VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta

24. septembra sēdē

Vakar valdības sēdē akceptēti grozījumi noteikumos “Par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”. Noteikumos precizēta kārtība, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas un vienkāršoti saistošie noteikumi par nodevu uzlikšanu pieņemšanas, iesniegšanas un reģistrēšanas kārtību pašvaldību darbību pārraugošajā valsts institūcijā. Grozījumos atdalīti maksas pakalpojumi, kas ir pašvaldību nodevu objekti, par kuriem pašvaldības var ņemt maksu, ieviešot atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un veicot nodokļu un citus obligātos maksājumus.

Akceptēts Meža un medību valsts inspekcijas nolikums, kurš nosaka, ka inspekcija ir Valsts meža dienesta pakļautībā esoša valsts civiliestāde, kas kontrolē mežu apsaimniekošanu un izmantošanu.

Valdība akceptēja Aizsardzības ministrijas nolikumu un grozījumus Zemkopības ministrijas nolikumā.

Lai pastiprinātu bīstamo preču eksporta un importa kontroli, nodrošinot attiecīgās ministrijas vai institūcijas informētību un līdzdalību licencēšanā, valdība akceptēja grozījumus MK noteikumos “Par stratēģiskas nozīmes eksporta un importa kontroles komisijas nolikumu” un “Par stratēģiskas nozīmes preču, produkcijas, pakalpojumu un tehnoloģiju eksporta, importa un tranzīta noteikumiem”. Grozījumi paredz veto tiesības komitejas loceklim, kurš pārstāv ministriju vai tās pakļautībā esošu institūciju, kuras kompetenci skar komitejas lēmums.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas un Uzbekistānas tirdzniecības, ekonomiskās un zinātniski tehniskās sadarbības starpvaldību komisijas izveidošanu”. Par komisijas priekšsēdētāju no Latvijas puses iecelts satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

Ministru kabinets akceptēja grozījumus 1995. gada 7. novembra noteikumos Nr.337 “Par dzīvojamo māju privatizācijas objektu vērtības noteikšanu”. Izstrādātie grozījumi nodrošinās pirmpirkuma tiesības neapdzīvojamo telpu nomniekiem, privatizējot nomātās neapdzīvojamās telpas. Grozījumi paredz pamatotas neapdzīvojamo telpu vērtības noteikšanu, kā arī neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nomniekam atlīdzināmo izdevumu apmēru noteikšanu par šo objektu uzturēšanu un uzlabošanu.

Akceptēts MK rīkojums, ar kuru noteikts, ka Zemkopības ministrija ir pilnvarota valsts vārdā slēgt līgumus par valsts zivju audzētavu — valsts zivju resursu atražotāju un zivju vaislas un selekcijas materiālu audzētāju vajadzībām nepieciešamo zemes platību izpirkšanu un noteikt izpērkamo zemju platību. Izdevumus zemes ierīcības darbiem sedz no Zemkopības ministrijas budžeta līdzekļiem, kas paredzēti zemes izpirkšanai.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Par prekursoru operatoru reģistrēšanas un licencēšanas kārtību”. Prekursori ir vielas, ko var izmantot nelegālai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai. Prekursori iedalīti trīs kategorijās.

Valdība akceptēja noteikumus “Par kārtību, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu”. Noteikumi paredz, ka atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu, konkrētām sabiedriskām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām, kā arī atļaujas organizācijām ar norādītiem atsevišķiem darbības virzieniem piešķir un atsauc Finansu ministrija.

Izsniegtās atļaujas tiks anulētas bez tiesībām saņemt jaunas, ja tiks konstatēti kādi likumu vai tiesību aktu pārkāpumi, t.sk. laikā nenomaksāti nodokļi. Par ziedojumiem, kas saņemti mantas vai pakalpojumu veidā (dāvanām), budžeta iestādēm jāsastāda pieņemšanas akts un jāiegrāmato šīs materiālās vērtības atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām. Ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. martā budžeta iestādēm jāiesniedz pārskats Valsts kases departamentam par kopējo ziedojumu apmēru un izlietojumu, kā arī jāpublicē pārskats.

Lai nodrošinātu iespēju Civilās aviācijas administrācijai un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram izmantot operatīvo transportlīdzekli, aprīkotu ar bākugunīm un skaņu iekārtām, Ministru kabinets akceptēja grozījumus noteikumos “Par operatīvajiem transportlīdzekļiem”.

Akceptēti noteikumi “Par kārtību, kādā par 1996. gadu no valsts pamatbudžeta izdarāmi sociālā nodokļa maksājumi par personām, kuras nodarbinātas lauksaimniecībā un veic pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi”.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

24. septembra sēdes

Finansu ministra Aivara Kreitusa

un darba lietu valsts ministra Andra Bērziņa

atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms preses konferencē runāja Aivars Kreituss:

— Par grozījumiem Ministru kabineta 1996. gada 12. marta noteikumos Nr.58 par sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, fondiem, biedrībām un citām institūcijām, kas var būt humānās palīdzības kravu saņēmēji. Sarakstā bija jāiekļauj virkne sabiedrisko organizāciju, fondu, institūciju, kas var būt humānās palīdzības kravu saņēmēji. Tagad sarakstā ir 458 organizācijas. Nesen dažas ministrijas ierosināja papildinājumus. Viena no tām bija Tieslietu ministrija, arī Labklājības ministrijai bija papildinājumi. Priekšlikumus mēs ņēmām vērā. Bija lūgums humānās palīdzības saņēmējus sagrupēt pa nozarēm un alfabēta secībā, lai tie būtu pārskatāmāki. Sarakstā galvenokārt iekļautas daudzas reliģiskās draudzes, bet ir arī Ārstu biedrība, Latviešu biedrība un citas.

Valdība akceptēja arī noteikumus par kārtību, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu. Te gan nekā būtiski atšķirīga nav. Atļaujas piešķir vai atsauc Finansu ministrija — kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām vai fondiem, arī reliģiskajām organizācijām. Bet, ja piešķir budžeta iestādēm, 23., 24. un 25. pantā tiek regulēts, kādā veidā šādus ziedojumus uzskaita un izlieto. Par to ir runa noteikumos par speciālo budžetu. Jāsastāda pieņemšanas akti un 1. martā jāatskaitās par katru taksācijas gadu. Jādod pārskati valsts kasei. Noteikumos minēts, kādi dokumenti nepieciešami, lai šādus ziedojumus varētu saņemt. Nauda ieskaitāma tajos kontos, kas ir norādīti.

Pēc tam par valdībā lemto skaidroja Andris Bērziņš:

— Pašlaik top jauns darba likumu kodekss, pie kā strādā Tieslietu ministrijas darba grupa. Un ir iesākusies šā projekta saskaņošana ministriju līmenī. Vēl no PSRS laikiem darba likumu kodeksā ir saglabājusies sadaļa par darba grāmatiņu. Mēs uzmanīgi to izanalizējām, un Ministru kabineta locekļi plaši izteicās par to, vai darba grāmatiņa ir vai nav nepieciešama. Domas dalījās. Bet balsojot tika nolemts, ka darba grāmatiņas līdz ar jaunā darba likumu kodeksa stāšanos spēkā vairs nebūs. Tieslietu ministrijai kopā ar Labklājības ministriju uzdots sagatavot nepieciešamos grozījumus jaunā darba likumu kodeksa projektā, protams, vēl apspriedīs daudzās un dažādās institūcijās.

PSRS laikā darba grāmatiņām bija divas funkcijas. Viena — ierobežot cilvēka tiesības strādāt vairākās darba vietās. Tiesa, cilvēki šo ierobežojumu diezgan sekmīgi “apgāja” — it kā nozaudējot darba grāmatiņu un līdz ar to izņemot dublikātu. Otra — pierādīt darba stāžu. Jau 1992. gadā Augstākā padome, izdarot grozījumus Darba likumu kodeksā, skaidri pateica, ka darba attiecību pamats ir nevis pavēle, kā tas bija padomju laikā, bet gan darba līgums. Un noteica arī, ka darba līgumam un darba grāmatiņai jāfunkcionē paralēli.

Tātad šodien nolemts, ka darba likumu kodeksā izdarāmi attiecīgie grozījumi. Jāpasaka, ka darba grāmatiņas vairs nebūs obligātas, nebūs spēkā. Izskanēja arī ierosinājums, ka esošās darba grāmatiņas varētu nodot glabāšanā Sociālās apdrošināšanas fondā, jo cilvēkiem darba stāžs līdz 1996. gada 1. janvārim kaut kādā veidā ir jāapliecina. Lai pēc tam nebūtu nekādu problēmu, aprēķinot darba stāžu pensijai par laiku līdz 1996. gada 1. janvārim.

Akceptēti arī noteikumi par kārtību, kādā par 1996. gadu no valsts pamatbudžeta izdarāmi sociālā nodokļa maksājumi par personām, kuras nodarbinātas lauksaimniecībā un veic pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Pagājušajā gadā šīm personām bija pazemināts sociālais nodoklis. Šogad par tām neviens maksājumus nav veicis. Nākamā gada budžetā ir paredzēta nauda, lai kompensētu šā gada maksājumus. Tie ir 1,7 miljoni latu Zemkopības ministrijas budžetā. Un tagad ir noteikta kārtība, kādā Zemkopības ministrija, izmantojot šo naudu, norēķināsies ar Labklājības ministriju, lai tie cilvēki, kas ir nodarbināti lauksaimniecībā, neko nezaudētu gadījumā, ja viņiem, teiksim, nākamgad būtu jāaiziet pensijā vai kaut kad vēlāk būtu jāapliecina savus apdrošināšanas maksājumu apjomus.

Jautājums: — Kādā veidā turpmāk varēs apliecināt darba stāžu, ja nebūs darba grāmatiņas?

Andris Bērziņš: — Saskaņā ar pašreizējo Darba likumu kodeksu darba grāmatiņa patiešām apliecina darba stāžu. Tas būs spēkā līdz tam brīdim, kad Saeima pieņems jauno darba likumu kodeksu. Piedāvātie grozījumi liecina par valdības attieksmi pret darba grāmatiņām jaunā darba likumu kodeksa kontekstā. Faktiski darba stāžam vairs nav absolūti nekādas nozīmes. Vienīgi saņemot slimības lapas, tam ir nozīme. No nākamā gada 1. janvāra stājas spēkā jauns likums par slimības pabalstu aprēķināšanu. Tur par pamatu tiek ņemts izdarītais sociālās apdrošināšanas maksājums. Tādējādi darba stāžam faktiski nav nozīmes. Tas ir informatīvs materiāls, ko cilvēks, ja vēlas, var apliecināt. Nozīme ir vienīgi, kā jau teicu, iepriekšējam darba stāžam līdz 1996. gada 1. janvārim, ko nepieciešams apliecināt, pārrēķinot pensiju.

Jautājums:— Kuras būs tās personas, par kurām no budžeta līdzekļiem jāmaksā sociālais nodoklis?

Andris Bērziņš: — Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kur uzskaitītas tās profesijas, kurās nodarbinātajiem ir tiesības uz sociālā nodokļa atvieglojumiem. Savukārt, kuras ir tās personas, noteiks Zemkopības ministrija kopā ar savām struktūrvienībām, ar lauksaimniecības departamentiem. Jo viņi ir tie, kas izteica šo priekšlikumu, un tā ir viņu atbildība. Tāpēc Zemkopības ministrijas budžetā šīs nauda ir paredzēta.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Pēc diktofona ieraksta 24. septembrī preses konferencē Valdības namā