INFORMĀCIJA

Latvijā:

— NATO Apvienoto spēku Atlantijas grupējuma

pavēlnieks ASV ģenerālis

Džons Šīhans

Vakar, 9.oktobrī, beidzās NATO Apvienoto spēku Atlantijas grupējuma pavēlnieka Džona Šīhana (John Sheehan) oficiālā vizīte Latvijā. 9.oktobra priekšpusdienā augstais viesis no NATO turpināja iepazīties ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku daļām, apmeklēja NBS mācību centru Ādažos, kur tikās ar Baltijas miera uzturēšanas bataljona karavīriem, kā arī apmeklēja Zemessardzes mācību centru Cēsīs. Savas vizītes noslēgumā ģenerālis Dž.Šīhans lidostā “Rīga” tikās ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem.

Preses konferencē ģenerālis Dž.Šīhans sacīja: “Vispirms es gribu pateikt paldies visiem, kas mani Latvijā sirsnīgi sagaidīja un palīdzēja iepazīties ar Latvijas NBS problēmām. Esmu pateicīgs arī visiem NATO dalībvalstu vēstniekiem, kas sekmēja manu vizīti Latvijā un iepazīšanos ar jūsu valsts NBS problēmām.”

Preses konferences turpinājumā ģenerālis Šīhans uzsvēra, ka NATO jābūt pieejamai visiem. Šai sakarībā Baltijas valstis pašlaik piedalās IFOR spēkos, kas piešķir starptautisku ticamību, kā arī piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”. Preses konferencē Dž.Šīhans sevišķi priecājās par Latvijas karavīriem, kas tik īsā laikā spējuši sevi apliecināt kā līdzvērtīgus partnerus citām militāri attīstītām valstīm. “Es domāju, ka Latvija var lepoties ar saviem bruņotajiem spēkiem,” teica ģenerālis Dž.Šīhans. Viņš uzsvēra, ka Latvijas NBS piecu gadu attīstības plāns, ko nesen sagatavojusi NBS vadība, reāli raugoties, prasa daudz vairāk līdzekļu un darba ieguldījumu armijas attīstībā, nekā tas noticis līdz šim. Ģenerālis Dž.Šīhans teica, ka ASV aizsardzības ministrs Viljams Perijs ir apņēmies palīdzēt Baltijas valstīm tuvināties NATO struktūrām. Latvijas karavīri ar savu līdzšinējo veikumu apliecina šīs iespējas tuvināties NATO. To apliecina arī BALTBAT izveide, tā darbības sākums, Latvijas dalība miera uzturēšanas operācijās Bosnijā. Tomēr ģenerālis Dž.Šīhans piebilda, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO – tas ir politisks jautājums. Un šo jautājumu izšķirt, respektīvi, pieņemt, lēmumu par Baltijas valstu uzņemšanu NATO, var tikai visas šīs organizācijas 16 dalībvalstis. Vēl ģenerālis Dž.Šīhans informēja, ka Rietumu valstis ir ieinteresētas, lai Baltijas valstis integrētos Eiropā, un šai sakarībā ir gatavas sniegt palīdzību. Ģenerālis Šīhans sacīja, ka Rietumu valstu ieinteresētību Baltijas valstu drošības nostiprināšanā un to centienus tuvināties NATO struktūrām apliecina, piemēram, ASV jūras kājnieku mācības, kas šā gada jūlijā notika Latvijas teritoriālajos ūdeņos, ASV karavīru piedalīšanās lielajās militārajās mācībās “Baltic Challenge 96” un daudzās NATO dalībvalstu karakuģu (ASV, Francijas, Itālijas, Vācijas) oficiālās vizītes Rīgā.

Preses konferences noslēgumā ģenerālis Dž.Šīhans teica: “Jūsu armijai ir daudz problēmu, es pamanīju arī tās. Bet es sapratu arī to, ka jūsu jaunie karavīri un virsnieki ir apņēmības pilni pārvarēt šīs problēmas. Tas atstāja uz mani visdziļāko iespaidu. Par redzēto es ziņošu pārējo NATO dalībvalstu pārstāvjiem. Un atgādināšu viņiem, ka Baltijas valstu drošība patiesi rodama integrācijā Eiropas struktūrās un virzībā uz NATO. Tādēļ jau es biju oficiālā vizītē Latvijā.”

Pēc preses konferences ģenerālis Dž.Šīhans devās ceļā uz Dāniju un sirsnīgi atvadījās no kuplā pavadītāju pulka, kurā bija NBS komandieris ZS pulkvedis Juris Dalbiņš, Robežapsardzības spēku komandieris pulkvedis Gunārs Dāboliņš, kā arī ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, Dānijas vēstnieks Latvijā Mihaels Mecs Merhs (attēlā) un citas augsta ranga militārpersonas un Latvijā akreditētie vēstnieki.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors

— Eiropas

Augstais komisārs

Tiekoties ar Ministru prezidentu, jau pašā sarunas sākumā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Makss van der Stūls izteica atzinību, ka viņa darbības laikā jūtami pozitīvi centieni veidot integrētu sabiedrību kā no latviešu, tā no citu tautību pārstāvju puses. Naturalizācija ir daļa no integrēta sabiedrības veidošanas procesa. Makss van der Stūls izteicās, ka, lai gan naturalizācija ir veiksmīgi sākusies, tomēr nav daudz cilvēku, kuri piesakās naturalizācijas procesā Latvijā. Augstais EDSO komisārs domā, ka vecākiem cilvēkiem būtu piemērojamas atvieglotas prasības attiecībā uz valodas apgūšanu.

Ministru prezidents A.Šķēle pateicās Maksam van der Stūlam par viņa viedokļa izklāstu un piebilda, ka integrētas sabiedrības veidošana un naturalizācijas process ir “smalka” lieta, tādēļ ir ļoti grūti to mērķtiecīgi ietekmēt. Šeit sava loma ir cilvēku psiholoģijai un domāšanas veidam, kurš izveidojies pēdējo piecdesmit gadu laikā Latvijā. Vienlaikus A.Šķēle atzina, ka Latvijas vēstures attīstības gaita sekmē integrētas sabiedrības veidošanās procesu, kā piemēru minot galvaspilsētu Rīgu, kura vienmēr ir bijusi daudznacionāla.

Ministru prezidents izteica atzinību, ka cilvēki, kuri pieteikušies piedalīties naturalizācijas procesā, ir izteikuši lojalitāti Latvijai un nākotnē šādu cilvēku skaits pieaugs. Tāpēc Krievijai, ņemot vērā situācijas attīstību šajā valstī, arvien grūtāk nāksies pasaulē “tirgot” ideju par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. A.Šķēle piebilda, ka EDSO varētu sniegt palīdzību integrētas sabiedrības veidošanas procesam Latvijā, sagatavojot informatīvus materiālus Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties naturalizācijas procesā.

EDSO Augstais komisārs izteica atzinību par Latvijas valdības darbu cilvēktiesību aizsardzības jomā, it īpaši uzsverot Valsts cilvēktiesību biroja darbību.

A.Šķēle atzina, ka Valsts cilvēktiesību birojs ir viena no Latvijas iekšpolitikas prioritātēm, un apsolīja, ka līdz gada beigām tiks iecelts Valsts cilvēktiesību biroja direktors, kura kandidatūra būtu pieņemama visai Latvijas sabiedrībai un politiskajām partijām.

Sarunas nobeigumā Ministru prezidents izteica atzinību par EDSO misijas darbību Latvijā, piebilstot, ka līdz šī gada beigām EDSO misijas mandāts tiks izpildīts. EDSO Augstais komisārs novēlēja Ministru prezidentam panākumus viņa grūtajā darbā, veicot ekonomiskās un politiskās reformas.

Valdības preses dienests

Pie Valsts prezidenta

— zemkopības ministrs

Vakar, 9. oktobrī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar zemkopības ministru Robertu Dilbu. Valsts prezidents aicināja zemkopības ministru raksturot situāciju, kādā šobrīd atrodas lauksaimniecība un zemkopība, kā arī ieskicēt lauku problēmas Latvijā. Tika pārrunāta valsts budžeta vieta saistībā ar lauksaimniecības attīstības perspektīvām valstī un minētas tās jomas, kurās paredzētas Zemkopības ministrijas subsīdijas un atbalsts.

R.Dilba analizēja labības tirgus aktualitātes, uzsverot, ka šajā sfērā tirgus ir sakārtojies un labi darbojas produkcijas realizācijas mehānisms. Sarunas laikā tika apspriesta lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu darbība, pieskaroties arī parādu jautājumam un to dzēšanas gaitai. Guntis Ulmanis un Roberts Dilba runāja par perspektīvām, kādas atnesis brīvais tirdzniecības līgums ar lauksaimniecības precēm starp trīs Baltijas valstīm, akcentējot tās priekšrocības, ko šī līguma darbība varētu dot nākotnē. Tika runāts arī par ES tirgu un Latvijas ražojumu pieprasījumu tajā.

Prezidentu interesēja, kā šobrīd mainās zemnieku saimniecību struktūra. Zemkopības ministrs uzsvēra, ka zemnieks lauksaimniecībā pašlaik būtībā ir uzņēmējs. R.Dilba raksturoja paju sabiedrību aktivitātes dažos Latvijas rajonos, piebilstot, ka ar problēmām tiek galā paši spējīgākie un veiksmīgākie.

Tika pārrunāta situācija arī zemes apsaimniekošanas jomā, analizējot kompensācijas mehānisma darbību un izsverot vairākus aspektus saistībā ar zemes īpašnieku attieksmi pret tiem piederošo zemi.

Valsts prezidenta preses dienests

— Latvijas vēstnieks

Lietuvā

Vakar, 9.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Lietuvas Republikā Ati Sjanīti. Sarunas laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar AMOCO/OPAB līguma ratifikāciju Latvijas parlamentā, Būtiņģes naftas termināla būvniecību un Brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm. Prezidents un vēstnieks pārrunāja iespējamo abu valstu attiecību attīstības modeli šobrīd, kad ir jau ratificēts Brīvās tirdzniecības līgums un Latvijas Saeima gatavojas ratificēt līgumu ar AMOCO/OPAB. Saeimas balsojums par ratifikāciju noteiks arī turpmāko notikumu virzību, t.i., Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju šonedēļ plānotās tikšanās rezultātus.

Prezidents un vēstnieks pārrunāja arī to, kā sarunu gaitu ir ietekmējis Lietuvas Seimā vienbalsīgi pieņemtais aicinājums Latvijas Saeimai neratificēt līgumu ar AMOCO/OPAB, kamēr nav noteikta jūras robeža. Vēstnieks informēja prezidentu par priekšvēlēšanu aktualitātēm Lietuvā un iespējamajiem politisko spēku attiecību variantiem pēc vēlēšanām.

Pārrunājot Būtiņģes naftas termināla būves ieceres, A.Sjanītis informēja, ka Lietuva jau parakstījusi nodomu protokolus par kredītiem ar samērā zemu procentu likmi, kā arī noslēgusi vienošanās ar konkrētām būvfirmām. Aprēķināts, ka Būtiņģes būvē ieguldītie līdzekļi būtu jāatpelna 5—10 gadu laikā. Vēstnieks atzina, ka Lietuvas prese Latvijas “zaļo” protesta akcijas ataino diemžēl tikai kā konkurences cīņu, lai gan Latvijai ir tiesības līdzdarboties ekoloģiskajās ekspertīzēs. Latvijas Ārlietu ministrija jau izteikusi Lietuvas pusei vēlmi piedalīties ekoloģiskās ekspertīzes veikšanā.

Gluži tāpat Latvijai būtu laikus jāpārdomā eventuāla kompensācijas mehānisma nepieciešamība, ja termināla darbības rezultātā notiek avārijas un tiek nodarīts kaitējums apkārtējai videi.

Valsts prezidenta preses dienests