Tulkojums

Eiropas Ekonomiskā komisija Iekšējā transporta komiteja

Konvencija par ceļu satiksmi

Vīnē, 1968.gada 8.novembrī*

* Ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 1993.gada 3.septembrī

Līgumslēdzējas Puses,

vēloties atvieglot starptautisko ceļu satiksmi un palielināt ceļu drošību ar vienotu ceļu satiksmes noteikumu pieņemšanas palīdzību,

ir vienojušās par sekojošo:

1.nodaļa
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1.pants
Definīcijas

Šīs Konvencijas nolūkos sekojošiem terminiem ir šāda nozīme:

(a) Līgumslēdzējas Puses "nacionālie tiesību akti" nozīmē visu nacionālo vai vietējo likumu un noteikumu kopumu, kas ir spēkā šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

(b) tiek uzskatīts, ka transportlīdzeklis piedalās "starptautiskā satiksmē" valsts teritorijā, ja:

(i) tas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kuras pastāvīgā dzīves vieta atrodas ārpus šīs valsts;

(ii) tas nav reģistrēts šajā valstī; un

(iii) tas ir īslaicīgi ievests valstī

ar noteikumu, ka Līgumslēdzēja Puse var atteikties uzskatīt, ka transportlīdzeklis piedalās starptautiskā satiksmē, ja tas palicis šīs valsts teritorijā vairāk kā vienu gadu bez būtiska pārtraukuma, kura ilgumu var būt noteikusi Līgumslēdzēja Puse.

Tiek uzskatīts, ka transportlīdzekļu sastāvs piedalās "starptautiskā satiksmē", ja vismaz viens no šī sastāva transportlīdzekļiem atbilst augšminētajai definīcijai;

(c) "apdzīvota vieta" nozīmē apbūvētu teritoriju, kurā iebraukšana un izbraukšana apzīmēta ar ceļa zīmēm vai citādi definēta nacionālajos tiesību aktos;

(d) "ceļš" nozīmē visu jebkādu publiskai satiksmei pieejamu ceļu vai ielu;

(e) "brauktuve" nozīmē ceļa daļu, kas parasti tiek izmantota transportlīdzekļu braukšanai; ceļš var sastāvēt no vairākām brauktuvēm, kas skaidri nošķirtas viena no otras, piemēram, ar sadalošu līniju vai atrodas dažādos līmeņos;

(f) brauktuvēs, kur viena vai vairākas malējās joslas vai velosipēdu celiņi ir rezervētas noteikta veida transportlīdzekļu braukšanai, termins "brauktuves mala" pārējiem ceļa lietotājiem nozīmē pārpalikušo brauktuves daļu;

(g) "josla" nozīmē jebkādu garenvirziena joslu, kādās brauktuve sadalīta, neatkarīgi no tā, vai tā apzīmēta vai nav apzīmēta ar garenvirziena ceļa apzīmējumiem, un kas ir pietiekami plata, lai pa to varētu braukt automobiļi vienā rindā, izņemot motociklus;

(h) "krustojums" nozīmē jebkāda līmeņa krustojumu, savienojumu vai sazarojumu, ieskaitot atklātās zonas, ko veido šādi krustojumi, savienojumi vai sazarojumi;

(i) "pārbrauktuve" nozīmē jebkādu viena līmeņa ceļa un dzelzceļa vai ceļa un tramvaju sliežu krustošanās vietu;

(j) "automaģistrāle" nozīmē ceļu, kas īpaši paredzēts un būvēts motorizētai satiksmei, netiek lietots ar to robežojošo īpašumu apkalpošanai, un:

(i) izņemot īpašas vai pagaidu vietas, ir aprīkots ar atsevišķām joslām divu virzienu satiksmei, ko vienu no otras atdala sadalošā līnija, un kas, ar atsevišķiem izņēmumiem, nav paredzētas cita veida satiksmei;

(ii) nekrustojas vienā līmenī ar jebkādu ceļu, dzelzceļu vai tramvaju ceļu, vai gājēju celiņu; un

(iii) ir ar ceļa zīmēm speciāli apzīmēts kā automaģistrāle;

(k) transportlīdzeklis tiek uzskatīts par:

i) "apstādinātu", ja tas ir apstājies uz laiku, kas nepieciešams cilvēku uzņemšanai vai izsēdināšanai, vai preču iekraušanai vai izkrau™anai; un

(ii) "stāvošu", ja tas ir apstājies jebkāda cita iemesla dēļ, izņemot nepieciešamību izvairīties no sadursmes ar citu ceļa lietotāju vai sadursmes ar šķērsli, vai ievērot satiksmes noteikumus, un ja laika periods, kurā transportlīdzeklis paliek stāvošs, neaprobežojas ar laiku, kas nepieciešams cilvēku uzņemšanai vai izsēdināšanai, vai preču iekraušanai vai izkraušanai;

Tomēr Līgumslēdzējas Puses var uzskatīt par "apstādinātu" jebkuru transportlīdzekli, kas nebrauc iepriekšējā (ii) apakšpunkta izpratnē laika periodā, kas nepārsniedz nacionālajos tiesību aktos noteikto, un uzskatīt par "stāvošu" jebkuru transportlīdzekli, kas nebrauc iepriekšējā (i) apakšpunkta izpratnē laika periodā, kas pārsniedz nacionālajos tiesību aktos noteikto;

(l) "velosipēds" nozīmē jebkuru transportlīdzekli, kam ir vismaz divi riteņi, un kas tiek virzīts tikai ar šī transportlīdzekļa vadītāja muskuļu spēku, konkrēti, ar pedāļu vai rokturu palīdzību;

(m) "mopēds" nozīmē jebkuru divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekli, kas aprīkots ar iekšdedzes motoru ar darba tilpumu līdz 50 cm3 un maksimālo projektēto ātrumu līdz 50 km (30 jūdzēm) stundā. Tomēr Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar saviem nacionālajiem tiesību aktiem var neuzskatīt par mopēdiem transportlīdzekļus, kam nav velosipēda īpašību attiecībā uz to lietošanu, it sevišķi īpašības, ka tos var darbināt ar pedāļiem, vai kuru maksimālais projektētais ātrums, masa vai noteiktas dzinēja īpašības pārsniedz noteiktas robežas. Nekas šajā definīcijā nav uzskatāms par aizliegumu Līgumslēdzējām pusēm, piemērojot savus nacionālos tiesību aktus par ceļu satiksmi, uzskatīt mopēdus par velosipēdiem;

(n) "motocikls" nozīmē jebkuru divriteņu transportlīdzekli, ar vai bez blakusvāģa, kas aprīkots ar motoru. Līgumslēdzējas Puses var savos nacionālajos tiesību aktos uzskatīt par motocikliem arī trīsriteņu transportlīdzekļus, kuru masa bez kravas nepārsniedz 400 kg. Termins "motocikli" neietver mopēdus, lai gan Līgumslēdzējas Puses, ja tās sniedz atbilstošu paziņojumu saskaņā ar šīs Konvencijas 54.panta 2.punktu, var šīs Konvencijas nolūkos uzskatīt mopēdus par motocikliem;

(o) "mehāniskais transportlīdzeklis" nozīmē jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, izņemot mopēdu (to Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, kur mopēdi netiek uzskatīti par motocikliem) un sliežu transportlīdzekļus;

(p) "automobilis" nozīmē jebkuru mehānisko transportlīdzekli, kas parasti tiek izmantots cilvēku vai preču pārvadāšanai pa ceļu vai transportlīdzekļus, kas tiek vilkti nolūkā pārvadāt cilvēkus vai kravas. Šis termins ietver trolejbusus, tas ir, transportlīdzekļus, kas pievienoti elektrības vadītājam un nav saistīti ar sliedēm. Tas neietver tādus transportlīdzekļus kā lauksaimniecības traktori, kas tikai reizēm tiek izmantoti cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļu vai vilkti pārvadāšanas nolūkā;

(q) "piekabe" nozīmē jebkuru transportlīdzekli, ko paredzēts vilkt ar mehānisko transportlīdzekli, un šis termins ietver arī puspiekabes;

(r) "puspiekabe" nozīmē jebkuru transportlīdzekli, ko paredzēts sajūgt ar mehānisku transportlīdzekli tā, ka daļa no tā atrodas uz mehāniskā transportlīdzekļa, un mehāniskais transportlīdzeklis uzņem būtisku daļu tā masas un tā kravas masas;

(s) "vieglā piekabe" nozīmē jebkuru piekabi, kuras pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 750 kg;

(t) "transportlīdzekļu sastāvs" nozīmē savienotus transportlīdzekļus, kas piedalās ceļu satiksmē kā viena vienība;

(u) "transportlīdzekļu sastāvs ar puspiekabi" nozīmē transportlīdzekļu sastāvu, kas sastāv no mehāniskā transportlīdzekļa un puspiekabes, kas savienota ar mehānisko transportlīdzekli;

(v) "vadītājs" nozīmē jebkuru personu, kas vada mehānisko vai citu transportlīdzekli (ieskaitot divriteni), vai kas ved lopus, pa vienam vai barā, vai ganāmpulkā, vai darba, nastu nesējus vai seglojamus lopus pa ceļu;

(w) "pieļaujamā maksimālā masa" nozīmē maksimālo transportlīdzekļa masu ar kravu, ko par atļautu paziņojusi tās valsts kompetenta iestāde, kurā transportlīdzeklis reģistrēts;

(x) "masa bez kravas" nozīmē transportlīdzekļa masu bez apkalpes, pasažieriem vai kravas, bet ar pilnu degvielas bāku un nepieciešamo instrumentu komplektu;

(y) "masa ar kravu" nozīmē piekrauta transportlīdzekļa faktisko masu ar apkalpi un pasažieriem;

(z) "satiksmes virziens" un "atbilstoši satiksmes virzienam" nozīmē labās Puses satiksmi, ja saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem transportlīdzekļa vadītājam jāļauj pretimbraucošajam transportlīdzeklim pabraukt sev garām gar kreiso pusi; pretējā gadījumā šis izteiciens nozīmē kreisās Puses satiksmi;

(aa) prasība, ka vadītājam "jādod ceļš" citiem transportlīdzekļiem, nozīmē to, ka viņš nedrīkst turpināt vai atsākt kustību vai veikt manevru, ja tā rezultātā citu transportlīdzekļu vadītāji būtu spiesti pēkšņi mainīt sava transportlīdzekļa braukšanas virzienu vai ātrumu.

2.pants
Konvencijas pielikumi

Šai Konvencijai ir šādi pielikumi:

1.pielikums. Izņēmumi no pienākuma pielaist mehāniskos transportlīdzekļus un piekabes starptautiskajā satiksmē;

2.pielikums. Mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes reģistrācijas numurs starptautiskajā satiksmē;

3.pielikums. Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju atšķirības zīmes starptautiskā satiksmē;

4.pielikums. Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju pazīšanas zīmes starptautiskā satiksmē;

5.pielikums. Tehniskie noteikumi attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem un piekabēm;

6.pielikums. Nacionālās vadītāja apliecības; un

7.pielikums. Starptautiskās vadītāja apliecības,

kas ir tās neatņemama sastāvdaļa.

3.pants
Līgumslēdzēju Pušu pienākumi

1. (a) Līgumslēdzējas Puses veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņu teritorijās spēkā esošie ceļu satiksmes noteikumi pēc būtības atbilst šīs Konvencijas II nodaļai. Bet minētie noteikumi nedrīkst jebkādā veidā būt nesavietojami ar šādiem nosacījumiem:

(i) minētajiem noteikumiem nav jāietver noteikumi, kas piemērojami situācijām, kuras rodas ārpus attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijas;

(ii) minētajos noteikumos var tikt ietverti noteikumi, kas nav ietverti II nodaļā.

(b) Šī punkta noteikumi neuzliek par pienākumu, lai Līgumslēdzējas Puses nodrošinātu soda sankcijas par katru II nodaļas noteikumu pārkāpumu, kas ietverti šīs valsts ceļu satiksmes noteikumos.

2. (a) Līgumslēdzējas Puses tāpat veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka to teritorijās spēkā esošie noteikumi attiecībā uz tehniskajām prasībām, kas jāievēro mehāniskajiem transportlīdzekļiem un piekabēm, atbilst šīs Konvencijas 5.pielikuma noteikumiem; ar noteikumu, ka šie noteikumi nekādā veidā nav pretrunā drošības principiem, kas regulē 5.pielikuma noteikumus, tajos var būt ietverti noteikumi, kādu nav 5.pielikumā. Līgumslēdzējas Puses veic arī visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka to teritorijās reģistrētie mehāniskie transportlīdzekļi un piekabes, kas iesaistīti starptautiskajā satiksmē, atbilst šīs Konvencijas 5.pielikuma noteikumiem.

(b) Šī punkta noteikumi neuzliek nekādus pienākumus Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz noteikumiem, kas to teritorijās ir spēkā attiecībā uz tehniskajām prasībām, kas jāievēro mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas nav automobiļi šīs Konvencijas izpratnē.

3. Ņemot vērā šīs Konvencijas 1.pielikumā norādītos izņēmumus, Līgumslēdzējām Pusēm ir pienākums pielaist starptautiskajā satiksmē savā teritorijā transportlīdzekļus un piekabes, kas atbilst šīs Konvencijas III nodaļā noteiktajām prasībām, un kuru vadītāji atbilst IV nodaļā noteiktajām prasībām; tām ir pienākums arī atzīt reģistrācijas apliecības, kas izdotas saskaņā ar III nodaļas noteikumiem, kā prima facta pierādījumu tam, ka transportlīdzekļi, uz kurām tās attiecas, atbilst minētajā III nodaļā noteiktajām prasībām.

4. Pasākumi, kurus Līgumslēdzējas Puses ir vai var būt veikušas vienpusēji vai uz divpusēju vai daudzpusēju vienošanos pamata, lai pielaistu starptautiskā satiksmē savā teritorijā mehāniskos transportlīdzekļus un piekabes, kas neatbilst visiem šīs Konvencijas III nodaļā minētajiem noteikumiem, un lai IV nodaļā nenorādītos gadījumos atzītu citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā izdotu auto vadīšanas tiesību spēkā esamību, tiek uzskatīti par tādiem, kas atbilst šīs Konvencijas mērķim.

5. Līgumslēdzējām Pusēm ir pienākums pielaist starptautiskajā satiksmē savā teritorijā divriteņus un mopēdus, kas atbilst šīs Konvencijas IV nodaļā atrunātajiem tehniskajiem noteikumiem, un kuru vadītāju pastāvīgā dzīves vieta atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Neviena Līgumslēdzēja Puse nevar prasīt, lai divriteņu vai mopēdu vadītājiem, kuri piedalās starptautiskajā satiksmē, būtu vadītāja apliecība; bet Līgumslēdzējas Puses, kas saskaņā ar šīs Konvencijas 54.panta 2.punktu ir paziņojušas, ka uzskata mopēdus par motocikliem, var prasīt, lai mopēdu vadītājiem, kas piedalās starptautiskā satiksmē, būtu vadītāja apliecība.

5bis. Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sistemātisku un pastāvīgu izglītošanu ceļu satiksmes drošībā, konkrēti — visu līmeņu skolās.

5ter. Visos gadījumos, kad auto vadīšanas apmācību nodrošina profesionālas auto vadīšanas apmācības iestādes, nacionālajos tiesību aktos jānosaka minimālās prasības attiecībā uz mācību plānu un par šādu apmācību atbildīgā personāla kvalifikāciju.

6. Līgumslēdzējas Puses apņemas paziņot jebkurai Līgumslēdzējai Pusei, kas to pieprasa, informāciju, kas nepieciešama, lai noskaidrotu tās personas identitāti, uz kuras vārda mehāniskais transportlīdzeklis vai ar šādu transportlīdzekli sajūgta piekabe ir reģistrēta attiecīgās valsts teritorijā, ja iesniegtajā pieprasījumā norādīts, ka šis transportlīdzeklis bijis iesaistīts satiksmes negadījumā, vai ka šī transportlīdzekļa vadītājs ir nopietni pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus un tādējādi viņam var tikt uzlikts nopietns sods vai atņemtas auto vadīšanas tiesības tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas iesniegusi pieprasījumu.

7. Pasākumi, ko Līgumslēdzējas Puses ir vai varētu būt veikušas vienpusēji vai uz divpusēju vai daudzpusēju līgumu pamata, lai atvieglotu starptautisko ceļu satiksmi, vienkāršojot muitas, policijas, veselības aizsardzības un citas tamlīdzīgas formalitātes, vai lai nodrošinātu to, lai muitas birojiem un posteņiem noteiktā robežas punktā būtu vienāda kompetence, un tie būtu atvērti vienādā laikā, tiek uzskatīti par atbilstošiem šīs Konvencijas mērķiem.

8. Nekas šī panta 3., 5. un 7. punktā neietekmē Līgumslēdzējas Puses tiesības pielaist starptautiskajā satiksmē savā teritorijā mehāniskos transportlīdzekļus, piekabes, mopēdus un velosipēdus un to vadītājus un pasažierus saskaņā ar saviem noteikumiem attiecībā uz pasažieru un preču komerciāliem pārvadājumiem, saviem noteikumiem attiecībā uz vadītāju apdrošināšanu pret civiltiesisko risku, muitas nolikumiem, un kopumā saviem noteikumiem citos jautājumos, kas neattiecas uz ceļu satiksmi.

4.pants
Ceļa zīmes un signāli

Šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses, kas nav līgumslēdzējas puses Konvencijā par ceļu zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē vienā dienā ar šo Konvenciju, apņemas sekojošo:

(a) visas ceļa zīmes un signāli, satiksmes gaismas signāli un ceļa apzīmējumi to teritorijās veido saskaņotu sistēmu un tiek projektēti un izvietoti tā, lai būtu viegli atpazīstami;

(b) ceļa zīmju grupu skaits ir ierobežots, un zīmes tiek izvietotas tikai tajās vietās, kur tās uzskatāmas par noderīgām;

(c) brīdinājuma zīmes tiek uzstādītas pietiekamā attālumā no šķēršļa, lai savlaicīgi par to brīdinātu vadītāju;

(d) aizliegts:

(i) piestiprināt ceļa zīmei, tās balstam vai jebkādai citai satiksmes kontroles ierīcei jebko, kas neattiecas uz šādas zīmes vai ierīces nolūku; ja tomēr Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības atļauj bezpeļņas organizācijām uzstādīt informācijas zīmes, tās var atļaut apzīmēt šādas asociācijas emblēmu uz ceļa zīmes vai tās balsta ar noteikumu, ka tas nepadara zīmi mazāk saprotamu;

(ii) uzstādīt jebkādas izkārtnes, paziņojumus, apzīmējumus vai ierīces, ko var sajaukt ar ceļa zīmēm vai citām satiksmes regulēšanas ierīcēm, padarīt tās mazāk redzamas vai efektīvas vai mulsināt ceļa lietotājus vai novērst to uzmanību tādā veidā, kas var apdraudēt satiksmes drošību;

(iii) uzstādīt uz ietvēm vai nomalēm ierīces vai iekārtas, kas varētu nevajadzīgi radīt šķēršļus gājēju, it sevišķi vecāku cilvēku vai invalīdu, kustībai.

II.nodaļa
CEĻU SATIKSMES NOTEIKUMI

5.pants
Ceļa zīmju un signālu nozīme

1. Ceļu lietotājiem jāievēro ceļa zīmju, satiksmes gaismas signālu un ceļu apzīmējumu norādījumi pat tad, ja tie šķiet pretrunā ar citiem ceļu satiksmes noteikumiem.

2. Satiksmes gaismas signālu norādījumiem ir priekšroka pār ceļa zīmju, kas regulē braukšanas priekšrocības, norādījumiem.

6.pants
Amatpersonu, kas pilnvarotas regulēt ceļu satiksmi, dotie norādījumi

1. Pilnvarotajām amatpersonām, kad tās regulē ceļu satiksmi, jābūt viegli atpazīstamām no attāluma gan dienas, gan nakts laikā.

2. Ceļu lietotājiem nekavējoties jāpakļaujas visiem pilnvaroto amatpersonu, kas regulē satiksmi, dotajiem norādījumiem.

3. Ieteicams nacionālajos tiesību aktos noteikt, ka pilnvaroto amatpersonu, kuras regulē satiksmi, norādījumos jāietilpst šādiem norādījumiem:

(a) roka pacelta uz augšu: šis žests nozīmē "uzmanību, apstāties" visiem ceļa lietotājiem, izņemot vadītājus, kuri vairs nevar apstāties ar pietiekamu drošību; turklāt šāds žests, ja tas tiek parādīts krustojumā, neprasa, lai apstātos vadītāji, kuri jau ir iebraukuši krustojumā;

(b) horizontāli izstiepta roka vai rokas: šis žests nozīmē stop signālu visiem ceļa lietotājiem, kas tuvojas no jebkura virziena, kas šķērsotu izstieptās rokas vai roku norādīto virzienu; pēc šī žesta parādīšanas pilnvarotā amatpersona, kas regulē satiksmi, var nolaist roku vai rokas; šis žests tāpat nozīmē stop signālu vadītājiem, kas atrodas amatpersonai priekšā vai aizmugurē;

(c) sarkanas gaismas signāla šūpošana: šis žests nozīmē stop signālu vadītājiem, pret kuriem pavērsta gaisma.

4. Pilnvaroto amatpersonu, kas regulē satiksmi, norādījumiem ir priekšroka pār ceļa zīmju, satiksmes gaismas signālu un ceļa apzīmējumu norādījumiem, kā arī pār ceļu satiksmes noteikumiem.

7.pants
Vispārīgie noteikumi

1. Ceļu lietotājiem jāizvairās no jebkādas rīcības, kas varētu apdraudēt vai aizsprostot satiksmi, apdraudēt cilvēkus vai radīt kaitējumu sabiedriskam vai privātam īpašumam.

2. Nacionālajos tiesību aktos ieteicams noteikt, ka ceļa lietotāji nedrīkst radīt satiksmes traucējumus vai apdraudēt satiksmes drošību, nometot vai atstājot jebkādus priekšmetus vai materiālus uz ceļa vai radot jebkādu citu šķērsli uz ceļa. Ja ceļa lietotāji nav spējuši izvairīties no šāda šķēršļa vai bīstamības radīšanas, viņiem jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai to pēc iespējas drīz likvidētu un, ja viņi nevar novākt to nekavējoties, jābrīdina citi ceļa lietotāji par tā esamību.

3. Autovadītājiem jāizrāda īpaša piesardzība attiecībā uz mazāk aizsargātajiem ceļa lietotājiem, tādiem kā gājēji un velosipēdisti, un it sevišķi attiecībā uz bērniem, vecākiem cilvēkiem un invalīdiem.

4. Vadītājiem jāparūpējas par to, lai viņu transportlīdzekļi neradītu neērtības ceļa lietotājiem vai ar ceļu robežojošo īpašumu apdzīvotājiem, piemēram, neradītu troksni vai nesaceltu putekļus vai dūmus, ja no tā iespējams izvairīties.

5. Izņemot gadījumus, kad nacionālajos tiesību aktos noteikti izņēmumi, automobiļu vadītājiem un pasažieriem, kuri ieņem ar drošības jostām aprīkotas sēdvietas, drošības jostu lietošana ir obligāta.

8.pants
Vadītāji

1. Katru braucošu transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu vada vadītājs.

2. Nacionālajos tiesību aktos ieteicams noteikt, ka, darba, nastu nesēju vai seglojamu dzīvnieku pārvietošana pa vienam, barā vai ganāmpulkā, izņemot speciālas zonas, kas kā tādas var būt sākumā īpaši apzīmētas, var notikt tikai vadītāja pavadībā.

3. Katram vadītājam jābūt apveltītam ar nepieciešamajām fiziskajām un garīgajām spējām, kā arī tam jābūt vadīšanai fiziski un garīgi piemērotā stāvoklī.

4. Katram mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt šī transportlīdzekļa vadīšanai nepieciešamajām zināšanām un prasmei; tomēr šī prasība nenozīmē braukšanas apmācības aizliegumu mācekļiem, kas notiek saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem.

5. Katram vadītājam jābūt spējīgam jebkurā laikā kontrolēt savu transportlīdzekli vai dzīvniekus, kurus viņš pavada.

9.pants
Ganāmpulki

Nacionālajos tiesību aktos ieteicams noteikt, ka satiksmes ērtības nodrošināšanai ganāmpulki jāsadala daļās, izņemot gadījumus, ja tiek noteikti izņēmumi to kustības atvieglošanai.

10.pants
Stāvoklis uz brauktuves

1. Satiksmes virzienam uz visiem valsts ceļiem jābūt vienam un tam pašam, izņemot attiecīgos gadījumos ceļus, kas tiek izmantoti tikai vai galvenokārt satiksmei starp divām citām valstīm.

2. Dzīvnieki, kas virzās pa brauktuvi, jātur iespējami tuvu tās malai atbilstoši satiksmes virzienam.

3. Neskarot šīs Konvencijas 7.panta 1.punkta, 11.panta 6.punkta un citus pretējus noteikumus, katram transportlīdzekļa vadītājam tādā mērā, kādā apstākļi to pieļauj, transportlīdzeklis jāvada netālu no brauktuves malas atbilstoši satiksmes virzienam. Tomēr Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var noteikt precīzākus noteikumus attiecībā uz kravas transportlīdzekļu stāvokli uz brauktuves.

4. Ja ceļš sastāv no divām vai trijām brauktuvēm, neviens vadītājs nedrīkst iebraukt tajā pusē, kas ir paredzēta braukšanai pretējā virzienā.

5. (a) Uz divvirzienu brauktuvēm ar četrām vai vairāk joslām neviens vadītājs nedrīkst iebraukt joslā, kas ir paredzēta braukšanai pretējā virzienā.

(b) Uz divvirzienu brauktuvēm ar trijām joslām neviens vadītājs nedrīkst iebraukt malējā joslā, kas ir paredzēta braukšanai pretējā virzienā.

6. Nepārkāpjot 11.panta noteikumus, un tad, ja papildus josla ir apzīmēta ar ceļa zīmi, šo joslu izmanto braukšanai lēni braucošu transportlīdzekļu vadītāji.

11.pants
Apdzīšana un braukšana joslās

1. (a) Vadītāji, kas apdzen, dara to pa satiksmes virzienam pretējo pusi.

(b) Tomēr vadītājam jāapdzen pa satiksmes virzienam atbilstošo pusi, ja apdzenamais vadītājs ir ar signālu paziņojis savu nodomu nogriezties no brauktuves tajā virzienā, kas ir pretējs atbilstošajam satiksmes virzienam, un ir pārvietojis savu transportlīdzekli vai dzīvniekus tuvāk šai Pusei, lai nogrieztos uz šo pusi nolūkā nonākt uz cita ceļa, iebraukt īpašumā, kas robežojas ar ceļu, vai apstāties šajā pusē.

2. Pirms apdzīšanas, nepārkāpjot šīs Konvencijas 7.panta 1.punktu vai 14.panta noteikumus, vadītājam jāpārliecinās:

(a) ka neviens aiz viņa braucošs vadītājs nav uzsācis apdzīšanu;

(b) ka vadītājs, kas brauc pirms viņa tajā pašā joslā, nesignalizē par savu nodomu apdzīt citu transportlīdzekli;

(c) ka viņš to var darīt, neapdraudot vai netraucējot pretimbraucošos transportlīdzekļus, it sevišķi pārliecinoties par to, ka josla, kurā viņš iebrauc, ir brīva pietiekamā attālumā, un ka abu transportlīdzekļu attiecīgais ātrums atļauj veikt apdzīšanu pietiekami īsā laikā; un

(d) ka, izņemot pretimbraucošajiem transportlīdzekļiem slēgtu joslu, viņš būs spējīgs, neradot neērtības apdzenamajam vai apdzenamajiem ceļa lietotājiem, atgriezties stāvoklī, kas aprakstīts šīs Konvencijas 10.panta 3.punktā.

3. Saskaņā ar šī panta 2.punkta noteikumiem, apdzīšana uz divvirzienu brauktuvēm ir aizliegta, braucot augšupceļa beigās, ja redzamība nav pietiekama, līkumos, izņemot gadījumus, ja šajās vietās joslas ir apzīmētas ar attiecīgu garenvirziena ceļa apzīmējumu un apdzīšana notiek, neizbraucot no joslām, kas apzīmētas kā slēgtas pretimbraucošajai satiksmei.

4. Apdzenot vadītājam jāatstāj apdzenamajam ceļa lietotājam vai lietotājiem pietiekami liels sānu intervāls.

5. (a) Uz brauktuvēm ar vismaz divām joslām, kas paredzētas braukšanai tajā pašā virzienā, kurā dodas vadītājs, ja viņam uzreiz vai īsi pēc atgriešanās šīs Konvencijas 10.panta 3.punktā aprakstītajā stāvoklī jāapdzen atkal, viņš var šī manevra veikšanas nolūkā un ar noteikumu, ka viņš ir pārliecinājies par šāda manevra iespējamību, neradot nevajadzīgas neērtības ātrāk braucošu transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas viņam no aizmugures, palikt tajā joslā, kuru viņš ir ieņēmis pirmajam apdzīšanas manevram.

(b) Tomēr Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var nepiemērot šī punkta noteikumus velosipēdu, mopēdu, motociklu un tādu transportlīdzekļu, kas nav motorizēti transportlīdzekļi šīs Konvencijas izpratnē, vadītājiem, vai motorizētu transportlīdzekļu, kuru pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3500 kg vai kuru maksimālais projektētais ātrums nevar pārsniegt 40 km (25 jūdzes) stundā, vadītājiem.

6. Ja ir piemērojami šī panta 5.panta (a) apakšpunkta noteikumi, un satiksmes intensitāte ir tāda, ka transportlīdzekļi ne tikai aizņem visu brauktuvi, kas paredzēta braukšanai tajā virzienā, kurā viņi brauc, bet arī brauc ar tādu ātrumu, kādu nosaka viņiem rindā priekšā braucošais transportlīdzeklis:

(a) neievērojot šī panta 9.punkta noteikumus, transportlīdzekļu braukšana vienā rindā ar lielāku ātrumu nekā transportlīdzekļiem, kas virzās citā rindā, šī panta nozīmē netiek uzskatīta par apdzīšanu;

(b) vadītājs, kas neatrodas joslā, kura ir vistuvākā satiksmei atbilstošā virziena brauktuves malai, var mainīt joslas tikai nolūkā pagriezties pa labi vai pa kreisi vai apturēt transportlīdzekli; tomēr šī prasība neattiecas uz joslu maiņu, ko vadītāji veic saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, un kas izriet no šī panta 5.punkta (b) apakšpunkta noteikumu piemērošanas.

7. Braucot joslās, kā aprakstīts šī panta 5. un 6. punktā, ja joslas uz brauktuves ir apzīmētas ar garenvirziena apzīmējumu, vadītājiem ir aizliegts šķērsot šo marķējumu.

8. Neskarot šī panta 2.punkta noteikumus un citus ierobežojumus, ko Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var noteikt attiecībā uz apdzīšanu krustojumos un uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, neviens transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst apdzīt citu transportlīdzekli, izņemot divriteņu velosipēdu, divriteņu mopēdu vai divriteņu motociklu bez blakusvāģa:

(a) tieši pirms krustojuma vai krustojumā, kas nav lokveida, izņemot:

(i) šī panta 1.punkta (b) apakšpunktā noteikto gadījumu;

(ii) ja ceļš, uz kura notiek apdzīšana, ir galvenais krustojumā;

(iii) ja satiksmi krustojumā regulē pilnvarota amatpersona vai satiksmes gaismas signāli;

(b) īsi pirms dzelzceļa pārbrauktuves vai uz dzelzceļa pārbrauktuves, kas nav aprīkota ar barjeru vai ar pusbarjeru, bet Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības drīkst atļaut šādu apdzīšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, kur ceļu satiksmi regulē satiksmes gaismas signāli, kuros ietilpst atļaujošs signāls, kas atļauj transportlīdzekļiem turpināt braukšanu.

9. Transportlīdzeklis nedrīkst apdzīt citu transportlīdzekli, kurš tuvojas gājēju pārejai, kas apzīmēta ar ceļa apzīmējumu uz brauktuves vai ar ceļa zīmi vai signālu, vai kurš apstājies tieši pirms gājēju pārejas, citādi kā ar pietiekami mazu ātrumu, kas dod tam iespēju nekavējoties apstāties, ja uz pārejas ir gājējs. Nekas šajā punktā nav uzskatāms par aizliegumu Līgumslēdzējām Pusēm vai to teritoriālajām vienībām aizliegt apdzīšanu noteiktā attālumā no gājēju pārejas vai piemērot stingrākas prasības transportlīdzekļa vadītājam, kas gatavojas apdzīt citu transportlīdzekli, kurš apstājies tieši pirms šādas pārejas.

10. Vadītājam, kurš pamana, ka viņam sekojošais vadītājs vēlas apdzīt viņu, izņemot šīs Konvencijas 16.panta 1.punkta (b) apakšpunktā noteikto gadījumu, jāturas tuvāk brauktuves malai atbilstoši satiksmes virzienam un jāatturas no ātruma palielināšanas. Ja šaurības, profila vai brauktuves stāvokļa dēļ, saistībā ar pretimnākošās satiksmes intensitāti, transportlīdzekli, kas ir lēns vai lielgabarīta, vai kam nepieciešams ievērot noteiktu ātruma ierobežojumu, nav viegli un droši apdzenams, šāda transportlīdzekļa vadītājam jāsamazina ātrums un, ja nepieciešams, jānobrauc pie apmales, cik vien drīz iespējams, lai palaistu garām viņam sekojošos transportlīdzekļus.

11. (a) Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var uz vienvirziena ceļiem vai divvirzienu ceļiem, kur vismaz divas joslas apdzīvotās vietās un trīs joslas ārpus apdzīvotām vietām ir paredzētas braukšanai vienā virzienā un ir apzīmētas ar garenvirziena apzīmējumu:

(i) atļaut transportlīdzekļiem no vienas joslas apdzīt pa satiksmes virzienam atbilstošo pusi transportlīdzekļus otrā joslā; un

(ii) atteikties no šīs Konvencijas 10.panta 3.punkta piemērošanas;

ar noteikumu, ka pastāv pietiekami ierobežojumi joslu maiņas iespējai.

(b) Šī punkta (a) apakšpunktā minētajā gadījumā, neskarot šī panta 9.punkta noteikumus, norādītais braukšanas veids netiek uzskatīts par apdzīšanu šīs Konvencijas izpratnē.

12.pants
Samainīšanās ar pretimbraucošiem transporta līdzekļiem

1. Laižot garām pretimbraucošos transportlīdzekļus, vadītājam jāatstāj pietiekami daudz vietas sānos un, ja nepieciešams, jāpietuvojas brauktuves malai satiksmei atbilstošā virzienā. Ja, šādi rīkojoties, viņš konstatē, ka viņa virzīšanos uz priekšu kavē šķērslis vai citu ceļa lietotāju klātbūtne, viņam jāsamazina ātrums un, ja nepieciešams, jāapstājas, lai ļautu pabraukt garām pretimbraucošajam transportlīdzeklim vai transportlīdzekļiem.

2. Uz kalnu ceļiem un stāvos augšup un lejupceļos, kas pēc raksturojuma līdzīgi kalnu ceļiem un kur samainīšanās ar pretimbraucošajiem transportlīdzekļiem ir neiespējama vai grūta, lejup braucošā transportlīdzekļa vadītājam jānobrauc ceļa malā, lai ļautu pabraukt garām jebkuram transportlīdzeklim, kas brauc kalnup, izņemot gadījumus, kad stāvvietas ceļmalā, kas paredzētas transportlīdzekļu nobraukšanai malā, ir tā izkārtotas, ka, ņemot vērā transportlīdzekļu ātrumu un stāvokli, kalnup braucošajam transportlīdzeklim priekšā ir šāda stāvvieta, un vienam transportlīdzeklim varētu aiztaupīt nepieciešamību braukt atpakaļgaitā, ja kalnup braucošais transportlīdzeklis iebrauktu šajā stāvvietā.

3. Kad vienam no diviem transportlīdzekļiem, kam jāpabrauc vienam otram garām, nākas pabraukt atpakaļ, lai dotu iespēju pabraukt garām, šis manevrs jāveic tā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc lejup no kalna, izņemot gadījumu, kad to acīm redzami vieglāk var veikt kalnup braucošā transportlīdzekļa vadītājs. Tomēr Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var noteikt konkrētiem transportlīdzekļiem vai noteiktiem ceļiem vai ceļu posmiem īpašus noteikumus, kas atšķiras no šajā punktā noteiktajiem.

13.pants
Ātrums un distance

1. Katram transportlīdzekļa vadītājam jebkuros apstākļos jākontrolē savs transportlīdzeklis tā, lai tas varētu nodrošināt pienācīgu un vajadzīgu uzmanību un vienmēr būt tādā stāvoklī, kas ļauj veikt visus nepieciešamos manevrus. Izvēloties transportlīdzekļa ātrumu, viņam pastāvīgi jāņem vērā apstākļi, konkrēti apkārtnes reljefs, ceļa stāvoklis, sava transportlīdzekļa stāvoklis un noslogojums, laika apstākļi un satiksmes intensitāte tā, lai viņš spētu apturēt savu transportlīdzekli konkrētos redzamības apstākļos braukšanas virzienā, kā arī pirms jebkura šķēršļa, kuru vadītājs ir spējīgs paredzēt. Viņam jāsamazina ātrums un, ja nepieciešams, jāapstājas, ja to prasa apstākļi, un it sevišķi tad, ja redzamība nav pietiekoša.

2. Nacionālajos tiesību aktos jānosaka maksimālā ātruma ierobežojumi uz visiem ceļiem. Nacionālajos tiesību aktos jānosaka arī īpaši ātruma ierobežojumi attiecībā uz atsevišķām transportlīdzekļu kategorijām, kas rada īpašu bīstamību, it sevišķi savas masas vai noslogojuma dēļ. Nacionālajos tiesību aktos var noteikt līdzīgus noteikumus atsevišķām vadītāju kategorijām, it sevišķi jauniem vadītājiem.

3. 2.punkta pirmajā teikumā atrunātie noteikumi var neattiekties uz 34.panta 2.punktā minēto transportlīdzekļu, kam ir braukšanas priekšroka vai uz transportlīdzekļu, kas kā tādi noteikti nacionālajos tiesību aktos, vadītājiem.

4. Neviens vadītājs nedrīkst traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu, braucot ar pārāk mazu ātrumu.

5. Transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc aiz cita transportlīdzekļa, jāievēro pietiekama distance, lai gadījumā, ja priekšā braucošais transportlīdzeklis pēkšņi samazina ātrumu vai apstājas, izvairītos no sadursmes.

6. Ārpus apdzīvotām vietām, lai atvieglotu apdzīšanu, transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu, kuru atļautā maksimālā masa pārsniedz 3500 kg, vai kuru kopējais garums pārsniedz 10 m, vadītājiem, izņemot gadījumus, kad viņi veic vai gatavojas veikt apdzīšanu, jāietur starp saviem viņiem priekšā braucošiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem tāda distance, lai citi transportlīdzekļi, kas viņus apdzen, varētu bez riska iebraukt pirms apdzītā transportlīdzekļa. Tomēr šis noteikums neattiecas uz ļoti intensīvu satiksmi vai uz apstākļiem, kuros apdzīšana ir aizliegta. Turklāt:

(a) kompetentās institūcijas var atbrīvot no šī noteikuma atsevišķus transportlīdzekļus vai nepiemērot to ceļiem, kur attiecīgajā virzienā satiksmei atvēlētas divas joslas;

(b) Līgumslēdzējas Puses un to teritoriālās vienības var noteikt no šajā punktā norādītajiem skaitļiem atšķirīgus skaitļus attiecībā uz konkrētajiem transportlīdzekļu raksturlielumiem.

14.pants
Vispārējās prasības, kas nosaka manevrēšanu

1. Jebkuram vadītājam, kurš vēlas veikt manevru, tādu kā iebraukšana stāvvietā vai izbraukšana no tās, pārkārtoties pa kreisi vai pa labi uz brauktuves, vai nogriešanās pa kreisi vai pa labi citā ceļā vai īpašumā, kas robežojas ar ceļu, vispirms jāpārliecinās, ka to var darīt, neradot risku citiem ceļa lietotājiem, kas brauc aiz vai pirms viņa vai pretī, ņemot vērā viņu stāvokli uz brauktuves, braukšanas virzienu un ātrumu.

2. Jebkuram vadītājam, kas vēlas apgriezties braukšanai pretējā virzienā vai braukt atpakaļgaitā, vispirms jāpārliecinās, ka to var darīt, neapdraudot vai nekavējot citus ceļa lietotājus.

3. Pirms nogriešanās vai pirms pārkārtošanās vadītājam jādod skaidrs un savlaicīgs brīdinājums par savu nolūku ar sava transportlīdzekļa virziena rādītāja vai virziena rādītāju palīdzību vai, ja tādu nav, dodot, ja iespējams, atbilstošu signālu ar roku. Brīdinājumam, kas tiek sniegts ar virziena rādītāja vai virziena rādītāju palīdzību, jāturpinās visa manevra laikā, un tas jāpārtrauc pēc manevra pabeigšanas.

15.pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem

Nacionālajos tiesību aktos ieteicams noteikt, ka apdzīvotās vietās, lai atvieglotu sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu satiksmi, citu transportlīdzekļu vadītājiem, saskaņā ar šīs Konvencijas 17.panta 1.punkta noteikumiem, jāsamazina ātrums un, ja nepieciešams, jāapstājas, lai ļautu sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem veikt manevru, kas nepieciešams braukšanas uzsākšanai no apzīmētām pieturvietām. Attiecīgi Līgumslēdzēju Pušu vai to teritoriālo vienību šajā sakarā pieņemti noteikumi nekādā veidā neietekmē sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu vadītāju pienākumu pēc brīdinājuma ar virziena rādītāju palīdzību par savu nolūku uzsākt braukšanu, ievērot nepieciešamo piesardzību, lai izvairītos no jebkāda avārijas riska.

16.pants
Braukšanas virziena maiņa

1. Pirms pagriešanās pa labi vai pa kreisi nolūkā iebraukt citā ceļā vai īpašumā, kas robežojas ar ceļu, vadītājam, neskarot šīs Konvencijas 7.panta 1.punkta un 14.panta noteikumus:

(a) ja viņš vēlas nogriezties satiksmes virzienam atbilstošajā pusē, pietuvoties iespējami tuvu brauktuves malai šim virzienam atbilstošajā pusē un izdarīt iespējami īsu pagriezienu;

(b) ja viņš vēlas nogriezties otrā pusē, un ņemot vērā tādus citus noteikumus, kādus Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var būt pieņēmušas attiecībā uz velosipēdiem un mopēdiem, pietuvoties iespējami tuvu brauktuves centra līnijai, ja tā ir divvirzienu brauktuve, vai satiksmes virzienam pretējai malai, ja tā ir vienvirziena brauktuve, bet, ja viņš vēlas iegriezties citā divvirzienu ceļā, izdarīt pagriezienu tā, lai iebrauktu šī cita ceļa brauktuvē atbilstoši satiksmes virzienam.

2. Mainot braukšanas virzienu, vadītājam, nepārkāpjot šīs Konvencijas 21.panta noteikumus attiecībā uz gājējiem, jāļauj pabraukt garām pretimnākošajiem transportlīdzekļiem pa ceļu, kuru viņš gatavojas atstāt, kā arī velosipēdu un mopēdu vadītājiem, kas brauc pa velosipēdu ceļu un šķērso brauktuvi, kurā viņš gatavojas iebraukt.

17.pants
Ātruma samazināšana

1. Neviens transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst strauji bremzēt, ja vien tas nav nepieciešams drošības iemeslu dēļ.

2. Katram vadītājam, kas vēlas ievērojami samazināt ātrumu, izņemot gadījumus, kad ātruma samazināšana ir nepieciešama satiksmes drošības nodrošināšanai, vispirms jāpārliecinās, ka viņš to var izdarīt, neradot briesmas vai nevajadzīgas neērtības citiem vadītājiem. Ja vien viņš nav pārliecinājies, ka aiz viņa neseko neviens transportlīdzeklis vai ka jebkurš sekojošs transportlīdzeklis atrodas tālu aizmugurē, jādod skaidrs un savlaicīgs brīdinājums par savu nolūku, izdarot atbilstošu signālu ar roku. Tomēr šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad brīdinājumu par ātruma samazināšanu dod transportlīdzekļa bremzēšanas signāllukturi, kas norādīti šīs Konvencijas 5.pielikuma 31.punktā.

18.pants
Krustojumi un pienākums dot ceļu

1. Katram vadītājam, tuvojoties krustojumam, jābūt īpaši uzmanīgam, ņemot vērā vietējos apstākļus. Transportlīdzekļu vadītājiem jābrauc tādā ātrumā, lai spētu apstāties un ļaut pabraukt garām transportlīdzekļiem, kam ir braukšanas priekšroka.

2. Katram vadītājam, kas izbrauc no lauka vai zemes ceļa uz ceļa, kas nav lauka vai zemes ceļš, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu. Šī panta nolūkos jēdzieni "lauku ceļš" un "zemes ceļš" var tikt definēti nacionālajos tiesību aktos.

3. Katram vadītājam, kas izbrauc uz ceļa no īpašuma, kas ar to robežojas, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.

4. Atbilstoši šī panta 7.punkta noteikumiem:

(a) valstīs, kur satiksme notiek pa labo pusi, transportlīdzekļa vadītājam krustojumos, kas nav atrunāti Konvencijas šī panta 2.punktā un 25.panta 2. un 4. punktā, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas viņam tuvojas no labās Puses;

(b) Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības, kuru teritorijā satiksme notiek pa kreiso pusi, var regulēt braukšanas priekšroku krustojumos tā, kā tās uzskata par piemērotu.

5. Pat ja satiksmes gaismas signāli to atļauj, vadītājs nedrīkst iebraukt krustojumā, ja radies tāds sastrēgums, ka viņš, iespējams, būs spiests apstāties krustojumā, tādējādi aizsprostojot vai traucējot citu transportlīdzekļu braukšanu.

6. Vadītājs, kas iebraucis krustojumā, kurā satiksmi regulē satiksmes gaismas signāli, drīkst atbrīvot krustojumu, negaidot, kamēr tiks atvērts ceļš virzienā, kurā viņš vēlas doties, ar noteikumu, ka viņš nekavē citu ceļa lietotāju kustību, kuri virzās atļautajā virzienā.

7. Bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš sliežu transportlīdzekļiem.

19.pants
Dzelzceļa pārbrauktuves

Ceļu lietotājiem jāievēro papildus piesardzība, tuvojoties un šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuves. It sevišķi:

(a) katram transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar nelielu ātrumu;

(b) nepārkāpjot rīkojumu apstāties, ko dod gaismas signāls vai skaņas signāls, neviens ceļa lietotājs nedrīkst uzbraukt uz pārbrauktuves, kuras barjeras vai pusbarjeras ir nolaistas vai tiek nolaistas pāri ceļam, vai kurā pusbarjeras tiek paceltas;

(c) ja pārbrauktuve nav aprīkota ar barjerām, pusbarjerām vai gaismas signāliem, neviens ceļa lietotājs nedrīkst uzbraukt uz tās, iepriekš nepārliecinājies par to, ka netuvojas sliežu transportlīdzeklis;

(d) neviens vadītājs nedrīkst uzbraukt uz pārbrauktuves, iepriekš nepārliecinājies par to, ka viņam uz tās nenāksies apstāties;

(e) neviens ceļa lietotājs nedrīkst kavēties, šķērsojot pārbrauktuvi; ja transportlīdzeklis ir spiests apstāties, tā vadītājam jāpieliek visas pūles, lai novāktu to no pārbrauktuves un, ja viņš to nespēj, nekavējoties jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu sliežu transportlīdzekļu vadītāju savlaicīgu brīdināšanu par briesmām.

20.pants
Noteikumi, kas attiecas uz gājējiem

1. Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var izvēlēties nepiemērot šī panta noteikumus, izņemot gadījumus, kad gājēju kustība pa brauktuvi varētu būt bīstama vai varētu apdraudēt transportlīdzekļu satiksmi.

2. Ja gar brauktuves malu ir gājēju celiņi (ietves) vai piemērotas nomales gājējiem, gājējiem tās jāizmanto. Tomēr, ievērojot nepieciešamo piesardzību:

(a) gājēji, kas velk vai stumj lielus priekšmetus, var izmantot brauktuvi, ja viņi varētu radīt nopietnas neērtības citiem gājējiem, ejot pa gājēju celiņu (ietvi) vai nomali;

(b) gājēju grupas, ko vada atbildīgā persona, vai gājieni var iet pa brauktuvi.

3. Ja nav iespējams izmantot gājēju celiņus (ietves) vai nomales, vai ja tādu nav, gājēji var iet pa brauktuvi; ja ir velosipēdu celiņš un satiksmes intensitāte to atļauj, gājēji var iet pa velosipēdistu celiņu, bet viņi ar to nedrīkst radīt traucējumus velosipēdu un mopēdu satiksmei.

4. Gājējiem, kas iet pa brauktuvi saskaņā ar šī panta 2. un 3. punktu, jāturas iespējami tuvu brauktuves malai.

5. Nacionālajos tiesību aktos ieteicams noteikt sekojošo: gājējiem, kas iet pa brauktuvi, jāturas tajā pusē, kas ir pretēja satiksmes virzienam, izņemot vietas, kur tāda kārtība pakļauj viņus briesmām. Bet personām, kas stumj velosipēdu, mopēdu vai motociklu, un gājēju grupām, ko vada atbildīga persona, vai gājieniem visos gadījumos jāturas tajā brauktuves pusē, kas atbilst satiksmes virzienam. Gājējiem, kas neveido gājienu, ejot pa brauktuvi, naktī vai sliktas redzamības apstākļos un dienā, kad to prasa transporta satiksmes intensitāte, kad vien iespējams, jāiet vienā rindā.

6. (a) Gājēji, nedrīkst šķērsot brauktuvi, neievērojot piesardzību; viņiem jāizmanto gājēju pāreja, ja vien tāda atrodas tuvumā.

(b) Lai šķērsotu brauktuvi pa gājēju pāreju, kas apzīmēta ar ceļa zīmi vai ar ceļa apzīmējumu uz brauktuves:

(i) ja pāreja aprīkota ar gājēju gaismas signāliem, gājējiem jāievēro to norādījumi;

(ii) ja pāreja nav aprīkota ar atbilstošām ceļa zīmēm vai gaismas signāliem, bet transportlīdzekļu satiksmi regulē satiksmes gaismas signāli vai pilnvarota amatpersona, gājēji nedrīkst iziet uz brauktuves, kamēr satiksmes gaismas signāls vai pilnvarotās amatpersonas signāls rāda, ka transportlīdzekļi drīkst pa to braukt;

(iii) uz citām gājēju pārejām gājēji nedrīkst iziet uz brauktuves, neņemot vērā attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, un to ātrumu.

(c) Lai šķērsotu brauktuvi jebkurā citā vietā, nevis pa gājēju pāreju, kas apzīmēta ar ceļa zīmēm vai apzīmējumu uz brauktuves, gājēji nedrīkst nokāpt uz brauktuves, pirms tam nepārliecinoties, ka viņi to var darīt, netraucējot transporta satiksmi.

(d) Kad gājēji sākuši šķērsot brauktuvi, viņi nedrīkst bez nepieciešamības apstāties vai uzkavēties uz brauktuves.

7. Tomēr attiecībā pret gājējiem, kas šķērso brauktuvi, Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var piemērot stingrākas prasības.

21.pants
Vadītāju rīcība attiecībā pret gājējiem

1. Visiem vadītājiem jāizvairās no rīcības, kas varētu apdraudēt gājējus.

2. Neskarot šīs Konvencijas 7.panta 1.punkta, 11.panta 9.punkta un 13.panta 1.punkta noteikumus, vietās, kur uz brauktuves ir gājēju pāreja, kas apzīmēta ar atbilstošām ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumu uz brauktuves vai satiksmes gaismas signāliem:

(a) ja transporta satiksmi gājēju pārejā regulē satiksmes gaismas signāli vai pilnvarota amatpersona, vadītājiem, kam aizliegts turpināt ceļu, jāapstājas pirms pārejas vai šķērsvirziena ceļa apzīmējuma, un, kad tiem atļauts turpināt ceļu, viņi nedrīkst traucēt vai kavēt pāriešanu tiem gājējiem, kas izgājuši uz tās; vadītājiem, kas nogriežas citā ceļā, kura ieejā ir gājēju pāreja, jābrauc lēnām un jādod ceļš, bet ja nepieciešams, jāapstājas, dodot ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi vai iziet uz tās;

(b) ja transporta kustību pārejā neregulē satiksmes gaismas signāli vai pilnvarota amatpersona, vadītāji drīkst tuvoties pārejai tikai ar pietiekami mazu ātrumu, lai neapdraudētu gājējus, kas to izmanto vai gatavojas izmantot; ja nepieciešams, vadītājiem jāapstājas, lai ļautu šādiem gājējiem šķērsot brauktuvi.

3. Neviena šī panta noteikuma nolūks nav neļaut Līgumslēdzējām pusēm vai to teritoriālajām vienībām:

• prasīt, lai transportlīdzekļu vadītāji apstājas visos gadījumos, kad gājēji izmanto vai gatavojas izmantot gājēju pāreju, kas kā tāda apzīmēta ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumu uz brauktuves šīs Konvencijas 20.pantā noteiktajos apstākļos, vai

• aizliegt transportlīdzekļu vadītājiem kavēt vai traucēt pāriet gājējiem, kas šķērso brauktuvi krustojumā vai ļoti tuvu tam, pat ja šajā vietā nav gājēju pārejas, kas kā tāda apzīmēta ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumu uz brauktuves.

4. Vadītājiem, kas gatavojas pa satiksmes virzienam atbilstošo pusi apdzīt sabiedrisko pasažieru transportlīdzekli, kas atrodas apzīmētā pieturā, jāsamazina ātrumu un, ja nepieciešams, jāapstājas, lai ļautu pasažieriem iekāpt transportlīdzeklī vai izkāpt no tā.

22.pants
Drošības saliņas

Nepārkāpjot šīs Konvencijas 10.panta noteikumus, vadītājs drošības saliņas, posteņus un citas ierīces uz brauktuves drīkst apbraukt pa kreiso vai pa labo pusi, izņemot šādus gadījumus:

(a) ja Puse, pa kuru var apbraukt saliņu, posteni vai ierīci, ir norādīta ar zīmi;

(b) ja saliņa, postenis vai ierīce atrodas uz divvirzienu brauktuves centra līnijas; šajā gadījumā vadītājam jāapbrauc saliņa, postenis vai ierīce pa to pusi, kas atbilst satiksmes virzienam.

23.pants
Apstāšanās un stāvēšana

1. Ārpus apdzīvotām vietām apstādinātiem vai stāvošiem transportlīdzekļiem un piesietiem dzīvniekiem iespēju robežās jāatrodas citur, nevis uz brauktuves. Ne apdzīvotās vietās, ne ārpus tām tos nedrīkst novietot uz velosipēdistu celiņiem vai gājēju celiņiem, vai nomalēm, kas īpaši paredzētas gājēju satiksmei, izņemot gadījumus, kad to atļauj spēkā esošie nacionālie tiesību akti.

2. (a) Piesietiem dzīvniekiem un apstādinātiem vai stāvošiem transportlīdzekļiem, kas atrodas uz brauktuves, jāatrodas iespējami tuvu brauktuves malai. Vadītājs drīkst apstādināt vai novietot stāvēšanai savu transportlīdzekli tikai satiksmes virzienam atbilstošajā brauktuves malā; bet transportlīdzekļu stāvēšana otrā pusē ir atļauta, ja satiksmes virzienam atbilstošajā pusē apstādināšanu vai stāvēšanu neļauj sliežu ceļš. Turklāt Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var:

(i) atturēties no transportlīdzekļu apstādināšanas vai stāvēšanas aizlieguma vienā vai otrā pusē noteiktos apstākļos, piemēram, ja stāvēšanu satiksmes virzienam atbilstošajā pusē aizliedz ceļa zīmes;

(ii) uz vienvirziena brauktuvēm atļaut transportlīdzekļu apstādināšanu un stāvēšanu pretējā brauktuves pusē vai vienlaicīgi arī satiksmes virzienam atbilstošajā brauktuves pusē;

(iii) atļaut transportlīdzekļu apstādināšanu un stāvēšanu brauktuves vidū īpaši apzīmētās vietās.

(b) Izņemot gadījumus, kad nacionālajos tiesību aktos noteikts citādi, transportlīdzekļus, izņemot divriteņu velosipēdus, divriteņu mopēdus un divriteņu motociklus bez blakusvāģa nedrīkst uz brauktuves novietot divās rindās. Izņemot gadījumus, kad attiecīgās vietas izkārtojums atļauj citādi, stāvoši transportlīdzekļi jānovieto paralēli brauktuves malai.

3. (a) Transportlīdzekļa apstādināšana un stāvēšana uz brauktuves ir aizliegta:

(i) uz gājēju pārejām, uz velosipēdu ceļiem un uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

(ii) uz tramvaja vai dzelzceļa sliedēm, uz ceļa vai tik tuvu tām, ka tramvaju vai vilcienu kustība varētu tikt traucēta, un arī, dodot iespēju Līgumslēdzējām pusēm vai to teritoriālajām vienībām noteikt citādi, — uz ietvēm un velosipēdistu celiņiem.

(b) Transportlīdzekļu apstādināšana un stāvēšana jebkurā vietā, kur tas varētu būt bīstami, ir aizliegta, konkrēti:

(i) zem estakādēm un tuneļos, izņemot vietas, kas ir īpaši apzīmētas;

(ii) uz brauktuvēm tuvu kalnu korēm un līkumos, kur redzamība nav pietiekama, lai transportlīdzekļa apbraukšana būtu pilnīgi droša, ņemot vērā transportlīdzekļu braukšanas ātrumu attiecīgajā ceļa posmā;

(iii) uz brauktuves gar garenvirziena ceļa apzīmējumu, kur nav piemērojams šī punkta (b)(ii) apakšpunkts un attālums starp ceļa apzīmējumu un apstādinātu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m, turklāt apzīmējums ir tāds, ka transportlīdzekļiem ir aizliegts to šķērsot;

(iv) jebkurā vietā, kur transportlīdzeklis varētu aizsegt ceļa lietotāju skatienam ceļa zīmes vai satiksmes gaismas signālus;

(v) uz papildus joslas, kas apzīmēta ar ceļa zīmi un paredzēta lēni braucošiem transportlīdzekļiem.

(c) Transportlīdzekļa stāvēšana uz brauktuves ir aizliegta:

(i) pārbrauktuvju, krustojumu un autobusu, trolejbusu vai sliežu transportlīdzekļu pieturu tuvumā, tādā attālumā, kāds noteikts nacionālajos tiesību aktos;

(ii) iebrauktuvju priekšā;

(iii) jebkurā vietā, kur novietots transportlīdzeklis varētu traucēt iebraukt uz savu stāvvietu citam transportlīdzeklim vai traucēt izbraukt no tās;

(v) uz ceļa ar trīs braukšanas joslām uz vidējās braukšanas joslas un ārpus apdzīvotām vietām — uz ceļa brauktuves, kas ar atbilstošām zīmēm apzīmēti kā galvenais ceļš.

4. Vadītājs nedrīkst atstāt savu transportlīdzekli vai savus dzīvniekus, neveicot nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu jebkādu negadījumu, un attiecībā uz mehānisko transportlīdzekli — lai novērstu tā neatļautu lietošanu bez vadītāja ziņas.

5. Nacionālajos tiesību aktos ieteicams noteikt sekojošo: katram mehāniskajam transportlīdzeklim, izņemot divriteņu mopēdu vai divriteņu motociklu bez blakusvāģa, un katrai piekabei, kas ir vai nav pievienota, un kas novietota uz brauktuves ārpus apdzīvotas vietas, jābūt apzīmētai ar vismaz vienas atbilstošas ierīces palīdzību, kas novietota pietiekamā attālumā lai savlaicīgi brīdinātu tuvojošos transportlīdzekļu vadītājus:

(a) ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai naktī uz brauktuves tādos apstākļos, ka vadītāji, kas tuvojas, nevar zināt par šķērsli, ko rada šāds transportlīdzeklis;

(b) ja citos gadījumos vadītājs ir bijis spiests atstāt savu transportlīdzekli vietā, kur stāvēšana ir aizliegta.

6. Nekas šajā pantā neliedz Līgumslēdzējām Pusēm vai to teritoriālajām vienībām ieviest citus aizliegumus attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu.

24.pants
Durvju atvēršana

Aizliegts atvērt transportlīdzekļa durvis, atstāt tās atvērtas vai izkāpt no transportlīdzekļa, iepriekš nepārliecinoties, ka tas neapdraud citus ceļa lietotājus.

25.pants
Automaģistrāles un tamlīdzīgi ceļi

1. Uz automaģistrālēm un, ja tā noteikts nacionālajos tiesību aktos, uz īpašām autoceļu uzbrauktuvēm un nobrauktuvēm:

(a) ceļa lietošana ir aizliegta gājējiem, dzīvniekiem, velosipēdiem, mopēdiem, ja tie nav uzskatāmi par motocikliem, un visiem transportlīdzekļiem, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes, kā arī mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai mehānisko transportlīdzekļu piekabēm, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nesasniedz nacionālajos tiesību aktos noteikto ātrumu;

(b) vadītājiem aizliegts:

(i) apturēt vai novietot stāvēšanai savus transportlīdzekļus jebkurā citā vietā, izņemot apzīmētas stāvvietas; ja transportlīdzeklis ir spiests apstāties, tā vadītājam jācenšas novākt to no brauktuves un arī no zālāja apmales un, ja viņš to nespēj, nekavējoties jāapzīmē transportlīdzekļa klātbūtne pietiekamā attālumā, lai savlaicīgi brīdinātu tuvojošos braucējus;

(ii) apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un uzbraukt uz centrālās sadalošās līnijas, t. sk., uz pārvadiem, kas savieno divas brauktuves.

2. Vadītājiem, kas izbrauc uz automaģistrāles, jādod ceļš pa to braucošajiem transportlīdzekļiem. Jāizmanto ieskrējiena josla, ja tāda ir.

3. Vadītājam, kas nobrauc no automaģistrāles, savlaicīgi jāpārkārtojas braukšanas joslā, kas atbilst automaģistrāles nobrauktuvei, un iespējami drīz jāiebrauc ātruma samazināšanas joslā, ja tāda ir.

4. Šī panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas nolūkos citi ceļi, kas paredzēti mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, kā tādi apzīmēti ar ceļa zīmēm un bez iebraukšanas vai izbraukšanas iespējām no ceļam blakus esošajiem īpašumiem, tiek uzskatīti par automaģistrālēm.

25bis.pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz tuneļiem, kas apzīmēti ar speciālām ceļa zīmēm

Tuneļos, kas apzīmēti ar speciālām ceļa zīmēm, ir spēkā šādi noteikumi:

1. Visiem vadītājiem aizliegts:

(a) braukt atpakaļgaitā;

(b) apgriezties braukšanai pretējā virzienā;

(c) apturēt vai novietot stāvēšanai transportlīdzekli, izņemot šim nolūkam norādītas vietas.

2. Pat ja tunelis ir apgaismots, visiem vadītājiem jāiededz tuvās vai tālās gaismas lukturi.

3. Ilgstošas stāvēšanas gadījumā vadītājam jāizslēdz motors.

26.pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz gājieniem un invalīdiem

1. Ceļa lietotājiem aizliegts šķērsot karaspēka kolonas, skolas bērnu kolonas, kas iet atbildīgās personas pavadībā un citus gājienus.

2. Invalīdi, kas pārvietojas ar rokām darbināmos invalīdu ratiņos vai ar staigāšanas palīgierīces palīdzību, var izmantot ietves (gājēju celiņus) un piemērotas nomales.

27.pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz velosipēdistiem, mopēdistiem un motociklistiem

1. Neraugoties uz šīs Konvencijas 10.panta 3.punkta noteikumiem, Līgumslēdzējām Pusēm vai to teritoriālajām vienībām nav jāaizliedz divu vai vairāku velosipēdistu braukšana blakus.

2. Velosipēdistiem aizliegts braukt, neturot stūri vismaz ar vienu roku, ļaut sevi vilkt citam transportlīdzeklim vai vest, vilkt vai stumt priekšmetus, kas aizkavē viņu braukšanu vai apdraud citus ceļa lietotājus. Tie paši noteikumi attiecas uz mopēdistiem un motociklistiem; turklāt mopēdistiem un motociklistiem jātur stūre ar abām rokām, izņemot brīžus, kad tie signalizē par manevru, kā aprakstīts šīs Konvencijas 14.panta 3.punktā.

3. Velosipēdistiem un mopēdistiem aizliegts pārvadāt pasažierus uz sava transportlīdzekļa; bet Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var atļaut izņēmumus no šī noteikuma, un konkrēti atļauts vest pasažierus ar velosipēdiem un mopēdiem, kas papildus aprīkots ar sēdekli vai sēdekļiem, kas var būt nostiprināti uz transportlīdzekļa. Motociklisti drīkst pārvadāt pasažierus tikai blakusvāģī, ja tāds ir, un uz papildus sēdekļa, ja tāds ir, kas nostiprināts aiz vadītāja muguras.

4. Vietās, kur ir velosipēdistu celiņi, Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var aizliegt velosipēdistiem izmantot pārējo brauktuvi. Tādos pašos apstākļos tās var atļaut mopēdistiem izmantot velosipēdistu celiņus un, ja tās uzskata to par ieteicamu, aizliegt tiem izmantot pārējo brauktuvi.

28.pants
Skaņas un gaismas brīdinājuma signāli

1. Skaņas brīdinājuma ierīces var izmantot tikai:

(a) lai dotu brīdinājumu nolūkā izvairīties no avārijas;

(b) ārpus apdzīvotām vietām, kad ir vēlams brīdināt vadītāju par apdzīšanu.

Skaņas brīdinājuma ierīču signālus nedrīkst turpināt ilgāk, nekā tas nepieciešams.

2. Laikā no krēslas līdz ausmai mehānisko transportlīdzekļu vadītāji skaņas brīdinājuma signālu vietā var lietot šīs Konvencijas 32.panta 3.punktā norādītos gaismas brīdinājuma signālus. To var darīt arī dienas laikā šī panta 1.punkta (b) apakšpunktā norādītajos nolūkos, ja konkrētajos apstākļos tas šķiet piemērotāk.

3. Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var atļaut izmantot gaismas brīdinājuma signālus apdzīvotās vietās arī šī panta 1.punkta (b) apakšpunktā norādītajā nolūkā.

29.pants
Sliežu transportlīdzekļi

1. Ja brauktuvi izmanto sliežu transportlīdzekļi, visiem ceļa lietotājiem, tuvojoties tramvajam vai citam sliežu transportlīdzeklim, iespējami drīz jāatbrīvo sliedes, lai ļautu pabraukt garām sliežu transportlīdzeklim.

2. Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var pieņemt īpašus noteikumus, kas atšķiras no šajā nodaļā noteiktajiem, sliežu transporta kustībai uz ceļa un šādu transportlīdzekļu palaišanai garām vai apdzīšanai. Bet Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības nedrīkst pieņemt tādus noteikumus, kas ir pretrunā šīs Konvencijas 18.panta 7.punkta noteikumiem.

30.pants
Transportlīdzekļu krava

1. Ja transportlīdzeklim ir noteikta pieļaujamā maksimālā masa, šī transportlīdzekļa masa ar kravu nekad nedrīkst pārsniegt pieļaujamo maksimālo masu.

2. Visai transportlīdzekļa kravai jābūt tā izkārtotai un, ja nepieciešams, sakrautai, lai nepieļautu:

(a) personu apdraudēšanu vai kaitējuma nodarīšanu sabiedriskajam vai privātajam īpašumam, velkoties pa ceļu vai nokrītot uz tā;

(b) redzamības aizsegšanu vadītājam vai transportlīdzekļa stabilitātes samazināšanos;

(c) trokšņa radīšanu, putekļu sacelšanu vai citu neērtību radīšanu, no kurām iespējams izvairīties;

(d) lukturu gaismas aizsegšanu, ieskaitot bremzēšanas signāllukturus un pagrieziena rādītājus, kā arī atstarotāju, valsts atšķirības zīmju un valsts reģistrācijas numura zīmju aizsegšanu, ar ko transportlīdzeklim saskaņā ar šo Konvenciju vai nacionālajiem tiesību aktiem jābūt aprīkotam, vai tādu signālu aizsegšanu, kas tiek doti ar roku saskaņā ar šīs Konvencijas 14.panta 3.punkta vai 17.panta 2.punkta noteikumiem.

3. Visiem piederumiem, tādiem kā ķēdes, virves un brezents, kas tiek izmantoti kravas nostiprināšanai vai nodrošināšanai, jābūt cieši aptītām ap kravu un stingri nostiprinātām. Visiem piederumiem, kas tiek izmantoti kravas aizsargāšanai, jāatbilst šī panta 2.punktā noteiktajām prasībām.

4. Kravām, kas izvirzās ārpus transportlīdzekļa priekšpusē, aizmugurē vai sānos, jābūt skaidri apzīmētām visos gadījumos, kad ir iespējams, ka citu transportlīdzekļu vadītāji var nepamanīt šo izvirzījumu; naktī šādai apzīmēšanai transportlīdzekļa priekšpusē jāizmanto balta gaisma un balta atstarojoša ierīce, bet transportlīdzekļa aizmugurē — sarkana gaisma vai sarkana atstarojošā ierīce. Konkrētāk, mehāniskajiem transportlīdzekļiem:

(a) kravām, kas izvirzās vairāk kā 1 m ārpus transportlīdzekļa priekšpuses vai aizmugures, vienmēr jābūt apzīmētām;

(b) kravām, kas izvirzās uz sāniem ārpus transportlīdzekļa ārējās malas tā, ka to ārējā sānu mala izvirzīta tālāk par 0,40 m no priekšējo gabarītlukturu ārējās malas, naktī jābūt apzīmētām no priekšpuses, un kravas, kas izvirzās uz sāniem ārpus transportlīdzekļa ārējās malas tā, ka to ārējā sānu mala izvirzīta tālāk par 0,40 m no aizmugurējo gabarītlukturu ārējās malas, naktī tāpat jābūt apzīmētām aizmugurē.

5. Nekas šī panta 4.punktā nav paredzēts tam, lai neļautu Līgumslēdzējām pusēm vai to teritoriālajām vienībām aizliegt, ierobežot vai noteikt īpašu atļauju kārtību ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītu kravu pārvadāšanai, kas norādīta iepriekšējā 4.punktā.

30bis.pants
Pasažieru pārvadāšana

Pasažierus nedrīkst pārvadāt tādā skaitā vai tādā veidā, lai tas traucētu vadītājam vai aizsegtu tā redzamību.

31.pants
Rīcība, notiekot ceļu satiksmes negadījumam

1. Neskarot nacionālo tiesību aktu noteikumus attiecībā uz pienākumu palīdzēt cietušajiem, katram vadītājam vai ceļa lietotājam, kas iesaistīts satiksmes negadījumā:

(a) jāapstājas, cik vien drīz tas iespējams, neradot papildus draudus satiksmei;

(b) jāpieliek viss pūles, lai nodrošinātu satiksmes drošību negadījuma vietā un, ja kāda persona negadījumā ir nogalināta vai nopietni ievainota, novērstu jebkādas izmaiņas negadījuma vietā, ieskaitot pēdu saglabāšanu, kas var noderēt atbildības noteikšanai, ciktāl šāda rīcība neietekmē satiksmes drošību;

(c) jānosauc savs uzvārds un dzīves vieta vai ieņemamais amats, ja to prasa citas negadījumā iesaistītās personas;

(d) ja negadījumā kāds cilvēks ievainots vai nogalināts, jāpaziņo par to policijai un jāpaliek notikuma vietā vai jāatgriežas tajā un jāgaida policijas ierašanās, ja vien policija nav atļāvusi atstāt negadījuma vietu vai arī, ja nav jāsniedz palīdzība cietušajiem vai pašam jāsaņem palīdzība.

2. Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var saskaņā ar saviem nacionālajiem tiesību aktiem atturēties no šī panta 1.punkta (d) apakšpunkta piemērošanas gadījumos, kad nav radītas nopietnas traumas un neviena no iesaistītajām personām nepieprasa paziņot par to policijai.

32.pants
Ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumi

1. Diennakts tumšajā laikā un jebkuros citos apstākļos, kad redzamība nav pietiekama, piemēram, miglas, sniegputeņa vai stipra lietus dēļ, kustībā esošam transportlīdzeklim jābūt ieslēgtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

(a) mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem — tālās vai tuvās gaismas lukturiem un aizmugures gabarītlukturiem atbilstoši aprīkojumam, kas noteikts šajā Konvencijā attiecībā uz katru transportlīdzekļu kategoriju;

(b) piekabēm — priekšējiem gabarītlukturiem, ja to prasa šīs Konvencijas 5.pielikuma 30.punkts, un ne mazāk kā diviem aizmugures gabarītlukturiem.

2. Tālās gaismas lukturi jāizslēdz vai jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem:

(a) apdzīvotās vietās, kur ceļš ir pietiekami apgaismots, un ārpus apdzīvotām vietām, kur brauktuve ir pastāvīgi apgaismota un apgaismojums ir pietiekams, lai ļautu vadītājam skaidri redzēt pietiekamā attālumā un ļautu citiem ceļa lietotājiem redzēt transportlīdzekli pietiekamā attālumā;

(b) kad vadītājs gatavojas samainīties ar pretim braucošu transportlīdzekli, lai novērstu apžilbināšanu — pietiekamā attālumā, lai dotu iespēju pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājam viegli un bez briesmām turpināt ceļu;

(c) jebkuros citos apstākļos, kad tas nepieciešams, lai izvairītos no citu ceļa lietotāju vai ūdensceļa vai dzelzceļa, kas iet paralēli ceļam, lietotāju apžilbināšanas.

3. Ja transportlīdzeklis brauc cieši aiz cita transportlīdzekļa, tālās gaismas lukturus var izmantot, lai dotu gaismas brīdinājuma signālu par nolūku apdzīt, kā norādīts 28.panta 2.punktā.

4. Miglas lukturus drīkst ieslēgt tikai biezas miglas, sniegputeņa, stipra lietus vai tamlīdzīgos apstākļos un attiecībā uz priekšējiem miglas lukturiem — tuvās gaismas lukturu vietā. Nacionālajos tiesību aktos var būt atļauts vienlaikus izmantot priekšējos miglas lukturus un tuvās gaismas lukturus kā arī priekšējo miglas lukturu izmantošana uz šauriem, līkumotiem ceļiem.

5. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar priekšējiem gabarītlukturiem, šiem lukturiem jāieslēdzas kopā ar tuvās gaismas, tālās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.

6. Dienas laikā pa ceļu braucošam motociklam jābūt ieslēgtam vismaz vienam tuvās gaismas lukturim priekšpusē un sarkanas gaismas lukturim aizmugurē. Nacionālie tiesību akti var atļaut tuvās gaismas lukturu vietā izmantot dienas gaitas lukturus.

7. Nacionālajos tiesību aktos var noteikt, ka mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem obligāti jālieto dienas laikā tuvās gaismas lukturi vai dienas gaitas lukturi. Aizmugures gabarītlukturi šajā gadījumā tiek lietoti kopā ar priekšējiem lukturiem.

8. Diennakts tumšajā laikā un citos apstākļos, kad redzamība ir nepietiekama, uz ceļa stāvošiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt ieslēgtiem priekšējiem un aizmugures gabarītlukturiem. Biezas miglas, intensīva lietus vai snigšanas apstākļos atļauts ieslēgt tuvās gaismas lukturus vai priekšējos miglas lukturus, un papildus aizmugures gabarītlukturiem atļauts ieslēgt arī aizmugures miglas lukturus.

9. Neraugoties uz šī panta 8.punkta noteikumiem, apdzīvotā vietā priekšējo un aizmugures gabarītlukturu vietā var iedegt stāvgaismas lukturus ar noteikumu, ka:

(a) transportlīdzekļa garums nepārsniedz 6 m un platums nepārsniedz 2 m;

(b) transportlīdzeklim nav pievienota piekabe;

(c) stāvgaismas lampas ir novietotas tajā transportlīdzekļa pusē, kas atrodas vistālāk no brauktuves malas, pie kuras transportlīdzeklis ir apstādināts vai novietots stāvēšanai.

10. Neraugoties uz šī panta 8. un 9. punkta noteikumiem, transportlīdzeklis var būt apstādināts vai novietots stāvēšanai bez jebkādas ieslēgtas gaismas:

(a) uz ceļa, kas apgaismots tā, ka transportlīdzeklis ir skaidri redzams pietiekamā attālumā;

(b) nost no brauktuves un nomales ar cieto ceļa segumu;

(c) mopēdu un divriteņu motociklu gadījumā bez blakusvāģa, kas nav aprīkoti ar akumulatoriem, — apdzīvotā vietā, brauktuves pašā malā;

11. Nacionālajos tiesību aktos var noteikt izņēmumus no šī panta 8. un 9. punkta noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas apstādināti vai novietoti stāvēšanai apdzīvotās vietās uz ielas ar ļoti mazu satiksmi.

12. Atpakaļgaitas lukturus drīkst izmantot tikai tad, kad transportlīdzeklis brauc vai gatavojas braukt atpakaļgaitā.

13. Avārijas gaismas signalizāciju drīkst izmantot tikai citu ceļa lietotāju brīdināšanai par konkrētām briesmām:

(a) ja bojātu vai negadījumā cietušu transportlīdzekli nav iespējams nekavējoties novākt no ceļa, un tas rada šķērsli citiem ceļa lietotājiem;

(b) lai brīdinātu citus satiksmes dalībniekus par bīstamību.

14. Bākugunis:

(a) zilu gaismu drīkst izmantot tikai operatīvie transportlīdzekļi, kas pilda steidzamu uzdevumu, vai citos gadījumos, kad nepieciešams brīdināt citus satiksmes dalībniekus par šāda transportlīdzekļa klātbūtni;

(b) dzeltenu gaismu drīkst izmantot tikai transportlīdzekļi, kas pēc savas konstrukcijas paredzēti speciālu uzdevumu veikšanai, kā dēļ tie aprīkoti ar bākuguni, vai tad, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa rada briesmas vai neērtības citiem ceļa lietotājiem.

Nacionālie tiesību akti var atļaut citas krāsas bākuguņu izmantošanu.

15. Transportlīdzekļiem nekādos gadījumos nedrīkst būt iedegta sarkana gaisma priekšpusē vai balta gaisma aizmugurē, ņemot vērā 5.pielikuma 61.punktā noteiktos izņēmumus. Transportlīdzekli nedrīkst pārbūvēt vai uzstādīt tiem lukturus tādā veidā, kas varētu būt pretrunā ar šo prasību.

33.pants
Noteikumi par transportlīdzekļu, kas nav norādīti 32.pantā, un atsevišķu ceļa lietotāju gaismas signālu lietošanu

1. Katram transportlīdzeklim vai transportlīdzekļu sastāvam, uz kuriem neattiecas šīs Konvencijas 32.panta noteikumi, atrodoties uz ceļa diennakts tumšajā laikā, jābūt ieslēgtai vismaz vienam baltas vai dzeltenas krāsas lukturim priekšpusē un vismaz vienam sarkanas gaismas lukturim aizmugurē. Ja ir tikai viens lukturis priekšpusē vai tikai viens lukturis aizmugurē, tam jābūt novietotam uz transportlīdzekļa centrālās ass vai tajā malā, kas ir pretēja satiksmes virzienam atbilstošajai Pusei.

(a) Rokas ratiņiem, t.i., ratiņiem, kas tiek vilkti vai stumti ar roku, jābūt apgaismotiem vismaz ar vienu baltu vai dzeltenu lukturi priekšpusē un vismaz vienu sarkanu lukturi aizmugurē. Šo abu gaismu avots var būt viens lukturis, kas novietots satiksmes virzienam atbilstošajai Pusei pretējā pusē; apgaismojums nav nepieciešams rokas ratiņiem, kas platumā nepārsniedz 1 m.

(b) Dzīvnieku vilktiem transportlīdzekļiem jābūt apgaismotiem ar diviem baltas vai dzeltenas gaismas lukturiem no priekšpuses un diviem sarkanas gaismas lukturiem no aizmugures. Tomēr nacionālie tiesību akti var atļaut apgaismot šādus transportlīdzekļus ar vienu baltu vai dzeltenu lukturi no priekšpuses un vienu sarkanu lukturi no aizmugures. Abos gadījumos lukturiem jābūt novietotiem tajā pusē, kas ir pretēja atbilstošajam satiksmes virzienam. Ja minētos lukturus nav iespējams piestiprināt transportlīdzeklim, tos var nest pavadītājs, kas iet tieši aiz transportlīdzekļa. Turklāt dzīvnieku vilktiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar diviem sarkaniem atstarotājiem aizmugurē iespējami tuvu transportlīdzekļa ārējām malām. Šāds apgaismojums nav nepieciešas dzīvnieku vilktiem transportlīdzekļiem, kuru platums nepārsniedz 1 m. Tomēr šādā gadījumā vienam atstarotājam jābūt novietotam aizmugurē satiksmes virzienam pretējā pusē vai centrā.

2. (a) Virzoties pa ceļu nakts laikā:

(i) gājēju grupām, ko vada atbildīgā persona un kas veido gājienu, satiksmes virzienam pretējā pusē jābūt apgaismotām vismaz ar vienu baltu vai dzeltenu lukturi priekšpusē un vienu sarkanu lukturi aizmugurē vai ar oranžu lukturi abos virzienos;

(ii) vilcēju, nesēju vai seglojamu dzīvnieku vai lopu dzinējiem jābūt satiksmes virzienam pretējā pusē apgaismotiem vismaz ar vienu dzeltenu lukturi priekšpusē un sarkanu lukturi aizmugurē vai ar dzeltenu lukturi abos virzienos. Šīs gaismas var izstarot viena ierīce.

(b) Šī punkta (a) apakšpunktā norādītie lukturi nav obligāti pietiekoši apgaismotās apdzīvotās vietās.

34.pants
Izņēmumi

1. Ja operatīvais transportlīdzeklis brīdina par savu tuvošanos ar speciālajām gaismas un skaņas brīdināšanas ierīcēm, katram ceļa lietotājam jāatbrīvo vieta uz brauktuves un, ja nepieciešams, jāapstājas, lai šāds transportlīdzeklis varētu pabraukt garām.

2. Nacionālajos tiesību aktos var noteikt, ka operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem, ja viņu vadīti transportlīdzekļi ar speciālām brīdināšanas ierīcēm brīdina par to braukšanu, un ar noteikumu, ka viņi neapdraud citus ceļa lietotājus, nav pienākums ievērot nekādus citus šīs II.nodaļas noteikumus, izņemot 6.panta 2.punkta noteikumus.

3. Nacionālajos tiesību aktos var noteikt, kādā mērā personām, kas strādā ceļu būves, remonta vai uzturēšanas darbos, ieskaitot šādam darbam izmantojamu iekārtu vadītājus, ja tie ievēro nepieciešamo piesardzību, nav pienākums sava darba izpildes laikā ievērot šīs II.nodaļas noteikumus.

4. Nolūkā apbraukt vai apdzīt šī panta 3.punktā minētās iekārtas, kamēr tās ir iesaistītas darbos uz ceļa, citu transportlīdzekļu vadītāji var neņemt vērā šīs Konvencijas 11. un 12. panta noteikumus tādā mērā, kādā tas nepieciešams, un ar noteikumu, ka viņi ievēro nepieciešamo piesardzību.

III.nodaļa
NOTEIKUMI TRANSPORTLĪDZEKĻU UN PIEKABJU PIELAIŠANAI STARPTAUTISKA JĀ SATIKSMĒ

35.pants
Reģistrācija

1. (a) Lai iegūtu tiesības uz priekšrocībām, ko piešķir šī Konvencija, starptautiskajā satiksmē katram mehāniskajam transportlīdzeklim un katrai piekabei, izņemot vieglās piekabes, kas savienotas ar mehānisko transportlīdzekli, jābūt Līgumslēdzējas Puses vai tās teritoriālo vienību reģistrācijai, un mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt derīgai reģistrācijas apliecībai, ko izdevusi Līgumslēdzējas Puses vai tās teritoriālās vienības kompetenta institūcija vai šādas Līgumslēdzējas Puses vai tās teritoriālās vienības vārdā un ar tās atļauju — apvienība, ko pienācīgi pilnvarojusi Līgumslēdzēja Puse vai tās teritoriālā vienība. Šajā apliecībā, kas pazīstama kā reģistrācijas apliecība, jābūt norādītām vismaz šādām ziņām:

• sērijai un numuram, turpmāk sauktam par reģistrācijas numuru, kas sastādīts šīs Konvencijas 2.pielikumā norādītajā veidā;

• transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datumam;

• apliecības īpašnieka pilnam vārdam un dzīvesvietas adresei;

• transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukumam vai firmas zīmei;

• šasijas sērijai un numuram (izgatavotāja ražošanas vai sērijas numuram)

• attiecībā uz transportlīdzekli, kas paredzēts kravu pārvadāšanai — pieļaujamai maksimālajai masai;

• attiecībā uz transportlīdzekli, kas paredzēts kravu pārvadāšanai — masai bez kravas;

• derīguma termiņam, ja tas nav beztermiņa.

Apliecībā ierakstītajām ziņām jābūt uzrakstītām, izmantojot latīņu alfabētu vai tā sauktajā angliskajā kursīvā vai jābūt atkārtotām šajā formā.

(b) Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var noteikt, ka to teritorijās izdodamajās apliecībās pirmā reģistrācijas datuma vietā norādāms izlaides gads.

(c) Attiecībā uz A un B kategorijas transportlīdzekļiem, kas noteikti atbilstoši šīs Konvencijas 6. un 7. pielikumam, un, ja iespējams, citiem transportlīdzekļiem:

(i) apliecības augšpusē jānorāda reģistrācijas valsts atšķirības zīme, kā noteikts šīs Konvencijas 3.pielikumā;

(ii) burtiem A, B, C, D, E, F, G un H jāatrodas pirms vai aiz astoņām informācijas pozīcijām, ko saskaņā ar šī punkta (a) apakšpunktu norāda visās reģistrācijas apliecībās;

(iii) vārdiem Certificate d’immatriculation franču valodā jāatrodas pirms vai aiz apliecības nosaukuma reģistrācijas valsts valsts valodā (vai valodās).

(d) Attiecībā uz piekabēm, ieskaitot puspiekabes, kas uz laiku ievestas valstī ar citu transporta veidu, izņemot autotransportu, reģistrācijas apliecības fotokopija, ko apliecības izdevēja iestāde apstiprinājusi kā autentisku kopiju, ir pietiekama.

2. Neraugoties uz šī panta 1.punkta noteikumiem, transportlīdzekļu sastāvam ar puspiekabi, kas savienotā veidā piedalās starptautiskajā satiksmē, ir tiesības uz šīs Konvencijas piešķirtām priekšrocībām, pat ja tam ir tikai viena reģistrācija un tikai viena reģistrācijas apliecība par velkošo transportlīdzekli un puspiekabi, no kā tas sastāv.

3. Nekas šajā Konvencijā neierobežo Līgumslēdzēju Pušu vai to teritoriālo vienību tiesības gadījumā, ja transportlīdzeklis, kas piedalās starptautiska satiksmē, nav reģistrēts uz tās personas vārda, kas ceļo ar to, prasīt pierādīt vadītāja tiesības šāda transportlīdzekļa lietošanai.

4. Ieteicams Līgumslēdzējām Pusēm, ja tās to jau nav izdarījušas, izveidot dienestu, kas atbildīgs par lietošanai ievesto automobiļu reģistrāciju nacionālā vai reģionālā līmenī un par visu katrā reģistrācijas apliecībā ierakstīto ziņu centralizētu reģistrāciju attiecībā uz katru transportlīdzekli.

36.pants
Valsts reģistrācijas numura zīmes

1. Katram transportlīdzeklim, kas piedalās starptautiskajā satiksmē, jābūt reģistrācijas numuram gan priekšpusē, gan aizmugurē; savukārt, motocikliem jābūt šādam numuram aizmugurē.

2. Starptautiskā satiksmē katrai reģistrētai piekabei jābūt reģistrācijas numuram aizmugurē. Ja automobilis velk vienu vai vairākas piekabes, uz vienīgās vai pēdējās piekabes, ja tā nav reģistrēta, jābūt norādītam velkošā transportlīdzekļa reģistrācijas numuram.

3. Šajā pantā norādīto reģistrācijas numuru saturam un to uzrādīšanas veidam jāatbilst šīs Konvencijas 2.pielikuma noteikumiem.

37.pants
Valsts atšķirības zīme

1. Katram automobilim starptautiskā satiksmē papildus reģistrācijas numuram aizmugurē jābūt tās valsts atšķirības zīmei, kurā tas reģistrēts.

2. Katrai piekabei, kas pievienota automobilim un kam saskaņā ar šīs Konvencijas 36.pantu aizmugurē jābūt reģistrācijas numuram, aizmugurē jābūt arī tās valsts atšķirības zīmei, kurā reģistrācijas numurs piešķirts. Šī punkta noteikumi tiek piemēroti arī tad, ja piekabe ir reģistrēta citā valstī, nekā automobilis, kuram tā pievienota; ja piekabe nav reģistrēta, tai aizmugurē jābūt tās valsts atšķirības zīmei, kurā reģistrēts velkošais transportlīdzeklis, izņemot gadījumus, kad pārvietošanās notiek tajā pašā valstī.

3. Šajā pantā norādītās atšķirības zīmes saturam un tās uzrādīšanas veidam jāatbilst šīs Konvencijas 3.pielikuma prasībām.

38.pants
Pazīšanas zīmes

Starptautiskajā satiksmē katram automobilim un katrai piekabei jābūt pazīšanas zīmēm, kas noteiktas šīs Konvencijas 4.pielikumā.

39.pants
Tehniskās prasības un transportlīdzekļu apskate

1. Starptautiskajā satiksmē katram automobilim, katrai piekabei un katram transportlīdzekļu sastāvam jāatbilst šīs Konvencijas 5.pielikuma noteikumiem. Tiem jābūt arī labā darba kārtībā.

2. Nacionālajos tiesību aktos jānosaka periodiskās tehniskās apskates:

(a) automobiļiem, kas tiek izmantoti cilvēku pārvadāšanai un kuros ir vairāk kā astoņas sēdvietas papildus vadītāja sēdeklim;

(b) automobiļiem, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3500 kg, un piekabēm, kas paredzētas pievienošanai šādiem transportlīdzekļiem.

3. Nacionālajos tiesību aktos iespējamā mērā 2.punkta noteikumi jāattiecina uz citām transportlīdzekļu kategorijām.

40.pants
Pārejas noteikumi

1. 10 gadu laikā no šīs Konvencijas spēkā stāšanās atbilstoši 47.panta 1.punkta noteikumiem starptautiskajā satiksmē piekabēm neatkarīgi no to maksimālās atļautās masas ir tiesības uz šīs Konvencijas piešķirtajām priekšrocībām, par ja tās nav reģistrētas.

2. Reģistrācijas apliecībai jāatbilst 35.panta 1.punkta grozījumam piecu gadu laikā no tā spēkā stāšanās. Šī perioda laikā izdotās apliecības tiek savstarpēji atzītas līdz tajās ierakstītajam derīguma termiņa beigu datumam.

IV.nodaļa
AUTOMOBIĻU VADĪTĀJI

41.pants
Vadītāja apliecības

1. (a) Katram automobiļa vadītājam jābūt vadītāja apliecībai;

(b) Līgumslēdzējas Puses apņemas nodrošināt, lai vadītāja apliecības tiktu izdotas tikai pēc tam, kad kompetenta institūcija pārbaudījusi, vai vadītājam ir nepieciešamās zināšanas un prasme;

(c) nacionālajos tiesību aktos jānosaka prasības vadītāja apliecības iegūšanai;

(d) nekas šajā Konvencijā neliedz Līgumslēdzējām Pusēm vai to teritoriālajām vienībām prasīt, lai vadītāja apliecības būtu citu mehānisko transportlīdzekļu un mopēdu vadītājiem.

2. Līgumslēdzējas Puses atzīst:

(a) ikvienu nacionālo vadītāja apliecību, kas sastādīta to valsts valodā vai vienā no to valsts valodām, vai, ja tās nav sastādītas šādā valodā — ar pievienotu apliecinātu tulkojumu;

(b) ikvienu nacionālo vadītāja apliecību, kas atbilst šī Konvencijas 6.pielikuma prasībām; un

(c) ikvienu starptautisko vadītāja apliecību, kas atbilst šīs Konvencijas 7.pielikuma prasībām;

kā derīgas tādu transportlīdzekļu vadīšanai to teritorijās, uz kuru kategorijām attiecas šī apliecība, ar noteikumu, ka apliecība ir spēkā un ka to izdevusi cita Līgumslēdzēja Puse vai tās teritoriālā vienība, vai šādas citas Līgumslēdzējas Puses pienācīgi pilnvarota apvienība. Šī punkta noteikumi neattiecas uz transportlīdzekļu vadīšanas mācekļu atļaujām.

3. Neraugoties uz iepriekšējā punkta noteikumiem:

(a) ja vadītāja apliecības spēkā esamība atkarīga no īpašas vīzas vai noteikuma, ka tās īpašniekam jālieto noteiktas ierīces, vai ka transportlīdzeklim jābūt aprīkotam noteiktā veidā, ņemot vērā vadītāja invaliditāti, šāda atļauja tiek atzīta par derīgu tikai tad, ja šādi noteikumi ir ievēroti;

(b) Līgumslēdzējas Puses var atteikties savā teritorijā atzīt par derīgām vadītāja apliecības, kas pieder personām, kuras nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu;

(c) Līgumslēdzējas Puses var atteikties savā teritorijā atzīt par derīgām tādu personu vadītāja apliecības, kuras vēl nav sasniegušas divdesmit viena gada vecumu, C, D un E kategoriju automobiļu vai transportlīdzekļu sastāvu vadīšanai, kā norādīts šīs Konvencijas 6. un 7. pielikumā.

4. Līgumslēdzējas Puses savos nacionālajos tiesību aktos var ieviest šīs Konvencijas 6. un 7. pielikumā norādīto transportlīdzekļu kategoriju sīkāku sadalījumu. Ja vadītāja apliecības derīgums ierobežots ar noteiktiem transportlīdzekļiem dotās kategorijas ietvaros, attiecīgās kategorijas burtam jāpievieno cipars, un vadītāja apliecībā jānorāda ierobežojuma raksturs.

5. Šī panta 2.punkta un 3.punkta (c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā:

(a) šīs Konvencijas 6. un 7. pielikumā norādītais B kategorijas automobilis var būt savienots ar vieglo piekabi; tas var būt savienots arī ar piekabi, kuras maksimālā atļautā masa pārsniedz 750 kg, bet nepārsniedz automobiļa līdzekļa masu bez slodzes, ja abu savienoto transportlīdzekļu kopējā atļautā maksimālā masa nepārsniedz 3500 kg;

(b) šīs Konvencijas 6. un 7. pielikumā norādītais C kategorijas automobilis var būt savienots ar vieglo piekabi, ja šādas savienojuma rezultātā tas atbilst C kategorijai vai D kategorijai.

6. Starptautiskā vadītāja apliecība var tikt izdota tikai nacionālās vadītāja apliecības īpašniekam, kuras izdošanai ir izpildīti minimālie šajā Konvencijā atrunātie noteikumi. Tā nav derīga pēc atbilstošās nacionālās vadītāja apliecības, kuras numurs tiek ierakstīts starptautiskajā vadītāja apliecībā, derīguma termiņa izbeigšanās.

7. Šī panta noteikumi neprasa, lai Līgumslēdzējas Puses:

(a) atzītu tādu nacionālo vai starptautisko vadītāja apliecību derīgumu, kas izdotas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā personām, kuru parastā dzīves vieta šādu vadītāja apliecību izdošanas laikā bijusi viņu teritorijā, vai kuri pārcēlušies uz dzīvi viņu teritorijā kopš šādas vadītāja apliecības izdošanas; vai

(b) atzītu augšminēto vadītāja apliecību derīgumu, kas izdotas vadītājiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta to izdošanas laikā nav bijusi teritorijā, kurā izdota šāda vadītāja apliecība, vai kas pārcēlušies dzīvot citā teritorijā kopš šādas vadītāja apliecības izdošanas.

42.pants
Vadītāja apliecību derīguma pārtraukšana

1. Līgumslēdzējas Puses vai to teritoriālās vienības var liegt vadītājam tiesības izmantot savu nacionālo vai starptautisko vadītāja apliecību savā teritorijā, ja viņš to teritorijā pieļauj to noteikumu pārkāpumu, kā rezultātā saskaņā ar šo Līgumslēdzēju Pušu nacionālajiem tiesību aktiem viņš tiek sodīts ar vadīšanas tiesību atņemšanu. Šādā gadījumā Līgumslēdzējas Puses vai tās teritoriālās vienības kompetentā institūcija, kas liedz tiesības izmantot vadītāja apliecību, var:

(a) atņemt un paturēt vadītāja apliecību līdz tās atņemšanas termiņa beigām vai līdz brīdim, kad tās īpašnieks atstāj Līgumslēdzējas Puses teritoriju, atkarībā no tā, kas ir ātrāk;

(b) paziņot par tiesību atņemšanu izmantot vadītāja apliecību iestādei, kura izdevusi vai kuras vārdā izdota vadītāja apliecība;

(c) starptautiskās vadītāja apliecības gadījumā, izdarīt šim nolūkam paredzētajā vietā atzīmi par to, ka vadītāja apliecība vairs nav spēkā šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

(d) ja netiek piemērota šī punkta (a) apakšpunktā noteiktā procedūra, papildināt (b) apakšpunktā noteikto paziņojumu iestādei, kura izdevusi vai kuras vārdā izdota vadītāja apliecība, ar lūgumu paziņot attiecīgajai personai par lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz viņu.

2. Līgumslēdzējas Puses pieliek visas pūles, lai paziņotu attiecīgajām personām par lēmumiem, par kuriem tām paziņots saskaņā ar šī punkta 1.punkta (d) apakšpunktā noteikto procedūru.

3. Nekas šajā Konvencijā neaizliedz Līgumslēdzējām Pusēm vai to teritoriālajām vienībām liegt vadītājam, kas ir nacionālās vai starptautiskās vadītāja apliecības īpašnieks, vadīt transportlīdzekli, ja ir acīm redzams vai pierādīts, ka viņa stāvoklis ir tāds, ka viņš nav spējīgs droši vadīt transportlīdzekli, vai ja viņam atņemtas vadīšanas tiesības valstī, kurā atrodas viņa pastāvīgā dzīves vieta.

43.pants
Pārejas noteikumi

1. Starptautiskās vadītāja apliecības, kas atbilst 1949.gada 19.septembrī Ženēvā parakstītās Konvencijas par ceļu satiksmi noteikumiem un izdotas piecu gadu laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās saskaņā ar 47.panta 1.punktu, šīs Konvencijas 41. un 42. panta nolūkos tiek uzskatītas par pielīdzināmām šajā Konvencijā noteiktajām starptautiskajām vadītāja apliecībām.

2. Nacionālo vadītāja apliecību atbilstība 6.pielikuma noteikumiem jāpanāk piecu gadu laikā no tā spēkā stāšanās. Apliecības, kas izdotas šī perioda laikā, tiek savstarpēji atzītas līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigu datumam.

V.nodaļa
NOTEIKUMI VELOSIPĒDU UN MOPĒDU PIELAIŠANAI STARPTAUTISKĀ SATIKSMĒ

44.pants

1. Velosipēdiem, tiem piedaloties starptautiskajā satiksmē:

(a) jābūt efektīvām bremzēm;

(b) jābūt aprīkotiem ar zvanu, ko var dzirdēt pietiekamā attālumā, un tiem nedrīkst būt citu skaņas brīdinājuma signāla ierīču;

(c) jābūt aprīkotiem ar sarkanu atstarotāju aizmugurē un ar tādām ierīcēm, kas nodrošina baltas vai dzeltenas gaismas signālu velosipēda priekšpusē un sarkanas gaismas signālu aizmugurē.

2. To Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kuras nav saskaņā ar šīs Konvencijas 54.panta 2.punktu paziņojušas, ka tās pielīdzina mopēdus motocikliem, mopēdiem starptautiskajā satiksmē:

(a) jābūt divām neatkarīgām bremžu sistēmām;

(b) jābūt aprīkotiem ar zvanu vai citu skaņas brīdinājuma signāla ierīci, ko var dzirdēt pietiekamā attālumā;

(c) jābūt aprīkotiem ar efektīvu atgāzu izplūdes sistēmas klusinātāju;

(d) jābūt tā aprīkotiem, lai nodrošinātu baltas vai dzeltenas gaismas signālu mopēda priekšpusē un sarkanas gaismas signālu un sarkanu atstarotāju aizmugurē;

(e) jābūt šīs Konvencijas 4.pielikumā noteiktajām pazīšanas zīmēm.

3. To Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, kuras saskaņā ar šīs Konvencijas 54.panta 2.punktu paziņojušas, ka tās pielīdzina mopēdus motocikliem, nosacījumiem attiecībā uz mopēdu pielaišanu starptautiskajā satiksmē jāatbilst tiem noteikumiem, kas šīs Konvencijas 5.pielikumā noteikti attiecībā uz motocikliem.

VI.nodaļa
NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

45.pants

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā līdz 1969.gada 31.decembrim visām Apvienoto Nāciju Organizācijas, tās specializēto aģentūru vai Starptautiskās Atomenerģijas Aģentūras dalībvalstīm, valstīm — Starptautiskās Tiesas Statūtu pusēm un jebkurai citai valstij, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja uzaicinājusi kļūt par šīs Konvencijas pusi.

2. Šai Konvencijai nepieciešama ratificēšana. Ratificēšanas instrumenti jānodod Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Šī Konvencija paliek atklāta, lai tai pievienotos jebkura šī panta 1.punktā minētā valsts. Pievienošanās instrumenti jānodod Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

4. Parakstot šo Konvenciju vai nododot ratificēšanas vai pievienošanās instrumentus, katra valsts paziņo Ģenerālsekretāram par atšķirības zīmi, ko tā saskaņā ar šīs Konvencijas 3.pielikumu izvēlējusies izmantošanai starptautiskajā satiksmē uz attiecīgajā valstī reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Ar Ģenerālsekretāram adresētu papildus paziņojumu jebkura valsts var mainīt iepriekš izvēlēto atšķirības zīmi.

46.pants

1. Jebkura valsts šīs Konvencijas parakstīšanas vai ratificēšanas vai pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu var paziņot, ka šī Konvencija stājusies spēkā visās un jebkurās teritorijās, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Konvencija stājas spēkā paziņojumā norādītajā teritorijā vai teritorijās pēc trīsdesmit dienas no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, vai dienā, kad Konvencija stājas spēkā valstī, kas sniegusi paziņojumu, atkarībā no tā, kas ir ātrāk.

2. Jebkura valsts, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1.punktu, var jebkurā laikā pēc tam ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu paziņot, ka Konvencija zaudējusi spēku paziņojumā norādītajā teritorijā, un Konvencija zaudē spēku šajā teritorijā pēc viena gadu no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu.

3. Valstij, kas sniedz paziņojumu saskaņā ar šī panta 1.punktu, jāpaziņo Ģenerālsekretāram atšķirības zīme vai zīmes saskaņā ar šīs Konvencijas 3.pielikumu, ko tā izvēlējusies starptautiskajā satiksmē transportlīdzekļiem, kas reģistrēti attiecīgajā teritorijā vai teritorijās. Ar Ģenerālsekretāram adresētu papildus paziņojumu jebkura valsts var mainīt iepriekš izvēlēto atšķirības zīmi.

47.pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad iesniegts piecpadsmitais ratificēšanas vai pievienošanās instruments.

2. Katrā valstī, kas ratificē vai pievienojas šai Konvencijai pēc piecpadsmitā ratificēšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas, šī Konvencija stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no šāda ratificēšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas dienas.

48.pants

Šai Konvencijai stājoties spēkā, tā attiecībās starp Līgumslēdzējām Pusēm izbeidz un aizstāj Starptautisko Konvenciju par automobiļu satiksmi un Starptautisko Konvenciju par ceļu satiksmi, kas parakstītas Parīzē 1926.gada 24.aprīlī, Konvenciju par Amerikas Iekšējās automoto satiksmes nolikumu, kas bija atklāta parakstīšanai Vašingtonā 1943.gada 15.decembrī, un Konvenciju par ceļu satiksmi, kas bija atklāta parakstīšanai Ženēvā 1949.gada 19.septembrī.

49.pants

1. Kad šī Konvencija būs bijusi spēkā vienu gadu, jebkura Līgumslēdzēja Puse var ieteikt vienu vai vairākus šīs Konvencijas grozījumus. Katra ieteiktā grozījuma teksts, kam pievienots paskaidrojuma memorands, jānodod Ģenerālsekretāram, kurš par to paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm. Līgumslēdzējām Pusēm ir iespēja divpadsmit mēnešu laikā pēc ieteikuma izplatīšanas dienas paziņot viņam, vai tās (a) apstiprina grozījumus; vai (b) noraida grozījumus; vai (c) vēlas sasaukt konferenci grozījuma apspriešanai. Ieteiktā grozījuma tekstu Ģenerālsekretārs paziņo arī visām pārējām valstīm, kas minētas šīs Konvencijas 45.panta 1.punktā.

2. (a) Jebkurš ieteiktais grozījums, kas paziņots saskaņā ar iepriekšējo punktu, tiek uzskatīts par pieņemtu, ja iepriekšējā punktā norādītā divpadsmit mēnešu termiņa laikā mazāk kā viena trešā daļa no Līgumslēdzējām Pusēm informē Ģenerālsekretāru par to, ka tās noraida grozījumu vai vēlas sasaukt konferenci tā apspriešanai. Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par katra ieteiktā grozījuma apstiprināšanu vai noraidīšanu un par konferences sasaukšanas pieprasījumiem. Ja minētā divpadsmit mēnešu termiņa laikā saņemto noraidījumu un pieprasījumu kopējais skaits ir mazāks par vienu trešo daļu no visu Līgumslēdzēju pušu kopējā skaita, Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm, ka grozījums stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem no iepriekšējā punktā minētā divpadsmit mēnešu termiņa beigām attiecībā uz visām Līgumslēdzējām Pusēm, izņemot tās, kuras noteiktajā termiņā ir noraidījušas grozījumu vai pieprasījušas sasaukt konferenci tā apspriešanai.

(b) Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas minētā divpadsmit mēnešu termiņa laikā ir noraidījusi ieteikto grozījumu vai pieprasījusi sasaukt konferenci tā apspriešanai, var jebkurā laikā pēc šāda termiņa beigām paziņot Ģenerālsekretāram, ka tā apstiprina grozījumu, un Ģenerālsekretārs paziņo par šādu paziņojumu visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. Attiecībā uz Līgumslēdzējām Pusēm, kas paziņojušas par apstiprināšanu, grozījums stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis no tām paziņojumu.

3. Ja ieteiktais grozījums nav apstiprināts saskaņā ar šī panta 2.punktu, un ja šī panta 1.punktā norādītā divpadsmit mēnešu termiņa laikā mazāk par pusi no kopējā Līgumslēdzēju Pušu skaita informē Ģenerālsekretāru par to, ka tās noraida ieteikto grozījumu, un ja mazāk kā viena trešdaļa no Līgumslēdzēju Pušu kopējā skaita, bet ne mazāk kā desmit, informē viņu par to, ka tās apstiprina grozījumu vai vēlas sasaukt konferenci tās apspriešanai, Ģenerālsekretārs sasauc konferenci ieteiktā grozījuma vai jebkura cita priekšlikuma, kas var būt viņam iesniegts saskaņā ar šī panta 4.punktu, apspriešanai.

4. Ja tiek sasaukta konference saskaņā ar šī panta 3.punktu, Ģenerālsekretārs uzaicina uz to visas šīs Konvencijas 45.panta 1.punktā minētās valstis. Viņš lūdz visas uz konferenci uzaicinātās valstis iesniegt viņam vismaz sešus mēnešus pirms tās atklāšanas datuma jebkādus priekšlikumus, ko tie vēlas apspriest konferencē papildus ieteiktajam grozījumam, un paziņo par šādiem priekšlikumiem vismaz trīs mēnešus pirms konferences atklāšanas datuma visām uz konferenci uzaicinātajām valstīm.

5. (a) Jebkurš šīs Konvencijas grozījums tiek uzskatīts par apstiprinātu, ja tas pieņemts ar konferencē pārstāvētu valstu divu trešdaļu balsu vairākumu ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv vismaz divas trešdaļas no Līgumslēdzējām Pusēm, kuras piedalās konferencē. Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par grozījuma pieņemšanu, un grozījums stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no datuma, kad viņš sniedzis paziņojumu Līgumslēdzējām Pusēm, izņemot tās, kuras šī termiņa laikā paziņojušas Ģenerālsekretāram, ka tās grozījumu noraida.

(b) Līgumslēdzēja Puse, kas minētā divpadsmit mēnešu termiņa laikā ir noraidījusi grozījumu, var jebkurā laikā paziņot Ģenerālsekretāram, ka tā apstiprina grozījumu, un Ģenerālsekretārs paziņo par šādu paziņojumu visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. Attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi, kas paziņojusi par apstiprināšanu, grozījums stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, vai minētā divpadsmit mēnešu termiņa beigās, atkarībā no tā, kas ir ātrāk.

6. Ja ieteiktais grozījums netiek uzskatīts par pieņemtu saskaņā ar šī panta 2.punktu, un ja šī panta 3.punkta noteikumi attiecībā uz konferences sasaukšanu nav izpildīti, ieteiktais grozījums tiek uzskatīts par noraidītu.

50.pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju ar Ģenerālsekretāram adresētu rakstisku paziņojumu. Denonsācija stājas spēkā pēc viena gadu no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

51.pants

Šī Konvencija pārstāj būt spēkā, ja Līgumslēdzēju Pušu skaits jebkurā viens otram sekojošu divpadsmit mēnešu periodā ir mazāks par piecām.

52.pants

Jebkurš strīds starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm, kas attiecas uz šī Konvencijas skaidrojumu vai piemērošanu un ko Puses nav spējīgas atrisināt pārrunu ceļā vai ar citu izšķiršanas līdzekļu palīdzību, pēc jebkuras ieinteresētas Līgumslēdzējas Puses lūguma var tikt iesniegts lēmuma pieņemšanai Starptautiskajā Tiesā.

53.pants

Nekas šajā Konvencijā neliedz Līgumslēdzējai Pusei pieņemt tādus lēmumus, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumiem un aprobežojas ar situācijas diktētām prasībām, kādus tā uzskata par nepieciešamiem savai ārējai un iekšējai drošībai.

54.pants

1. Jebkura valsts var šīs Konvencijas parakstīšanas vai ratificēšanas vai pievienošanās instrumentu iesniegšanas laikā paziņot, ka tā neuzskata par sev saistošu šīs Konvencijas 52.pantu. Pārējām Līgumslēdzējām Pusēm 52.pants nav saistošs attiecībā uz jebkuru Līgumslēdzēju Pusi, kas izteikusi šādu paziņojumu.

2. Ratificēšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas laikā jebkura valsts, sniedzot Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, var paziņot, ka šīs Konvencijas nolūkos tā uzskata mopēdus par motocikliem (1.panta (n) apakšpunkts).

Ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu jebkura valsts var jebkurā laikā pēc tam atsaukt savu paziņojumu.

3. Šī panta 2.punktā noteiktais paziņojums stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu, vai dienā, kad Konvencija stājas spēkā attiecībā uz valsti, kas sniedz šādu paziņojumu, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

4. Jebkādas izmaiņas iepriekš izvēlētā atšķirības zīmē, par ko paziņots saskaņā ar šīs Konvencijas 45.panta 4.punktu vai 46.panta 3.punktu, stājas spēkā pēc trīs mēnešiem no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par to.

5. Atrunas attiecībā uz šo Konvenciju un tās pielikumiem, izņemot šī panta 1.punktā noteikto atrunu, tiek pieļautas ar noteikumu, ka tās noformētas rakstiskā veidā un, ja tās noformulētas pirms ratificēšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas — ir apstiprinātas šajā instrumentā. Par šādām atrunām Ģenerālsekretārs informē visas šīs Konvencijas 45.panta 1.punktā minētās valstis.

6. Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas ir noformulējusi atrunu vai izteikusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. vai 4. punktu, var to jebkurā laikā atsaukt ar Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

7. Atruna, kas izdarīta saskaņā ar šī panta 5.punktu:

(a) attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi, kas izdarījusi atrunu, maina Konvencijas noteikumus, uz kuriem attiecas atruna, šādas atrunas apjomā;

(b) attiecībā uz citām Līgumslēdzējām Pusēm tādā pašā mērā maina šos noteikumus to attiecībās ar Līgumslēdzēju Pusi, kas izteikusi atrunu.

55.pants

Papildus šīs Konvencijas 49. un 54. pantā noteiktajiem paziņojumiem, Ģenerālsekretārs paziņo visām 45.panta 1.punktā minētajām valstīm par sekojošo:

(a) parakstīšanu, ratificēšanu un pievienošanos saskaņā ar 45.pantu;

(b) paziņojumiem saskaņā ar 45.panta 4.punktu un 46.pantu;

(c) šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumiem saskaņā ar 47.pantu;

(d) šīs Konvencijas grozījumu spēkā stāšanās datumiem saskaņā ar 49.panta 2. un 5. punktu;

(e) denonsēšanu saskaņā ar 50.pantu;

(f) Konvencijas darbības izbeigšanu saskaņā ar 51.pantu.

56.pants

Šīs Konvencijas oriģināls, kura vienā eksemplārā sagatavotie teksti angļu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, tiek iesniegts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kas tā apstiprinātas kopijas izsūta visām šīs Konvencijas 45.panta 1.punktā minētajām valstīm.

TO APSTIPRINOT, apakšā parakstījušās, savu valdību pienācīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

PARAKSTĪTS Vīnē, tūkstoš deviņsimt sešdesmit astotā gada novembra mēneša astotajā dienā.

 

1.pielikums

Izņēmumi no pienākuma pielaist automobiļus un piekabes starptautiskajā satiksmē

1. Līgumslēdzējas Puses var atteikties pielaist starptautiskā satiksmē savā teritorijā automobiļus, piekabes vai transportlīdzekļu sastāvus, kuru kopējā masa vai ass slodze vai izmēri pārsniedz to nacionālajos tiesību aktos noteiktās robežas attiecībā uz to teritorijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Līgumslēdzējām Pusēm, kuru teritorijās ir starptautiska smago transportlīdzekļu satiksme, jācenšas noslēgt reģionālas vienošanās, saskaņā ar kurām reģionu ceļi, izņemot otršķirīgus ceļus, ir atklāti starptautiskai satiksmei transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu sastāviem, kuru masa un izmēri nepārsniedz šajās vienošanās noteiktos skaitļus.

2. Šī pielikuma 1.punkta nolūkos sekojoši izvirzījumi sānu virzienā netiek uzskatīti par izvirzījumiem ārpus atļautā maksimālā platuma:

(a) riepas to saskares punkta tuvumā ar zemi un riepu spiediena rādītāju savienojumi;

(b) pretbuksēšanas ierīces, kas uzmontētas uz riteņiem;

(c) atpakaļskata spoguļi, kas konstruēti tā, lai viegli liektos gan uz priekšu, gan atpakaļ tā, ka tie vairs neizvirzās ārpus atļautā maksimālā platuma;

(d) sānu virziena rādītāji un gabarītlukturi, ar noteikumu, ka šāds izvirzījums nepārsniedz dažus centimetrus;

(e) kravai piestiprinātas muitas plombas un ierīces šādu plombu aizsardzībai un nodrošināšanai.

3. Līgumslēdzējas Puses var atteikties pielaist starptautiskā satiksmē savā teritorijā šādus transportlīdzekļu sastāvus, ciktāl šādu sastāvu izmantošana aizliegta to nacionālajos tiesību aktos:

(a) motociklus ar piekabēm;

(b) transportlīdzekļu sastāvus, kas sastāv no transportlīdzekļa un vairākām piekabēm;

(c) pasažieru pārvadāšanai izmantojamus transportlīdzekļu sastāvus ar puspiekabi.

4. Līgumslēdzējas Puses var atteikties pielaist starptautiskā satiksmē savā teritorijā transportlīdzekļus un piekabes, uz kurām attiecas šīs Konvencijas 5.pielikuma 60.punktā noteiktie izņēmumi.

5. Līgumslēdzējas Puses var atteikties pielaist starptautiskā satiksmē savā teritorijā mopēdus un motociklus, kuru vadītājiem un pasažieriem, nav aizsargķiveru.

6. Līgumslēdzējas Puses var atrunāt, ka nosacījums jebkādu transportlīdzekļu, izņemot divriteņu mopēdus un divriteņu motociklus bez blakusvāģa, pielaišanai starptautiskajā satiksmē ir šīs Konvencijas 5.pielikuma 56.punktā norādītās ierīces esamība uz transportlīdzekļa, lai dotu brīdinājumu par briesmām, ko rada tāda transportlīdzekļa stāvēšana, ja tas novietots uz brauktuves.

7. Līgumslēdzējas Puses var atrunāt, ka nosacījums transportlīdzekļu, kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3500 kg, pielaišanai starptautiskā satiksmē uz atsevišķiem sarežģītiem ceļiem vai atsevišķās zonās ar sarežģītu reljefu to teritorijās ir speciālu prasību izpilde, kas noteiktas attiecīgās Līgumslēdzējas Puses nacionālajos tiesību aktos attiecībā uz šīs valsts reģistrētu transportlīdzekļu ar tādu pašu atļauto maksimālo masu pielaišanu šādiem ceļiem vai zonām.

8. Līgumslēdzējas Puses var atteikties pielaist starptautiskā satiksmē savā teritorijā jebkādu automobili, kas aprīkots ar asimetriskas gaismas tuvās gaismas lukturiem, ja šāda gaisma nav atzīta par atbilstošu satiksmes virzienam viņu teritorijās.

9. Līgumslēdzējas Puses var atteikties pielaist starptautiskā satiksmē savā teritorijā jebkādu automobili vai jebkādu tam pievienotu piekabi, kam ir citāda atšķirības zīme, nekā noteikts šīs Konvencijas 37.pantā.

 

2.pielikums

Transportlīdzekļu un piekabju reģistrācijas numuri starptautiskajā satiksmē

1. Šīs Konvencijas 35. un 36. pantā minētajiem reģistrācijas numuriem jāsastāv no cipariem vai no cipariem un burtiem. Cipariem jābūt arābu cipariem, un burtiem jābūt lielajiem latīņu burtiem. Var tikt izmantoti citi cipari vai zīmes, bet tādā gadījumā reģistrācijas numuram jābūt atkārtotam ar arābu cipariem un lielajiem latīņu burtiem.

2. Reģistrācijas numuram jābūt tā veidotam un izvietotam, lai tas skaidrā dienas gaismā vismaz no 40 m attāluma būtu salasāms vērotājam, kas atrodas uz stāvoša transportlīdzekļa ass līnijas; tomēr Līgumslēdzējas Puses var attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, ko tās reģistrē, samazināt minimālo salasāmības attālumu motocikliem un speciālām automobiļu kategorijām, uz kuriem būtu grūti pielāgot pietiekama lieluma reģistrācijas numurus, lai tie būtu salasāmi 40 m attālumā.

3. Ja reģistrācijas numurs ir norādīs uz speciālas plāksnes, šai plāksnei jābūt līdzenai un piestiprinātai vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī un taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko plakni. Ja numurs tiek norādīts vai uzkrāsots uz transportlīdzekļa, virsmai, uz kuras tas norādīts vai uzkrāsots, jābūt līdzenai un vertikālai, vai gandrīz līdzenai un vertikālai, un taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko plakni.

4. Saskaņā ar 32.panta 5.punkta noteikumiem plāksnei vai virsmai, uz kuras norādīts vai uzkrāsots reģistrācijas numurs, jābūt izgatavotai no atstarojoša materiāla.

 

3.pielikums

Transportlīdzekļu un piekabju atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē

1. Šīs Konvencijas 37.pantā minētajai atšķirības zīmei jāsastāv no viena līdz trijiem lielajiem latīņu burtiem. Burtu augstumam jābūt vismaz 0,08 m, un līniju biezumam jābūt vismaz 0,01 m. Burtiem jābūt uzkrāsotiem ar melnu uz balta pamata elipses formā ar horizontālu galveno asi.

2. Ja atšķirības zīme sastāv tikai no viena burta, elipses galvenā ass var būt vertikāla.

3. Atšķirības zīme nedrīkst būt ietverta reģistrācijas numurā vai piestiprināta tādā veidā, ka to varētu sajaukt ar numuru vai pasliktināt tās salasāmību.

4. Uz motocikliem un to piekabēm elipses asu izmēriem jābūt vismaz 0,175 m un 0,115 m. Uz automobiļiem un to piekabēm elipses asu izmēriem jābūt vismaz:

(a) 0,24 m un 0,145 m, ja atšķirības zīme sastāv no trijiem burtiem;

(b) 0,175 m un 0,115 m, ja atšķirības zīme sastāv no mazāk kā trijiem burtiem.

5. Uz atšķirības zīmes norādīšanu uz transportlīdzekļiem attiecas 2.pielikuma 3.punkta noteikumi.

 

4.pielikums

Transportlīdzekļu un piekabju pazīšanas zīmes starptautiskajā satiksmē

1. Pazīšanas zīmes sastāv no:

(a) attiecībā uz automobiļiem:

(i) transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukuma vai firmas zīmes;

(ii) izgatavotāja ražošanas vai sērijas numura uz šasijas vai (ja šasijas nav) uz virsbūves;

(iii) motora numuram uz motora, ja šādu numuru ir uzlicis izgatavotājs;

(b) attiecībā uz piekabēm — iepriekš (i) un (ii) apakšpunktā minētajai informācijai;

(c) attiecībā uz mopēdiem — motora darba tilpums un zīme "CM".

2. Šī panta 1.punktā minētajām zīmēm jāatrodas pieejamā vietā un jābūt viegli salasāmām; turklāt tām jābūt tādām, lai tās nevarētu viegli mainīt vai noņemt. Zīmēs ietvertiem burtiem un cipariem jābūt latīņu vai angļu kursīva burtiem, un cipariem jābūt arābu vai atkārtotiem šajā formā.

 

5.pielikums

Tehniskie noteikumi attiecībā uz automobiļiem un piekabēm

1. Nepārkāpjot šīs Konvencijas 3.panta 2.punkta (a) apakšpunkta un 39.panta 1.punkta noteikumus, jebkura Līgumslēdzēja Puse attiecībā uz automobiļiem, ko tā reģistrē, un piekabēm, ko tā pielaiž ceļu satiksmei saskaņā ar saviem nacionālajiem tiesību aktiem, var noteikt papildus noteikumus, arī tādus, kas ir stingrāki par šī pielikuma noteikumiem. Visiem transportlīdzekļiem laikā, kad tie nodoti lietošanā starptautiskā satiksmē, jāatbilst to reģistrācijas valstī spēkā esošajām tehniskajām prasībām.

2. Šī Pielikuma izpratnē jēdziens "piekabe" attiecas tikai uz piekabēm, ko paredzēts pievienot automobilim.

3. Līgumslēdzējām Pusēm, kas saskaņā ar šīs Konvencijas 1.panta (n) apakšpunktu paziņojušas, ka tās vēlas pielīdzināt motocikliem trīsriteņu transportlīdzekļus, kuru masa bez kravas nepārsniedz 400 kg, šādiem transportlīdzekļiem jāpiemēro noteikumi, kas noteikti šajā pielikumā attiecībā uz motocikliem vai uz citiem transportlīdzekļiem.

I.nodaļa
Bremzēšana

4. Šīs nodaļas nolūkos:

(a) jēdziens "vienas ass riteņi" nozīmē riteņus, kas izkārtoti simetriski vai galvenokārt simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidus plakni, pat ja tie nav novietoti uz vienas ass (tandēma ass tiek uzskatīta par divām asīm);

(b) jēdziens "darba bremzes" nozīmē ierīci, kas parasti tiek izmantota, lai samazinātu ātrumu un apturētu transportlīdzekli;

(c) jēdziens "stāvbremze" nozīmē ierīci, kas tiek izmantota, lai noturētu transportlīdzekli nekustīgā stāvoklī vadītāja prombūtnes laikā vai, piekabes gadījumā, kad piekabe nav pievienota transportlīdzeklim;

(d) jēdziens "sekundārā (avārijas) bremze" nozīmē ierīci, kas paredzēta transportlīdzekļa ātruma samazināšanai un apturēšanai gadījumā, ja nedarbojas darba bremze.

A. Automobiļu, neskaitot motociklus, bremzēšana

5. Katram automobilim, neskaitot motociklus, jābūt bremzēm, ko vadītājs braukšanas laikā var viegli izmantot. Šīm bremzēm jāspēj pildīt šādas trīs bremzēšanas funkcijas:

(a) darba bremzēm jāspēj samazināt transportlīdzekļa ātrums un apturēt to droši, ātri un efektīvi neatkarīgi no slodzes apstākļiem un neatkarīgi no ceļa slīpuma;

(b) stāvbremzei jāspēj noturēt transportlīdzekli nekustīgā stāvoklī neatkarīgi no slodzes apstākļiem uz ievērojami slīpa ceļa, un bremžu darba virsmas bremzēšanas stāvoklī notur ierīce, kuras darbība ir tīri mehāniska;

(c) sekundārai (avārijas) bremzei jāspēj samazināt transportlīdzekļa ātrumu un apturēt to droši, ātri un efektīvi neatkarīgi no slodzes apstākļiem pietiekami īsā ceļa posmā, pat ja nedarbojas darba bremzes.

6. Ņemot vērā šī Pielikuma 5.punkta noteikumus, ierīcēm, kas nodrošina trīs bremzēšanas funkcijas (darba bremzēm, sekundārajām bremzēm un stāvbremzei) var būt kopējas daļas; vadības kombinācija pieļaujama tikai ar noteikumu, ka saglabājas vismaz divas neatkarīgas vadības.

7. Darba bremzēm jādarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem.

8. Sekundārajai (avārijas) bremzei jāspēj iedarboties vismaz uz vienu riteni katrā pusē pa transportlīdzekļa garenisko vidus plakni; tas pats noteikums attiecas uz stāvbremzi.

9. Darba bremzes un stāvbremze iedarbojas uz bremžu darba virsmām, kas pastāvīgi pievienotas riteņiem ar pietiekamas stiprības sastāvdaļu palīdzību.

10. Bremžu darba virsmas nedrīkst būt atvienojamas no riteņiem. Tomēr šāda atvienošana pieļaujama attiecībā uz dažām bremžu virsmām ar noteikumu, ka:

(a) tā ir īslaicīga, piemēram, mehānisma maiņas laikā;

(b) kas attiecas uz stāvbremzi, to var realizēt tikai ar vadītāja darbību; un

(c) kas attiecas uz sekundāro (avārijas) bremzi, bremzēšanas iespēja saglabājas ar šī pielikuma 5.punktā noteikto efektivitāti.

10bis. Visām transportlīdzekļa iekārtām, kas piedalās bremzēšanā, jābūt projektētām un konstruētām tā, lai būtu nodrošināta darba bremžu efektivitāte pēc ilgstošas un atkārtotas lietošanas.

10ter. Darba bremzēšanas darbībai jābūt pareizi sadalītai un sinhronai pa visām transportlīdzekļa asīm.

10quater. Ja darba bremzes vadībai daļēji vai pilnībā palīdz cits enerģijas avots, ne tikai vadītāja muskuļu enerģija, jābūt iespējamam apturēt transportlīdzekli pietiekami īsā ceļa posmā pat tad, ja šis enerģijas avots nedarbojas.

B. Piekabju bremzēšana

11. Neskarot šī pielikuma 17.punkta (c) apakšpunkta noteikumus, katrai piekabei, izņemot vieglās piekabes, jābūt šādām bremzēm:

(a) darba bremzei, kas spēj samazināt piekabes ātrumu un apturēt to droši, ātri un efektīgi neatkarīgi no slodzes apstākļiem un neatkarīgi no ceļa slīpuma;

(b) stāvbremzei, kas spēj noturēt piekabi nekustīgā stāvoklī neatkarīgi no slodzes apstākļiem uz ievērojami slīpa ceļa, un bremžu darba virsmas bremzēšanas stāvoklī notur ierīce, kuras darbība ir tīri mehāniska. Šis noteikums neattiecas uz piekabēm, ko nav iespējams atvienot no velkošā transportlīdzekļa bez instrumentu palīdzības, ar noteikumu, ka attiecībā uz transportlīdzekļu sastāvu ir ievērotas prasības par stāvbremzēm.

12. Ierīcēm, kas nodrošina šīs divas bremzēšanas funkcijas (darba un stāvbremzes), var būt kopējas daļas.

13. Darba bremzei jāiedarbojas uz visiem piekabes riteņiem. Bremzēšanas darbībai jābūt pareizi sadalītai un sinhronai pa visām piekabes asīm.

14. Darba bremzei jābūt iedarbināmai ar velkošā transportlīdzekļa darba bremzes vadību; bet, ja piekabes atļautā maksimālā masa nepārsniedz 3500 kg, bremzes var būt tādas, ko, piekabei atrodoties kustībā, bremzi iedarbina tikai piekabes virzīšanās virsū velkošajam transportlīdzeklim (inerces bremzēšana).

15. Darba bremzēm un stāvbremzēm jāiedarbojas uz bremžu darba virsmām, kas pastāvīgi pievienotas riteņiem ar pietiekamas stiprības daļu palīdzību.

16. Bremzēšanas ierīcēm jābūt tādām, ka piekabe tiek automātiski apturēta, ja kustības laikā rodas sakabes pārrāvums. Tomēr šī prasība neattiecas uz piekabēm, kam ir tikai viena ass vai divas asis, attālums starp kurām ir mazāks par 1 m, ar noteikumu, ka to atļautā maksimālā masa nepārsniedz 1500 kg un, izņemot puspiekabes, kam bez sakabes ierīces ir papildus sakabes palīgierīce.

C. Transportlīdzekļu sastāvu bremzēšana

17. Papildus šīs nodaļas A un B daļas noteikumiem attiecībā uz atsevišķiem transportlīdzekļiem (motorizētiem transportlīdzekļiem un piekabēm), uz šādu transportlīdzekļu kombinācijām attiecas šādi noteikumi:

(a) katra sastāvā ietilpstošā transportlīdzekļa bremzēšanas ierīcēm jābūt salāgojamām;

(b) darba bremžu darbībai jābūt sadalītai un sinhronai pa visām sastāva asīm;

(c) piekabes bez darba bremzēm maksimālā atļautā masa nedrīkst pārsniegt pusi no velkošā transportlīdzekļa bez kravas un vadītāja masas.

D. Motociklu bremzēšana

18. (a) Katram motociklam jābūt aprīkotam ar divām bremzēm, no kurām viena iedarbojas vismaz uz pakaļējo riteni vai riteņiem, un otra vismaz uz priekšējo riteni vai riteņiem; ja motociklam pievienots blakusvāģis, blakusvāģa riteņa bremzēšana nav nepieciešama. Šīm bremzēšanas ierīcēm jāspēj samazināt motocikla ātrumu un apturēt to droši, ātri un efektīgi neatkarīgi no slodzes apstākļiem un ceļa slīpuma, pa kuru tas virzās augšup vai lejup.

(b) Papildus šī punkta (a) apakšpunkta noteikumiem, motocikliem, kam ir trīs riteņi, kas simetriski izkārtoti attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidus plakni, jābūt aprīkotiem ar stāvbremzi, kas atbilst šī pielikuma 5.punkta (b) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

II.nodaļa
Transportlīdzekļu apgaismes ierīces un gaismas signālu ierīces

19. Šīs nodaļas nolūkos termins:

• "tālās gaismas lukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa priekšā lielā attālumā;

• "tuvās gaismas lukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa priekšā, neradot nevajadzīgu apžilbināšanu vai neērtības pretimbraucošajiem transportlīdzekļu vadītājiem un citiem ceļa lietotājiem;

• "priekšējais gabarītlukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai norādītu uz transportlīdzekļa klātbūtni un platumu, skatoties no priekšpuses;

• "aizmugures gabarītlukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai norādītu uz transportlīdzekļa klātbūtni un platumu, skatoties no aizmugures;

• "bremzēšanas signāllukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai norādītu citiem ceļa lietotājiem transportlīdzekļa aizmugurē, ka vadītājs izmanto darba bremzi;

• "priekšējais miglas lukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai uzlabotu ceļa apgaismošanu biezas miglas, sniegputeņa, stipra lietus vai tamlīdzīgos apstākļos;

• "aizmugures miglas lukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai padarītu transportlīdzekli labāk redzamu no aizmugures biezas miglas, sniegputeņa, stipra lietus vai tamlīdzīgos apstākļos;

• "atpakaļgaitas lukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un dotu brīdinājuma signālu citiem ceļa lietotājiem par to, ka transportlīdzeklis brauc vai gatavojas braukt atpakaļgaitā;

• "virzienrādītājs" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai norādītu citiem ceļa lietotājiem par vadītāja nolūku mainīt virzienu pa labi vai pa kreisi;

• "stāvgaismas lukturis" nozīmē lukturi, kas tiek izmantots, lai norādītu uz stāvoša transportlīdzekļa klātbūtni; to var aizvietot priekšējie vai aizmugures gabarītlukturi;

• "kontūrgaismas lukturis" nozīmē lukturi, kas atrodas tuvu platuma ārējai malai un iespējami tuvu transportlīdzekļa augšpusei, lai skaidri norādītu kopējo platumu. Šis signāls dažiem transportlīdzekļiem un piekabēm papildina gabarītu lukturus, pievēršot īpašu uzmanību gabarītiem;

• "avārijas gaismas signālizācija" nozīmē signālu, ko dod visu virzienrādītāju vienlaicīga funkcionēšana;

• "sānu gabarītlukturis" nozīmē lukturi, kas uzstādīts transportlīdzekļa sānos, lai norādītu uz tā klātbūtni, skatoties no sāniem;

• "bākuguns" nozīmē lukturi, kas paredzēts, lai norādītu uz operatīvajiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kolonu, kuru klātbūtne uz ceļa prasa no citiem ceļa lietotājiem īpašu piesardzību, konkrēti, transportlīdzekļu kolona, lielgabarīta transportlīdzekļi un ceļu būves vai uzturēšanas transportlīdzekļi vai iekārtas;

• "numura zīmes apgaismojuma lukturis" nozīmē lukturi, kas nodrošina aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismošanu; tā var sastāvēt no vairākiem optiskiem elementiem;

• "dienas gaitas lukturis" nozīmē lukturi, kas paredzēts, lai uzlabotu braucoša transportlīdzekļa redzamību no priekšpuses dienas laikā";

• "atstarotājs" nozīmē ierīci, kas tiek izmantota, lai norādītu uz transportlīdzekļa klātbūtni, atstarojot gaismu, kas izstaro no gaismas avota, kas nav saistīts ar šo transportlīdzekli;

• "apgaismošanas virsma" nozīmē efektīvās virsmas, no kuras gaisma tiek izstarota, ortogonālo projekciju perpendikulāri vertikālajai plaknei. Attiecībā uz atstarotāju, efektīvā virsma ir atstarošanas optiskās ierīces redzamā virsma.

20. Šajā nodaļā minēto apgaismes ierīču krāsām iespējamā mērā jāatbilst šī pielikuma papildinājumā dotajai definīcijai.

21. Katram automobilim, izņemot motociklus, kas spēj pārsniegt ātrumu 40 km (25 jūdzes) stundā uz līdzena ceļa, jābūt priekšpusē aprīkotam ar pāra skaitļa baltas vai dzeltenas krasas tuvās gaismas lukturiem, kas spēj pietiekami apgaismot ceļu naktī skaidrā laikā. Tuvās gaismas lukturu apgaismošanas virsmas ārējās malas nekādā gadījumā nedrīkst atrasties tuvāk transportlīdzekļa ārējai malai, nekā tālās gaismas lukturu apgaismošanas virsmu ārējās malas.

22. Katram automobilim, izņemot motociklus, kas spēj pārsniegt ātrumu 10 km (6 jūdzes) stundā uz līdzena ceļa, jābūt priekšpusē aprīkotam ar pāra skaitļa baltas vai dzeltenas krāsas tuvās gaismas lukturiem, kas spēj pietiekami apgaismot ceļu naktī skaidrā laikā. Automobilim jābūt aprīkotam ar tādu ierīci, lai vienlaikus varētu ieslēgt ne vairāk kā divus tuvās gaismas lukturus. Tuvās gaismas lukturiem jābūt noregulētiem tā, lai atbilstu šī pielikuma 19.punktā dotajai definīcijai.

23. Katram automobilim, izņemot divriteņu motociklus bez blakusvāģa, priekšpusē jābūt aprīkotām ar diviem baltas krāsas priekšējiem gabarītlukturiem; tomēr pieļaujama dzeltena krāsa priekšējiem gabarītlukturiem, kas ietverti tuvās gaismas vai tālās gaismas lukturos, kas izstaro dzeltenu gaismas kūli. Šiem priekšējiem gabarītlukturiem, ja tie ir vienīgie lukturi, kas ieslēdzas transportlīdzekļa priekšpusē, jābūt redzamiem naktī skaidrā laikā, neapžilbinot citus ceļa lietotājus vai neradot tiem neērtības.

24. (a) Katram automobilim, izņemot divriteņu motociklus bez blakusvāģa, aizmugurē jābūt aprīkotam ar pāra skaitļa sarkanas krāsas aizmugures gabarītlukturiem, kam jābūt redzamiem naktī skaidrā laikā, neapžilbinot citus ceļa lietotājus vai neradot tiem neērtības.

(b) Katrai piekabei aizmugurē jābūt aprīkotai ar pāra skaitļa sarkanas krāsas pakaļējiem gabarītlukturiem, kam jābūt redzamiem naktī skaidrā laikā, neapžilbinot citus ceļa lietotājus vai neradot tiem neērtības. Tomēr ir pieļaujams, ka piekabes, kuru kopējais platums nepārsniedz 0,80 m, ir aprīkots tikai ar vienu šādu lukturi, ja piekabe ir savienota ar divriteņu motociklu bez blakusvāģa.

25. Katram automobilim vai piekabei, kam aizmugurē norādīts reģistrācijas numurs, jābūt aprīkotai ar tādu apgaismes ierīci, lai šis numurs būtu salasāms naktī skaidrā laikā.

26. Visu automobiļu (ieskaitot motociklus) un visu transportlīdzekļu sastāvu, kas sastāv no automobiļa un vienas vai vairākām piekabēm, elektriskajam pieslēgumam jābūt tādam, lai tuvās gaismas, tālās gaismas lukturus, priekšējos miglas lukturus un priekšējos gabarītlukturus, kā arī iepriekš 25.punktā norādīto apgaismes ierīci nebūtu iespējams ieslēgt, ja vienlaicīgi nav ieslēgti arī automobiļa vai transportlīdzekļu sastāva aizmugures gabarītlukturi.

Aizmugures miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem tikai tad, kad ir izslēgti tuvās gaismas lukturi, tālās gaismas lukturi vai priekšējie miglas lukturi.

Tomēr šis noteikums neattiecas uz tuvās gaismas vai tālās gaismas lukturiem, kad tie tiek izmantotas, lai dotu šīs Konvencijas 32.panta 3.punktā norādīto gaismas brīdinājuma signālu. Turklāt elektriskajam pieslēgumam jābūt tādam, lai automobiļa priekšējie gabarītlukturi vienmēr ieslēgtos, kad ir ieslēgti tuvās gaismas, tālās gaismas lukturi vai miglas lukturi.

27. Katram automobilim, izņemot divriteņu motociklu bez blakusvāģa, jābūt aizmugurē aprīkotam vismaz ar diviem sarkaniem atstarotājiem, kas nedrīkst būt trīsstūra formā. Apgaismojot ar cita transportlīdzekļa tuvās gaismas, tālās gaismas vai miglas lukturiem, šiem atstarotājiem jābūt redzamiem šāda cita transportlīdzekļa vadītājam naktī skaidrā laikā.

28. Katrai piekabei jābūt aizmugurē aprīkotai vismaz ar diviem sarkaniem atstarotājiem. Šiem atstarotājiem jābūt vienādmalu trīsstūra formā, kura vienai virsotnei jābūt vērstai uz augšu un vienai malai jābūt horizontālai. Šiem atstarotājiem jāatbilst prasībām attiecībā uz redzamību, kas noteiktas iepriekš 27.punktā. Tomēr piekabes, kuru kopējais platums nepārsniedz 0,80 m, var būt aprīkotas tikai ar vienu atstarotāju, ja tās ir pievienotas divriteņu motociklam bez blakusvāģa.

29. Katrai piekabei jābūt priekšpusē aprīkotai ar diviem baltiem atstarotājiem, kas nedrīkst būt trīsstūra formā. Šiem atstarotājiem jāatbilst prasībām attiecībā uz redzamību, kas noteiktas iepriekš 27.punktā.

30. Piekabei jābūt priekšpusē aprīkotai ar diviem baltiem priekšējiem gabarītlukturiem, ja tās platums pārsniedz 1,60 m. Šādiem priekšējiem gabarītlukturiem jābūt piestiprinātiem iespējami tuvu piekabes ārējai malai.

31. Katram motorizētam transportlīdzeklim, kas spēj pārsniegt ātrumu 25 km (15 jūdzes) stundā uz līdzena ceļa, izņemot divriteņu motociklus, jābūt aizmugurē aprīkotam ar vismaz diviem sarkanas krāsas bremzēšanas signāllukturiem, kuru gaismas intensitāte ir ievērojami lielāka nekā aizmugures gabarītlukturiem. Tas pats noteikums attiecas uz katru piekabi, kas ir pēdējā piekabe transportlīdzekļu sastāvā.

32. Ņemot vērā Līgumslēdzēju Pušu, kas saskaņā ar šīs Konvencijas 54.panta 2.punktu paziņojušas, ka tās pielīdzina mopēdus motocikliem, iespēju atbrīvot no dažiem vai visiem šiem pienākumiem mopēdus:

(a) katram divriteņu motociklam ar blakusvāģi vai bez tā jābūt aprīkotam ar vienu vai diviem tuvās gaismas lukturiem, kas atbilst iepriekš 22.punktā atrunātajiem noteikumiem attiecībā uz to krāsu un redzamību;

(b) katram divriteņu motociklam ar blakusvāģi vai bez tā, kas spēj pārsniegt ātrumu 40 km (25 jūdzes) stundā uz līdzena ceļa, papildus tuvās gaismas lukturim, jābūt aprīkotam vismaz ar vienu tālās gaismas lukturi, kas atbilst iepriekš 21.punktā atrunātajiem noteikumiem attiecībā uz krāsu un redzamību. Ja šādam motociklam ir vairāk kā viens tālās gaismas lukturis, šiem lukturiem jābūt novietotiem tik tuvu, cik vien iespējams.

33. Katrs divriteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā var būt priekšpusē aprīkots ar vienu vai diviem priekšējiem gabarītlukturiem, kas atbilst iepriekš 23.punktā atrunātajiem noteikumiem attiecībā uz krāsu un redzamību. Ja šādam motociklam ir divi priekšējie gabarītlukturi, šiem lukturiem jābūt novietotiem tik tuvu, cik vien iespējams.

34. Katram divriteņu motociklam bez blakusvāģa jābūt aizmugurē aprīkotam ar vienu aizmugures gabarītlukturi, kas atbilst iepriekš 24.punkta (a) apakšpunktā atrunātajiem noteikumiem attiecībā uz krāsu un redzamību.

35. Katram divriteņu motociklam bez blakusvāģa jābūt aizmugurē aprīkotam ar atstarotāju, kas nedrīkst būt trīsstūra formā, atbilstoši iepriekš 27.punktā atrunātajiem noteikumiem attiecībā uz krāsu un redzamību.

36. Ņemot vērā Līgumslēdzēju Pušu, kas saskaņā ar šīs Konvencijas 54.panta 2.punktu paziņojušas, ka tās pielīdzina mopēdus motocikliem, iespēju atbrīvot no šiem pienākumiem divriteņu mopēdus ar blakusvāģi vai bez tā, katram divriteņu motociklam ar blakusvāģi vai bez tā jābūt aprīkotam ar bremzēšanas signāllukturi, kas atbilst iepriekšējā 31.punkta noteikumiem.

37. Neskarot noteikumus attiecībā uz lukturiem un ierīcēm, kas noteiktas divriteņu motocikliem bez blakusvāģa, jebkuram blakusvāģim, kas piestiprināts divriteņu motociklam, jābūt priekšpusē aprīkotam ar priekšējo gabarītlukturi, kas atbilst iepriekš 23.punktā atrunātajiem noteikumiem attiecībā uz krāsu un redzamību, un aizmugurē ar aizmugures gabarītlukturi, kas atbilst iepriekš 24.punkta (a) apakšpunktā atrunātajiem noteikumiem attiecībā uz krāsu un redzamību, un ar atstarotāju, kas atbilst iepriekš 27.punktā atrunātajiem noteikumiem attiecībā uz krāsu un redzamību. Elektriskajam pieslēgumam jābūt tādam, lai blakusvāģa priekšējais gabarītlukturis un aizmugures gabarītlukturis ieslēgtos vienlaikus ar motocikla priekšējo gabarītlukturi. Katrā gadījumā blakusvāģis nav jāaprīko ar tālās vai tuvās gaismas lukturiem.

38. Automobiļiem ar trijiem riteņiem, kas izvietoti simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidus plakni, un kuri tiek uzskatīti par motocikliem saskaņā ar šīs Konvencijas 1.panta (n) apakšpunktu, jābūt aprīkotiem ar iepriekš 21., 22., 23., 24(a)., 27. un 31. punktā noteiktajām ierīcēm. Bet elektriskiem transportlīdzekļiem, kuru platums nepārsniedz 1,30 m un kuru ātrums nepārsniedz 40 km (25 jūdzes) stundā, pietiek ar vienu tālās gaismas lukturi un vienu tuvās gaismas lukturi.

39. Katram automobilim, izņemot mopēdu, un katrai piekabei jābūt aprīkotai ar nostiprinātiem virzienrādītājiem ar mirgojošu dzintarkrāsas gaismu, kas uzstādīti uz transportlīdzekļa pāra skaitā un ir citiem ceļu satiksmes dalībniekiem redzami gan dienā, gan naktī.

40. Ja automobilim ir uzstādīti priekšējie miglas lukturi, tiem jāizstaro balta vai dzeltena gaisma, pēc skaita jābūt diviem vai, motociklu gadījumā — vienam, un jābūt novietotam tādā veidā, lai neviens to apgaismošanas virsmas punkts neatrastos augstāk par tuvās gaismas lukturu apgaismošanas virsmas augstāko punktu.

41. Neviens atpakaļgaitas lukturis nedrīkst apžilbināt citus ceļa lietotājus vai radīt tiem neērtības. Ja automobilim ir uzstādīti atpakaļgaitas lukturi, tiem jāizstaro balta vai dzeltena gaisma. Šie lukturi drīkst ieslēgties tikai tad, kad ir ieslēgta atpakaļgaita.

42. Nekādi citi lukturi, izņemot virzienrādītājus un bākuguni, nedrīkst izstarot pulsējošu vai mirgojošu gaismu. Sānu gabarītlukturi var mirgot vienlaikus ar virzienrādītājiem.

42bis. Bākugunīm jāizstaro pulsējoša vai mirgojoša gaisma. Šīs gaismas krāsai jāatbilst 32.panta 14.punkta noteikumiem.

42ter. Katram automobilim, izņemot motociklus, un katrai piekabei jābūt aprīkotai ar avārijas gaismas signalizāciju.

42quater. Ja automobilis vai piekabe ir apgādāta ar aizmugures miglas lukturiem, tiem jābūt sarkaniem.

42quiquies. Katram automobilim un katrai piekabei, kas garāka par 6 m, jābūt apgādātai ar dzintara krāsas sānu atstarotājiem.

42sexties. Katram automobilim un katrai piekabei, kas platāka par 1,80 m, jābūt aprīkotai ar kontūrgaismas lukturiem. Šie lukturi ir obligāti, ja automobiļa vai piekabes platums pārsniedz 2,10 m. Ja šie lukturi tiek izmantoti, tiem jābūt vismaz diviem, un tiem jāizstaro balta vai dzintara krāsas gaisma virzienā uz priekšu un sarkanas krāsas gaisma atpakaļ.

42septies. Katrs automobilis un piekabe var būt aprīkota ar sānu gabarītlukturiem. Ja šādi lukturi ir, tiem jāizstaro dzintara krāsas gaisma.

43. Šī pielikuma noteikumu nolūkos:

(a) jebkura divu vai vairāku lukturu kombinācija, neatkarīgi no tā, vai tie ir identiski, ja tie veic vienu un to pašu funkciju un izstaro vienas krāsas gaismu, tiek uzskatīti par vienu lukturi;

(b) vienota apgaismošanas virsma taisnstūra formā tiek uzskatīta par diviem vai nepāra skaita lukturiem, ja tā novietota simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidus plakni. Šādas virsmas apgaismošana jānodrošina vismaz diviem gaismas avotiem, kas novietoti iespējami tuvu virsmas malām.

44. Lukturiem, kam uz konkrētā transportlīdzekļa ir viena funkcija un kas vērsti vienā virzienā, jābūt vienādā krāsā. Lukturiem un atstarotājiem, kas ir pāra skaitā, jābūt novietotiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidus plakni, izņemot transportlīdzekļus ar asimetrisku ārējo formu. Lampu intensitātei katrā pārī jābūt būtībā vienādai.

45. Dažāda veida lukturus un, saskaņā ar citu šīs nodaļas punktu noteikumiem, lukturus un atstarotājus var sagrupēt vai ietvert vienā ierīcē ar noteikumu, ka katrs no šiem lukturiem un atstarotājiem atbilst šī pielikuma noteikumiem.

III.nodaļa
Citas prasības

Stūres mehānisms

46. Katram automobilim jābūt aprīkotam ar izturīgu stūres mehānismu, kas ļauj vadītājam viegli, ātri un noteikti mainīt transportlīdzekļa braukšanas virzienu.

Atpakaļskata spogulis

47. Katram automobilim jābūt aprīkotam ar vienu vai vairākiem atpakaļskata spoguļiem; šo spoguļu skaitam, izmēriem un izkārtojumam jābūt tādam, lai dotu iespēju vadītājam redzēt satiksmi sava transportlīdzekļa aizmugurē.

Skaņas brīdinājuma ierīce

48. Katram automobilim jābūt aprīkotam vismaz ar vienu pietiekamas jaudas skaņas brīdinājuma ierīci. Brīdinājuma ierīces izdotajai skaņai jābūt nepārtrauktai un vienmērīgai, bet ne griezīgai. Operatīvajiem transportlīdzekļiem un sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem var būt papildus skaņas brīdinājuma ierīces, uz kurām neattiecas šīs prasības.

Priekšējā stikla tīrītājs

49. Katram automobilim, kam ir tāda izmēra un formas priekšējais stikls, ka vadītājs no savas sēdvietas normāli var redzēt ceļu sev priekšā tikai caur priekšējā stikla caurspīdīgo daļu, jābūt aprīkotam vismaz ar vienu efektīvu un stingri nostiprinātu priekšējā stikla tīrītāju atbilstošā stāvolī, kura funkcionēšana neprasa pastāvīgu vadītāja darbību.

Priekšējā stikla mazgātājs

50. Katram automobilim, kam jābūt aprīkotam vismaz ar vienu priekšējā stikla tīrītāju, jābūt aprīkotam arī ar priekšējā stikla mazgātāju.

Priekšējais stikls un logi

51. Visiem automobiļiem un visām piekabēm:

(a) caurspīdīgajiem materiāliem, kas ir transportlīdzekļa korpusa sastāvdaļa, ieskaitot priekšējo stiklu un jebkādu interjera nodalījumu, jābūt tādiem, lai saplīšanas gadījumā fiziskas traumas risks būtu samazināts līdz minimumam;

(b) priekšējā stikla caurspīdīgajām daļām jābūt izgatavotām no tāda materiāla, kura caurspīdīgums nepasliktinās; tām jābūt tādām, lai tās neradītu vērā ņemamus caur priekšējo stiklu redzamo priekšmetu izkropļojumus, un lai to saplīšanas gadījumā vadītājam joprojām būtu pietiekami skaidrs skats uz ceļu.

Atpakaļgaitas ierīce

52. Katram automobilim jābūt aprīkotam ar atpakaļgaitas ierīci, ko kontrolē no vadītāja vietas. Bet šāda ierīce nav obligāta motocikliem vai automobiļiem ar trijiem riteņiem, kas izkārtoti simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidus plakni, ja vien to pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 400 kg.

Gāzu izplūdes sistēmas klusinātājs

53. Katram iekšdedzes motoram, kas tiek izmantots transportlīdzekļa piedziņai, jābūt aprīkotam ar efektīvu klusinātāju.

Riepas

54. Automobiļu un to piekabju riteņiem jābūt aprīkotiem ar pneimatiskām riepām, kas nodrošina labu saķeri pat uz mitra ceļa. Tomēr šis noteikums neliedz Līgumslēdzējām pusēm atļaut izmantot tādas ierīces, kuru darbības rezultāts ir vismaz vienāds ar pneimatisko riepu darbības rezultātu.

Spidometrs

55. Katram automobilim, kura ātrums pārsniedz 40 km (25 jūdzes) stundā uz līdzena ceļa, jābūt aprīkotam ar spidometru; bet Līgumslēdzējas Puses var atbrīvot no šīs prasības atsevišķas motociklu un citu vieglo transportlīdzekļu kategorijas.

Brīdinājuma ierīces, kam jābūt automobiļos

56. Ierīcei, kas norādīta šīs Konvencijas 23.panta 5.punktā un 1.pielikuma 6.punktā, jābūt:

(a) zīmei, kas sastāv no vienādmalu trīsstūra ar sarkanām malām, kuras iekšējā daļa ir neaizpildīta vai nokrāsota gaišā krāsā; sarkanajai apmalei jābūt apgādātai ar atstarojošu joslu. Tai var būt arī sarkana fluorescējoša zona un/vai izgaismojums no iekšpuses; zīmei jābūt tādai, ka to var stingri nostādīt vertikālā stāvoklī; vai

(b) kādai citai līdzīgas efektivitātes ierīcei, kas noteikta tās valsts nacionālajos tiesību aktos, kurā transportlīdzeklis reģistrēts.

Pretaizdzīšanas ierīce

57. Katram automobilim jābūt aprīkotam ar pretaizdzīšanas ierīci, ar kuras palīdzību vienu no tā galvenajiem agregātiem var padarīt nedarbojošos vai nobloķēt, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.

Noturošās ierīces

58. Visos gadījumos, kad tas ir tehniski iespējams, visām šīs Konvencijas 6. un 7. pielikumā norādīto B kategorijas transportlīdzekļu uz priekšu vērstām sēdvietām jābūt aprīkotām ar apstiprināta veida drošības jostām vai līdzīgas iedarbības apstiprinātām ierīcēm, izņemot transportlīdzekļus, kas būvēti vai tiek izmantoti speciāliem nolūkiem, kā noteikts nacionālajos tiesību aktos.

Vispārēji noteikumi

59. (a) Automobiļu mehāniskās daļas un iekārtas, ciktāl no tā iespējams izvairīties, nedrīkst radīt nekādus ugunsgrēka vai sprādziena draudus; tāpat tās nedrīkst radīt pārmērīgu kaitīgo gāzu un necaurredzamu dūmu izmešus, izdalīt nepatīkamu smaku vai radīt troksni.

(b) Ciktāl iespējams, automobiļa augstsprieguma aizdedzes sistēma nedrīkst radīt pārmērīgus radiouztveršanas traucējumus.

(c) Katram automobilim jābūt tā būvētam, lai vadītāja redzes lauks uz priekšu, pa labi un pa kreisi būtu pietiekams, lai ļautu viņam droši vadīt transportlīdzekli.

(d) Ciktāl iespējams, automobiļiem un piekabēm jābūt tā būvētām un aprīkotām, lai samazinātu draudus to pasažieriem un citiem ceļa lietotājiem avārijas gadījumā. It sevišķi to iekšpusē vai ārpusē nedrīkst būt rotājumi vai citi priekšmeti ar nevajadzīgiem izvirzījumiem vai šķautnēm, kas varētu būt bīstami pasažieriem vai citiem ceļa lietotājiem.

(e) Ciktāl iespējams, transportlīdzekļiem, kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3,5 t, jābūt aprīkotiem ar sānu un aizmugures atdures ierīcēm.

IV.nodaļa
Izņēmumi

60. Vietējos nolūkos Līgumslēdzējas Puses var noteikt izņēmumus no šī pielikuma noteikumiem attiecībā uz:

(a) automobiļiem un piekabēm, kas savas konstrukcijas dēļ nevar pārsniegt ātrumu 30 km (19 jūdzes) stundā uz līdzena ceļa, vai kuru ātrumu nacionālie tiesību akti ir ierobežojuši līdz 30 km stundā;

(b) invalīdu transportam, t.i., maziem automobiļiem, kas speciāli projektēti un būvēti — nevis vienkārši pielāgoti — lietošanai personām, kas cieš no kāda fiziska defekta, vai invalīdiem, un ko parasti lieto tikai šādas personas;

(c) transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti eksperimentiem, kuru nolūks ir uzturēt tehnikas progresu un uzlabot ceļu drošību;

(d) īpašas formas vai veida transportlīdzekļiem vai tādiem, kas tiek izmantoti konkrētiem nolūkiem konkrētos apstākļos;

(e) transportlīdzekļiem, kas pielāgoti lietošanai cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem.

61. Līgumslēdzējas Puses var noteikt izņēmumus no šī pielikuma noteikumiem arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko tās reģistrē un kas var iesaistīties starptautiskā satiksmē:

(a) atļaujot izmantot dzintara krāsas gaismu mehānisko transportlīdzekļu un piekabju priekšējos gabarītlukturos;

(b) attiecībā uz lukturu novietojumu uz īpašiem nolūkiem paredzētiem transportlīdzekļiem, kuru ārējā forma ir tāda, ka minētos noteikumus nebūtu iespējams ievērot, neizmantojot montāžas ierīces, ko būtu iespējams viegli sabojāt vai noraut;

(c) attiecībā uz piekabēm, kas ved gargabarītu kravas (koku stumbrus, caurules, utt.), kas nav sajūgtas ar velkošo transportlīdzekli, atrodoties kustībā, bet saistītas ar to tikai ar kravu;

(d) atļaujot baltas gaismas izstarošanu uz aizmuguri un sarkanas gaismas izstarošanu uz priekšu šādām ierīcēm:

• operatīvo transportlīdzekļu rotējošas vai mirgojošas gaismas lukturi;

• sānu gabarītlukturi un atstarotāji;

• stacionāri lukturi speciālām kravām;

• apgaismotas zīmes, ko uzstāda uz jumta transportlīdzekļa pielietojuma norādīšanai;

(e) atļaujot rotējošas vai mirgojošas gaismas lukturiem izstarot zilu gaismu uz priekšu un uz aizmuguri;

(f) atļaujot pielietot sarkanas atstarojošas vai fluorescējošas un baltas fluorescējošas svītras uz speciālas formas vai veida transportlīdzekļu vai īpašiem nolūkiem un īpašos apstākļos izmantojamu transportlīdzekļu sāniem;

(g) atļaujot izstarot uz aizmuguri baltu vai krāsainu gaismu, kas rodas atstarojoties no cipariem vai burtiem, vai aizmugurējo reģistrācijas numuru foniem, atšķirības zīmes vai citas atšķirīgas zīmes, kādu pieprasa nacionālie tiesību akti;

(h) atļaujot izmantot sarkano krāsu pakaļējiem sānu atstarotājiem un sānu gabarītlukturiem.

V.nodaļa
Pārejas noteikumi

62. Uz automobiļiem un piekabēm, kas pirmo reizi reģistrētas Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms šīs Konvencijas spēkā stāšanās vai divu gadu laikā pēc tās spēkā stāšanās, neattiecas šī pielikuma noteikumi, ar nosacījumu, ka tie atbilst 1949.gada Konvencijas par ceļu satiksmi 6.pielikuma I, II un III daļas prasībām.

62bis. Uz automobiļiem un piekabēm, kas pirmo reizi reģistrētas Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms šīs Konvencijas grozījumu spēkā stāšanās vai divu gadu laikā pēc tās spēkā stāšanās, neattiecas šī pielikuma noteikumi, ar nosacījumu, ka tie atbilst 1968.gada Konvencijas par ceļu satiksmi 5.pielikuma noteikumiem tādā redakcijā, kāda tā bijusi pirms šiem grozījumiem, vai citiem minētā pielikuma V nodaļā norādītiem noteikumiem.

Papildinājums

Krāsu filtru definīcija šajā papildinājumā norādīto krāsu iegūšanai
(trihromatiskās koordinātes)

Sarkana — robežojas ar dzeltenu … y £ 0,0335

— robežojas ar purpursarkanu1/ ... z £ 0,008

Balta — robežojas ar zilu … x 0,310

— robežojas ar dzeltenu … x £ 0,500

— robežojas ar zaļu … y £ 0,150 + 0,640x

— robežojas ar zaļu … y £ 0,440

— robežojas ar purpursarkanu … y 0,050 + 0,750x

— robežojas ar sarkanu … y 0,382

Dzintara krāsa2/ — robežojas ar dzeltenu1/ ... y £ 0,429

— robežojas ar sarkanu1/ … y 0,389

— robežojas ar baltu1/ … z £ 0,007

Selektīvi dzeltena3/ — robežojas ar sarkanu1/ … y 0,138 + 0,580x

— robežojas ar zaļu1/ … y £ 1,29x – 0,100

— robežojas ar baltu1/ … y – x + 0,996

— robežojas ar spektra vērtību1/ … y £ – x + 0,992

Zila — robežojas ar zaļu … y = 0,065 + 0,805x

— robežojas ar baltu … y = 0,400 – x

— robežojas ar purpursarkanu … x = 0,133 + 0,600y

Lai pārbaudītu šo filtru krāsu metriskās īpašības, jāizmanto baltas gaismas avots ar krāsas temperatūru 2854 °K (atbilstoši Starptautiskās Apgaismošanas Komisijas [CIE] A iluminantam).

1/ Šajos gadījumos piemērotas robežas, kas atšķiras no CIE ieteiktajām, jo piegādes spriegumu lampu terminālos, ar kuriem aprīkoti lukturi, ļoti ievērojami atšķiras.

2/ Attiecas uz automobiļu krāsām, turpmāk kopīgi saukta "oranža" vai oranži dzeltena. Atbilst CIE krāsu trīsstūra "dzeltenās" zonas specifiskajai daļai.

3/ Attiecas tikai uz tuvajiem un tālajiem lukturiem. Konkrēti attiecībā uz priekšējiem miglas lukturiem, krāsas izšķirība tiek uzskatīta par pietiekamu, ja tīrības faktors nav mazāks par 0,820, robežojoties ar baltu y -x + 0,996, kas šajā gadījumā ir y x + 0,940 un y = 0,440.

 

6.pielikums

Nacionālās vadītāja apliecības

1. Nacionālajai vadītāja apliecībai jābūt dokumenta formā.

2. Apliecībai jābūt iespiestai tajā valodā vai valodās, ko noteikusi iestāde, kas izdod vai ir pilnvarota to izdot; tomēr tai jāsatur nosaukums "permis de conduire" franču valodā ar vai bez tā paša nosaukuma citās valodās, un tās valsts nosaukumam un/vai atšķirības zīmei, kurā apliecība izdota.

3. Ieraksti apliecībā jāizdara ar latīņu burtiem vai angļu kursīvā, vai atkārtotiem šādā formā.

4. Apliecībā jābūt norādītām šādām ziņām; pirms vai aiz tām jābūt norādītiem numuriem no 1 līdz 11:

1) uzvārds

2) vārds vai vārdi1/

3) dzimšanas datums un vieta2/

4) adrese3/

5) apliecības izdevēja iestāde

6) apliecības izdošanas datums un vieta

7) apliecības derīguma termiņa beigu datums4/

8) apliecības numurs

9) apliecības izdevējs iestādes paraksts un/vai spiedogs vai zīmogs

10) īpašnieka paraksts5/

11) transportlīdzekļu kategorija vai kategorijas, un jebkādas apakškategorijas, attiecībā uz kurām apliecība ir derīga, norādot apliecības izdošanas datumu un derīguma termiņa beigu datumu katrā no šīm kategorijām.

Turklāt vadītāja apliecībā tiek iestiprināta tās īpašnieka fotogrāfija. Nacionālo tiesību aktu ziņā ir noteikt jebkādas papildus ziņas, kas jāietver vadītāja apliecībā, kā arī noteikt apliecības formātu un materiālu, uz kāda tās tiek iespiestas.

5. Transportlīdzekļu kategorijas, attiecībā uz kurām vadītāja apliecība var būt derīga, ir šādas:

A. — motocikli;

B. — transportlīdzekļi, neskaitot A kategorijas transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 3500 kg un kurā nav vairāk kā astoņas sēdvietas papildus vadītāja sēdvietai;

C. — transportlīdzekļi, neskaitot D kategorijas transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3500 kg;

D. — transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti pasažieru pārvadāšanai un kuros ir vairāk kā astoņas sēdvietas papildus vadītāja sēdvietai;

E. — transportlīdzekļu sastāvi, kurās velkošais transportlīdzeklis ir tajā kategorijā vai kategorijās, uz kurām vadītājam ir apliecība (B un/vai C, un/vai D), bet kas pašas par sevi neietilpst šajā kategorijā vai kategorijās.

6. Nacionālie tiesību akti var ieviest papildus transportlīdzekļu kategorijas, kas nepieder augšminētajām A līdz E kategorijām, apakškategorijas un kategoriju kombinācijas, kam jābūt skaidri apzīmētām vadītāja apliecībā.

1/ Šeit var ierakstīt tēva vai vīra vārdu.

2/ Ja dzimšanas datums nav zināms, norādīt aptuveno vecumu atļaujas izdošanas dienā. Ja dzimšanas vieta nav zināma, atstāt tukšu rindu. Dzimšanas vietu var aizstāt ar citām ziņām, ko nosaka nacionālie tiesību akti.

3/ Adreses norādīšana nav obligāta.

4/ Tas nav obligāti, ja vadītāja apliecība ir beztermiņa.

5/ Vai īkšķa nospiedums.

7.pielikums

Starptautiskā vadītāja apliecība

1. Apliecībai jābūt bukleta formā A6 formātā (148 x 105 mm). Vākiem jābūt pelēkiem, un iekšējām lapām baltām.

2. Priekšējā vāka ārpusei un iekšpusei attiecīgi jāatbilst sekojošajām parauga 1. un 2. lapām; tām jābūt iespiestām izdevējas valsts valsts valodā vai vismaz vienā no valsts valodām. Pēdējām divām iekšējām lapām jābūt vērstām vienai pret otru atbilstoši 3.paraugam; tām jābūt iespiestām franču valodā. Iekšējās lapās pirms minētajām divām jāatkārto pirmā no minētajām lapām vairākās valodās, starp kurām jābūt angļu, krievu un spāņu valodai.

3. Ar roku rakstītiem vai drukātiem ierakstiem apliecībā jābūt ar latīņu burtiem vai angļu kursīvā.

4. Līgumslēdzējām Pusēm, kas izdod vai atļauj izdot starptautiskās vadītāja apliecības, kuru vāki iespiesti citā valodā, nevis angļu, franču, krievu vai spāņu, jāpaziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram parauga 3.lapas tulkojums šajā valodā.