18.–19. septembra sēde

19.septembrī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.158.,159.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Māris Vītols — LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es lūgtu jūsu uzmanību un iedziļināšanos šī jautājuma apspriešanā. Mūsu frakcija šeit diskusijā par Saeimas pilnvaru termiņu, diskusijā par Saeimas vēlēšanu laiku, iekšējā frakcijas diskusijā un diskusijā ar citu frakciju kolēģiem ir nonākusi pie secinājuma, ka veiksmīgākā pāreja no 3 gadu pilnvaru termiņa uz 4 gadu pilnvaru termiņu un vienkāršākā pāreja būtu saglabāt vēlēšanu laiku rudenī un jau nākamo — 7.Saeimu – ievēlēt uz četriem gadiem. Mums pašiem tādā gadījumā nevajadzētu lemt par savu pilnvaru termiņa laiku izmaiņām, no vienas puses, mums nevajadzētu risināt jautājumu nedz par savu pilnvaru termiņa pagarināšanu, nedz saīsināšanu, mums nevajadzētu šo pāreju iekārtot divu Saeimu laikā, tā būtu vienkāršākā pāreja no trīs uz četriem gadiem, ko mēs šeit piedāvājam. Tālāk ir šī politiskā un saimnieciskā argumentācija, kāpēc būtu nepieciešams pārcelt vēlēšanas no rudens mēneša uz pavasari un kas ir dažās frakcijās kā princips atbalstīts. Tad no savas puses es vēlos izteikt argumentus gan no politiskās puses, gan no finansiālās – šajā gadījumā — budžeta puses. Un es argumentēšu par to, ka nav pietiekami pamatots lēmums pārcelt vēlēšanas no rudens mēneša uz pavasari. Vispirms izejot no budžeta sastādīšanas viedokļa. Lielākajā daļā Eiropas valstu gan visās Skandināvijas valstīs un lielākajā daļā Rietumeiropas valstu, vēlēšanas notiek rudens mēnesī, vai tas būtu septembris vai oktorbis, bet vienā no šiem diviem mēnešiem šīs vēlēšanas tiek organizētas. Visās šajās valstīs ir noteikta budžeta sastādīšanas procedūra un visās šajās Eiropas valstīs vecā valdība ir tā, kura sagatavo, iesniedz parlamentam budžeta projektu, un visās šajās valstīs jaunā valdība, kura tiek izveidota vēlu rudenī, atzīst, ka pirmajā pusgadā pēc šīs valdības izveidošanas jaunajai valdībai nav ietekme uz budžeta procedūru. Būsim godīgi tie, kuri zina budžeta sastādīšanas procedūru, budžeta sastādīšana iesākas jau agri pavasarī, dažās valstīs pat janvārī, citās vēl decembrī, arī mūsu valstī jaunā budžeta sastādīšana un sagatavošana uzreiz sāksies, līdzko Saeima būs apstiprinājusi nākamā gada budžetu, valdība uzsāks darbu pie 1998.gada budžeta projekta. Līdz ar to šis budžeta sastādīšanas periods ir garāks, veselu gadu, un īstenībā jaunajai valdībai, kura nāk, kura aizstāj veco, vēlu rudenī būtu jāuzsāk darbs jau pie nākamā gada budžeta sastādīšanas, un varbūt pēc pusgada, kad tā stājusies spēkā, tā var iesniegt grozījumus vecās valdības sagatavotajā projektā. Mūsu finansu situācija šobrīd stabilizējās, mēs paredzam, ka nākamā gada budžets būs bezdeficīta, un mums nav nekāda iemesla domāt, ka aiznākamā gada budžets būs ar deficītu. Līdz ar to šeit ir noteikts princips, ka ieņēmumi ir sabalansēti ar izdevumiem, nav šīs politiskās diskusijas telpa vairs tik liela. Līdz ar to principā jaunā valdība var pusgadu strādāt pēc principiem, kādus ir ielikusi vecā valdība, veidojot šo budžetu. Bez tam, ja mēs pieņemam, ka vēlēšanas ir pavasarī, tad paskatīsimies, kāda ir situācija.

Ja valdība ir izveidota kaut kad maija mēnesī, tas nozīmē, ka tā vai tā jaunai valdībai ir šo pusgadu — no maija līdz decembrim, vai no jūnija līdz decembrim – jāstrādā pēc vecās valdības un vecā parlamenta apstiprināta budžeta projekta. Līdz ar to valdībai, grozi kā gribi, nav šīs budžetārās ietekmes šo pirmo pusgadu pēc tam, kad viņa ir izveidota. Un tad, kad mūsu politiskā sistēma stabilizēsies un arī finansu situācija stabilizēsies, un es ceru, ka tas notiks jau pēc nākamām vēlēšanām un vēl šīs Saeimas pilnvaru laikā, un šīs valdības mandāta laikā, tad arī šīs politiskās kultūras līmenis būs augstāks un valdība vairs necentīsies, un es arī uzskatu, ka mūsu valdība necentīsies izmantot šo budžeta projektu pirmsvēlēšanu gadā kā politisku instrumentu, teiksim, atbalsta uzkrāšanai pirms vēlēšanām. Tā ir šī budžeta puse, tā ir Eiropas prakse, un es uzskatu, ka mēs varam sevi vērtēt tik augstu, lai mums nebūtu šeit jātur valdība aizdomās par to, ka tā mēģinās atstāt jeb iegāzt kādā bedrē jauno valdību, kura nāks vecās valdības vietā.

Nākamie ir politiskie argumenti. Tas, ka visās Eiropas valstīs jeb vairākumā no tām vēlēšanas notiek rudenī, tas nav kaut kur no gaisa grābts proncips. Ir cilvēki, kuri analizē vēlētāju noskaņojumu, ir cilvēki, kuri analizē politisko situāciju valstī. Un politologi šajā gadījumā atzīst viennozīmīgi, ka vēlēšanu rezultāti pavasarī ir radikālāki, revolucionārāki, kad cilvēki, pavasarī pieņemot par noteiktu partiju vai sarakstu savu lēmumu, ir emocionālāk orientēti, lielā mērā orientēti uz situācijas radikalizēšanu, destabilizēšanu, šie lēmumi nav tik līdzsvaroti. Rudenī parasti lēmums vēlēšanās, ko pieņem vēlētāji, ir līdzsvarotāks, ir mierīgāks, tas stabilizē situāciju, un līdz ar to šī psiholoģiskā puse ir arī viens no politiskiem argumentiem, kāpēc vairākumā valstu vēlēšanas notiek rudenī. Un ir vēl viena lieta, es gribu šobrīd izteikt kādu argumentu, ko varētu man apstiprināt pašvaldību vadītāji. Es esmu runājis arī ar pašvaldību vadītājiem, kas varbūt šeit neiederās šajā konkrētajā diskusijā, bet ir šeit paralēles, arī viņi ir teikuši, ka pašvaldības vēlētos, lai principā nākotnē arī pašvaldību vēlēšanas notiktu rudenī. Tas ir vienas daļas pašvaldību politiķu uzskats un es šeit šo uzskatu izsaku jums. Un godīgi sakot, ir valstis, īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur rodās problēma ar to, ka centrālā valdība jeb parlaments tiek ievēlēts vienā laikā un pašvaldības tiek ievēlētas citā laikā, tātad ar laika nobīdi. Un īstenībā izveidojās situācija, ka pašvaldībās valda vieni politiskie spēki un parlamentā jeb valdībā valda pavisam citi politiskie spēki, un veidojās šī opozīcija starp šiem varas līmeņiem. Es jums gribu izteikt Zviedrijas pieredzi, tas, protams, nav visās valstīs. (Starpsauciens: “Nemuldi! Nevajag!”)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, debates ir paredzētas 15 minūtes, un esiet tik laipni un uzklausiet savu kolēģi viņam atvēlētajā laikā. (Starpsauciens: “Nevajag muldēt!”)

M.Vītols. Šeit ir runa par to, ka Zviedrijā cilvēki ir nonākuši pie secinājuma, ka ir sava loģika sinhronizēt jeb saskaņot pašvaldību vēlēšanu laiku un parlamenta vēlēšanu laiku. Tādā veidā panākot situāciju, kad tiek ietaupīti valsts līdzekļi, un panākot situāciju, ka apmēram vienādi politiskie spēki ir varas pozīcijās visos valsts pārvaldes līmeņos. Šie ir politiskie argumenti, kurus es izteicu un arī finansiālie. Šis ir vienkāršākais ceļš, kā pāriet no trīs uz četriem gadiem parlamentu pilnvaru laikā, un es lūdzu Saeimu šeit atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti ceru, ka katra nākošā valdība nebūs ar tik stabilu, vienveidīgu budžetu, kā nupat izteicās Vītola kungs. Konsultējoties tik tiešām ar cilvēkiem, kuri labi pārzin starptautiskās tiesības un starptautiskās finanses, ar lielām grūtībām mēs atradām dažas valstis, civilizētas valstis, kurās ir bezdeficīta budžets. Nu bet lai tas paliek uz iespējamās mūsu parakstītās vienošanās sirdsapziņas. Latvijā būšot nākamgad bezdeficīta budžets. Es ļoti ceru, ka tik neprātīgas idejas ilgstoši nepastāvēs, un līdz ar to domāju, ka budžeta sastādīšanas moments ir ļoti būtisks. Pilnīgi pareizi, Vītola kungs, Rietumos tam nav liela nozīme. Lūk, tad, kad Latvija būs neatkarīga un demokrātiskos apstākļos būs dzīvojusi un ekonomiski attīstījusies 50, 100, 150 gadus, cepuri nost, es jūsu priekšā varu tikai paklanīties par šo ģeniālo atklājumu. Diemžēl Latvija ir postsociālistiska valsts, un ne par kādu stabilu demokrātiju, jo sevišķi stabilu ekonomisko attīstību, diemžēl mums nepienākās runāt. Mainās valdības un mainās arī budžeta politika. Te nav Rietumi diemžēl, kur viss jau ir praktiski salikts pa plauktiņiem un notiek tikai sīkas nianses budžeta pozīciju pārdalījumos. Tā ka šeit jūsu arguments diemžēl neiztur kritiku. Bet man gribās parunāt par citu lietu. Manu uzmanību piesaistīja mūsu politiķu noskaņojums pret tautu. Redziet, tauta pavasarī būšot agresīvāka. Redziet, rudenī tauta būšot miermīlīgāka. Un tad nu ievēlēs tos, kurus nu vajag, jo sevišķi tos, kuri vasaras laikā lieliski varēs siltos apstākļos vizināties pie saviem vēlētājiem un starp makšķerēšanu, atpūtu mežā pie reizes tikties arī priekšvēlēšanu kampaņā. Man liekas, ka tautai daudz labāk patiktos savus pārstāvjus redzēt no to vidus, kuri ziemā un sniegā pie tās atradīs ceļu, nevis tad, kad saulīte spīd un putniņi čivina. Tas arī ir būtisks arguments, ka tieši tādā veidā visām politiskām partijām būs jāstrādā daudz nopietnāk, lai pavasarī, kad pēc ziemas grūtībām tik tiešām tauta varbūt beidzot kļūtu agresīva pret saviem neveiksmīgajiem politiķiem. Izvēlētos tieši tos, kas būtu iemantojuši tautas cieņu, nevis vasarīga putniņa čivinātāja slavu. Arī šis moments ir ļoti būtisks – un tieši no politiskā viedokļa es aicinu tomēr šoreiz noraidīt kolēģa Vītola un pārējo deputātu iesniegumu un atbalstīt komisijas iesniegumu.

Un pats pēdējais. Vītola kungs, vai tiešām jūs nepamanījāt, ka tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi vēlēšanas pavasarī? Tātad tiešām tā ir komisija, kur nav ne mazāko aizdomu, ka pašvaldību lobijs šajā komisijā ir spēcīgi izteikts. Tātad pašvaldības tieši atbalsta šo pavasara periodu. Kāpēc? Nu acīmredzot pašvaldības arī zina, ko dara. Tā ka vēlreiz aicinu savus kolēģus atbalstīt redakciju un noraidīt deputāta Vītola, Nagļa, Putniņa, Kļaviņa un Prēdeles kundzes iesniegumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputātu pieteikušos nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

I.Bišers. Komisija var tikai pateikt to, ka tā uzskata, ka labāk jaunā valdība pusgadu strādā ar vecās Saeimas apstiprinātu budžetu nekā strādā veselu gadu ar vecās Saeimas apstiprinātu budžetu. Tāpēc lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Vītola, Nagļa, Putniņa, Kļaviņa un Prēdeles priekšlikumu — Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēnesī saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu. Vēlēšanu diena nosakāma ar Saeimas lēmumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 24, atturas — 11. Priekšlikums nav saņēmis divu trešdaļu balsu no balsojošajiem.

I.Bišers. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas maija mēneša pirmajā svētdienā saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu. Komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, tikai vienīgi uzskatīja, ka nav nepieciešamības atsaukties uz Saeimas vēlēšanu likumu, ka šāds pieraksts šeit nav nepieciešams. Tāpēc vārdus “saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumuī liek priekšā neiekļaut, tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Iebildumu par komisijas slēdzienu un jauno redakciju 2.pantā jeb Satversmes 11.pantā “Saeimas vēlēšanas izdarāmas maija mēneša pirmajā svētdienā” deputātiem nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir piezīmes pie priekšlikuma pie 12.panta. Deputāta Čerāna priekšlikumu mēs jau nobalsojām. Tā ka tas vairāk nav balsojams. Tas ir noraidīts. Tālāk ir deputātu Vītola, Nagļa, Putniņa, Kļaviņa un Prēdeles priekšlikums, ka jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā. Pēc tam, kad mēs tikko akceptējām, ka vēlēšanas notiek maija mēnesī, acīmredzot nebūtu pamata, ka ievēlētu maijā un Saeima sanāktu tikai novembrī. Tāpēc komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, jūs neatbalstāt tāpēc, ka nobalsoja par maiju?

I.Bišers. Jā.

Sēdes vadītāja. Bet komisija jau nezināja balsojumu.

I.Bišers. Komisija jau balsoja, atbalstīja priekšlikumu par vēlēšanām maijā jau iepriekš. Tāpēc arī komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, ka viņi sanāks.

Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji lūdz balsot par iesniegto priekšlikumu, jo tas ir otrais lasījums, kurā var tikt nobalsoti visi iesniegtie priekšlikumi. Iesniedzēji, jūs lūdzat... (Starpsauciens: “Neuzstāj!”) Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem pret jauno 12.panta otrā lasījuma redakciju iebildumu nav.

I.Bišers. Tātad paliek pirmā lasījuma redakcija. Pie 13.panta bija deputāta Čerāna priekšlikums, kuru mēs nobalsojām. Citu priekšlikumu nav. Tādā gadījumā paliek pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, es ļoti atvainojos! Par cik mēs Satversmi pirmo reizi tādā veidā labojam, no juristu puses ir priekšlikums — nobalsot par 12.panta otrā lasījuma redakciju, lai būtu skaidrība, ka divām trešdaļām nav iebildumu. Jo mēs neejam tagad vienkārši uz to, ka deputāti neiebilst.

I.Bišers. Es domāju, ka šajā ziņā Satversmes Kārtības rullī nav nekādu atrunu par kaut kādu jautājumu. Ja, protams, ir kādi iebildumi, tad mēs varam balsot, ja iebildumu nav, tad acīmredzot nebalsojam.

Sēdes vadītāja. Tātad, deputāti, mēs vienojamies, ja iebildumu nav, tātad deputāti piekrīt, ka divas trešdaļas no nepieciešamā deputātu skaita ir atbalstījušas, lai mums nerastos tālāk par procedūru nekādi pārpratumi, ir iebildumi, jo šeit jau tiek skaidrots, kā kurā brīdī rīkoties. Lūdzu, turpinām!

I.Bišers. Tātad priekšlikumu pie 13.panta bija izteicis tikai deputāts Čerāns, kuru mēs noraidījām sakarā ar iepriekšējo balsojumu par 11.Satversmes pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 13.panta sniegto redakciju nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir labojums 35.pantā, kurā deputāts Čerāns ir iesniedzis priekšlikumu — aizstāt vārdus “uz četriem gadiem” ar vārdiem “uz savu pilnvaru laiku”. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo šo pilnvaru laiku jau nosaka tieši Satversmes 31.pants, un, ja mēs šo atstājam “uz pilnvaru laiku”, tad vispār nepaliek neviena norma, kura noteiktu šo pilnvaru laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāts Čerāns balsojumu neuztur. Deputātiem iebildumu pret komisijas iesniegto redakciju nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Vītola priekšlikums — izteikt 37.pantu jaunā redakcijā. “Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis pilnu 35 gadu vecumu.” Komisija uzskata, ka šo jautājumu nevar balsot otrajā lasījumā, jo tas nav izskatīts pirmajā lasījumā. Saskaņā ar Satversmes 76.pantu jebkurš Satversmes grozījums ir izskatāms trijos lasījumos. Ja tādu priekšlikumu vajag, tad ir šis priekšlikums jāvirza kā patstāvīgs priekšlikums, nevis kā labojums jau pie otrā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Tā kā Juridiskā komisija nav izskatījusi šo priekšlikumu pēc būtības, jo tas nav iesniegts kā patstāvīgs priekšlikums, tad acīmredzot arī šodien Saeima neatbalstīja šo priekšlikumu, bet es vēlos izmantot savas deputāta tiesības šeit nedaudz par šo priekšlikumu izteikties, raksturot tā būtību. Šeit šis priekšlikums apkopo divus principus. Tas nosaka zināmā mērā tos kritērijus, kurus mēs izvirzām Valsts prezidenta kandidātiem un arī paredzam tos Satversmē. Ievēlot Valsts prezidentu Gunti Ulmani un izskatot arī citus kandidātus, bija jāsaskaras ar situāciju, ka viens no kandidātiem, kurš bija izvirzīts Valsts prezidenta vēlēšanām, nebija pilntiesīgs Latvijas pilsonis. Tas izraisīja šo emocionālo dažādo noskaņojuma vilni sabiedrībā un lielu rezonansi mūsu sabiedrībā, un tas bija arī liels apkaunojums mūsu Saeimai. Es domāju, tas ir notikums, kas ieies Saeimas vēsturē ar mīnusa zīmi. Šeit šis priekšlikums piedāvā risināt šo problēmu, nosakot, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni. Šis priekšlikums ievada diskusiju par vecuma nozīmi Valsts prezidenta kandidatūras izvirzīšanai. Tas jautājums, kuru es gribu uzdot jums šodien, ir tāds: cik lielā mērā demokrātiskā valstī, izvēloties Valsts prezidenta kandidatūru, ir jāņem vērā demogrāfiskie vai sociālie kritēriji, cilvēka dzimums, vecums vai viņa ienākumi, vai jebkādi citi kritēriji, jebšu tomēr pirmām kārtām mums būtu jāvērtē katra kandidāta profesionālās īpašības. Profesionālais varējums un īpašības ieņemt Valsts prezidenta amatu. Saeimai nebūtu sevi jāaizsargā no kāda pārsteidzīga soļa, ka tā pārsteidzoties varētu ievēlēt kādu cilvēku, kas ir jaunāks par 40 gadiem. Es vēlos atgādināt to, ka Savienotajās Valstīs, kur šī demokrātija ir jau ilgākus gadus un ar dziļām tradīcijām, par Valsts prezidentu var pieteikt cilvēku, kurš ir sasniedzis 35 gadu vecumu. Tas ir arī mans priekšlikums šeit, kas varētu rosināt tālāk šo diskusiju, jo es ceru, ka mūsu valsts pagātnē ir palicis tas fakts, ka ar politiku nodarboties un valsti vadīt bija privilēģija tikai atvaļinātajiem virsniekiem un pensijas vecumu sasniegušajiem Komunistiskās partijas biedriem. Paldies par to, ka jūs uzklausījāt, saprotot, ka šis jautājums Juridiskajā komisijā nav izskatīts pēc būtības un nav balsojams paredzētajā tiesiskajā kārtībā šeit. Es šo priekšlikumu noņemu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jā, mēs to nevaram balsot, jo ir jāizskata trijos lasījumos, kas šobrīd vairs šā likumprojekta robežās nav iespējams.

I.Bišers. Nākamais ir labojums pie Satversmes 39.panta, par kuru nekādi priekšlikumi nav iesniegti, un tāpēc acīmredzot paliek spēkā pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi pie pārejas noteikumiem. Vispirms ir deputāta Čerāna priekšlikums — 6.Saeimas pilnvaru laiks ir trīs gadi. Jāsaka, ka es domāju, ka šis jautājums neprasa iesniegt pārejas noteikumos šādu normu, jo šo principu patlaban neviens neapstrīd. Tas ir noteikts jau ar spēkā esošo Satversmi, un neviena norma to neapstrīd.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Čerāna priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir pārejas noteikumu 1.punkts, ka šā likuma 2.un 3.pants stājas spēkā ar 7.Saeimas sanākšanu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Iebildumu pret komisijas slēdzienu deputātiem nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Jirgena priekšlikums par pārejas noteikumu 7.2. punktu, ka Saeimu ievēlē uz trīsarpus gadiem un tās pilnvaras izbeidzas ar 8.Saeimas sanākšanu. Komisija ir arī šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Jirgena priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā lūdz ieslēgt vēl trešo pārejas noteikumu, ka šā likuma 6.pants stājas spēkā ar dienu, kad nākamais ievēlētais Valsts prezidents uzņemas amata pienākumu pildīšanu.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, es atvainojos! Kur ir ierakstīts Juridiskās komisijas priekšlikums?

I.Bišers. Tas ir ierakstīts labajā ailē.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Bet es vispirms šeit redzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

I.Bišers. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums principā ir pieņemts. Viņi to pašu ir likuši priekšā, ko Jirgena kungs, pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Un tas, kas šeit ir ierakstīts, ir daļēji pieņemot.

I.Bišers. Tas ir daļēji ietverts šajā Jirgena kunga priekšlikumā, atbildot Jirgena kunga priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret slēdzienu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā priekšlikuma iekļaušanu dotajā redakcijā nav? Pieņemts. Bet tagad es gribu saprast, kur ir tas Juridiskās komisijas priekšlikums.

I.Bišers. Tas diemžēl ir ierakstīts tikai pēdējā ailē, labajā ailē kā trešais priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Labajā ailē, Bišera kungs, nav neviena priekšlikuma. Tas ir ierakstīts kā 3.punkts, es saprotu.

I.Bišers. Jā, 3.punkts.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību pārejas noteikumu 3.punktam. Šā likuma 6.pants stājas spēkā ar dienu, kad nākamais ievēlētais Valsts prezidents uzņemas amata pienākumu pildīšanu. Juridiskās komisijas priekšlikums. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to projekts ir izskatīts, un lūdzu nobalsot par to kopumā.

Sēdes vadītāja. Mēs varam balsot, man liekas, tikai par otro lasījumu, nevis kopumā.

I.Bišers. Atvainojiet. Otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Dobeļa kungs, par ko jūs vēlaties runāt? Atklājam debates. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es pieteicos tāpēc, ka bija viens balsojums, kurš, protams, netika pieņemts tāpēc, ka nebija šīs divas trešdaļas. Bet es vienkārši aicinātu tos, kam bija cits viedoklis, tomēr kopumā balsot par šo otro lasījumu, jo varbūt pavisam īsi par tiem dažiem argumentiem. Šobrīd runa ir par to, ka nevajag radīt liekus sarežģījumus šajā sistēmā, kāda tā patlaban ir. Bija šī vēlēšanās par rudeni. Neieguva pietiekošu balsu vairākumu, bet tas jau neattiecas tā, kā te izskanēja, ka, lūk, mums būtu šai Saeimai jāpagarina pilnvaru laiks. Pieņemtais teksts pilnīgi izslēdz šo iespēju, tā ka tas ir viens.

Un otrs. Es tomēr gribētu jau sākt diezgan nesaudzīgi izteikties par šīm te brīnišķīgajām perspektīvām par tā saucamo bezdeficīta budžetu. Vienkārši minot vienu argumentu, kurš man radīja lielu satraukumu, piedaloties Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Kad parādījās pirmais smagais mīnuss šajā tā saucamajā bezdeficīta budžetā. Mēs visi ilgu laiku briesmīgi spriežam par Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas sadarbību, pārejot robežu apsardzības funkcijām no vienas ministrijas uz otru. Un, kad es gribēju noskaidrot, cik tad ir budžetā paredzēta nauda, jo galīgi bez naudas tas nevar notikt, neviens šobrīd vispār nevar nosaukt nevienu latu, kurš būtu paredzēts šai pārejai. Tas ir vienīgais piemērs. Es nerunāšu par dažām īpatnībām, runājot par izglītības sistēmas attīstību un tā tālāk. Tā ka šīs te brīnišķīgās prognozes, ka tūlīt mums būs briesmīgi stabils budžets un ka mēs nākošo gadu pavadīsim bezdeficīta budžeta ietvaros, es galīgi nevaru pieņemt. Līdz ar to šis arguments par labu rudenim nekādi nerunā.

Es vienkārši lūgtu, šinī brīdī tas ir otrais lasījums, kolēģus atbalstīt šādā veidā otrajā lasījumā. Un pēc tam pie trešā lasījuma tad varam turpināt savas diskusijas un strīdus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Par kopējo likumprojekta otrā lasījuma balsojumu lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 5, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

I.Bišers. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 1.oktobrim.

Sēdes vadītāja. 1.oktobris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

Kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo likumprojektu, Saeimas Prezidijā ir ienācis iesniegums no Ārlietu komisijas: “Lūdzam izskatīt likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un darba lietās un krimināllietās” un likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par valstu robežas šķērsošanas vietām” pēc dienas kārtības 32.punkta”. Deputātiem iebildumu nav?

Godātie deputāti! Cilvēktiesību komisija lūdz atgriezties pie iepriekšējā likumprojekta “Grozījums Radio un televīzijas likumā” izskatīšanas. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka varētu dienas kārtības beigās šo punktu pārvietot un tagad turpināt dienas kārtību par Uzbekistānas Republiku un strādāt tā, kā jau ritmā ir iegājies, un, kad dienas kārtību izskatīsim, tad arī to jautājumu skatīsim.

Sēdes vadītāja. “Par” — Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Vidiņš (TB). Cienījamie kolēģi! Tas aizņems jums divas minūtes, un es lūgtu balsot par to, lai izskatītu tūlīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu — izskatīt likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā” tūlīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 12, atturas — 10. Lēmums pieņemts. Juris Vidiņš — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Vidiņš (TB). Cienītā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nekādi priekšlikumi nebija ienākuši un tātad “Radio un televīzijas likuma” 3.panta 8.punkts skanētu sekojoši: “Ārvalstu ieguldījumi uzņēmumos, kas veic uzņēmējdarbību, un elektronisko sabiedrības apziņas līdzekļu jomā tiek ierobežoti saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Tie nedrīkst pārsniegt 49 procentus. Šo darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome”. Es lūdzu atstāt šo tādā redakcijā un tad pārnest uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par sniegtā panta redakciju nav? Pieņemts. Komisija lūdz balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 4, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījuma.

J.Vidiņš. Līdz 24.septembrim.

Sēdes vadītāja. 24.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”. Indulis Bērziņš — Ārlietu komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija lūdz jūs nobalsot par šī jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 2. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Veidojot attiecības ar Vidusāzijas valstīm, pirmā, ar kuru tika izstrādāts šāda veida palīdzības līgums, bija Uzbekistānas Republika. Starp citu, interese abām pusēm, gan mūsu, gan Uzbekistānai, bija vienāda, jo abas bija ieinteresētas ciešā sadarbībā tranzīta kontroles jomā. Es gribu tikai pasvītrot, ka pēc pasaules muitas organizācijas kvalifikācijas datiem Uzbekistāna ir paaugstināta riska valsts nelegālā narkotisko vielu transportēšanā. Blakus vēlamajam kokvilnas tranzītam caur Rīgas ostām uz Eiropu no Uzbekistānas šīs Rīgas ostas varētu izmantot arī kā narkotisko vielu tranzīta ostas. Un tāpēc ir tik svarīgi saņemt informāciju, tas ir, nodarboties ar informācijas apmaiņu un kontrolēt visu šo te iespējamo tranzītu, un tieši tādēļ ir tik ļoti nepieciešams pieņemt šo te likumu par līguma ratifikāciju. Lūdzu balsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos” pieņemšanu pirmajā lasījumā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Es lūgtu Ārlietu komisijas vārdā, ja kolēģiem nav iebildumu, nobalsot par otro lasījumu un pabeigt šī jautājuma izskatīšanu jau tūdaļ.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par otrā lasījuma balsojumu tūlīt nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”. Indulis Bērziņš — Ārlietu komisija, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šī jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Jau 1993.gada janvārī notika pirmā abu valstu ekspertu tikšanās, lai apstiprinātu pasaules muitas organizācijas tipveida līgumu un piemērotu šo līgumu Latvijas un Norvēģijas attiecībām. Trīs gadu laikā līgums ir izgājis visas nacionālās likumdošanas procedūras gan Latvijā, gan Norvēģijā un šobrīd ir parakstīts. Es gribu vienkārši uzsvērt, ka Norvēģijas gadījumā PHARE programmas ietvaros Norvēģija sniedz Latvijai tehnisku palīdzību, kas varētu turpmāk arī palielināties, un šis līgums katrā ziņā varētu būt veicinošs faktors šīs tehniskās palīdzības palielināšanai. Lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Ja kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu nobalsot par otro lasījumu un pabeigt šī jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par balsojumu otrajā lasījumā tūlīt nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un darba lietās, un krimināllietās”. Otrais, galīgais lasījums.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu Nr.1266. Otrajā pusē, kā jūs redziet, ir tabuliņa ar nepieciešamajiem labojumiem. Komisija uzskata, ka šī likuma nosaukumā ir nepieciešami redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par izdarīto redakcionālo precizējumu likuma nosaukumā nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat nelieli redakcionāli precizējumi bija nepieciešami 1. pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret veiktajiem redakcionālajiem labojumiem likumprojekta 1. pantā iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 2. pantā bija nepieciešami redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. 3. pantā bija nepieciešams nomainīt pantu, uz kuru ir atsauce 3. pantā, tas ir, līgumpantu, tātad no 92. uz 91. Uz to norādīja gan Ārlietu komisija, gan arī Juridiskā komisija, uz šīs izmaiņas nepieciešamību, kas arī tiek izdarīts Ārlietu komisijas piedāvātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šo nomaiņu nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Un arī pēdējā pantā ir nelieli redakcionāli precizējumi. Tas ir, 4. pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 4. pantā veiktajiem redakcionālajiem labojumiem nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un darba lietās un krimināllietās” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par valsts robežas šķērsošanas vietām”. Otrais lasījums.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1267. Otrajā pusē atkal ir nepieciešamie labojumi. Nosaukumā, kā jūs redziet, komisija liek priekšā izdarīt redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret nosaukuma precizējumiem nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. Arī 1. pantā bija nepieciešami redakcionāli precizējumi, kurus jūs redzat Ārlietu komisijas variantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 1. pantā nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. 2. pantā tieši tāpat ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret precizējumiem 2. pantā nav? Pieņemts.

I.Bērziņš. 3. un 4. pantā nebija nepieciešams izdarīt kaut kādas izmaiņas. Es lūdzu nobalsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par valsts robežas šķēsošanas vietām” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. Kārlis Leiškalns, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts.

K.Leiškalns (LC). Godājamais Prezidij, godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu Nr. 1300 — otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””.

Izskatot likumu pa pantiem, 3. pantā likumprojektam priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 4. pantā priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 5. pantā priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 9. pantā komisija bija saņēmusi Saeimai nodotu likumprojektu par labojumu konkrētajā likumā, ko iesniedza deputāti Leiškalns, Prēdele, Apinis, Nagobads un Požarnovs. Komisija ar iesniedzēju piekrišanu iesniegto likumprojektu pārvērta par priekšlikumiem jau atvērtajā likumprojektā un lūdza atbalstīt komisijas iesniegtajā redakcijā. Priekšlikumu būtība ir palikt pie invaliditātes noteikšanas pēc grupām, neaizstājot to ar invaliditātes noteikšanu pēc procentiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas izstrādāto 9. panta redakciju nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk 10. pantā priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 10. pantu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 11. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 12. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 13. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 14. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 15. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Kā arī 16. pantā nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpēc komisijas vārdā un kā deputāts aicinu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam lūdzu Saeimu noteikt 26. septembri.

Sēdes vadītāja. 26. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Atis Sausnītis, Tausaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr. 1302.

Par visiem pantiem, sākot no pirmā līdz pēdējam, priekšlikumi ienākuši nav.

Sēdes vadītāja. Diemžēl tas ir otrais lasījums, mums ir jāizskata pa pantiem. Tāda ir kārtība Kārtības rullī.

A.Sausnītis. Par 1. pantu priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 1. pantu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 2. pantu priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 3. pantu priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 4. pantu priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 8. pantu priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

A.Sausnītis. Lūdzu noteikt termiņu līdz 24. septembrim.

Sēdes vadītāja. 24. septembris. Citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

A.Sausnītis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. Guntars Grīnblats, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts.

G.Grīnblats (TB). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Dokumenti Nr. 617, 923 un 1303 uz otro lasījumu — “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.

Juridiskā biroja priekšlikumi, kas šeit parādās, attiecas uz likumprojektu pēc dokumenta Nr. 923, kurš tabulā ir iestrādāts kā Ministru kabineta priekšlikumi uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Precizēsim tūlīt. Tas ir par 2. panta 2. daļas 3. punktu?

G.Grīnblats. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad ir Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija...

G.Grīnblats. Atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Te ir rakstīts, ka neatbalsta.

G.Grīnblats. Atvainojos... Komisijas atbalstītā redakcija ir pēdējā ailē.

Sēdes vadītāja. Es laikam ne to dokumentu skatos... Es atvainojos, Grīnblata kungs. Mēs tagad vēlreiz precizēsim. Mēs strādājam ar dokumentu Nr. 1303 pašlaik, ja?

G.Grīnblats. Jā.

Sēdes vadītāja. Izskatām... pirmā lasījumā redakcijā izdarīt... likumā par pašvaldībām priekšlikumu nav. Komisijas slēdziens tātad ir... Jā, redziet, kāpēc es samulsu. Iesniegtie priekšlikumi. Šeit nav iesniegto. Jūs esat izdarījuši tā, ka komisija, cik es saprotu, ir ierakstījusi galīgajā redakcijā savu priekšlikumu, nenorādot, ka tā to ir iesniegusi kā priekšlikumu. Tā laikam, ja?

G.Grīnblats. Jā.

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka deputāti izsekoja tam, ko mēs tikko ar Grīnblata kungu izrunājām. Deputātiem iebildumu pret šo izdarīto labojumu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies! Izteikt...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Bišera kungs, jūs vēlaties runāt?... Es atvainojos, deputātiem ir iebildumi. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Jūs trīs minūtes izmantosiet, Bišera kungs? Jā? Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Mēs strādājam ar dokumentu Nr. 1303, un tur ir priekšlikums pie 2. panta — Ministru kabineta priekšlikumi — par ko komisija ir rakstījusi, ka neatbalstīt. Tad es nesaprotu, vai komisija...

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, es tikko skaidroju, ka mēs skatāmies pirmo lappusīti, kur komisija savu priekšlikumu jau ir ierakstījusi kā galīgo redakciju. Viņi nav nofiksējuši, ka tas ir viņu priekšlikums, jo galīgā redakcija tagad uz otro lasījumu atšķiras no pirmā lasījuma redakcijas.

I.Bišers. Skaidrs.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs skatām šo pirmās lappusītes daļu. Deputātiem pretenziju pret pirmajā lappusē par ... izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995. gada 11. numurs) šādus grozījumus... Par šādu tekstu otrajā lasījumā deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Man būtu priekšlikums turpināt pēc pārtraukuma, Grīnblata kungs, jo tūlīt sākas pārtraukums. Tātad turpinām pēc pārtraukuma.

G.Grīnblats. Jā. Tālāk ir 2. panta 4. daļas redakcija ....

Sēdes vadītāja. Grīnblata kungs, es atvainojos, mums vienkārši laiks iet uz priekšu, jūs neieskatījāties, mums tūlīt ir pārtraukums, un, par cik ir paziņojumi, mēs turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. Vārds paziņojumiem Ivaram Ķezberam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam.

I.Ķezbers (DPS). Godājamie kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Man ir lūgums šodien pulksten 15 Prezidija zālē pulcēties uz mūsu sanāksmi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk paziņojumiem neviens deputāts pieteicies nav? Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Kārlis Jūlijs Druva, Indulis Emsis, Aivars Endziņš, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Aristids Jēkabs Lambergs, Kristiāna Lībane, Aida Prēdele (izsaucieni zālē), Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 43 deputāti. Nav kvoruma. Lūdzu trauksmainu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 51 deputāts. Turpinām darbu.

G.Grīnblats. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””, 2.lappusē. Ministru kabineta priekšlikums — izteikt 2.panta otrās daļas 3.punktu attiecīgā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Arī Juridiskā biroja priekšlikumu — grozījumus 2.panta otrās daļas 3.punktā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Ministru kabineta priekšlikumu — papildināt 2.pantu ar ceturto daļu minētā redakcijā — komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt normu par 2.panta papildināšanu ar ceturto daļu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav par 2.panta papildināšanu — ceturto daļu izslēgt. Pieņemts.

G.Grīnblats. Ministru kabineta priekšlikumu — izteikt 11.panta pirmo daļu attiecīgajā redakcijā — komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Ministru kabineta priekšlikumu — izteikt 23.pantu pilnveidotā redakcijā — komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Pie 37.panta pirmās daļas priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Pie pārejas noteikumiem Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu uzlabotajā redakcijā, komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — daļēji atbalstīt Ministru kabineta iesniegumu par pārejas noteikumiem — nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Un Juridiskā biroja papildinājumu pārejas noteikumiem ar 2.punktu precizētajā redakcijā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Grīnblats. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta grozījumus otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” pieņemšanu otrā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešam lasījumam.

G.Grīnblats. Komisija ierosina iesniegt priekšlikumus līdz 24.septembrim.

Sēdes vadītāja. 24.septembris. Citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. Atis Sausnītis — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1304. Par 3.pantu priekšlikumi ienākuši nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Es atvainojos. Sākam ar virsrakstu, ja?

A.Sausnītis. Kopumā priekšlikumi par nevienu pantu ienākuši nav, bet, tā kā ir otrais lasījums, tad...

Sēdes vadītāja. Tātad par virsrakstu priekšlikumu nav? Pieņemts. Par 3.pantu deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 4.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 6.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 7.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 18.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 21.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 27.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Lūdzu kolēģus apstiprināt minētos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

A.Sausnītis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 24.septembrim.

Sēdes vadītāja. 24.septembris. Citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Nākamā sadaļa — neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi. Lēmuma projekts “Par O.Znaroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisija, ziņotājs. Ziņotāja nav. Pārejam pie nākamā jautājuma.

Lēmuma projekts “Par A.Ignatoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisija, ziņotāja nav. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Juris Dobelis, Aizsardzības un iekšlietu komisija, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP).Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.1170. Tā kā mēs saņēmām no Ministru kabineta Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtos noteikumus, tātad mēs izskatām šo dokumentu otrajā lasījumā. Lietas būtība jums ir dokumentā izteikta, nekādu iebildumu vai papildinājumu nebija. Mūsu komisija atbalstīja šo grozījumu, un mēs esam saņēmuši arī no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu šim grozījumam, un līdz ar to es aicinātu cienījamos kolēģus atbalstīt šo noteikumu pieņemšanu otrajā lasījumā. Respektīvi, tātad likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Dobelis. Es piedāvātu, ja šodien mums ir 19.septembris, tad līdz šī mēneša beigām — līdz 30.septembrim.

Sēdes vadītāja. 30.septembris. Deputātiem iebildumu nav, citu priekšlikumu nav.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma — augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz noņemt no darba kārtības izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” sakarā ar tehnisku kļūdu. Deputātiem iebildumu nav par komisijas iesniegumu, tātad 40.darba kārtības jautājumu svītrojam šodien no darba kārtības.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas ziņotāja nav. Izskatām nākamo jautājumu.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Romāns Apsītis, Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

R.Apsītis (LC). Godātā Saeima! Izskatām dokumentu Nr.1338. Pēc pirmā lasījuma Juridiskā komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus no Saeimas Juridiskā biroja. Visus šos priekšlikumus Juridiskā komisija ir akceptējusi, tiem piekritusi, un tagad, izskatot pa pantiem, mēs lūdzam arī Saeimu atbalstīt šos priekšlikumus. Vispirmām kārtām jāsaka tā, ka likumprojekta ievaddaļā mēs esam izdarījuši tehniska rakstura grozījumu. Proti, ja Ministru kabineta 81.panta kārtībā izdotie noteikumi atsaucas uz “Latvijas Vēstneša” attiecīgo numuru, tad mēs pēc tradīcijas Saeimā rīkojamies tā, ka atsaucamies uz “Ziņotāju”, tas ir, uz otru oficiālo izdevumu. Lūdzam šādu grozījumu akceptēt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu grozījumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk likumprojekta 1.pants jeb pirmais grozījums, mēs liekam priekšā izteikt 18.panta otrās daļas 4.un 5.punktu jaunā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 18.panta otrās daļas 4.un 5.punkta jauno redakciju nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk otrs grozījums. Mēs liekam priekšā papildināt 19.pantu ar 4.punktu redakcijā, kura ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 19.panta papildināšanu ar jaunu 4.punktu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Trešais grozījums. Likuma 26.pantā mēs arī izdarām precizējumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret izdarītajiem precizējumiem 26.pantā nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Ceturtais grozījums. Mēs papildinām likumprojektu ar jaunu pantu — 34.pants, šeit redzamas visas četras daļas, redakcijā...

Sēdes vadītāja. Deputatiem iebildumu pret jauno 34.pantu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk piektais grozījums. Mēs ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauna panta izveidošanu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Tālāk — sestais grozījums. Mēs papildinām likumprojekta 51.pantu ar otro teikumu klāt pievienotajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 51.panta papildināšanu ar otru teikumu dotajā redakcijā nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Septītais grozījums. Mēs liekam priekšā pārejas noteikumu 2.punktu izteikt redakcijā, kas ir redzama 5.ailē, 4.lappusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu 2.punkta redakciju nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Un visbeidzot. Šā likumprojekta, šo grozījumu pārejas noteikumu mēs esam formulējuši 5.ailē, pēdējais teksts 4.lappusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Apsītis. Lūdzu atbalstīt Saeimu šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pieņemšanu otrā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrā lasījumā pieņemts.

R.Apsītis. Lūdzam komisijas vārdā iesniegt priekšlikumus trešam lasījumam līdz 26.septembrim.

Sēdes vadītāja. 26.septembris. Citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Edgars Bāns — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (LVP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.1139. Ievada sadaļā nekādu labojumu nebija, izņemot to, ka komisija laboja Ministru kabineta noteikumos pirmajā nodaļā, par cik nodaļas ir tālāk, tad mēs uzskatījām, ka tā ir sadaļa. Citu labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Iesim pa kārtai. Tas ir otrais lasījums. Tātad nosaukumā priekšlikumu nav. Labojumu nav. Un deputātiem iebildumu pret redakciju arī nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk tika ierosināts no Ministru kabineta puses pirmajā lasījumā papildināt nodaļu ar jaunu tekstu. Tur ir labojums. Komisija ierosināja “sadaļu”.

Sēdes vadītāja. Bāna kungs, kurā lappusē tas ir?

E.Bāns. Tas ir otrajā lappusē pašā apakšā.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, tas ir ailītē “Pirmā lasījuma redakcija” un pēc tam ir komisijas atbalstītā redakcija, bet priekšlikums kur ir?

E.Bāns. Otrajā lappusē...

Sēdes vadītāja. Nu bet iesniegtais priekšlikums ir... Trešā ailīte ir tukša.

E.Bāns. Nē, priekšlikumu tur nav. Komisija izlaboja vienīgi “nodaļu” uz “sadaļu”. Citu priekšlikumu tur nebija.

Sēdes vadītāja. Nu bet tad to vajadzēja norādīt. Tātad komisija ir ierosinājusi redakcionāli labot, apmainot vārdu “nodaļa” ar vārdu “sadaļa”. Bet komisija to nav ierakstījusi, bet uzreiz ir iesniegusi galīgajā redakcijā, kas ir dota pēdējā tabulas sadaļā. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 1.pantā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 1.pantu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 10.pantā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 10.panta redakciju nav? Pieņemts.

E.Bāns. Komisija lūdz apstiprināt šos grozījumus likumprojektā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

E.Bāns. Lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 24.septembrim.

Sēdes vadītāja. 24.septembris. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Edgars Bāns — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (LVP). Pievērsiet, lūdzu, uzmanību dokumentam Nr.1340. 15.pantā priekšlikumi iesniegti nav.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms par nosaukumu. Priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav. Tas ir šeit pirmajā sadaļā. 15.pants. Deputātiem iebildumu pret 15.panta redakciju nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 34.pantā Juridiskais birojs ierosina nomainīt “saskaņā ar likumu par bankrotu” ar “saskaņā ar likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Tas ir iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs Ministru kabineta papildinājumā 34.panta pirmajā daļā ar 6.punktu lūdz izslēgt vārdus “un nav informācijas...”, un tālāk kā tekstā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Ministru kabineta iesniegtā dokumenta otrajā daļā ir redakcionālas izmaiņas. Vienkārši vārds “no” apmainīts, komisija apmainīja ar vārdu “pēc”.

Sēdes vadītāja. Kurā otrajā daļā? Precizējiet!

E.Bāns. Tā ir nākamā ailīte pa vidu. Nākamajā rindkopā.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bāna kungs, redziet, kur ir tā problēma. Ailītē, kur ir iesniegtie priekšlikumi vai redakcionālie labojumi, nav norādīts. Nav tādu norādījumu. Jūs esat izlabojuši tekstu. Tad tas ir 34.panta... par kuru daļu jūs tagad runājat?

E.Bāns. Tā ir 34.panta otrā daļa. Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā. Komisija izmainīja “sešu mēnešu laikā no” uz “sešu mēnešu laikā pēc”. Tāds ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Jā, bet nav jau fiksēts, ka tas ir komisijas priekšlikums. Es ceru, ka deputāti saprot, ka jāskatās ir pēdējā ailīte, kur jau ir iestrādāts priekšlikums, nenorādot, kas to ir iesniedzis un kāds ir komisijas slēdziens. Deputātiem iebildumu pret 34.panta otrās daļas redakciju nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tāds pats ir trešajā sadaļā, kur pēdējā teikumā “ ja pēc termiņa notecējuma” komisija ierosināja “ja pēc termiņa izbeigšanās”.

Sēdes vadītāja. Te ir tas pats, ka komisija ir izstrādājusi redakciju, nenorādot, ka ir izdarīts šis labojums. Tāpēc deputātiem lūdzu tagad sekot šai galējai ailītei. Deputātiem iebildumu pret izmaiņām trešajā daļā nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk šajā pantā vairāk iesniegumu nebija, izņemot, ka Juridiskais birojs ierosināja izteikt 34.panta devīto daļu šādā redakcijā, kas ir šeit minēta. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 34.panta devītās daļas redakciju nav? Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosināja izslēgt šā panta piecpadsmito daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 34.panta piecpadsmitās daļas izslēgšanu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosināja pārnumurēt pantu attiecīgi, kā šeit ir minēts tekstā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosināja pārejas noteikumos noteikt termiņu un veidu, kādā individuālais ģimenes uzņēmums — zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kuras nodibinātas kā sabiedrības... un tālāk kā tekstā. Komisija to atbalstīja un iestrādāja precizētākā redakcijā labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto redakciju nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosināja papildināt pārejas noteikumus “ar šā likuma stāšanos spēkā zaudē...”, un tālāk kā tekstā. Komisija to atbalstīja un iestrādāja precizētākā tekstā labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto redakciju nav? Pieņemts.

E.Bāns. Vairāk precizējumu un labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Un komisijas viedoklis kopumā?

E.Bāns. Komisija ierosina balsot par šā likumprojekta izmaiņām trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

E.Bāns. Paldies!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Ludmila Kuprijanova — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Par cik šis likumprojekts ir piedāvāts jums otrajā lasījumā, dokuments Nr. 1341... Komisija lūdz, par cik likumprojekts bija nosūtīts komisijai, 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu šobrīd. (Starpsauciens: “Tas ir pretrunā likumam.”)

Sēdes vadītāja. Tas vairs nav iespējams, Kuprijanovas kundze. Otrajā lasījumā neviens likumprojekts par steidzamu vairs nav atzīstams. Steidzamība ir balsojama pirms pirmā lasījuma.

L.Kuprijanova. Te ir rakstīts 92.panta 1.punkta otrajā apakšpunktā “Pēc lēmuma par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām”. Var uzskatīt, ka tas notiek pēc nodošanas komisijām.

Sēdes vadītāja. Nē, tas bija balsojums tad, kad pieņēma lēmumu nodot komisijām. Jūs jau no komisijas ziņojat tagad. Mēs jau komisijā vairs nenododam. Jo debates jau bija pirms nodošanas komisijām.

L.Kuprijanova. Labi, paldies kolēģi! Bet es jums paskaidrošu, kādēļ ir tāds lūgums, jo tur maina termiņu no 1.oktobra uz 1.janvāri. Es varētu lūgt Saeimu lemt, jo Saeima var izlemt jebkura lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Nē, Saeima jebkuru lēmumu nevar pieņemt tomēr. Piedodiet, kolēģi!

L.Kuprijanova. Labi, kolēģi, tādā gadījumā es ziņoju — uz otro lasijumu izmaiņa ir tikai viena — termiņu ieviešanā. Likumā par obligāto bezdarba apdrošināšanu pārcelt no 1.oktobra uz 1.janvāri 1997.gadā. Tas ir saistīts ar to, ka bezdarba apdrošināšanai būs pakļautas personas, kas agrāk nebija mātes, kas kopj bērnus, atsevišķas vēl cilvēku kategorijas, un šie līdzekļi jāparedz valsts budžetā, jo par to maksās valsts budžets. Par cik 1996.gada valsts budžetā šie līdzekļi nav paredzēti, šo apdrošināšanu ar 1.oktobri nevar ieviest. Tādēļ Ministru kabinets piedāvāja pārcelt uz 1.janvāri. Starp pirmo un otro lasījumu neviens priekšlikums komisijā nav ienācis. Es lūgtu jums atbalstīt šo likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo likumprojekta par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam piedāvāto labojumu par termiņa pārcelšanu. Atgādināšu, ka pirms 6.Saeimas vēlēšanām visas tagad valdību veidojošās partijas solīja paaugstināt Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, novērst bezdarbu, un tagad jau ir pagājis gads pēc šo solījumu došanas. Diemžēl ir redzams, ka tie nav pildīti. Turpina pasliktināties cilvēku dzīves apstākļi, samazinās dzimstība, palielinās mirstība, pieaug bezdarbs un aizvien vairāk cilvēki mūsu valstī nejūtas droši par savu rītdienu. Viņi nezin, vai spēs samaksāt arvien pieaugošo dzīvokļu īri un komunālos maksājumus, vai spēs atrast darbu, samaksāt par savu bērnu izglītību un kas notiks ar viņiem, ja viņus skars šī problēma — bezdarbs. Un es faktiski uzskatu, ka ir taisnība tiem cilvēkiem, kas pasaka pilnīgi skaidri: valdībā neviens nedomā nopietni par to, kas notiek ar vienkāršiem cilvēkiem, kas notiek ar tautu. Un cilvēki vairs neuztver Latvijas valdību kā savu valdību. Un ja mēs turpināsim pieņemt šādus lēmumus, šādus likumprojektus vai to grozījumus, kā mums šodien piedāvā, tad es uzskatu, ka mēs tikai vēl vairāk palielināsim cilvēku jau tā nicīgo attieksmi pret to darbu, ko cenšamies šeit darīt. Tas jau var novest pie mūsu likumdošanas krīzes Latvijā.

Kā liecina statistikas dati, Latvijā turpina pieaugt bezdarbs. 1996.gada 1.jūlijā Latvijā bija reģistrēti 95 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 88,5 tūkstoši cilvēku jeb 7 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinoši 1995.gada 1.jūlijā, tas ir, pirms gada, par bezdarbniekiem bija atzīti 77,9 tūkstoši cilvēku jeb 6,1 procents no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Savukārt no 1996.gada sākuma līdz 1.jūlijam bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5,3 tūkstošiem cilvēku. Un satraukumu mūsos rada arī tas, ka vairāk nekā puse, tas ir, apmēram 54 procenti, bezdarbnieku ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet katrs sestais bezdarbnieks, tas ir, 17 procenti, ir jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Joprojām vairāk nekā puse bezdarbnieku — 51 procents — ir sievietes, un visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē, piemēram, Rēzeknes rajonā 28,7 procenti, Krāslavas rajonā — 25 procenti, Balvu rajonā — 23,3 procenti. Protams, statistikas dati paši par sevi ir sausi cipari. Taču jāatceras, ka aiz katra konkrēta skaitļa stāv arī konkrēti cilvēki un katra cilvēka traģēdija ir galu galā ļoti konkrēta. Un šie cilvēki ir mūsu tautas daļa, tie ir Latvijas valsts daļa. Viņi orientējas uz to, ka pirms gada Saeimas pieņemtais likums stāsies spēkā 1.oktobrī, saistīja ar to lielas cerības, un tagad mēs ar vienu rāvienu, neapspriežot to, mierīgi pārstrīposim. Es domāju, ka nevar būt augsti attīstītas un bagātas Latvijas valsts, ja daļa cilvēku spiesti ciest trūkumu un ka mēs viņus pat mānam. Jo es uzskatu, ka šāda likumprojekta grozījuma pieņemšana, ko mēs šodien darām, nozīmē tautas mānīšanu. Pirms gada, pieņemot likumu, mēs devām tautai zināmas cerības, kā saka, pagaidiet, ar 1.oktobri situācija zināmā mērā normalizēsies, likums stāsies spēkā. Pienāk 1.oktobris, mēs ar vieglu rāvienu pārsvītrojam to, ko pirms gada paši pieņemam. Es uzskatu, ka tā mēs rīkoties nevaram. Tā jau iznāks, ka daudziem cilvēkiem Latvijas valsts būs kļuvusi kā tāda ļauna pamāte, kas liedz viņiem visu, liedz cilvēku cienīgu dzīvi. Jā, gandrīz ik dienu mēs dzirdam gan Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta Šķēles un dažādu ministru runas par to, kā viņi cīnās par Latvijas valsts ekonomisko uzplaukumu. Taču tikko manis minētā statistika par bezdarba pieaugumu Latvijā liecina par kaut ko citu — ka valdība ir atstājusi novārtā sabiedrības sociālās problēmas, un ka neatliek nekas cits, kā piedāvāt Saeimai pieņemt lēmumu, pieņemt šādu likumu grozījumu, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams, kā saka, atliksim sociālo problēmu risināšanu vienkārši uz nākamām dienām. Nu tad jau vajadzēja piedāvāt... nepiedāvāsim pārcelt termiņu par trīs mēnešiem, piedāvāsim pārcelt to par trīs gadiem. Sak, lai nākamā Saeima un nākamā valdība tad kaut ko risina.

Es domāju, ka šis izskatāmais jautājums “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, kas paredz atlikt uz vairākiem mēnešiem likuma spēkā stāšanās datumu, mums ir nepieņemams. Tādējādi šāda nevērība pret sociālajiem jautājumiem kā pret kaut ko otršķirīgu, vienkārši nesvarīgu uzskatāmi rāda mūsu valdības attieksmi pret savas valsts iedzīvotājiem. Viņu problēmas neliekas svarīgas mūsu politiķiem, svarīgas laikam ir tikai pašu problēmas — uzņēmumu padomju veidošanas un citas. Tās gan nevar atlikt uz trīs mēnešiem. Bet nu sociālās problēmas — tās jau, protams, var aizmirst vai nobīdīt tālāk.

Tāpēc frakcija “Latvijai”, kas darīja un darīs arī turpmāk visu iespējamo, lai Latvija nekļūtu par ubagu un bezpajumtnieku zemi, kas palīdz ar Joahima Zīgerista vadītā rūpju biroja starpniecību, ar mūsu likumdošanas iniciatīvām, mēs aicinām šobrīd valdības veidojošās frakcijas, aicinām valdību atteikties no šī iesniegtā likumprojekta, nebalsot par viņu, un uzskatu, ka mums šis sociālais jautājums, sociālo problēmu risināšana Saeimā ir jāizvirza kā prioritāra.

Es atgādināšu, ka valdība neizpildīja solījumu, ko deva, apstiprinot 1996.gada budžetu, kad runāja, ka jā, jā, nobalsosim par budžetu tādu, kāds tas ir, un valdība jau aprīļa mēnesī nekavējoši iesniegs šim 1996.gada budžetam labojumus, kur vērība tiks piegriezta tieši sociālajiem jautājumiem, un tur arī uzskaitīti citi — medicīnas, izglītības jautājumi, un tā tālāk. Taču ir pienācis 1996.gada rudens, no minētajiem solījumiem, ka valdība pati iesniegs jau pavasarī budžeta grozījumus, nav ne vēsts. Tā vietā mēs redzam šeit, sak, atliksim visu to uz nākošo gadu. Nē, tā strādāt nedrīkst!

Es ierosinu ievērot to, ka valdībai bija vesels gads laika, lai varētu sagatavot likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” spēkā stāšanos šī gada 1.oktobrī, ka valdība nav izpildījusi Saeimas pieņemto likumu, un līdz ar to tas apliecina savu darbības nespēju viņai. Un ja valdošo partiju deputāti tomēr grib apliecināt savu strādātspēju, tad, es domāju, šodien, šajā balsojumā valdību veidojošo frakciju deputāti balsos par frakcijas “Latvijai” prasību, tātad balsos pret šo likumprojektu grozījumu. Balsos pret šī termiņa pārcelšanu uz 1997.gada 1.janvāri. Ja valdību veidojošo partiju deputāti to nedarīs, es domāju, ka tad viņi uzskatāmi, kolēģi, pierādīs savas valdības sociālās politikas pilnīgu bankrotu.

Tātad vēlreiz aicinu balsot pret Ministru kabineta iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Man ļoti patīk, kā runā vienmēr Kostandas kungs. Viņam patiešām ir tādas labas dotības uz runu. Odisej, man patiešām ļoti patīk, kā jūs runājiet! (No zāles deputāts O.Kostanda: “Paldies! Paldies!”) Bet es gribētu izskaidrot to, ko Kostandas kungs šodien drusciņ ir sajaucis. Visām šīm kategorijām, kas ir uzrādītas — skolēni, studenti, mātes, kas kopj bērnus, un tā tālāk — šobrīd tiek izmaksāti bezdarbnieku pabalsti. Tikai tie tiek izmaksāti šobrīd no sociālās apdrošināšanas fonda. No kopējā mūsu sociālā nodokļa. Un jautājums par bezdarba apdrošināšanu ir jautājums par sistēmas sakārtošanu. Jo par katru apdrošināšanas veidu būs sadalīts nodoklis un būs citāda uzskaite. Jo šobrīd šiem cilvēkiem maksā 90 procentus no minimālās algas valstī. Pēc likuma, ja jūsu atbalstītais valdības projekts stāsies spēkā 1.janvārī, maksās 70 procentus no iemaksām. Un šīs iemaksas šīm kategorijām veiks valsts budžets. Tā ir tehnoloģijas sakārtošana mūsu apdrošināšanas reformā. Un nekādā gadījumā šis termiņa pārcēlums šiem cilvēkiem neatņem kaut kādus pabalstus, jo šobrīd viņiem jau tos maksā. Tādēļ es domāju, ka, labu gribēdams, varbūt Kostandas kungs nav paskatījies tos maksājumus šobrīd. Tādēļ es aicinātu Saeimu atbalstīt komisijas lēmumu — nobalsot likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 7, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Komisija lūdz iesniegt savus priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 25.septembrim.

Sēdes vadītāja. 25.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””. Atis Sausnītis — Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1342. 6.pantā priekšlikumu iesniedz ekonomikas ministrs Krasta kungs. Komisija ir atbalstījusi viņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 6.panta pirmās daļas otrās rindkopas svītrošanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums ir 7.pantā. Arī ekonomikas ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 7.panta trešās daļas redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Priekšlikums 14.pantā. Arī ekonomikas ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts, izsakot mazliet precizētā redakcijā, bet pamatā atbalstot priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 14.panta pirmās daļas 1.punkta jauno redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir komisijas priekšlikums, kurš izteikts 3.lapaspusē, tātad ailītē, precizējot šos priekšlikumus, kas ir nākuši no otrā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka priekšlikums ir pirmspēdējā ailītē.

A.Sausnītis. Tas ir pēdējā ailītē. Komisijas priekšlikums. Galīgā redakcija.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir pirmspēdējā un galīgā redakcija, par 14.panta galīgo redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 32.pantā ir ekonomikas ministra Krasta priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 32.panta otrās daļas papildināšanu dotajā redakcijā nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 34.pantā priekšlikums, kuru ir iesniedzis ekonomikas ministrs, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. 5.lapaspusē.

Sēdes vadītāja. Tas ir 34.1 pants, ja? Vai kā ir numerācija? Es pašlaik skatos, kā ir ierakstīta.

A.Sausnītis. 34.pants, bet 34.panta... Jā, es atvainojos, 34.1 pants 5.lapaspusē.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 34.1 panta redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 41.pants. Ir ekonomikas ministra priekšlikums, kuru arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 41.panta pirmās daļas 2.apakšpunkta svītrošanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums 43.pantā. Arī ekonomikas ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas atbalstu, 43.panta otrās daļas vārdu “nomaiņa” un tālāk, kā ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasts, nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 49.pantā ir komisijas redakcija pēdējā ailītē kā komisijas priekšlikums, kuru arī komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Un kas ir pirmspēdējā ailītē? Izteikt 49.panta pirmās daļas 3.punktu komisijas atbalstītā redakcijā.

A.Sausnītis. Varbūt mēs neesam tā precīzi noformulējuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 49.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju, ko ierosina Tautsaimniecības komisija, nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 51.pantā līdzīga redakcija, ko iesaka komisija.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka priekšlikuma būtība ir iestrādāta tur, kur ir otrā redakcija, nevis tur, kur ir ailīte, kas bija jums ar numuru, kur sniegti priekšlikumi otrajam lasījumam...

A.Sausnītis. Trešais lasījums.

Sēdes vadītāja. ... trešajam lasījumam. Tātad jūs galīgo redakciju... priekšlikumu atrodat galīgajā redakcijā pēdējā ailītē.

A.Sausnītis. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 51. panta 4. daļas 2. teikuma jauno redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 53. pants.

Sēdes vadītāja. Bet arī vēl 5. daļa ir 51. pantā precizētā redakcijā, ja?

A.Sausnītis. Jā, atvainojos, jā tiešām, arī 51. pantā ir precizētā redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 51. panta 5. daļas precizēto redakciju komisijas sniegtajā izklāstā nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 53. pantā ir arī precizēta redakcija pēc valodnieku labojumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 53. panta precizēto redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Vairāk par pantiem priekšlikumu nav. Ir priekšlikumi par pārejas noteikumiem. Par pārejas noteikumiem ir priekšlikumi arī 14. lappusē. Galīgā redakcija ir 13. lapaspusē, kur ietverti visi šie priekšlikumi, un šie visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Es kaut ko tagad nesapratu.

A.Sausnītis. Par pārejas noteikumiem...

Sēdes vadītāja. Nē, nu 13. lappuse mums tagad ir priekšā...

A.Sausnītis. Jā, tie ir priekšlikumi, kas saņemti par pārejas noteikumiem. Par pārejas noteikumiem priekšlikumi ir arī 14. lapaspusē. Iestrādāti tie galīgajā redakcijā ir 13. lapaspusē, ietverot visus šos priekšlikumus, un šie visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Tātad, Sausnīša kungs, varbūt izskatīsim pēc kārtas.

A.Sausnītis. Jā, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Ir Ministru kabineta iesniegtie priekšlikumi par pārejas noteikumiem. Komisija...?

A.Sausnītis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atbalsta. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk. Ir kādi vēl? Tad ir “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums.

A.Sausnītis. Jā, “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir Ministru kabineta... Priekšlikumi ir atbalstīti... 81. panta kārtībā.

Sēdes vadītāja. Es tikai skatos, ka vienu reizi jau bija Ministru kabineta priekšlikums... Tagad ir otrs Ministru kabineta priekšlikums.

A.Sausnītis. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu par šo Ministru kabineta priekšlikumu izdarīt Ministru kabineta 1996. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 11, tālāk kā tekstā... 14. lappusē iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Un tālāk ir vēlreiz “Tēvzemei un Brīvībai”... arī...

Sēdes vadītāja. Par 3. punktu.

A.Sausnītis. Jā, arī ir atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Un vēlreiz Ministru kabineta priekšlikumi, kuri ir arī atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” pieņemšanu galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Atis Sausnītis — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1343. Priekšlikumi 14. pantā ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 14. panta 1. daļas 12. punkta jauno redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 21. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 21. panta 6. daļas redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tāpat ir priekšlikums par 21. panta 9. daļu — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 35. pantā ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, izsakot vēl precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 35. panta 6. apakšpunkta redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 41.1 pants. Ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu aizstāt 41.1 pantā 4. daļā pirmā teikumā vārdus “divas” ar vārdu “piecas” iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 56. pants.

Sēdes vadītāja. Tā ir 15. lappuse, lai kolēģiem ātrāk...

A.Sausnītis. Jā, 15. lappuse, 56. pants. Ekonomikas ministra Krasta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 56. panta otro daļu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tāpat ir priekšlikums par 56. panta otrās daļas otro teikumu, kur arī ir ekonomikas ministra Krasta priekšlikums un kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 56. panta 3.daļā ir priekšlikums, ekonomikas ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 56. panta 3. daļas pirmā teikuma jauno redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 56. panta 5. daļas priekšlikums.... 5. daļā ir ekonomikas ministra Krasta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 56. panta 5. daļas jauno redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 61. pants. Par 61. panta otro daļu ir ekonomikas ministra Krasta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 61. panta otrās daļas precizēto redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir par 61. panta 3. daļu. Arī ekonomikas ministra Krasta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 61. panta 3. daļas izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 61. panta 4. daļu. Ekonomikas ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tas ir loģiski... izslēdz to, tā ir numerācijas tekošā maiņa.

A.Sausnītis. Tālāk ir 66. panta 9. daļa — “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 66. panta 9. daļas izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 74. pants. 5 daļa. Ekonomikas ministra Krasta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 74. panta 5. daļas jauno redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk — par 74.panta 6.daļas pēdējo teikumuÉ par pēdējo teikumu ekonomikas ministra Krasta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 74. panta 6. daļas pēdējā teikuma svītrošanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 79. pants. 79. panta otrajā daļā otro teikumu... priekšlikums saņemts no Ministru kabineta, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 89. pants. Ir precizēta redakcija pēc valodnieku labojuma... komisijas precizēts labojums. Tas ir 21. lappusē...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir noformēts galīgajā variantā pēdējā sadaļā.

A.Sausnītis. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tāds pats arī labojums ir par 89. panta 3. daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 89. panta 3. daļas redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Līdzīgs labojums ir par 91. panta 5. daļu. Arī precizēts valodnieku labojums.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti to komisijas labojumu atrod galīgajā redakcijā pēdējā ailītē. Deputātiem iebildumu pret šo redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 94. pants. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 94. panta otrajā daļā vārdu nomaiņu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 94. panta 4.daļā Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 94. panta 4. daļas vārdu nomaiņu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk... Tātad par pantiem vairāk priekšlikumu nav. Ir tikai par pārejas noteikumiem, kur ir arī priekšlikumi... Tātad ir no Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Ministru kabineta priekšlikumu, ka noteikumi stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri, nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Un Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Līdz ar to komisija lūdz apstiprināt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” izskatīšanu trešajā galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — nav. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo dienas kārtības jautājumu... Saeimas Prezidijam: “Lūdzam izskatīt darba kārtības 41. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” pēc darba kārtības 47. jautājuma — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Deputātiem iebildumu par šādām izmaiņām darba kārtībā nav? Tātad, lūdzu... Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Aigars Jirgens — Juridiskās komisijas vārdā, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts.

A.Jirgens (TB). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr. 1337. Juridiskās komisijas priekšlikums ir minēto likumprojektu papildināt ar preambulu, kas ir redzama tabulā labajā pusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk ir saņemts frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izteikt likuma 3. panta 3. daļu attiecīgajā redakcijā — un arī Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu 3. pantu — papildināt ar jaunu 4. daļu redakcijā, kas ir redzama tabulas 3. ailē. Juridiskā komisija šos priekšlikumus atbalstīja un papildina likumprojektu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu izveidot jaunu pantu priekšlikumu rezultātā? Nav. Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums papildināt likumprojekta 11. pantu ar teikumu: “Iepriekšminētā vienošanās atbilstoši civilprocesa noteikumiem var tikt noformēta tiesā mierizlīguma veidā.” Juridiskā komisija to atbalsta un papildina likumprojektu ar jaunu pantu, iestrādājot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Jirgens. Par likuma 16. pantu ir saņemti frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, kā arī Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus Juridiskā komisija atbalsta un papildina likumprojektu ar jaunu 3.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauna 3.panta izveidošanu nav. Pieņemts.

A.Jirgens. Par likuma 17.panta pirmo daļu ir saņemts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, ko Juridiskā komisija atbalsta un ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauna 4.panta izveidošanu dotajā redakcijā nav? Pieņemts.

A.Jirgens. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums, kas nav balsojams pēc būtības un nesatur konkrētu redakcionālu piedāvājumu.

Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums redakcionāli precizēt un mainīt likumprojekta pantu numerāciju, proti, tas, kas bija 1.pants, šobrīd kļūst par 5.pantu.

Sēdes vadītāja. Tas ir pēc loģikas, un deputātiem iebildumu nav.

A.Jirgens. Un izslēgt likumprojekta 2.pantu, jo tā ir tehniska sakārtošana, jo šī norma jau ir ietverta paša likuma pārejas noteikumos, tā darbojas, tā nav jādublē vēl atsevišķi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 2.panta izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Jirgens. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

A.Jirgens. Priekšlikums būtu līdz 1.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav — 1.oktobris.

Likumprojekts “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu”. Atis Sausnītis — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1344. Ir iesniegts priekšlikums, noteikumi... tātad par nosaukumu. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret nosaukuma jauno redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk par pirmās nodaļas nosaukumu arī Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret pirmās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums par 1.panta pirmo teikumu, Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk par 1.panta pirmo daļu — arī Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret termina “brīvosta” svītrošanu 1.panta pirmā daļā nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 1.panta otrajā daļā ir priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 1.panta otrās daļas vārdu nomaiņu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir precizēta 1.panta otrā daļa, ko iesniedzis Juridiskais birojs kā priekšlikumu, un tas ir atbalstīts... ietverts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas doto redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk par 1.panta sesto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 1.panta sestās daļas izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk 2.pantā par pēdējo teikumu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Ameriks (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinu jūs paņemt rokā šo 3.lappusi un uzmanīgi iepazīties ar šiem trim priekšlikumiem, kas ir doti par 2.pantu. Pašlaik mēs apspriežam Juridiskā biroja pirmo priekšlikumu — izslēgt 2.panta pēdējo teikumu. Kolēģi, es principā... šeit jautājums ir par to, kādā veidā, pieņemot šo likumu par Rīgas brīvostu, brīvostā varēs strādāt un darboties visi tie likumi, kas pašlaik ir spēkā Latvijas Republikā. Iepriekšējā 2.panta pirmā lasījuma redakcijā šis pēdējais teikums skan: “Likums par ostām un citi tiesību akti attiecas uz brīvostu tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo noteikumu normām.” Jautājums ir tāds, pašlaik mēs esam pieņēmuši šo likumu un šis likums darbojas kā Ministru kabineta noteikumi. Tā ir praktiski brīvā ekonomiskā zona, kurā paredzēts piesaistīt gan uzņēmējus, gan arī atvieglot šo investīciju klimatu, un zināmā mērā tātad šis viens teikums, kurš pirmā lasījumā bija ietverts kā nosacījums tad, kad tātad pamatjautājums un galvenais likums, kas regulē visas darbības Rīgas brīvostā, tas ir likums par Rīgas brīvostu. Un, atrunājot visus nosacījumus, kurus mēs izvirzām šīs Rīgas brīvostas darbībai, mums ir ļoti nopietni tādā gadījumā jāizsver, vai atbalstot šo Juridiskās komisijas, vai neatbalstot šo Juridiskā biroja... es atvainojos, priekšlikumu, kādā veidā tālāk tas saistīsies ar brīvostas darbību un saistīsies ar citiem likumiem, kas pašlaik ir spēkā Latvijas Republikā. Jo otrais priekšlikums, kuru ir izvirzījusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, nosauc daļu no šiem likumiem, tas ir likums par jūrniecības noteikumiem, likums par ostām, muitas kodekss, citi likumdošanas akti. Pamatā, ja mēs runājam par šo Rīgas brīvostas likumu kā speciālo likumu, kas ir aicināts noregulēt pirmo mūsu Latvijas laikā, šobrīd jau tātad šo piecu gadu laikā izveidoto brīvo ekonomisko zonu, nosakot tās normatīvo bāzi, es pašlaik aicinātu deputātus izvērtēt divus variantus, vai nu mēs atbalstām Juridiskā biroja priekšlikumu, nevis kā šeit komisija nosaka, ka tā neatbalsta. Mēs atbalstām viņu un izņemam viņu ārā, bet tādā gadījumā mēs praktiski nevaram atbalstīt otro priekšlikumu — “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, jo te nav nosaukti visi tie likumdošanas akti, kas pašlaik regulē ostas darbību un šo brīvās ekonomiskās ostas darbību. Un tā ir problēma, kas principā tā vai citādi padara šo speciālo likumu atkarīgu no ļoti daudzu citu likumu normām. Tas ir viens variants, bet es principā no savas puses kā deputāts aicinātu atstāt pašlaik pirmā lasījuma redakciju, kāda tā ir pašlaik, un nemainīt to, jo praktiski mēs nevaram pašreiz nosaukt visus tos likumus un tās likuma normas, kuras var ietekmēt šīs brīvās ekonomiskās zonas darbību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa tā vai citādi ar šo likumu ir pakļauta kopumā Latvijas likumdošanai, un šis speciālais likums ir tas, kas nosaka tās tālāko attīstību un iespējas piesaistīt investīcijas. Mans priekšlikums būtu atstāt pirmā lasījuma redakciju. No tā izriet, ka mums praktiski nevajadzētu atbalstīt tādā gadījumā ne pirmo, ne arī otro priekšlikumu. Tāds ir mans priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Amerika kungs, tas nozīmē, ka jūs aicināt balsot pret pantu kopumā izteiktajā redakcijā.

A.Ameriks. Jā.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu komisiju.

A.Sausnītis. Lūdzu izteikt balsojot, kolēģi. Balsojam!

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs nevar lūgt balsojumu par savu priekšlikumu, līdz ar to no deputātiem arī neviens nelūdz. Līdz ar to, cik es saprotu, deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt 2.panta pēdējo teikumu — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, komisija atbalsta, izsakot jaunā redakcijā, deputātiem... Nē, es atvainojos, mums ir... nav jēga balsot un atbalstīt tos, ja mums ir prasīts balsojums par 2.panta redakcijas svītrojumu — komisijas redakciju. Tāpēc lūdzu, pirms izskatām tālāk priekšlikumus un balsojam par tiem, lūdzu deputātus balsot par 2.panta redakciju... nē, arī nevaram. Jā, diemžēl kārtība tāda, ka šoreiz iznāk mums iet šo ceļu, kad mēs tagad izskatīsim priekšlikumus un pēc tam tikai balsosim par redakciju, jo mēs nevaram skatīt redakciju, pirms neesam izskatījuši visus priekšlikumus un deputāti tos ir pieņēmuši vai nav pieņēmuši. Jūs par to, kā lieta virzāma tālāk? Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Godātie kolēģi! Frakciju “Tēvzemei un Brīvībai” apmierina komisijas dotā redakcija, un mēs neuzturam atsevišķu balsojumu tieši par savu priekšlikumu tādā veidā, kā tas tabulā ir uzrakstīts, mēs atbalstām komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts. Un pēdējais ir deputāta Emša priekšlikums, komisijas slēdziens — atbalstīt. Deputātiem iebildumu pret deputāta Emša priekšlikumu nav? Pieņemts.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot, tā kā tāds lūgums ir, par 2.panta otrā lasījuma redakciju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 11, atturas — 6. 2.panta otrā lasījuma redakcija pieņemta.

A.Sausnītis. 3.pants. Priekšlikums 3.panta pirmajā daļā, Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret precizējumiem 3.panta redakcijā nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tāpat 3.pantā pirmajā daļā ir priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Zeiles kundze, arī komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk — 4.pantā Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par 4.pantā nosaukumā vārda “valstiskā” izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk — 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums ir par 4.panta otrās daļas 2.punktu, Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 4.panta otrās daļas 2.punkta izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 4.panta ceturto daļu. Deputāta Emša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 4.panta ceturtās daļas papildināšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk — priekšlikums par 5.panta trešo daļu, ko iesniedzis ir Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums par 5.panta piekto daļu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 5.panta piektās daļas izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums par 5.panta sesto daļu. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 5.panta sestās daļas izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums par 5.panta septīto daļu. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 5.panta septītās daļas izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir papildinājums par 6.pantu. Tālāk arī mainot numerāciju, ko iesniedzis Juridiskais birojs, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauna 6.panta izveidošanu dotajā redakcijā nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums ir par 6.panta pirmo daļu. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un arī precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 6.panta pirmās daļas precizējumiem nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 6.panta otro daļu, ko iesniedzis ir Juridiskais birojs, un komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 7.panta 1.punktu, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Frakcija balsojumu neuztur. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tāpat arī priekšlikums ir par 7.panta pirmo daļu, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva un arī komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. No deputātiem neviens balsojumu neprasa, un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 7.panta 5.punktu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs un komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 7.panta 5.punktā vārda “nedarīšanu” nomaiņu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 7.panta 6.punktu, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva. Komisijas priekšlikums ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu neprasa, un iebildumu pret komisijas slēdzienu — neatbalstīt Finansu ministrijas valsts sekretāres iesniegto priekšlikumu — nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums ir saņemts par 7.panta 6.punktu. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Priekšlikums par 7.panta 7.punktu, kas saņemts no Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas. Komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikumu par 7.panta 7.punktu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 7.panta 10.punktu, kas ir saņemts no deputāta Emša. Komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 7.panta 10.punkta redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 7.panta 11.punktu, kas saņemts no Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas. Komisijas priekšlikums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — neatbalstīt Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikumu par 7.panta 11.punktu — nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 8.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, kas saņemts no Juridiskā biroja. Šis priekšlikums ir atbalstīts, un precizējums būs uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Nu tad kā to saprast — atbalstīt un precizēt uz trešo lasījumu?

A.Sausnītis. Nu atbalstīt, un tas tiks vēlreiz precizēts trešajā lasījumā. Tātad atbalstīt šajā redakcijā, kāda ir pēdējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Un noņemsim precizējumu uz trešo lasījumu. To komisija izlems, vai viņa to izdarīs vai neizdarīs.

A.Sausnītis. Piekrītu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 8.panta 5.punktu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 8.panta 5.punkta izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk priekšlikums par trešo nodaļu. Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno trešās nodaļas nosaukumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 9.panta pirmo daļu. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 9.panta pirmās daļas vārdu nomaiņu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 9.panta pirmo daļu, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejevas kundze. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas iesniegto papildinājumu 9.panta pirmajai daļai nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 9.panta otro daļu, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrejeva. Arī komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas iesniegto papildinājumu 9.panta otrajā daļā nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 9.panta 4.apakšpunktu, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, te ir tā...

A.Sausnītis. Es atvainojos, jā, vēl ir precizējums, ko ir iesniegusi komisija.

Sēdes vadītāja. Kurš ir tas precizējums?

A.Sausnītis. Par 9.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Kur ir teksts?

A.Sausnītis. Teksts ir pēdējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad deputāti, lūdzu, pievērsiet uzmanību, ka komisijas iesniegtais priekšlikums par 9.panta trešo daļu jau ir ietverts pēdējā sadaļā. Deputātiem iebildumu pret 9.panta trešo daļu komisijas izteiktajā redakcijā nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 9.panta 4.apakšpunktu. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Frakcija balsojumu neuztur. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk par jaunu 10.pantu priekšlikums ir iesniegts no Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — neatbalstīt Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikumu — papildināt ar jaunu 10.pantu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Ir priekšlikums par ceturto nodaļu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, un arī komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 4.nodaļas labojumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 10.panta otrās daļas 2.punktu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Un par otru priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Tur varbūt ir jāprecizē 10.panta otrās daļas 2.punkts par vārdiem “nevainojama reputācija”. Tas bija Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Tur ir divas daļas. Pirmais priekšlikums ir 10.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītāja. Nē, es vienkārši skatos, kur 2.punktā ir vārdi “nevainojama reputācija”.

A.Sausnītis. Otrajā daļā kreisajā pusītē ir pasvītrots.

Sēdes vadītāja. Jā, bet rezultātā jau ir tā, ka tas ir izņemts ārā, vai tad ne?

A.Sausnītis. Nav izņemts ārā. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, skaidrs. 1. un 2.punktā... jā. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikuma — precizēt vārdus “nevainojama reputācija” — noraidīšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 10.panta otrās daļas pēdējo daļu. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu precizējiet, kas ir beidzamā daļa otrajai daļai. (Starpsauciens: “Tā, kas pasvītrota.”)

A.Sausnītis. Tā, kura ir pasvītrota.

Sēdes vadītāja. Tā, kuru mēs jau vienreiz noraidījām, ko Juridiskais birojs bija...

A.Sausnītis. Jā, Juridiskā biroja priekšlikumu. Mēs noraidījām arī “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Frakcija balsojumu neuztur. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 10.panta septīto daļu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums attiecināms uz 11.panta otrās daļas 2.punktu, kas saņemts no Juridiskā biroja, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 11.panta otrās daļas 2.punkta redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Ir priekšlikums par 11.panta piektās daļas 3.punktu no Juridiskā biroja, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir precizējums par 11.panta astoto daļu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 11.panta astotās daļas vārdu precizēšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 13.panta pirmo daļu, kas saņemts no Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — neatbalstīt Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas priekšlikumu par 13.panta pirmo daļu — nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums par 13.panta pirmo daļu no Juridiskā biroja, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 13.panta pirmās daļas izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par pārējiem pantiem priekšlikumu nav. Ir tikai saņemts priekšlikums par pārejas noteikumiem, tātad ir komisijas priekšlikums, kurš ir izteikts, un tā galīgā redakcija ir pēdējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Sausnīša kungs, es saprotu. Mums visiem gribas ātrāk tikt galā, bet diemžēl tas ir otrais lasījums. Jums tie panti ir jānosauc un mums ir jāpasaka, ka mums nav iebildumu. Diemžēl. Es saprotu, ka gribas ātrāk tikt ar likumprojektu galā.

A.Sausnītis. Jā pie citiem pantiem priekšlikumu... (Starpsauciens: “Nosauc pantus!”)

Sēdes vadītāja. Nosauciet šos pantus, lūdzu! Mums pa pantiem ir jāizskata, Sausnīša kungs! Tas ir otrais lasījums.

A.Sausnītis. Visi panti... Es jau visus pantus nosaucu.14., 15., 16.

Sēdes vadītāja. Tātad sākam pēc kārtas. Tātad par 14.pantu priekšlikumu nav? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 15.pantu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Par 16.pantu arī nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk par pārejas noteikumiem. Ir komisijas priekšlikums, kurš ir izteikts ...

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas priekšlikums ir iekļauts pārejas noteikumu 2.punkta redakcijā galējā ailītē.

A.Sausnītis. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šo redakciju nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tāpat par pārejas noteikumiem ir saņemts priekšlikums no Juridiskā biroja, kurš arī ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

A.Sausnītis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 30.septembrim.

Sēdes vadītāja. 30.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav?

A.Sausnītis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Roberts Jurdžs — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Jurdžs (TB). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.976. Komisija izskatīja šos priekšlikumus Kriminālprocesu kodeksā un nolēma neatbalstīt sakarā ar to, ka komisijā ir izstrādāti grozījumi Latvijas Kriminālprocesu kodeksā, dokuments Nr.1291, kas tika iesniegts Saeimā. Tā ka tas dokuments ir plašāks un aptver vairāk pantu, tādēļ mēs noraidām dokumentu Nr. 976 un minētos priekšlikumus iestrādājām nākamajā dokumentā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 27, atturas — 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Roberts Jurdžs — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Jurdžs (TB). Strādājam ar dokumentu nr. 977. Šie grozījumi ir iesniegti, lai paaugstinātu efektivitāti cīņā pret narkotisko un psihitropo vielu izplatīšanu, noziegumiem un pārkāpumiem, kas saistīti ar alkoholismu, narkomāniju un toksikomāniju. Tas ir pirmais lasījums. Un komisija lūdz atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 66, pret — 2, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

R.Jurdžs. 27.septembris, lūdzu.

Sēdes vadītāja. 27.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

R.Jurdžs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Juris Dobelis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP).Cienījamie kolēģi! Šo dokumentu, es domāju, mēs paspēsim novērtēt, jo praktiski dokumenta Nr.1027 saturs pilnībā ir ietverts tanī dokumentā, kuru mēs jau pieņēmām — dokumentā Nr.1170. Šī iemesla dēļ arī komisija nolēma noraidīt šo dokumentu. Un es aicinu cienījamos deputātus arī, tā kā, vienalga, būs jābalso, balsot pret dokumentu Nr.1027, pamatojoties uz to, ka līdzīgs dokuments jau ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 51, atturas — 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Likumprojekts “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”. Juris Dobelis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo dokumentu, jo tas ir nepieciešams, lai nokārtotu visas tās iespējamās pretrunas, kuras ir saistītas ar tagad biežo ārvalstu karaspēku pārstāvju uzturēšanos mūsu valstī. Mūsu komisija ir saņēmusi pozitīvus atzinumus gan no Ārlietu komisijas, gan no Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas, gan no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Līdz ar to es aicinātu atbalstīt, cienījamie kolēģi, šī dokumenta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad precizējam. Tas ir dokuments Nr.1206. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 5, atturas — nav. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

J.Dobelis. 30.septembris.

Sēdes vadītāja. 30.septembris. Citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 52 deputāti.

Turpinām darbu. Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā”. Juris Dobelis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Šeit par vienu un to pašu tēmu ir divi dokumenti, bet es kā tā pirmā dokumenta autors uzreiz pasaku, ka piekrītu alternatīvajam projektam, kuru mēs izskatījām komisijā, un komisija nobalsoja par šo alternatīvo variantu. Tā ka es piedāvāju izskatīt dokumentu Nr.1332, nemaz neizskatot vienkārši...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Neaiciniet deputātus uz nepareizu rīcību, jāstrādā pēc likuma. Mēs izskatām abus un ar balsojumu izšķirsim, kuru pieņemsim.

J.Dobelis. Lūdzu mani nepārtraukt. Jūs nedzirdējāt, ko es gribēju teikt. Es taisni to gribēju teikt, ka man nav tiesības jums aizrādīt par nebalsošanu vai kādām tādām lietām. Es vienkārši pasaku, ka komisija izvēlējās no šiem diviem dokumentiem alternatīvo un arī autori neiebilst pret šādu komisijas izvēli. Jebkurā gadījumā, protams, lems deputāti ar balsošanu.

Bet, ja ir runa par tālāku dokumenta izskatīšanu, tad es piedāvāju izskatīt dokumentu Nr.1332.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad komisija ir izstrādājusi alternatīvo likumprojektu piecu deputātu iesniegtajam likumprojektam. Atklājam debates. Modris Lujāns — pie frakcijām nepiederošais deputāts, jo debates notiek par abiem projektiem reizē. Katru atsevišķi neizskata, nedebatē katru atsevišķi, tāpēc...

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Paldies, ka jūs esat atnākuši uz šo sēdes turpinājumu, un tiem, kas zālē atrodas, protams, būs patīkami, ka varēs izteikt savas domas.

Šinī gadījumā es arī gandrīz varētu atbalstīt Dobeļa kungu un atbalstīt arī komisijas projektu, jo, protams, iepriekšējais projekts bija tāds emocionāls, bet šis projekts, man liekas, ir pilnīgi labs šedevrs. Un es domāju, jo ātrāk mēs šo likumprojektu apstiprināsim, viņš jau iegūs likuma spēku, tas ir, būs Kriminālkodeksā papildināts, tad mēs zināsim to, ka mēs varēsim beidzot godīgi arestēt Kiršteina kungu, jo viņš kā Eiropas lietu ministrs, dabiski, atbilstoši šiem pantiem. It sevišķi par publiskiem aicinājumiem, kas ir nekonstitucionāli, teiksim, bet par organizatorisko darbību, kas ir vērsta uz Latvijas valstiskās neatkarības likvidēšanu, protams, nekonstitucionālā ceļā, diez vai tur būs, bet tur ir iekļaušana vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai valstu savienību.

Protams, šeit varēs mēģināt noteikti atrast to, ka viņa darbība tad būs sodīta līdz sešiem gadiem vai 60 minimālajām algām. Protams, jautājums vienīgais, tā kā viņš ir valsts pārstāvis, diez vai nevarēs atrast to nekonstitucionālo ceļu, bet tāpat jautājums, vai šādā veidā, teiksim, Kiršteina kungs oficiāli aģitēs par iestāšanos Eiropas Savienībā, vai šeit nevarēs saskatīt arī nozieguma sastāvu tomēr. Jo Latvijas valsts līdz ar to daļu savu funkciju zaudēs, atdodot Eiropas Savienībai.

Šajā gadījumā es uzskatu, ka, protams, var jau tādu lilkuma pantu pieņemt, bet diez vai no tā būs kāda liela jēga. Un var būt, ja patiešām tagad tiek gatavots Kriminālkodekss, tad jau būtu lielāka jēga šo pašu projektu noņemt tagad, un attiecīgi tagad autori un komisija varētu izteikt šo savu iniciatīvu, lai iekļautu Kriminālkodeksā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā!

J.Dobelis. Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu atgādināt, ka nu te galīgi bija nevietā Kiršteina kunga piesaukšana, jo diez vai Kiršteina kungs kaut kur aicinās nekonstitucionālā ceļā likvidēt valstisko neatkarību.

Un kas attiecas uz Eiropas Savienību, es tomēr lūgtu iedziļināties dokumenta saturā. Te taču ir runa par vienotu valstisku veidojumu. Un tikai par to. Un par nekonstitucionālu ceļu uz to. Tā ka te ir absolūti ne tie argumenti.

Bez tam gribētu atgādināt, ka dokuments ir tapis sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru uz speciālu Ģenerālprokuratūras aicinājumu, ka tieši skaidri formulēti aicinājumi likvidēt Latvijas valstisko neatkarību, līdz šim tas nav bijis Kriminālkodeksā. Un ja jau mēs esam pieņēmuši vairākus šādus labojumus, tad kāpēc mums nepieņemt pie reizes arī šo? Jaunajā Kriminālkodeksā to visu pēc tam mēs iestrādāsim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu kolēģus pievērst uzmanību, ka pirmo mēs... Tātad balsojam likumprojektu iesniegšanas secībā. Pirmais balsojums ir par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā” pirmajā lasījumā. Dokuments Nr.944.

J.Dobelis. Jā, ko komisija nomainīja ar alternatīvo. Es lūgtu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad balsojums par dokumentu Nr.944, lai deputātiem nesajuktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 25, atturas — 16. Nav pieņemts.

Nākamais. Balsojam par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā”... nē, es atvainojos. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” dokuments Nr.1332.

J.Dobelis. Pilnīgi pareizi. Komisija to ir atbalstījusi un aicina atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

J.Dobelis. 30.septembris.

Sēdes vadītāja. 30.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav. Kolēģi! Ja ir iebildumi, tad ir jānāk un jāsaka, nevis jānogaida tas brīdis, kad ir pieņemts Saeimas lēmums.

Dobeļa kungs, varbūt, lai novērstu pretrunas, uzklausīsim tomēr tātad... Neesam vienojušies par datumu, jo deputātam Valdmanim ir iebildumi. Lūdzu! Gundars Valdmanis — Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Draugi, deputāti, un Kiršteina kungs! Ir tā, ka es varbūt nesaprotu to kārtību, kā var likt priekšlikumu kādai komisijai priekšā, jo es Juridiskajai komisijai iesniedzu priekšlikumu. Es lūdzu, lai atjauno to nodaļu, ko Godmaņa laikā izņēma no Kriminālkodeksa, visu nodaļu, par tautas un sabiedrības mantas izlaupīšanu un izšķērdēšanu. Tā nodaļa tika izņemta. Es lūdzu, lai to liek uz balsojumu, ka mēs to liksim atkal iekšā. Es nezinu, cik ilgi ies Juridiskajai komisijai atrast to manu lūgumu, lai mēs šo jautājumu atkal apsveram, tad es gribētu lūgt, kamēr tas mans lūgums nav atrasts, lai līdz tam laikam... ka tam termiņam vajadzētu būt tādam, līdz kamēr viņi atrod šo manu lūgumu, šo jautājumu atkal apsvērt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es diemžēl varu likt uz balsojumu tikai konkrētu datumu, līdz kuram ir jāstrādā, Saeimā neeksistē termiņi “līdz tam, kamēr”. Nu neparedz Kārtības rullis tādus noteikumus, Valdmaņa kungs. Ja jūs varat nosaukt konkrētu datumu, tad mēs ar balsojumu izšķirsim. Šobrīd jūsu izteiktais priekšlikums diemžēl nav balsojams.

G.Valdmanis. Pēc cik ilga laika, draugi, atradīs manu iesniegumu? Līdz gada beigām? Tad lūdzu — līdz gada beigām!

Sēdes vadītāja. 31. decembris. Ar piebildi, ka Juridiskā komisija nav atbildīgā komisija un Juridiskā komisija labojumus un papildinājumus šajā likumprojektā neveic, bet tikai var ierosināt Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Lūdzu zvanu! Pēc kārtības balsojam no tālākā datuma — 31. decembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 30, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

30. septembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts. 30. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Jānis Kazāks — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Kazāks (TKL). Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr. 1082. Par šo dokumentu Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma atbildes no Juridiskās komisijas, Latvijas Zvērināto advokātu padomes, no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, kā arī no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Balstoties uz šo institūciju rakstveida atbildēm un izskatot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma šo dokumentu, augstākminēto likumprojektu, konceptuāli neatbalstīt un aicināt Saeimu to noraidīt, jo tas satur ļoti daudz juridisku trūkumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 33, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

J.Kazāks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms izskatām nākamo dienas kārtības jautājumu, Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegumu: “Lūdzam izskatīt sēdes darba kārtības 37. un 38. punktu pirms darba kārtības 55. punkta”. Deputātiem iebildumu par šādām izmaiņām darba kārtībā nav? Tātad, lūdzu.

Saeimas lēmuma projekts “Par O. Znaroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Andrejs Požarnovs — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Požarnovs (TB). Ļoti cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze un godātie deputāti! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par Oļega Znaroka uzņemšanu pilsonībā, dokumenta numurs 1294. Oļegs Znaroks ir hokejists. Pilsonības likuma izpildes komisija neatbalstīja un lūdz Saeimu balsot.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Mums jau ir bijuši mēģinājumi no vairākiem cilvēkiem šeit no tribīnes pierunāt mūs, deputātus, nerunāt un nedebatēt par kandidātiem uz pilsonību par īpašiem nopelniem. Vajagot tikai balsot — un viss. Es uzskatu, ka ir jārunā un jādebatē, jo šis process ir kļuvis... nu es gribētu teikt, pavisam gandrīz neregulējams vai pareizāk — visai komisks un smieklīgs.

Cienījamie kolēģi! Nu par ko tad mēs pārvēršamies? Par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Un kam mēs dodam šo pilsonību? Nu taču nākas vienreiz apstāties, padomāt un varbūt pat... es jau vakar teicu cita likumprojekta sakarā, ka tas diskreditē, lūk, pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Un tāpēc es aicinu nekļūt smieklīgiem, jo laimīgi jau mēs nekļūsim no tā, ka Znaroks nesīs, kā daudzi mēģina iegalvot, pasaulē Latvijas vārdu, ar to mēs laimīgāki nekļūsim. Un slavenāki un bagātāki nekļūsim. Znaroks ar ko nes pasaulē mūsu vārdu? Ar lamu vārdiem drīzāk, nevis ar labu spēli. Un kad komisijā pajautāja ļoti vienkārši — kāds ir jūsu ģimenes stāvoklis? Tad viņš vispār nesaprata, par ko iet runa. Paklausieties! Kam mēs dodam pilsonību! Cilvēkam, kurš nesaprot divus vārdus latviski! Un viņš aizstāvēs Latvijas godu. Kā šāds cilvēks var aizstāvēt Latvijas godu? Te jau ir paredzēts, paskatieties 55. un tālākajos pantos, vēl ir vesela buntīte hokejistu, vārdu sakot, visa hokeja komanda, kurai piešķirsim pilsonību par īpašiem nopelniem. Pirmkārt, es kaut ko no sporta saprotu. Šie sportisti ir labākajā gadījumā viduvējības, zem viduvējībām, un viņi var būt priecīgi, ka vispār viņiem ir iespēja spēlēt šajā komandā un nodrošināt sev iztiku, spēlēt vēl arī citās ārvalstu komandās, bet viņiem, redziet, vēl vajag par īpašiem nopelniem, un mēs, kolēģi, šeit kļūstam smieklīgi un piedāvājam piešķirt šiem cilvēkiem pilsonību. Es domāju, ka šie hokejisti, ja viņiem nepatīk šeit bez pilsonības spēlēt mūsu komandā, var, es domāju, mēs neko nezaudēsim, visa komanda doties uz Krieviju un spēlēt tur. Nekas ļauns nenotiks. Diemžēl viņi tur ir par vājiem, pārāk viduvēji, lai tur sacenstos. Un mēs viņiem šeit gribam dot par īpašiem nopelniem! Es domāju, ka mūsu treneriem ir jādomā par kaut ko citu — audzināt, trenēt jauniešus, jaunus, perspektīvus latviešu puišus vai pilsoņus, zēnus, kuri varētu spēlēt kaut vai perspektīvā Latvijas komandā un patiešām aizstāvēt Latvijas godu, jo mēs zinām, ka līdzvērtīgu komandu cīņā uzvar tā komanda, kurai ir šis patriotisms, kura grib patiešām aizstāvēt Latvijas karogu, Latvijas godu, bet es šaubos, ja cilvēks, kurš neprot divus vārdus latviski, aizstāvēs Latvijas godu... Nu, kolēģi!!!

Tāpēc es aicinu nepiešķirt pilsonību Znarokam un arī veselai buntītei pārējo, kuri šodien vēl ir dienas kārtībā, un nekļūsim smieklīgi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, es jums izsaku aizrādījumu par hokeja komandas salīdzinājumu ar buntīti. Vairāk debatēs... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi saprotu Tabūna kunga satraukumu, ja es iedomājos, ja treneris, protams, nenodarbojas, bet plāno, kā nošaut premjerministru, un tomēr tā ir smaga problēma un būtu jānodarbojas ar trenera audzināšanu, bet šajā gadījumā, protams, mēs varam nedot Znaroka kungam vai arī pārējai visai komandai pilsonību, bet savā laikā es arī esmu nedaudz ar sportu nodarbojies, es zinu, ka ir tāds boksa veids, un tur parasti bijā tā, ka, ja iedod pa galvu, tad reizēm atmiņa pazūd, un, protams, patīkami, teiksim, ka arī mūsu kolēģis deputāts atceras sportu un var izteikt arī savus labus piedāvājumus, bet es, teiksim, šajā gadījumā tomēr vairāk atbalstu hokeju, nevis boksu. Un tādēļ es uzskatu, ka vajadzētu atbalstīt komandu. Un ne jau tas, ka šie cilvēki nevar aizbraukt uz Krieviju spēlēt vai vēl kaut kur, bet, saprotiet, jaunā olimpiskā vadība, nu, viņa neatbalsta to, ka, teiksim, nepilsoņi spēlē olimpiskajās komandās un visās pārējās. Un tādēļ, protams, mēs varam nedot viņiem un risināt jautājumu, gaidīt, audzināt jauno maiņu, bet varbūt šajā gadījumā šie cilvēki vairāk patiešām izdarīs labu Latvijai, viņas vārdu nesīs un, protams, Znaroka kungs jau lamājas, tā ir ļoti nepatīkama parādība, bet reizēm arī deputāti lamājas, bet tas jau katra cilvēka attīstības līmenis vai viņa dvēseles stāvoklis, un tādēļ es tomēr uzskatu, ka, protams, Tabūna kungs var nebalsot, un tā būtu viņa pozīcija, bet es ceru, ka viņš nākošreiz, ja būs bokseri, mēs viņus atbalstīsim, un es arī ceru atbalstīt kādu bokseri, bet diemžēl bokseru mums ir maz piedāvāti, kam vajag pilsonību. Tādēļ es ceru, ka arī, ja mēs gribam redzēt savu komandu un kā mēs visi arī daudzi gājām skatīties hokeja komandas spēli un cerējām, ka nokļūs olimpiādē, tad arī vajadzētu atbalstīt šoreiz šo hokejkomandu un varbūt taisni pieliksim arī Tabūna kungu, varbūt deleģēsim pie atsevišķiem hokejistiem kā komisāru klāt, lai viņš kontrolē viņu valodas apguvi vai arī vajadzīgo politisko novirzienu. Un tas būtu personīgs ieguldījums arī LNNK, gan arī hokejā no Tabūna puses. Paldies!

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es negribu šeit aģitēt, jo tas tiešām ir jautājums, kur katram individuāli ir jāpieņem savs lēmums, vadoties no visa kā, no redzētā un dzirdētā arī hokeja spēļu laikā un tā tālāk. Bet es gribu vienkārši precizēt dažas lietas. Cienījamais Tabūna kungs, būtu jau ļoti jauki, ja būtu tā, kā jūs sakāt, bet par nožēlu ar patriotisma jūtām uzvar tikai tādos sporta pasākumos kā, piemēram, “Tēvzemei un Brīvībai” rīkotajā gājienā no Siguldas uz Rīgu, bet par nožēlu visās pārējās pasaules valstīs tajās komandās tiek ņemti visdažādāko tautību un par nožēlu, nevis par nožēlu, bet tā ir katras valsts lieta, bet realitāte ir tāda, ka visdažādāko rasu pārstāvji, un neviens no tā nekautrējas, pilnīgi pretēji, uzbrūk tiem, kas pārmet, piemēram, ka negrib Anglijas izlasē jeb Francijas izlasē ņemt kādu, un atlika dažiem no galēji radikāliem labējiem Francijā izteikties, ka viņi uzskata, ka Francijas komandā ir par daudz melnādaino spēlētāju, lai viņi saņemtu ne tikai pamatīgu kritiku, bet arī diezgan pamatīgu kritumu viņu politiskajā popularitātē, jo sports visā pasaulē ir pietiekoši populārs. Es vienkārši gribu precizēt, ka tiešām, kāpēc viņi ir iesnieguši šie tik daudzie nepilsoņi, un man arī nepatīk, ja kāds no viņiem neprot latviešu valodu jeb, pasarg Dievs, vēl lamājas, tas ir vienkārši riebīgi, bet iesniegts tieši tādēļ, ka tuvojas šis pasaules čempionāts. Tabūna kungs, jūs taču zināt, varbūt viņi nebūs paši labākie un varbūt viņi arī izkritīs, bet viņi ir tikuši tik tālu.

Viņi ir tikuši labāko komandu vidū un viņi spēlēs ar to pašu Krievijas izlasi un aizstāvēs Latvijas karoga krāsas, un spēlēs arī pret kanādiešiem, pret amerikāņiem un tā tālāk. Tā ir realitāte, es negribu šeit aģitēt, jo tas ir dziļi individuāls jautājums un katrs no savas pieredzes pieņems savu lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vladilens Dozorcevs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs runāsim par daudziem hokejistiem, un Znaroks, tas ir labākais no viņiem, tas ir pirmais. Otrais. Skaidrs katram no šeit sēdošajiem, kad iet runa ne par Znaroku, bet par Latvijas hokeju, tas ir otrais. Trešais. Es gribu atgādināt Tabūna kungam, ka 1991.gadā šis cilvēks, Znaroks deva interviju par Latvijas neatkarību. Jau toreiz viņš zināja, ko viņš darīja, tas ir ceturtais. Un viens no nopelniem ir neapšaubāms. Trīs gadus atpakaļ viņš uzdrošinājās dot pa purnu Haritonovam, aizstāvot citus cilvēkus, varbūt latviešus, varbūt pilsoņus, es nezinu, vai Tabūns, kurš ir bokseris, izdarītu to.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Principā tāda standarta runāšana vienmēr iznāk, kad šādu jautājumu skatās, tad Dobelis, Vidiņš un Lujāns un pēc tam tie samierinātāji, tādi smaidīgi no “Latvijas ceļa”, šoreiz Indulis Bērziņš. Man vispār zosāda uzmetas tad, kad es dzirdu, ka salīdzina, kā tur iet Rietumos, cik feini un civilizēti un ka tur ir visi priecīgi, ka viņi tur uzņem pilsonībā, vai ne, lai tikai, ak Dievs, šie hokejisti zeltu un plauktu jeb volejbols un nēģeri un rasisms, un ko tikai nedod ārā šie smaidīgie un labpatikā starojošie cilvēki. Ziniet, Induli Bērziņ, es tādam Znarokam ne tikai nedotu to pilsonību, bet, ja Latvijas pilsonis tā uzvestos, kā Znaroks uzvedās Austrijā, kad mēs visi dzirdējām to “mātes” locīšanu septiņos stāvos, es Latvijas pilsonim ierosinātu atņemt pilsonību, un tad jūs, lūdzu, te man nemēģiniet iestāstīt, kad viņš nes Latvijas vārdu pasaulē. Viņš nes, bet kādā veidā. Tas ir viens.

Otrais, kas ir. Man nevajag, lai Latvijas vārdu nes ar uzpirktiem hokejistiem, kurus mēs uzpērkam par... iedodot viņiem pilsonību, man tas nav vajadzīgs un jums vēlētāju priekšā arī nav vajadzīgs, ja jūs, Induļa kungs kā Ārlietu komisijas priekšsēdis varēsiet veicināt, lai mūs tā Eiropa saprastu, lai mūs cienītu, ja, tad iedarbojieties uz savu ārlietu ministru, lai viņš to Latvijas tēlu ceļ caur savu resoru. Un lai risina tos jautājumus, kas būtu jārisina. Un vispār, tiešām tā nolemtība, ko vakar, tiešām ļoti cienījams deputāts Lagzdiņš teica, ka tad mums vajadzēs tiem ierēdņiem par īpašiem nopelniem piešķirt pilsonību. Atvainojiet, es esmu šeit ampelmanis, jūs kāds, kas man var piespiest balsot, kad man būs jābalso, tas vispār kaut kā savādi skan. Es nezinu, cik tālu mēs zemosimies citu priekšā, cik tālu mēs zemosimies mūsu valdības priekšā, es šodien tajā jautājumu atbilžu šovā gribu pateikt, kādā veidā, kā valdība mūs vērtē, kā visa hokeja federācija mūs vērtē. Ja šis psihiski nenormālais slimnieks, tas te, kad Ignatovam vajadzēja piešķirt to pilsonību, kad viņu no šejienes izveda, tie ir tie lobiji, kas... (Starpsauciens: “Tas jau bija pilsonis!”) Kāda starpība, viņš...

Sēdes vadītāja. Lūdzu neveidojiet dialogu.

J.Vidiņš. Atvainojiet, viņš iestājas par vienu hokejistu, lai viņu uzņem pilsonībā, viņš neizturēti šeit uzvedās, un jūs, Induli Bērziņ, esiet ar viņu vienā laivā un tad izšķiriet. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies... Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es tiešām netaisos aģitēt ne “par” ne “pret”, jo situācija tiešām ir nedaudz pretrunīga un katram runātājam no tribīnes, kas šeit runāja, bija sava daļa patiesības, es tikai vienkārši, ņemot vērā to, ka iepriekšējie kolēģi te neprecīzi izteicās par tiem sportiskajiem sasniegumiem, jaucot olimpiskās spēles, pasaules čempionātu un tā tālāk. Es vienkārši gribētu atgādināt, kādi reāli ir šo hokejistu sportiskie sasniegumi. Sasniegumi ir tādi, ja, kas attiecas uz olimpiskajām spēlēm, tad diemžēl mums par nožēlu viņi tālāk neizcīnīja ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm un Rīgā pēdējo izšķirošo spēli zaudēja, viņu lielākais nopelns šobrīd pasaules sportā, konkrēti hokejā, ir tāds, ka pagājušo gadu šī komanda, kurā bija praktiski šie spēlētāji, kas šobrīd pretendē uz pilsonību, izcīnīja uzvaru pasaules “B” grupas čempionātā. Tas čempionāts notika Eihovenā, tas bija šogad, es atvainojos, iepriekšējā sezonā jau. Viņi izcīnīja vietu pasaules čempionāta “A” grupā hokejā un, neapšaubāmi, šobrīd neatkarīgās Latvijas vēsturē pēc 1990.gada tas sporta spēļu komandām ir lielākais sasniegums sportā, jo neviena sporta spēļu komanda, izņemot regbistus, nav tikusi līdz pasaules čempionāta “A” grupai. Es tikai gribēju to precizēt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Oļega Znaroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 14, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par A.Ignatoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Andrejs Požarnovs — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Požarnovs (TB). Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājuma par Ignatoviča uzņemšanu pilsonībā, dokuments Nr. 1295. Arī Andrejs Ignatovičs spēlē hokeju. Komisija šo kandidatūru novērtēja pozitīvi un izvirza Saeimai sēdē balsošanai.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par A.Ignatoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Saeimas lēmuma projekts “Par Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Andrejs Požarnovs — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Požarnovs (TB). Dokuments Nr.1327. Sergejs Čudinovs arī ir hokejists. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo pieteikumu un atbalstīja un tādēļ izvirza Saeimas sēdē balsošanai. (Starpsauciens: “Lai runā latviski!”)

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtoti balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Pasludinu pārtraukumu 10 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no pieciem deputātiem. “Lūdzu no šīsdienas sēdes darba kārtības izslēgt jautājumus “Par pilsonības piešķiršanu.” Diemžēl šo jautājumu mēs nevaram izskatīt, jo mums ir jāatrisina tas jautājums, kurš jau tiek skatīts.

Un tas ir jautājums Saeimas lēmuma projekts “Par Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Sēdi pasludinu par slēgtu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Indulis Emsis, Aivars Endziņš, Gunta Gannusa, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Aristids Jēkabs Lambergs, Kristiāna Lībane, Ādolfs Ločmelis, Andrejs Naglis, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamā kārtējā sēde 26.septembrī pulksten 9.00. Atgādinu kolēģiem, ka šovakar pulksten 18.00 ir jautājumu izskatīšanas sēde.

Kopsavilkums

Par 18.—19.septembra sēdi

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju””. (Reģ. Nr.208) (dok. Nr.1297) Balsojums: 51 par, 0 pret, 4 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.377, dok. Nr.1137)

— “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””. (Reģ. Nr.206) (dok. Nr.1298) Balsojums: 53 par, 0 pret, 1 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.376, dok. Nr.1136)

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu””. (Reģ. Nr.85) (dok. Nr.1301) Balsojums: 57 par, 0 pret, 1 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.246, dok. Nr.690)

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.129) (Reģ. Nr.236) (dok. Nr.675; Nr.1340) Balsojums: 53 par, 0 pret, 2 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.281, dok. Nr.777)

— “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.11) (Reģ. Nr.83) (dok. Nr.172; Nr.1342) Balsojums: 55 par, 2 pret, 1 atturas. (iekļauti likumprojekti ar reģ. Nr.288, dok. Nr.784; reģ. Nr.382, dok. Nr.1142)

— “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.10) (Reģ. Nr.82) (dok. Nr.171; Nr.1343) Balsojums: 57 par, 2 pret, 0 atturas. (iekļauti likumprojekti ar reģ. Nr.287, dok. Nr.783; reģ. Nr.366, dok. Nr.1119)

Saeima 2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un darba lietās un krimināllietās”. (Reģ. Nr.358) (dok. Nr.1108; Nr.1266) Balsojums par steidzamību: 59 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 56 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 54 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par valsts robežas šķērsošanas vietām”. (Reģ. Nr.371) (dok. Nr.1128; Nr.1267) Balsojums par steidzamību: 54 par, 0 pret, 1 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 54 par, 0 pret, 0 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 57 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”. (Reģ. Nr.357) (dok. Nr.1107; Nr.1289) Balsojums par steidzamību: 50 par, 1 pret, 2 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 51 par, 1 pret, 2 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 52 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”. (Reģ. Nr.346) (dok. Nr.1074; Nr.1290) Balsojums par steidzamību: 53 par, 0 pret, 1 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 55 par, 0 pret, 1 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 57 par, 0 pret, 2 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Reģ. Nr.79) (dok. Nr.168, Nr.1246, Nr.1246a) Balsojums: 60 par, 1 pret, 3 atturas. (iekļauti likumprojekti ar reģ. Nr.242, dok. Nr.685; reģ. Nr.253, dok. Nr.689; reģ. Nr.280, dok. Nr.776)

— “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu””. (Reģ. Nr.285) (dok. Nr.781; Nr.1258) Balsojums: 58 par, 1 pret, 4 atturas.

— “Grozījums likumā “Par pašvaldības uzņēmumu””. (Reģ. Nr.284) (dok. Nr.780; Nr.1259) Balsojums: 61 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par līgumsabiedrībām””. (Reģ. Nr.283) (dok. Nr.778; Nr.1260) Balsojums: 56 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. (Reģ. Nr.286) (dok. Nr.782; Nr.1261) Balsojums: 47 par, 5 pret, 6 atturas.

— “Grozījums likumā “Par paju sabiedrībām””. (Reģ. Nr.289) (dok. Nr.785; Nr.1262) Balsojums: 49 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”. (Reģ. Nr.187) (dok. Nr.608; Nr.1229) Balsojums: 48 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.decembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” spēkā stāšanās kārtību””. (Reģ. Nr.321) (dok. Nr.946; Nr.1233) Balsojums: 55 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījums likumā “Par zemes nodokli””. (Reģ. Nr.291) (dok. Nr.814; Nr.1243) Balsojums: 53 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 17.oktobra lēmuma “Par Bauskas rajona bijušo partijas komitejas telpu izmantošanu” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Reģ. Nr.365) (dok. Nr.1118; Nr.1247) Balsojums: 58 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. (Reģ. Nr.342) (dok. Nr.1039; Nr.1254) Balsojums: 51 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ. Nr.228) (dok. Nr.667; Nr.1263) Balsojums: 51 par, 2 pret, 3 atturas.

— “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. (Reģ. Nr.336) (dok. Nr.1015; Nr.1273) Balsojums: 54 par, 4 pret, 34 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. (Reģ. Nr.165) (dok. Nr.543; Nr.1287a) Balsojums: 66 par, 5 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. (Reģ. Nr.209) (dok. Nr.638; Nr.1300) Balsojums: 57 par, 1 pret, 0 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.355, dok. Nr.2010)

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. (Reģ. Nr.223) (dok. Nr.662; Nr.1302) Balsojums: 60 par, 0 pret, 3 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.86, dok. Nr.175)

— “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. (Reģ. Nr.193) (dok. Nr.617; Nr.1303) Balsojums: 54 par, 0 pret, 0 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.310, dok. Nr.923)

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Reģ. Nr.204) (dok. Nr.633; Nr.1304) Balsojums: 53 par, 0 pret, 0 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.69, dok. Nr.138)

— “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.302) (Reģ. Nr.399) (dok. Nr.1170; Nr.1320) Balsojums: 54 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.87) (Reģ. Nr.197) (dok. Nr.627; Nr.1337) Balsojums: 51 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.133) (Reģ. Nr.240) (dok. Nr.679; Nr.1338) Balsojums: 49 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.303) (Reģ. Nr.400) (dok. Nr.1171; Nr.1339) Balsojums: 50 par, 0 pret, 1 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.340, dok. Nr.1028)

— “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.284) (Reģ. Nr.379) (dok. Nr.1139; Nr.1341) Balsojums: 47 par, 7 pret, 1 atturas.

— “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.137) (Reģ. Nr.248) (dok. Nr.692; Nr.1344) Balsojums: 54 par, 2 pret, 4 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. Nr.435) (dok. Nr.1296; Nr.1363) Balsojums par steidzamību: 42 par, 12 pret, 7 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 49 par, 12 pret, 8 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. Nr.330) (dok. Nr.977; Nr.1318) Balsojums: 66 par, 2 pret, 0 atturas.

— “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”. (Reģ. Nr.411) (dok. Nr.1206; Nr.1326) Balsojums: 65 par, 5 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. Nr.439) (dok. Nr.1332) Balsojums: 49 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (reģ. Nr.440) (dok. Nr.1351; Nr.1351a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (reģ. Nr.441) (dok. Nr.1352; Nr.1352a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1972.gada Konvencijai par bioloģisko (bakterioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”. (reģ. Nr.442) (dok. Nr.1353; Nr.1353a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

— Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. (Reģ. Nr.443) (dok. Nr.1359; Nr.1359a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. (reģ. Nr.444) (dok. Nr.1372; Nr.1372a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

Saeima izskatīja patstāvīgos priekšlikumus

un pieņēma lēmumus:

— “Par Oļega Znaroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1294) Balsojums: 31 par, 14 pret, 7 atturas.

— “Par Andreja Ignatoviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1295) Balsojums: 33 par, 11 pret, 9 atturas.

— “Par deputāta Pētera Apiņa atsaukšanu no Revīzijas komisijas”. (dok. Nr.1280) Balsojums: 51 par, 11 pret, 6 atturas.

— “Par deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. (dok. Nr.1278) Balsojums: 43 par, 11 pret, 4 atturas.

— “Par deputāta Kārla Leiškalna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. (dok. Nr.1279) Balsojums: 43 par, 6 pret, 4 atturas.

— “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu “Likumam par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (dok. Nr.1396) Balsojums: 60 par, 0 pret, 0 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu J.Vidiņa, V.Dozorceva, R.Leitenas, A.Nagļa, J.Straumes, V.Kalnbērza jautājumiem par 1995.gada 26.aprīļa likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” izpildi. (dok. Nr.1380; Nr.1360a)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu A.Rubina, I.Liepas, L.Ozoliņa, R.Jurdža, G.Valdmaņa, V.Krisberga, I.Bišera, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, J.Vidiņa jautājumu par Saeimas pieņemtās deklarācijas par Latvijas okupāciju publiski izteikto kritiku. (dok. Nr.1380; Nr.1384)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu G.Valdmaņa, A.Rubina, L.Ozoliņa, G.Gannusas, J.Mauliņa, L.Staša, I.Liepas, Ā.Ločmeļa jautājumu sakarā ar Ministru prezidenta A.Šķēles gaidāmo tikšanos ar Krievijas Federācijas premjerministru A.Černomirdinu. (dok. Nr.1380; Nr.1367a)

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 19.septembra sēdē uzņēmusi Oļegu Znaroku Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1996.gada 19.septembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 19.septembra sēdē uzņēmusi Andreju Ignatoviču Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1996.gada 19.septembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 19.septembra sēdē atsaukusi deputātu Pēteri Apini no Saeimas Revīzijas komisijas.

Rīgā 1996.gada 19.septembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 19.septembra sēdē atsaukusi deputātu Kārli Leiškalnu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un ievēlējusi viņu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Rīgā 1996.gada 19.septembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

26. septembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 9.00 Akceptēta Saeimas Prezidija 23. septembra sēdē

I. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

1. Lēmuma projekts “Par Sergeja Čudinova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr. 1327) Pilsonības likuma izpildes komisija

II. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. Nr. 445) (dok. Nr. 1383; Nr. 1383a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

3. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. (Reģ. Nr. 448) (dok. Nr. 1395; Nr. 1395a) Deputāti O. Kostanda, K. Čerāns, J. Kazāks, E. Grīnbergs, I. Liepa

4. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995., 1996. un 1997. gadā””. (Reģ. Nr. 449) (dok. Nr. 1399; Nr. 1399a) Deputāti J. Urbanovičs, G. Valdmanis, V. Dozorcevs, J. Jurkāns, V. Kalnbērzs

5. 4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 450) (dok. Nr. 1400; Nr. 1400a) Deputāti: A. Tomašūns, J. Bunkšs, E. Grinovskis, I. Liepa, I. Bērziņš

6. 5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. Nr. 451) (dok. Nr. 1401; Nr. 1401a) Deputāti A. Tomašūns, J. Bunkšs, E. Grinovskis, I. Liepa, I. Bērziņš

7. 6. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. (Reģ. Nr. 452) (dok. Nr. 1411; Nr. 1411a) Ministru kabinets

8. 7. Likumprojekts “Valsts budžets 1997. gadam”. (Reģ. Nr. 453) (dok. Nr. 1413; Nr. 1413a) Ministru kabinets

2. Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem

9. 1. Lēmuma projekts “Par nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”. (dok. Nr. 1378) Deputāti O. Kostanda, P. Kļaviņš, I. Liepa, A. Rubins, J. Kazāks, E. Grīnbergs, E. Zelgalvis, J. Mauliņš, J. Kušnere, J. Celmiņš

10. 2. Lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. Nr. 1403) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

11. 3. Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nosūtīšanu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā”. (dok. Nr. 1410) Ministru kabinets

3. Par atvaļinājuma piešķiršanu

12. Deputātam J. Jurkānam. (dok. Nr. 1414)

III. Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata

13. 1. Lēmuma projekts “Par Talsu rajona tiesas tiesneses A. Grosbahas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. (dok. Nr. 1389) Juridiskā komisija

14. 2. Lēmuma projekts “Par deputāta J. Priedkalna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. (dok. Nr. 1397) Deputāti G. Grīnblats, A. Pētersons, J. Straume, N. Pēterkops, A. Jirgens, R. Jurdžs, J. Vidiņš, L. Ozoliņš, J. Sinka, O. Grīgs

15. 3. Lēmuma projekts “Par deputāta J. Priedkalna ievēlēšanu Izglītības un zinātnes komisijā”. (dok. Nr. 1397) Deputāti G. Grīnblats, A. Pētersons, J. Straume, N. Pēterkops, A. Jirgens, R. Jurdžs, J. Vidiņš, L. Ozoliņš, J. Sinka, O. Grīgs

16. 4. Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu”. (dok. Nr. 1398) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

IV. Saeimas 12. septembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

17. 1. Lēmuma projekts “Par Grigorija Panteļejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr. 1328) Pilsonības likuma izpildes komisija

18. 2. Lēmuma projekts “Par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr. 1329) Pilsonības likuma izpildes komisija

19. 3. Lēmuma projekts “Par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 1330) Pilsonības likuma izpildes komisija

20. 4. Lēmuma projekts “Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr. 1331) Pilsonības likuma izpildes komisija

V. Saeimas 18.–19. augusta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

21. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 91) (Reģ. Nr. 200) (2. lasījums) (dok. Nr. 630; Nr. 1345) Aizsardzības un iekšlietu komisija

22. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie notiekumi Nr. 89) (Reģ. Nr. 198) (2. lasījums) (dok. Nr. 628; Nr. 1346) Aizsardzības un iekšlietu komisija

23. 3. Likumprojekts “Noteikumi par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka””. (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 304) (Reģ. Nr. 401) (2. lasījums) (dok. Nr. 1172; Nr. 1361) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas muitas kodeksā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 138) (Reģ. Nr. 249) (1. lasījums) (dok. Nr. 693; Nr. 1368) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

25. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi Nr. 270) (Reģ. Nr. 367) (2. lasījums) (dok. Nr. 1120; Nr. 1369) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

26. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi Nr. 292) (Reģ. Nr. 387) (2. lasījums) (dok. Nr. 1147; Nr. 1370) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

27. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi Nr. 299) (Reģ. Nr. 396) (2. lasījums) (dok. Nr. 1167; Nr. 1371) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

28. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts darba inspekciju””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi Nr. 285) (Reģ. Nr. 380) (2. lasījums) (dok. Nr. 1140; Nr. 1373) Sociālo un darba lietu komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

29. Lēmuma projekts “Par Sergeja Žuravļova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr. 1365) Pilsonības likuma izpildes komisija

VI. Likumprojektu izskatīšana

30. 1. Likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. (Reģ. Nr. 138) (2. lasījums) (dok. Nr. 422; Nr. 1293) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komiteja

31. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi Nr. 278) (Reģ. Nr. 373) (2. lasījums) (dok. Nr. 1133; Nr. 1405) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

32. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi Nr. 136) (Reģ. Nr. 247) (2. lasījums) (dok. Nr. 691; Nr. 1406) (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr. 196, dok. Nr. 626) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

33. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi Nr. 120) (Reģ. Nr. 229) (2. lasījums) (dok. Nr. 668; Nr. 1409) Sociālo un darba lietu komisija.

34. 5. Likumprojekts “Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību”. (Reģ. Nr. 194) (3. lasījums) (dok. Nr. 618; Nr. 1408) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

35. 6. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ. Nr. 416) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1225; Nr. 1374) Ārlietu komisija

36. 7. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ. Nr. 417) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1226; Nr. 1375) Ārlietu komisija

37. 8. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. (Reģ. Nr. 418) ( 1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1227; Nr. 1376) Ārlietu komisija

38. 9. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ziemeļu Ministru padomes Saprašanās memorandu par Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja Rīgā statusu”. (Reģ. Nr. 432) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1286; Nr. 1377) Ārlietu komisija

39. 10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālpocesa kodeksā”. (Reģ. Nr. 434) (1. lasījums) (dok. Nr. 1291; Nr. 1379) Aizsardzības un iekšlietu komisija

40. 11. Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ. Nr. 345) (2. lasījums) (dok. Nr. 1072; Nr. 1387) Aizsardzības un iekšlietu komisija

41. 12. Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ. Nr. 324) (2. lasījums) (dok. Nr. 970; Nr. 1386) Aizsardzības un iekšlietu komisija

42. 13. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 219) (1. lasījums) (dok. Nr. 655) Ministru kabinets

14. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 312) (1. lasījums) (dok. Nr. 921) Ministru kabinets

15. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 327) (1. lasījums) (dok. Nr. 974) Ministru kabinets

16. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 349) (1. lasījums) (dok. Nr. 1083) Ministru kabinets

Alternatīvais likumprojekts

17. “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 446) (dok. Nr. 1390) Juridiskā komisija

43. 18. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 256) (1. lasījums) (dok. Nr. 709) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

19. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 267) (1. lasījums) (dok. Nr. 736) Ministru kabinets

Alternatīvais likumprojekts

20. “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 447) (1. lasījums) (dok. Nr. 1391) Juridiskā komisija

44. 21. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 273) (1. lasījums) (dok. Nr. 745; Nr. 1392) Juridiskā komisija

45. 22. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. Nr. 282) (2. lasījums) (dok. Nr. 779; Nr. 1407) Aizsardzības un iekšlietu komisija

VII. Patstāvīgais priekšlikums

46. Lēmuma projekts “Par Ņ.Ezeriņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr. 1385) Deputāti A.Seile, A.Lambergs, A.Krastiņš, P.Tabūns, A.Kiršteins, J.Dobelis

Pirmdien, 23.septembrī

Vēlreiz par Deklarāciju par Latvijas okupāciju

Pirmdien, 23.septembrī, Okupācijas terora upuru atbalsta domes locekļi L.Ozoliņš, G.Valdmanis un O.Dzenītis Saeimas priekšsēdētājai Ilgai Kreitusei nodeva vēstuli un lūdza to izplatīt visiem parlamenta deputātiem. Vēstule adresēta Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, un tajā izteikts gandarījums par Saeimas pieņemto deklarāciju par okupāciju un neizpratne par Valsts prezidenta iebildumiem pret to. “Neatkarīgās valsts okupācija un okupantu izraisītais genocīds ir starptautiski jautājumi. Bet tieši Jūs saskaņā ar Satversmi pārstāvat Latviju starptautiski,” teikts vēstulē.

Vēstules autori uzskata — G.Ulmanim jāierosina, lai Saeima sagatavo un iesniedz prasību par okupāciju, genocīdu un repatriācijām Hāgas Starptautiskajai tiesai, un aicina Valsts prezidentu mainīt savu nostāju okupācijas deklarācijas jautājumā un, balstoties uz to, aktīvi rīkoties, pildot savu svinīgo solīgumu par darbu “Latvijas tautas labumam”.

Saeimas priekšsēdētājas un Okupācijas terora upuru atbalsta domes locekļu tikšanās laikā tika pārrunāta iespējamā divu piemiņas vietu izveide — Esplanādē un Lielajos Meža kapos un ar to saistītie finansiālie un organizatoriskie jautājumi.

Saeimas priekšsēdētājas preses sekretāre Inese Auniņa

Otrdien, 24.septembrī

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse

— tikās ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jaroslavu Lindenbergu (Jaroslaw Lindenberg).

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu””;

— nolēma apvienot likumprojektus “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (dok. Nr.1111; dok. Nr.973; dok. Nr.1252) vienā likumprojektā un sagatavoja to 2.lasījumam;

— sagatavoja 2.lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— izskatīja jautājumu par Latvijas likumdošanas atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pirmajiem 12 pantiem un nolēma sagatavot atbilstošus grozījumus vairākos Latvijas likumdošanas aktos.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— izskatīja priekšlikumus un akcentēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Par informāciju, tās izmantošanu un aizsardzību”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— akceptēja virzīšanai uz 1.lasījumu kā steidzamu likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”;

— atbalstīja un sagatavoja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

— izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” no 1993.gada 23.novembra”, kā arī nolēma nosūtīt vēstuli finansu ministram ar lūgumu dot savu atzinumu par minēto likumprojektu, vienlaicīgi iesakot atbildīgajai komisijai nepieņemt lēmumu par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirms nav saņemts finansu ministra atzinums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— izbraukuma sēdē tikās ar Ludzas rajona pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu valdībā akceptēto rajonu valsts pārvaldes izveidošanu koncepciju.

Sociālo un darba lietu komisija:

— turpināja darbu pie likumprojekta “Farmācijas likums” sagatavošanas 2.lasījumam.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””;

— iesāka izskatīt likumprojektu “Lauksaimniecības likums”;

— turpināja izskatīt likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— uzklausīja LU rektora J.Zaķa viedokli par Universitātes reformas koncepciju.

Pilsonībs likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā vieglatlētam Aleksandram Prokopčukam.

Deputāti A.Endziņš, J.Kaksītis, A.Lambergs, K.Lībane:

— preses konferencē informēja par Starpparlamentu savienības 96.konferenci, kurā no 16.—20.septembrim Pekinā piedalījās 135 valstu parlamentārieši. K.Lībane pastāstīja arī par sieviešu–parlamentāriešu tikšanās reizē pārrunātajiem jautājumiem saistībā ar sieviešu iesaistīšanu politiskajā darbībā un vardarbību pret sievietēm.

Frakciju padome: Par jautājumu un atbilžu sēdēm

— Frakciju padome nolēma Saeimas jautājumu un atbilžu sēdes, kas līdz šim notika ceturtdienās plkst. 18.00, turpmāk sasaukt plkst.17.30. Ņemot vērā Frakciju padomes lēmumu, Saeimas Prezidijs izsludināja jautājumu un atbilžu sēdi ceturtdien, 26.septembrī plkst. 17.30.

Trešdien, 25.septembrī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par līgumsabiedrībām””.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldību uzņēmumu””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes)

uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību

un individuālo darbu””.

4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības

uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””.

6. Likumprojekts “Lauksaimniecības likums”.

7. Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu

valsts monopolu”.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. LR ārlietu ministra V.Birkava informācija par Latvijas

sadarbību ar NATO.

2. LR vēstniecības Zviedrijas Karalistē padomnieka Imanta Viestura

Lieģa kandidatūras izskatīšana LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka

amatam Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

3. Par LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Ukrainā Pētera Simsona

atsaukšanu no amata.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes

Prezidija 1991.gada 17.oktobra lēmuma “Par Bauskas rajona bijušo

partijas komitejas telpu izmantošanu” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””.

2. Bērnu tiesību aizsardzības komisijas ziņojums par grozījumiem

LR Kriminālkodeksā.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas

civilo aizsardzību””.

2. Deputātu M.Rudzīša, J.Dobeļa ziņojums par Aizsardzības un

iekšlietu komisijas izveidotās apakškomisijas par ugunsdrošības

problēmām veikto darbu.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Farmācijas likums”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas darba likumu kodeksā”.

2. Tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru

A.Priekuli un Zinātnes padomes pārstāvjiem par valsts

budžetu 1997.gadam.

12.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dabas resursu nodokli””.

2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

12.00 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

15.00 Latvijas Vienības partijas frakcijas sēde.

16.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

Saeimas preses dienests