Ministriju ziņas

Par valsts budžeta projektu

un G–24 kredītu atgūšanu

Piektdien, 20. septembrī, Finansu ministrijas vadītāji rīkoja kārtējo preses konferenci. Ar žurnālistiem tikās finansu ministrs Aivars Guntis Kreituss, investīciju un kredītpolitikas valsts ministre Sarmīte Jēgere, departamenta direktore Sarmīte Jumīte un padomniece juridiskajos jautājumos Ingrīda Labucka.

Ministrs Aivars Guntis Kreituss informēja, ka aizvadītajās pāris dienās kopš Ministru kabineta sēdes, kurā tika akceptētas 1997. gada valsts budžeta likumprojekta galvenās vadlīnijas un pamatskaitļi, ir veikti pēdējie precizējumi un jau pirmdien, 23. septembrī, valsts budžeta projekts tiks izsniegts Saeimā deputātiem. Plānots, ka 7. oktobrī to izskatīs pirmajā lasījumā.

Tāpat ministrs īpaši pakavējās pie izmaiņām nodokļu likumdošanā. No 1997. gada 1. janvāra sociālais nodoklis tiks samazināts par vienu procentu. Šī nodokļa sadalījums starp darba devēju un darbinieku būs attiecīgi 28 un 9 procenti. Paredzēti arī akcīzes nodokļa grozījumi. Tā kā sagaidāms dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmes pieaugums, tad Finansu ministrijas budžetā ir iedalīti 3 miljoni latu, kurus paredzēts atmaksāt zemniekiem par dīzeļdegvielas sadārdzinājumu. Taču, kā piebilda ministrs, daudzi zemnieki šo kompensāciju nepieprasot. Tas norādot, ka daļa zemniecības lauksaimniecības tehnikai nepieciešamo degvielu nopērk kā kontrabandas preci par pazeminātām cenām, vai arī viņiem šī kompensācija par dīzeļdegvielas sadārdzinājumu nemaz nav vajadzīga. No 1. janvāra alus ar etilspirta saturu virs 5,5 procentiem tiek aplikts ar akcīzes nodokli. Tiks paaugstināta arī absolūtā alkohola likme par vienu litru.

Runājot par pēdējās dienās izdarītajiem grozījumiem valsts budžeta projektā, ministrs minēja kompensāciju izmaksas reabilitētiem pilsoņiem, kas tiek palielinātas no 3 miljoniem latu līdz 3,3 miljoniem. Patlaban valsts budžeta deficīts esot 30,3 miljoni. Taču tas samazinoties, un sagaidāms, ka mēneša beigās deficīts jau būšot mazāks par 30 miljoniem. Turpretī nenomaksāto nodokļu kopsumma ir palielinājusies, sasniedzot 137 miljonus latu. To veido nenomaksātais ienākumu nodoklis — 45 miljoni latu (iedzīvotāju nenomaksātā nodokļa daļa — 9,5 miljoni, uzņēmumu nenomaksātā daļa — 35,5 miljoni), īpašuma nodoklis — 19 miljoni, pievienotās vērtības nodoklis — 57,5 miljoni, akcīzes nodoklis — 15,6 miljoni. Šajā sakarā nākamajā gadā plānots sodu un sankciju veidā no nodokļu nemaksātājiem iekasēt 6 miljonus latu. Šis skaitlis noteikts, vadoties no šā gada prognožu precizitātes.

Preses konferences turpinājumā ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:— Par nākamā gada budžetu — vai ir apmierināts Aizsardzības ministrijas pieprasījums muzeja (simts darbinieki) vajadzībām iedalīt 150 tūkstošus latu?

Aivars Guntis Kreituss: — Aizsardzības ministrijai nākamā gada budžetā līdzekļi ir iedalīti. Cik no tā būs muzeja vajadzībām, uzreiz nevaru pateikt. Taču par to, vai tāds darbinieku daudzums ir nepieciešams, prese ir rakstījusi. Lai tagad par to spriež deputāti Saeimā, jo Aizsardzības ministrijai naudas pietrūkst pat karavīru ikdienas vajadzību apmierināšanai. Es negribu uzņemties vērtētāja lomu.

Jautājums: — Vai ir izlemts, kādā veidā tiks atmaksāti tie 20 miljoni latu, kas tika nepareizi iekasēti no iedzīvotājiem, kuru gada ienākumi pārsniedza 3,6 tūkstošus latu?

Aivars Guntis Kreituss: — Likumā ir rakstīts, ka jānosaka ar nodokļiem neapliekamais minimums, taču Ministru kabineta noteikumos ir parādījušies divi minimumi. Un tagad ierēdņi pēc sava ieskata sāk šķirot, vai tu esi bagātāks vai nabagāks. Es pats esmu samaksājis nodokli, vadoties no norādītās summas 3600 latu, kas ir Ministru kabineta noteikumos, bet nepareizi traktēts attiecībā pret likumu. Es domāju, ka, tiklīdz atgriezīsies premjers no ārzemēm, mēs runāsim par šo jautājumu. Jāņem vērā, ka likums ir pārāks par Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem.

Jautājums: — Kā jūs rīkosities tādā gadījumā, ja attīstība finansu sfērā nākamajā gadā būs labāka nekā jūs esat patlaban prognozējis, un valsts budžetā radīsies pārpalikums?

Aivars Guntis Kreituss: — Nauda jau pāri nepaliks, taču pirmais, ko tādā gadījumā mēs darīsim, būs pensiju un mazo algu palielināšana. Ja varētu turpināt tikpat stingru kursu kā līdz šim, tad pie tāda stāvokļa mēs varētu nonākt. Iespējas ir. Taču ne mēs te Finansu ministrijā to izšķirsim — tam jānotiek atklāti. Es katrā gadījumā esmu par minētajām divām prioritātēm.

Jautājums: — Budžeta projektā jūs piedāvājat noteiktu ienākumu plūsmu. Uz kā pamatojoties ir noteiktas jūsu finansu prognozes? Kāds ir plānotais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps? Kāda tiek plānota inflācija?

Aivars Guntis Kreituss: — Pirmais rādītājs ir nacionālais kopprodukts, kas šogad aptuveni ir 2,6 miljardi latu. Nākamajā gadā tas tiek plānots 2,9 miljardi. Iekšzemes kopprodukta pieaugums varētu sasniegt trīs procentus. Ar Starptautisko Valūtas fondu esam vienojušies, ka nākamgad šim rādītājam vajadzētu būt no diviem līdz trim procentiem. Inflācijas prognoze, ko noteica šī fonda eksperti, ir 10 līdz 12 procenti gadā. Mēs plānojam 13 procentus. Tas ir mazāks nekā budžeta kopējais pieaugums — kaut vai budžeta pamatdaļā, kas pieaug gandrīz līdz 500 miljoniem latu. Plānojam, ka ieņēmumi no nodokļu iekasēšanas pieaugs par 4,2 procentiem. Un vēl ir dažāda veida rezerves, tostarp tādas, kas nav iekļautas budžeta projektā.

Jautājums:— Kāpēc jūs uzskatāt, ka 1997. gadā vajadzētu samazināt pievienotās vērtības nodokli?

Aivars Guntis Kreituss: — Tā ir mana subjektīvā pārliecība, jo es zinu, kāda situācija valda uzņēmēju vidē. Tāpat zinu, kā norit šī nodokļa maksāšana un izvairīšanās no tā. Daudzi savu izvairīšanos no šī nodokļa maksāšanas pamato ar to, ka nespējot citādāk saglābt savu biznesu. Mēs, protams, varam pierādīt, ka šī nodokļa maksājumi vēl nesagrauj viņu uzņēmumus, un blēdīšanās nav nepieciešama, taču uzņēmēji cenšas pierādīt pretējo. Ceram, ka, samazinot šo nodokli, maksājumi tiks veikti godīgāk.

Jautājums:— Vai jūs esat prognozējuši, cik liela ieņēmumu daļa tiek zaudēta ēnu ekonomikas dēļ?

Aivars Guntis Kreituss: — Tādi aprēķini ir. Es šo prognozi minu, vadoties pēc akcīzes nodokļa. Ja runājam par alkoholu un tabaku, tad ir skaidrs, ka alkohola akcīzes nodokli iekasējam apmēram 60 procentu apmērā, tabakas — 50 procentus. Tie ir redzamākie rādītāji. Šos rādītājus uzlabot ir grūti, kaut darīts tiek daudz. Ja vērtē stāvokli degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanā, tad jāsaka, ka tas ir uzlabojies.

Jautājums: — Vai jūs varētu sniegt arī pārskatu par mērķdotācijām pašvaldībām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē pašvaldībām?

Aivars Guntis Kreituss: — Tāds materiāls ir sagatavots. Tas vēl jāapspriež kopā ar valsts ministru Ernestu Jurkānu un vairākiem pašvaldību vadītājiem. Ja kāds grib teikt, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam ieplānotā summa ir par vairākiem miljoniem mazāka nekā iepriekšējā gadā, tad netiek pateikts, kāda summa šajā fondā ielikta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tā ir 189 miljoni latu — par 23 miljoniem lielāka nekā šogad. Tiek runāts par to, kas kļuvis mazāk, bet “aizmirst”, kas palielināts.

Tad saruna ievirzījās par valsts ārējiem parādiem un problēmām, kas izveidojušās ap G–24 kredītiem.

Ārējo parādu vadības departamenta direktore Sarmīte Jumīte pastāstīja par G–24 kredītu sadalīšanas principiem. Savukārt Ingrīda Labucka, padomniece juridiskajos jautājumos, pievērsās problēmām, kas saistītas ar G–24 kredītu saglābšanu un grozījumiem kredītiestāžu likumā. Šā gada jūnija vidū tika izstrādāti noteikumi, kas paredzēja, kā maksātnespējīgo banku kredītus nodot citām bankām. Jau 2. jūlijā divpadsmit bankām tika izsūtīti piedāvājumi pārņemt šos tranzītkredītus. Uz šo piedāvājumu esot reaģējušas septiņas bankas, bet kaut kādu ieinteresētību izrādījušas piecas. Taču galu galā tikai banka “Parekss” izteikusi gatavību pārņemt depozītbankas “Olimpija” un komercbankas “Aleja” kredītus, par “Talsu bankas” kredītiem interesējušies “Unibanka”, arī “Hipotēku un zemes banka”. “Galvenie kritēriji, kurus mēs izvirzījām kredītu pārņēmējām komercbankām,” teica Sarmīte Jumīte, “bija šādi: gatavība uzņemties papildu garantijas un saistības šo kredītu apmaksāšanā, otrs — vai komercbanka ir gatava pārņemt maksātnespējīgās vai likvidējamās bankas visus kredītus vai tikai atsevišķus kredītus, un trešais — vai komercbanka laikus veiks neapmaksāto kredītu piedziņu un kāds būs tās atalgojums par piedziņas izdarīšanu.”

Bet Sarmīte Jēgere informēja, kuras bankas pieteikušās pārņemt maksātnespējīgo banku kredītus un kādus noteikumus tās izvirzījušas. Būtiski pieminēt, ka neviena komercbanka nav izrādījusi gatavību uzņemties papildu garantijas. “Diemžēl šie G–24 kredīti netiek uzņemti kā laba dāvana,” teica valsts ministre. “Gluži pretēji, mums gandrīz vai jālūdzas, lai tie, kas atteikušies tos pārņemt, tomēr vēl padomātu. Mēs 10. septembrī komercbankām izsūtījām speciālu vēstuli par “Banku Baltija”. Varbūt kāda tomēr vēlas pārņemt šos kredītus. Lai glābtu radušos situāciju, esam iesnieguši Saeimā projektu izmaiņām likumā par kredītiestādēm. Ja to apstiprinās, Finansu ministrijai pavērtos iespēja pārņemt šo “Bankas Baltija” kredītu portfeli, jo patlaban katra diena nes lielus zaudējumus. Runājot par visiem G–24 kredītiem kopumā, gribu pateikt: prognoze rāda, ka šo kredītu atmaksāšanas iespēja varētu sasniegt 24 procentus, tajā skaitā “Bankai Baltija” — 23, “Olimpijai” — 12, “Alejai” — 50, Depozītu bankai — 14, Talsu bankai — 70 procentu.”

Preses konferences beigās valsts ministre atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Daudzus interesēja, cik liela varētu būt tā kredītu summa, kuru, kā saka, nāksies “ierakstīt skurstenī”. Uz to Sarmīte Jēgere atbildēja, ka “Bankā Baltijā” šie kredīti sastāda 16 miljonus 210 tūkstošus dolāru. Ja rēķinātu, ka 23 procenti tiks atgūti, tad pārējā summa tiešām norakstāma zaudējumos. Visu maksātnespējīgo un likvidējamo banku neatgriezto kredītu summa esot 35 693 562 dolāri. Apmēram 24 procentus no šīs summas varēšot atgūt. Pārējo segšot ar riska un rezerves fondos šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem

Savukārt Aivars Guntis Kreituss piebilda, ka visā šajā kredītu atgūšanas procesā ir jānostiprina jautājuma juridiskā puse un jāievieš lielāks tā “caurspīdīgums”, lai novērstu iespējamos pretlikumīgos darījumus starp bankām. Un lai nodokļu maksātājiem nenāktos segt lielāko daļu no šiem zaudētajiem kredītiem.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Par valsts pamatbudžetu: finansu analīze 1996.gadam (tükst. latu). Operatīvie dati par septembri

Izlīdz. konts Mēnesis Ieņēmumi

(t.sk. valūtas konversija) Budž. iestāžu papild. ieņ. no maksas pakalp. Izdevumi Finansu

deficīts Līdzekļu atlikumu izmaiņas Kopējā aizņemšanās Kredīts (-), depozīts (+) Latvijas

Bankā Komerc.

banku kredīti Aizņēm. ārējā tirgū Valsts iekšējā aizņēm.

vērtspapīri Pirmsterm. dzēstās

parādzīmes Speciālo budžetu atlikums

Valsts budžeta līdzekļu atlikums uz gada sākumu –2 739

Janvāris 37 686 0 34 219 3 466 3 298 169 15 950 0 0 –11 144 5 363 –12 324 –415

Februāris 29 879 84 36 047 –6 084 –145 –5 938 –490 548 0 1 772 –10 095 1 984 343

Marts 32 774 1 747 44 482 –9 960 3 799 –13 759 7 600 –1 132 0 –12 301 435 –8 357 –5

Aprīlis 37 470 2 516 41 208 –1 222 –2 751 1 529 –5 510 –346 0 3 074 0 5 026 –715

Maijs 40 576 1 771 41 458 889 252 637 6 900 –747 0 –2 616 0 –3 124 224

Jūnijs 29 996 1 740 41 124 –9 388 318 –9 706 –5 380 0 0 –3 402 0 –1 479 554

Jūlijs 35 229 2 583 38 461 –649 40 –689 15 490 –7 000 0 –5 529 0 –3 662 12

Augusts 33 199 1 563 36 304 –1 537 –897 –640 –8 300 7 000 0 –279 0 938 1

Septembris 21 258 240 27 365 –5 867 433 –6 300 –12 110 3 0 –375 0 6 182 1

Kopā 298 067 12 249 340 667 –30 352 4 346 –37 437 14 150 –1 674 0 –30 800 –4 297 –14 816 0

Septembris

2 548 24 1 541 –970 –1 411 442 0 0 0 0 0 441 1

3 1 504 62 2 277 –711 1 487 –2 198 3 280 –6 000 0 0 0 522 0

4 1 452 49 3 497 –1 995 –368 –1 627 –4 680 0 0 0 0 3 053 0

5 –430 76 4 837 –5 191 1 829 –7 020 –5 070 0 0 0 0 –1 950 0

6 1 041 66 4 282 –3 175 –1 526 –1649 –450 –2 000 0 –223 0 1 024 0

9 1 421 203 2 447 –823 64 –886 –2680 0 0 0 0 1 794 0

10 1 595 –572 1 810 –788 3 847 –4 635 –2 200 0 0 0 0 –2 435 0

11 1 407 49 1 145 311 –2 498 2 809 –1 400 2 000 0 0 0 2 225 16

12 1 087 77 905 259 –1 027 1 285 –4 670 6 000 0 0 0 –25 –20

13 2 682 52 1 194 1 539 1 586 –46 –570 –6 0 –152 0 681 0

16 4 350 39 1 967 2 422 389 2 033 1 080 557 0 0 0 360 36

17 3 120 67 602 2 585 –315 2 900 2 530 0 0 0 0 370 0

18 1 482 47 861 668 –1 624 2 293 2 720 –548 0 0 0 121 0

19 0 0 0

20 0 0 0

23 0 0 0

• Valsts autoceļu fondā ieskaitīti Ls 1 649 167.

Septembris kopā 21 258 240 27 365 –5 867 433 –6 300 –12 110 3 0 –375 0 6 182 1

Parāds

Uz 01.01.96. –128 022 –1 638 –126 384 –15 750 –7 141 –31 102 –75 817 4 297 –871 0

Janv. – Sept. 298 067 12 249 340 667 –30 352 4 346 –37 437 14 150 –1 674 0 –30 800 –4 297 –14 816 0

Kopā 298 067 12 249 340 667 –158 374 2 708 –163 820 –1 600 –8 815 –31 102 –106 617 0 –15 687 0

Izziņa par Valsts sociālās apdrošināšanas budžetu

Fonda brīvo līdzekļu atlikums uz gada sākumu 16 451

Janv. – Sept. 218 554 1 364 234 234 –14 316 2 135

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Valsts kases pārskats: par valsts budžetam nenomaksātiem nodokļiem (tūkst. latu) uz 1.09.96.

Klasifikā- Rādītāji Rindas parāds uz parāds uz parāda

cijas kods kods 1996.gada 1996.gada apjoma

1.janvāri 1.septembri izmaiņas

Kopā nenomaksātie nodokļi 01 133 345,9 137 369,1 4 023,2

1.0.0.0. Ienākuma nodokļi 02 45 941,7 45 095,4 -846,3

1.1.0.0. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 03 9 898,9 9 455,0 -443,9

1.2.0.0. Uzņēmumu ienākuma nodoklis 04 36 042,8 35 640,4 -402,4

4.0.0.0. Nodokļi no īpašuma 05 16 051,2 18 961,7 2 910,5

5.0.0.0. Iekšējie nodokļi par

pakalpojumiem un precēm 06

5.1.0.0. Pievienotās vērtības nodoklis 07 56 950,6 57 660,9 710,3

5.2.0.0. Akcīzes nodoklis 08 13 292,2 15 651,1 2 358,9

5.4.0.0. Nodokļi un nodevas atsevišķiem

pakalpojumu veidiem 09

5.5.0.0. Nodokļi, nodevas un maksājumi par

tiesībām lietot atsevišķas preces 010

6.0.0.0. Muitas nodoklis 011

7.0.0.0. Pārējie nodokļi (valsts

kapitāla izmantošana) 012 1 110,2 -1 110,2

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss