Visas Eiropas arheologi — kārtējoreiz Rīgā

Otrā Eiropas arheologu kongresa delegātiem un viesiem

Man ir patiess prieks Jūs sveikt otrā Eiropas arheologu kongresa atklāšanā.

Tas, ka šis kongress notiek Rīgā un daudzu valstu zinātnieki kopā ar latviešu arheologiem šodien runā par savas zinātnes sasniegumiem un problēmām, ir liecība tam, ka mēs sekmīgi un konsekventi turpinām tos īstenot mērķus un balstīties tajās vērtībās, kas ir integrācijas procesa pamatā Eiropā.

Ikvienas zemes kultūrvide un dzīves telpa ir svarīgs priekšnoteikums, lai tās tauta saglabātu savu īpatnējību. Te būtiska loma ir katras valsts arheoloģijas zinātnei.

Latvijas arheoloģijas zinātne ir attīstījusies, darbojoties vispretrunīgākajos apstākļos, un devusi neatsveramu ieguldījumu tautas nacionālās apziņas saglabāšanā un stiprināšanā.

Vēlot radošu pieredzes apmaiņu un panākumus kongresa darbā, tā delegātiem un viesiem es gribu novēlēt rast iespēju iepazīties ar Latvijas arheoloģiskajām bagātībām, mūsu zemes dabu un arheoloģijas pieminekļiem dažādos Latvijas novados.

Lai auglīga un savstarpējas izpratnes vainagota veidojas Eiropas arheologu sadarbība!

Guntis Ulmanis,

1996.gada 24.septembrī Latvijas Valsts prezidents

Vairāk nekā 150 referāti par aktuālām cilvēces senākās vēstures problēmām pieteikti otrajam Eiropas Arheologu asociācijas kongresam, kas no 25. līdz 29.septembrim notiek Rīgā. Latvijas arheologu biedrība to organizējusi sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Kultūras ministriju, Latvijas Vēstures muzeju un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju. Vakar, 25.septembrī, kongress tika svinīgi atklāts Pasaules tirdzniecības centra zālē, taču tā dalībniekiem paredzēti arī izbraukumi uz visiem Latvijas novadiem.

Kongress Rīgā sarīkots pēc Eiropas Arheologu asociācijas ierosmes, un tā dalībniekus pirmais uzrunāja asociācijas prezidents Kristians Kristiansens (apakšējā attēlā, tribīnē):

— Es ar prieku un gandarījumu atklāju šo tikšanos Latvijā, kas var lepoties ar izkoptām arheoloģijas zinātnes tradīcijām. Novēlu kongresam raženu darbu un ceru, ka tas sekmēs dažādu valstu zinātnieku sadarbības attīstību un palīdzēs stiprināt cilvēciskos kontaktus.

Kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētājs LZA goda loceklis profesors Jānis Graudonis (augšējā attēlā) atgādināja, ka Rīgā jau vairākkārt pulcējušies pasaules valstu arheologi. Tieši pirms 100 gadiem te sanāca X Viskrievijas arheologu kongress, kurā piedalījās vairāk nekā 600 zinātnisko un sabiedrisko darbinieku no visas Krievijas un daudzām Rietumeiropas valstīm. Tam bija ļoti liela nozīme Latvijas arheoloģijas zinātnē, kas no šauras baltvācu pētniecības nozares izgāja plašā Krievijas un arī Eiropas zinātnieku uzmanības lokā. Pēc zviedru arheologu ierosinājuma 1930.gadā Rīgā notika otrais Baltijas arheologu kongress. Tas noritēja zinātniski un organizatoriski augstā līmenī un atspoguļoja neatkarīgās Latvijas valsts arheoloģijas zinātnes sasniegumus. Pēc piecdesmit atšķirtības gadiem Latvijas zinātne atkal iekļāvusies Eiropas zinātnes lokā, ko apliecina arī šī tikšanās.

Sveicot kongresa dalībniekus, arī Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents profesors Jānis Stradiņš (apakšējā attēlā pa labi — kopā ar Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju, RTU prorektoru profesoru Ivaru Knētu un ASV vēstnieku Leriju Neperu) pieminēja 1896.gadā notikušo Viskrievijas arheologu kongresu un ar to saistīto plašo etnogrāfisko izstādi, kas faktiski kļuva par pirmo latviešu izcelsmes zinātnieku prezentāciju:

— Simboliski ir arī tas, ka šis kongress notiek kādreizējā kompartijas citadelē. Te tika lemts par to, kā iznīcināt tautas vēsturisko atmiņu, padarīt cilvēku domāšanu vienveidīgu un vienpusīgu, unificētu un uniformētu. Un nu te pulcējušies senvēstures pētnieki, kas ar lietisķiem pierādījumiem pierāda, ka Rīga vienmēr bijusi tilts no austrumiem uz rietumiem, no ziemeļiem uz dienvidiem. Nesen Kolkas ragā atklāja Saules zīmi, it kā iezīmējot Eiropas centru. Šodien Rīga kļuvusi par Eiropas arheoloģijas zinātnes centru.

Kongresa dalībnieiem tika nolasīts Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa apsveikums.

Sākusies kongresa akadēmiskā programma, kas sadalīta trīs tematiskajos blokos: arheoloģija mūsdienu Eiropā, teorētiskie un metodoloģiskie aspekti un arheoloģijas materiālu interpretācija.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore