Gertmaņa birojs”, SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” un SIA “Konvents” par iesniegtajiem, bet nepieņemtajiem projektiem samaksāts Ls 7 160 un saskaņā ar D.Fārta noslēgtajiem līgumiem vēl jāmaksā Ls 8 440, bet Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai sakarā ar konkursu samaksāti Ls 1 652.

Ņemot vērā ievērojamo summu — Ls 17 700 000, kāda jāiegulda Rīgas pils atjaunošanā, un šī objekta nozīmību, koncepcija par visa Rīgas pils ansambļa atjaunošanu jāizstrādā un jāpieņem valdības noteiktā kārtībā, piedaloties visām ieinteresētajām ministrijām, tajā skaitā arī Finansu ministrijai.

3. 1994.gada 3.augustā konkursa kārtībā Rīgas pils priekšpils remonta ģenerālā projektētāja tiesības piešķirtas SIA “Arhitekta Gertmaņa birojam”. Restaurācijas un rekonstrukcijas projekta tehniskā dokumentācija izstrādāta daļēji, saskaņošanai Rīgas Domes Arhitektūras pārvaldē tā pilnā apjomā nav iesniegta. 1995.gada decembrī projektēšanas darbi pārtraukti, bet izstrādāto projekta tehnisko dokumentāciju SIA “Arhitekta Gertmaņa birojs” BOVU “RPP” neizsniedza, jo no līgumā paredzētajiem Ls 10 000 par projektēšanu samaksāti Ls 88 642, nav samaksāti Ls 21 358. Līdz ar šo faktiski visi līdzšinējie pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi ir veikti bez pilnīgi izstrādātas un bez noteiktā kārtībā saskaņotas projekta tehniskās dokumentācijas.

4. Uzsākot pils rekonstrukciju un restaurāciju, nebija veikta pils ēku tehniskā apsekošana un diagnostika, bet pēc inženiertehniskās izpētes joprojām nav pabeigta pils pamatu, nesošo konstrukciju nostiprināšana. 1994.gada 28.martā, kad jau bija uzsākta pils rekonstrukcija un restaurācija, ar Valsts projektēšanas institūtu “Komunālprojekts” tika noslēgts līgums par izpētes darbiem — visu konstrukciju apsekošanu Rīgas pils priekšpils ziemeļaustrumu korpusā (līguma summa — Ls 14 160). Pasūtījums nav izpildīts pilnā apjomā, ir tikai vispārēji secinājumi, bet jau paveiktajā izpētē institūts konstatēja pils nesošo sienu un kolonnu lielas, nevienmērīgas un progresējošas vertikālās deformācijas. Ēkas galvenās nesošās konstrukcijas bija tuvu avārijas stāvoklim, iekšējie sienu pamati zaudējuši nestspēju, papildus noslogojot ārsienu pamatus.

Turpinot restaurācijas un rekonstrukcijas darbus, VAS “Rosme” filiāle “Rīgas pils pārvalde” noslēdza 2 līgumus un 2 papildvienošanās ar Lietuvas UAB “Geotechnicos grupe”, kurā darbojās Viļņas tehniskas universitātes speciālisti. 1994.gadā (precīzāk datums nav uzrādīts) noslēgts līgums par Rīgas pils pamatu deformācijas cēloņu izpēti un priekšlikumiem deformācijas likvidācijai (līgumcena — Ls 2 245), pēc tam noslēgta papildu vienošanās Nr.1 par to pašu (līgumcena — Ls 4 360) un papildu vienošanās Nr.2 (bez datuma) par pamatu nostiprināšanas projekta izstrādi (līgumcena — 9 700 USD). Izpētē konstatēts, ka tieši zem pils pamatiem ir nevienmērīga biezuma un ļoti deformējams grunts slānis, kas dod ap 70%—80% no nevienmērīgajām deformācijām, un otrs nenoturīgais grunts slānis — dūņas, kas atrodas 12—13 m dziļumā, 0—2,1 m biezumā.

1994.gada 25.oktobrī UAB “Geotechnicos grupe” iesniedza pamatu nostiprināšanas projektu, kas pēc tam 1994.gada 12.decembrī saskaņots ar Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Neatkarīga tehniskā ekspertīze projektam nav veikta.

1994.gada 1.decembrī ar UAB “Geotechnicos grupe” noslēgts līgums par Rīgas pils priekšpils ziemeļaustrumu korpusa pamatu nostiprināšanas projekta pāļu iedzīšanas darbiem (līgumcena — 143 709 USD). Šie darbi uzsākti 1994.gada 16.decembrī, bet līdz šim nav pabeigti, vēl nav iedzīti 15 pāļi un nav pārbaudīta pāļu nestspēja. UAB “Geotechnicos grupe” par padarītajiem darbiem apmaksāti Ls 62 845. Apmaksai pieņemti rēķini un akti bez darba apjoma aprēķiniem un bez tehniskā uzrauga parakstīta darbu pieņemšanas akta. Bez attaisnojošiem dokumentiem un aprēķina 1995.gada 3.augusta pieņemšanas — nodošanas aktā ieslēgti autoruzraudzības darbi par 1412,35 USD. Par veiktajiem pāļu iedzīšanas darbiem nav visu izpildīto darbu pieņemšana aktu, nav aktu par slēptajiem darbiem, iztrūkst svarīgāko materiālu sertifikāti un svarīgāko konstrukciju pases, betona paraugu izpētes akti utt.

Pils korpusā, kurā vēl nav pabeigta pamatu nostiprināšana, veikti remonta un restaurācijas darbi.

5. VAS “Rosme”, tās filiālē “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP” nav noslēgto līgumu pienācīgas uzskaites un nav sakārtota dokumentācija par katra līguma izpildi.

6. VAS “Rosme” filiālē “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP” nav sakārtota Rīgas pils restaurācijas darbu būvuzraudzība. 1994.gada 27.decembrī par Rīgas pils remontu — restaurācijas darbu tehnisko uzraugu tika norīkots BOVU “RPP” direktora vietnieks S.Meierovics, bet 1995.gada 28.janvārī pēc paša vēlēšanās viņš no amata atbrīvots. Neviens cits par direktora vietnieku pēc tam nav pieņemts. 1994.gada 16.augustā par darbu vadītāju — tehnisko uzraugu pieņemts P.Miķelsons, bet 1995.gada 16.oktobrī par būvuzraugu pieņemta D.Romanovska. Darba pienākumi starp viņiem nav sadalīti. P.Miķelsons ir kontrolējis darbu izpildītājus, bet ne visus, un pieņēmis no tiem izpildītos darbus, bet D.Romanovska ir kontrolējusi projektēšanas darbus un atbildējusi par tehnisko dokumentāciju. Rezultātā dažu firmu izpildītie darbi apmaksāti bez pieņemšanas — nodošanas aktiem, bez slēpto darbu aktiem un citas izpilddokumentācijas, apmaksas akceptējis BOVU “RPP” direktors D.Fārts.

No Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas par atbildīgajiem pārstāvjiem rekonstrukcijas darbu uzraudzībā bija norīkoti arhitekts I.Dirveiks un arheologs R.Ritums.

Nepilnību rezultātā, kas pieļautas būvdarbos, pils drošības dienests nav parakstījis nodošanas — pieņemšanas aktus par aizsardzības un videouzraudzības sistēmu, jo tā neatbilst projektam, nav izpilddokumentācijas, sistēmas darbība ir neapmierinoša, signalizācija uzstādīta daļēji (no 35 detektoriem uzstādīti 21). Jumta restaurācijas darbiem kļūdaini noteikts darbu izpildes apjoms, tas neatbilst aprēķiniem un uzmērījumiem dabā, šie darbi sadārdzināti pret sākotnēji paredzētajām izmaksām par Ls 5 002. Nav izpildīti bēniņu elektroinstalācijas darbi, kurus pieprasa LR Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments. Rekonstrukcijas gaitā vairākkārt bojāti vēsturiskie oriģināli, bet bojājumi nav fiksēti atbilstoši restaurācijas metožu prasībām. Nav izvērtēta nepabeigto būvdarbu izpildes secība pēc to svarīguma. Piemēram, pilī nav nodota ekspluatācijā ugunsdzēsības nodrošinājuma sistēma, jo nav uzstādīti ūdens spiediena paaugstinātājsūkņi (to uzstādīšanas kopējās izmaksas ir apmēram Ls 7 000). Šāds stāvoklis kategoriski nav pieļaujams, jo pilī ir paaugstināta ugunsbīstamība, tajā restaurācijas un rekonstrukcijas darbu izpildes laikā strādā valsts iestādes, tus atrodas Valsts prezidenta rezidence, valsts reprezentācijas telpas, muzeji.

7. Daļa līgumu par pils remonta un rekonstrukcijas darbiem noslēgti bez konkursiem un izsolēm, pārkāpjot Ministru kabineta 1994.gada 1.martā izdoto noteikumu Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” 9. un 41.punktu. Kopā bez konkursiem un izsolēm noslēgti 17 līgumi (katrs virs Ls 2 000) kopējā summā par Ls 149 582; 153 409 USD un 278 706 DEM. Šos līgumus noslēdzis direktors D.Fārts, atsevišķi uzņēmuma dienesti ar tiem nav iepazīstināti (grāmatvedība, tehniskie dienesti, mākslinieki).

8. Ir pieļauti trūkumi VAS “Rosme” filiāles un BOVU “RPP” grāmatvedības uzskaitē:

— reorganizējot VAS “Rosme” filiāli “Rīgas pils pārvalde” un izveidojot BOVU “RPP”, nav ievēroti likuma “Par uzņēmējdarbību” 35.pants, likuma “Par grāmatvedību” 11. un 13.pants: nav izveidota pieņemšanas—nodošanas komisija, nav sastādīta slēguma bilance, nav veikta īpašuma, prasību un parādu inventarizācija;

— līdz 1996.gada februārim VAS “Rosme” filiāle “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP” kā uzņēmējdarbības veicēji grāmatvedības uzskaiti ir kārtojuši pēc budžeta iestāžu grāmatvedības noteikumiem. To pieļāvuši un saimnieciskajam uzņēmumam neatbilstošus pārskatus pieņēmuši VAS “Rosme”, Finansu ministrijas Saimniecības departaments un Valsts īpašuma fonds:

— nav ievēroti Finansu ministrijas 1993.gada 6.septembra “Norādījumi par inventarizācijām” Nr.832. Valsts īpašuma fonda 1996.gada 8.maijā veiktajā revīzijā konstatēts, ka nav noformēti inventarizācijas rezultātu un grāmatvedības uzskaites datu salīdzinošie saraksti, gada inventarizācijas saraksti nav parakstīti, nav noformēti inventarizācijas saraksti atsevišķām glabāšanas vietām un konkrētām materiāli atbildīgām personām, nav inventarizācijas komisijas slēdziena. 1996.gada 14.augustā šie dokumenti formāli bija sastādīti, atskaitot inventarizācijas komisijas slēdzienu, kura joprojām nav;

— sastādot 1995.gada bilanci, nav ievērotas likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 35.panta prasības par nemateriālo ieguldījumu izmaksām, nepareizi uzskaitīts apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklis, pamatlīdzekļu vērtībā nepamatoti iekļautas remonta darbu izmaksas, nav sakārtota pamatlīdzekļu un materiālo vērtību uzskaite;

— transporta līdzekļiem nav noteiktas degvielas izlietojuma normas. Izdevumi degvielai norakstīti bez aprēķiniem, pamatojoties tikai uz degvielas uzpildes staciju izsniegtiem taloniem.

9. 1996.gada 20.februārī starp BOVU “RPP” un Valsts prezidenta kanceleju noslēgts pārvaldīšanas līgums par Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidenta rezidenci un Valsts prezidenta kancelejai nodotajām telpām, kurā attiecībā uz BOVU “RPP” sniegto pakalpojumu apmaksu ierakstīts, ka kanceleja garantē, ka BOVU “RPP” pienākumu izpildei tiks paredzēti valsts budžeta līdzekļi, pretējā gadījumā kanceleja garantē samaksu par pakalpojumiem saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem.

Minētais norāda uz nepieciešamību pārbaudīt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Valsts prezidenta kancelejā, kas javeic Valsts kontrolei.

Departamenta kolēģija atzīst, ka par augstākminētajiem trūkumiem, kas pieļauti, reģistrējot VAS “Rosme” filiāli “Rīgas pils pārvalde” un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Rīgas pils pārvalde”, kā arī izpildot šo organizāciju statūtos paredzētos uzdevumus, atbildīgs galvenokārt ir direktors D.Fārts.

Kolēģijas sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Rīgas pils pārvalde” direktors Dainis Fārts, Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” kontroles un revīzijas nodaļas galvenā speciāliste Vera Zvēra un ekonomikas nodaļas galvenais speciālists Kārlis Karlsons.

Valsts kontroles valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija, izvērtējot revīzijas materiālus un pamatojoties uz likuma “Par Valsts kontroli” 33.pantu,

nolēma:

1. Apstiprināt revīzijas rezultātus par saimnieciski finansiālo darbību bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Rīgas pils pārvalde” un revīziju slēgt.

2. Ieteikt Latvijas Republikas valsts kontrolierim saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 16.pantu iesniegt ziņojumu Saeimai par stāvokli Rīgas pils ansambļa restaurācijā un rekonstrukcijā.

Lēmumu var pārsūdzēt LR Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Kolēģijas priekšsēdētājs,

Valsts budžeta revīzijas departamenta direktors K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: Dz.Ozoliņa, M.Prāma