INFORMĀCIJA

Pie Valsts prezidenta

—Tautību konsultatīvā padome

Piektdien, 20.septembrī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Tautību padomes pārstāvjiem Vladlenu Dozorcevu, Rafi Haradžanjanu, Ilmāru Geigi, Ilgu Apini un Borisu Cilēviču (attēlā).

Kā zināms, Valsts prezidents pirmo reizi Latvijā dzīvojošo Tautību konsultatīvo padomi, kas izveidota pēc prezidenta iniciatīvas, uz tikšanos Rīgas pilī aicināja š.g. 16.jūlijā.

Prezidents runāja par to, ka Tautību padomes darbībai jānorit nepārtraukti un nepieciešams izstrādāt rīcības programmu tuvākajiem mēnešiem. Viņš uzsvēra Tautību padomes īpašo nozīmi, īstenojot tās darbības mērķi — pilsoniskās saskaņas veicināšana un stiprināšana valstī. G.Ulmanis uzklausīja Tautību padomes pārstāvju priekšlikumus par dažādu ar tautību jautājumu saistītu problēmu risinājumu valstī un uzaicināja dalīties pārdomās par to, kāds ir Latvijas sabiedrības attīstības nākotnes modelis.

Tikšanās laikā tika apspriesta Pilsonības likuma darbība Latvijā, pieskaroties naturalizācijas procesa vairākiem aspektiem. V.Dozorcevs runāja par to, ka šim procesam ir jāveicina reāla cilvēku integrācija sabiedrībā. I.Apine uzsvēra, ka likumdošana Latvijā attīstās pareizā virzienā, piebilstot, ka kavējas likumu izpildes gaita.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka tautību jautājums jāskata, iedziļinoties likumsakarībās un rodot tam tālredzīgu pieeju.

Tika runāts arī par Valsts prezidenta vizīti Eiropas Padomē, kas notiks no 23. līdz 25.septembrim.

Valsts prezidenta preses dienests

— Naturalizācijas pārvaldes priekšniece

Piektdien, 20.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani (attēlā), lai pārrunātu naturalizācijas gaitu un ar to saistīto problemātiku. Šis jautājums prezidentam īpaši aktuāls pirms uzstāšanās EP Parlamentārajā asamblejā 24.septembrī.

E.Aldermane informēja par Naturalizācijas pārvaldes struktūru un darbību, uzsverot, ka šī ir vienīgā institūcija Latvijā, kas šobrīd darbojas pēc reģionālā principa (pārvalde dibināta 1995.gada 1.februārī).

E.Aldermane sniedza īsu ieskatu naturalizācijas procesā: Latvijā šobrīd ir ap 700 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, no kuriem ap 550 tūkstošiem šobrīd saskaņā ar likumdošanu nevar pretendēt uz pilsonību. Tiek lēsts, ka ap 250 tūkstošiem nepilsoņu nevēlas iegūt Latvijas pilsonību un diezin vai to kādreiz vēlēsies.

Šogad Latvijas pilsonībā tiks uzņemti aptuveni 400 jauniešu vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kuri pilsonību ieguvuši vispārējā pieteikumu kārtībā, bet kopumā līdz gada beigām Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, kopš darbojas Naturalizācijas pārvalde, būs ieguvuši apmēram 4 tūkstoši.

Tā kā Pilsonības likums nosaka stingru vecuma limitu pretendēšanai uz pilsonību ik gadu (1996.gadā vecumā no 16 līdz 20 g., 1997.gadā vecumā no 20 līdz 25 g. u.tml.), šogad pretendentu grupa sastāda 33 tūkstošus cilvēku, no kuriem pieteikušies tikai 450 jaunieši. Kaut arī nepilsoņu jaunatnes vidū veiktā aptauja liecina, ka ap 63% vēlētos Latvijas pilsonību, tikai 8% jūtas pietiekami sagatavoti un zinoši, lai uz to pretendētu. Galvenais šķērslis ir sliktās latviešu valodas un Latvijas vēstures zināšanas.

E.Aldermane informēja prezidentu par virkni likumdošanas ierosinājumu, ko Naturalizācijas pārvalde ieteikusi vairākām Saeimas komisijām, taču rezultātu pagaidām neesot. Galvenokārt šie labojumi saistās ar praktiskās darbības gaitā konstatētām nepilnībām Pilsonības likumā, tomēr, kā liecina politiķu neatsaucība, vairākums nevēlas tam pievērsties, lai neizpelnītos antipatriota tēlu.

Tā, piemēram, likumdošanas nepārdomātības dēļ šobrīd 17 tūkstoši latviešu un līvu nevar ne reģistrēties, ne naturalizēties. Jau pusgadu šis jautājums ir pārvaldes darbības epicentrā, bet Saeima uz vairākkārtējiem rakstiskiem ierosinājumiem neesot pat reaģējusi.

Naturalizācijas pārvaldes darbībai sistemātiski seko EDSO misijas pārstāvji Latvijā, kas izteikuši atzinību šīs institūcijas darbam.

Ņemot vērā naturalizācijas procesa gaitu un likuma normas Latvijā, Eiropas Padomes deputāti varētu jautāt G.Ulmanim par to, kāpēc, sasniedzot zināmu vecuma robežu, pilsonības iegūšanas eksāmenos nav noteikti nekādi atvieglojumi, vai, piemēram, kāpēc eksāmenos ir jāraksta atstāstījums, kas ir tipiska atmiņas, bet ne valodas pārbaude u.tml.

Naturalizācijas pārvaldes darba prakse liecina, ka apmēram 10% no pilsonības pretendentiem nevar nokārtot valodas eksāmenu un 10% — vēsturi.

Uzklausījis E.Aldermanes informāciju, G.Ulmanis teica: “Man bieži vien nav skaidrs, kāda ir atsevišķu politiķu nostāja pret sabiedrības nākotnes modeli — vai mēs vēlamies integrēt citu tautību cilvēkus, vai atbrīvoties no viņiem. Šajā jautājumā jābūt precīzai valsts politikas definīcijai. Precīzāk jautājums ir par to, cik lielā mērā Latvija ir ieinteresēta sev lojālu cilvēku integrēšanā, vai cik lielā mērā gribam paši ar savu darbību radīt pretspēku un ienaidnieku savai valstij. Un, vai integrējot lojāli noskaņoto sveštautiešu daļu, mēs vienlaikus nenostiprinām arī savu identitāti?”

Valsts prezidenta preses dienests

— Starptautiskā Sarkanā Krusta prezidents

Vakar, 23.septembrī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Starptautiskā Sarkanā Krusta prezidentu Kornelio Sommarugu.

Starptautiskā Sarkanā Krusta prezidents pauda savu prieku par sadarbības iespējām ar Latvijas Sarkanā Krusta organizāciju, kas ir viena no 169 Sarkanā Krusta organizācijām, ar kurām sadarbojas Starptautiskais Sarkanais Krusts. Kā galvenos Starptautiskā Sarkanā Krusta darbībā viņš minēja organizācijas centienus būt par starpnieku dažādos bruņotos konfliktos, kur tiek pārkāptas cilvēku tiesības, propagandējot cilvēktiesību normas un cenšoties novērst cilvēku ciešanas. K.Sommaruga uzsvēra, ka Sarkanā Krusta organizāciju pamatprincips ir būt neitrālām un neatkarīgām. Starptautiskā Sarkanā Krusta prezidents izteica cerību, ka Latvijas Sarkanais Krusts tiks atzīts par neatkarīgu, humanitāru institūciju, piešķirot tai zināmas privilēģijas. Viņš runāja par nepieciešamību iekļaut valstu likumdošanā Ženēvas konvencijas noteikumus.

Latvijas Valsts prezidents pieskārās vairākiem psiholoģiskiem aspektiem saistībā ar Latvijas Sarkanā Krusta darbību, paužot savu pārliecību, ka ir jāpanāk Sarkanā Krusta darbības atjaunošana daudz aktivākās pozīcijās.

K.Summaruga teica, ka viens no viņa vizītes mērķiem ir apzināt, kā vislabāk Latvija varētu iekļauties starptautiskajā tautu kopienā, kas darbojas Ženēvas humanitārā likuma ietvaros. Starptautiskā Sarkanā Krusta prezidents arī minēja tās sadarbības formas un metodes, kādā veidā šī organizācija varētu sniegt palīdzību Latvijai, cita starpā minot iespēju finansēt Ženēvas likumu tulkošanu latviski, kā arī izteica lūgumu virzīt valsts darbību tā, lai tiktu sekmēta Ženēvas konvencijas noteikumu pieņemšana visā pasaulē. Šajā sakarībā tika runāts par Latvijas Valsts prezidenta vizīti Strasbūrā un uzstāšanos ar runu Eiropas Padomē.

Valsts prezidents izteica apbrīnu fanātismam un uzņēmībai, ar kādu Starptautiskā Sarkanā Krusta prezidents darbojas, cīnoties par cilvēktiesību normu ievērošanu visā pasaulē, un vēlēja veiksmi ar šo darbu saistīto problēmu risināšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pirmo reizi — pie Latvijas Sarkanā Krusta

Vakar arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā notika starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas prezidenta Kornelio Sommaruga un Latvijas Sarkanā Krusta prezidenta Dr. Ulda Lauča preses konference. Tās ievadā prezidents K.Sommaruga izteica gandarījumu par iespēju Rīgā tikties ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kā arī ar ārlietu ministru un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru. Augstu viesis novērtēja arī iespēju tikties ar Latvijas Sarkanā Krusta vadību, kas devusi iespēju nodibināt jaunus kontaktus. Viņš Latvijas Universitātē nolasījis lekciju par Starptautiskā Sarkanā Krusta misiju pasaulē.

Kornelio Sommaruga uzsvēra, ka Starptautiskajam Sarkanajam Krustam jau ir 133 gadi un ka tas ir nodibināts, lai aizsargātu un aprūpētu kara upurus.

“Jūs varat vaicāt, kāpēc es esmu ieradies Latvijā, ja šeit nav kara upuru?” teica Kornēlijs Sommaruga. “Jā, es priecājos, ka tādu šeit nav. Taču manas vizītes mērķis ir sekmēt cilvēku iesaistīšanu humānā misijā visā pasaulē.” Prezidents Sommaruga atgādināja, ka jau 187 valstis ir parakstījušas Ženēvas konvenciju par kara upuru atbalstīšanu. Viņš arī pastāstīja, ka pašlaik Starptautiskais Sarkanais Krusts darbojas trīsdesmit militāru konfliktu rajonos dažādās vietās pasaulē. Prezidents uzsvēra, ka Latvijā viņa pirmais solis ir aicināt mūsu valsts sabiedrību iesaistīties palīdzības sniegšanā kara darbības upuriem dažādos pasaules reģionos.

“Latvijā es ierados, lai veicinātu Starptautiskā Sarkanā Krusta principu iedzīvināšanu Latvijas likumdošanā, kā arī sekmētu starptautisko humānisma izdeju izplatīšanu,” teica Kornelio Sommaruga. “Es ierados arī, lai atbalstītu draugus.” Prezidents Sommaruga arī paziņoja: “Sarunās ar Latvijas valdības pārstāvjiem un prezidentu es uzsvēru, ka Sarkanā Krusta organizācijai jābūt neatkarīgai, taču tai jābūt īpaši labās attiecībās ar valdību.”

Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas prezidents Dr. Uldis Laucis uzsvēra, ka šī ir pirmā tik augsta ranga Starptautiskā Sarkanā Krusta organizācijas vadītāja vizīte Latvijas vēsturē. Dr. Laucis izteica prezidentam Sommarugam un Starptautiskajam Sarkanajam Krustam pateicību par Latvijas Sarkanajam Krustam sniegto palīdzību mūsu valstij tik izšķirīgos gados. Vispirms jau 1991.gadā, kad tika atjaunots Latvijas Sarkanais Krusts — Starptautiskā organizācija Latvijas Sarkanajam Krustam palīdzēja atgūt neatkarīgas organizācijas statusu, kāds tas Latvijas Sarkanajam Krustam bija kopš 1923.gada. Dr. Laucis informēja žurnālistus, ka Starptautiskā Sarkanā Krusta aktivitātes un līdzekļi ļāvuši Latvijas organizācijai iegūt tik nepieciešamos likumdošanas dokumentus cilvēktiesību jomā.

Par Starptautiskā Sarkanā Krusta līdzekļiem šie dokumenti pārtulkoti, un tagad tie ir visur Latvijas Sarkanā Krusta organizāciju rīcībā. Ar Starptautiskā Sarkanā Krusta atbalstu tiks pārtulkotas arī visas četras Ženēvas konvencijas un to divi papildprotokoli — tos varēs izmantot gan Saeima, gan Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un daudzas citas Latvijas institūcijas, kuru kompetenču sfēra skar cilvēka tiesību juridiskos aspektus. Ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas atbalstu Latvijā jau trešo gadu darbojas cilvēku meklēšanas departaments. Dr. Laucis uzsvēra, ka piecdesmit okupācijas gados šāda meklēšanas iespēja Latvijas iedzīvotājiem patiesībā bijusi liegta. “Mēs esam saņēmuši ne vien morālu atbalstu un visu nepieciešamo informāciju no Starptautiskā meklēšanas centra Ženēvā, Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā, bet esam arī saņēmuši tehniku un līdzekļus darbinieku algošanai,” teica Latvijas Sarkanā Krusta prezidents. Dr. Laucis arī augstu novērtēja Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas prezidenta vizītes morālo nozīmi, kas, pēc viņa domām, sekmēs likuma par Sarkano Krustu pieņemšanu mūsu valstī. Dr.Laucis arī izteica cerību, ka augstā viesa vizīte sekmēs Latvijas Sarkanā Krusta sadarbību ar Latvijas Ārlietu, Aizsardzības un Labklājības ministrijām kopējo jautājumu risināšanā. Preses konferences turpinājumā Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas prezidents Kornelio Sommaruga atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par šīs organizācijas pašreizējām aktivitātēm Čečenijā, kur nežēlīgajā karadarbībā cietuši gan karavīri, gan civiliedzīvotāji. Prezidents Sommaruga ar gandarījumu teica, ka nu jau četras nedēļas Starptautiskais Sarkanais Krusts Čečenijā var strādāt daudz labāk, sniedzot medicīnisko palīdzību kā čečeniem, tā arī kara darbībā cietušajiem krieviem. Dienvidos no Groznijas Starptautiskais Sarkanais Krusts ir iekārtojis jaunu lauku hospitāli. Savukārt pašā Groznijā organizācija ir atjaunojusi divu slimnīcu darbu. Prezidents Sommaruga uztraucās par dzeramā ūdens trūkumu Čečenijā — kara laikā ir sabojātas gandrīz visas dzeramā ūdens piegādes sistēmas un radušās reālas epidēmijas briesmas. Tāpēc Starptautiskais Sarkanais Krusts Čečenijā realizē vairākas ūdens apgādes programmas, vispirms Gudermesā un Groznijā. Varākās vietā Čečenijas austrumu un rietumu rajonos organizēta cilvēku barošana no pārvietojamajām virtuvēm. Kornelio Sommaruga uzsvēra, ka Starptautiskais Sarkanais Krusts Čečenijā sācis savu darbību 1994.gadā vēl pirms Krievijas Federālo spēku ierašanās, un šajā laikā oranizācijas darbībā bijuši gan kāpumi, gan kritumi.

Tālāk atbildot “Latvijas Vēstnesim”, Kornelio Sommaruga plaši izanalizēja Starptautiskā Sarkanā Kusta organizācijas attieksmi pret gūstekņiem. Pēc prezidenta Sommarugas domām, pilsoņu karā sagūstītās personas nebūtu saucamas par politieslodzītajiem. Viņš atsaucās uz savu sarunu pirms trim nedēļām ar Krievijas ārlietu ministru Primakovu — tās laikā runāts arī par iespējām atbrīvot Čečenijas kara laikā sagūstītos cilvēkus. Gūstekņu atbrīvošanu un kara laikā pazudušo cilvēku atrašanu prezidents Sommaruga uzskata par ļoti svarīgiem militāru konfliktu izbeigšanā un mierīgas dzīves atjaunošanā. Viņš minēja, ka tikai pērn Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvji tikušies ar vairāk nekā 150 tūkstošiem gūstekņu apmēram 85 pasaules valstīs. “Mēs apmeklējam gūstekņus, lai pārliecinātos, ka viņi ir dzīvi un ka viņi dzīvo cilvēciskos apstākļos,” teica Kornelio Sommaruga, piebilstot, ka dažos gadījumos, kā tas ir Ruandā divus gadus pēc tur notikušā genocīda, viņa vadītā organizācija pieprasa, lai gūstekņi tiktu nodoti tiesai un lai tā noskaidro gūstekņu juridisko vainas pakāpi. Prezidents Sommaruga arī piebilda, ka daudzos gadījumos pasaulē ir grūti atšķirt kara darbībā sagūstītos cilvēkus no personām, kas ieslodzījumā nokļuvuši par kriminālnoziegumiem — šāda situācija esot ļoti raksturīga Tadžikistānā.

Pēc preses konferences sarunā ar “Latvijas Vēstneša” pārstāvi Kornelio Sommaruga uzsvēra, ka viņam bijusi īpaša vēlēšanās savu Baltijas valstu apmeklējumu sākt tieši ar Rīgu.

Šodien, 24.septembrī, Kornelio Sommaruga dodas uz Tallinu, bet pēc tam apmeklēs Viļņu. Rīga, pēc viņa domām, ir Baltijas valstu centrālā pilsēta. Interesi par Latviju viņam vairojušas arī mūsu dzejnieka Raiņa piemiņas vietas Lugāno. Rīgā uz viesi dziļu iespaidu atstājusi pilsētas, it īpaši Vecrīgas, intensīvā restaurācija. Bet viena no aktuālākajām Latvijas problēmām, pēc viesa domām, esot biežā valdību maiņa, kas notiekot “gandrīz kā Itālijā”. Šajā jomā Kornelio Sommaruga mums no sirds vēlot lielāku stabilitāti. Viesis runāja arī par mūsu valsts iedzīvotājiem, kam ikvienā valsī, kur šādas minoritātes eksistē, jāpievērš īpaša uzmanība. Taču Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas prezidents nedomā, ka Latvijā minoritāšu jautājums būtu īpaši sasāpējusi problēma.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors