Ministru kabineta noteikumi Nr. 239

Rīgā 2017. gada 3. maijā (prot. Nr. 22 4. §)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 3. punktu,
Publisko iepirkumu likuma 20. panta trešo daļu un Sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 23. panta trešo daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Noteikumus piemēro to būvju būvizmaksu noteikšanai, uz kuru pasūtītājiem attiecas Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums.

3. Būvprojektiem, kuri saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 330 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-15 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"". Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, var piemērot Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 330 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-15 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"".

4. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 330 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-15 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 3. maija
noteikumiem Nr. 239

1. Būvnormatīvs nosaka:

1.1. būvizmaksu noteikšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā aprēķināmas būvniecības izmaksas visu veidu būvēm vai to kopumam (būves kopā ar tām piederošām teritorijām, palīgbūvēm, tehnoloģisko aprīkojumu un inženierkomunikācijām), atsevišķiem būvdarbiem, tai skaitā specializētajiem darbiem, projektēšanas un būvniecības līgumcenas noteikšanas stadijās;

1.3. tāmju veidlapu paraugus.

2. Būvnormatīvs piemērojams visu veidu būvēm, uz kuru pasūtītājiem attiecas Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Transporta būvju būvizmaksas nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva 4. nodaļu.

3. Būvnormatīvā lietotie termini:

3.1. būvdarbu apjoms – veicamo būvdarbu daudzuma kvantitatīvais rādītājs, kas noteikts būvprojekta dokumentācijā un ko pēc būvdarbu veikšanas var konstatēt uzmērījumu vai aprēķinu veidā;

3.2. darba samaksas likme – viena darbinieka vienas darba stundas samaksa (bruto), ietverot valsts noteiktos darba algas nodokļus un nodevas;

3.3. darbietilpība – konkrēta būvdarba izpildei saskaņā ar būvdarbu aprakstu (ar norādēm par veicamā darba raksturu, izpildes tehnoloģiju un metodēm, izmantotajiem galvenajiem būvizstrādājumiem, ražošanas procesa galaproduktu ar galveno ekspluatācijas īpašību norādēm) nepieciešamais laiks, izteikts cilvēkstundās;

3.4. mehānismu izmaksas – mehānismu, palīgierīču, instrumentu nomas vai ekspluatācijas un nolietojuma (amortizācijas) izmaksas būvdarbu veikšanai saskaņā ar attiecīgā darba aprakstu, kā arī būvizstrādājumu transporta (pārtransportēšanas) izdevumi būvlaukuma robežās;

3.5. tāme – būvspeciālista sastādīts būvprojekta īstenošanai paredzamo būvniecības izmaksu aprēķins;

3.6. tāmju izmaksu elementi – būvizstrādājumu, būvkonstrukciju, darba patēriņa, darba algas, būvniecības mašīnlaika un tā izmaksu kopums, kas noteikts atbilstošai būvniecības produkcijas mērvienībai un izteikts naturālos (fiziskos) lielumos vai to nosacītā formā (procentos);

3.7. tiešās izmaksas – izmaksas, kas saistītas ar būvdarbu aprakstā norādīto pasākumu izpildi;

3.8. transporta būves – autoceļu, ielu un dzelzceļu būves;

3.9. virsizdevumi – papildu izmaksas, kuras saistītas ar būvlaukuma iekārtošanu, uzturēšanu, būvdarbu organizēšanu, vadīšanu, darba aizsardzību un apdrošināšanu, citas ar būvdarbu realizāciju saistītas izmaksas.

4. Būvizmaksas ietver būvizstrādājumu izmaksas, darba izmaksas, būvmašīnu un mehānismu nomas un darbaspēka izmaksas, instrumentu nolietojuma (amortizācijas) vai nomas izmaksas, virsizdevumus un peļņu, kā arī citas ar būvniecību saistītas izmaksas (piemēram, būvlaukuma atbrīvošana, komunikāciju pārnešana, atmīnēšana).

5. Būvnormatīvu piemēro būvprojekta būvdarbu izmaksu aprēķiniem un būvniecības līgumcenas noteikšanai šādos gadījumos:

5.1. pasūtītāji:

5.1.1. iepirkuma paredzamās līgumcenas noteikšanai;

5.1.2. iepirkuma procedūras dokumentu (specifikāciju) sagatavošanai;

5.1.3. finanšu resursu un citu resursu plānošanai;

5.1.4. būvprojekta ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanai;

5.1.5. būvprojekta realizācijas uzraudzībai;

5.2. pretendenti un būvdarbu veicēji:

5.2.1. būvniecības piedāvājumam nepieciešamo būvizstrādājumu, darbaspēka un citu resursu aprēķināšanai;

5.2.2. līgumsaistībās starp galveno būvdarbu veicēju un atsevišķo būvdarbu veicējiem;

5.3. eksperti un valsts institūcijas – būvniecības cenu piedāvājuma izvērtēšanai, tai skaitā strīdu izskatīšanai;

5.4. būvspeciālisti, pretendenti – būvdarbu apjomu izcenošanai.

6. Būvnormatīvu piemēro būvniecības līgumcenas prognozei būvprojektam minimālā sastāvā, ja pasūtītājs ir detalizēti sagatavojis informāciju par būvniecības ieceri.

7. Būvnormatīvs nenosaka šādas ar būvniecības ieceres īstenošanu un būves ekspluatāciju saistītas izmaksas:

7.1. zemes un esošo būvju iegādes izmaksas;

7.2. būvju uzturēšanas izdevumus pēc to nodošanas ekspluatācijā.

8. Piemērojot būvnormatīvu, lieto mērvienības un to saīsinājumus, kas noteikti Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumos Nr. 1186 "Mērvienību noteikumi". Papildus lieto šādas mērvienības un to saīsinājumus:

8.1. izstrādājumu skaita mērvienība gabals – gb;

8.2. izstrādājumu vai iekārtu komplekts– kpl;

8.3. darba maiņas mērvienība (8 stundas) – maiņa;

8.4. laika mērvienība diennakts – dnn;

8.5. cilvēkstunda – c/h;

8.6. mehānismu darba stunda vai maiņa (mašīnmaiņa) – h vai m/m;

8.7. darba samaksas likme – euro/h.

9. Būvprojekta tāmes ir tiesīgs sastādīt un pārbaudīt attiecīgā būvju veidā sertificēts būvspeciālists, kuram ir patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera vai citā saistītā inženierzinātnes profesijā. Ja tāmes sastādītājam nav attiecīga sertifikāta, tāmes pārbauda un paraksta sertificēts būvspeciālists, kuram ir tiesības to veikt. Ja tāmes sastādījis sertificēts būvspeciālists, otra būvspeciālista paraksts nav nepieciešams.

10. Būvdarbu apjomi ir noteikti būvprojekta rasējumos, apjomu sarakstos un būvizstrādājumu specifikācijās, kas ir būvprojekta sastāvā.

11. Būvniecības izmaksas grupē pēc būvdarbu veidiem (1. pielikums) vai būvdarbu un konstruktīvo elementu veidiem (2. pielikums).

12. Tāmes ietver šādas izmaksu grupas:

12.1. būvdarbu tiešās izmaksas;

12.2. virsizdevumus;

12.3. peļņu;

12.4. pārējās pasūtītāja izmaksas, kas saistītas ar būvniecību, bet nav būvdarbi. Šos izdevumus ietver kā atsevišķus izdevumu posteņus tikai pasūtītāja būvniecības koptāmē (3. pielikums).

13. Būvprojekta sastāvā ietver vienu tāmju komplektu (4. pielikums). Tāmju komplekts var sastāvēt no:

13.1. atsevišķas būves lokālajām tāmēm (5. pielikums);

13.2. kopsavilkuma aprēķiniem pa būvdarbu veidiem vai konstruktīvajiem elementiem (6. pielikums);

13.3. vienas vai vairākām būvniecības koptāmēm (7. pielikums).

14. Tāmēm pievieno skaidrojošo aprakstu ar šādu informāciju:

14.1. būvdarbu izpildes un visu apstākļu (tai skaitā apgrūtinošo) raksturojums vai atbilstoša atsauce uz tehniskajām specifikācijām;

14.2. būvdarbu organizācijas īss apraksts (būvdarbu izpildes kārtas, nepieciešamo galveno resursu raksturojums un cita informācija), ja šāda informācija nav iekļauta būvprojektā;

14.3. būvdarbu darbietilpība;

14.4. tāmes ekonomiskās bāzes nosacījumu norādes būvēm, kuru būvniecība ilgst vairāk par vienu gadu vai kuru būvniecības uzsākšana ir novirzīta par tādu pašu laikposmu.

15. Tāmes sastādītājs un pārbaudītājs ir atbildīgs par pamatotas būvprojekta tehniski ekonomiskās informācijas iekļaušanu būvprojekta aprakstos un aprēķinos, kā arī par objektīvu būvniecības ekonomisko apstākļu izvērtēšanu un šo apstākļu ievērošanu, nosakot izmaksu elementus. Tāmei jābūt sastādītai atbilstoši būvprojekta dokumentācijas noformēšanas prasībām.

16. Tāmes sastādītājs un pārbaudītājs nav atbildīgs par tehniskajā specifikācijā norādīto būvdarbu apjomu atbilstību būvprojekta rasējumiem.

17. Tāmju sastādīšanas pamatojums ir:

17.1. būvprojekts, tam pievienotais būvdarbu apjomu saraksts un būvprojekta specifikācijas;

17.2. informācija par būvdarbu veikšanas tehnoloģiju, būvmašīnām, mehānismiem, darbarīkiem un instrumentiem, kuri atbilst būvdarbu raksturam, apjomiem un kvalitātes nosacījumiem;

17.3. tāmju izmaksu elementi attiecīgajiem būvdarbu veidiem.

18. Būvdarbu tiešajās izmaksās ietver:

18.1. būvizstrādājumu, ar būvdarbu izpildi saistīto būvizstrādājumu iegādes izmaksas, ieskaitot transporta izmaksas to nogādei līdz būvobjektam, sagādes izmaksas, būvizstrādājumu tirgus cenas, importa operāciju nodokļus, iepakojuma izmaksas (tai skaitā tā utilizēšanas izmaksas vai atpakaļnodošanas ieņēmumus), kā arī būvražošanas procesa zudumus un normēto izlietojumu;

18.2. būvdarbu izpildei nepieciešamās darbaspēka izmaksas;

18.3. valsts noteiktos būvdarbu veicēja nodokļus un nodevas, kas saistīti ar būvdarbu aprakstā norādīto pasākumu izpildi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

18.4. būvmašīnu, ierīču, mehānismu un palīgiekārtu nomas vai ekspluatācijas izdevumus, kā arī to nolietojumu (amortizācijas izmaksas).

19. Tāmēs ietver bruto darbaspēka izmaksas – darba algu, ietverot valsts noteiktos darba algas nodokļus un nodevas.

20. Virsizdevumus un peļņu norāda arī procentos kā attiecību pret tiešajām izmaksām.

21. Pasūtītājs būvniecības būvprojekta izmaksu prognozi, kura sastāv no izvērsta kopsavilkuma aprēķina (6. pielikums) un koptāmes (3. pielikums), nosaka, izstrādājot tehniski ekonomisko pamatojumu.

22. Būvniecības koptāmē ietver pasūtītāja finanšu rezervi neparedzētiem darbiem un izdevumiem – būvdarbu izpildes laikā atklātu nepieciešami veicamo darbu un sadārdzinājuma finansēšanai.

23. Ja pasūtītājs nesastāda koptāmi, finanšu rezervi neparedzētiem darbiem ietver kopsavilkuma aprēķinā (6. pielikums).

24. Projektētājs sastāda būvdarbu apjomu sarakstu (8. pielikums).

25. Pretendents cenas piedāvājumā ietver pilnu būvdarbu izmaksu ar visiem riskiem, tai skaitā iespējamos sadārdzinājumus, atsevišķi norādot pievienotās vērtības nodokli.

26. Tāmju elementu apjomu kvantitatīvos rādītājus tāmē norāda ar šādu precizitāti:

26.1. līdz mazākajai naudas vienībai – izmaksām;

26.2. ne mazāk par četriem zīmīgiem cipariem – pārējiem elementiem.

27. Šo būvnormatīvu piemēro, nosakot projektu tehniski ekonomisko lietderību, plānojot finanšu resursus, izvērtējot būvprojekta, nodokļu vai citu izmaiņu ietekmi uz būvdarbu paredzamo līgumcenu, kā arī izvērtējot pretendentu finanšu piedāvājumus un nosakot iepirkuma paredzamo līgumcenu.

28. Projektēšanas laikā būvizmaksas nosaka, ņemot vērā līdzīgu darbu izcenojumu citos noslēgtos būvdarbu līgumos, valsts attīstības makroekonomisko rādītāju prognozes, transporta būvju būvniecības tirgus izmaiņas un attīstības prognozes, paredzētos būvdarbu līguma nosacījumus un citu informāciju, ko līgumā noteicis būvprojekta pasūtītājs. Būvprojektā norāda izmantotos informācijas avotus un pieņēmumus, uz kuriem pamatojas izmaksu aprēķins.

29. Ja kopš būvprojekta apstiprināšanas ir pagājis vairāk nekā viens gads, tad, nosakot projekta tehniski ekonomisko lietderību, plānojot finanšu resursus vai nosakot paredzamo būvdarbu līgumcenu, būvprojektā izmantoto informāciju pārskata un koriģē pieņēmumus, uz kuriem pamatojas izmaksu aprēķins, atbilstoši tirgus izmaiņām.

30. Pretendents būvdarbu iepirkuma finanšu piedāvājumā iesniedz darbu apjomu sarakstu (turpmāk – saraksts) ar piedāvātajām cenām. Saraksta minimālais apjoms noteikts šā būvnormatīva 9. pielikumā. Pasūtītājs sarakstu pievieno iepirkuma nolikumam (ja nepieciešams, sarakstu papildina ar citu informāciju).

31. Pretendents katra atsevišķi izcenojama darba cenā ietver visas izmaksas, kas nepieciešamas attiecīgā darba veikšanai atbilstoši būvdarbu līguma projekta noteikumiem, tajā skaitā virsizdevumus un peļņu. To darbu un saistību izmaksas, par ko līgumā nav paredzēta atsevišķa samaksa (kas nav ietvertas sarakstā kā atsevišķi izcenojamas pozīcijas), iekļauj izcenojamo darbu cenā proporcionāli to saistībai ar attiecīgo darbu (pozīciju).

32. Ja piedāvātā līgumcena pārsniedz paredzamo līgumcenu vai tā ir vairāk nekā par 20 % mazāka par paredzamo līgumcenu, pēc pasūtītāja pieprasījuma pretendents iesniedz izmaksu kalkulāciju pasūtītāja noteiktām saraksta pozīcijām (10. pielikums).

33. Ja noslēgtajā būvdarbu līgumā nepieciešams noteikt būvprojekta, nodokļu vai citu izmaiņu ietekmi uz līguma cenu, būvdarbu veicējs sagatavo un pasūtītāja noteiktajā termiņā iesniedz pasūtītājam izmaksu kalkulāciju (10. pielikums). Pasūtītājs var pieprasīt būvdarbu veicējam iesniegt kalkulācijā norādīto izmaksu pamatojumu, tajā skaitā līgumus ar piegādātājiem un apakšuzņēmējiem, materiālu piegādes pavadzīmes, ziņas par darbu izpildē iesaistīto personu algām un darba devēja sociālā nodokļa samaksu.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

1. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada  3. maija
noteikumiem Nr. 239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

2. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada  3. maija
noteikumiem Nr. 239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

3. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada 3. maija
noteikumiem Nr.  239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

4. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada 3. maija
noteikumiem Nr. 239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

5. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada  3. maija
noteikumiem Nr. 239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

6. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada  3. maija
noteikumiem Nr. 239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

7. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada  3. maija
noteikumiem Nr.  239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

8. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada 3. maija
noteikumiem Nr. 239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

9. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada  3. maija
noteikumiem Nr.  239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

10. pielikums 
Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17
"Būvizmaksu noteikšanas kārtība"
(Apstiprināts ar Ministru kabineta
2017. gada 3. maija
noteikumiem Nr.  239)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens