Militārās ziņas

Pēc sekmīgās Bosnijas misijas

Piektdien, 4.oktobrī, dzimtenē atgriezās Latvijas miera nodrošinājuma vads, kas piedalījās (Dānijas bataljona sastāvā) miera uzturēšanas operācijās Bosnijā. Pusgadu karavīri no Latvijas Bosnijā veica patrulēšanas un etnisko konfliktu novēršanas operācijas. 4.oktobra vakarā lidostā “Rīga” notika svinīgā Latvijas miera nodrošinājuma vada sagaidīšana. Svinīgajā pasākumā piedalījās Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš, NBS štāba virsnieki, Robežapsardzības spēku komandieris Gunārs Dāboliņš, Zemessardzes komandieris Juris Eihmanis, Jūras spēku komandieris Gaidis Zeibots, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors Valdis Matīss, citas augsta ranga militārpersonas un sabiedrības pārstāvji.

Pēc lidmašīnas nosēšanās lidostā “Rīga” Latvijas miera nodrošināšanas vada kravīri sakārtojās ziņojumam. Tad ar valsts karogu priekšgalā viņi soļoja uz uzgaidīšanas vietu. Vada komandieris leitnants A.Liepiņš ziņoja NBS komandierim par to, ka Latvijas miera nodrošināšanas vads savu misiju Bosnijā sekmīgi ir beidzis un atgriezies Latvijā.

NBS komandieris J.Dalbiņš sasveicinājās ar karavīriem un teica īsu uzrunu:

“Karavīri, ir pienākusi tā diena, ko visi gaidījām. Jūs esat atgriezušies mūsu dzimtenē ar lepnumu. Varam teikt, ka jūs izpildījāt to misiju, ko uzticēja Latvija un arī starptautiskās organizācijas. Mums ir prieks, ka savu uzdevumu izpildījāt pēc labākās sirdsapziņas un ar labiem rezultātiem. Mēs visu šo laiku sekojām jūsu gaitām un zinām to, ka jūs sevi apliecinājāt kā labus karavīrus. Esam gandarīti, redzot, ka Latvijā jūs atgriežaties, apbalvoti ar medaļām, guvuši profesionālu rūdījumu, un apņēmības pilni. Es gribu novēlēt jums veiksmīgi turpināt dienestu. Tagad jūs varēsit doties pelnītā atvaļinājumā un pēc tam turpināt savus virsnieku un karavīru pienākumus tais struktūrās, kur dienējāt līdz misijai Bosnijā. Vēlreiz apsveicu jūs ar atgriešanos dzimtenē un novēlu visu labu! Dievs, svētī Latviju!”

Pēc tam NBS komandieris Latvijas miera nodrošinājuma vada karavīrus par godprātīgu dienestu un sekmīgu misijas pildīšanu apbalvoja ar vērtīgām grāmatām. Karavīri pateicās ar vārdiem: “Gods kalpot Latvijai!”

Svinīgās sagaidīšanas pasākuma turpinājumā īsu uzrunu teica aizsardzības ministrs A.Krastiņš:

“Karavīri! Apsveicu jūs ar atgriešanos dzimtenē! Piedaloties miera nodrošināšanas operācijās Bosnijā, jūs pārstāvējāt ne tikai Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus. Jūs pārstāvējāt Latvijas valsti Eiropā. Jūs apliecinājāt Latvijas centienus kļūt par NATO dalībvalsti. Jūs darījāt to sekmīgi. Ar pilnu atbildību varu teikt: virzība uz NATO — tā ir Latvijas valsts politika un Latvijas valdības mērķis. Tikai nākotnē varēs pilnīgi novērtēt jūsu sekmīgi veiktās misijas nozīmi, ne vien piedaloties miera uzturēšanas operācijās Bosnijā, bet arī būtībā aizstāvot Latvijas valstisko neatkarību pasaulē. Ar savu profesionāli augstā līmenī sekmīgi izpildīto misiju Bosnijā jūs, karavīri, stiprinājāt Latvijas drošību. Jūs apliecinājāt, ka mūsu valsts karavīri spēj veiksmīgi izpildīt tiem uzticētos militāros pienākumus. Jūs apliecinājāt, ka Latvija spēj rūpēties par savu drošību. Tātad Latvija var cerēt kļūt par NATO dalībvalsti. Paldies jums!”

Pēc tam ar atzinības rakstu par sekmīgu dienestu tika apbalvots Latvijas miera nodrošinājuma vada komandieris leitnants A.Liepiņš.

Svinīgā sagaidīšanas ceremonija beidzās ar Latvijas miera nodrošināšanas vada parādes maršu. Sekoja sirsnīga karavīru tikšanās ar tuviniekiem.

Jāpiebilst, ka piektdien, 4.oktobrī, tika parakstīts Latvijas un Zviedrijas vienošanās memorands. Vienošanās paredz, ka 47 Latvijas miera nodrošinājuma rotas karavīri Zviedrijas bataljona sastāvā no 7. līdz 16.oktobrim dosies uz Bosniju, lai sešus mēnešus piedalītos miera uzturēšanas operācijās. Savukārt šīs nedēļas nogalē NBS virsnieki un Sužu izlūkdienesta bataljona karavīri piedalījās liela mēroga starptautiskās militārās mācībās Dānijā. Šīs mācības notika NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros. Pirmdien, 7.oktobrī, mācības un tātad arī Latvijas virsnieku un karavīru militārās spējas vēroja arī Dānijas karaliene Margrēte II.

Par Aizsardzības ministrijai

un Bruņotajiem spēkiem aktuālo

Piektdien, 4. oktobrī, Aizsardzības ministrijā notika preses konference, kurā žurnālisti tika iepazīstināti ar AM darba prioritātēm un aktualitātēm. Preses konferencē piedalījās Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, AM valsts sekretārs Einārs Vaivods un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš.

A. Krastiņš un E. Vaivods informēja, ka Ministru kabinets ir akceptējis AM iesniegto nākamā gada budžeta projektu. Šis projekts ir tālu no pilnības, respektīvi no tā, kas AM būtu nepieciešams. AM nākamajā gadā būtu vajadzīgi 40 miljoni latu, tomēr pašlaik AM paredzēts piešķirt tikai apmēram 25 miljonus latu. Šis budžets ir nepietiekams, lai īstenotu AM un NBS galvenās prioritātes — valsts militāro aizsardzību un starptautisko sadarbību, kas ietver arī Latvijas valdības noslēgto līgumu pildīšanu. AM un NBS uzdevums ir arī mūsu armijas pilnveidošana, attīstība, Latvijas karavīru piedalīšanās starptautiskajās programmās IFOR, NATO “Partnerattiecības mieram”. Paredzētais budžets ar grūtībām ļaus saglabāt un uzturēt armiju pašreizējā stāvoklī. Armija tik tikko izdzīvos. Tomēr aizsardzības ministrs priecājās par Valsts prezidenta vēlmi lūgt Saeimai papildināt AM budžetu, lai Latvijas NBS varētu sagatavot atbilstoši NATO standartiem. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka valdība AM papildus piešķirs apmēram 2 miljonus latu, lai armija varētu sākt gatavoties ziemai un samaksāt parādus par komunālajiem pakalpojumiem.

Preses konferences turpinājumā aizsardzības ministrs informēja, ka atbilstoši valdības darba deklarācijai Latvijas politikas mērķis ir kļūt par organizācijas NATO dalībvalsti. A. Krastiņš teica, ka īsi pirms preses konferences, tātad 4. oktobrī, viņš ir saņēmis vēstuli no ASV aizsardzības sekretāra Viljama Perija. Pilnībā ar vēstules saturu iepazīstināt žurnālistus aizsardzības ministrs atteicās. Tomēr viņš stāstīja — V. Perijs darījis zināmu, ka tālākā nākotnē, paplašinot NATO, nebūt nav izslēgta Latvijas un citu Baltijas valstu iespēja kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti. Lielā mērā tas ir atkarīgs arī no pašām Baltijas valstīm — vai (un cik ilgā laika posmā) Baltijas valstis spēs nostiprināt savus bruņotos spēkus un pilnveidot tos atbilstoši NATO standartiem, sekmīgi piedalīties dažādās starptautiskās programmās. V. Perijs atzinis, ka patlaban Baltijas valstīm ir grūtības pildīt NATO līguma 5. paragrāfu. Bet Baltijas valstis darot daudz un ir guvušas panākumus, lai pilnveidotu savus NBS.

Šajā sakarībā aizsardzības ministrs informēja par AM starptautiskajām aktivitātēm. Piemēram, 4. oktobrī Andrejs Krastiņš un Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons parakstīja memorandu starp Latviju un Zviedriju. Šis memorands paredz, ka 47 Baltbata Latvijas rotas karavīri Zviedrijas bataljona sastāvā no šā gada oktobra piedalīsies miera uzturēšanas operācijās Bosnijā. Šī piedalīšanās ilgs pusgadu. Arī turpmāk Latvija pilnveidos bilaterālās attiecības ar NATO valstīm. Kā zināms, NATO ietilpst 16 dalībvalstis un jaunu valstu uzņemšana šajā organizācijā var notikt tikai ar visu šo dalībvalstu piekrišanu. Tādēļ Latvija centīsies uzlabot savas attiecības ar katru no NATO dalībvalstīm. Tuvākajā nākotnē aizsardzības ministrs dosies oficiālā vizītē uz Norvēģiju. Par sadarbību aizsardzības jomā parakstīšanai ir sagatavots līgums ar Turciju. Šā gada novembrī ir paredzēta Valsts prezidenta G. Ulmaņa oficiālā vizīte Lielbritānijā. Valsts prezidenta vadītajā delegācijā būs arī A. Krastiņš, kam paredzēta tikšanās ar Lielbritānijas aizsardzības ministru un citām šīs valsts augsta ranga militārpersonām — starp viņiem notiks pārrunas par sadarbību militārajā jomā. Vēl nākotnē Latvijā ir gaidāmas Nīderlandes un Francijas aizsardzības ministru vizītes. Iespējams, ka ar Nīderlandi tiks noslēgts sadarbības līgums militārā jomā. 17. oktobrī Latvijas AM un NBS delegācija dosies vizītē uz NATO štābu. Jau 12. oktobrī Rīgā notiks Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministru tikšanās, kurā apspriedīs trīs Baltijas valstu drošības nostiprināšanas un šajā sakarībā veicamo pasākumu problēmas. Šīs nedēļas beigās Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Zviedrijas kara kuģi. 8. un 9. oktobrī Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies NATO Atlantijas grupējuma virspavēlnieks ģenerālis Džons Šīhans. “Visas šīs starptautiskās aktivitātes kalpo vienam no galvenajiem Latvijas politiskajiem un militārajiem mērķiem — virzībai uz NATO un kļūšanai par šīs organizācijas dalībvalsti. Arī Latvijas kareivju došanās uz Bosniju nozīmē Latvijas līdzdalību NATO operācijās un ir pierādījums tam, ka Latvija tādējādi nodrošina pārējo NATO dalībvalstu drošību,” teica aizsardzības ministrs A. Krastiņš. Viņš piebilda: “Ja pašlaik mūsu valsts militārā gatavība nav tāda, lai kļūtu par NATO dalībvalsti, tad tas nenozīmē, ka Latvija nevarētu sasniegt šādu līmeni. Daudz, ļoti daudz šai jomā ir atkarīgs no mums pašiem un, protams, arī no ārzemju palīdzības. Turklāt Latvijas militārajās potencēs ietilpst mūsu valsts izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, ostas, lidlauki, tātad iepsējas uzņemt citu valstu militāro struktūru vienības.”

Preses konferences beigās AM un NBS vadība atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Aizsardzības ministrs un NBS komandieris kopumā atzinīgi vērtēja jauno likumu “Par obligāto valsts dienestu” un izteica cerību, ka Saeima to trešajā lasījumā ar attiecīgiem dažādu sabiedrības slāņu papildinājumiem arī pieņems. Jaunais likums varētu uzlabot valsts aizsardzības nostiprināšanu. Tomēr NBS komandieris piebilda, ka ir nepieciešams, lai tiktu izstrādāts un Saeimā pieņemts vēl viens likums. Proti, likums par mobilizāciju, kur skaidri jāpasaka, kā nepieciešamības gadījumā īstenot vispārējo mobilizāciju, kādi ir valsts, tās iestāžu un cilvēku, kam saskaņā ar likumu ir jāaizstāv valsts (rezervistu), pienākumi un kā šos uzdevumus izpildīt.

Viesturs Avots,

”LV” nozares redaktors