Ministru kabineta noteikumi Nr. 302

Rīgā 2017. gada 6. jūnijā (prot. Nr. 29 36. §)

Noteikumi par vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai

Izdoti saskaņā ar Patvēruma likuma
53. panta vienpadsmito daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka vienreizējā finansiālā atbalsta (turpmāk – atbalsts) un pabalsta uzturēšanās izmaksu segšanai (turpmāk – pabalsts) apmēru bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai (turpmāk – persona), kā arī atbalsta un pabalsta piešķiršanas, izmaksas, izmaksas apturēšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību.

II. Atbalsta apmērs, tā piešķiršanas un izmaksas nosacījumi un kārtība

2. Atbalsta apmērs:

2.1. pilngadīgai personai – 278,00 euro (izņemot šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētos gadījumus);

2.2. ja personas ir laulātie (turpmāk – laulātie), tad vienai personai – 278,00 euro, otrai personai – 194,00 euro;

2.3. nepilngadīgai personai – 194,00 euro.

3. Atbalstu par nepilngadīgu personu ir tiesīgs pieprasīt un saņemt viens no vecākiem vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot dokumentu, kas apliecina likumiskās tiesības pārstāvēt nepilngadīgo personu. Ja vecāki kopīgi īsteno aizgādību un savstarpēji nevar vienoties par to, kurš no viņiem saņems atbalstu par apgādībā esošu personu, atbalstu par apgādībā esošu personu piešķir tam vecākam, kurš norādīts bāriņtiesas lēmumā par vecāku domstarpību izšķiršanu (rezultatīvajā daļā).

4. Lai saņemtu atbalstu, tā pieprasītājs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde) uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu par atbalsta piešķiršanu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

4.1. vārds un uzvārds;

4.2. personas kods;

4.3. tālruņa numurs un kontaktinformācija pārvaldes pieņemtā lēmuma paziņošanai (faktiskās dzīvesvietas adrese, elektroniskā pasta adrese);

4.4. pamatojums atbalsta saņemšanai (iegūtais statuss, atbalsta apmēra pamatojums – pilngadīga persona, laulātais, nepilngadīgas personas vecāks vai likumiskais pārstāvis);

4.5. personīgā konta numurs Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā;

4.6. ja atbalsts tiek pieprasīts par nepilngadīgu personu, – nepilngadīgās personas vārds, uzvārds un personas kods;

4.7. apliecinājums, ka personas rīcībā esošie naudas līdzekļi nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru uz katru personu, par kuru tiek pieprasīts atbalsts.

5. Ja laulātie atbalstu pieprasa vienlaikus, viņi, savstarpēji vienojoties, savos iesniegumos par atbalsta piešķiršanu norāda pieprasītā atbalsta apmēru atbilstoši šo noteikumu 2.2. apakšpunktam. Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad laulātie atbalstu nepieprasa vienlaikus.

6. Atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu iesniegumā par atbalsta piešķiršanu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

7. Pārvaldes amatpersona lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt pieņem saskaņā ar Patvēruma likuma 53. panta otro daļu.

8. Ja pieņemts lēmums piešķirt atbalstu, pārvalde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pārskaita atbalstu uz personas iesniegumā par atbalsta piešķiršanu norādīto kontu Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Atbalstu par nepilngadīgo personu pārskaita tās likumiskajam pārstāvim.

9. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atbalstu, ja:

9.1. persona neatbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, kas minēti Patvēruma likuma 53. panta otrajā daļā un šajos noteikumos;

9.2. persona pirms bēgļa statusa iegūšanas jau saņēmusi atbalstu kā alternatīvo statusu ieguvusī persona;

9.3. atbalsta pieprasītājs iesniegumā par atbalsta piešķiršanu sniedzis nepatiesas ziņas.

III. Pabalsta apmērs, tā piešķiršanas, izmaksas, izmaksas apturēšanas un pārtraukšanas nosacījumi un kārtība

10. Pabalsta apmērs mēnesī:

10.1. pilngadīgai personai – 139,00 euro (izņemot šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētos gadījumus);

10.2. ja personas ir laulātie, tad vienai personai – 139,00 euro, otrai personai – 97,00 euro;

10.3. nepilngadīgai personai – 97,00 euro.

11. Pabalstu par nepilngadīgu personu ir tiesīgs pieprasīt un saņemt viens no vecākiem vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot dokumentu, kas apliecina likumiskās tiesības pārstāvēt nepilngadīgo personu. Ja vecāki kopīgi īsteno aizgādību un savstarpēji nevar vienoties par to, kurš no viņiem saņems pabalstu par apgādībā esošu personu, pabalstu par apgādībā esošu personu piešķir tam vecākam, kurš norādīts bāriņtiesas lēmumā par vecāku domstarpību izšķiršanu (rezultatīvajā daļā).

12. Lai saņemtu pabalstu, tā pieprasītājs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra) iesniedz iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

12.1. vārds un uzvārds;

12.2. personas kods;

12.3. tālruņa numurs un kontaktinformācija aģentūras pieņemtā lēmuma paziņošanai (faktiskās dzīvesvietas adrese, elektroniskā pasta adrese);

12.4. pamatojums pabalsta saņemšanai (iegūtais statuss, pabalsta apmēra pamatojums – pilngadīga persona, laulātais, nepilngadīgas personas vecāks vai likumiskais pārstāvis);

12.5. personīgā konta numurs Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā;

12.6. ja pabalsts tiek pieprasīts par nepilngadīgu personu, – nepilngadīgās personas vārds, uzvārds un personas kods;

12.7. ja attiecināms, – informācija par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas noteikto I vai II invaliditātes grupu;

12.8. ja attiecināms, – informācija par to, ka persona pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas iegūst izglītību klātienē akreditētā izglītības iestādē Latvijā (pievieno izglītības iestādes izziņu);

12.9. apliecinājums, ka personas rīcībā esošie naudas līdzekļi nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru uz katru personu, par kuru tiek pieprasīts pabalsts.

13. Ja laulātie pabalstu pieprasa vienlaikus, viņi, savstarpēji vienojoties, savos iesniegumos par pabalsta piešķiršanu norāda pieprasītā pabalsta apmēru atbilstoši šo noteikumu 10.2. apakšpunktam. Šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad laulātie pabalstu nepieprasa vienlaikus.

14. Pabalsta pieprasītājs ar savu parakstu iesniegumā par pabalsta piešķiršanu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa, un piekrīt, ka pabalsta piešķiršanai un saņemšanai tiek izmantoti valsts un pašvaldību informācijas sistēmās esošie personas dati.

15. Aģentūras amatpersona lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt pieņem par katru personu atsevišķi 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētās informācijas saņemšanas.

16. Ja pieņemts lēmums piešķirt pabalstu, aģentūra reizi mēnesī līdz desmitajam datumam pārskaita pabalstu uz personas iesniegumā par pabalsta piešķiršanu norādīto kontu Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā.

17. Pabalstu sāk izmaksāt ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc pabalsta piešķiršanas dienas, un to izmaksā reizi mēnesī par iepriekšējo mēnesi. Pabalstu par nepilngadīgo personu pārskaita tās likumiskajam pārstāvim.

18. Aģentūra pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pabalstu, ja:

18.1. persona neatbilst pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, kas minēti Patvēruma likuma 53. panta trešajā, piektajā un septītajā daļā un šajos noteikumos;

18.2. pabalsta pieprasītājs iesniegumā par pabalsta piešķiršanu sniedzis nepatiesas ziņas.

19. Pabalsta izmaksas periodā laulātajiem ir tiesības mainīt vecāku, kurš saņem pabalstu par nepilngadīgo bērnu. Šādā gadījumā aģentūrā iesniedz jaunu iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Ja vienam no laulātajiem ir pārtraukta pabalsta izmaksa, otrs laulātais ir tiesīgs lūgt, lai tiktu mainīts iepriekš noteiktais pabalsta apmēra sadalījums.

20. Pabalsta izmaksas periodā persona, sasniedzot pilngadību, ir tiesīga atlikušo laikposmu saņemt pabalstu kā pilngadīga persona atbilstoši šo noteikumu 10.1. apakšpunktam. Šādā gadījumā aģentūrā iesniedz jaunu iesniegumu par pabalsta piešķiršanu.

21. Ja saņemts iesniegums ar lūgumu mainīt vecāku, kurš saņem pabalstu par nepilngadīgajiem bērniem, vai mainīt iepriekš noteikto pabalsta apmēra sadalījumu, aģentūra 10 darbdienu laikā pieņem jaunu lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt par katru personu atsevišķi, norādot, no kura datuma un uz kādu termiņu pabalsts tiek piešķirts.

22. Patvēruma likumā noteiktajos gadījumos aģentūra pieņem lēmumu apturēt pabalsta izmaksu ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā aģentūra ir saņēmusi informāciju par apstākļiem pabalsta izmaksas apturēšanai.

23. Lai atjaunotu pabalsta izmaksu, persona iesniedz jaunu iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Lēmumu par pabalsta izmaksas atjaunošanu aģentūra pieņem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, norādot pabalsta izmaksas periodu.

24. Patvēruma likumā noteiktajos gadījumos vai personas nāves gadījumā aģentūra pieņem lēmumu pārtraukt pabalsta izmaksu ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā aģentūra ir saņēmusi informāciju par apstākļiem pabalsta izmaksas pārtraukšanai.

25. Ja pilngadīgai personai pabalsta izmaksu pārtrauc vai aptur, pabalsta izmaksa par nepilngadīgo personu tiek turpināta par Patvēruma likuma 53. panta piektajā daļā noteikto pabalsta izmaksas periodu. 

26. Nodarbinātības valsts aģentūra sniedz aģentūrai informāciju par pabalsta saņēmēju bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Pēc aģentūras pieprasījuma Nodarbinātības valsts aģentūra ne retāk kā reizi nedēļā elektroniski iesniedz aģentūrā informāciju par pabalsta saņēmēju darba meklētāja statusu. Ja informāciju nav iespējams iesniegt elektroniski, Nodarbinātības valsts aģentūra to iesniedz papīra formā.

27. Pabalstu izmaksā no valsts pamatbudžeta.

IV. Noslēguma jautājums

28. Noteikumi piemērojami ar 2017. gada 1. jūniju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Labklājības ministrs Jānis Reirs