Valsts prezidents — Eiropas misijā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis Eiropas Padomē, Eiropas Pilī

Otrdien, 24.septembrī plkst. 10.00, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ieradās Eiropas Pilī, kur viņu sagaidīja Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas prezidente Leni Fišere, EP Ministru komitejas priekšsēdētājs Sīms Kallass un EP ģenerālsekretārs Daniels Taršis.

Sarunā ar Gunti Ulmani EP PA prezidente Leni Fišere izteica gandarījumu par tām pārmaiņām, kas notikušas Latvijas valstī, kopš tās uzņemšanas Eiropas Padomē. Latvijas Valsts prezidents pateicās par iespēju tikties ar EP PA prezidenti un uzstāties EP Parlamentu asamblejā. G.Ulmanis uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka Latvija tikai dažus gadus ir Eiropas Padomē, tie ir bijuši ļoti intensīvi un ražīgi darba gadi. Latvijas Valsts prezidents izmantoja radušos iespēju un lūdza L.Fišeri apmeklēt Latviju. Viņš atsaucās arī uz nesen notikušo EP Politiskās komitejas pārstāvju vizīti Latvijā, kuras laikā EP locekļi varēja iepazīties ar cilvēktiesību jautājumiem Latvijā un to risināšanas gaitu, iegūstot nepieciešamo informāciju. Prezidents izteica atzinību arī par to, ka EP ir daudz palīdzējusi Latvijai izglītības jomā un kultūras mantojuma apzināšanā. G.Ulmanis apsolīja, ka nākošajā gadā Latvija aktīvi sāks iesaistīties EP Sociālās hartas izdiskutēšanā, kas Latvijā izraisa lielu interesi. Prezidents uzsvēra, ka šogad vēl tiks nodota ratifikācijai parlamentā Cilvēktiesību harta un, ja Latvijas parlaments nepagūs to ratificēt šogad, tas noteikti tiks izdarīts nākamā gada sākumā.

Tikšanās laikā gan ar L.Fišeri, gan ar S.Kallasu, gan ar D.Tarši tika skarts arī Čečenijas jautājums, jo, kā zināms, tas šobrīd ir EP PA degpunktā, un uz šo sesiju bija aicināti arī ģenerālis A.Ļebeds un Čečenijas bruņoto spēku galvenā štāba priekšnieks A.Mashadovs, kuri diemžēl nevarēja ierasties.

Sarunā ar G.Ulmani Eiropas Padomes ģenerālsekretārs D.Taršis pastāstīja, ka bijušas diskusijas par notikumiem Čečenijā. G.Ulmanis piekrita D.Taršim, ka militārs risinājums nav optimāls šai problēmai, un, lai gan valsts integritāte ir Krievijas valsts problēma, taču rūpes par cilvēktiesībām un rūpes par cilvēku nepakļaušanu militāriem apdraudējumiem un pazemojumiem ir visas Eiropas lieta, un mēs visi esam atbildīgi par cilvēku tiesībām: “Cilvēktiesības nav tikai Krievijas iekšējā lieta vien, jo Krievija ir arī Eiropas Padomes dalībvalsts, tāpēc tas, kas notiek Čečenijā cilvēktiesību pārkāpumu ziņā, skar arī Eiropas Padomi.”

Tiekoties ar Eiropas Parlamentu asamblejas prezidenti L.Fišeri, arī tika skarta šī tēma. L.Fišere un G.Ulmanis bija vienisprātis, ka Eiropas Padomē būtu bijis vērtīgi uzklausīt gan A.Ļebedu, gan A.Mashadovu, jo viņi ir iesaistīti miera iedibināšanā Čečenijā. Atklāts viedokļu izklāstījums būtu tikai sekmējis izpratni par notikumiem Krievijā un Čečenijā.

Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs un Igaunijas ārlietu ministrs S.Kallass no Strasbūras skatu punkta izteica viedokli, ka Eiropas Padome ļoti strauji nolēma paplašināties un to realizēt arī praksē — uzņēma jaunas dalībvalstis. Eiropas Padome šajā sakarā varētu dalīties pieredzē ar Eiropas Savienību un NATO, dodot padomu arī paplašināties. G.Ulmanis piebilda, ka divos gados Baltijas valstis ir izdarījušas tik daudz savā virzībā uz Eiropu, cik citas valstis paveikušas daudz ilgākā laikā, proti, te tika domāts par humanitāriem jautājumiem. Runājot par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas bieži tiek adresēti Latvijai un Igaunijai, S.Kallass uzsvēra, ka, skatoties no Strasbūras, vislabākā taktika ir atvērtība, kā šādus pārmetumus neitralizēt. Ja valsts ir atvērta, gatava sadarboties un godīgi atbild uz visiem jautājumiem, tad arī viedoklis par šo valsti veidojas objektīvs. Prezidents G.Ulmanis izteica vēlēšanos, ka līdz šī gada beigām Igaunijai un Latvijai vajadzētu apmainīties ar valsts vizītēm vismaz vienā virzienā, tas būtu labs impulss attiecību tālākā virzībā. S.Kallass atbildēja, ka viņš to ieteiks Igaunijas prezidentam Lennartam Meri. Eiropas Padomes ģenerālsekretāru D.Tarši vairāk interesēja naturalizācijas procesi Latvijā. Valsts prezidents uzsvēra, ka tā vairs nav likuma problēma, bet cilvēku problēma, kuri vēlas vai nevēlas naturalizēties. Prezidents uzsvēra, ka viņš ir rūpīgi izpētījis to kontingentu, kam šogad bija iespējas pieņemt Latvijas pilsonību, un atklājās interesanta situācija: ir 33 tūkstoši potenciālo pretendentu, bet pieteikušies tikai 450. Rodas jautājums — kāpēc? G.Ulmanis domā, ka šie cilvēki neapzinās pilsonības statusa nozīmi un būtību. Tas nozīmē, ka pilsonības statuss lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šobrīd netraucē dzīvot Latvijā un baudīt dzīvi. Šo procesu ļoti ietekmē Krievijas klātbūtne, jo pieci gadi ir pārāk mazs laiks, lai sarautu saites ar pagātni. Prezidents izteica domu, ka pastāv uzskats, ka daudzi procesi Eiropā nebūt nav neatgriezeniski.

D.Taršs uzsvēra, ka liels nepilsoņu skaits var izrādīties zināma problēma konkrētajai valstij, tāpēc Eiropas Padomes valstīm vajadzētu būt ieinteresētām cittautiešu integrācijā sabiedrībā. G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvija zināmā mērā varētu būt pat paraugs Eiropai dažādu tautību cilvēku savstarpējo attiecību veidošanā. Var jau atrast zināmas kļūdas, taču Eiropas standartu ievērošana un galvenās vadlīnijas ievērošana ir pareiza. “Es domāju,ka par Baltijas valstīm drīz runās kā par valstīm, kas guvušas zināmus panākumus šajā jomā,” atzīmēja G.Ulmanis.

Sekoja Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa uzruna (pilnu tekstu skat. “Latvijas Vēstneša” trešdienas, 25.septembra, numurā).

Pēc uzrunas G.Ulmanis atbildēja uz Eiropas Savienības Parlamentu asamblejas deputātu jautājumiem.

Deputāts Glotovs uzsvēra, ka pastāv apmēram septiņdesmit atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kas izraisot sekas apmēram pusotram miljonam iedzīvotāju. Ko Latvija varētu darīt, lai novērstu šādu situāciju. G.Ulmanis atbildot sacīja: “Esmu gatavs redzēt jūs Latvijā, un jūs redzēsit, ka jūsu teiktajam nav reāla seguma. Mūsu likumi atbilst Eiropas standartiem, un mēs arī turpmāk darīsim visu, lai tie šiem standartiem atbilstu arī turpmāk.” Valsts prezidents pastāstīja arī par Tautību konsultatīvo padomi, kas izveidota pie prezidenta Kancelejas — ar mērķi novērst nepilnības likumdošanā šajā jomā.

Deputāte Oļeņņika uzsvēra, ka deklarācija par okupāciju ir aizskārusi tos Krievijas kareivjus, kas cīnījušies pret fašismu. G.Ulmanis to kategoriski noliedza un izteica domu, ka Latvijā nekad nav izteikti apvainojumi tiem cilvēkiem, kas ir cīnījušies pret fašismu. “Deklarācija ir Saeimas prerogatīva,” atzīmēja Valsts prezidents, tādējādi pavelkot svītru šim jautājumam. G.Ulmanis izteica domu, ka Krievijas un Latvijas attiecības aizvien uzlabosies un ka Latvija dod priekšroku labām kaimiņattiecībām ar Krieviju.

Deputāts Fiļimonovs jautāja, kāpēc Latvijā tiek ierobežotas tiesības uz vidējās un augstākās izglītības iegūšanu krievu valodā. Valsts prezidents atbildēja, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs var iegūt vidējo izglītību krievu valodā, turklāt to finansē valsts budžets.

Preses konferencē prezidents sacīja, ka viņš ir braucis ne tikai runāt par problēmām, bet arī par to, kādas Latvija redz attīstības perspektīvas to jautājumu kontekstā, kas saistās ar Eiropas Padomes darbību. G.Ulmanis teica, ka redz Latviju kā eiropeiski modernu valsti, kurai nav sarežģītu un asu problēmu. Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju ir izveidojusi labu trīsvienību, kas ir orientēta uz sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Eiropas Savienību. Arī attiecības starp Latviju un Krieviju veidojas kaut lēni, bet stabili, un drīzumā tās būs labas un normālas.

Jautāts par notikumiem Čečenijā, G.Ulmanis sacīja, ka Krievija ir Eiropas Padomes dalībvalsts un par šiem procesiem ir jārunā atklāti, droši un kritiski.

Krievijas žurnāliste no ziņu aģentūras “Novosti” jautāja par minoritāšu situāciju Latvijā. Prezidents atbildēja, ka šis jautājums skar ne tikai krievu minoritāti Latvijā, jo Latvijā dzīvo arī citu tautību minoritātes. Ir pieņemts Eiropas standartiem atbilstošs likums, reizē ar to ir radīta harmoniska naturalizācijas un integrācijas struktūra. Prezidents vairākkārt uzsvēra, ka Latvijā nepastāv minoritāšu problēma.

Tika uzdots jautājums arī par iestāšanos NATO. Kaut gan šis jautājums neattiecas tieši uz Eiropas Padomes lietām, tomēr G.Ulmanis atbildēja arī uz to. “Mēs neesam tik lieli optimisti, ka ceram uz uzņemšanu šajā organizācijā jau nākamgad vai aiznākamgad.” Taču Valsts prezidents uzsvēra, ka neredz citu alternatīvu, kā uzņemšanu NATO. Vēlmes iestāties NATO nav vērstas pret kaut ko, bet par kaut ko — par savas valsts drošību. Prezidents sacīja, ka attiecībā uz iestāšanos NATO Krievijai nevarētu būt veto tiesības, Latvija kā neatkarīga valsts meklē pati savus drošības vektorus.

Valsts prezidenta preses dienests