Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 19 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 289
Rīgā 2017. gada 30. maijā (prot. Nr. 28 36. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam"
Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
30.2 panta otro daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 149. nr.; 2016, 49. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 5.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.1. to vidējā elektroenerģijas izmaksu intensitāte iepriekšējos trijos kalendāra gados ir 20 % vai augstāka;".
2. Izteikt 6. punktu šādā redakcijā:
"6. Šo noteikumu 5. punktā minētajam komersantam obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par elektroenerģijas apjomu, kas iepriekšējā kalendāra gadā patērēts saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs katrā pieslēguma vietā Latvijas Republikas teritorijā, kur patēriņš iepriekšējā kalendāra gadā ir bijis vismaz 0,5 gigavatstundas (GWh)."
3. Izteikt 8.1. un 8.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.1. elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem;
8.2. informāciju par pēdējos trijos kalendāra gados patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs vai komersantam, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms šo noteikumu 12. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas, – par patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs pirmajā kalendāra gadā, tai skaitā par elektroenerģiju, kas saņemta no tirgotājiem, par paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī par elektroenerģijas tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu;".
4. Svītrot 16.1. apakšpunktu.
5. Izteikt 16.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.4. komersanta apliecinātu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs iepriekšējā kalendāra gadā katrā pieslēguma vietā;".
6. Svītrot 21. punkta otro teikumu.
7. Svītrot 31. punktu.
8. Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:
"34. Piešķirot obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par izmaksām, kas komersantam rodas laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim, komersanta pievienoto bruto vērtību un elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru pievienotajā bruto vērtībā aprēķina par 2015. gadu. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par faktisko elektroenerģijas patēriņa apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim."
9. Papildināt noteikumus ar 35. punktu šādā redakcijā:
"35. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam par izmaksām, kas komersantam ir radušās šo noteikumu 34. punktā minētajā laikposmā, iesniegumu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam Ekonomikas ministrijā var iesniegt līdz 2017. gada 31. oktobrim."
10. Izteikt 3. pielikumu šādā redakcijā:
"3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395
Komersanta atbilstības kritēriji
1. Energoietilpīgajiem komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru komersanta pievienotajā bruto vērtībā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur |
Iel – komersanta elektroenerģijas izmaksas (EUR) attiecīgajos kalendāra gados;
BPV – komersanta pievienotā bruto vērtība, kas attiecīgajos kalendāra gados aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu (EUR);
n – kalendāra gads, kurā komersants iesniedz iesniegumu.
2. Komersanta pievienoto bruto vērtību aprēķina attiecīgajā kalendāra gadā, izmantojot šādu formulu:
BPV = PVR – Nn + S, kur
PVR – pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām (EUR);
Nn – netiešie nodokļi (EUR);
S – jebkādas subsīdijas (EUR);
2.1. pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina, izmantojot vienu no šādām formulām:
2.1.1. PVR = A + KP + Icsd + KI – Ipp – Nc – Nr, kur
A – apgrozījums (EUR);
KP – kapitalizētā produkcija (EUR);
Icsd – citi saimnieciskās darbības ienākumi (EUR);
KI – krājumu izmaiņas1 (EUR);
Ipp – preču un pakalpojumu2 iepirkumi (EUR);
Nc – citi nodokļi par produktiem, kas saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi (EUR);
Nr – ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi (EUR).
Piezīmes.
1 Ja krājumi samazinās – negatīvs lielums.
2 Preces un pakalpojumi neietver personāla izmaksas.
2.1.2. PVR = DR + PI, kur
DR – bruto darbības pārpalikums (EUR);
PI – personāla izmaksas (EUR);
2.2. ieņēmumus un izdevumus, ko komersants grāmatvedībā klasificē kā finanšu ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita;
2.3. komersanta pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina bruto līmenī.
3. Komersanta elektroenerģijas izmaksas aprēķina par attiecīgo kalendāra gadu, izmantojot šādu formulu:
Iel = E1 × W1 + E2 × W2, kur
E1 un E2 – vidējā elektroenerģijas cena par iepriekšējā kalendāra gada pirmo un otro pusgadu (bez pievienotās vērtības nodokļa un citiem atmaksājamiem nodokļiem) rūpnieciskajiem patērētājiem atbilstošā patēriņa grupā (Band-IC: gada patēriņš no 500 līdz 2 000 MWh; Band-ID: gada patēriņš no 2 000 līdz 20 000 MWh; Band-IE: gada patēriņš no 20 000 līdz 70 000 MWh; Band-IF: gada patēriņš no 70 000 līdz 150 000 MWh), par kuru publicēti pēdējie Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" dati;
W1 un W2 – faktiskais elektroenerģijas patēriņš attiecīgā kalendāra gada pirmajā un otrajā pusgadā.
4. Ja komersants darbojas vairākās nozarēs, tad, vērtējot komersanta atbilstību kritērijiem, ņem vērā komersanta elektroenerģijas patēriņu tikai šo noteikumu 1. pielikumā norādītajās nozarēs.
5. Ja komersants dibināts iepriekšējā gadā, aprēķinos izmanto datus par pirmo gadu, trešajā gadā – aritmētiski vidējos datus par pirmo un otro gadu. Sākot no ceturtā gada, izmanto aritmētiski vidējos datus par iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem."
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens