MINISTRIJU ZIŅAS

Par Kultūras ministrijas 1997.gada programmām

Pēc ilgām diskusijām kā Finansu ministrijā, tā Ministru kabinetā, par mērķi izvirzot valdības bezdeficīta budžeta sastādīšanu, 1997.gadam Kultūras ministrijas budžeta pieprasījums nu ir atbalstīts, un konkrēti tas izskatās šāds.

Sākotnēji Kultūras ministrija bija sastādījusi divus budžeta pieprasījumus: vienu reālo vajadzību apmērā (šis pieprasījums pārsniedza mērķa griestus par apt. Ls 10 milj.), otru — valdības un Finansu ministrijas noteikto mērķa griestu robežās. Precizējot savas prasības, Kultūras ministrija budžeta pieprasījumu samazināja un tika prasītas sekojošas summas:

1) Ls 1,9 milj. papildus komunālo pakalpojumu samaksai;

2) Ls 185 tūkst. bibliotēkām grāmatu iegādei;

3) Ls 187 tūkst. tādu kultūras pasākumu kā Dziesmu un deju svētku, festivāla “Baltica”, starptautiskā deju festivāla “Sudmaliņas'” organizēšanai, kā arī muzejiem iespēju robežās palielināt līdzekļus virs noteiktajiem mērķa griestiem mākslas darbu iegādei un remontdarbu veikšanai.

Šis budžeta pieprasījums netika atbalstīts, un KM vēlreiz pārskatīja visas ekonomēšanas iespējas. Rezultātā, 28.augustā ejot uz MK apstiprināt budžeta pieprasījumu, virs mērķa griestiem KM prasīja tikai apt. Ls 2 milj., kurus bija paredzēts sadalīt, vadoties no konkrētu programmu būtiskām vajadzībām. Virs mērķa griestiem tika atbalstīts pieprasījums Ls 1 218 040, kas sadalījās sekojoši pa programmām:

01. Programma “Kultūra” — Ls 801 000

01.01. Apakšprogramma “Muzeji” — Ls 160 000.

Nauda nepieciešama ļoti steidzamiem un neatliekamiem remontiem:

— Rundāles pilsmuzejam — Ls 20 000: pils ēkas jumta seguma remontam (Ls 11 000), centrālo kāpņu avārijas stāvokļa (Ls 7000) un Lielās galerijas griestu gleznojuma (Ls 2000) avārijas stāvokļa likvidācijai;

— Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam — Ls 35 000, kolonnas zāles restaurācijai, kas piesaistītu papildus apmeklētājus un līdz ar to radītu arī papildu ienākumus;

— Latvijas vēstures muzejam — Ls 20 000 parāda segšanai, kas veidojies sakarā ar starptautisku vienošanos par Eiropas kongresu un konferenču organizēšanu, kas notiks Latvijā š.g. septembrī — veikta triju zāļu restaurācija;

— Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejam — Ls 25 000 — sakarā ar telpu atbrīvošanu Rīgas pilī un nepieciešamību pāriet uz jaunām telpām Pils laukumā 2;

— Mākslas muzeju apvienībai — Ls 60 000, tai skaitā mākslas muzeja “Arsenāls” kāpņu restaurācijai (Ls 40 000), mākslas muzeja K.Valdemāra ielā 10a kāpņu avārijas likvidācijai, jo ilggadējās lietošanas bez kapitālā remonta, kā arī intensīvās satiksmes pa K.Valdemāra ielu rezultātā grūst kāpņu apakšējās velves.

01.02. Apakšprogramma “Bibliotēkas” — Ls 350 000, tai skaitā: grāmatu un žurnālu iegādei divām bibliotēkām Ls 187 000, sīkiem remontdarbiem Ls 25000 (Nacionālā bibliotēka atrodas 9 ēkās, un katrai ir nepieciešami minimāli remontdarbi, Neredzīgo bibliotēkā grīdu sijas ir izpuvušas un draud iebrukt); grāmatu fonda aizsardzībai un saglabāšanai Ls 63 000, kas nozīmē iespieddarbu mikrofilmēšanu un regulāru apstrādi pret papīra grauzējiem ar ķimikālijām; bibliotēkas automatizētās sistēmas uzturēšanai Ls 75 000, jo tas saistīts ar vienošanos starp Igaunijas un Lietuvas nacionālajām bibliotēkām par kopēja elektroniskā kopkapitāla veidošanu un vienota starpbibliotēku abonementa attīstību un fondu komplektēšanas koordinēšanu.

01.03. Apakšprogrammas “Teātri un Filharmonija” — Ls 95 000, no kuriem Ls 65 000 nepieciešami sakarā ar komunālo pakalpojumu maksas pieaugumu 13,8% inflācijas rezultātā un Ls 30 000 R.Kalsona operas “Pazudušais dēls” uzvedumam Nacionālajā operā.

01.04. Apakšprogramma “Kultūras pasākumi un mākslas darbu iegāde” — Ls 153 000, no kuriem:

Ls 72 000 vajadzīgi trim lieliem pasākumiem 1997.gadā — gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, starptautiskajiem festivāliem “Baltica” un “Sudmaliņas”;

Ls 31 000 kā dalības maksas dažādās starptautiskās organizācijās (līdz šim tas tika segts no speciālā budžeta līdzekļiem, bet tagad, apvienojot valsts budžetu ar speciālo budžetu, mērķa griestu ietvaros tas nav iespējams);

Ls 50 000 Nacionālā ziņojuma sagatavošanai un aizstāvēšanai Eiropas Padomē.

01.06. Apakšprogramma “Pārējās kultūras iestādes, kas nav klasificētas iepriekš” — Ls 43 000, no kuriem;

Ls 22 000 nepieciešams UNESCO biroja darbībai — komunālajiem, pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem un arī vienreizējai Latvijas valsts delegācijas vizītei UNESCO Ģenerālkonferences 29.sesijā. Šī biroja darbība piesaista Latvijai reālus naudas līdzekļus no UNESCO;

Ls 11 000 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai kompjūterprogrammas un datoru iegādei, lai veiktu kultūrpieminekļu uzskaites un aizsardzības darbu datorizāciju un dokumentācijas gatavošanu Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanai pasaules kultūras mantojuma sarakstā, projekta “Abavas ieleja” tālākai izstrādei sadarbībā ar Eiropas Padomi;

Ls 10 000 — E.Melngaiļa tautas mākslas centram repertuāra iegādei, apstrādei, iespiešanai, audioierakstīšanai, tiražēšanai, kas nepieciešams Dziesmu svētku sagatavošanai.

02. Programmai “Izglītība” — Ls 97 040, no kuriem:

Ls 62 040 vajadzīgi komunālajiem pakalpojumiem, Ls 35 000 kustamā īpašuma — augstvērtīgu mūzikas instrumentu — iegādei, kas ir pamats sekmīgam un augsti profesionālam mācību darbam. (E.Dārziņa mūzikas skolas audzēkņi spēlē uz 30 gadus vecām klavierēm, arī Mūzikas akadēmijai nepieciešami jauni mūzikas instrumenti).

03. Programmai “Kino” — Ls 320 000 — vienas mākslas filmas uzņemšanai. 1995.gadā iepriekšējā valdība apsolīja iekļaut valsts budžetā 1996.gadam Ls 320 000 filmas uzņemšanai. Tika noorganizēts aktierfilmu scenāriju un filmu projektu konkurss, kurā piedalījās kinoprofesionāļi ar 15 projektiem. Šajā konkursā par labāko atzina J.Streiča projektu pēc J.Klīdzēja romāna “Sniegi”, bet solītais šīs filmas finansējums 1996.gada budžetā netika iedots.

Taču 4.septembrī arī šis budžeta pieprasījums tika pārskatīts, un KM virs mērķa griestiem atbalstīja pieprasījumu vairs tikai par summu Ls 600 000. Šo summu KM sadalīja sekojoši:

01. Programma “Kultūra”:

01.02. Apakšprogramma “Bibliotēkas”:

grāmatu un žurnālu iegādei — Ls 196 000,

tai skaitā:

— Latvijas Nacionālajai bibliotēkai — Ls 186 000,

— Latvijas Neredzīgo bibliotēkai — Ls 10 000.

01.06. Apakšprogramma “Pārējās kultūras iestādes, kas nav klasificētas iepriekš” — UNESCO biroja uzturēšanas izdevumiem — Ls 22 000.

02. Programma “Izglītība” — izglītības iestāžu komunālo pakalpojumu apmaksai — Ls 62 000 (jo mērķa griestu ietvaros šos parādus nav iespējams segt).

03. Programma “Kino” — mākslas filmas uzņemšanai — Ls 320 000.

Tātad — pārējās programmas un apakšprogrammas līdzekļus no KM 1997.gada budžeta nesaņems.

No KM mērķu griestos noteiktā budžeta valdības noteikto mērķa griestu ietvaros sakarā ar nesenajām izmaiņām likumdošanā un kontekstā ar pašvaldību reformu tiek noņemtas sekojošas naudas summas:

— 01. Programma “Kultūra” – Ls 174 041 — tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba algas un sociālais nodoklis;

— 02. Programma “Izglītība” – Ls 2 353 804 — vietējās pakļautības un mākslas skolu finansējums.

Šīs naudas summas valsts turpmāk ieskaitīs vietējo pašvaldību izlīdzināšanas fondos. KM vēlas atrast konstruktīvu risinājumu šai problēmai, lai nepieļautu šo summu aizplūšanu citu pašvaldību vajadzību apmierināšanai. Tas varētu būt šīs naudas piešķīrums pašvaldībām mērķdotācijas veidā, kas paredz noteiktu šīs naudas izlietojuma veidu un arī atskaites par šo izlietojumu.

Kā atsevišķa sadaļa KM budžetā ir investīciju budžets. Investīciju budžetu veido Ekonomikas ministrija, kas sastāda visai valstij kopīgu investīcijas plānu. Investīciju budžets paredzēts lieliem projektiem un celtniecības darbiem. KM 1997.gadam bija plānojusi Ls 1 650 000. Pašlaik KM investīciju budžeta pieprasījums ir atbalstīts par summu Ls 1 068 000.

Parādu apmaksai, pārdodot valsts nekustamo īpašumu, Ekonomikas ministrija un Finansu ministrija ir atbalstījusi KM pieprasījumu apmaksāt Latvijas Nacionālās operas parādus par summu Ls 1 500 000. Kultūras ministrijai ir jāsagatavo un jāiesniedz informācija konceptuālai apspriešanai MK š.g. decembrī par Latvijas Nacionālās operas celtniecības otrās kārtas finansēšanas projektu.

Kultūras ministrijas reālās iespējas ir ļoti mazas, tāpēc KM uzturēs spēkā lūgumu piešķirt vēl papildu finansējumu. KM lūdz arī masu saziņas līdzekļu lielāku uzmanību šo problēmu atspoguļošanā, pievēršot uzmanību tam, ka visapdraudētākās patlaban ir teātra un muzeju programmas. Ļoti vēlamas būtu plašākas diskusijas presē, radio un TV par to, vai sabiedrībai rūp Latvijas muzeju un teātru liktenis, vai mūsu nodokļu maksātāji vēlas uzturēt muzejus un teātrus. Kontekstā ar muzeju un teātru koncepciju izstrādi šādas diskusijas varētu būt produktīvas un rezultatīvas. KM, būdama ieinteresēta šo problēmu plašā atspoguļojumā, apņemas sniegt masu saziņas līdzekļiem nepieciešamo informāciju un arī pati iesaistīsies dialogā.

Ne tikai teātru un muzeju programmas budžetā rada problēmas, problemātisks un apspriežams ir pats budžeta sastādīšanas mehānisms. Arī šī tēma ir diskutējama plašāk, un KM vēlētos sadarboties arī šādu konceptuālu pamatnostādņu noskaidrošanā.

I.Zvaigzne,

Kultūras ministrijas preses sekretāre