Ministru kabineta rīkojums Nr. 243

Rīgā 2017. gada 22. maijā (prot. Nr. 25 12. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 7.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 7.0. versijā projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" (turpmāk – projekts) aprakstu (pielikums) un projekta izmaksas 5 000 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 449 953 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 161 144 euro segt no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 288 809 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 22. maija
rīkojumu Nr. 243)

Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) projekts "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" (turpmāk – projekts) paredz ieviest publisko pakalpojumu daudzkanālu piegādes tehnoloģisko nodrošinājumu vienlaikus ar centralizēto platformu un infrastruktūras attīstību valsts pārvaldē. Projekta īstenošana ir saistīta ar programmas "PMLP un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vesto reģistru un Valsts ieņēmumu dienesta sistēmu un pakalpojumu modernizācija uz atjaunināto platformu un infrastruktūras bāzes" mērķu sasniegšanu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) noteiktajiem mērķiem publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei – nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību, ieviešot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju visaptverošu un koordinētu izmantošanu valsts pārvaldes procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā.

Projekta mērķi

1. Nodrošināt vienotu un centralizētu ārzemnieku reģistrēšanu un uzskaiti publiskajā pārvaldē.

2. Atvērt Latvijas elektronisko vidi ārzemniekiem, nodrošinot iespēju ārzemniekiem izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus.

3. Atvieglot personai piešķirto statusu pārvaldību un apliecināšanu.

4. Nodrošināt atbalstu vienotai fizisko personu e-adreses datu uzturēšanai.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas (turpmāk – FPRIS) izveide, pārņemot tajā datus no Iedzīvotāju reģistra (IeR) un Civilstāvokļa aktu reģistra (CARIS).

2. Jaunu e-pakalpojumu ieviešana, piemēram, personas datu piekļuves tiesību konfigurēšana, tas ir, persona pati norāda, kuri uzņēmumi drīkst izmantot personas datus.

3. E-apliecinājuma izveide personas statusa un citu tiesību elektroniskas apliecināšanas nodrošināšanai.

4. FPRIS testa vides attīstība, atvieglojot starpsistēmu saskarņu izstrādi klienta pusē.

5. Atvērto datu iniciatīvas veicināšana, nodrošinot tādas informācijas publiskošanu no FPRIS, kas atbilst tiesību aktiem par personas datu aizsardzību un Informācijas atklātības likuma prasībām.

6. Oficiālās elektroniskās adreses statusa uzturēšana FPRIS iekļautajām fiziskajām personām.

Plānotie rezultāta rādītāji

Plānotie iznākuma rādītāji

Projekta kopējais finansējums ir 5 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Īstenojot projektu, tiks izveidots efektīvs, mūsdienīgs, uz modernām tehnoloģijām balstīts risinājums, kas pastarpināti ietekmēs arī šādas jomas:

1) samazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem;

2) veicinās valsts pārvaldes efektivitāti;

3) uzlabos pakalpojumu pieejamību.

Vienkāršojot valsts pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu Latvijā dzīvojošiem ārzemniekiem, padarot ērtāku un atvieglotāku personas tiesiskā statusa apliecināšanu, izveidojot drošu vidi valsts iestādes komunikācijai un dokumentu apritei ar privātpersonām un novēršot nepieciešamību fiziskai personai atkārtoti iesniegt datus dažādās institūcijās, iedzīvotājiem tiks samazināts administratīvais slogs.

Uzlabojot valsts pārvaldes iestāžu savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu, tai skaitā laika ietaupījumu savstarpējai informācijas apmaiņai, kā arī ietaupot administratīvās izmaksas un optimizējot dažādu resursu izmantošanu (centralizētu IT risinājumu izmantošana, procesu centralizēšana), tādējādi nodrošinot attiecīgo valsts pārvaldes mērķu sasniegšanu ar lietderīgāku resursu izlietojumu un produktivitātes paaugstināšanos ilgtermiņā, tiks veicināta valsts pārvaldes efektivitāte.

Augsta līmeņa PMLP pakalpojumu pieejamības nodrošināšana attīstības tendencēm atbilstošā elektroniskā vidē un jaunu e-pakalpojumu ieviešana uzlabos PMLP pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Lai veiksmīgi sasniegtu projekta mērķus un plānotos rezultātus, ir jāveic izmaiņas un papildinājumi PMLP informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) arhitektūrā un jānodrošina papildu datu apmaiņas saskarnes sadarbībai ar iestāžu informācijas sistēmām (turpmāk – IS).

Projekta ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas nodrošinās šādu ieguldījumu specifiskā atbalsta mērķa 2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" iznākuma rādītājos:

1) līdz 2019. gada 31. decembrim tiks pilnveidoti vai no jauna izstrādāti 15 darbības procesi;

2) tiks izstrādāta viena atvērta informācijas sistēmu platforma;

3) tiks sniegts ieguldījums Latvijas reitinga Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta atbalstītās iniciatīvas ePSIplatform ietvaros veidotajā atkalizmantošanas indeksā PSI Scoreboard – tiks publicētas 13 atvērto, atkalizmantojamo, koplietošanas datu kopas.

Projekta īstenošana ir saistīta ar šādiem VARAM Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansētiem projektiem, kuru īstenošanā PMLP piedalās kā sadarbības partneris:

1) VARAM projekts "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma (PIKTAPS)";

2) Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) projekts "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma";

3) VRAA projekts "Vienotā datu telpa";

4) Kultūras informācijas sistēmu centra ERAF projekts "Mašīntulkošana".

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Projekta īstenošana kopumā veicinās:

1) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanu;

2) publiskās pārvaldes efektivitāti;

3) publiskās pārvaldes informācijas pieejamību.

Atbilstoši projektā plānotajām izmaksām sistēmas izstrādes izmaksas ir 5 000 000 euro, papildus ir uzturēšanas izmaksas 449 953 euro katru gadu pēc projekta īstenošanas. Kopā 10 gadu laikā izstrādes un uzturēšanas izmaksas ir 9 499 530 euro. Projekta īstenošanai būs šādi sociālekonomiskie indikatīvie ieguvumi:

1. Administratīvā sloga samazinājums ārzemniekiem, kuriem tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi izmantot valsts e-pakalpojumus.

Izstrādājot FPRIS, tiks ietaupīts ārzemnieku patērētais laiks informācijas iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai kompetentai iestādei, jo nebūs atkārtoti jānorāda informācija un jau iesniegtie dati būs pieejami citām iestādēm. Pieņemot, ka valsts iestādes katru gadu saņem apmēram 30 000 pieprasījumu¹ (no tiem 18 000 unikālu pieprasījumu) un vidēji viena pieprasījuma iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai ārzemnieki patērē vienu stundu, projekta sociālekonomiskais ieguvums gadā būs apmēram 97 000 euro.

Ietaupījums aprēķināts, reizinot unikālo pieprasījumu skaitu (18 000 pieprasījumu²) ar patērētā laika apjomu viena pieprasījuma sagatavošanai (viena stunda³) un izsakot šo stundu skaitu kā šajā laikā neiegūtos ieņēmumus, stundu skaitu reizinot ar stundas izmaksu likmi (apmēram 5,43 EUR/stundā⁴).

2. Administratīvā sloga samazinājums iedzīvotājiem, automatizēti reģistrējot, apskatot un mainot personas statusus.

Šobrīd valsts iestāžu datubāzēs ir reģistrēti apmēram 650 000 iedzīvotāju, kuriem ir piešķirts īpašs statuss (piemēram, vecuma pensijas saņēmēji, daudzbērnu ģimenes). Pieņemot, ka katru gadu apmēram 10 % iedzīvotāju maina statusu (piemēram, sasniedzot pensionēšanās vecumu) un, pieprasot statusu apliecinošu dokumentāciju un iesniedzot to atlaižu saņemšanai vai citu priekšrocību izmantošanai, kopā gada laikā patērē 2,5 cilvēkstundas, tad sociālekonomiskais ieguvums no automatizētas personas statusa reģistrācijas, apskates un maiņas gadā būs apmēram 760 000 euro.

Ietaupījums aprēķināts, reizinot noteiktu iedzīvotāju skaitu (56 000 personu⁵) ar patērētā laika apjomu statusa apliecinājuma pieprasīšanai un apstrādei (2,5 stundas) un izsakot šo stundu skaitu kā šajā laikā neiegūtos ieņēmumus, stundu skaitu reizinot ar stundas izmaksu likmi (apmēram 5,43 EUR/stundā).

3. Izmaksu ietaupījums, kas rodas, samazinot papīra dokumentu apriti pieprasījumu nosūtīšanai un apstrādei PMLP.

Saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju apmēram 155 000 ārzemnieku ir reģistrēti kādā no valsts informācijas sistēmām. Iestāžu paredzētais reģistrējamo ārzemnieku pieprasījumu skaits ir apmēram 30 000 pieprasījumu gadā. Apmēram 40 % pieprasījumu ir atkārtoti, tāpēc unikālais pieprasījumu skaits ir apmēram 18 000. Pieņemot, ka PMLP un iestāde, kas sagatavo pieprasījumu un saņem atbildi par personas iekļaušanu reģistrā, pieprasījumu izveidošanai, saņemšanai, reģistrēšanai, atbildes sagatavošanai, nodošanai izpildei un vizēšanai kopumā patērē aptuveni divas cilvēkstundas, tad paredzamais kopējais ieguvums gadā ir apmēram 195 000 euro.

Ietaupījums aprēķināts, reizinot unikālo pieprasījumu skaitu (18 000 pieprasījumu) ar patērēto laiku pieprasījuma apstrādei (divas stundas) un izsakot šo stundu skaitu kā šajā laikā neiegūtos ieņēmumus, stundu skaitu reizinot ar stundas likmi (5,43 EUR/stundā).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā sasniedz 10 520 000 euro un ir lielāks par projekta investīciju izmaksām – 5 000 000 euro un uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā – 449 953 euro, kas kopā veido izmaksas 9 499 530 euro apmērā.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards