• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Laima ir stāvējusi Tēvzemes atbrīvotāju kaujas laukā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.1996., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29073

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas starptautiskie līgumi

Vēl šajā numurā

24.09.1996., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Laima ir stāvējusi klāt tēvzemes atbrīvotājiem kaujas laukā,

Laima sargā viņu piemiņu arī šodien, svētījot Latviju mieram”

Valsts prezidents Guntis Ulmanis,

Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa pakājē

sestdien, 21.septembrī:

Šī ir vēsturiska diena. Šodien Dobele atgūst to, kas pilsētai un Dobeles novadniekiem piederējis pirms vairāk nekā pusgadsimta, savu brīvības un neatkarības simbolu — Dobeles Atbrīvošanas pieminekli.

Mēs dzīvojam atklātības laikā, kad katrs ir tiesīgs teikt savu vārdu un brīvi paust savu viedokli, bet visvairāk par cilvēku tomēr pasaka viņa darbi. Darba tikums, gara spēks un dzīves sīkstums ir tā bagātība, tās vērtības, ko mēs mantojam no paaudzes paaudzē, bet tas neatbrīvo no pienākuma kopt mūsu atmiņu, godinot senču paveikto un apzinot savas zemes kultūrvēsturisko mantojumu. Lepnas, savas tradīcijas cienošas tautas vitāla nepieciešamība ir arī garīguma aprite, kam laika dimensija piešķir īpašu nozīmi.

Dobeles Atbrīvošanas piemineklis ir mūsu laikmeta visspilgtākā liecība, mūsu pateicība un piemiņa Latvijas brīvības cīnītājiem, kas nesalaužami savā gribā, vienoti savā ticībā uzvarai spējuši nosargāt dzimto tēvuzemi.

Tas, cik grūti un ilgi piemineklis tapis Latvijas brīvvalsts laikā trīsdesmitajos gados un cik ērkšķains bijis tā atjaunošanas ceļš, sasaucas ar to, kāds bijis Latvijas gājums pretī plaukstošai nākotnei.

Laima ir stāvējusi klāt tēvzemes atbrīvotājiem kaujas laukā, Laima sargā viņu piemiņu arī šodien, svētījot Latviju mieram un ziedošai dzīvei. Šo ideju Kārlis Zemdega savulaik ielicis piemineklī, un, tās rosināti, Dobeles novada iedzīvotāji varējuši cauri gadiem iznest pieminekļa atjaunošanas ideju.

Tomēr Latvijas brīvības vārdā ir nests augstākais no upuriem — asins upuris. Un te, šķiet, — vārdi ir lieki. Mēs varam tikai strādāt, nezaudējot garīguma saikni ar pagātni un īstenojot tos mērķus, kā vārdā Latvijas varonīgie karavīri atdevuši savas dzīvības.

Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa tapšanā un atjaunošanā piedalījušies tik daudzi cilvēki, ka visu radītāju un atbalstītāju enerģija, ja tā varētu materializēties, būtu kā tornis, kura smaile atduras pret ilgu un cerību piepildījuma zvaigzni debesīs. Šī vieta ir mūsu sirdsdegsmes un darbotiesgribas caurstrāvota. Šī ir svēta vieta visiem šodien un nākotnē.

Tāpat kā stāds ir jāizdiedzē no sēklas, tā arī pieminekļa idejai ir jāpiedzimst. Tāpat kā zieds ir jāizaudzē no stāda, tāpat jebkura ideja ir jāizauklē. Un tikai kopēja mīlestība ļauj ziedam izplaukt visā tā krāšņumā. Arī piemineklis ir mīlestības darbs, kam ir sava brīnumaina aura un neizskaidrojams pievilkšanas spēks. Mēs nevaram dzīvot bez dailes un mēs nevaram pastāvēt bez mīlestības, tāpēc cilvēki audzē ziedus un kaļ pieminekļus. Bet ne jau alkas pēc skaistā un cēlā vien mudinājušas vairākas paaudzes ziedot santīmus un latus, diskutēt un šaubīties, izšķirties un rīkoties, lai šodien acu skatam pavērtos atjaunotais Dobeles Atbrīvošanas piemineklis.

Visa sākums un visa pamatā ir tautas sirdsapziņa. Tā ir sirdsapziņa, kas nav ļāvusi palikt malā tautas atmodas laikā; tā ir sirdsapziņa, kas likusi ieklausīties pagātnes balsīs; tā ir sirdsapziņa, kas vieš paļāvību drošai un gaišai nākotnei.

Dobeles Atbrīvošanas piemineklis bija pēdējais uzvarai un brīvībai atklātais piemineklis neatkarīgajā Latvijā. Tauta ir teikusi savu vārdu. Nu tas atkal ir Dobelē. Kā vēl viena liecība patiesai latvietības atdzimšanai. Kā mūsu tautas vienotības simbols.

Šodien, 1996.gada 21.septembrī, es atklāju šo pieminekli un nododu to visas tautas glabāšanā.

Dobeles rajonā, Auru pagastā, Gardenē,

Zemessardzes mācību centrā, amatu skolā

Sestdienu, 21.septembri, Valsts prezidents vispār veltīja Dobeles rajonam. Uz Dobeles rajona robežas Valsts prezidentu sagaidīja Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs Agris Krūmiņš un pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis.

Valsts prezidents devās uz Dobeles rajona Auru pagastu, kur apskatīja Gardenes bīstamo atkritumu novietni un apmeklēja Mazpulku saimniecību “Zaļkalni”. Bīstamo atkritumu novietne Auru pagasta Gardenē ir izveidota bijušajā Krievijas armijas militārā objekta rekonstruētās tanku garāžās. Projektu Gardenes novietnei izstrādājušas Dānijas firmas saskaņā ar Latvijas un Eiropas Kopienas prasībām un normatīviem. Novietnes tehniskais nodrošinājums, kas ir atbilstošs Latvijas un Eiropas prasībām, atļaus tur novietot pagaidu uzglabāšanā praktiski jebkurus Latvijā iespējamos bīstamos atkritumus, kam nav reāla saimnieka un par kuriem atbildība ir jāuzņemas valstij un pašvaldībām. Gardenē nav paredzēta nekādu bīstamo atkritumu ievešana no citām valstīm, kā arī radioaktīvo atkritumu izvietošana.

G.Ulmanis iepazinās ar četrus hektārus lielo Mapulku saimniecību “Zaļkalni”, kur mazpulcēni apgūst lauksaimniecības darba iemaņas, aplūkoja ražu, ko mazpulcēni novākuši šajā septembrī, apskatīja saimniecības ēkas un Mazpulka “Jaunaudze” dzīvojamo istabu. Apmeklējuma beigās Valsts prezidents piedalījās ozolu stādīšanā. Šie ozoli turpmāk atgādinās par okupācijas režīma laikā noslepkavotajiem mazpulcēnu vadītājiem.

Pēcpusdienā Valsts prezidents ieradās bijušajā Krievijas armijas objektā Dobele–1, kur apmeklēja Dobeles 51.Zemessardzes bataljonu, apskatīja Zemessardzes mācību centru, kas izveidots ar Daugavas Vanagu finansiālu atbalstu, un apmeklēja Dobeles amatu skolu un vakara vidusskolu. Savā īsajā uzrunā zemessargiem, Guntis Ulmanis apsveica tos Zemessardzes dibināšanas piektajā gadadienā, ko Latvija nesen svinēja, un izteica pārliecību, ka Zemessardze vienmēr pašaizliedzīgi stāvēs dzimtenes sardzē.

Pēc Zemessardzes mācību centra apskates Valsts prezidents ieradās Dobeles pilsētas domē, kur apskatīja Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa atjaunošanai veltīto muzeja ekspozīciju un tikās ar muzeja darbiniekiem un pieminekļa atklāšanas komiteju.

Dobeles rajona apmeklējuma beigās Guntis Ulmanis piedalījās atjaunotā Kārļa Zemdegas Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa svinīgajā atklāšanā. Šis piemineklis pirmo reizi tika atklāts 1940.gada 9.jūlijā, taču padomju okupācijas gados tika uzspridzināts kā padomju ideoloģijai naidīgs. Doma par pieminekļa atjaunošanu radās jau 1988.gadā, taču bija vajadzīgi gadi, kamēr tika savākti nepieciešamie materiāli, dokumentālās liecības un nauda, kas ļāva tēlniecei Intai Bergai šo pieminekli restaurēt tā agrākajā izkatā. Dobeles Atbrīvošanas piemineklis tagad stāvēs skvēā, līdzās pilskalnam, kur savulaik atradās PSRS armijas tanks.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!