ATGĀDNES

Atjaunotās Latvijas prokuratūra gadu kāpnēs

Lauma Mērniece, Kurzemes tiesas apgabala

virsprokurore, — “Latvijas Vēstnesim”

Saskaņā ar 1990.gada 26.septembrī pieņemto likumu “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā” tika izveidota jauna, no PSRS prokuratūras neatkarīga Latvijas Republikas prokuratūra. Minētais likums paredzēja prokuratūras uzbūvi un pienākumus, kas bija ļoti līdzīgi tiem, kādi jāveic prokuroriem pēc attiecīgā PSRS likuma. Taču pēc tam, izdarot grozījumus kriminālprocesuālajā likumdošanā, tiesu sistēmas reorganizācijas gaitā prokuratūrai nāca klāt aizvien vairāk pienākumu tieši krimināltiesiskajā jomā. Saskaņā ar 1994.gadā pieņemto jauno Prokuratūras likumu atbilstoši tiesu sistēmai Latvijā tika radīta trīspakāpju prokuratūras iestāžu sistēma, no jauna izveidojot tiesu apgabalu prokuratūras. 1995.gadā beidza pastāvēt Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas struktūras, ar 1995.gada oktobri apgabaltiesās sāka izskatīt lietas apelācijas kārtībā.

Tātad pirmie LR prokuratūras darbības gadi bija vārda vistiešākajā nozīmē vienlaicīgi veidošanās, meklējumu un ikdienas darba gadi.

Pašlaik jau var izvērtēt, vai reformas ir attaisnojušās. Kurzemes tiesas apgabalā esošo prokuratūras iestāžu darba rezultāti liecina, ka kopumā neapšaubāmi tas ir tā. Kaut vai šāds piemērs: šā gada astoņos mēnešos apgabala prokuratūrās ir pabeigtas un nosūtītas uz tiesu 937 krimināllietas, tas ir, vairāk nekā par 100 lielāks krimināllietu skaits, nekā pērn šajā pašā laikā iespēja prokuratūra kopā ar IeM izmeklēšanas nodaļām. To krimināllietu, kurās noskaidrotas pie atbildības saucamās personas, atlikums samazinājies uz pusi.

Taču, manuprāt, apmierinātībai nav pamata, jo daudzās lietās kriminālvajāšana netiek veikta pietiekami operatīvi un mērķtiecīgi, labākai jābūt pirmstiesas izmeklēšanas darba kvalitātei, par ko liecina gadījumi, kad lietas no tiesas tiek saņemtas papildizmeklēšanai. Ir nācies konstatēt, ka dažkārt prokurora nostāja tiesas sēdēs ir kļūdaina. Nereti pārbaudes nekriminālajā sfērā tiek izdarītas virspusēji.

Kāpēc tā notiek? Pirmkārt, nepietiek prokuroru. Kurzemes tiesas apgabalā jau ilgāku laiku visi paredzētie darbinieki strādā tikai Ventspils rajona prokuratūrā. Visur citur, arī apgabala prokuratūrā, prokuroru štatus nokomplektēt nav izdevies. Galvenokārt tas notiek tāpēc, ka valstī ir ļoti liels pieprasījums pēc juristiem, un komercstruktūras parasti daudz labāk var savus juristus nodrošināt, nekā pašlaik spēj valsts. Tieši šī iemesla dēļ Kurzemē no darba prokuratūrā aizgājuši vairāki labi profesionāļi. Turklāt — no prokuratūras speciālistus labprāt aicina, jo gandrīz nekur citur strādāt gribošs jurists tik daudzpusīgas darba iemaņas iegūt nevar. Bet šī situācija rada nepieciešamību palikušajiem sistemātiski strādāt ar pārslodzi, kas tomēr ilgstoši nav iespējams un var ietekmēt darba kvalitāti.

Otrkārt, — sakarā ar jaunu darbinieku ieplūšanu prokuratūrā, straujajām izmaiņām likumdošanā, krimināllietu un citu jautājumu sarežģītību ļoti aktuāla kļuvusi profesionālo zināšanu paaugstināšana. Kļūdas darbā tiek pielaistas nezināšanas dēļ. Šajā ziņā mēs ļoti ceram uz Ģenerālprokuratūras palīdzību, jo tiesas apgabala prokuratūrai, nerunājot par pilsētu un rajonu prokuratūrām, nav iespējama dziļa specializācija kādā konkrētā jautājumā. Nepieciešami gan metodiski materiāli, gan semināri, gan ilgstošākas mācības pēc speciāla plāna. Īpaši jādomā par prokuroru izglītošanu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā (t.sk. kontrabanda, ar uzņēmējdarbību saistītie noziegumi).

Taču prokurori pagaidām bieži ir spiesti veikt arī tādu pirmstiesas izmeklēšanas darbu, kas saskaņā ar likumu būtu jāizdara izziņas iestādei (pamatā — policijai). Taču arī izziņas iestādēs trūkst kvalificētu darbinieku. Tātad arī tur priekšplānā jāizvirza apmācība.

Un, treškārt, neapšaubāmi jāpilnveido darba organizācija un jāpanāk, lai katrs prokurors pienācīgi izpildītu savu pienākumu.

Prokuratūras darba rezultāti lielā mērā atkarīgi no tā, kādi ir likumi, kā tie palīdz vērsties pret nepieļaujamām parādībām. Tāpēc domāju, ka pamatots ir Ģenerālprokuratūras vadības ieskats, ka nopietni jāapspriež likumprojekti, jāizsaka savi priekšlikumi to pilnveidošanai. Daudz enerģijas tika ieguldīts jaunā krimināllikuma projekta tapšanā. Grūti pat saskaitīt, cik stundu un dienu, to skaitā — sestdienu, Ģenerālprokurora padomes locekļi veltīja šim darbam, rūpīgi pētot katru likumprojekta pantu. Rezultātā radās 253 ierosinājumi, kas tika iesniegti likumprojekta izstrādes darba grupai, ko vada Aivars Niedre, un tā ļoti rūpīgi strādāja priekšlikumu izvērtēšanā.

Kopā ar LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta nodaļas virsprokuroru Jāni Vilderu šī gada maijā un jūnijā, piedaloties minētās darba grupas sanāksmēs, centāmies pamatot prokuratūras viedokli. Daudzi no izteiktajiem labojumiem un grozījumiem tika iekļauti likumprojekta trešajā variantā vai arī apspriešanas procesā radās cits savstarpēji saskaņots formulējums.

Par dažām projekta normām gan saglabājušies atšķirīgi viedokļi. Tā, piemēram, darba grupa uzskatīja, ka kriminālatbildība paredzama tikai no 15 gadu vecuma, taču pēc prokuratūras domām, ņemot vērā reālo situāciju, tā nosakāma no 14 gadu vecuma (arī pašlaik par vairākiem noziegumiem kriminālatbildība iestājas no 14 gadiem). Ministru kabinets, akceptējot likumprojektu, piekrita prokuratūras viedoklim.

Līdzīga situācija ir par nāvessoda kā izņēmuma soda veida saglabāšanu krimināllikumā. Sakarā ar ārzemju ekspertu un dažu vietējo juristu priekšlikumiem darba grupa ieskatīja, ka šis soda veids no krimināllikuma izslēdzams. Prokuratūras viedoklis savukārt ir tāds, ka pašlaik pavisam no šī soda veida atteikties vēl nedrīkst. Tas paredzams tikai par vienu nozieguma sastāvu — tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos. Turklāt jāparedz, ka ar nāvessodu nevar sodīt personas, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas 18 gadu vecumu, un sievietes. Ministru kabinets izteicās par nāvessoda kā izņēmuma soda veida saglabāšanu.

Vienlaicīgi Ministru kabinetā atbalstu nerada prokuratūras viedoklis izveidot speciālu soda rotu, kur sodu izciestu obligātā valsts militārā dienesta militārpersonas. Bez tam atšķirīgs viedoklis prokuratūrai ar darba grupu saglabājās vēl dažos jautājumos. Tā, piemēram, atbalstu neguva priekšlikums paredzēt iespēju atbrīvot no kriminālatbildības personu, kas veicinājusi smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanu (izņemot kukuļošanas gadījumos kukuļdevēju un kukuļošanas starpnieku — speciālos likumā paredzētos gadījumos).

Nav iekļauta norma par personas speciālās valstiskās aizsardzības pārkāpšanu, kaut arī projekts par šādas normas iekļaušanu pašreizējā Kriminālkodeksā ir Saeimā. Pretēji mūsu viedoklim nav paredzēts saglabāt normu, kas atbilst pašreizējā KK 213.1 panta 2.daļai.

Prokuratūra uzskatīja, ka saglabājams mazsvarīguma jēdziens normā par noziedzīga nodarījuma jēdzienu (pašreizējā KK 7.panta 2.daļa), taču darba grupa pret to iebilda un tāds likumprojektā nav paredzēts. Šī jautājuma nostādne būtiski ietekmēs policijas darbu.

Krimināllikuma projekts ir publicēts “Latvijas Vēstnesī”. Lietderīgi būtu, ja savus priekšlikumus izteiktu citi juristi, kam darbs saistīts ar krimināltiesisko sfēru, un ne tikai juristi, jo ar jauno krimināllikumu, kad tas būs pieņemts, ilgāku laiku mums visiem būs jāstrādā un jādzīvo.

Šis raksts tapa dienās, kad tā vien gribas ikdienas steigā mazliet apstāties, izvērtēt padarīto un veicamo, visiem kolēģiem novērtēt darba prieku, paspiest roku un novēlēt izturību tiem, kuri stāvēja pie Latvijas Republikas prokuratūras šūpuļa.