PROBLĒMA. NO MINISTRA REDZESPUNKTA

Informācijas trūkums grauj lauksaimniecības tirgu

Atis Slakteris, kooperācijas valsts ministrs — speciāli “Latvijas Vēstnesim” —

par lauksaimniecības tirgus un cenu informācijas sistēmas veidošanu Latvijā

Ikviens, kurš sācis pētīt Latvijas lauksaimniecības tirgu, saskaras ar to, ka trūkst ticamas un operatīvas informācijas. Tāda problēma ir ikvienam ārvalstu partnerim, ja tas nopietni un ilgstoši vēlas sadarboties ar Latvijas lauksaimniekiem.

Ir izveidojusies nepieciešamība pēc funkcionējošas un visaptverošas tirgus un cenu informācijas sistēmas (TICIS). Pētot, cik tālu ir tikts ar informācijas sistēmas veidošanu, reāli kaut kādi šī darba aizmetņi ir tikai Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai, kura izveidojusi savai darbībai nepieciešamo datu bāzi.

Kādēļ TICIS ir vajadzīga? Te minēšu piemēru no Latvijas lauksaimniecības dzīves pirms vairākiem gadiem. Tas ir gadījums ar “Agrolīzingu”. Tobrīd netika novērtēta reālā cenu prognoze un tirgus tendences. Zemnieki un arī ierēdņi, sapriecājušies par viena gada graudu cenu un neņemot vērā pārējo produktu cenu un to attiecības, saplānoja biznesu vairākiem gadiem. Pamatojoties uz šīm pašu izveidotajām prognozēm, daudzi zemnieki nopirka dārgo “Agrolīzinga” piedāvāto tehniku. Tagad daudzi no viņiem ir izputējuši. Domāju, ka gadījumā, ja zemniekiem un arī valsts institūcijām būtu bijusi pieejama datu sistēma, par kuru šodien runāju, tad liela daļa no viņiem nebūtu pieņēmuši lēmumu par tehnikas iegādi. Tas ir zaudējums — gan materiāls, gan arī morāls — uz ilgiem gadiem, kaut gan pati ideja bija laba. Tādai organizācijai kā “Agrolīzings” valstī ir vieta, un tai ir jāstrādā ar maksimāliem panākumiem, bet ar vienu nosacījumu, proti, ja tās darbība ir balstīta uz ticamu informāciju un prognozēm. Tagad šī ideja valstī ir izgāzusies, un diez vai kāds zemnieks mainīs savu viedokli par šāda veida tehnikas iegādi tuvāko gadu laikā. Varbūt pat vēl ilgāk. TICIS ieviešana ļaus agrāro tirgu caurskatīt ikvienam tā dalībniekam. Latvijā diezgan bieži ir vērojami kļūdaini uzņēmēju lēmumi, kuru iemesls ir tieši tirgus situācijas nepārzināšana. Un no tā cieš ne tikai viens uzņēmējs vai zemnieku saimniecība, bet visa valsts ekonomika.

Vācijā Centrālais tirgus un cenu informācijas birojs (ZMP), kurš atrodas Berlīnē, apkopo cenas šodien, vakar un prognozē tās rītdienai, parītdienai, nākamajai nedēļai, mēnesim. Tātad, ņemot vērā šodienas informāciju gan tirgū, gan biržās, vērojot sezonas un tirgus tendences, tiek veidotas prognozes tuvākai un arī tālākai nākotnei. Tās ir nepieciešamas ne tikai ražotājiem un pārstrādātājiem, bet arī tirgotājiem un patērētājiem un palīdz izvairīties no kļūdām, kuru rezultāti var smagi ietekmēt lauksaimniecību visā valstī.

Austrumvācijas teritorijā lielu problēmu ar informācijas centra ieviešanu nebija, jo tas tika veidots, pievienojot jau esošajai Rietumvācijas sistēmai datus no Austrumvācijas. Līdzīgs Agrārā tirgus informācijas birojs (ATIS) jau gadu ļoti veiksmīgi strādā Bratislavā, Slovakijā, un tas arī ir ticis veidots, sadarbojoties ar Bonnas Lauksaimniecības sektora analīzes institūtu (ASA). Paši slovaki uzskata, ka tas ir viens no veiksmīgākajiem viņu starptautiskajiem projektiem. Ja salīdzinām situāciju lauksaimniecībā Slovakijā un Latvijā, tad acīm redzams, ka prasības pēc šāda informācijas biroja daudz lielākas ir tieši Latvijā.

Īpaša nozīme TICIS būtu tad, ja tā tiktu izveidota Latvijā, bet aptvertu visu Baltiju. Tādēļ laikus jāstartē, jo Latvijas tautsaimniecība ir ieinteresēta iegūt informāciju par stāvokli Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības tirgū. Un arī informāciju, piemēram, no Londonas un Čikāgas biržas. Vismaz man kā zemniekam šāda informācija noteikti ir nepieciešama. Un arī valdībai tāda ir vajadzīga.

Darbs šajā virzienā ir sācies, un tagad precīzi jānodefinē, kādā veidā tiks izveidota institūcija, kas nodarbosies ar TICIS. Decembra sākumā šī starptautiskā projekta ietvaros būs seminārs par tēmu “Tirgus un cenu informācija Latvijā”. Latvijas pusei darbu šā projekta sakarā organizē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs, ko vada Ingūna Gulbe. Projekta vadītājs ir Igors Milčs. Sadarbības partneris — Lauksaimniecības sektora analīzes institūts (ASA) Bonnā. Projekts tapis, pateicoties Vācijas Federatīvās Republikas Pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas un Latvijas Zemkopības ministrijas atbalstam.

Ar valsts ministru Ati Slakteri tikās

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore