Z Ziemeļamerikas studiju centra pirmie soļi Rīgā

Vakar, 23.septembrī, Rīgā, Latvijas Universitātē ar zinātnisku konferenci tika atklāts Ziemeļamerikas studiju centrs mūsu valstī. Konference bija veltīta arī Fulbraita programmas pusgadsimta jubilejai, un tajā pulcējās Latvijas Universitātes un citu Latvijas augstskolu vadītāji un mācību spēki, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji. Latvijas Universitātes rektors, profesors Juris Zaķis, sveicot konferences dalībniekus, teica: “Mēs daudz runājam par Ameriku un Kanādu, bet mums ir maz iespēju iepazīties ar šo zemju sabiedrību, studēt tās ekonomiku, kultūru un vēsturi.” J.Zaķis pastāstīja, ka Latvijas Universitātē tiek lasīti kursi Amerikas un Kanādas literatūrā, tiek domāts par Ziemeļamerikas ekonomikas kursa sagatavošanu. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistratūrā iespējamas studijas par Ziemeļamerikas valstīm, interese par šīm studijām ir arī Mākslas akadēmijā un Mūzikas akadēmijā. Rektors Juris Zaķis cer, ka jaunais centrs palīdzēs sadarboties augstskolām atsevišķu mācību kursu, bet ar laiku, iespējams, arī studiju programmu izveidē. Tas paplašinās studentu izvēles iespējas, veidojot pašiem savu studiju programmu, atbilstoši savām interesēm un karjeras vajadzībām.

ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, uzrunājot konferences dalībniekus, pavēstīja: “Mēs Amerikā zinām, ka Latvija ir Eiropas daļa, un cenšamies Latvijai palīdzēt, to apliecināt konkrētos darbos. Mūsu uzdevums ir skaidrs — palīdzēt Latvijai nostiprināt savu neatkarību. Vēstnieks Nepers stāstīja, ka šis projekts tapis divu valstu — ASV un Kanādas — sadarbībā. Savukārt Kanādas pilnvarotais lietvedis Džeralds Skinners teica, ka viņa valstij ir svarīgi nostiprināt saites ar Latviju arī to Kanādā dzīvojošo latviešu vārdā, kuri, gadu desmitiem dzīvodami citā zemē, tomēr palikuši latvieši.

Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs Pēteris Cimdiņš uzsvēra domu par izglītības un intelektuālā potenciāla īpašo nozīmi mazās valstīs, tādās, kāda ir arī Latvija. Šīs valstis ar ierobežotiem dabas resursiem, ir sevišķi ieinteresētas padziļināt savus intelektuālos resursus.

Apsveikumus Ziemeļamerikas studiju centram bija atsūtījušas Sakramento universitāte no Kalifornijas, Viskonsinas un Dienvidkarolīnas universitātes. Jaunā centra nozīmi Latvijas attīstībā akcentēja ASV vēstniecības preses un kultūras atašejs Filips Aivss un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere, par centra struktūru un uzdevumiem informēja studiju centra vadītāja Inta Brikše. Amerikas, Kanādas un Latvijas mācību spēki un izglītības organizatori runā arī par iespējām meklēt jaunas studiju formas. Profesore Džudīte van Slaika Turka, Dienvidkarolīnas universitātes Masu komunikāciju un žurnālistikas koledžas dekāne, dalījās pieredzē par sadarbības padomes lomu universitātes darbībā. Viņas koledžas padomes locekļi ir laikrakstu, žurnālu, TV un radio staciju īpašnieki, redaktori un žurnālisti, kuri palīdz ar spriedumiem par izglītības profesionālo kvalitāti un vajadzībām, kā arī ar finansu investīciju piesaistīšanu izglītībai.

Ziemeļamerikas studiju centrs par savu devīzi lieto vārdus “sazināties un sadarboties”. Jau pirms centra oficiālās atklāšanas tika noslēgti sadarbības līgumi ar vairākām ASV universitātēm. Pašlaik ar ASV valdības un universitāšu palīdzību veidojas centra bibliotēka, arī tā tiks atklāta vēl šogad.

Ziemeļamerikas studiju centra pirmais pasākums jau vakar bija atklāta lekcija “Iedzīvotāju piedalīšanās 1996.gada ASV prezidenta vēlēšanās”, kuru Universitātes Lielajā aulā nolasīja Dienvidkalifornijas universitātes profesors Ronalds Stīls. Centra viesprofesore Džudīte van Slaika Turka šodien, 24.septembrī, vada semināra nodarbības Latvijas banku speciālistiem un arī žurnālistiem par to, kā sabiedrībā veidot banku tēlu un kā plašai publikai izskaidrot banku lomu un funkcijas.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

“Latvijas Vēstnesis” pateicas ASV Informācijas dienestam (USIS) par laipni sarūpētajiem informatīvajiem materiāliem, ko publicējam atsevišķi:

Ziemeļamerikas

studiju centrs

Latvijas Universitātes Ziemeļamerikas studiju centra mērkis ir sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām realizēt intelektuāloā kultūras, akadēmisko un pētniecisko — sadarbību, komunikāciju un informācijas apmaiņu starp Latvijas Republiku un Ziemeļamerikas valstīm, lai nodrošinātu fundamentālu zināšanu un jaunākās zinātniskās informācijas izplatību akadēmiskajā vidē (Mācību spēki, pētnieki un studenti).

Ziemeļamerikas studiju centra uzdevumi:

— izplatīt zināšanas par Ziemeļamerikas zinātni un kultūru;

— dot iespējas iepazīties ar Ziemeļamerikas valstu zinātnieku teorētiskajiem un praktiskajiem pētījumiem dažādās nozarēs;

— iesaistīt Ziemeļamerikas valstu pētniekus un mācību spēkus zināšanu un informācijas izplatīšanā Latvijā par dažādiem aktuāliem zinātniskiem jautājumiem un tēmām kā Ziemeļamerikā, tā arī pasaulē;

—veidot publiskās izglītības modeļus, lai iepazīstinātu ar vispārējiem demokrātijas, valsts attīstības un citiem jautājumiem kā pieaugušos, tā arī jauniešus un bērnus, izmantojot Ziemeļamerikas valstu pieredzi;

— palīdzēt izplatīt informāciju un zināšanas par Ziemeļamerikas valstu sabiedrību politiku, dabu, ekonomiku, kultūru, vēsturi un izglītību;

— radīt iespējas iegūt praktiskas zināšanas biznesā, politikā, komunikācijā un izglītībā, organizējot dažādus mācību pasākumus;

— apmainīties ar informāciju un sadarboties ar Ziemeļamerikas speciālistiem mācību plānu un programmu veidošanā un mācību procesa organizācijas attīstībā;

— sekmēt pētnieciskos projektus, kuros piedalītos Ziemeļamerikas un Latvijas pētnieki, lai nodrošinātu aktuālu pētījumu realizāciju un palīdzētu ieviest un realizēt Latvijā mūsdienīgas pētniecības metodes.

Šie uzdevumi tiks realizēti, izmantojot:

— akadēmiskās studiju programmas;

— publiskās studiju programmas dažādai auditorijai;

— pētnieciskās programmas;

— metodiskās izglītības attīstības programmas;

— kultūras programmas un pasākumus.

Ziemeļamerikas studiju centrs organizatoriski darbosies, veidojot projektu grupas sadarbībā ar citu augstskolu pētniekiem un mācību spēkiem uz laiku, kas nepieciešams konkrēta projekta realizācijai, un atbilstoši iegūtajam finansējumam. Centra tiešo darbu vadīs tā padome — LU mācību spēki un pētnieki, kuru darbs saistās ar dažādu virzienu Ziemeļamerikas studijām.

Lai Ziemeļamerikas studiju centra vadībā un pašu studiju un citu programmu attīstīšanā pilntiesīgi varētu iesaistīties Ziemeļamerikas un Latvijas augstskolas, zinātniskās pētniecības institūti un it visi, kam interesē šie jautājumi, tiks izveidota bezpeļņas sabiedriska organizācija — Ziemeļamerikas studiju fonds. Tā mērķis būs apvienot intelektuālos un finansiālos resursus, lai sekmētu akadēmisko sadarbību starp Latviju un Ziemeļameriku un attīstītu Ziemeļamerikas studijas Latvijā.

Fulbraita programma

Amerikas Fulbraita (Fulbright) programma ir viena no lielākajām un plašāk pazīstamajām zinātnieku, augstskolu pasniedzēju, skolotāju un studentu apmaiņas programmām pasaulē. Programma izveidota 1946.gadā, un šogad plaši tiek atzīmēta tās 50. gadadiena. Kopš programmas sākuma tajā piedalījušies ap 70 tūkstošiem amerikāņu un 130 000 cilvēku no apmēram 140 citām valstīm. Ik gadu tiek piešķirtas no 4700 līdz 5000 stipendijām.

Latvija programmā iekļāvās 1992.gadā. Un, izmantojot šīs programmas finansiālo atbalstu, šajā laikā Latvijas augstskolās un skolās strādājuši ap 15 pasniedzējiem, bet savukārt vismaz 30 Latvijas studenti, pasniedzēji un skolotāji — Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajā mācību gadā Latvijā strādās 5 ASV skolotāji un pasniedzēji, bet Amerikā 3 skolotāji un 3 pasniedzēji un pētnieki no Latvijas.

Fulbraita programma dod patiešām lieliskas iespējas, jo, piemēram, skolotāju apmaiņa ir tieša. Ja kāds no Latvijas pedagogiem dodas strādāt uz ASV, tad viņa vietā skolā strādā amerikāņu kolēģis.

Programmas stipendiāti ir bijuši Juris Zaķis, Edgars Ošiņš, Inese Vaidere, Valters Nollendorfs, Ina Druviete un daudzi citi.

Fulbraita programma ir viena no būtiskākajām, ar kuras atbalstu tiek realizēts Latvijas zinātnieku, pasniedzēju un studentu mācību un pētnieciskais darbs ne tikai ASV, bet vispār ārvalstīs.

Fulbraita programmu izveidoja ASV Kongress, lai uzlabotu “savstarpēju saprašanos starp cilvēkiem ASV un cilvēkiem citās valstīs”, bet savu nosaukumu tā ieguva, lai pieminētu tās sponsora un vēlāk ASV senatora Viljama Fulbraita vārdu. 1995.gadā programmas realizācijai ASV valdība atvēlēja 118 miljonus dolāru (kas bija 72 procenti no programmas budžeta).

Tagad, līdz 11.oktobrim, ir ikgadējais pieteikumu iesniegšanas laiks, un, kā teica ASV informācijas dienesta (USIS) izglītības un kultūras speciālists Ilmārs Mežs, ikvienam varot silti ieteikt izmēģināt spēkus, piesakoties Fulbraita programmā, jo zaudēt neko nevar, bet iegūt gan.