Ministru kabineta noteikumi Nr. 246

Rīgā 2017. gada 3. maijā (prot. Nr. 22 29. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu
un finanšu vadību 16.² panta ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 202. nr.; 2013, 198. nr.; 2014, 86. nr.; 2015, 41. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu ministrija maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām aprēķina katru gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā noteiktajā termiņā."

2. Aizstāt 8.2. apakšpunktā vārdus "jaunajām politikas iniciatīvām" ar vārdiem "prioritārajiem pasākumiem".

3. Svītrot 9. punktu.

4. Izteikt 10. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"10. Finanšu ministrija aprēķina valsts pamatbudžeta bāzi (izdevumus un resursus izdevumu segšanai) ministrijai n + 1, n + 2 un n + 3 gadam, ievērojot Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts pamatbudžeta bāzi un šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus un ņemot vērā izmaiņas:".

5. Izteikt 10.3. un 10.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"10.3. šādās prognozēs:

10.3.1. valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaits;

10.3.2. izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām vidējais apmērs un saņēmēju skaits;

10.3.3. bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, pabalstu saņēmēju skaits;

10.3.4. personas ar invaliditāti (skaits), kuras saņem asistenta pakalpojumu;

10.3.5. to personu skaits, kas saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

10.3.6. to cietušo skaits, kas saņem kompensācijas saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem";

10.3.7. brīvpusdienu saņēmēju skaits;

10.3.8. transferta pārskaitījumi no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu saistībā ar atsevišķās dzīves situācijās noteiktam personu lokam valsts sniegtā atbalsta vidējo apmēru un saņēmēju skaitu;

10.4. uzturēšanas izdevumos, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem pabeigtos projektos, kas ir nodoti ekspluatācijā un par kuriem tiks veikts galīgā norēķina maksājums (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām), un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem (par valsts informācijas sistēmām nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem jāpievieno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums);".

6. Papildināt 11. punktu aiz vārda "nosūta" ar vārdu "saskaņošanai".

7. Izteikt 13.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.1. nav pieļaujama pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, izdevumiem klimata pārmaiņu finanšu instrumentam un emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam, valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu un no valsts pamatbudžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem (izņemot gadījumus, ja mainās izdevumu kods atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, bet saglabājas darījuma būtība);".

8. Papildināt 14. punktu aiz vārda "aprēķinus" ar vārdiem "ministrijai programmu (apakšprogrammu) līmenī sadalījumā pa ieņēmumu un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī".

9. Izteikt 16. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"16. Labklājības ministrija, sagatavojot priekšlikumus par valsts speciālā budžeta bāzi (izdevumi un ieņēmumi to segšanai) n + 1, n + 2 un n + 3 gadam, ievēro Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts speciālā budžeta bāzi un šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus un ņem vērā:".

10. Aizstāt 16.7. apakšpunktā vārdu "kontingenta" ar vārdu "skaita".

11. Papildināt III nodaļu ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

"19.¹ Pēc valsts budžeta bāzes izdevumu apstiprināšanas Ministru kabinetā Finanšu ministrija sadarbībā ar ministrijām līdz budžeta pieprasījumu iesniegšanai precizē valsts budžeta bāzes izdevumus atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem."

12. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

"V. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta attīstības daļas noteikšana

22. Ministru kabinets, izskatot Latvijas Stabilitātes programmas projektu, definē prioritāro pasākumu iesniegšanas nosacījumus.

23. Finanšu ministrija savā tīmekļvietnē publicē šo noteikumu 1. un 2. pielikumā norādītās veidlapas. Ministrijas, sagatavojot līdzekļu pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem, izmanto Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētās veidlapas MS Excel formātā, neveicot izmaiņas veidlapas struktūrā.

24. Ministrija iesniedz Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā pieteikumus prioritārajiem pasākumiem (1. pielikums) un prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums), nosūtot tos attiecīgi uz Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra oficiālo elektroniskā pasta adresi.

25. Ministrija, kura plāno prioritāro pasākumu, kas saistīts ar operatīvo darbību, iesniedzot prioritārā pasākuma pieteikumu, vienlaikus sevišķajā lietvedībā iesniedz prioritārā pasākuma pieteikumu, kurā papildus ietverta slepenā informācija.

26. Aizpildot pieteikumus prioritārajiem pasākumiem, ministrija katram prioritārajam pasākumam piešķir kodu xx_xx_x_x, kas sastāv no četrām daļām, un to veido, ievērojot šādus principus:

26.1. koda pirmā daļa (koda pirmā un otrā zīme) ir attiecīgā budžeta resora numurs atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam;

26.2. koda otrā daļa (koda trešā un ceturtā zīme) ir prioritārā pasākuma vieta ministrijas iesniegtajā prioritāro pasākumu sarakstā (pirmajiem deviņiem prioritārajiem pasākumiem koda trešā zīme ir 0);

26.3. koda trešā daļa (koda piektā zīme) norāda prioritārā pasākuma veidu (koda piektā zīme "P" – vienas ministrijas ietvaros īstenotais prioritārais pasākums; koda piektā zīme "H" – starpnozaru prioritārais pasākums;

26.4. koda ceturto daļu (koda sestā zīme "N") piemēro tikai Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras iesniedzamajiem prioritārajiem pasākumiem;

26.5. visas koda daļas savstarpēji atdala ar apakšsvītru "_".

27. Prioritāro pasākumu pieteikumos (MS Excel formātā) lapu (sheet) nosaukumos ministrija norāda tikai atbilstošo prioritārajam pasākumam piešķirto kodu.

28. Tieslietu ministrija nodrošina, ka zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu prioritāro pasākumu sarakstu un Satversmes aizsardzības biroja prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Tieslietu ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā failā MS Excel formātā.

29. Veidlapā "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) ministrija norāda:

29.1. prioritārā pasākuma nosaukumu un kodu;

29.2. prioritārā pasākuma mērķi (ne vairāk kā 250 zīmju) un aprakstu (ne vairāk kā 250 vārdu). Ja ministrija prioritārā pasākuma pieteikumu sagatavo, lai nodrošinātu likuma prasību izpildi, atbilstošo likumu norāda prioritārā pasākuma aprakstā;

29.3. Valdības rīcības plāna punktu, kura izpildi nodrošinās attiecīgais prioritārais pasākums;

29.4. atbilstību vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

29.5. informāciju par:

29.5.1. prioritārā pasākuma ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Norāda, vai ietekme ir tieša, pastarpināta vai nav attiecināms, un sniedz skaidrojošo aprakstu (ne vairāk kā 200 vārdu). Ja ietekme ir tieša vai pastarpināta, skaidrojošajā aprakstā ietver oficiālajā valsts statistikā vai starptautiskajā statistikā uzskaitītus makroekonomiskos vai tautsaimniecības sektoru attīstību raksturojošos rādītājus, uz kuru ietekmēšanu prioritārais pasākums ir vērsts. Minētos rādītājus neiekļauj, ja tie ir ietverti šo noteikumu 29.6. apakšpunktā minētajā informācijā;

29.5.2. prioritārā pasākuma ietvaros īstenojamām strukturālajām reformām. Sniedz minēto reformu īstenošanas aprakstu un informāciju par sagaidāmajiem sabiedrības ieguvumiem pēc reformas īstenošanas (ne vairāk kā 200 vārdu);

29.6. būtiskākos politikas rezultatīvos rādītājus, uz kuru sasniegšanu ir vērsts prioritārais pasākums, un attīstības plānošanas dokumentus vai normatīvos aktus, kuros ir minēti attiecīgie politikas rezultatīvie rādītāji. Ja politikas rezultatīvie rādītāji ir minēti Nacionālajā attīstības plānā, tos norāda obligāti. Prioritārā pasākuma pieteikumā norāda kopā ne vairāk kā trīs politikas rezultatīvos rādītājus;

29.7. prognozēto kopējo ieņēmumu izmaiņas, ja prioritārā pasākuma īstenošana ir attiecināma uz jauna veida nodokļu vai nenodokļu ieņēmumu veidu radīšanu vai ieņēmumu no esoša ieņēmumu veida apmēra izmaiņām. Pārējās ieņēmumu izmaiņas no prioritārā pasākuma īstenošanas nenosaka;

29.8. prioritārā pasākuma īstenošanas kopējos izdevumus (tai skaitā plānotos izdevumus atlīdzībai), kā arī no ministrijas budžeta novirzāmo finansējumu un papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Terminētiem prioritārajiem pasākumiem norāda to pabeigšanas gadu;

29.9. ar prioritārā pasākuma ieviešanu saistītās plānotās amata vietu skaita izmaiņas (+/–) pret n gadu;

29.10. pēc prioritārā pasākuma īstenošanas sagaidāmos raksturojošākos darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus (ne vairāk kā sešus);

29.11. objektu (ēka, būve, zeme, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvais transports), veicamo darbību (iegāde, būvniecība vai atjaunošana) un minētā objekta atrašanās vietu (vietējās pašvaldības nosaukums), ja kapitālie izdevumi ir saistīti ar ēkas, būves, zemes, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvā transporta iegādi, būvniecību vai to atjaunošanu. Sniedz informāciju, vai pēdējo triju gadu laikā ir bijis piešķirts finansējums šādam mērķim;

29.12. citu būtisku informāciju atbilstoši ministrijas ieskatiem;

29.13. informāciju par pieteikuma sagatavotāju.

30. Ja ministrija veidlapas "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) kādā sadaļā nevar sniegt atbilstoša satura informāciju, liek zīmi "–".

31. Veidlapā "Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā" (2. pielikums) ministrija apkopo visus iesniedzamos prioritāros pasākumus to nozīmīguma secībā un norāda:

31.1. prioritārā pasākuma kārtas numuru sarakstā, norādot to secībā atbilstoši nozīmīgumam ministrijas nozarē;

31.2. prioritārā pasākuma kodu un nosaukumu;

31.3. tās budžeta programmas (apakšprogrammas) nosaukumu, kuras ietvaros prioritārais pasākums tiks īstenots. Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem norāda arī budžeta resora numuru;

31.4. prioritārā pasākuma īstenošanai papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu;

31.5. prioritārā pasākuma pabeigšanas gadu;

31.6. kopējo prioritārajiem pasākumiem papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.

32. Atsevišķs prioritārais pasākums nevar ietvert apakšpasākumus, kas nav saturiski vienoti.

33. Ministrija vienu un to pašu līdzekļu pieprasījumu nedrīkst ietvert vienlaikus gan savas nozares pieteikumā par prioritāro pasākumu, gan starpnozaru pieteikumā par prioritāro pasākumu.

34. Ministrija pirms priekšlikuma virzīšanas par prioritāro pasākumu izvērtē, vai tās sagatavotais prioritārais pasākums attiecas uz funkciju vai pasākumu kopumu, kura īstenošana ir arī citu ministriju kompetencē. Ja ministrija konstatē šādu attiecināmību, attiecīgais prioritārais pasākums ir virzāms kā starpnozaru prioritārais pasākums un tajā ir ietverama savstarpēji saskaņota informācija arī par pārējām ministrijām.

35. Ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par starpnozaru prioritāro pasākumu, kas skar vairāku ministriju kompetenci, kopējo līdzekļu pieprasījumu (1. pielikums) sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā tā ministrija, kas ir noteikta par atbildīgo Ministru kabineta lēmumā, bet pārējās iesaistītās ministrijas līdzekļu pieprasījumu iesniedz ministrijai, kas atbildīga par prioritārā pasākuma sagatavošanu. Ja Ministru kabinets lēmumā nav noteicis atbildīgo ministriju starpnozaru prioritārā pasākuma sagatavošanai un starp ministrijām nav panākta cita savstarpēja vienošanās, par papildu finansējuma pieprasīšanu starpnozaru pasākumam (atbilstoši plānošanas dokumentā, normatīvā akta projekta anotācijā norādītajam) ir atbildīga tā institūcija, kas ir izstrādājusi un virzījusi apstiprināšanai attiecīgo plānošanas dokumentu vai normatīvā akta projektu.

36. Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram prioritāro pasākumu izvērtēšanas un apkopošanas procesā ir tiesības ministrijām pieprasīt:

36.1. papildu un precizējošu informāciju, tai skaitā detalizētus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus par jebkuru šo noteikumu 1. un 2. pielikumā ietverto informāciju;

36.2. precizēt prioritāro pasākumu pieteikumus šajos noteikumos minētajos gadījumos.

37. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā, izvērtē, vai ministrija prioritārā pasākuma pieteikumu ir sagatavojusi, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus.

38. Pārresoru koordinācijas centrs divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā, izvērtē ministriju prioritāro pasākumu atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, citiem politikas plānošanas dokumentiem un Valdības rīcības plānam un iesniedz savu vērtējumu Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.

39. Finanšu ministrija, ja nepieciešams, nosūta ministrijai Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra savstarpēji saskaņotu viedokli par konstatētajām neatbilstībām un norādījumus informācijas precizēšanai. Ministrija pēc minētā viedokļa saņemšanas Finanšu ministrijas noteiktajā termiņā atkārtoti iesniedz precizēto un papildu informāciju atbilstoši saņemtajiem norādījumiem. Ja ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram ir atšķirīgs viedoklis par prioritāro pasākumu sasaisti ar politikas rezultatīvajiem rādītājiem un attiecīgajiem attīstības plānošanas dokumentiem, ministrija izvērtē Pārresoru koordinācijas centra viedokli un, ja nepieciešams, to precizē.

40. Finanšu ministrija sagatavo kopsavilkuma informāciju par ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem un iesniedz to finanšu ministram. Finanšu ministrs, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas, nodrošina prioritāro pasākumu izvērtēšanu (izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto institūciju prioritāros pasākumus) un sagatavo priekšlikumus Ministru kabinetam par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem.

41. Prioritāro pasākumu izvērtēšanā ņem vērā īstenojamās strukturālās reformas, prioritāro pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomisko izaugsmi, atbilstību vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī no ministriju budžetiem novirzāmo finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai.

42. Lai nodrošinātu šo noteikumu 40. un 41. punktā minēto izvērtēšanu, Finanšu ministrija:

42.1. atbilstoši finanšu ministra pieprasījumam sagatavo analītiskus novērtējumus par ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem;

42.2. veic sekretariāta funkciju.

43. Ja finanšu ministra organizētajā izvērtēšanas procesā konstatē, ka ministriju iesniegtos prioritāro pasākumu pieteikumus ir nepieciešams precizēt vai ir nepieciešama papildu informācija, ministrija finanšu ministra noteiktajā termiņā iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši precizētus un papildinātus prioritāro pasākumu pieteikumus (1. pielikums) un aktualizēto prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums). Ja saistībā ar prioritāro pasākumu detalizēti aprēķini ir pieejami tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), attīstības plānošanas dokumentā vai tā anotācijā un tie atbilst prioritārā pasākuma pieteikumam, ministrija norāda atbilstošu atsauci pie citas būtiskas informācijas un detalizētus aprēķinus nepievieno.

44. Finanšu ministrs saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā noteikto termiņu iesniedz Ministru kabinetā ministriju iesniegtos prioritāros pasākumus, tai skaitā priekšlikumus par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī citu informāciju, kas attiecas uz prioritāro pasākumu izvērtēšanas procesu. Šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto institūciju prioritāros pasākumus Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetā bez izvērtēšanas.

45. Ministru kabinets izskata šo noteikumu 44. punktā minēto informāciju, ņemot vērā apstiprinātos valsts budžeta bāzes izdevumus, prognozes par makroekonomisko attīstību un noteiktos fiskālos nosacījumus.

46. Ministru kabinets, izskatot šo noteikumu 44. punktā minēto informāciju, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli.

47. Pēc šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas izskatīšanas Ministru kabinetā ministrija pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma iesniedz Finanšu ministrijā aktualizētu un papildinātu informāciju (tajā skaitā detalizētus izdevumu un citus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus) par atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Aktualizējot informāciju, nedrīkst mainīt Ministru kabineta atbalstītā prioritārā pasākuma mērķi, savukārt pārējās sadaļas ministrija precizē atbilstoši piešķirtajam finansējuma apjomam. Minēto informāciju iesniedz līdz budžeta pieprasījumu iesniegšanai.

48. Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizētajiem budžeta bāzes izdevumiem nosaka maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām. Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju (tajā skaitā izdevumu sadalījumu pa kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī), kas nepieciešama maksimāli pieļaujamo izdevumu apjoma noteikšanai ministrijām.

49. Ministrija līdz precizēto budžeta paskaidrojumu iesniegšanai Finanšu ministrijā iesniedz aktualizētu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam par tiem šo noteikumu 45. punktā minētajiem Ministru kabineta atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kuros tika veiktas izmaiņas, kā arī par Saeimas atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kurus Ministru kabinets virzījis kā priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā."

13. Papildināt noteikumus ar noslēguma jautājumu šādā redakcijā:

50. Šo noteikumu 22. punktu piemēro, sākot ar 2018. gadu."

14. Izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 11. decembra
noteikumiem Nr. 867

15. Izteikt 2. pielikumu šādā redakcijā:

"2. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 11. decembra
noteikumiem Nr. 867

16. Svītrot 3. un 4. pielikumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola