PĒC CEĻA

Pekinā

Latvijas Saeimas deputāti —

par pasaules Starpparlamentu savienības 96.konferenci

Pagājušajā nedēļā, no 16. līdz 20.septembrim, Ķīnas galvaspilsētā Pekinā notika Starpparlamentu savienības 96.konference, turklāt sestdien, 21.septembrī, norisinājās arī savienības Padomes sēde. Šajā starptautiskajā organizācijā ir pārstāvēti 135 pasaules valstu parlamenti. Šoreiz no Latvijas Saeimas konferencē bija četri deputāti — Aivars Endziņš (delegācijas vadītājs), Juris Kaksītis, Aristids Lambergs un Kristiāna Lībane. Starpparlamentu savienības Padomes sēdē ar balstiesībām piedalījās A.Endziņš un A.Lambergs.

Kā vakar preses konferencē izteicās A.Endziņš, diezgan nopietnas diskusijas izraisījušās jau pirmajā konferences dienā, apspriežot darba kārtību. Ar divu trešdaļu balsu vairākumu tajā papildus tika iekļauti jautājumi par kājnieku mīnu ražošanas, uzglabāšanas, realizācijas un pielietošanas aizliegumu (pēc Kanādas un Vācijas ierosinājuma) un par negatīvu attieksmi pret diskriminējošo Helmsa–Burtona likumu (ASV), kas vērsts pret Kubu. Galvenokārt konferencē darbs ticis veikts īpašajās komitejās gatavojot rezolūziju projektu tekstus. Rezultātā visas trīs konferences rezolūcijas piektdien, 21.septembrī, pieņemtas vienbalsīgi. Vienīgi Ķīnai bijuši daži iebildumi pet rezolūciju par kājnieku mīnām, jo tai esot visgarākā apsargājamā sauszemes robeža pasaulē.

Starpparlamentu savienības Padomes sēdē spriests par to, ka turpmāk būtu sarīkojama tikai viena konference gadā (līdz šim gadā bija paredzētas divas konferences), bet starplaikos varētu notikt vairākas specializētas sanāksmes, kas veltītas konkrētiem jautājumiem. Par šādu darbības reformu būs jāizsaka savs viedoklis arī Latvijas deputātiem, kas deleģēti Starpparlamentu savienībā.

Starpparlamentu savienības konferenču rezolūzijām ir aicinājuma jeb ierosinājuma raksturs, taču pagaidām nav tādas institūcijas, kas raudzītos, kā atsevišķas valstis ievēro šīs rekomendācijas. Tāpēc turpmāk organizācijas Izpildkomitejai ieteikts stingrāk pārraudzīt un kontrolēt rezolūciju īstenošanu.

Pirms Starpparlamentu savienības konferences pēc tradīcijas notika arī pasaules parlamentos ievēlēto sieviešu tikšanās. Par tās norisi pastāstīja K.Lībane, kā pārstāve no Latvijas.

Pēc statistikas datiem, 1995.gadā tikai 11,3 procentus no vietām pasaules parlamentu krēslos aizņem sievietes. Turpretī 1988.gadā šis procents bijis 14,6. Tāpēc sevišķi daudz ticis runāts par to, kā sievietes iesaistīt politiskajā darbībā un kā panākt viņu ievēlēšanu parlamentā. Latvijā esošā vēlēšanu sistēma tika vērtēta kā progresīva, jo, kā liecina pieredze, notiekot vēlēšanām pēc sarakstiem, sievietēm ir lielākas iespējas tikt ievēlētām nekā tad, ja notiek balsošana vienmandāta apgabalos. Priekšstats esot tāds, ka Latvija sieviešu tiesisko garantiju ziņā sekojot Eiropas Ziemeļvalstu paraugam un te viss esot kārtībā.

Tiekoties dažādu parlamentu deputātēm, apspriesta arī mājās jeb ģimenē veikto vardarbību problēma. Ir izstrādātas īpašas detalizētas rekomendācijas ANO dalībvalstīm, kas noteikti būtu ievērojamas, sagatavojot pieņemšanai jauno Latvijas krimināllikumu un kriminālprocesa likumu.

Runājot par rezolūciju, kas aicina aizliegt kājnieku mīnu ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju un lietošanu, J.Kaksītis sacīja, ka iepretī Latvijas Republikas nosaukumam bijis rakstīts “neražo un nelieto”. Viņaprāt, mazās valstis iestāsies par pilnīgu šo mīnu aizliegumu, bet lielās valstīs — par kontrolēšanu, par karšu nodošanu atklātībai pēc kara beigām utt.

A.Lambergs strādājis sociālo un ekonomisko lietu komitejā. Tur sagatavota ļoti gara rezolūcija par katra cilvēka tiesībām uz nepieciešamo uzturu. Kā jau parasti attīstītās valstis aicinātas palīdzēt mazattīstītajām zemēm. Taču trūcīgo valstu valdībām jāraugās, lai saņemtā pārtika tiktu sadalīta godīgi un taisnīgi.

Nakamā Starpparlamentu savienības konference notiks 1997.gada aprīlī Korejas Republikas galvaspilsētā Seulā.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Briselē un Īrijā

Vides valsts ministrs Indulis Emsis —

par ES 3. strukturēto dialogu un vides programmām

Vakar, 24.septembrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides valsts ministrs Indulis Emsis rīkoja preses konferenci par vizītēm Briselē un Īrijā.

Briselē Indulis Emsis piedalījās Eiropas Savienības asociēto valstu vides ministru apspriedē, savukārt Īrijā viņš apmeklēja Īrijas Vides ministriju un Finansu ministriju, tikās ar Īrijas vides ministri, iepazinās ar Īrijas mazajām ostām.

“Briselē es piedalījos Eiropas Savienības rīkotajā 3.strukturētajā dialogā,” pastāstīja ministrs. Nedēļu, pirms tam pie mums Latvijā viesojās ES vides aizsardzības direktorāta vadība un komisāre Rita Bjegarde, kas mūs uzaicināja piedalīties šajā pasākumā. Strukturētais dialogs ir sagatavošanās procesam, lai saskaņotu valsts likumus un normatīvos aktus ar Eiropas Savienības likumdošanu. Mūsu ministrija ir atbildīga par sadaļu, ka risina vides aizsardzības jautājumus. Tajā ir vairāk nekā divsimt normatīvo aktu un dokumentu, kas jāintegrē mūsu likumdošanā.”

Kā atzīmēja ministrs, šīs sarunas bijušas konstruktīvas un rezultatīvas. Svarīgi, ka tikušas pecizētas tās vietas Latvijas likumdošanā, ka neatbilst Eiropas Savienības standartiem un ieteikumiem. “Mazai valstij lielas problēmas sagādā tas, ka šī komplicētā noteikumu pakete jāintegrē īsā laikā,” sacīja valsts ministrs. “Mums trūkst kvalificētu speciālistu, kas būtu gatavi par ministrijas iespēju robežās piedāvāto atalgojumu veikt šo darbu. Mēs apspriedām šo problēmu un pieprasījām atbalstu, lai likumdošanas sakārtošanai piesaistītu pieredzējušus juristus, ekonomistus un citus lietpratējus, kas pārzina vides aizsardzības likumdošanu. Mēs runājam arī par to, kā visracionālāk izmantot tos līdzekļus, kurus Eiropas Savienība piešķīrusi šī nolūka realizēšanai. Runa ir par 10 miljoniem ekiju, kas atvēlēti vides jomai visām asociētajām valstīm kopā. Mēs piedāvājām savus risinājumus, lai likumu integrācijas process būtu pietiekami straujš un neatgriezenisks. Taču mums pašiem nopietni jārēķinās ar dzīves līmeni mūsu valstī un iedzīvotāju zemo maksātspēju. Tāpēc, ieviešot papildinājumus vides aizsardzības likumdošanā un izstrādājot jaunus likumus, tie jāveido tā, lai neizraisītu iedzīvotāju nepatiku.”

Pēc apspriedes Briselē Indulis Emsis devās uz Īriju, lai iepazītos ar tās pieredzi, jo tur patlaban tiek īstenota tā vides attīstības programma, kurai Latvija vēl tikai gatavojas. Izrādās, ka Īrija, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir tikai nedaudz lielāka nekā Latvija, no Eiropas Savienības tā sauktā kohēzijas fonda saņem subsīdijas vides aizsardzībai, kas trīs reizes pārsniedz Latvijas valsts gada budžetu.

“Es secināju,” nobeigumā sacīja valsts ministrs, “ka mums, lai Eiropas Savienība sniegtu nepieciešamo atbalstu Latvijai, jau šobrīd jābūt spējīgiem sagatavot tālejošas programmas un jāprot tās aizstāvēt.”

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors