Ministru kabineta rīkojums Nr. 257

Rīgā 2017. gada 24. maijā (prot. Nr. 27 27. §)

1. Apstiprināt Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plānu enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par koordinējošo institūciju plāna īstenošanā.

3. Atbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Institūcijām, kas atbildīgas par alternatīvo pasākumu īstenošanu (norādītas plāna 2. un 3. tabulā), vai attiecībā uz Eiropas Savienības fondu pasākumiem (specifiskajiem atbalsta mērķiem) – Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai – katru gadu līdz 1. novembrim energoefektivitātes monitoringa sistēmas ietvaros ziņot Ekonomikas ministrijai par enerģijas ietaupījumiem, kas gūti, īstenojot attiecīgos pasākumus.

5. Institūcijām, kas atbildīgas par plāna 2.4. apakšnodaļā minētajiem papildu alternatīvajiem pasākumiem, divas nedēļas pēc pasākuma apstiprināšanas informēt Ekonomikas ministriju par pasākuma ieviešanu, tai skaitā par akcīzes nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kā arī par to nodokļu izmaiņām, kas saistīti ar enerģijas patēriņu, un pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma sniegt enerģijas ietaupījumu novērtēšanai nepieciešamo informāciju.

6. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

6.1. līdz 2019. gada 1. jūlijam – plāna starpposma izvērtējumu un, ja nepieciešams, priekšlikumus par papildu pasākumiem un to finansēšanas avotu;

6.2. līdz 2022. gada 1. jūlijam – plāna gala izvērtējumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

(Ministru kabineta
2017. gada 24. maija
rīkojums Nr. 257)

1. KOPSAVILKUMS

2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

2.1. Plāna sasaiste ar plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem

2.2. Obligātais mērķis un tā izpilde

2.2.1. Sasniegšanas grafiks

2.2.2. Īstenotie alternatīvie pasākumi 2014., 2015. gadā

2.3. Alternatīvo pasākumu plāns

2.4. Obligātā mērķa sasniegšanas pārskats un papildus alternatīvie pasākumi

3. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

1. KOPSAVILKUMS

Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, pildot Energoefektivitātes likuma (turpmāk – likums) 4. panta trešās daļas prasības.

Plāna mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā (turpmāk – alternatīvie pasākumi), kas saskaņā ar likumu ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu (turpmāk – EPS), lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto¹ enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014.–2020. gadam (turpmāk – obligātais mērķis).

Ar Direktīvu 2012/27/ES² Latvijai periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam aprēķināts obligātais mērķis 9896 GWh apmērā. 2014. un 2015. gadā valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtais jaunais enerģijas ietaupījums 2020. gadā veidos uzkrāto ietaupījumu 1442,1 GWh apmērā (14,6 % no obligātā mērķa). Kā redzams, līdz šim veikto pasākumu izpilde sniegusi salīdzinoši mazus ietaupījumus, tāpēc šobrīd Latvija atpaliek no plānotās obligātā mērķa sasniegšanas trajektorijas, un to nepieciešams koriģēt atbilstoši pašreizējai situācijai, ņemot vērā gan valsts iespējas nodrošināt veiksmīgu plānoto pasākumu izpildi un to enerģijas ietaupījumu uzskaiti, gan ņemot vērā EPS iekļauto energoapgādes komersantu iespējas veicināt gala patērētāju efektivitāti.

Ar šobrīd identificētajiem alternatīvajiem pasākumiem kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums 2020. gadā tiek prognozēts 4503,2 GWh apmērā. Papildus ietaupījumi 5392,8 GWh apmērā tiks nodrošināti, veidojot EPS, slēdzot brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitātes paaugstināšanu ar tiem energoapgādes komersantiem, kam netiek uzlikts pienākums EPS ietvaros, kā arī papildus alternatīvajiem pasākumiem, ja tas būs nepieciešams. Svarīgs faktors mērķa izpildē ir korekta enerģijas ietaupījumu uzskaite, kas ļauj iegūt informāciju ne tikai par to pasākumu ietaupījumiem, kas ir tieši vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanu, bet arī tādu pasākumu, kuros papildus primāri noteiktajam rezultatīvajam rādītājam kā papildus ieguvums tiek iegūts arī energoefektivitātes uzlabojums. Šobrīd Plānā nav iekļauti visi pasākumi, kuros atbilstoši Energoefektivitātes likuma 15. panta trešajai daļai noteikts enerģijas patēriņa rādītāju ziņošanas pienākums, tomēr ņemot vērā, ka šajos pasākumos var tiks iegūts arī enerģijas ietaupījums, tas tiks uzskaitīts monitoringa sistēmas ietvaros un ieskaitīts obligātā mērķa izpildē.

Plāns nerada papildus ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo tajā iekļautie alternatīvie pasākumi tiek īstenoti esošo valsts budžeta programmu ietvaros. Gadījumā, ja pēc plāna starpposma izvērtējuma tiek konstatēts, ka plānā iekļauto pasākumu kopums nesniedz pietiekamus ietaupījumus, būs nepieciešami papildus alternatīvie pasākumi un attiecīgi arī papildus valsts budžeta finansējums, lai nosegtu iztrūkstošo obligātā mērķa daļu, tomēr šī papildus ietekme uz budžetu pašlaik nav novērtējama

Direktīva 2012/27/ES stājās spēkā 2012. gada 4. decembrī. Ar minēto direktīvu Eiropas Savienība (turpmāk – ES) izveidoja kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai, lai nodrošinātu ES 2020. gada 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanu, kas noteikts arī Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) paziņojumā "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei"³. Direktīvas 2012/27/ES prasību ieviešanai jānodrošina to šķēršļu novēršana, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti.

Ar Ministru kabineta 2013. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 587 "Par Koncepciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos"⁴ (turpmāk – Koncepcija) Direktīvas 2012/27/ES 7. panta prasību pārņemšanai tika atbalstīts risinājuma 2. variants: valsts vai pašvaldības īstenoti energoefektivitātes politikas pasākumi kombinācijā ar EPS.

Latvijai sasniedzamie mērķi ir ietverti ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 129 pieņemtajās Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam⁵ (turpmāk – Pamatnostādnes). Pamatnostādnes paredz šādus mērķus energoefektivitātes jomā:

- primārās enerģijas ietaupījums 2020. gadā – 0,670 Mtoe (28 PJ), mērķis nesaistošs, noteikts arī Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020";

- enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis līdz 2020. gadam – uzkrātais gala enerģijas ietaupījums – 0,850 Mtoe (9896 GWh), mērķis saistošs, noteikts saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES;

- katru gadu renovēti 3 % no tiešās pārvaldes ēku platības (maksimālā prognoze – kopā renovēti 678 460 m²) – mērķis saistošs, noteikts Direktīvā 2012/27/ES;

- samazināt vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei (ar klimata korekciju) par 50 % pret 2009. gada patēriņu (202 kWh/m²), līdz 2020. gadam jāsasniedz mērķis 150 kWh/m² gadā, mērķis nesaistošs;

- energointensitātes samazināšanās no 372,9 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro no IKP 2010. gadā līdz 280 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro no IKP 2020. gadā, mērķis definēts arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam.

Pamatnostādnēs ir norādīti arī rīcības virzieni mērķu sasniegšanai, tostarp, izstrādāt vairākus normatīvos aktus Direktīvas 2012/27/ES prasību pārņemšanai, ieskaitot normatīvo aktu par EPS izveidošanu un īstenošanu, izstrādāt vietējos un reģionālos ilgtspējīgus enerģētikas attīstības plānus un organizēt diskusiju par energoefektivitātes kritēriju iekļaušanu visu valsts atbalsta programmu nosacījumos, lai energoefektivitāte kļūtu par horizontālu starpnozaru politikas mērķi. Pamatnostādnes iekļauj arī Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam⁶ enerģētikas politikas mērķus un rīcības virzienus. Viens no rīcības virzieniem ir "Energoefektivitāte un enerģijas ražošana" ar mērķi nodrošināt tautsaimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp veicinot energointensitātes samazināšanos, ko nodrošina gan īstenotie energoefektivitātes pasākumi enerģijas pārveidošanas sektorā, gan enerģijas gala patēriņa sektoros. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ir svarīga loma ne tikai energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, bet arī klimata pārmaiņu politikas kontekstā. Energoefektivitātes pasākumu īstenošana var sekmēt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildi.

2016. gada 29. martā stājās spēkā Energoefektivitātes likums⁷, kura mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas. Plāna izveidi paredz šī likuma 4. panta trešā daļa. Pasākumi, kas izriet no Energoefektivitātes likuma attiecībā uz energoefektivitātes paaugstināšanu paredz:

1) lielajiem uzņēmumiem⁸ un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem⁹ veikt energoauditu vai ieviest energopārvaldības sistēmu, ieviest energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus;

2) valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lielo pilsētu un novadu pašvaldībām ieviest energopārvaldības sistēmu, ieviest energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus;

3) enerģijas sadales un mazumtirdzniecības uzņēmumiem ieviest pasākumus pie gala patērētājiem un tajos ietaupīt konkrētu enerģijas daudzumu (iepriekš minētā EPS);

4) brīvprātīgas vienošanās noslēgšanas iespēju par energoefektivitātes uzlabošanu.

Vienlaikus Energoefektivitātes likums paredz pienākumu par pasākuma finansējuma piešķiršanu atbildīgajām iestādēm noteikt energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvos rādītājus vai enerģijas patēriņa rādītājus tām aktivitātēm, kas tiešā veidā nav vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to. Kā redzams pēc plānā apkopotajiem pasākumiem, šāda veida ietaupījumi sastāda ievērojamu daļu, tāpēc savstarpējā iestāžu sadarbība ir jo īpaši svarīga.

Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstij obligātā mērķa izpildei jāizveido EPS, kuras ietvaros enerģijas sadales uzņēmumi un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas noteikti kā atbildīgās puses pienākumu shēmā, sniedz ieguldījumu gala patēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanā un līdz 2020. gada 31. decembrim panāk jaunus ietaupījumus 1,5 % apmērā no tā enerģijas apjoma, kuru ik gadu pārdod visu sadales uzņēmumu vai visu enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumu galalietotājiem. Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, atbildīgās puses ik gadu ievieš energoefektivitātes pasākumus jebkurā no galapatēriņa sektoriem un panāk jaunus ietaupījumus atbilstoši tām noteiktajiem uzkrātajiem gala enerģijas ietaupījuma mērķiem. Lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto gala enerģijas ietaupījuma mērķi Latvijā, Koncepcija paredz ieviest EPS un alternatīvos pasākumus, kuru īstenošanas pamatā ir ES fondu finansējums. Alternatīvos pasākumus paredz šis plāns, savukārt Ministru kabineta noteikumu projekts¹⁰ attiecībā uz EPS izveidošanu izsludināts 2017. gada 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd tas paredz pienākuma uzlikšanu elektroenerģijas tirgotājiem: strādājot ar gala patērētājiem, panākt enerģijas ietaupījumus noteiktā apjomā.

Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu jāsasniedz:

1) saistošs (obligāts) enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis, kas paredz laikā no 2014. līdz 2020. gadam uzkrāt enerģijas ietaupījumu 9896 GWh¹¹ apjomā. Mērķa izpildei ir derīgi tikai mērķtiecīgi ieviesti pasākumi, kas rada enerģijas ietaupījumus enerģijas galapatērētājos. Uzkrātā (kumulatīvā) enerģijas ietaupījuma veidošanās princips parādīts 1. attēlā.

2) nesaistošs (indikatīvs) valsts primārās enerģijas ietaupījuma mērķis – 7792 GWh¹². Mērķa izpildei ir derīgi gan pasākumi enerģijas galapatērētājos, gan enerģijas ražošanā un sadalē/pārvadē.

1. att. Uzkrātā (kumulatīvā) enerģijas ietaupījuma veidošanās princips.

Tā kā obligāto mērķi veido uzkrāts enerģijas ietaupījums, tā sasniegšanas izmaksas būtiski ietekmē pasākumu ieviešanas grafiks. 1. attēlā parādīts uzkrātā enerģijas ietaupījuma veidošanās princips, kas parāda – jo agrāk tiek ieviesti jauni energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jo lielāku enerģijas ietaupījumu tie paspēj uzkrāt periodā līdz 2020. gadam (alternatīvais pasākums ar pabeigšanas brīdi visā savā dzīves laikā nodrošina ietaupījumus) un jo mazākas būs obligātā mērķa sasniegšanas izmaksas.

Pēc 2017. gadā apkopotās informācijas secināts, ka veiktie alternatīvie pasākumi, kuri devuši jaunus ietaupījumus 2014. un 2015. gadā, ļaus līdz 2020. gadam uzkrāt enerģijas ietaupījumu 1442,1 GWh apmērā (skat. 1. tabulu). Līdz ar to pašlaik izpildīti 14,6 % no obligātā mērķa. Plānotā obligātā mērķa sasniegšanas trajektorija atbilstoši esošajai situācijai parādīta 2. attēlā, atsevišķi izdalot Latvijas politikas plānošanas dokumentos jau ieplānoto alternatīvo pasākumu ietaupījumus un atsevišķi nepieciešamos EPS atbildīgo pušu, brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes paaugstināšanu, kā arī papildus alternatīvo pasākumu ietaupījumus.

2. att. Uzkrātā (kumulatīvā) enerģijas galapatēriņa ietaupījuma trajektorija obligātā mērķa sasniegšanai 2014.–2020. gadam.

Obligātā mērķa sasniegšana ir jānodrošina ar alternatīviem pasākumiem, kas veikti periodā no 2014.–2020. gadam. Alternatīvie pasākumi, kas devuši jaunus ietaupījumus sākot ar 2014. gadu, ir ļāvuši iegūt enerģijas ietaupījumus, kurus ir iespējams uzkrāt. Ja energoefektivitātes pasākums turpinās līdz 2020. gadam vai ilgāk, ir iespējams aprēķināt uzkrāto ietaupījumu¹³ visā periodā. 1. tabulā parādīts alternatīvo pasākumu uzkrātais ietaupījums¹⁴, ņemot vērā 2014. un 2015. gada ietaupījumus.

1. tabula. Īstenotie alternatīvie pasākumi, kuri devuši jaunus ietaupījumus
2014. gadā un 2015. gadā un to uzkrātais enerģijas ietaupījums.

Īstenotie pasākumi, kuros atbilstoši pētījuma "Energoefektivitātes fonda darbības modeļa un energoefektivitātes pienākuma shēmā iekļauto pušu iemaksu apmēra noteikšanas metodikas izstrādāšana"¹⁵ (turpmāk – Pētījums) rezultātiem jau ir novērtēts uzkrātais enerģijas ietaupījums, bet par tiem precīza informācija vēl tiks apkopota, kad atbildīgās institūcijas vai sadarbības iestādes¹⁶ ziņos par iepriekšējā kalendārā gada ietaupījumiem, apkopoti 2. tabulā. Uzkrāto enerģijas ietaupījumu aprēķina EM, pamatojoties uz atbildīgo institūciju vai sadarbības iestāžu sniegtajiem enerģijas patēriņa rādītājiem monitoringa sistēmas ietvaros.

2. tabula. Īstenotie alternatīvie pasākumi, par kuriem atbildīgās institūcijas
vai sadarbības iestādes sniegs precizētu informāciju.

Turpmāk (skat. 3. tabulu) identificēti jau ieplānoti alternatīvie pasākumi, kuru ieviešana līdz 2020. gadam ļaus sasniegt uzkrātu enerģijas ietaupījumu.

Ņemot vērā 1., 2., un 3. tabulā uzskaitītos pasākumus, ar šobrīd identificētajiem alternatīvajiem pasākumiem to veiksmīgas un savlaicīgas ieviešanas rezultātā kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums 2020. gadā varētu sasniegt 4549,0 GWh. Identificētie pasākumi iekļauj jau ieviestos pasākumus, kuru enerģijas ietaupījums kopš 2014. gada tiek apzināts (1. tabula), ieviestos pasākumus, kuru ietaupījumu atbildīgās iestādes vēl nav paziņojušas (2. tabula) un dažādās jomās ieplānotos alternatīvos pasākumus (3. tabula).

Tā kā enerģijas ietaupījumi ir iespējami gan pasākumos, kas tieši vērsti uz energoefektivitātes uzlabošanu, gan arī kā blakus ieguvums citās programmās, kurās tiek atjaunotas ēkas, ieviestas jaunas iekārtas vai transportlīdzekļi, tad valsts budžeta efektīvai līdzekļu izmantošanai 2020. gada obligātā mērķa sasniegšanā un EPS sloga mazināšanai ir nepieciešams apzināt visu informāciju par enerģijas patēriņa izmaiņām minēto programmu ieviestajos pasākumos. Šī informācija saskaņā ar Energoefektivitātes likumu un normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā¹⁷ ir jāsniedz par attiecīgajām programmām atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei. Enerģijas ietaupījumi no projektiem, kas tiks realizēti līdz 2020. gadam, tiks ieskaitīti 2020. gada obligātā mērķa izpildē un attiecīgi tiks ņemti vērā Plāna rezultātu gala izvērtējumā. Savukārt ietaupījums no projektiem, kas tiks realizēti vai turpināsies no 2021. līdz 2023. gadam, tiks ņemts vērā 2030. gada obligātā mērķa izpildē. Lai palīdzētu atbildīgajām iestādēm enerģijas rādītāju ziņošanā, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi metodiskos ieteikumus¹⁸.

Plānotie alternatīvie pasākumi rīcības virzienos pa tautsaimniecības nozarēm apkopoti 3. tabulā. Plānā iekļauti tikai tādi alternatīvie pasākumi, kurus paredzēts realizēt jau esošu/apstiprinātu programmu ietvaros. Ar "*" atzīmēti tādi alternatīvie pasākumi, kas tieši vērsti uz energoefektivitātes uzlabošanu, bet pārējo plānā iekļauto alternatīvo pasākumu īstenošanā enerģijas ietaupījumi plānoti kā papildus ieguvums. Ņemot vērā, ka dažu plānoto alternatīvo pasākumu ieviešanas termiņš ir 2023. gads, obligātā mērķa izpildē novērtēts iespējamais uzkrātais enerģijas ietaupījums periodā līdz 2020. gadam. Alternatīvo pasākumu plānā iekļauto pasākumu potenciālais (prognozētais) uzkrātais enerģijas ietaupījums, kas Plānā iekļauts kā indikatīvs rādītājs, noteikts izmantojot Pētījuma rezultātus, lai prognozētu minēto pasākumu pienesumu obligātā mērķa sasniegšanā. Šis indikatīvais rādītājs atbildīgajām institūcijām nav saistošs.

3. tabula. Alternatīvo pasākumu plāns.

Obligātā mērķa sasniegšanai atkarībā no ietaupījumu apjoma, ko nodrošinās EPS un brīvprātīgās vienošanās, jāapsver nepieciešamība laicīgi ieviest papildus alternatīvos pasākumus. Ņemot vērā EPS iekļauto energoapgādes komersantu iespējas veicināt patērētāju efektivitāti, kā arī nodrošināto elastību pusēm, noslēdzot brīvprātīgo vienošanos, sasniegtie enerģijas ietaupījumi var nebūt pietiekoši obligātā mērķa enerģijas ietaupījumu nosegšanā. Šādā gadījumā būtu nepieciešams identificēt un ieviest papildus alternatīvos pasākumus un paredzēt valsts budžeta līdzekļus to veicināšanai.

Iespējamie papildus pasākumi, kas periodā līdz 2020. gadam varētu sniegt ieguldījumu obligātā mērķa sasniegšanā, ir šādi:

- emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) finansētās jaunās programmas energoefektivitātes uzlabošanai (atbildīgā institūcija: VARAM);

- izmaiņas ar enerģiju saistītos nodokļos, kas tiks vērtētas un piedāvātas, izstrādājot Nodokļu politikas pamatnostādnes 2017.–2021. gadam (atbildīgā institūcija: FM);

- brīvprātīgas vienošanās ar komersantus pārstāvošām organizācijām par energoauditiem un energopārvaldību mazajos un vidējos uzņēmumos (atbildīgā institūcija: EM);

- citi jauni pasākumi, kas tiešā veidā vērsti uz energoefektivitāti un kuru realizācijai attiecīgi būtu nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta.

3. att. Latvijas enerģijas galapatēriņa sadalījums pa sektoriem 2015. gadā.

Ņemot vērā enerģijas galapatēriņa sadalījumu pa sektoriem (skat. 3. att.), vislielākais potenciāls gūt enerģijas ietaupījumus pastāv rūpniecības, mājsaimniecību un transporta sektorā, kas attiecīgi jāņem vērā, plānojot nepieciešamās papildus darbības obligātā mērķa izpildes nodrošināšanai.

Plānā 1., 2. un 3. tabulā uzskaitītie pasākumi neradīs papildus ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo šie pasākumi tiek īstenoti jau apstiprinātu valsts un pašvaldību budžeta programmu ietvaros. 4. tabulā parādīts katra pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums. Šis skaitlis vairumā gadījumu neparāda tieši energoefektivitātei ieplānoto, bet gan kopējo finansējumu. Jāņem vērā, ka programmās, kurās energoefektivitātes uzlabošana ēkās un iekārtās ir tikai viens no ieguvumiem, t.i. tās veicina, bet nav tieši vērstas uz energoefektivitātes paaugstināšanu, un kurās konstatēts potenciāls enerģijas ietaupījums, tikai pēc programmu īstenošanas un enerģijas patēriņa rādītāju ziņošanas būs iespējams izdalīt/noteikt, cik liela finansējuma daļa izmantota tieši enerģijas ietaupījumu gūšanai.

4. tabula. Pasākumu īstenošanai piešķirtais finansējums.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

1. pielikums
Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plānam
enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.–2020. gadam sasniegšanai

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens