|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 327 "Dabas lieguma "Ukru gārša" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.2017., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/op/2017/119.12
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr. 328Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem Vēl šajā numurā15.06.2017., Nr. 119 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 327 Pieņemts: 13.06.2017. OP numurs: 2017/119.12 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 20 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 327
Rīgā 2017. gada 13. jūnijā (prot. Nr. 30 32. §)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. dabas lieguma "Ukru gārša" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3. dabas liegumā esošo dabas pieminekļu – aizsargājamo koku – un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu Zemgales reģionam raksturīgos platlapju mežu biotopus, Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamās sugas.
3. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
3.1. regulējamā režīma zona;
3.2. dabas lieguma zona;
3.3. dabas parka zona;
3.4. neitrālā zona.
4. Dabas lieguma platība ir 1115 hektāri. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.
5. Visā dabas lieguma teritorijā valsts autoceļš tā zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikts kā neitrālā zona.
6. Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.
7. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
8. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
9. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas lieguma dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šajos noteikumos minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu.
10. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:
10.1. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;
10.2. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
10.3. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;
10.4. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) palieņu pļavas un īpaši aizsargājamo zālāju biotopus;
10.5. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot gadījumu, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, ugunsapsardzību vai glābšanas un meklēšanas darbiem;
10.6. rīkot autosacensības, motosacensības un rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus, kā arī brīvā dabā Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;
10.7. bojāt vai iznīcināt dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, informācijas stendus, informācijas un norādes zīmes, telšu vietas, ugunskuru vietas, stāvlaukumus, informācijas centrus);
10.8. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kas nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
10.9. dedzināt sauso zāli un meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
10.10. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļaut slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;
10.11. medībās lietot šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties teritorijā ar svinu saturošu skrošu munīciju, izņemot valsts aizsardzības uzdevumu veikšanas laikā;
10.12. uzstādīt vēja elektrostacijas;
10.13. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
10.14. veikt darbības, kas veicina augsnes eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām dabas parka zonā;
10.15. nosusināt mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
10.16. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
10.17. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi, atjaunošanu un uzturēšanu (arī grāvju tīrīšanu un to krastu kopšanu), izņemot caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanas vajadzībām un, lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šādos gadījumos:
10.17.1. lai nodrošinātu upju dabiskā tecējuma, kā arī ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu;
10.17.2. lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanu;
10.18. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);
10.19. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:
10.19.1. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē;
10.19.2. rīkot publiskus pasākumus (arī nometnes, orientēšanās un citu veidu sporta un piedzīvojumu sacensības) brīvā dabā, kuros piedalās vairāk par 50 cilvēkiem;
10.19.3. ierīkot dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;
10.19.4. veikt ceļu, tehniskās infrastruktūras un inženierbūvju pārbūvi un atjaunošanu, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
10.19.5. ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai, pieļaujama dozēto dzīvnieku barotavu izmantošana vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, turklāt saņemts putnu sugu aizsardzības jomā un attiecīgajā biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde;
10.19.6. jaukt bebru Castor fiber aizsprostus, izņemot, lai novērstu:
10.19.6.1. infrastruktūras objektu bojājumus;
10.19.6.2. negatīvu ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem vai īpaši aizsargājamām sugām;
10.19.6.3. negatīvu ietekmi uz dabas liegumam blakus esošām teritorijām.
11. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi atdala zemes vienību tehniskās infrastruktūras būvniecībai vai tās uzturēšanai vai no esošās zemes vienības nepieciešams atdalīt viensētu.
12. Visā dabas lieguma teritorijā meža zemēs aizliegts:
12.1. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
12.2. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
12.3. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
12.4. bojāt vai iznīcināt meža lauces (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem).
13. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas rezultātā mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
14. Visā dabas lieguma teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē, ievēro šādus nosacījumus:
14.1. ja mežaudzē ir iepriekšējās paaudzes koki, tos saglabā;
14.2. rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus;
14.3. ja saskaņā ar šo noteikumu 14.1. apakšpunktu saglabātie koki ir augtspējīgi mežaudzes pirmā stāva koki, tos ieskaita šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minēto ekoloģisko koku skaitā.
15. Regulējamā režīma zona izveidota, lai saglabātu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos mežu biotopus, veicinātu to dabisku attīstību, kā arī lai aizsargātu dabas liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes.
16. Regulējamā režīma zonā aizliegts veikt saimniecisko vai cita veida darbību, izņemot:
16.1. kontrolēt teritorijas aizsardzības režīma ievērošanu;
16.2. īstenot ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus, glābt un meklēt cilvēkus;
16.3. iegūt un ievākt sēnes, augus un to produktus. Ogu ievākšanai aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;
16.4. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm no 1. augusta līdz 1. martam, izņemot šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajos nolūkos;
16.5. medīt no 1. augusta līdz 1. martam;
16.6. veikt kvartālstigu uzturēšanas darbus no 1. augusta līdz 1. martam;
16.7. veikt dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu uzturēšanai nepieciešamos pļaušanas darbus;
16.8. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
16.8.1. veikt zinātniskās pētniecības darbus un monitoringu;
16.8.2. veikt ceļu, tehniskās infrastruktūras un inženierbūvju pārbūvi un atjaunošanu;
16.8.3. ierīkot dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;
16.8.4. īstenot pasākumus ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai, aizsardzībai un saglabāšanai, ja saņemts sugu un biotopu jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde.
17. Dabas lieguma zona izveidota, lai veicinātu Zemgales līdzenumam raksturīgo Eiropas platlapju mežu atjaunošanos un ar tiem saistīto sugu un biotopu aizsardzību, atjaunošanu un apsaimniekošanu.
18. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:
18.1. cirst kokus galvenajā cirtē;
18.2. cirst platlapu kokus (ozolus, ošus, liepas, gobas, vīksnas, kļavas);
18.3. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
18.3.1. priežu, egļu un ozolu audzēm – 60 gadus;
18.3.2. bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
18.3.3. apšu un baltalkšņu audzēm – 30 gadus;
18.4. ierīkot jaunus komersantu (arī mežsaimniecības uzņēmumu) ceļus;
18.5. atjaunot mežu stādot vai sējot;
18.6. veikt mežsaimniecisko darbību un koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
18.6.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;
18.6.2. meža nekoksnes vērtību ieguvi;
18.6.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
18.6.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;
18.6.5. koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var apdraudēt apkārtējās mežaudzes;
18.6.6. gadījumos, kad meteoroloģisko apstākļu dēļ putnu ligzdošana nav sākusies, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;
18.7. medīt no 1. marta līdz 31. jūlijam;
18.8. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šādos gadījumos:
18.8.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;
18.8.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;
18.8.3. ceļu, tehniskās infrastruktūras un inženierbūvju atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
18.8.4. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;
18.9. ierīkot jaunus slēpņošanas (geocaching) punktus bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas.
19. Dabas lieguma zonā, cērtot kokus kopšanas cirtēs, vispirms izcērt skuju kokus.
20. Dabas lieguma zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku (izņemot egles) un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.
21. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 20. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
22. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai tad, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas egļu kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.
23. Dabas lieguma zonā atļauts pļaut meža lauces un veikt dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu uzturēšanai nepieciešamos pļaušanas darbus.
24. Dabas lieguma zonā atļauts veikt kvartālstigu uzturēšanas darbus no 1. augusta līdz 1. martam.
25. Dabas parka zona izveidota, lai sekmētu apvidus dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un zālāju biotopu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
26. Dabas parka zonā aizliegts:
26.1. veikt mežsaimniecisko darbību un koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
26.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;
26.1.2. meža nekoksnes vērtību ieguvi;
26.1.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
26.1.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;
26.1.5. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
26.1.6. koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var apdraudēt apkārtējās mežaudzes;
26.1.7. gadījumos, kad meteoroloģisko apstākļu dēļ putnu ligzdošana nav sākusies, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;
26.2. cirst kokus kailcirtē;
26.3. cērtot kokus kopšanas un izlases cirtē, veidot mežaudzē par 0,1 hektāru lielākus atvērumus, kā arī cirst platlapu kokus (ozolus, ošus, liepas, gobas, vīksnas, kļavas), izņemot paaugas un pameža kokus, kas apdraud darba drošību;
26.4. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju.
27. Dabas parka zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.
28. Dabas parka zonā, cērtot kokus izlases cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus.
29. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 27. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
30. Dabas liegumā ir šādi dabas pieminekļi:
30.1. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);
30.2. dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru plata josla ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).
31. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība.
32. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
32.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;
32.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
32.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;
32.4. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi.
33. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.
34. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, uzstādīt atsaites), turklāt saņemts kokkopja (arborista) un bezmugurkaulnieku sugu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
35. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
36. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz dižakmeņa un to pārvietot.
37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002. gada 29. janvāra noteikumus Nr. 44 "Dabas lieguma "Ukru gārša" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 19. nr.; 2013, 198. nr.).
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 13. jūnija
noteikumiem Nr. 327
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 13. jūnija
noteikumiem Nr. 327
1. Speciālā informatīvā zīme nacionālā parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 13. jūnijā
noteikumiem Nr. 327
|
Nr. |
Nosaukums latviešu valodā |
Nosaukums latīņu valodā |
Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros) |
Augstums (metros) |
|
I. Vietējās sugas |
||||
|
1. |
Āra bērzs (kārpainais bērzs) | Betula pendula |
3,0 |
33 |
|
2. |
Baltalksnis | Alnus incana |
1,6 |
25 |
|
3. |
Blīgzna (pūpolvītols) | Salix caprea |
1,9 |
22 |
|
4. |
Eiropas segliņš | Euonymus europaeus |
1,0 |
6 |
|
5. |
Hibrīdais alksnis | Alnus x pubescens |
1,5 |
32 |
|
6. |
Melnalksnis | Alnus glutinosa |
2,5 |
30 |
|
7. |
Meža bumbiere | Pyrus pyraster |
1,5 |
13 |
|
8. |
Meža ābele | Malus sylvestris |
1,5 |
14 |
|
9. |
Parastā apse | Populus tremula |
3,5 |
35 |
|
10. |
Parastā egle | Picea abies |
3,0 |
37 |
|
11. |
Parastā goba | Ulmus glabra |
4,0 |
28 |
|
12. |
Parastā ieva | Padus avium |
1,7 |
22 |
|
13. |
Parastā (ogu) īve | Taxus baccata |
0,6 |
8 |
|
14. |
Parastā kļava | Acer platanoides |
3,5 |
27 |
|
15. |
Parastā liepa | Tilia cordata |
3,5 |
33 |
|
16. |
Parastais osis | Fraxinus excelsior |
3,5 |
34 |
|
17. |
Parastais ozols | Quercus robur |
4,0 |
32 |
|
18. |
Parastais pīlādzis | Sorbus aucuparia |
1,5 |
21 |
|
19. |
Parastā priede | Pinus sylvestris |
2,5 |
38 |
|
20. |
Parastais skābardis | Carpinus betulus |
1,5 |
20 |
|
21. |
Parastā vīksna | Ulmus laevis |
4,0 |
30 |
|
22. |
Purva bērzs (pūkainais bērzs) | Betula pubescens |
3,0 |
32 |
|
23. |
Šķetra | Salix pentandra |
1,6 |
22 |
|
24. |
Trauslais vītols | Salix fragilis |
4,0 |
– |
|
25. |
Parastais kadiķis | Juniperus communis |
0,8 |
11 |
|
II. Citzemju sugas |
||||
|
26. |
Baltais vītols | Salix alba |
4,5 |
20 |
|
27. |
Baltā robīnija | Robinia pseudoacacia |
1,9 |
20 |
|
28. |
Balzama baltegle | Abies balsamea |
1,5 |
24 |
|
29. |
Eiropas baltegle | Abies alba |
2,7 |
32 |
|
30. |
Eiropas ciedrupriede | Pinus cembra |
1,6 |
22 |
|
31. |
Eiropas lapegle | Larix decidua |
3,2 |
39 |
|
32. |
Holandes liepa | Tilia x europaea |
2,8 |
26 |
|
33. |
Kalnu kļava | Acer pseudoplatanus |
2,2 |
20 |
|
34. |
Lēdebūra lapegle | Larix ledebourii |
3,0 |
34 |
|
35. |
Krimas liepa | Tilia x euchlora |
1,9 |
20 |
|
36. |
Lauku kļava | Acer campestre |
1,5 |
18 |
|
37. |
Mandžūrijas riekstkoks | Juglans mandshurica |
1,6 |
18 |
|
38. |
Melnā priede | Pinus nigra |
1,9 |
23 |
|
39. |
Menzīsa duglāzija | Pseudotsuga menziesii |
2,4 |
30 |
|
40. |
Papele | Populus spp. |
5,0 |
35 |
|
41. |
Parastā zirgkastaņa | Aesculus hippocastanum |
3,0 |
23 |
|
42. |
Eiropas dižskābardis | Fagus sylvatica |
3,8 |
30 |
|
43. |
Pensilvānijas osis | Fraxinus pennsylvanica |
2,0 |
23 |
|
44. |
Platlapu liepa | Tilia platyphyllos |
3,1 |
27 |
|
45. |
Pelēkais riekstkoks | Juglans cinerea |
2,8 |
20 |
|
46. |
Rietumu tūja | Thuja occidentalis |
1,5 |
16 |
|
47. |
Saldais ķirsis | Cerasus avium |
1,6 |
12 |
|
48. |
Sarkanais ozols | Quercus rubra |
1,9 |
27 |
|
49. |
Sarkstošais vītols | Salix x rubens |
3,1 |
25 |
|
50. |
Sibīrijas baltegle | Abies sibirica |
1,8 |
30 |
|
51. |
Sibīrijas ciedrupriede | Pinus sibirica |
1,9 |
22 |
|
52. |
Sudraba kļava | Acer saccharinum |
3,2 |
26 |
|
53. |
Veimuta priede | Pinus strobus |
2,7 |
36 |
|
54. |
Vienkrāsas baltegle | Abies concolor |
1,7 |
32 |
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Ministru kabineta noteikumi Nr. 326
Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"
Ministru kabineta noteikumi Nr. 328
Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem