7. oktobra ārkārtas sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 168/169., 170.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Otro reizi. Piecas minūtes.

O.Kostanda (TKL). Tātad vēl gribētu īsi sniegt papildus tam, ko par vienu budžeta sadaļu sniedzu, tādas visaptverošas piezīmes par 1997.gada valsts budžetu. Par budžeta stratēģiju, ko runāja Šķēles kungs. Jā, Šķēle mēģina 1997.gadā tagad darīt to, ko vajadzēja darīt jau, teiksim, 1991., 1992.gadā. Proti, sākt ar bezdeficīta budžetu, jo tā ir daļa no pasākumu ķēdes reformu sākumā, citi pasākumi, kā zināms, ir ar cenu reformu pielāgot vietējās cenas pasaules tirgus cenām, reālistisks valūtas kursa ieviešana, privatizācijai nepieciešamo likumu ieviešana, izstrādājot komerckodu un pieņemot likumu par pirkšanu, pārdošanu, īpašumtiesībām un tā tālāk. Ja tas viss tiek darīts, tad, protams, pirmais reformu efekts ir šoks, un Šķēle to labi saprot, cenas ceļas, dzīves līmenis krīt, parādās bezdarbs, taču pēc šī šoka apmēram divu trīs gadu laikā tautas saimniecība sāk atkopties, un četrus līdz sešus gadus pēc šī reformas sākuma visi galvenie rādītāji ar kāpjošu tendenci būs, un krīze būs pārvarēta. Iekšējais kopprodukts kāps, cenas stabilizēsies, nodarbinātība privatizētajā saimniecībā pieaugs. Šo stratēģiju pirmo reizi sekmīgi pielietoja Polijā, no kurienes nāk arī šis apzīmējums “šoka terapija”. Poļiem tas lieliski izdevās, samērā labi tas izdevās vēlāk arī igauņiem, kas politiski to izdarīja varbūt pēdējā brīdī, jau pāris gadus pēc neatkarības pasludināšanas un zināmas muļļāšanās, mīnāšanās uz vietas. Latvijas gadījumā ne Godmaņa, ne Birkava, ne Gaiļa valdības to nespēja izdarīt, bija tikai skaļa runāšana, rīcībā bija īstenībā haotiska putra, un faktiski netika pieņemti vajadzīgie saimniecību regulējošie likumi, budžetu plānoja ar aizvien lielākiem deficītiem, līdz ar to privatizācija ir haotiski ievilkusies, un Latvija netiek un netiek ārā no reformas sākuma negatīvajām parādībām, un iekšējais kopprodukts joprojām krītas, tautas dzīves līmeņa rādītāji krītas, bezdarbs katru gadu pieaug. Šķēle nu mēģina pārcirst daļu no šī Gordija mezgla, sākot ar bezdeficīta budžetu, taču šis pasākums ir nereāls šajā situācijā pēc būtības un nereāls arī politiski. Valsts budžeta abas sadaļas tiešām ir sabalansētas un nerāda iztrūkumu, otrajā daļā, tā saucamajā speciālajā budžetā, ir pat 541 tūkstotis latu atlikums, taču tā tas ir tikai uz papīra. Budžeta izdevuma kategorijas ir sasprindzinātas un samazinātas līdz pēdējam. Un no tā īpaši cieš iedzīvotāji, sociālie pabalsti un tādas nozares kā izglītība, zinātne un valsts aizsardzība, nu tā ir apzināta rīcība. Budžetā pieņem, ka visi nodokļi plānotajos apmēros tiks ieņemti, bet tā nebūs. Ka izdevumi tiks novirzīti paredzamajiem mērķiem bez korupcijas un naudas izvazāšanas, bet tā nebūs. Es jau šeit parādīju ar Aizsardzības ministrijas budžeta piemēru, ka tauta būs ar mieru bez skaļas kurnēšanas pārdzīvot vēl vienu tādu ziemu kā pagājušā. Bet arī tā nebūs, un to jūs šodien, kungi, labi redzējāt ārā pie Saeimas. Līdz ar to es varu pateikt, ka šis budžets netiks izpildīts. Šķēle domā, ka tauta ir ar mieru pieņemt vēl vienu gadu, kad jostas jāsajož vēl ciešāk un kad ir vēl grūtāk izdzīvot, lai tad pakāpeniski piedzīvotu stāvokļa uzlabošanos. Tāpēc arī tiek pieņemts, ka pensijas var aplikt ar nodokļiem un tā tālāk. Savā 1996.gada 7.augusta runā Šķēle, ko “Lauka Avīze” nopublicēja, teica: “Tautas dzīves līmeņa pazemināšanās nav apstājusies, vēl vairāk, ir pilnīgi skaidrs, ka nākamā ziema būs drīzāk smagāka par iepriekšējo, nevis otrādi.” Jā, diagnoze ir pareiza, bet izrakstītā reecepte nē, jo tautai gan klāsies sliktāk, bet politiski tā vairs nav ar mieru pagājušo ziemu atkārtot. Tie paši kungi, kas šodien skaļi runā par bezdeficīta budžetu, tad vienkārši nobīsies, bezdeficīta budžeta tāpēc īstenībā nebūs. Ko tas viss nozīmē? Manuprāt, to, ka budžeta ienākumu daļa neizpildīsies, jo visu paredzēto naudu nevarēs ievākt, un izdevumu daļa arī neizpildīsies, jo budžeta sociālos izdevumus ziemā vajadzēs palielināt pēc tam, kad valdošās koalīcijas politiķus būs pārņēmušas bailes no tautas reakcijas. Tāpēc Saeimas frakcija “Latvijai” jau tagad norāda, ka bezdeficīta budžets pašreizējos apstākļos ir nereāls. Otrkārt — iestājas par sociālo pabalstu un maksājumu palielināšanu, tas ir, par mērenu budžeta deficītu. Treškārt. Mēs aizstāvam to, ka jāpāriet uz bezdeficīta budžetu, bet tas jāizdara nevis lēcienveidīgi, nevis vienā gadā, kā tagad, bet tas jāizdara divos gados, un tāpēc prasām šajā gadā tomēr 60 miljonus latu papildus sociāliem pabalstiem, izglītībai un veselības aizsardzībai. Šo naudu var iegūt, ja samazina izdevumus arī daudziem nelietderīgiem tēriņiem. Es jau minēju šeit Aizsardzības ministrijas paraugu. Parādīšu, ka nauda tiek nelietderīgi izlietota arī starptautiskās organizācijās. Jā, ir daudzi maksājumi, kas jāizdara, — ANO, Eiropas Savienība, Pasaules tirdzniecības organizācija un tā tālāk, bet, piemēram, garš saraksts dalībmaksai RIO konvencijai par bioloģisko daudzveidību, ANO konvencijai pret spīdzināšanu, Ramsāres konvencijai par mitrājiem un tamlīdzīgi. Es lūgtu vienu minūti papildus, ko es neizmantoju savas iepriekšējās runas laika.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par vienu minūti?

O.Kostanda. Var samazināt šīm konvencijām, kā es minēju, Ramsāres konvencijai par mitrājiem, un tamlīdzīgi. Ar to pasaule nebeigsies, un arī starptautiskā rezonanse nebūs negatīva, jo starptautiskās organizācijas, piemēram, turpina atbalstīt arī Latviju pēc G—24 skandāliem, tātad šie manis nosauktie finansējumu samazinājumi ir sīkumi. Noteikti, es domāju, Kiršteina birojam un Briselē var samazināt budžetu. Zemāk — tur var izmantot vairāk trimdas latviešus, arī Prezidenta kancelejas izdevumi, kas arī šim gadam ieplānoti 878 tūkstoši latu un, paredzams, var vēl pieaugt, ir mierīgi samazināmi par 50 procentiem. Viss augstāk manis minētais un arī tas, ka budžeta projekts 1997.gadam nav saskaņots ar pašvaldībām, kā to nosaka likuma “Par pašvaldībām” 86.pants, mums deputātiem, uzliek šobrīd vienu vienīgu iespējamu balsojumu, balsot šodien, šajā situācijā, līdz nav izdarīti attiecīgi grozījumi un pārmaiņas budžeta projektā, balsot pret tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās deputāts Ēriks Zunda, bet tā kā līdz pārtraukumam ir 10 minūtes — vai jūs... Jā, Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

Ē.Zunda (DPS).Cienījamais priekšsēdētāj! Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Sastādot 1997.gada valsts budžeta projektu, valsts pārvaldes institūcijām bija iespējas paskatīties par savu izdevumu palielināšanu. Pieaugums ir plānots gandrīz visām ministrijām un citām valsts pārvaldes institūcijām, izņemot pašvaldības, relatīvi, protams. Pašvaldību finansu īpatsvars kopbudžetā, valsts kopbudžetā, no 21,4 procentiem 1996.gadā ir samazinājies uz 16,8 procentiem 1997.gadā. Iespējams, ka tas ir rezultāts tam, ka pašvaldībām sevis aizstāvēšanās tiesības bija ierobežotas, kaut arī likumā “Par pašvaldībām” 86.pantā tas ir paredzēts. Vēl vairāk. Valdībai, iesniedzot nākamā gada budžeta projektu, bija jāiesniedz arī vienošanās protokols ar Pašvaldību savienību. Atbalstot nostādni, ka kārtējā gada budžetā ieņēmumiem jābūt izlīdzinātiem ar izdevumiem, nepiekrītu attieksmei, kāda ir izveidojusies pret pašvaldībām. Būtībā šeit nav runa par attieksmi pret pašvaldībām, bet ir runa par attieksmi par tām funkcijām, kas jāveic pašvaldībām. Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad iedzīvotāji nespēj nopelnīt savai iztikai nepieciešamos līdzekļus, par nozīmīgu pašvaldības funkciju ir kļuvusi sociālā palīdzība un sociālā aprūpe. Ar lūgumu pēc palīdzības samaksāt par dzīvokli, samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, sagādāt bērniem skolai nepieciešamo, segt izdevumus, kas saistīti ar tuvinieku apbedīšanu un tā tālāk, iedzīvotāji griežas pie pagastu un pilsētu pašvaldībām, jo tās ir tuvāk, jo tās ir pieejamākas un tām likumā ir noteiktas šādas funkcijas. Iedzīvotāji taču ar šādiem lūgumiem nebrauks uz Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju vai Iekšlietu ministriju. Cerams, ka 1997.gada valsts budžeta politika savus augļus ekonomikā nesīs pēc pāris gadiem, bet visādā ziņā tas radīs sociālu spriedzi jau 1997.gadā. Tāpēc aicinu valdību neignorēt šo faktu un pašai izdarīt labojumus iesniegtajā budžeta projektā, paredzot līdzekļu palielināšanu sociālai palīdzībai. Šajā sakarībā valdībai nepieciešams konsultēties un arī vienoties ar pašvaldībām. Uzskatu, ka, nemainot budžeta ietvarus, bet pamainot tā struktūru, ir iespējams ieplānot lielākus līdzekļus jau pieminētajiem mērķiem. Kas attiecas uz pedagogu algām, tad tām ir jābūt veidotām kā mērķdotācijām pašvaldībām. Līdz ar to valdība būs uzņēmusies atbildību, ka dotācija ir pietiekamā apjomā, bet pašvaldībai ir jāuzņemās atbildība, ka tā minēto naudu izlietos šiem mērķiem. Bet, ja skolotāju algām paredzēto naudu ieskaitīs finansu izlīdzināšanas kopējā maisā, tad sāksies vainas velšana no vienas puses uz otru, valdība teiks, mēs iemaksājām, bet noklusēs to, ka iemaksā nepietiekoši, teiks — pašvaldības neizmaksāja. Lai katra pašvaldība spētu novērtēt valsts budžetu no sava konkrētā viedokļa, ir nepieciešams, lai līdz ar valsts budžeta projektu būtu iesniegts arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas projekts, tad sarunas par līdzekļu pietiekamību vai nepietiekamību kļūs vēl argumentētākas. Ja šodien piedāvātais budžeta likumprojekts tiek akceptēts pirmajā lasījumā, tad laika posmā starp pirmo un otro lasījumu ir jāatrisina minētās nepilnības, un šim laikam ir jābūt pietiekoši garam, lai varētu rūpīgi izstrādāt un novērst minētās nepilnības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, tā kā līdz pārtraukumam ir palikušas sešas minūtes, gribu informēt jūs, ka debatēs par apspriežamo likumprojektu pašlaik ir pieteikušies 23 deputāti, turpmākā runāšanas secība saskaņā ar viņu pieteikšanās kārtību būs šāda: deputāti Krisbergs, Mauliņš, Lujāns, Ābiķis, Zelgalvis, Stašs, Dobelis, Celmiņš, Bunkšs, Kazāks, Eniņš, Valdmanis, Kuprijanova, Dunkers, Kristovskis, Kreituse, Ādamsons, Tabūns.

Tagad paziņojumi pirms pārtraukuma. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu uz īsu sēdi šajā pārtraukumā pulksten 12.30, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Es arī aicinu Sociālo un darba lietu komisijas dalībniekus uz īsu sēdi komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Frakciju vadītāji neilgi, dažas minūtes atpakaļ, saņēma Juridiskās komisijas sagatavotu vēstuli par priekšlikumiem par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūru izvirzīšanu. Es šo paziņojumu pasaku tiem deputātiem, kas nepieder pie frakcijām. Līdzīgs paziņojums tiks izvietots arī norādītajā vietā pirmajā stāvā, kur atrodas visi paziņojumi, ko Prezidijs vai kādas komisijas izvieto, bet šo paziņojumu būtība ir šāda, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likumu ne mazāk kā 10 deputātiem ir tiesības izvirzīt Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru. Gan valdība, gan Augstākā tiesa, izmantojot likuma iespējas, to ir izdarījusi. Juridiskā komisija ir izskatījusi šos jautājumus kārtējā sēdē. Juridiskā komisija skatīs trešdien pulksten 12.00 tos dokumentus, kas iesniegti par Satversmes tiesas tiesnešu kandidātiem. Šis mana paziņojuma mērķis ir sekojošs: ja ir ieinteresētas deputātu grupas vēlas iesniegt šādas kandidatūras, lūdzu to izdarīt līdz 9.oktobrim pulksten 12.00. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt pēc pātraukuma pasludināšanas komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri, lūdzu, nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Olafs Brūvers... ir zālē. Kārlis Čerāns, Ojārs Grinbergs... ir zālē. Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Ivars Jānis Ķezbers, Valdis Nagobads, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest likumprojektu “Par valsts budžetu 1997. gadam”. Runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Diemžēl cienījamais klātneesošais prezident un premjerministr! Ir 1988.gads 7.oktobris, Mežaparka lielā estrāde. Mēs visi stāvam tur un klausāmies viena neliela cilvēciņa teicienu: “Bet es taču neko sliktu neesmu izdarījis!” Vagris.

Ir 1996.gada 7.oktobris. Saeima. Un Saeimā ir saņemts dokuments, kuru paraksta šo astoņu gadu atpakaļ esošo manifestācijas dalībnieku paraksti: Kreitusa un Šķēles budžets 1997.gadam. Virzīts uz politisku satricinājumu. Un tā tālāk pēc teksta, kas šķiet katram manam kolēģim ir nolikts priekšā. Paskatīsimies pakāpenisko gājienu uz šodienas sēdi. Mēs beidzot esam ratificējuši Baltijas vienoto telpu. Ir vienam cilvēkam piederoši gandrīz vai visi lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi Latvijā. Un loģiski, ka Latvijas ekonomiskā telpa ir daudz par mazu, lai būtu pietiekams izejvielu un noieta tirgus. Mūsu zemniecība mirst badā, bet pēc teorijas izdzīvos tikai lielkapitāls. Un tas pilnīgi atbilst ekonomiskās attīstības tendencēm. Veiksmīgi ir izpildīta šim cilvēkam arī privatizācija. Līdz ar to arī ne visai veiksmīgais tautas sertifikācijas plāns ir steidzīgi jāmaina. Sertifikātu darbības laiks ir jāsaīsina, sertifikātu vērtībai ir jākrītas! Lieks konkurents nav pat vajadzīgs monopolistam.

Visu laiku mums bija unikāla Latvijas banku sistēma. Vienīgā postsociālistiskā valsts ar ārkārtīgi stabilu un stingru latu. Tagad mums būs vienīgā postsociālistiskā valsts, kas vienā rāvienā no milzīga valsts budžeta deficīta pārvērtīsies par bezdeficīta budžeta valsti. Uz kā piemēra? Uz vācu žurnālā “Spiegel” publicētās humoreskas par Kivi brīnuma pamata. Man ir gadījies būt gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, un šo brīnumu es esmu skatījies arī ar savām acīm. Tas ir brīnums. Bet tas viss ir sīkums.

Kostandas kungs lieliski parādīja, kur nauda palika Aizsardzības ministrijas budžetā. Citi oponenti acīmredzot parādīs arī citu budžeta izlietojuma, maigi izsakoties, neizprotamās ailes. Bet es gribu atgādināt, kolēģi, ka mums ir tikai viens kritērijs, kas šodien ir pilnīgi aizmirsts, bet ko mēs labi atcerējāmies 1988.gada 7.novembrī. Taisnība ir nevis Saeimas sēžu zālē, bet atkal Mežaparka estrādē. Tauta un valsts, un valdība — vienots mehānisms. Toreiz valdībai, valstij bija jākalpo tautai. Šodien tauta un tautas liktenis valdībai un valstij ir drīzāk traucējošs. Ir jau tāds labs teiciens: “Ja valdībai traucē tauta, tad tautu vajag nomainīt!” Viss arī uz to virzās. Tā bija emociju daļa.

Pārejam uz pragmatiskiem cipariem, kas pierāda mērķtiecīgu genocīdu 1997.gada budžeta projektā pret Latvijas tautu. Acīmredzot visgrūtāk iet maznodrošinātajai tautas daļai, bet vispirms invalīdiem. Kādas tad ir šā likumprojekta rūpes par invalīdiem? 1994.gada Ministru kabineta noteikumi Nr.90 nosaka, ka Satiksmes ministrija sedz pārvadātāju izdevumus par bezmaksas pārvadāšanu pirmās un otrās grupas invalīdiem. Bērniem invalīdiem un personām, kas pavada pirmās grupas invalīdu vai bērnu invalīdu. Šāds pakalpojums izmaksā 2 miljoni 570 tūkstoši 650 lati 1996.gadā. Valsts piekrāpa pārvadātājus un valsts budžetā šim nolūkam paredzēja 533 600 latus. Neskatoties uz valsts budžeta izpildi, Satiksmes ministrijai ieskaitīja pirmajā pusgadā 263 453 latus, ieturot 3347 latus. 1997.gadā valsts atsakās no sava pienākuma un uzliek to uz pagastu un pilsētu pleciem. Un līdzi piesolot no valsts budžeta tikai 5 330 600 latus. Ja visi invalīdi turpinās lietot sabiedrisko transportu, tad ir skaidrs, ka šoreiz valsts apmāna invalīdus, jo patur savā budžetā 2 203 705 latus. Ja pieaugs biļešu cenas, un tās pieaugs noteikti, tad valsts piedāvā apkrāpt četras piektdaļas no Latvijas invalīdiem. Paldies par rūpēm! Tātad pašvaldībām būs jāizlemj, kādiem braucieniem jākompensē izdevumi pagastam. Vai visiem braucienam, katram piektajam invalīdam, vai līdz baznīcai, vai līdz kapsētai. Pēdējais variants būtu ieteicamākais. Nedod, Dievs, aizskart civilizētā valstī bērnus! Toties mums ir visvienkāršāk to izdarīt. 1996.gadā no valsts budžeta mērķdotācijās šim mērķim paredzēts 197 000 latu. To saņem konkrētā iestāde. Vispirms likvidēsim rajonu pašvaldības, bet naudu pārskaita pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, no kura dotē nabadzīgākās pašvaldības. Kas un kā nākošgad segs šiem bērniem transporta izdevumus no mājas līdz skolai? Varbūt nesegsim nemaz. Mūsu gaiss vēl ir svaigs, un jaunajai paaudzei desmitiem kilometrus mērot kājām ir trakoti veselīgi. Šodien desmit minūtes atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzdeva jautājumu — cik mazās skolas pašvaldībās ir projektēts slēgt? Cepuri nost Jurkāna kungam. Viņš atbildēja — nevienu. Matemātikā to zina, bet prātā atcerējās — pašvaldības pašas aizslēgs, jo naudiņas jau nav. Varētu paskatīties, ka mēs, jo sevišķi nacionālais tāds spārns Saeimā, dziļi iestājās par politiski represēto tiesībām. Šķiet, ka, nospiežot podziņu “par”, mēs arī iestāsimies par šiem represētajiem, bet tomēr politiski represētām personām bija jāsubsidē 50 procentus no biļešu cenām. Bet nav politiski represēto uzskaites katrā pagastā un pilsētā — cik vajag naudas, to pat Dievs nezina, jo Dievs ar politiku sevišķi nenodarbojas. Pārskaitītie līdzekļi fondā — 280 000 latu ir tikai 30 procenti no nepieciešamā. Tātad vienam var kompensēt, bet divi, ziniet savu vietu, cienītie politiskie represētie, un sevišķi daudz uz citām vietām neskraidiet, klusējiet! Šķiet, ka staļinisma laikā mēs jau to esam iepazinuši. Varētu uzskatīt, ka notiek milzīga valsts rūpe par veselības aprūpi, jo galu galā par kaut ko taču tos nodokļus tā kā vajadzētu maksāt. Drošības nav, izglītības nav, pārvietoties nevaram. Nu tad laikam būsim ļoti veselīgi. Man gribas tikai pateikt vienu citu lietu. Varētu nosaukt veselas skaitļu rindas. Pie tā ir strādājuši labākie Latvijas eksperti finansu un ekonomiskās zinātnēs. Atzīti zinātnieki un arī Universitātes mācību spēki. Ir šī analīze izpildīta. Tikai ne jau nu Ministru kabinets to izpildīja, bet izpildīja deputāti par saviem līdzekļiem, lai redzētu, ka tautas aplaupīšana nebūt nevar notikt automātiskā procesā. Man ir diemžēl palikušas nedaudz vairāk par trīs minūtēm. Es nevaru pārcilāt šobrīd šo milzīgo analīzi, kurai es diemžēl līdz pat pēdējam mirklim, šim rītam, nevarēju iesniegt visus ciparus. Jo diemžēl vēl visi cipari nav iesniegti deputātiem. Ir pārkāpts Pašvaldību likuma 86.pants. Nav izlīdzināšanas likuma. Ir pārkāpts likums “Par izglītību”, jo nav nekas zināms, kā tad īsti tiks kompensētas skolotāju algas, jo nauda nāk līdzi bērnam, bet bērnu māca skolotājs. Un tas, ka, teiksim, Saulkrastu pagastā trūkst naudas skolas jumta salāpīšanai, un kaut kādu algu gan skolotājiem atrod, bet bērni mācās ar pilošu griestu un jumtu tērcītēm aiz apkaklēm, tas acīmredzot mūs neinteresē.

Man šķiet, Šķēles kungs, jūs esat lielisks uzņēmējs. Taisnība — lieluzņēmējs, un runāt par to, ka bankas nevarētu izpirkt vairs nepiedāvātās valsts kredītu aizņēmumu zīmes, tūlīt draudzīgi skries finansēt un kreditēt mazo, vidējo uzņēmēju, ir vairāk nekā nenopietni, jo šodien Latvijas komercbankās ir apmēram miljards dolāru, kurus komercbankas nezin, kur izvietot, it kā. “Pareks” bankā, pieņemsim, tas ir 270 000 dolāru. Parādiet man, lūdzu, to mazo uzņēmēju, kurš, pat ieķīlājot savā zemesgrāmatā atzīmēto zemes gabaliņu, varētu saņemt kredītu, pat spožu biznesa plānu uzstādot pretī. Nav tā! Inflācija kritusies? Tāpēc, ka iedzīvotājiem nav naudas. Nav apgrozāmo līdzekļu. Un ja burkāns vai kartupelis maksā 10 santīmus, viņš nespēj to nopirkt. Un zemnieks, lai galīgi neizputētu, pārdod tos par 6 santīmiem. Jūsu skatījumā tā ir deflācija jeb samazināta inflācija? Manā skatījumā tautas iedzīšana nabadzībā. Valsts galvenā funkcija ir rūpēties par savu iedzīvotāju un par savu pilsoni. Un pirmām kārtām par sociāli neaizsargāto pilsoni. Sociālās aizsardzības programmas ir apcirptas līdz minimumam. Pareizāk sakot — dziļi zem krīzes iztikas minimuma. Valdība nav uzdrošinājusies paziņot oficiālā līmenī, ar kādu latu skaitu Latvijā var izdzīvot cilvēks. Bet toties mēs taupīsim, tērējot pa kreisi un pa labi. Aizsardzībai, ierēdņiem, komandējumiem un tā tālāk. Deputāti! Cienītie deputāt, es neaicinu partijas biedrus. Es neaicinu citu partiju biedrus. Es neaicinu pozīcijas, un es neaicinu...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, jūsu laiks beidzies.

V.Krisbergs. Es lūdzu vēl piecas minūtes otro reizi.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes?

V.Krisbergs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tāpēc lūdzu balsot par to, lai piešķirtu deputātam Krisbergam vēl piecas minūtes papildu laiku.

V.Krisbergs. Es prasu otru uzstāšanos.

Sēdes vadītājs. Jūs neesat rakstiski pieteicies, Krisberga kungs!

V.Krisbergs. Tātad, cik es sapratu, lai nebūtu lieki jātērē laiks, es aicinu noraidīt šo pret Latvijas tautu vērsto valsts budžetu. Paldies, Jirgena kungs, arī jums par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Godātais Ministru prezident! Es nerunāšu tik daudz par skaitļiem, bet par galveno, kas nepieciešams, lai Latvija pastāvētu kā valsts un lai mūsu tauta neizmirtu. Kopš es apzinājos, ka tauta tiek mērķtiecīgi iznīcināta padomju laikos, mērķtiecīgi iepludināti tie saucamie “jazičnije”, lai izšķīdinātu mūs un pārvērstu par vienotu padomju tautu, es ar sāpēm sirdī sāku cīnīties par tautas izdzīvošanu, un tad mēs vairs neviens, mēs izlēmām — pats galvenais ir saglabāt tautas dzīvo spēku — cilvēkus. Šobrīd Latvijā dzimstība ir sasniegusi tik zemu līmeni, kādu tā nav sasniegusi visā pārskatāmajā periodā, kopš pastāv latviešu tauta. Šobrīd dzimst 50 procenti tikai no tā, kas nepieciešams, lai iepriekšējā paaudze tiktu atjaunota, proti, nākošā paaudze ir tikai pusi tik liela cik iepriekšējā paaudze. Mēs varam uztaisīt sarežģītus budžeta skaitļus, mēs varam plānot, un tas viss būs veltīgi, ja nebūs tautas, kas tālāk uztur valsti. Valsts sabruks, jo pēc 18 gadiem būs tikai puse no to jauniešu skaita, kurus varēs iesaukt armijā, un tad būs ļoti viegli plānot armijas izdevumus, un viss būs ļoti vienkārši. Es pie jums griežos tiešām kā pilsonis. Pie pilsoņiem un pie tādiem cilvēkiem, kam ir sirdsapziņa, tikai aizsnaudusies. Es zinu, ka dažs labs te norunās līdzīgi varbūt man, bet aizies savā solā un, kad vajadzēs balsot, balsos tā, kā prasa. Tā, kā mums prasīja 50 gadus un kā prasa šobrīd. Tā, lai daži saņemtu 7 000 latus mēnesī, bet lai citi būtu spiesti pat maizi vākt pa atkritumu tvertnēm. Tad, kad 70.gados, 60.gadu beigās mēs ar Bruno Mežgaili uzsākām, tā teikt, demogrāfijas kampaņu par Latvijas tautas dzīvā spēka saglabāšanu, par mums smējās visās malās. Bet mēs toreiz aprēķinājām, ka tas ir vienīgais ceļš, kamēr nav neatkarības, kamēr nav nomesta tā komunistiskā ideoloģija, kas audzināja cilvēkos nevarību, iznīcināja iniciatīvu un tā tālāk, pataisīja par tikumiski nevarīgu būtni. Tikmēr jāsaglabā, vienkārši jāsaglabā dzīvais spēks. Diemžēl, atkārtoju — to, ko neizdarīja komunistiskā tirānija un mūsu nacionālā atkarība un apspiestība, to tagad izdarīsim mēs brīvajā Latvijā. Un zināmā mērā ar jūsu, Andri Šķēle, ar jūsu atbalstu, un ar galveno partiju atbalstu. Jo šodien jau mēs pieņēmam pašu pirmo likumprojektu, kas ļauj sabalansēt budžetu. Proti, tiek būtībā samazināti līdzekļi pensionāriem un bērniem. Nobalsoja nospiedošais vairākums. Mēs šo skaitļus, kas nobalsoja “pret” un kas nobalsoja “par”, izdalījām te tiem cilvēkiem, kas tagad braukuši no visas Latvijas, lai protestētu pret budžetu, kas ir tautas iznīcības budžets. Būtībā šo cīņu par Latvijas tautas saglabāšanu es sāku 1956. gadā. Pēc 20 gadien mani par šo jautājumu izsauca uz drošības komiteju un divas dienas pratināja. Bet toreiz es iedrošinājos šim pratinātājam pajautāt — cik viņam ir bērnu un vai viņš tiešām domā, ka var būt tikumīgs cilvēks, kas vēlās savas tautas iznīcību? Viņš man godīgi atbildēja, ka viņš šajos punktos piekrīt man.

Es tagad gribētu dzirdēt atbildi no Šķēles kunga — vai viņš arī man šajos punktos piekrīt? Toreiz man tā jautāja ... vai es jautāju — vai tad jūs esat pret stiprām ģimenēm un pret stipru padomju valsti? Viņi nedrīkstēja teikt, ka ir pret to, viņi teica: jā, mēs esam par stiprām ģimenēm kā valsts pamatu. Tikai... bet kāpēc jūs runājat tikai par latviešu dzimstību? (No zāles kaut ko iebilst) ... Es tad teicu tā, Vidiņa kungs, ka es jau varētu runāt arī par ķīniešu dzimstības palielināšanu, tikai mani draugi un paziņas, izņemot vienīgi varbūt Vidiņu, sāktu par mani domāt, ka es neesmu riktīgs. Es vēlreiz atkārtoju. Šis budžets, ja tajā nav skaitļu, kas atspoguļo katastrofālo stāvokli demogrāfijas jomā un kas nav noskaņots kaut ko grozīt šajā jomā kā tiešām kaut ko kritisku un bīstamu, tad tas budžets nekur neder. Bet šis budžets paredz noturēt ne tikai tajā pašā līmenī, bet, kā dzirdējāt, arī samazināt līdzekļus bērniem un pensionāriem. Šķēles kungs teica — nevienam nav pamazināts nekas. Jā! Skaitļos nav pamazināts, bet, ņemot vērā inflāciju, ir pamazināts vairāk nekā puse. Skaitļos nav. Vienmēr šie budžeta sastādītāji aizmirst skaitļus. Šī gada budžets tika sastādīts ar samazinājumu astoņi ar pusi procenta. Ja rēķina inflāciju. Un jūs neko nemanāt. Jūs skatāties skaitļus, apburti no skaitļiem, un nesaprotat, kur ir būtība. Kāpēc samazinās ienākumi? Tāpēc, ka samazinās ražošana. Un tāpēc, ka mums jau ir izteikti negatīva ārējās tirdzniecības bilance, kas vedīs pie kraha. Vienīgi 1988. gadā Latvijā iestājās stāvoklis, ka neizmira tauta. Tauta atjaunoja viens pret vienu sevi. Tātad iepriekšējā paaudze atjaunoja nākošo paaudzi simts procentu apmērā. Vienā gadā praktiski. Tikai aptuveni šie skaitļi ir.

Tagad ir nodoti skaitļi... visa skolu finansēšana nodota tiek pašvaldībām, dodot tām mērķdotācijas. Tās mērķdotācijas ir tikpat lielas, cik šogad bija vispār skolotājiem. Bez tam tur nav ņemts vērā, ka, paldies Dievam, tajā 1988.—1989. gadā dzimstība bija lielāka, un tagad palielinās bērnu skaits. Uz vienu bērnu izdevumi izglītībā ir samazināti. Bez tam, ja mēs paskatāmies, daļa izdevumu izglītībai tika doti no pašvaldību budžetiem, bet paskatieties, kā pašvaldību budžeti salīdzinājumā ar visu valsts budžetu ir samazinājušies! 1995. gadā bija 25 procenti no visa budžeta, 1996. gadā, tātad šogad, bija 20 procenti tikai, bet 1997. gadā ir ieplānoti tikai 16,8 procenti. No kā tad tā pašvaldība varēs atbalstīt izglītību?

Vai tiešām Latvija kļuvusi neatkarīga, lai ietu bojā? Es prasu jums, vai tiešām Latvija kļuvusi neatkarīga, lai ietu bojā? Un vai ir saskatāmas rūpes, lai viņa noturētos? Lai tauta neizmirtu un līdz ar to tautas pamats, dzīvais spēks, nesamazinātos? Un katastrofāli nesamazinātos. Ja par to... ja to neuzskata par katastrofālu stāvokli, ka nākošā paaudze ir divreiz mazāka kā iepriekšējā, tad es nesaprotu, kas ir katastrofāls stāvoklis kādai tautai un valstij.

Es gribu atgādināt, ka ir mums tādas struktūras ar valdības, gribas teikt — partijas, gādību, kuras saņem ļoti lielus līdzekļus, kur ir cilvēki, kas kopā ar prēmijām saņem 5 līdz 7 tūkstošus latu mēnesī. Ja es meloju, lai nāk cilvēks un pasaka, cik tad īsti ir atalgojums privatizācijas aģentūras darbiniekiem? Ja viņi saviem izdevumiem izlieto 9 ar pusi miljona latu. Saviem izdevumiem! Ja tiesas izlieto vairāk nekā desmit reizes mazāk un prokuratūra tāpat. Vai tas nozīmē, ka tiesa, visa tiesvedības sistēma, tiek lemta sabrukumam, lai varētu valdīt... nu kas varētu valdīt tad tiesas vietā? Mēs zinām, kas cietumos valda. Birokrāti saņems vairāk naudas, ārzemju ekskursanti... arī šeit no Saeimas kas brauc, teiksim, godīgi, ekskursijās, nevis darba vizītēs kaut kur uz ārzemēm. Nu tak atzīstaties godīgi, ka tās nav darba vizītes! Tā ir izklaidēšanās. Un nekāda labuma no tā Latvijai netiek. Vismaz deviņos no desmit gadījumiem. Un tāds Kiršteins varēs palielināt savus izdevumus un taisīt savu biroju lielāku, kas būtībā nedara neko, izņemot to, ka mums aģitē komunisma vietā par iešanu uz Eiropu. Nemaz neaptverot to, vai Eiropai būs kāds labums no mums — tādiem nabagiem, vai būs sliktums. Kāda tur ir birokrātija? Vai Kiršteina kungs ir izpētījis — kāda birokrātija un kādā veidā tur piešķir līdzekļus? Nekas nav zināms mums. Viņš pats te nāk priekšā un dod tikai nepareizu informāciju, ka viens Dobeles rajons varot pabarot visu Latviju. Absolūtas blēņas runā cilvēks, deputāts, ministrs, un neviens uz to nereaģē! Tāds cilvēks, kas tādas blēņas var izsacīt vienreiz, otrreiz, trešo reizi, ceturto reizi, beigu beigās bija jāpamana, jāpasaka, kas tas ir par cilvēku un kāpēc viņš to izsaka.

Un es gribu atkārtot vēl to, ka ne tas ir Latvijas patriots, kas te nāk un arī avīzēs skaļi runā par Latviju un neatkarību. Es zinu, ka nāks no “Tēvzemei un Brīvībai”, no LNNK un tā tālāk un tā tālāk , no “Latvijas ceļa”, un sacīs, ka viss būs labi, tauta cieš, un mēs darīsim visu, lai tauta neciestu, lai pagrieztu Latviju uz saules pusi. Bet aizies savā solā, un jūs redzēsiet, ka balsos par šo aplamo budžetu. Jūs redzēsiet, un tā ir balsots arī šorīt. Samazināt bērnu pabalstus. Un tā tas būs turpmāk. Un šī liekulība man vienkārši ir neizprotama. Es, cīnoties par Latviju, biju kopā ar godīgiem cilvēkiem, kam sirds sāp, un kas savu vārdu turēja, kas neblefoja ar skaitļiem, kas tiešām bija nopietni cilvēki . Es ceru, ka arī jūs šajā balsojumā par budžetu atgriezīsieties pie sirdsapziņas. (Starpsauciens no zāles: “Pie Zīgerista...”) Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mūsu premjeram ir mīļa pasaka, kurā ir Vinnijs Pūks un Sivēns. Un tad, kad viņi nolēma aiziet ciemos pie Ēzelīša, tad viņi papriekšu izēda medus podu un pēc tam kārīgais Lācis un naivais Sivēns soļoja ar medus bundulīti un nesa Ēzelītim asti.

Šinī gadījumā man liekas arī, ka atsevišķi mūsu augstākās varas pārstāvji arī atnesuši uz to Saeimu to medus bundulīti izēsto ar to asti un mēģina stāstīt, ka tas ir vislielākais sasniegums un ka tā ir mīļa dāvana gan Saeimai, gan tautai. Un pēdējā laikā diemžēl Latvija ir kļuvusi par elkdievības zemi. Svētās govis — premjerministrs, bankas prezidents, valsts prezidents, lats un tad — bezdeficīta budžets. Ja tas netiks pieņemts, tad laikam sabruks Latvijas valsts. Un ja patiešām, tā jūs domājat... es ceru, ka Saeimai atradīsies kāds lieks diploms... ja patiešām mēs nepieņemsim šo bezdeficīta budžetu, tad mēs varēsim arī piešķiņķot mūsu cienījamajam Ministru prezidenta kungam kādu diplomu par lielu darbu, lai viņš justos apmierināts par savu ieguldījumu un visi būtu priecīgi.

Ne velti es skatos arī, ka cienījamais Šķēles kungs pieņēmis par Finansu ministrijas valsts sekretāru kristīgo demokrātu Māri Vītola kungu, laikam vajag pie budžeta klāt arī Dieva vārdus, jo Dieva vārdi kopā ar budžetu iznāks kaut kas spēcinošs. Jeb arī tas būs domāts mūsu latvju tautai pēc budžeta pieņemšanas, ka vajadzēs atkal daudzus izvadīt. Protams, es jau nevaru saprast to lielo gleznu, ko mums piedāvā, varbūt tā jāskatās patiešām no liela attāluma — ārpus Latvijas robežām, no Starptautiskā valūtas fonda puses, un tad tā lielā glezna izskatās ļoti labi. Bet es skatos no Latvijas, un Latvijā es redzu to, patiešām, mums ir vislielākā bērnu mirstība Eiropā, salīdzinoši, protams, pret vismazāko inflāciju Eiropā, tie ir divi sasniegumi. Es domāju, ka ar visiem šiem Latvijas sasniegumiem tuvākā laikā mēs iekļūsim Ginesa grāmatā. Un to nevar neievērot. Tāpat, skatoties uz šo lielo gleznu no Latvijas, es varu redzēt, cik lielos izmēros palielinās kapsētas. Un tas arī ir jūsu ieguldījums, Šķēles kungs. Un, ja jau mēs tā runājam par firmu, ko bieži vien Šķēles kungs mīl nosaukt, ka Latvija ir liela firma viņa kabatā, tad ir jāatceras arī tas, ka parasti firmās, pirms analizē nākamā gada plānus, tad jau parasti atskaitās par iepriekšējā gada darbību un izved saldo balansu. Diemžēl Šķēles kungs mūs, jau pārkāpjot Satversmi, vēl nav iepazīstinājis pat ar 1995.gada budžeta izpildi, kas Saeimai ir jāapstiprina, un, iespējams, ka mēs varam ātri pieņemt 1997.gada budžetu, un tad janvārī vai februārī Šķēles kungs mums atskaitīsies par 1996.gada budžeta izpildi, kas arī Saeimai ir jāapstiprina. Un var iznākt paradoksāli, ka mēs kārtējo reizi, iespējams, apstiprināsim utopiju un saņemsim atpakaļ atbildi, kurā reāli būs tas, ka Latvijas valsts gandrīz ir bankrotējusi. Var iznāk tā, jā, mēs apstiprinām piecgades plānu vai gada plānu, nesaņemot iepriekšējā gada atskaiti. No kā tad mēs varam analizēt, kā mūsu valdībai ir veicies ar to budžeta izpildi. Parasti jau būtu normāli laikam saņemt atskaiti par budžeta izpildi, apstiprināt to, ja mēs to apstiprinām, un tikai pēc tam pieņemt jauno budžetu. Bet, nu, mums jau ir tāda valsts, apgriezta ar kājām gaisā. Un, protams, tā kā jau cienījamais Krisberga kungs sāka lasīt manifestantu aicinājumu, tad es arī nolasīšu, lai arī Ulmaņa kungs dzirdētu un arī Šķēles kungs, jo es neņemos spriest, vai viņi tikās ar manifestantiem, kas viņus ļoti cītīgi gaidīja. Kreitusa un Šķēles budžets 1997.gadam ir virzīts uz politisko satricinājumu izraisīšanu Latvijā, tāpēc ka 1997.gada budžets ir vērsts pret skolām un izglītību lauku pašvaldībās, vērsts pret atlikušo kultūru lauku pašvaldībās, vērsts pret sociālo palīdzību trūkumā nonākušiem laukos, vērsts pret lauksaimniecību, vērsts pret pagastu un rajonu pašvaldību, tas ir vērsts pret Latvijas tautas vairākumu. Līdz ar to tas ir vērsts pret likumību un kārtību Latvijā. Un to saka tie, kas ir balsojuši gan par jums — Demokrātisko partiju “Saimnieks”, gan par jums — “Latvijas ceļš”, “Tēvzemei un Brīvībai” arī, jo jums paliek tas vienīgais — kauties par posteņiem Prezidijā, tad tas ir, iespējams, jūsu sasniegums. Un varbūt patiešām mēs šodien varbūt neatbalstīsim šo budžetu, un es domāju, ka Ivara Kalniņa kungs nebūs slikts Šķēles kunga vietā, viņš varbūt pat ir fotogēniskāks un dikcija arī būtu labāka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es aicinu deputātus būs korektākiem. Runās Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums te nevajadzētu birdināt pelnus uz galvas un lamāties, bet meklēt risinājumus un risinājumu veidus, jo, neapšaubāmi, pieņēmums, ka bezdeficīta budžets ir vajadzīgs, tas ir pareizi. Tāpēc es gribētu runāt varbūt par konkrētiem cipariem, un, protams, vispirms es gribētu runāt par izglītības sistēmu, par to, kāda rādās situācija šajā sfērā. 1996.gada likumā par budžetu Izglītības un zinātnes ministrijas pedagoģisko darbinieku samaksas fonds bija apstiprināts 61,2 miljoni latu. Pēc ministrijas aprēķiniem budžets pedagogu algām tika apstiprināts ar 900 000 latu deficītu, tā tas bija. Nu, uz slimošanas rēķina un citādāk, diezgan daudzas pašvaldības ir samērā sekmīgi tikušas ar šo problēmu galā, bet tomēr ne līdz galam. Lai pildītu jaunā mācību gada izglītības programmas, faktiski bija nepieciešams papildus 1,8 miljoni latu. Kāpēc? No šī gada 1.septembra nepieciešami papildu izdevumi, tāpēc ka, gribam mēs to vai negribam, skolēnu skaits ir pieaudzis, vienīgi te es gribu mest akmeni Izglītības ministrijas dārziņā, jo pēc vienas informācijas ministrija apgalvo, ka šādu skolnieku skaits ir 14 771, cits ierēdnis sniedz informāciju par 6000 skolēniem, bet katrā ziņā skolēnu skaits ir pieaudzis. Lai ilustrētu, kā izmainījusies situācija šajā sakarā, es varu iepazīstināt jūs tikai ar viena konkrēta rajona cipariem, lai gan ir arī citi rajoni, kas šo problēmu nav spējuši atrisināt, un skolotāju algas ir samazinājušās. Piemēram, šogad šajā mācību gadā Kuldīgas rajonā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir samazinājušās pirmsskolas iestādēs algas no 63 latiem 7 santīmiem līdz 61 latam 84 santīmiem un skolās no 68 latiem 16 santīmiem līdz 66 latiem 90 santīmiem. Protams, tas ir samazinājums, un tas ir bēdīgi.

Nākamais. Ja mēs šo situāciju pārnesam uz nākamo gadu un skolēnu skaits mācību gada laikā praktiski nemainās, tad samaksas fondā pietrūkst apmēram 5,4 miljonu latu. Vēl viena problēma, kas arī ir objektīva, ka sakarā ar sociālā nodokļa izmaiņām maksāšanas kārtībā samaksas fonda pieaugums paredzams par aptuveni 1 miljonu latu, jo mēs zinām, ka pēc janvāra darba devējiem, un šajā gadījumā tas ir — mācību iestāžu vadītājiem, būs jāmaksā slimības nauda, un jau šobrīd es esmu ticies ar daudzu rajonu pārstāvjiem, viņi saka, ka šīs naudas elementāri nav. Bet tātad kopumā, ja mēs gribam saglabāt šī gada līmeni, tad budžetā būtu nepieciešams nākamgad 67,8 miljonus latu, ja mēs gribētu saglabāt šī gada līmeni, nereformējot izglītības sistēmu kā tādu. Bet tā traģēdija ir citur. Tā lielākā traģēdija ir tā, ka šī summa diemžēl nekur budžetā neparādās, jo pēc Finansu ministrijas 23.septembra paskaidrojošās vēstules Nr.01303/446 pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai paredzēta dotācija 59 miljoni latu. Arī šī summa principā nekur budžetā neparādās, tā ir abstrakta, vismaz tajos dokumentos, kas mums ir izdalīti, bet mutiskā sarunā es esmu noskaidrojis ar Finansu ministrijas speciālistiem, ka reāli Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas izglītības iestādēm varētu būt šajā pašvaldību izlīdzināšanas fondā tikai 51 miljons latu, tā ka diemžēl šobrīd šis trūkums ir briesmīgs. Pašvaldību izlīdzināšanas fondā paredzētie 68,6 miljoni latu šobrīd reāli nosedz tikai izglītības darbinieku algu izmaksas, jo, kā zināms, arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošo mācību iestāžu darba algas ir ierēķinātas šajā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Tātad ir jautājums, kur dabūt naudu, jo arī es personīgi esmu par bezdeficīta budžetu, bet reāli šīs naudas šajā budžetā nav?

Viena lieta ir, ko daudzi runā, tās ir izglītības sistēmas iekšējās rezerves. Jā, es piekrītu, ir atsevišķas skolas, es varu nosaukt pat dažus piemērus. Piemēram, Ugāles krievu plūsmas pamatskola, Ieriķu krievu plūsmas skola, vienā otrā mazpilsētā, kurā kopā ar lauku teritoriju ir 3000 iedzīvotāju, ir atvērta alternatīvā skola, ko arī finansē no valsts budžeta, un skolas atrodas viena vienā ielas pusē, otra otrā, bet tie ir tikai atsevišķi piemēri. Jo, ja mēs likvidētu... aizvērtu 82 skolas, kur ir mazāk par 50 skolēniem, tad pārējo algas varētu palielināt par 1 procentu, pārējo pedagogu algas, bet, ja aizvērtu 168 skolas, kur ir līdz 100 skolēniem, — vēl par 6 procentiem, tātad kopumā mēs par 7 procentiem varētu... mums būtu ieguvums algu ziņā, ja mēs aizvērtu krietni pāri par 200 skolām. Jūs paši saprotat, ka skolas aizvērt ir nereāli, ja? Kāpēc tad šāda situācija budžetā ir, jo situācija ir unikāla, skolas mums ir, mums ir obligātā izglītība, bet budžetā naudas nav. Kādi ir tie cēloņi, manuprāt? Pirmkārt, es negribu visur vainot Ministru prezidentu, kā šeit no tribīnes izskanēja, diemžēl Ministru prezidentam jāatzīst, ka viņam nav padomnieka vispārējās izglītības jautājumos, viņa vienkārši nav. Otrkārt, un te es teikšu skarbus vārdus, ka šī gada budžeta apspriešanas laikā valdībā parādījās absolūta izglītības ministra impotence, jo es esmu pieredzējis daudzus izglītības ministrus, bet tik bezcerīgi piekāpjošos izglītības ministru, kāds ir šobrīd, es vēl neesmu redzējis. Protams, arī viņu es visur negribu vainot, jo valdībā ir zināmi spēles noteikumi.

Nākamais, treškārt. Ir pierādījies, ka budžeta izskatīšanas procedūra ir ačgārna, ka, pirms pieņem lēmumu, tomēr valdībai ir jākonsultējas ar parlamenta frakcijām, jo šobrīd diemžēl budžetā ir atkal vecā nelaime, partijas savas prioritātes nav noteikušas, jo visur programmās ir izglītība kā prioritāte, diemžēl zinātnē mēs esam pēdējā vietā šobrīd, neskaitot laikam Albāniju. Zinātnes finansējumā — 5 $ uz vienu iedzīvotāju. Zviedrijā ir 86 reizes vairāk. Arī mūsu kaimiņvalstīs, kas bija mūsu sistēmā kādreiz, ir vairāk. Un arī izglītībā šī pieauguma nav. Tātad budžeta izskatīšanas procedūra, manuprāt, ir ačgārna, un vēl ir traģiski, ka tomēr mūsu Ministru kabinets ir pieļāvis likuma pārkāpumu, jo šī saskaņošana ar Pašvaldību savienību nav notikusi, un sekas ir traģiskas, jo deficīts, kaut vai izglītībā, šajā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir katastrofāls.

Tagad uz pašvaldību pleciem ir uzliktas ne tikai vispārējās izglītības iestādes, sporta skolas, mākslas un mūzikas skolas, plusā ir visas šo iestāžu darbinieku algas. Kā šo situāciju risināt? Protams, manā izpratnē, ja mēs negribam piedzīvot krahu, vēlamākais būtu mērķdotācijas. Mērķdotācijas izglītības darbinieku algām saglabāt, protams, strādājot pie šiem normatīviem, ko ir iecerējis Ministru kabinets, un šis normatīvu princips ir pareizs, rēķinot tātad uz skolēnu skaitu attiecīgajā teritorijā, protams, ievērojot konkrēto specifiku, kādas tur ir mācību iestādes, infrastruktūra un tā tālāk.

Diemžēl tā situācija ir tāda, ka, lai gan Ministru kabinets bija uzdevis Izglītības ministrijai tikt galā ar šiem normatīviem jau līdz 26.septembrim, situācija šobrīd ir tāda, ka darba grupa, kuru vada Broka kungs, vēl vispār nav sanākusi, lai pie šiem normatīviem strādātu. Manā izpratnē, diemžēl jāsaka atklāti, jo mērķdotācijas arī no kaut kurienes ir jāņem budžetā, šobrīd izskatās, ka gandrīz vienīgais ienākuma avots — jo es pilnīgi nepieļauju iespēju, ka izdosies šeit, Saeimā, atņemt kādai no ministrijām, jo katrai partijai ir savs ministrs, kuru tā aizstāvēs, un mēs atkal sanāksim kā parasti “ragos”, diemžēl tās prioritātes sākotnēji nav noteiktas — vienīgais avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un, neapšaubāmi, pie šī jautājuma būs ļoti smagi jāstrādā līdz trešajam lasījumam.

Kādi tad ir secinājumi kopumā par radušos situāciju? Neapšaubāmi, ka, ja budžets tiks apstiprināts tādā veidā, kā tas ir šobrīd, kur elementāri izglītības sistēmai naudas vienkārši nav, tad, pirmkārt, tā tendence, ka no skolām aiziet pedagogi, pastiprināsies vēl vairāk, jo, ja pēc Birkava valdības laikā pieņemtā lēmuma skolotāju algas palielināja, šī tendence samazinājās, tad tā atkal ir pastiprinājusies, jo, kā jau es minēju, reāli skolotāju algas Kuldīgas rajonā, tas ir tikai viens piemērs, ir samazinājušās šajā mācību gadā. Tātad cietīs izglītības kvalitāte.

Nākamā problēma, kas attiecas uz šiem normatīviem. Tā ir, ko jau es minēju, ka šie normatīvi joprojām nav izstrādāti, un, ņemot vērā šo normatīvu komplicētību, es ļoti šaubos, vai šos normatīvus paspēs izmēģināt pašvaldības.

Es nesen runāju ar Līgatnes pagasta veci, ja tā varētu teikt, un viņš, ekonomists būdams, minēja faktus, ka pat padomju laikā, ja mēs gribam izmēģināt kādu jaunu finansu sistēmu, tad pat padomju laikā pamatā tomēr “no augšas” šī sistēma tika novadīta, šie pieņemtie lēmumi tika darīti zināmi pašvaldībām, un tad tas tika uzlikts uz reālās situācijas, ja tā varētu teikt, un tika apskatīts, kā tas reāli darbosies, un tikai pēc tam, kad pašvaldības bija izteikušas savus secinājumus, “augšas” pieņēma lēmumu. Šobrīd šis posms ir izpalicis.

Un vēl ir viena milzīgi liela problēma, jo, ja mēs iesim uz to reformu, ko ir iecerējis Ministru kabinets, tātad par rajonu posmu likvidēšanu, mums šobrīd vēl īsti nav skaidrs, kas pārņems funkcijas un kāda būs šobrīd šī rajonu līmenī esošo funkciju pārņemšanas procedūra, kas to pārņems un cik lielā mērā pildīs. Ja mēs šos normatīvus izrēķināsim pagasta līmenī, kur varbūt ir viena skola, varbūt ir divas skolas, varbūt nav nevienas, tad diemžēl mēs neiegūsim pieeju sistēmai kopumā, jo sistēmu var sakārtot tikai tādā gadījumā, ja ir plašāks skolu tīkls, jo tad tā ir sistēma. Tad var redzēt jau veselu rajonu vai reģionu, un šiem normatīviem tātad ir jābūt rajona līmenī un lielo pilsētu līmenī, jo pretējā gadījumā, ja tie būs saskaldīti pa pagastiem un mazajām pilsētām, nevar sistemātiski pieiet šim jautājumam.

Un pēdējais, kur valdība alojas un nedaudz arī Ministru prezidents alojas, domājot par šo dzimtbūšanu, par to, ka naudai ir jāiet līdzi skolēnam, un ir jāatsakās no šī dzimtbūšanas principa. Diemžēl, ja pašvaldības pārņems arī algas un ja šīs naudas nebūs pietiekami, tad diemžēl dzimtbūšanas tendence ārkārtīgi pastiprināsies. Jo reāli, tā ir absolūta realitāte.

Mēs pagājušonedēļ tikāmies ar Kuldīgas rajona pašvaldībām. Piemērs. Ja nepietiks naudiņas pagasta vadībai attiecīgas skolas un skolotāju finansējumam, viņi būs par katru cenu tendēti pieturēt savā skolā to skolēnu, jo finansējums būs uz vienu skolēnu. Un nelaist viņu nekādā gadījumā uz citu skolu. Šobrīd Izglītības likums paredz, ka var iet uz citu skolu, un pamatā šī sistēma vairumā gadījumu strādā.

Vēl viena traģēdija, kas tiešām būs traģēdija. Pagastā nebūs vidusskolu. Nepietiks naudiņas pēc esošā budžeta pagasta skolai, bet pagastam būs jāfinansē, naudiņai jāiet būs līdzi arī vidusskolēnam uz rajona centra skolu. Bet, ja uz rajona centra vidusskolas vai kādas citas administratīvās teritorijas pleciem gulsies vēl arī šīs algas un ja šī naudiņa līdzi neies, jo pagasta vecim nepietiks, es atvainojos par izteicienu. Ja drīkst vēl vienu minūti, es tūlīt pabeigšu...

Sēdes vadītājs. Kā kolēģi uzskata? Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi! Tad lauku bērns, tie pamatā ir latvieši, viņš paliks bez vidējās izglītības. Skrundas pilsētas padomes priekšsēdētājs skaidri man pateica: “Es neņemšu vairs to pagasta bērnu, ja viņam līdzi nebūs finansējums.” Bet pagasta vadītājs pasaka, ka viņam nebūs tās naudas priekš šī vidusskolnieka, un tātad šī dzimtbūšanas tendence, diemžēl, cienījamais Ministru prezident, tā pastiprināsies, nevis samazināsies.

Līdzīga situācija sagaidāma arī ārpusskolas mācību iestādēs. Tās ir sporta skolas. Tās ir mūzikas un mākslas skolas, kur arī, ja šis pagasta finansējums neies līdzi, un pagasta finansējums neies līdzi, ja šī pagasta skola nebūs nodrošināta, tad diemžēl arī pilsēta viena neuzturēs šo finansējumu un lauku bērni atkal, varbūt talantīgi sportisti un mūziķi un tā tālāk, paliks bez finansēm.

Pēdējais teikums. Es vēlreiz atgādinu, ja mēs neatradīsim izeju, un es atkārtoju tos vārdus, ko es daudzkārt esmu teicis, ka pamatizglītība — obligātā izglītība — ir pamatu pamats valsts jaunceltnei, kas ieliek to pamatu, no kā ir atkarīga visa situācija tālākajai izglītības sistēmai, situācija valstī daudzus gadus uz priekšu. Ja mēs šo pamatu pamatu nojauksim, tad mūs gaida traģēdija. Mums ir jāmeklē starp pirmo un otro lasījumu šī izeja no dotās situācijas, cienījamie kolēģi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts. Aicinu kolēģus arī reglamentā iekļauties.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais Valsts prezident! Godātais Ministru prezident! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šodien mēs apspriežam, es teiktu, gada galveno likumu — likumu par valsts budžetu nākošajam gadam. Un apspriežam to konceptuāli. Kaut gan tūlīt ir jāpiebilst, ka konceptuāli šodien izskatīt valsts budžetu ir ļoti grūti. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs budžeta koncepcijas faktiski nemaz nav. Mēs redzam, ka 1.pielikumā ir tikai ziņojums par budžeta projektu, kurš satur dažu makroekonomisko rādītāju prognozes. Bet faktiski valsts fiskālā politika, finansu stratēģija, kādu valsts īstenos nākošajā gadā, tas arī tā nav pateikts. Uz kā rēķina palielinās budžeta ieņēmumus, kāda būs valsts izdevumu politika? Kāds būs budžeta saldo un tā tālāk, nav pateikts. Bet, ja nu tomēr šajos daudzajos biezajos sējumos mēs tā dziļāk parokamies, tad kaut ko atrast varam. Protams, tas prasa laiku, un tas ir samērā sarežģīti.

Lūk, ko tad varam secināt no tā, iepazīstoties ar budžeta projektu. Arī es esmu izdarījis vairākus secinājumus.

Pirmais secinājums. Nav ievēroti vairāki likumdošanas akti. Un ne tikai vairāki, bet vesela virkne likumdošanas aktu. Šorīt jau mēs šeit, Saeimā, nodevām komisijām vairākus likumdošanas aktus, grozījumus likumos, kurus iesniegusi ir valdība. Bet jāsaka, kāpēc tas tiek darīts pēdējā brīdī pirms budžeta projekta izskatīšanas? Ja jau valdība gāja šādu ceļu, tad to varēja izdarīt daudz savlaicīgāk, un šie grozījumi varbūt arī tiktu pieņemti. Bet tagad ir problemātiski, vai tie vispār tiks pieņemti. Bet, lūk, par budžetu mums jau šodien ir jābalso. Tad, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izvirzījās šis jautājums, tikai pēc tam mēs redzam valdības rīcību.

Bet uz dažiem momentiem es tomēr gribu vērst uzmanību. Ministru kabinets nav izpildījis. Likuma par budžeta un finansu vadību 31.panta prasību. “Iesniegt Saeimai pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. To finansiālo stāvokli attiecīgajā saimnieciskajā gadā.” Šāds pārskats kopā ar Valsts kontroles atzinumu bija jāiesniedz Saeimā līdz 31.augustam. Šeit jāpiebilst, ka prasība — iesniegt Saeimā pārskatu par budžeta izpildi — ir fiksēta arī Satversmes 66.pantā.

Tālāk. Nav ievērots likumā “Par pašvaldībām” 86.pants, kurš prasa pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju, un pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību saskaņot ar pašvaldībām, kuras pārstāv Pašvaldību savienība. Kā apgalvo Pašvaldību savienības vadība, šāda saskaņošana nav notikusi. Uzskatu, ka valsts budžets ir jāizskata un jāpieņem kopā ar pašvaldību budžetiem. Tie ir divi savienoti trauki, kuri nav atdalāmi viens no otra. Pagājušajā gadā jau mēs, pareizāk sakot, šogad, apspriežot budžetu šim gadam, ar to jau sastapāmies. Proti, ka pašvaldības tad, kad apspriež viņu budžetus ar Izlīdzināšanas fondu, nonāk fakta priekšā. Ir nostādītas fakta priekšā. Tad, ja kaut ko grib šeit iesniegt, kaut ko grozīt un mainīt, tad mums pasaka: “Nē, redzat, lielais budžets ir pieņemts, tur šādi skaitļi ir ierakstīti, vairāk neko mēs darīt nevaram. Mums ir jāiet pa to ceļu.” Tāpēc es uzskatu, ka tas nav pareizi.

Otrais un pats galvenais secinājums. Budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas līdzsvarošanu plānots panākt, pasliktinot iedzīvotāju dzīves līmeni.

No kā izriet šāds secinājums? Pirmkārt, ar 1997.gada 1.janvāri plānots aplikt ar ienākuma nodokli pensijas, kuras pārsniedz 60 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka ar nodokli tiks aplikta daļa no valsts institūciju aprēķinātā iztikas minimuma, kurš ir 75 lati. Valdība plāno šādā veidā atņemt iedzīvotājiem 18 miljonus latu.

Otrkārt. Paredzēts atcelt atvieglojumus ienākuma nodokļa maksātājiem par apgādājamajiem. Atvieglojumu atcelšanas rezultātā iedzīvotāji zaudēs 17,6 miljonus latu.

Treškārt. Šāds secinājums izriet arī no valdības iesniegtajiem grozījumiem likumos par pensijām, par maternitātes un slimības pabalstiem un citos, kurus mēs jau šodien šeit arī skatījām. Tātad virzība ir skaidra un viennozīmīga. Proti, visi grozījumi ir vērsti uz iedzīvotāju ienākumu samazināšanu, un neviens no tiem nav vērsts pretējā virzienā — vajag palielināt iedzīvotāju ienākumus.

Bez tam jāatzīmē, ka vidējā darba alga, vidējā darba samaksa no valsts budžeta finansējamās izglītības, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās aprūpes, kultūras, mākslas un citās iestādēs ir 75 lati mēnesī. Tātad zemāk par valsts institūciju noteikto aprēķināto iztikas minimumu. Šādu darbinieku skaits pārsniedz 175 tūkstošus. Tāpat pensijas vidējais apmērs ir 39 lati jeb tikai 73 procenti no Labklājības ministrijas aprēķinātā krīzes iztikas minimuma. Tas pats ir sakāms arī par bezdarbnieku pabalstu. Strādājošo ienākumus samazinās sociālā nodokļa pārdale, kas mums ir gaidāma.

Trešais secinājums. Valdība nespēj vai arī nevēlas pilnīgi iekasēt nodokļus. Šāds secinājums izriet no tā, ka neoficiālā jeb ēnu ekonomika veido aptuveni 30 procentus no iekšzemes kopprodukta, kā par to raksta arī Finansu ministrija iesniegtajā budžeta projektā. Neoficiālā ekonomika, kā zināms, nodokļus nemaksā, turklāt šim procentam nav tendences samazināties, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējā gada skaitļiem. Kontrabanda sastāda 14,5 miljonus latu, no kuriem netiek iekasēts muitas nodoklis. Datu analīze liecina, ka lielākā daļa no kontrabandas precēm ir alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un degviela. Tas nozīmē, ka par šīm precēm nav iekasēts arī pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Paskaidrojums 75.lapaspusē: Valdība atzīst, ka akcīzes nodokļu likmju paaugstināšana nav devusi atbilstošu fiskālo efektu. Tātad likmes paaugstināja, cenas paaugstināja, bet budžetā adekvāts ienākums nav gūts. Ja būtiski neizdosies uzlabot administrēšanu, iekasēšanu, tad netiks izpildīts, kā atzīst Finansu ministrija, arī šī gada — 1996.gada — akcīzes nodokļa plāns. Tāpat valdība atzīst, paskaidrojums 47.lapaspusē, ka uzņēmumi slēpj peļņu, un tādēļ uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi budžetā pieaugs minimāli.

Ceturtais secinājums. Budžeta izdevumu struktūra nenodrošina:

pirmkārt — sociālo problēmu risināšanu, pensiju un budžeta iestādēs strādājošo algas palielināšanu;

otrkārt — budžeta līdzekļu taupīšanu un efektīvu izlietošanu;

treškārt — pašvaldības ar nepieciešamajiem līdzekļiem to funkciju veikšanai.

Ilustrēšu tikai ar dažiem piemēriem. Ja mēs paskatāmies tos budžeta projektus, kādus pa ministrijām mums šeit iesniedza, es paņēmu tikai divas ministrijas.

Finansu ministrija. Ko mēs šeit redzam? Štata vienību skaits pieaugs par 47 vienībām, centrālajā aparātā gan samazināsies par 19 vienībām, turpretī atalgojums pieaugs centrālajā aparātā par 17 procentiem, kaut gan visi izdevumi kopumā tikai par 8,5 procentiem.

Izglītības un zinātnes ministrija. Arī programma “Nozares vadība”. Štata vienību skaits — mīnus 12, atalgojums pieaugs par 19,7 procentiem, izdevumi kopā par 10,3 procentiem. Centrālais aparāts tanī skaitā. Štata vienībās izmaiņu nebūs, atalgojums centrālajam aparātam pieaugs par 72 procentiem, izdevumi kopumā tikai par 36 procentiem. Ko mēs varam secināt no šiem skaitļiem? Varam secināt to, ka tagad štatu saraksts netiek likuma veidā apstiprināts un pieņemts. Tas ir atstāts, lūk, ministriju rīcībā. Ministri tagad varēs brīvi manipulēt ar šo štata vienību skaitu — vai tās samazināt, vai paaugstināt, izejot no savām interesēm, bet, lūk, atalgojums, to darbinieku, kas paliks, būs ievērojami paaugstināts. Tātad, lūk, to situāciju, kas šodien mums ir sabiedrībā, proti, šo ieņēmumu polarizāciju, to arvien vairāk šis budžets pastiprinās, nevis samazinās. Tātad, lūk, šis turīgo slānis tiks palielināts, bet nabadzīgo slānis, no tiem, lūk, ņems šos miljonus nost. Lūk, kāda ir budžeta koncepcija.

Un gala secinājums. Šādu budžeta projektu atbalstīt, protams, mēs nevaram. Tas ir nododams atpakaļ Finansu ministrijai pārstrādāšanai. Tāds ir ne tikai mans personīgs viedoklis — secinājums. Tāds ir frakcijas viedoklis, un aicinām arī citu frakciju deputātus un pie frakcijām nepiederošos deputātus neatbalstīt šādu budžeta projektu.

Vēl man ir mazliet laika. Es gribu mazliet padiskutēt ar Šķēles kungu. Par to, ko viņš teica šeit sākumā. Proti, runa ir par inflāciju. Šķēles kungs mūs ļoti brīdināja par to, ka, lūk, mums ir jāsamazina inflācija, jābēg no tās, jo tā apēd daudz naudas, un, lūk, šeit pastāv tieša sakarība starp budžeta deficītu un inflācijas līmeni. Es gribu teikt, ka šeit nepastāv tieša sakarība. Tieša sakarība būtu tad, ja budžeta deficītu segtu ar papildu naudas masas pieaugumu. Un mums būtu tā saucamā piedāvājuma inflācija. Mums šodien nav tādas inflācijas, naudas masa nepieaug apgrozībā ar tādiem tempiem. Un tas, ka budžeta deficīta segšanai šīs valsts aizņēmuma parādzīmes pērk no komercbankām, tas nenozīmē, ka kopumā naudas masa pieaug. Tā nauda, kas ir komercbankās, tā jau ir apgrozībā. Tā ir vienkārši tikai pārdale no vienas vietas uz otru. Tāpēc šeit nevarētu vilkt tādas paralēles.

Ja runājam par inflāciju, tad inflācija mums ir izmaksu inflācija. Es šeit varu nosaukt skaitļus. Akcīzes nodokļa palielināšanas rezultātā pieaugs inflācija degvielai. Tas palielinās daudzu citu produktu un pakalpojumu cenas. Sakarā ar maksimālās īres maksas atcelšanu strauji palielināsies īres maksa, pat līdz divarpus reizēm. Siltumenerģijas tarifi pieaugs par 12 līdz 14 procentiem, gāzes cena — par 12 procentiem, maksa par elektroenerģiju — par 10 līdz 15 procentiem, telekomunikāciju pakalpojumi par 20 procentiem, “Lattelekom” esot tiesīgs pat tarifu paaugstināt par 30,2 procentiem, pieaugs tāpat medicīnas pakalpojumu cenas, preses izdevumu cenas un tā tālāk. Bet kāpēc notiek, lūk, šī izmaksu, šo tarifu paaugstināšana? Tas notiek tāpēc, ka tur mēs paši esam vainīgi. Mēs esam noteikuši šo akcīzes nodokļu palielinājumu. Kas to noteica? Mēs to noteicām. Šeit, Saeimā, nospiežot attiecīgas pogas un balsojot par to. Mēs atcēlām, lūk, šos īres maksu griestus. Kāpēc? Vai tad mēs domājām par to, ka tas izsauks, lūk, šo inflācijas pieaugumu? Tad mēs par to nedomājām. Tad valdība, lūk, nāk ar šādiem priekšlikumiem. Un mēs balsojam. Tagad, lūk, mēs runājam par to, ka pieaugs inflācija.

Un, no otras puses, šie ir faktori, kas šo inflāciju it kā palielina, šīs cenas ceļ uz augšu. Bet ir, protams, bremzējošie faktori. Un tie šobrīd ir pat spēcīgāki, es teiktu, proti, tas ir maksātspējīgais pieprasījums, kurš ir ārkārtīgi zems un kurš pazeminās nepārtraukti. Lūk, tas ir tas, kāpēc šī inflācija nenotiek. Bet tam arī ir savas robežas, un tomēr šī inflācija salīdzinot ir ļoti augsta. Un vēl mēs, ja par to pašu...

Sēdes vadītājs. Zelgalvja kungs, 15 minūtes diemžēl ir pagājušas.

Zelgalvis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es aicinu arī citus kolēģus stingri pieturēties pie reglamenta, jo debatēs ir uzstājušies 10 un pieteikušies ir 26 deputāti. Runās Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie prezidenti! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam svarīgu jautājumu — budžetu nākošajam gadam, kas ir, tā sakot, mūsu darbības noteicošais, noteic mūsu darbības virzienus. Šoreiz iet divi strīdi. Viens — par bezdeficīta budžetu, otrs — par deficīta budžetu. Šoreiz mums premjerministrs piedāvā bezdeficīta budžetu un mūs grib pārliecināt, ka tas ir labākais variants, kāds vien var būt. Mēs ļoti labi zinām, ka lielākajā daļā attīstītāko pasaules valstu budžets, teiksim, Amerikas Savienoto Valstu budžets, ir vienmēr ar deficītu, kas sniedzas triljonos, desmitos triljonu dolāru. Un tomēr, neskatoties uz šo, mēs visi zinām, kāds ir dzīves līmenis un kāds ir potenciāls, Savienoto Valstu potenciāls. Tāpat lielākā daļa attīstītāko valstu vienmēr ir ar deficīta budžetu. Visā pasaulē ir zināms, ka katra valsts, katra kompānija, pat privātā, biznesmeņi un ražotāji cenšas piesaistīt vienmēr naudu no ārienes, jo zina, ka nauda taisa naudu. Un naudai nauda arī jātaisa, jo vairāk naudas piesaista, jo paplašina ražošanu, atkal iegūstot naudu, un tālāk tā vairojas. Un kas ir bezdeficīta budžets? Tas ir skopuļa budžets, kurš krāj santīmus, krāj gadiem ilgi cerībā vienreiz sakrāt un pēc desmitiem gadu kaut ko iegādāties. Un tanī pašā laikā tas, kas ņēma kredītus un aizņēmumus un lietderīgi tos izmantoja, laida apgrozībā, tas jau ir sen sasniedzis un aizsteidzies priekšā šim skopulim. Un šoreiz tas ir skopuļa bezdeficīta budžets.

Tātad mēs neprotam izlietot naudu, mēs neprotam naudu vairot, mēs neprotam naudu aizņemties un laist apgrozībā, lai to vairotu. To, ko dara visa cita civilizētā pasaule. Mēs vienkārši to neprotam darīt. Un tāpēc mēs liekam... valdība mums liek priekšā, lūk, šo bezdeficīta budžetu.

Labākajā gadījumā mēs protam ņemt kredītu ar valdības garantijām un atkal to kredītu atdot atpakaļ ar procentiem tiem, kas mums dod, tikai preču un pakalpojumu veidā. Un te spilgts piemērs ir “Lattelekom” afēra. Mēs ņēmām miljardu dolāru, visu taisa ārzemju firmas, apgādā savus strādniekus ar darbu, ar naudu un saņem atpakaļ ar procentiem šos miljonus. Mums nepaliek nekā. Mums paliek tikai “Lattelekom” pakalpojumi — dārgāki no dienas uz dienu. Un tas ir fakts. Un sliktākajā gadījumā mēs ņemam kredītus, lietojam tos, neesam kompetenti, neprotam ar tiem rīkoties, un galu galā šī nauda aiziet garnadžu rokās tā, kā tas ir noticis ar miljoniem, simtiem miljonu dolāru, kas aizgāja žuliku kabatās caur banku “Baltija”, caur citām komercbankām, daždažādām fiktīvām un nefiktīvām iestādēm, kas nodarbojas ar naudu.

Mums laikam ir tāda slimība, ka tiem, kas strādā ar naudu, tā ir nacionāla slimība, tā vienmēr pielīp pie pirkstiem un pēc tam kaut kur pazūd, un nevar viņu vairs atrast. Un nevar piedzīt vairs, un pat vainīgos nevaram atrast. Tur ir tā mūsu nelaime. Un tāpēc laikam Ministru prezidents ir nolēmis, ka, nu, zodziet paši no sevis labākā gadījumā, ja neprotat citādi, bet nezagsim svešu naudu. Varbūt tas ir pareizi. Grūti to pateikt, bet labu tas mums neko nedos. Un tāpēc mēs skopuļa kārtā ilgi būsim nabagi un nekad uz priekšu netiksim.

Nesen valdības galva teica, ka vienam bērnam divi dupši ir par daudz. Citiem vārdiem — ka mums ir par daudz ministriju, par daudz resoru un visādu iestāžu, kas noēd budžeta naudu. Un tas ir tiesa. Viņš solīja, ka taisīs radikālas pārmaiņas, samazinās valsts izdevumus un tā tālāk. Galu galā rezultātā nekas nav izdarīts un nekas nav mainīts. Un nav mainīts laikam tikai tāpēc... ne jau tāpēc, ka premjerministrs nesaprot, ka tas ir vajadzīgs, bet viņš vienkārši nevar, jo mums ir koalīcijas valdība, tātad partiju valdība, partiju diktāts, un esiet tik laipni — katra partija pieprasa sev zināmu skaitu ministru, un nevaram mēs viņus samazināt. Mēs nekādi nevaram sadalīt, teiksim, piecas partijas, nekādi nevar sadalīt, ja būtu 9 ministri mums tikai. Nu neiznāk viens vesels vienam. (Starpsauciens no zāles: “Pusministrs.”) Bet, ja mums būtu ministri bezpartejiskie, nevis neprašas, kas šinī savā nozarē nekā neprot, bet bezpartejiskie speciālisti, tad varētu varbūt sadalīt viņus vienkārši, arī ja nedalās veselos skaitļos, arī pa daļām. Tā mums iznāk, ka jātur visa šī armija. Viņus ir jāapmaksā. Viņus ir jābaro. Viņus ir jāapsilda, jāapgādā ar mašīnām. Un es taisni domāju, ka sen laiks mums būtu nu radikāli šos valsts līdzekļus nešķiest, samazināt ministriju skaitu un arī personāla skaitu šajās ministrijās. Un sevišķi izdevumus tieši centrālo ministrijas aparātu uzturēšanai.

Mums Saeimā ir tāpat kā valdībā. Ja tikai kāds ir drusku kaut cik augstāk par parasto ierindas, viņam jau ir limuzīns, un viņš brauc uz mājām pie radiem, un tā tālāk uz priekšu un atpakaļ braukā. Un tanī pašā laikā, cik es zinu, no Latgales mēs te, seši deputāti, braucam un kratāmies ar vilcieniem no Zilupes, kas nāk un no Daugavpils četras, piecas stundas uz turieni un piecas stundas atpakaļ. Un nekas nenotiek. Esam dzīvi. Bet tepat Rīgā un Jūrmalā, kur dzīvo visa lielā masa to ierēdņu, viņi brauc ar “mersedesiem”. Tanī pat laikā sabiedriskais transports kursē un darbojas. Un man liekas, ka no vilciena un no tramvaja logiem pasaule izskatās daudz citādāka nekā izskatās caur limuzīna logiem, un, ja vēl tie ir aizēnoti, tad tā pasaule pavisam citāda izskatās. Es domāju, ja šie vīri brauktu... arī pabrauktu ar vilcieniem un tramvajiem, drusku citādi redzētu, kāda tā pasaule. Nebūt tik rožainā gaismā tā neizskatītos.

Tagad pie šīs pašas izdevumu samazināšanas. Es nevaru saprast un neredzu, kādu produkciju mums dod, teiksim, Vides un reģionālās attīstības ministrija. Kādēļ tā ir vajadzīga? Kādu produkciju mums dod Eiropas lietu ministrija? Eiropas lietu komisija? Latvijas attīstības aģentūra? Centrālā zemes komisija? Daždažādi biroji, iestādes, aģentūras. Es pat domāju, ka Šķēles kungam viņi visi nav ne pazīstami, ne arī... Es arī viņus visus nekādi nevaru... Es nezinu, ar ko viņi nodarbojas. Es domāju, ka visus šos sen vajadzētu likvidēt un to naudu pagriezt mērķdotācijām, mērķprogrammām. Un samazināt cilvēku skaitu. Kāpēc mums ir vajadzīgs pašvaldību valsts ministrs? Citi valsts ministri? Es piekrītu, meža ministrs mums ir vajadzīgs, veselības valsts ministrs, nu, ir vajadzīgs, tie ir speciālisti, ir vajadzīgi. Bet tāpēc mums valsts ministri tādos jautājumos, kuros nav viņi vajadzīgi? Nu tur taču varam mēs ekonomēt miljonu. Un, kā jau teicu, ar visu šo apgādi, ja mēs drusku piegrieztu, mazāk tērētu Saeima spodrināšanai, balsināšanai, Latvijas tēla veidošanai un tā tālāk un tā tālāk, tad es domāju, ministrijas varētu atlicināt arī pie bezdeficīta budžeta kaut ko veselībai, izglītībai, daudz vairāk būtu.

Nu bet par to daudz runāja jau un pareizi runāja te Zelgalvja kungs, un pareizi teica, ka inflācija tomēr pretēji Šķēles kunga apgalvojumam nav tikai atkarīga no budžeta deficīta vai bezdeficīta. Nav. Tā ir tikai tāda ļoti maza daļa no tā. Teiksim, saldo, negatīvais saldo tirdzniecībā, nu, bez šaubām, tas iespaido. Un mums negatīvais saldo, jūs paši zināt, kāds.

Jau šodien atkal parādās raksti, ka mums ieiet... benzīns, alkohols un tā tālāk bez nodokļiem, bez... nu kontrabanda nāk iekšā, jau benzīns, tīrais benzīns 30—40 procenti nāk kontrabandā. Kāpēc mēs nevaram galu galu nokārtot, lai iekasētu akcīzes nodokli, ievedmuitu? Vai mēs nevaram šeit ekonomēt? Vai mēs nevaram šeit kaut ko darīt?

Un vēl viena lieta, kas ir vissāpīgākā, un tas, manuprāt, prasa atrisinājumu momentā, tā ir lauksaimniecība, kura jau tagad ir tiktāl nogājusi, ka nu vairs... ir pagrimusi, un vēl ar Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu vēl pasliktinās. Un kad pienāks tie visi nodokļi, ko mums jau šodien nosauca, un vēl nodoklis transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšanā, nu, tad vairs nav kur iet. Un visā šajā kopumā ir vēl viena sāpīga lieta un problēma, tā ir reģiona problēma, tā ir Latgales problēma. Jūs paskataties pagājušā gada budžetā, šāgada budžetā tieši Latgale ir tas apgabals, kur netiek izdalītas pietiekoši ne investīcijas, ne mērķprogrammas, ne dotācijas un tā tālāk. Salīdziniet jūs šodien Zemgales zemnieku stāvokli ar Latgales zemnieka stāvokli kaut vai, un tas ir pierādāms, tie ir skaitļi. Ja Zemgalē zemes auglība šodien, dabiskā zemes auglība, neko neieliekot, ir 30 centneri, tad Latgalē ar 28—29 ballēm hektārā tā ir 15 centneri. Tas nozīmē, ka Zemgales zemnieks saņem no viena hektāra, audzējot graudus vai arī tehniskās kultūras, divreiz vairāk nekā Latgales zemnieks pie tām pašām izmaksām un tā paša ieliktā darba daudzuma. Un tagad mums, Latgales zemniekiem, ir iedalīts izlīdzināšanas fondā — 1 hektārs graudaugu — 9 lati, ja šodien maksā labības iepircēji 10 latus vidēji...

Sēdes vadītājs. Staša kungs, nu arī jau 15 minūtes ir pagājušas diemžēl. 15 minūtes ir pagājušas. Nu, vai kolēģi piekrīt, ka Staša kungs vēl turpina? Jābalso. Cik jums, Staša kungs, vajag? (Starpsauciens no zāles: “Pietiek!”) Jūs neesat pieteicies uz otrreizēju runāšanu. Paldies! Līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Nākamajam jārunā ir deputātam Dobelim. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pēc pārtraukuma.”) Tātad pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi, tiek paziņots pārtraukums līdz pulksten 15.30. Atvainojiet! Paziņojums Indulim Bērziņam, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas, es jūs lūdzu, es ceru, ne uz ilgu komisijas sēdi, šeit, Sarkanajā zālē, nevis nākamajā, bet aiznākamajā zālē, tūdaļ pēc pārtraukuma pasludināšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl, cienījamie kolēģi, pirms reģistrācijas paziņoju, ka pulksten 15.00 būs Prezidija sēde. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 93 deputāti. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas plenārsēžu zālē! Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumu — likumprojektu par valsts budžetu 1997.gadam. Runās Juris Dobelis, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tā skaistā ideja par bezdeficīta budžetu jau, protams, nav kā tāda apspriežama. Vienīgi šeit varētu izteikt zināmas pārdomas par šo sataisīto ieņēmumu daļu. Bet tas ir atsevišķs un plašs jautājums. Es gribētu nedaudz pieskarties, piemēram, jautājumam par attieksmi pret šī budžeta projekta tapšanu. Un, vērojot šo attieksmi, man tomēr nāk prātā divas parunas. Viena tomēr ir kaut kur zemapziņā: “Kamēr būs auni, tikmēr būs arī cirpēji.” Un otra ir, atceroties viena daiļdarba vārdus un tos nedaudz pārtaisot, ka mēs gribam taisīt vienu lielu eksperimentu, un jūs visi mums varētu šinī darbā palīdzēt. Jo, redziet, līdz pat pēdējam brīdim nebija jau nekādas skaidrības šajā budžeta projektā. Un ja var runāt, ka pagājušajā gadā, jā, tiešām, laika nebija, un varēja to saprast un attaisnot, tad nu šogad nekādu attaisnojumu tam es saskatīt nevaru. Un tāpēc tomēr nerunāsim par nopietnu darbu pie šī projekta. Diemžēl Ministru kabinets kā tāds arī nopietni nav izskatījis šo projektu. To ir radījuši tikai daži ierēdņi. Un es to tomēr lūgtu iegaumēt, un tas tomēr neliecina par ārkārtīgi lielo atbildības sajūtu, ar kuru vajadzētu pie šī projekta strādāt. To mēs arī esam konstatējuši, piemēram, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs, kad pat uz pēdējo sēdi mēs nesaņēmām Iekšlietu ministrijai paredzēto līdzekļu izvērstu apskatu. Nerunājot par to, ka robežapsardzības funkcijas, kuras līdz šī gada beigām ir jāpārdala vismaz, nav vispār apskatīts budžetā. Nav neviens lats paredzēts tieši šai te pāriešanai no vienas ministrijas otrā.

Nu varbūt tagad dažas zināmas lietas parunāsim par to. Protams, tas nākotnes skats ir rožains. Kaut kad, pēc vairākiem gadiem, bet varbūt paskatieties likumu “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”. Cienījamie deputāti, varbūt jūs neredzat, ko mēs taisāmies uzkraut uz pašvaldību pleciem. 13.pants, kurš tur bija, nu vēl pagaidām ir, un saucas “Atvieglojumi maksātājam”. Tas jau praktiski pazūd, un tas nozīmē, ka visi šie atvieglojumi gan par nepilngadīgu bērnu, gan par nestrādājošu laulāto, vecākiem, vecvecākiem un par daudz ko citu – viņu vairs nebūs, šo atvieglojumu. Bet pasakiet, lūdzu, uz kurieni tad ies šie cilvēki? Šie cilvēki ies pie pašvaldību darbiniekiem. Un tur atkal parādīsies sociālā aprūpe un viss kas cits. Gar to nebūs nekādas daļas valdības ierēdņiem. Un to es lūgtu saprast, kad mēs tālāk runāsim par to, kas vēl skars pašvaldības. Jā, mēs jau varam runāt, ka pašvaldību fondos ir daudz neskaidrību un nesaprašanas. Un gadiem ilgi tā ir bijis. Neviens jau neliedz ieviest tur zināmu skaidrību. Un tāpēc ļoti vienkārši ir palielināt ministriju un iestāžu izdevumus, un pamatīgi palielināt — par 27 procentiem, un tikpat vienkārši ir pašvaldību budžetu īpatsvaru samazināt par 4,6 procentiem. Un tagad interesanti — valdība pārņem daļu no pašvaldību funkcijām veselības aprūpes finansēšanā. Bet vai jūs nesaprotat, ka daļa no šīs aprūpes, vienalga, paliks pašvaldību pārziņā? Tīri saimnieciskā darbība — ēkas, to uzturēšana, visa šī kopšana. To jau neuzņemsies valdība. Tas paliks uz pašvaldību pleciem. Nekur tas nav atrunāts.

Protams, tālāk runāsim par šo īpašo attieksmi par izlīdzināšanas fondu. Galu galā ne jau velti ir šie protesti. Un ne jau velti ir šīs iesūtītās dažāda satura vēstules. Un tomēr es gribētu atgādināt likumu “Par pašvaldību budžetiem” 21.panta otro daļu. Ir taču tā jāzina, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka dotācijas un mērķa dotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteikta uzdevuma izpildei, nav pašvaldību izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa. Nu tas taču ir pateikts skaidrāk par skaidru. Un tāpēc diezgan miglaini izskatās šī te tālākā pašvaldību darbība jautājumā, kas skar šo te izglītības darbinieku nodrošināšanu. Un es varbūt pievērsīšu vēl vienam faktam jūsu uzmanību. Nu pieņemsim, ka kaut kādā veidā tiks atrisināts ar kaut kādiem tarifiem šis te jautājums par izglītības darbinieku nodrošināšanu. Bet, cienītie kolēģi, kur paliks pārējās pašvaldību funkcijas? No kurienes viņi tās varēs pildīt? Par kādiem līdzekļiem? Kaut vai ielu apgaismošana, sabiedriskā transporta nodrošināšana, pilsētas sakopšana, pilsētas ārējā izskata veidošana. Vai tad tam līdzekļi nav vajadzīgi? Un tagad paskatieties, lūdzu, budžetā un parādiet, no kurienes tur šie līdzekļi šodien ir dabūjami? Nav tur tādu iespēju. Šī runāšana jau ir tikai šinī brīdī, lai pievērstu cienīto budžeta sastādītāju uzmanību. Var jau būt, ka šīs uzmanības arī nav. Bet, jūs saprotat, ir ļoti jocīga sajūta, ka Saeimas deputātus rāda kā tādus ākstus televīzijā, radio, laikrakstos. Te it kā būtu salasījušies kaut kādi ampelmaņi un, kamēr tādus rāda, un tam tiek dots diezgan liels laiks dažādos raidījumos, tā — priekš skatītāju uzjautrināšanas, nopietni ierēdņi valdībā 24 stundas dienā ar karstiem pakaušiem strādā pie nopietna budžeta projekta. Lūk, tāds iespaids tiek radīts. Un tad atnāks kārtējais erceņģelis, un tas kaut ko risinās. Un, lūk, paņemot šo projektu un paņemot šos skaitļus, nebūt tāds iespaids nerodas. Es gribētu atgādināt. Tad, kad runājām par budžetu uz 1996.gadu, es labi atceros, ko Rīgā teica: “Tas būs izdzīvošanas budžets.” Izdzīvošanas. 1997.gadā tātad būs nomiršanas budžets, jo vairs izdzīvot nevarēs. Šis budžets vairs nenodrošina pat izdzīvošanu. Vai tiešām tas nav redzams?

Nedaudz pievērsiet, lūdzu, cienījamie valdības ierēdņi, uzmanību tam, ko jūs gribat darīt ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, kurš tik plaši tiek te apspriests. Man tikai gribētos saprast, vai vispār valdības ierēdnis zina, kas tas tāds ir. Jo jūs esat saņēmuši ne vienu reizi vien dokumentus. Un varbūt kā tādu piemēru dažas pretrunas tajā likumā, kas attiecas uz pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā. Tātad ir noteikts ar likumu pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritms. Ka pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozē, faktiskos iepriekšējā gada ieņēmumus reizinot ar koeficientu 131, un zemes nodokli — ar koeficientu 119. Bet taču, ja Rīgas iedzīvotāji ienākumu nodokļa faktiskos ieņēmumus reizina ar šo koeficientu, iegūst citu skaitli, nevis kāds ir izmantots. Un tas ir par 36 524 latiem vairāk, nekā nosaka likums. Lūk, tā! Es gribētu atgādināt, ka šī prognoze, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir ļoti svārstīgs mainīgais lielums. Un ja gada prognozi Rīgai noteiktu par 10 procentiem mazāku, pārējo nemainot, tad šīs Rīgas iemaksas izlīdzināšanas fondā samazinātos par 25 procentiem.

Tagad daži Rīgas aprēķini, kuri ir veikti pēc sistēmā ieejošās bāzes informācijas un likumā noteiktā detalizētā algoritma. Tiem bija jābūt šajā finansu izlīdzināšanas fondā 19 579 504 lati. Taču likuma pielikumā ir dots lielums par vairāk nekā 1,6 miljoniem lielāks. Un ja vēl pielabo šo neatbilstību ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozi, tad šī Rīgas iemaksa ir 19 miljoni ar pusi. Tātad vēl par kādiem 29 000 mazāk. Lūk, tā! Un tagad ir pieņēmums — vai nu šī likumprojekta pretrunas autori ir strādājuši apzināti, ko nu negribētos šodien vēl pieņemt pagaidām, bet jebkurā gadījumā gudri viņi nav bijuši. Tas parāda viņu absolūto nekompetenci šinī jautājumā. Un par aprēķina precizitāti neatbild Saeimas deputāti, atvainojiet lūdzu, lai te katrs Saeimas deputāts iepazītos ar visiem šiem skaitļiem, ar visu ieejošās informācijas daudzumu, kur viena pozīcija izsauc izmaiņas visā gala rezultātā, tas nav iespējams. Tātad ir jāatbild šiem likumprojekta iesniedzējiem. Un, redziet, kāpēc šāds izvērsums šinī brīdī. Vienkārši ir galīgi skaidrs, ka šī pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma ir diezgan miglaina pagaidām lielum lielajam vairumam no visiem. Un tā šodien dod iespēju nevis rūpēties par to, lai palielinātos ieņēmumi, bet otrādi — gaidīt dotācijas un nemaz nedomāt par tiešo ieņēmumu iekasēšanu. Jā, diemžēl, un tas tiks slēpts. Un līdz ar to pašvaldības ne tik daudz domās par nesamaksāto nodokļu iekasēšanu, cik nodarbosies ar visādiem bartera darījumiem. Un tie te nekur neparādīsies.

Lūk, kāpēc es to beigās pieminēju. Es nezinu, kādā veidā tālāk notiks darbs pie gatavošanās uz otro lasījumu, bet saprotiet, teikt, ka šis ir sastādīts nopietni, man ir ļoti grūti. Ļoti grūti. Nu vai tiešām mēs nevaram atklātāk runāt? Viena lieta ir rožainais ceļš uz gaišo nākotni, bezdeficīta budžets, par kuru teorētiski neviens nestrīdas un otrs — ārkārtīgi paviršais dažu ierēdņu darbs, kurš ir radījis, lūk, šo situāciju. Tā ka te uz otro lasījumu ir, nezinu, kāds darbs jāiegulda, diemžēl tas darbs galvenokārt tagad attieksies uz iekšējo pārdalīšanu, kas nebūt nav tas labākais variants. Paldies!

Sēdes vadītājs. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu dokumentu, kurā ierosina saskaņā ar Saeimas kārtības rulli samazināt debašu laiku pirmajā uzstāšanās reizē līdz piecām minūtēm un otrajā — līdz divām minūtēm, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 1997. gadam” pirmajā lasījumā. “Par” vai “pret” šo iesniegumu runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret iesniegto dokumentu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 18, atturas — 12. Pieņemts. Nākamais runās Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Celmiņš (DPS). Godātais Ministru prezident! Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribu rosināt jūs padomāt par to, vai šajos ekonomiskajos apstākļos, kādos ir nonākusi Latvijas valsts, vispār ir iespējams sastādīt daudzmaz normālu budžetu? Un tuvāk iepazīstoties ar šo konkrēto budžeta projektu, kas mums ir nodots, esmu nācis pie secinājuma, ka nākošajā gadā neuzlabosies dzīves līmenis nevienam strādājošajam, kuri tiks finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta.

Ministru prezidents daudz runāja par pozitīvo efektu, ko dos inflācijas samazināšanās. Es piekrītu, inflācijas samazināšanās rezultātā iedzīvotāju dzīves līmenis 1997. gadā kritīsies procentuāli mazāk nekā šajā 1996. gadā, bet tas tomēr kritīsies, jo inflācija, kaut mazāka, bet būs. Bet vai turpmāka dzīves līmeņa krišanās nenovedīs tautu zem tās sarkanās līnijas, kur izbeidzas reālās iespējas izdzīvot, zem sarkanās līnijas, kur beidzas tautas pacietības mērs? Tomēr valdība ir izvēlējusies šādu soli. Manuprāt, ļoti nopietni riskējot. Mēs varam nonākt pie tādas situācijas, ka šeit apkārt Saeimas ēkai un apkārt Ministru kabinetam būs jāceļ barikādes, lai pasargātos no pašu tautas, līdzīgi kā 1991. gadā cēlām barikādes, lai pasargātos no omoniešu uzbrukumiem.

Kaut gan bija arī cita iespēja. Bija iespēja uz bezdeficīta budžetu pāriet pakāpeniskāk, elastīgāk, darot to nevis viena gada laikā, bet gan divu līdz trīs gadu laikā, kā tas bija paredzēts valdības deklarācijā. Tomēr es respektēju Ministru prezidenta un valdības tiesības uzdrīkstēties un uzņemties atbildību. Tāpēc šobrīd ir jāuzsāk nopietns darbs pie priekšlikumu, labojumu sagatavošanas un iesniegšanas, kā arī pie likumprojektu sagatavošanas.

Mani personīgi īpaši satrauc situācija Latvijas izglītības sistēmā, par ko šeit jau ļoti daudz runāju. Un, nenoliedzot reformas nepieciešamību izglītības sistēmā, es tomēr nevaru piekrist tam, ka skolotāju darba alga tiek novadīta pašvaldībām šinī Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas jau tagad ir pustukšs un ar parādiem. Un ir skaidri jānovada šī darba alga kā mērķa dotācija, kam, es ceru, piekritīs lielākā daļa deputātu, un lai skaidri parādās, kāds ir tas cipars, cik lielu summu mēs novadām skolotājiem kā darba algu, jo šobrīd mēs varam prognozēt, ka samazinājums ir apmēram par 10 miljoniem latu. Ja tāds nav, tad arī šajā mērķdotācijā tas parādīsies.

Tanī pašā laikā mēs daudz runājam par skolu optimizāciju. Kādreiz, es atceros, bija tāds periods, kad masveidīgi Latvijā tika likvidētas mazās skoliņas. Tas bija periods no 1940. gada līdz pat astoņdesmito gadu vidum. Pēc tam, pateicoties Tautas frontes entuziasmam, mēs uzsākām šo mazo skoliņu atjaunošanas centienus. Kā nu kurā rajonā, citur — divas, citur — četras, citur — pat sešas izdevās atjaunot. Un tagad atkal zem vārda “optimizācija” mēs centīsimies šīs skoliņas samazināt. Es nevaru piekrist un atbalstīt šādu politiku kā politisku kursu, kaut gan es neizslēdzu iespēju, ka urbanizācijas procesa rezultātā veidosies mums apdzīvotas vietas, kur iedzīvotāju skaits samazināsies tik daudz, ka skola varbūt būs jālikvidē, bet tie būs atsevišķi gadījumi, un tie ir jāuzskata par atsevišķiem gadījumiem, nevis par optimizācijas politiku kopumā.

Vēl mani satrauc arī tas fakts, ka zinātnei mums tiek atvēlēti šobrīd apmēram pieci dolāri, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, kas ir viszemākais līmenis Eiropā. Un, ja mums šodien ir Ministru prezidents, kurš prot rēķināt, prognozēt, taupīt, pārvaldīt, tad man gribētos, lai mums vienlaicīgi būtu arī Ministru prezidents, kurš pēc sava domāšanas veida, pēc savas filozofijas ir arī apgaismotājs. Un atcerēsimies kaut vai ar skatu atpakaļ vēsturē. Visi tie politiķi, kas ir guvuši panākumus ar merkantilisma politiku, kaut vai mūsu pašu Latvijā — hercogs Jēkabs, tas pats Kārlis Ulmanis, cik skolas nav atvēris Kārlis Ulmanis...

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, piecas minūtes diemžēl jau ir pagājušas.

J.Celmiņš. Tātad es rosinu jūs visus padomāt pie šī jautājuma. Mēs negūsim panākumus ekonomikā, ja mēs apcirpsim izglītību, zinātni, kultūru.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Budžeta apstiprināšana — tā tiešām nav patīkama procedūra, jo pateikt neko labu nevar, un parasti runā tie, kuri nav apmierināti, bet tie, kuri it kā varētu kaut ko teikt, tie stāv klusu, lai viņiem kāds neiedomājas pēc tam atņemt to pašu mazumiņu.

Tā kā es esmu tribīnē, tad acīmredzot tāpēc, lai tomēr runātu galvenokārt par tām lietām, kas mani uztrauc un kas, manuprāt, nav sakārtotas šajā te budžeta projektā.

Un, pirmkārt, tas ir tas pats, ko es teicu pagājušajā gadā,— recidīvisms, un es teikšu, pat hronisks recidīvisms, jo likuma “Par pašvaldībām” 86. pants ir pārkāpts jau otro gadu pēc kārtas. Pie kam, ja pagājušajā gadā mēs tādu apšaubāmas kvalitātes varbūt protokolu kaut kur pa gabalu redzējām, tad šobrīd nav runa tikai par vienu likumu, bet, kā jūs redzējāt, ir veseli 20 likumprojekti, par kuriem mums šobrīd aicina piemiegt acis un nobalsot pirmajā lasījumā. Mani gan izbrīna, ka starp šiem 20 likumprojektiem nav tāds likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, un loģiski būtu, ja tiek piedāvātas izmaiņas pārkārtot attiecības veselības aizsardzībā starp pašvaldībām un Labklājības ministriju, arī likumā “Par pašvaldībām” attiecīgajām izmaiņām vajadzētu būt, vismaz šie divi likumprojekti pietrūkst.

Ja mērām iesniegto dokumentu kilogramos un salīdzinām tos ar kilogramiem iepriekšējā gadā, tad nepārprotami par labu runā šī gada projekts. Taču, ja mēģinām palasīt, kas ir šajos projektos un grāmatās ierakstīts, tad, piemēram, programma, kas ir saistīta ar pašvaldību pārraudzību, cita starpā, kur ir trīs punkti — viens par pašvaldību optimizāciju, ir teikts, ka turpmāk valsts un attiecīgo struktūru centieni tiks virzīti, lai sekmētu valsts pārvaldes decentralizāciju un palielinātu pašvaldību lomu valsts pārvaldē. Ja paskatāmies uz to cilvēku skaitu, kas šodien pulcējās pie Saeimas nama, varbūt tā zināmā mērā ciniski var teikt, ka pašvaldību loma ir diezgan liela, jo vismaz viņi ir uz Rīgu atbraukuši. Un tas ir klajā pretrunā ar tiem pašiem skaitļiem, kas ir ierakstīti paskaidrojuma 41. punktā... 41. lapaspusē, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka pašvaldību kopbudžeta procents samazinās no 21 uz 17 procentiem. Šie skaitļi pilnīgi precīzi izsaka, kāda ir centralizācijas pakāpe, ja salīdzinām to ar iepriekšējo gadu. Bet šie skaitļi absolūti neko nepasaka par to, cik lielā mērā tās pašas apcirptās pašvaldību funkcijas tiks finansētas. Lai salīdzinātu pašvaldību iespējas, tā analīze, kas ir dota šobrīd paskaidrojumos, ir nepietiekoša. Un te ir jāņem vērā strukturālie pārkārtojumi, kas notikuši gan izglītībā, gan veselības aizsardzībā. Es pēc saviem aprēķiniem esmu izdarījis analīzi, kura liecina, ka visoptimistiskākajā gadījumā, ja tiek izpildīti šie 243 miljoni, kā ir rakstīts paskaidrojumos, pašvaldību budžeta izpilde šajā gadā, tad labākajā gadījumā vismaz piecu miljonu deficīts paliek, salīdzinot tās funkcijas, kas vēl ir palikušas pašvaldību rīcībā, ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē to un tikai to, ka principā, ja skolotāju algas paliks iepriekšējā gada līmenī, tātad šeit ne par kādu pieaugumu mēs nevaram runāt, tad pašvaldību, tā dēļ, ko pašvaldības var savā pārziņā ņemt, tiks samazināts ne mazāk kā par šiem pieciem miljoniem. Bet, ja tiks izpildītas prasības mehāniski par mērķdotāciju piešķiršanu skolotājiem, tādā gadījumā šī pašvaldību, teiksim, daļa, kas paliek pašvaldību pārziņā, samazināsies vēl lielākā skaitā.

Vēl es gribu vērst jūsu uzmanību tam, ka ir, protams, pozitīvais. Un šis pozitīvais ir veselības aizsardzība. 28,4 procentus paņemtu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nost, pieliktu vēl 9,2 miljonus klāt, un, ja šī daļa būtu palikusi pašvaldību pārziņā, es varu galvot, ka nekādi 9,2 miljoni šajā finansējumā neparādītos.

Sēdes vadītājs. Bunkša kungs, arī jums atvēlētās piecas minūtes ir pagājušas.

J.Bunkšs. Līdz ar to, teiksim, es nobeidzot gribu teikt tikai to, ka es neesmu pravietis, man grūti pateikt, kā uz priekšu šīs lietas risināsies, bet katrā gadījumā tā situācija, ka šīs 100 gudrākās galvas pāris dienu laikā ir spiestas iepazīties ar šiem milzīgajiem toleantiem un ka šīs sarunas ar sabiedrību un ar skolotājiem, un pašvaldībām nav bijušas sekmīgas, tas veicina tikai to, ka pirmajā lasījumā tīri emocionālu apsvērumu dēļ kādas balsis šā projekta atbalstīšanai atkritīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Kazāks (TKL). Augsti godātais prezidenta kungs, premjerministra kungs, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es neesmu šodien vēl dzirdējis nevienu jautājumu un nevienu uzstāšanos par Satiksmes ministriju. Tāpēc es atļaušos ar jūsu atļauju nedaudz pieskarties arī šai problēmai. Kā zināms, Satiksmes ministrijā ietilpst gan autoceļi, gan gaisa ceļi, jūras ceļi un arī dzelzceļš, kā arī pasta un telekomunikāciju pakalpojumi. Izpētot valsts budžetu 1997.gadam, nedaudz jāšaubās par šīs ministrijas precīzo darba stilu. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs svarīgās un, teiksim, arī lielākās tautsaimniecības ministrijas budžets brīvi iekļauts uz divām lappusēm. Te var atrast gan nozares vadības programmu, autoceļu programmu, iemaksas starptautiskajās organizācijās, starptautisko telekomunikāciju organizāciju, Vispasaules pasta savienību, starptautiskās civilās aviācijas organizāciju, Eiropas Transporta ministrijas konferenci, Eiropas pasta un telekomunikāciju konferenci, Eiropas pasta savienību, transports un programmas, autoceļi, Latvijas ostu attīstības programmu fonds. Nekur nav dzirdams neviena vārda par dzelzceļu. Visas šīs programmas un fondi ir vajadzīgi, bet kur palicis mūsu ļoti cienījamais dzelzceļš? Transporta programma, kurā vajadzētu iekļaut arī šo svarīgo tautsaimniecības nozari, nav. Vai tad Latvijā dzelzceļu vispār nav? Vai jau visas sliedes ir novāktas un par metāllūžņu cenu iztirgotas un aizvestas uz Rietumiem?

Bet tagad ņemam otru grāmatu, kurā skaidri un gaiši ir rakstīts: Satiksmes ministrija. Valsts budžeta projekts 1997.gadam. Sadalījumā pa programmām. Grāmata pabieza, sastāv no 120 lapām. Un pilna ar dažādām programmām un cipariem. Bet par dzelzceļu atkal nekā nav, ja neskaita valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pirmsskolas bērnu iestādes, kurām atvēlētas piecas lappuses. Konkrēti — no 61. līdz 65.lappusei. Jā, pirmsskolas bērnu iestādes ir ļoti vajadzīgas, jo bērnos ir mūsu nākotne. Kā mēs viņus audzināsim un skolosim, tāda arī būs mūsu nākotnes valsts.

Pētot šo nodaļu, redzam, ka 1997.gadam nav iedalīts ne santīms šai bērnu programmai. Un apjautājot valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbiniekus, ir dzirdams, zināms, ka šo sektoru, kā arī visus bērnudārzus valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” 1997.gadā likvidē. Tad kāpēc vajadzēja vispār šīs lapas iekļaut?

Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijas valsts budžetā 1997.gadam dzelzceļa tēmai vieta un nauda nav atradusies. Ja 1996.gada budžets tika sastādīts uz apmēram 200 lappusēm, tad šogad iztērēts nedaudz vairāk papīra un cilvēku darba spēka, bet sakarības un atdeve no tā ir tikai “čika” vērtībā. Jā, tā varētu būt arī taktika, sakot, re, kā mēs esam strādājuši! Kāda papīru un programmu kaudze! Bet kāds labums no tā? Šī ļoti svarīgā tautsaimniecības nozare kā dzelzceļš šajā papīru gūzmā vispār ir aizmirsts. Zinot samilzušās problēmas valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš”, manuprāt, dzelzceļš ir jāstāda pirmajā vietā, jo dzelzceļš aprūpē gan kravu pārvadājumus, gan arī pasažieru pārvadājumus. Un visā pasaulē šos pasažieru pārvadājumus dotē no valsts budžeta. Savukārt mēs izliekamies, ka mums šāds transporta veids neeksistē. Vai, precīzāk sakot, esam kā mazu kucēnu iesvieduši upē, lai ķepurojas, kā pats prot. Nē! Ar šādām metodēm mēs šo tautsaimniecības nozari tikai sagrausim. Tāpat kā tas jau ir izdarīts ar Latvijas rūpniecību un zemniecību. Iesaku budžeta pieņemšanu noraidīt, to atdot atpakaļ Ministru kabinetam un ministrijai tālākai, labākai izstrādei un atgriezties pie tā izskatīšanas pēc apmēram divām, trīs nedēļām, dodot vispirms ar to rūpīgi iepazīties frakcijām un komisijām. Un tagad, redzot, ka laika vairāk nav, man ir divas vēstules, viena ir no dzelzceļa arodbiedrības, otra ir no Latvijas pašvaldību savienības. Un te stāv balts uz melna rakstīts...

Sēdes vadītājs. Kazāka kungs, piecas minūtes diemžēl ir pagājušas...

J.Kazāks. Vēl divas minūtes papildus.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt, ka Kazāka kungs turpina runāt? Kazāka kungs, otro reizi jūs esat pieteicies, pēc tam rindas kārtībā jūs saņemsit vārdu, bet tagad diemžēl piecas minūtes ir pagājušas un tā kā daļa deputātu protestē... Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Visi augsti godātie visapkārt! Pilnīgi saprotams un neapgāžams ir tas, ka budžets ir jāpieņem.

Otrais postulāts. Ir jāpieņem bezdeficīta budžets. Es balsošu par bezdeficīta budžetu. Mūsu premjerministrs un nu jau vienlaikus arī finansu ministrs mums to ir gaiši un uzskatāmi pierādījis un ceturtdienas pēcpusdienā ar grafikām un līknēm to demonstrējis. Jā, 1997.gada programma šogad ir par veselu kārtu augstākā sagatavotības pakāpē nekā pagājušajā gadā sasteigtā. Bet pie premjerministra ceturtdien demonstrētajām bezdeficīta budžeta ekonomiskajām un finansu diagrammām un tabulām iztrūka ļoti ļoti būtiskas diagrammas, piemēram, diagramma, kas parādītu, kā palielinās latviešu izmiršana, kā samazinās bērnu dzimstība. Būtu bijis labi, ja līdzās valsts finansiālā stāvokļa kāpuma diagrammām redzētu arī tādu diagrammu, kur attēlotu trūcīgā un vidējā iedzīvotāja pirktspēju, kā arī diagrammas par iedzīvotāju un latviešu, es uzsveru — iedzīvotāju un latviešu, veselības stāvokli. Viņu cerību un bezcerību diagrammas. Diagramma, kas attainotu, cik daudz cilvēku dzīvo izsalkuši, cik daudz bērnu vakarā iet gulēt nepaēduši. Kā pieaug klaiņojošo bērnu skaits, kāda ir tautas patriotisma un tautas garastāvokļa līkne. Lūk, pie šī straujā bezdeficīta budžeta ir jāredz un jāzina, un jāsaprot arī šāda rakstura līknes.

Un tomēr. Es uzskatu, ka mēs varam un mums vajag pieņemt bezdeficīta budžetu, ja vien valdība būs godīga, pratīs kaunu un žēlos mazo reņģu ēdāju cilvēku.

Augsti godātie kungi deputāti! Un dažas kundzes šajā Saeimā! Un augsti godātais prezidenta kungs! Augsti godātais premjerministra kungs! Klātesošie valdības ministri! Man nav saprotama elementāra lieta: kāpēc jaunajam bezdeficīta budžetam iztrūkstošos miljonus jūs plānojat izspiest no trūcīgās, godīgās tautas daļas. No tiem, kas, uz deguna krizdami, gandrīz četrrāpus vilkdami brīvās Latvijas goda pilsoņa nastu, tomēr maksā visus nodokļus, tomēr laikus samaksā par dzīvokļa īri, siltumu, elektrību. Kāpēc mēs, deputāti, kāpēc jūs, valdības vīri, nepūlaties un vāji plānojat saņemt naudu no tiem bagātniekiem, kas nodokļus nemaksā pavisam, kas nemaksā parādus gadiem ilgi par elektrību, dzīvokli, īri, siltumu. Un patiesība izrādās tiešām tāda, ka galvenie īres nemaksātāji nav vis nabadzīgie pensionāri, bet gan labāk situētie.

Kāpēc jūs joprojām pieļaujat spirta un cigarešu kontrabandu? Kāpēc netiek izdarīts statistiskais pētījums, kāda ir to cilvēku daļa, kas savu darba algu saņem aploksnēs, jeb precīzāk, cik tas ir miljonos un procentos no plānotā valsts budžeta? Eksperti ir vērtējuši šo daļu tas ir 30 līdz 40 procenti. Tad, ja no ēnu ekonomikas mēs dabūtu kaut vai nelielu daļu, visi bezdeficīta moku jautājumi atrisinātos ar lielu uzviju.

Visās malās, visādos veidos, visādos līmeņos notiek nekaunīga zagšana un Latvijas valsts izlaupīšana. Šīs izlaupīšanas ierobežošanā ir jāmeklē trūkstošie miljoni bezdeficīta budžetam. Dzīvajā dabā starp parazītiem un viņa saimnieku pastāv zināms saprātīgs līdzsvars. Saprātīgi noregulētā sistēmā saimnieks — parazīts pēdējie nekad pilnīgi neiznīcina savu saimnieku. Jo pretējā gadījumā arī viņi ietu bojā. Tāpēc es gribu vērsties pie visiem lielbagātniekiem, ne pie viņu sirdsapziņas, bet pie viņu pragmatiskā prāta ar šādu aicinājumu...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, arī jums atvēlētās piecas minūtes ir pagājušas... (Starpsauciens no zāles: “Jābalso!”)

G.Eniņš. Zagsim drusku mazāk! Tad jums tas atmaksāsies! Paldies! Es esmu iesniedzis otrreiz...

Sēdes vadītājs. Jūs saņemsit iesniegšanas secībā vārdu otru reizi uz divām minūtēm.

G.Eniņš. Tādā gadījumā es vēršos ar lūgumu man šīs divas minūtes atļaut tūlīt... Nu minūti man var iedot?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja Eniņa kungs turpina runāt? Neviens neiebilst? (Starpsauciens no zāles: “Vienu minūti!”) Lūdzu, Eniņa kungs, viena minūte!

G.Eniņš. Paldies! Ja izmirs tauta pavisam, tad jums nebūs vairāk no kā iegūt savus ienākumus un nebūs taču arī vēlētāju, kas jūs ievēlēs nākamajā Saeimā un pašvaldībās. Ar vislielāko nopietnību es vēršos pie mūsu enerģiskā un spēcīgā premjerministra un finansu ministra. Ar nākamo budžetu vajag lauzt to mehānismu, ka trūkstošo naudu bezdeficīta budžetam meklējam no nabadzīgajiem, godīgajiem muļķīšiem — nodokļu maksātājiem, bet nevēršamies pie gudrajiem, bagātajiem, lai arī uz viņu pleciem gultos Latvijas budžets. Nepabeidzis savu šo runas daļu, es vēršos pie premjerministra. Viņš minēja, ka visādos posteņos budžets ir palielināts vairāk vai mazāk. Bet diemžēl, jā, patiešām, visur ir palielināts, bet, izņemot kultūru, kur ir kādi pieci procenti samazinājums...

Sēdes vadītājs. Arī šī minūte, Eniņa kungs, ir pagājusi. (Zālē troksnis.)

G.Eniņš. Žēl.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar 15 deputātu parakstiem, kurā ierosina pulksten 17.00 pārtraukt 7.oktobra ārkārtas sēdi un turpināt to 10.oktobrī pulksten 9.00. “Par” vai “pret” šo iesniegumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 15 deputātu parakstīto iesniegumu šajā jautājumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 30, atturas — 13. Šis priekšlikums nav pieņemts. Runās Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Kolēģi! Tālavas sardzē un citur! Apskatot šo budžeta jautājumu, es saprotu, ka kodols ir iekšējs kopprodukts, it kā mēs varētu aizņemties pret iekšējo kopproduktu daudz vairāk, nekā mēs esam aizņēmušies, it kā trīs reizes vairāk. Ja iekšējais kopprodukts paliktu, kur viņš ir, bet tagad iekšējais kopprodukts apaļos ciparos ir 750 000 latu ražošanā, lauksaimniecībā, zvejniecībā un rūpniecībā. Un tur jau Šķēles kungs ir vismaz vienu trešo daļu licis zem sitiena, un es zinu, ka, teiksim, Sloka ir aiztaisīta, Ogre taisās ciet, un tur būs vēl zem sitiena. Bet pagaidām mums ir 750 000 tur. Un tas būs varbūs apmēram pasaules cenās, varbūt varētu reizināt ar divi. Pakalpojumi — 1 500 000 latu, tas laikam būs pasaules līmenī, tur ir vēstniecības, tūrisms un tā tālāk. Un tad ir tā bēdīgā daļa — sociālie izdevumi, izglītība, veselība, komunālie pakalpojumi — 450 000, un tie, ja būtu pasaules līmenī, tie jau būtu 30 reizes dārgāki. Mūsu kopprodukts ir uzrakstīts 11 miljonu latu mazāks, nekā viņš ir, un tāpat mūsu bezdeficīta budžets. Saprotiet, cik tālu Godmanis, Birkavs, Gailis un tagad Šķēle mūs ir novedis, kad mēs patiesībā finansējam uz mūsu apdrošinātās muguras 11 miljonu latu deficītu, un mums pat nav tas gods tos cilvēkus satikt un pateikt viņiem paldies. Mēs noliekam armijas viņam priekšā un braucam ar saviem foršiem limuzīniem. Kauns! Tagad jautājums ir, kā mēs varētu tikt no šīs bedres ārā. Mums solīja Šķēles kungs, kad viņš nāca un it kā bija mūsu kalps, pirms viņš kļuva par mūsu kungu, ka mēs sāksim veicināt ražošanu. Darīsim kaut ko, lai tas sāktu notikt. Es nezinu, lauki ir zem sitiena, Ogre taisās ciet, Sloka taisās ciet, Šķēles kungs, kas vēl taisīsies ciet? Saprotiet, mums tagad ir tā nežēlojamā lieta, kad mēs ar 750 000 latu ražojumu, kurš ir zem sitiena, mēģinām uz pasaules cenām, kādu 12 miljonu latu sociālo budžetu celt, tad mēs to nespējam, un mēs atstājam tos cilvēkus bešā, lai viņi vienkārši iet un mirst badā. Mums nav ekonomiskās koncepcijas, mums nav domas, kā mēs tur tiksim ārā, un neviena valdība tur nav nekā darījusi. Skat, Dilbas kungs smejas, viņa ražošana ir zem sitiena, bet tas viņam ir joks. Kauns, Dilbas kungs! Kā mēs celsim ražošanu, lai mēs varētu atļauties šitos sociālos, izglītības un veselības jautājumus risināt. Atbildes šajā budžetā nav. Tagad saprotiet, ja mēs iekšējo kopproduktu, ko mēs gribam septiņus gadus no šodienas panākt, ja mēs to izliktu uz pasaules cenām, tas būtu daudz daudz lielāks nekā tas, kur mēs tagad runājam, vismaz tāpēc, ka tā sociālā daļa būtu daudz lielāka, mums būtu it kā 40 procenti no tā aizdevuma spēja, lai darītu, ko mums vajag. Vēl viena lieta. Ne Finansu ministrija, ne Šķēles kungs māk rēķināt, jo, ja mums būtu, ja mēs sāktu maksāt sociālos izmaksājumus par pasaules cenām, mēs it kā izdotu 10 miljonus latu vairāk, bet, saprotiet, tas nebūtu 10 miljonu latu vairāk, jo tūlīt, kā tie 10 miljoni latu tiek izdoti, 1,8 miljoni latu nāktu atpakaļ PVN, tagad pat, ja tas cilvēks būtu tāds nelietis un pirktu ārzemēs mašīnu, atkal puse no palikušā, pāri 45 procentiem nāktu budžetā kā muita. Un šitā papildu nauda grozītos vienreiz un otrreiz. To, ko mēs izdotu, lai atvieglotu to stāvokli, ko mūsu pensionāri, skolotāji, veselības darbinieki, lai viņiem atvieglotu situāciju, manuprāt, ļoti maza daļa no tā paliktu kā īstais deficīts budžetā. Jo tā nauda griežas apkārt. Es Kreitusa kungam lūdzu, lai man iedod tos ciparus, es gribētu, pats ar tiem cipariem spēlējies Kanādā, citur, man vietējo ciparu nav, bet ar mūsu nodokļu sistēmu gandrīz visa tā nauda nāktu atpakaļ. Bet saprotiet to nežēlību, mums ir Repše un Gailis un citi likuši šito cilpu uz tautas, ja mēs tagad to cilpu palaistu un iztaisītu to šoku, ka mēs varētu sākt iekasēt to, ka mums ir jāmaksā sociālos nodokļus, tā būtu šoka ekonomija.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu laiks ir beidzies.

G.Valdmanis. Es domāju, ka Šķēles kunga laiks ir beidzies. (Zālē smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Man, protams, ir diezgan grūti uzstāties pēc tik spožas runas, diez vai es varēšu izraisīt tādus aplausus, bet es gribētu pakomentēt dažus citātus, uz kuriem mūsu cienījamais premjerministrs vienmēr ir ļoti, kā teikt, tāds izdomas bagāts, jo katrreiz viņš pielieto citādus veidus. Es gribētu sākt no priekšpēdējā, ka vajag sākt remontēt māju, bet vienmēr katram kokam ir divi gali, un māju var sākt remontēt, kad tur iedzīvotāji dzīvo iekšā, un viņi turpina dzīvot un remontē savu māju. Un, protams, viņus var no turienes izmest un uzcelt pavisam citu māju, tikai tur dzīvos citi cilvēki. Es gribētu pateikt vēl vienu citātu, ka tas vezums ir kustināms, tas ir domāts par ekonomiku, par budžetu, bet es gribētu atkārtot jums, kolēģi, ka kārtējo reizi Saeima ir palikusi par ķīlniekiem valdībai. Mums kārtējo reizi pēdējā dienā, pēdējā momentā ir iedots budžets. Cik man zināms, daudziem ministriem tas līdz šim laikam nav. Mēs esam apskaužami, mums tas jau trīs dienas ir rokā. Un kārtējo reizi, kaut ir pietiekami daudz laika, mums nedod laiku komisijā apspriest, un pat pieņemot, ka varētu būt bezdeficīta budžets un ka varētu nepalielināt ienākuma daļu, apspriest par 21 likumprojektu, kas, starp citu, vēl nav pieņemts. Jā, tas vezums ir kustināms, acīmredzot kārtējo reizi mēs neko nevarēsim apspriest, mums būs jāpieņem. Es gribētu pieminēt ar to, ko premjers sāka, tā ir ļoti skaista frāze — par ekonomisko domāšanu un kompromisa mākslu, sastādot budžetu. Es gribētu viņu komentēt. Jā, patiešām, tā ir liela kompromisa māksla, un es domāju arī precīzi tēmēta ekonomiskā domāšana, jo vienlaicīgi notiek sitiens pa ģimenēm ar bērniem. Vienlaicīgi tiek iesniegti likumprojekti par obligāto apdrošināšanu bezdarba gadījumā, par valsts pensijām un likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kur vienlaicīgi tiek samazinātas garantijas sievietēm ar bērniem un apgādniekiem, vienlaicīgi, vienā budžetā.

Otrs piemērs. Ekonomiskā domāšana. 18 miljoni uz ienākuma nodokli. Par cik man vēl ir laiks divas minūtes, es atļaušos nolasīt jums to sarakstiņu, kas ir tie mūsu lielākie budžeta ienesēji. Un tā: nepilngadīgie bērni, bērni, kamēr viņi turpina izglītību, vispārīgo, nestrādājošie laulātie, nestrādājošie vecāki vai vecvecāki, mazbērni vai audzināšanā pieņemtie bērni, brāļi, māsas, kas jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darba spējīgu vecāku, apgādībā esošo personu apgādājamie, es palaižu šo to garām. Par maksātāja atbildībā vai aizgādībā esošo personu, pirmās, otrās grupas invalīdi, trešās grupas invalīdi, politiski represētās personas. Tie ir tie galvenie mūsu balsti. Un šis budžets acīmredzot šodien tiks pieņemts pirmajā lasījumā, bet es uzskatu, kad mēs balsosim par termiņiem uz otro lasījumu, mums ir pietiekami laiks vēl visiem padomāt un palielināt šos termiņus, jo tas 21 likumprojekts, kas ir iesniegts, tie obligāti jāpieņem pirmajā lasījumā, ja ne otrajā, mums galīgi būs skaidra tad ieņēmumu bāze, un es domāju, ka visas komisijas, kas ir saistītas tieši ar budžetu, es domāju Sociālo un darba lietu komisiju, Pašvaldību komisiju, Izglītības komisiju, Aizsardzības komisiju, ir spējīgas arī pārdalīt līdzekļus un atrast arī citus avotus. Vismaz par iedzīvotāju ienākuma nodokli, es domāju, kolēģi, ka mēs varam atrast arī citus apliekamos, lai tomēr neaiztiktu vismaz vienā nodokļu veidā bērnus. Tādēļ es jūs aicinu padomāt par reālu termiņu otrajam lasījumam, un es domāju — tam nav jābūt mazākam par četrām piecām nedēļām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds Oļģertam Dunkeram, frakcijas “Tautai un taisnībai” deputātam.

O.Dunkers (TT). Dāmas un kungi! Ekselences un mūsu priekšsēdētāji! Šodien, klausoties debates par tik svarīgu jautājumu kā budžets, ļoti maz runu ir ar nopietnu budžeta analīzi. Ārkārtīgi daudz ir skaļu frāžu, kas domātas vēlētājiem. Drosmīgi atmaskojošas runas, kas baida ar kapiem, ar izmiršanu un citām briesmīgām būšanām, un kurš nu kuru bildi trakāk uzmālēs, tas būs tas labākais nākamais deputāts. Viegli ir kritizēt, kolēģi, ārkārtīgi viegli kritizēt, ļoti grūti ir darīt. Grūti ir izvadīt valsts kuģi cauri šīm bezdeficīta budžeta klintīm, un es domāju, ka tas ir varoņdarbs no Ministru prezidenta puses, ja viņš tādu funkciju uzņemas. Tajā pašā laikā, skatoties budžetu un iepazīstoties ar to, man liekas, ka ierēdņi, kas strādā ministrijās, ir izdarījuši daudz lāča pakalpojumu saviem ministriem. Es varētu desmitiem anekdotes izstāstīt par to, kas pašlaik ir budžetā, es izstāstīšu tikai vienu: Es atveru Zemkopības ministrijas budžeta priekšlikumus un lasu: medikamenti, ķimikālijas, laboratorijas preces un invalīdu motorratiņi Zemkopības ministrijā — 14 miljoni. Nav pateikts, kurš brauks ar motorratiņiem un kurš lietos ķimikālijas. Vai buļļi brauks pie govīm vai govis pie buļļiem, bet apsēklošana būs kolosāla. Es domāju, ka tādas anekdotes ir diezgan daudz visās ministrijās, ierēdņiem ir daudz nopietnāk jāpiestrādā pie budžeta, lai nerastos šādas anekdotiskas situācijas. Šodien bija arī ļoti nopietnas runas par budžeta analīzi. Viena no nopietnākajām bija deputāta Ābiķa kunga runa, kurš aizstāvēja skolotāju tiesības un ļoti pamatoti to darīja, un skolotāji stāvēja šodien šeit piketā un brēca skaļāk nekā deputāta Vītola aprūpētie studenti, rādot saviem studentiem piemēru, un tajā pašā laikā šodien es saņēmu ielūgumu: “Lūdzu pagodināt ar savu klātbūtni Pedagogu izglītības centra atbalsta jaunā ofisa prezentāciju.” Tātad algām naudas nav, bet prezentācijām ir. Mana māte kādreiz mācīja, dēls, ja tu esi ar pliku pakaļu, viesības nevar rīkot!

Tas pats notiek ar mūsu citām problēmām, piemēram, pirmais runātājs mūs šodien ievadīja seksuāli transmisīvo slimību ārkārtīgi skaistajā gultnē, viņš runāja par to, un viņš ir iesniedzis arī Saeimas vadībai tādu pieprasījumu, Šķēles kungam, vai šogad valdība izdalīs nepieciešamos 200 000 latu sakarā ar ārkārtējo situāciju sifilisa saslimšanā Latvijā. Es atveru valsts budžetu un skatos, ka Rubina kunga vadītā firma “Bermafarm” ir valstij parādā tieši 200 000 latu, šo minēto summu. Man šī sakritība izskatās diezgan dīvaini, un kādreiz es atceros — bija tāds slavens ekonomists, ebreju izcelsmes, Kārlis Markss, kurš teica, ja cilvēku starpā valda aizdomīgi liela ieinteresētība vai naids, tad meklējiet tam materiālas dabas izskaidrojumu.

Tālāk. Kādreiz, kad bija priekšvēlēšanu laiks, Tautas kustības Latvijai programmā bija ierakstīts jeb katrā ziņā saukļos bija rakstīts, ka ekskursiju birojs ir Saeima, ka visi braukā apkārt un tērē valsts naudu par neproduktīviem braucieniem. Es domāju, ka šī frakcija šogad ir izbraukājusi vairāk nekā neviens cits. Ir braukuši vadītāji un visi pārējie šīs kustības locekļi par Saeimas naudu. Es nezinu, vai Austrālijā iemācīs mūsu deputātus strādāt tā, kā vajag Saeimā, un vai šis brauciens simtprocentīgi attaisnosies, bet var būt, ka radīsies pēc kāda no braucieniem, piemēram, grāmata “Senās Grieķijas oratoru kultūras ietekme uz frakciju “Latvijai”, un kā tas viss tiks realizēts šeit”, ja tāda grāmata būs, tad šis brauciens katrā ziņā atmaksāsies. Es aicinu atbalstīt budžetu, aicinu atbalstīt Šķēles kunga varonīgo apņemšanos izvadīt cauri visām bezdeficīta klintīm šo briesmīgo budžeta lietu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 13 deputātu parakstītu iesniegumu, kurā rakstīts: “Lūdzam doto budžeta projektu nosūtīt atpakaļ komisijām, jo pēc 135. Kārtības ruļļa pirmās daļas dotā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā.” Tāds iesniegums, kolēģi, ir ienācis. Lūdzu, viens var runāt “par”, viens var “pret”. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi atbalstu cienījamo Juri Dobeļa kungu, kurš norādīja pareizi, ka dotais likumprojekts, budžeta projekts, nav saskaņots ne ar pašvaldībām, kā to prasa likums “Par pašvaldībām”, ko arī norāda cienījamais Kalviņa kungs. Un tādēļ šodien, kamēr šīs lietas nav notikušas, tas ir jānosūta atpakaļ uz komisijām, lai tas tiktu saskaņots ar pašvaldībām par pašvaldību budžetu un valsts budžetu. Un tikai pēc tam tas būtu izskatāms Saeimā pēc būtības. Un tādēļ es lūdzu atbalstīt un nosūtīt doto budžeta projektu uz komisijām atpakaļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Es lūdzu mūsu frakcijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu un izšķirties nobalsot par budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā šodien, lai atstātu lielāku laika sprīdi to konstruktīvo priekšlikumu iestrādāšanai likumprojektā, par kuriem jūs šodien šeit esat zālē izteikušies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 13 deputātu parakstīto iesniegumu par lietas tālāku virzīšanu — budžeta projekta nosūtīšanu atpakaļ komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 44, atturas — 11. Priekšlikums tiek noraidīts. Runās Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie priekšsēdētāji! Cienījamie klātesošie! Tā kā laiks man ir ļoti īss, tad es runāšu tēžu veidā.

Runājot par budžeta formu un uztveršanu. Jāsaka, sajūta rodas tāda, ka budžets veidots tikai tā sastādītājiem, forma tikai finansistu interesējošos aspektos un griezumos. Nav visaptveroša sabalansēta paskaidrojuma teksta, kā tam jābūt saskaņā ar likumu “Par budžeta un finansu vadību”. Tādā formā, kā sastādīts likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”, rodas pārliecība, ka tas dos brīvas un plašas interpretācijas iespējas tā pielietotājiem. Iedalījums programmās ļoti virspusējs, nevienmērīgs, neatspoguļo prioritātes, kas noteiktas Ministru prezidenta tuvākā gada darbības programmā. Nihilistiska attieksme pret Saeimas deputātiem, kuriem šis budžets jāiepazīst un par ko jārunā, un jāpieņem. Budžetam trūkst nepieciešamais atklātums, tiešums, caurskatāmība. Piedāvātā 1997.gada valsts budžeta projekta forma līdz galam nepārdomāta. Zudusi virkne nozīmīgu sadaļu un griezumu, kas vismaz daudzmaz raksturoja, atklāja un deva priekšstatu par ministrijas atbildībā esošo nozaru budžeta izlietojumu iepriekšējos gados. Man it kā būtu jātic piedāvātajam valdības budžetam. Šķēles kungs pagājušajā nedēļā stādīja mums priekšā dažādus ekonomiskos rādītājus un valsts attīstības tendenču diagrammas. Tur, šajā diagrammā, ļoti neizprotami un nepārprotami ir redzams, ka struktūru sadaļā “Aizsardzība, sabiedriskā kārtība, drošība, tiesību aizsardzība 1997.gadā”, salīdzinot ar 1996.gadu, paredzams finansējuma pieaugums par deviņiem miljoniem latu. Ja mēs atveram Iekšlietu ministrijas budžetu, tad mēs redzam, ka ne mazāk, bet vairāk par 17 996 989 latu ir palielināts tikai viens ministrijas budžets. Ja mēs pieskaitām Aizsardzības ministriju, Augstāko tiesu, Tieslietu ministriju, Prokuratūru un visu pārējo, tātad šīs izmaiņas ir 25 miljonu latu apmērā. Tātad šeit ir kļūda par 14 miljoniem latu. Man ir grūti spriest par tām tendencēm un tām, ko mums piedāvāja Ministru prezidents, ja šāda nobīde vai šāda kļūda tiek piedāvāta deputātiem tad, kad šis projekts tiek likts priekšā.

Runājot par Aizsardzības ministrijas budžetu, jāatzīst, ka līdz šim man nav nācies redzēt kādu dokumentu, kas liecina par to, ka līdz šim Aizsardzības ministrija darbojas saskaņā ar noteiku darbības programmu, ja tai ir izstrādāts plāns, un ka šis plāns ir atspoguļots esošajā ministrijas iesniegtajā budžeta projektā. To, ka pašreizējā situācija Aizsardzības ministrijā ir absurda, apstiprina nupat masu medijos parādījies fakts, ka tad, kad Saeimā jau ir iesniegts Aizsardzības ministrijas budžeta projekts, tas jau ticis vērtēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Valsts prezidents kā bruņoto spēku augstākais vadonis tikai lūdz Aizsardzības ministrijai izdarīt nepieciešamos precizējumus.

Jā, kā jau es pieminēju, būtu vēlams vismaz, ka mums arī turpmāk tā kā daudzās valstīs tiktu iesniegts līdz ar budžetu gada nepieciešamais ziņojums, Amerikas Savienotajās valstīs to sauc par “annual report” vai Vācijā “widepaper” — vācu valodā, protams. Kā jau minēju, valdības kopējos paskaidrojumos par 1997.gada budžetu nekas par valsts aizsardzības drošību netiek teikts. Un, ja mēs papētām šo budžetu Aizsardzības ministrijai sīkāk, tad mēs redzam, ka ir ļoti interesanti izdevumi. Faktiski programma “0500 — Valsts augstāko amatpersonu oficiālo ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšana”, faktiskie izdevumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta, Saeimas un to viesu apsardzi un drošību, šie izdevumi 1 357 000 latu apmērā tiek paslēpti Aizsardzības ministrijas budžetā. Protams, Ministru prezidents izsakās par līdzekļu taupīšanu. Valsts drošības aizsardzības programma 300 000 latu apmērā. Valsts drošībai Iekšlietu ministrijā ir vismaz divas programmas paredzētas. Ja mēs šo līdzekļu dublēšanu loģiski izdarītu un apskatītu, tad mēs redzam, ka nav nekādas runas par līdzekļu taupīšanu.

Cik līdzekļu tiek tērēts atsevišķiem Nacionālo bruņoto spēku veidiem. Atsevišķi tēriņi investīciju struktūrām, Zemessardzei, BALTBAT, robežapsardzības spēkiem, obligātajam militāram dienestam, bruņojumam, transportam, sakaru līdzekļiem. Mēs, protams, šeit nevaram gūt nekādu priekšstatu. Kad būs iespējams redzēt militāros izdevumus tādos militārajā specifikā plaši pazīstamos griezumos kā bruņoto spēku veidi, ieroču sistēmas un citos, saistītos ar militārās tehnikas nodrošinājumu...

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, piecas minūtes diemžēl ir pagājušas.

Ģ.V.Kristovskis. Jā. Es lūdzu, es biju iesniedzis mazliet arī, divas minūtes papildu laiku.

Sēdes vadītājs. Jūs to saņemsiet iesniegšanas secībā.

Ģ.V.Kristovskis. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Godātais prezidenta kungs un premjera kungs!

Pirmais, ko es gribēju jums teikt, es gribētu no jums saņemt šodien atbalstu tam, ka mēs speram otro soli, lai Latvijā beidzot novērstu okupācijas sekas. Un es šodien aicinu Saeimu konceptuāli atbalstīt to, ka no Saeimas, Ministru kabineta un Ministru prezidenta kancelejas, no katras, tiek samazināts budžets par 4 000 latu, tas ieskaitīts Kultūras ministrijā mērķprogrammai “Okupācijas režīma upuru piemiņas vietu izveide Rīgā”. 12 000 latu pamatojums ir vienkāršs. 5 000 latu ir vajadzīgi, lai veiktu konkursu, un apmēram 7000 latu, lai sāktu vietas iekārtošanu. Es ceru, ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” pratīs kopā ar LNNK pietiekami aktīvi strādāt ar saviem deputātiem Rīgas Domē, lai šī gada beigās beidzot būtu atrasta praktiska vieta, kur šī piemiņas zīme atradīsies.

Kāpēc par to es runāju no šīs tribīnes? Tāpēc, ka būtu ļoti patīkami, ja piecu vai septiņu dienu laikā visu šo manu nosaukto trīs institūciju vadība pati pateiktu, no kuras pozīcijas viņa budžetā var izņemt ārā šos četrus tūkstošus. To, ka Saeimai to var izņemt ārā, par šiem vārdiem es atbildu. Un man liekas, ka Ministru kabinetam arī šī nav problēma, ka Valsts prezidents nebūt nejūtas sliktāk par Saeimu.

Otra lieta. Šodien pie Saeimas mājas stāvēja skolotāji un prasīja naudu. Jā, viņi ir cilvēki, kuriem ne tikai jāmāca jaunā paaudze, bet kuriem arī jāpaēdina tā jaunā paaudze, kas viņiem ir mājās, viņu bērni. Šī lieta ir pilnīgi normāla un saprotama. Bet ir jāmeklē atbilde — kāpēc ir tāda situācija? Kāpēc atkal nav naudas? Kāpēc atkal ir pietrūcis kaut kam? Un te es gribu teikt — nemainot sistēmu, turoties pie vecā, nekas nevar izmainīties arī finansējumā. Un te nu, dārgie kolēģi, apskatīsimies paši uz sevi, ko mēs šajā zālē kopā ar Izglītības ministriju esam izdarījuši, lai 1996.gadā izmainītos izglītības sistēma. Atcerieties februāra mēnesi. Apspriežam Izglītības likumu pirmajā lasījumā. No visiem debatēs runājošiem cilvēkiem divi saka — nepieņemsim pirmajā lasījumā, atdosim atpakaļ, lai pārstrādā jaunu likumprojektu, un izskatīsim to, un septembrī tas sāk darboties. Bet mums ir Izglītības komisija, kur divi vadītāji. Pacitēšu februārī teikto. Juris Celmiņš: “Kāpēc mēs esam tā izšķīrušies par pieņemšanu? Izšķīrušies mēs esam tāpēc, ka šādā veidā varētu iegūt laiku. Varētu iegūt tempu. Un tāpēc mums šodien ir jārunā par to, kad mēs gribam redzēt šo likumprojektu pieņemtu un kādā termiņā. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir skolotāju darba algas izmaksas kārtības izmainīšana. Februāris. Izglītības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Celmiņš”. Šodien kas ir? Oktobris. Ko mēs dzirdam? Nav ne likuma, bet ir tikai izmaiņas, kas nāk ārpus likuma, nemainot sistēmu.

Dzintars Ābiķis. Februāris: “Šis likumprojekts ir tapis apmēram divu gadu darba rezultātā. Likumprojekts tapis Stratēģiskās plānošanas departamentā. Izglītības ministrijā kopumā, sabiedrības iesaistē un Ministru kabinetā apspriests. Tāpēc, neskatoties uz trūkumiem, mūsu komisija saprotot to, ka izstrādāt konceptuāli jaunu likumu — tas prasa ļoti lielu laiku, tas prasa piesaistīt ļoti daudzus speciālistus, un mūsu komisija šobrīd, es patiešām teikšu atklāti, tam nebija gatava, lai maksimāli ātri varētu strādāt, pieņemsim to pirmajā lasījumā. Un redziet, kolēģi, te ir pamatkļūda, ka mēs šodien spriežam par budžetu. Nestrādā komisijas, nestrādā ministrijas. Kas šodien paprasīs atbildību un no kura par to, ka Latvijā nav Izglītības likuma? Bet to, ka tam bija jābūt, to savā uzrunā toreiz pat februārī pateica Andris Tomašūns. Tāpēc varētu izdarīt droši vien veselu virkni dažādu izmaiņu, kas skar gan juridiski, gan ekonomiski, gan sociāli esošo situāciju valstī, kur šis likums... kuru šis likums pilnībā vairs neregulē. To mēs atzinām februārī. To mēs atzīstam šodien. Bet likuma kā nav, tā nebūs. Tāpēc vienkārši naudas prasījums gan no skolotāju puses, viņus var saprast, viņiem šis likums nebija jāprasa, tas ir loģisks. Cik loģiska ir mūsu darbība šodien, vērtējot un strādājot pie šī jautājuma. Šodien mēs saņēmām grozījumu Izglītības likumā. Vecajā Izglītības likumā. Bet, atvainojiet. Grozījums par skolu ekonomisko darbību nāk pēc tam, kad ir sastādīts budžets. Varbūt deputāti beidzot padomās, kā mēs strādājam un kā strādā ministri, tie, kuriem ir jādomā, lai cilvēkam būtu ko ielikt makā un bērnam katlā.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šodienas plenārsēde man atgādina padomju laika konformistu saietu, kad domājam — vienu, runājam — otru, bet balsojam — kā vajag. Un visas tās debates, kuras šeit notiek, praktiski tām nav nozīmes.

Es vairākas reizes esmu jau teicis, ka diemžēl Latvija attīstās pēc viena Latīņamerikas parauga, kad vara un bagātība tiek koncentrēta nelielas kliķes rokās. Apmēram četri, pieci procenti superbagātie, pārējie ir nabadzīgi. Dabiski sadalījumos: bagāti nabagi un pavisam tādi bomži. Un to es varu arī elementāri pamatot. Saskaņā ar papildu vienošanos, kuru ir noslēgušas valdību veidojošās frakcijas, tur ir viennozīmīgi pateikts — viss, ko nolemj sadarbības padome, ir obligāti jāatbalsta visiem frakcijas deputātiem. Un nepieļauj nekādas diskusijas. Šai gadījumā es vēlreiz ierosinu iespēju, ka mūs vispār no šejienes atlaist, lai valdība mūsu vietā pieņem likumus un diskutē, bet mēs vismaz nedeldēsim bikses un kaut kur varbūt piestrādāsim.

Tagad mazliet par to, kas tiek runāts no šīs tribīnes. Visu laiku jau šo gadu tiek diskutēts par to, ka mums ir nepieciešams bezdeficīta budžets. Jā, es ar rokām un kājām esmu gatavs balsot par to, ka Latvijā ir nepieciešams bezdeficīta budžets. Bet vai iesniegtais budžeta projekts ir bezdeficīta budžets? Te, ar neapbruņotu aci ātri pārskrienot, mēs atrodam, ka jau ir 30 miljoni noslēpti budžeta deficītā. Tātad arī no šī viedokļa nevar runāt par to, ka nākošā gada budžets ir bezdeficīta budžets.

Vakar Šķēles kungs, uzstājoties “Panorāmā”, teica, ka mums bezdeficīta budžets ir nepieciešams tāpēc, lai mēs pārstātu aizņemties no bankām kredītus, kuri ir nepieciešami valdībai... Paskatieties, lūdzu, uzmanīgi! Un tādā veidā, ka nenotiek šie aizņēmumi, tad šī naudiņa tiks novirzīta galarezultātā skolotājiem un pensionāriem. Tīrākais blefs! Paskatieties budžeta projektu. Tur ir skaidri pateikts, ka tiek plānoti tāpat arī aizņēmumi.

Tagad pie dažiem skaitļiem. Lasām. Valsts kopējais parāds šī gada jūlija beigās ir 400 miljoni latu. Nākošajā gadā tiek plānots 540 miljonu latu. Man ir jautājums. No kurienes rodas vēl papildus 140 miljoni latu? Ja ir aizņēmušies par tik fantastiskiem procentiem, tad acīmredzot kāds ir jāsauc pie atbildības.

Lasām tālāk. Valsts ārējais parāds šobrīd sastāda 221 miljonu latu. Uz nākošo gadu valsts ārējais parāds tiek plānots 565 miljoni latu. Tātad vismaz divreiz palielināt, un mēs runājam par bezdeficīta budžetu.

Ministru kabinets neparedzētu saistību izpildei paredz 12,2 miljonus latu. Tāpat kā uz šo gadu. Komisijas sēdē, kad mēs uzaicinājām Finansu ministrijas pārstāvjus, neviens nevarēja atbildēt, kam ir domāti šie 12,2 miljoni latu.

Mēs vispār ejam ļoti interesantā virzienā. Un laikam pretendējam uz Ginesa rekordu grāmatu. Mums ir stabilākā valūta pasaulē — lats, mums būs vislabākais budžets pasaulē — bezdeficīta budžets ar dažādām niansēm. (Starpsauciens no zāles “Vislielākā muļķība.”) Mēs esam ... valdība pieņem noteikumus ar likuma spēku, kā rezultātā faktiski ir likvidēta muita, valdība pieņem noteikumus ar likumu spēku, kā rezultātā no 1. janvāra policija jāsamazina par 40 procentiem, robežapsardze arī faktiski tiek likvidēta. Jautājums — uz kurieni tad mēs ejam?

Paskatāmies tagad budžeta pēdējo lapaspusi. Izsniedzamās garantijas. 1997. gadā, starp citu, šis dokuments, pēc manas informācijas, nav apspriests Ministru kabinetā. Tātad kredīts Ainažu ostai... kredīts Mērsraga ostai. Mēs jau visi esam apdedzinājušies ar kredītiem. Šīs ostas ir daļēji privātostas. Tātad valdība garantē privātostu attīstību. Aiz matiem varētu pievilkt un pamatot, ka ir nepieciešams attīstīt mazās ostas. Tam es varētu piekrist. Tagad atcerēsimies. Pusgadu atpakaļ šeit ar putām uz lūpām satiksmes ministrs apgalvoja, ka mums ir nepieciešama Rīgas tirdzniecības brīvosta. Un pamatojums bija vienkāršs. Tur ir vislabākā infrastruktūra, vislabākās komunikācijas, no valsts puses nav jāiegulda neviens santīms. Brīvostas galvenais uzdevums...

Sēdes vadītājs. Ādamsons kungs, diemžēl arī jums piecas paredzētās...

J.Ādamsons. Vienu minūti. Pabeigšu. (Starpsauciens: “Atļaut!”)

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu par vienu? Bija iebildumi. (Starpsauciens no zāles: “Jābalso!”) Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai Ādamsona kungs turpinātu runāt vēl vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 4, atturas — 9. Lūdzu, Ādamsona kungs! (Starpsauciens no zāles: “Kristovskim neļāva, tagad atļauj!”)

J.Ādamsons. Tātad brīvostas galvenais uzdevums ir investīciju piesaiste no ārvalstīm. Valdība paredz nākošajā gadā garantēt 16 miljonus latus Rīgas tirdzniecības brīvostai. Tātad man ir jautājums. Kad valdība mums meloja? Meloja pusgadu atpakaļ vai melo tagad? Dabiski, ka meloja tad un melo arī tagad viena iemesla dēļ, tāpēc ka Likuma par brīvostām 10. pants paredz, ka darbību brīvostās var izvest tikai Latvijas firmas vai Latvijas un ārvalstu kopuzņēmumi. Tātad ne par kādu reālu investīciju piesaisti nevar iet runa.

Un šajā kontekstā man ir priekšlikums. Man nav ne mazākās ticības visām šīm te grāmatām, kuras mums ir iesniegtas. Tās neatspoguļo reālo ainu, un man ir priekšlikums deputātiem tomēr padomāt par savu sirdsapziņu un beidzot arī balsot pret šī budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Nav normāli, ka deputātam jācīnās par vārdu šajā tribīnē un zālē, runājot par galveno, kā mēs esam nosaukuši, gada likumu. Tas nav normāli. Un, Čepāņa kungs, es lūdzu nosaukt, kaut vai ar nokavēšanos, tos, kuri iesniedza priekšlikumu debates saīsināt līdz piecām minūtēm, un arī tos, kuri negribēja strādāt ilgāk par pulksten 17. Lai mēs zinām, kas tie ir. Jo tas pierādījies ļoti bieži jau, ka mēs negribam strādāt.

Un es biju sagatavojies pieskarties trim svarīgām tēmām, apspriežot budžetu, lai man būtu skaidrība par to, ko mēs, tiekoties ar Šķēles kungu pirms dažām dienām, dzirdējām par šo, nu, tīkamo augšupeju ekonomiskajā attīstībā. Vai tā tas ir? Par to mums derētu pārliecināties, visiem šeit debatējot. Un, lūk, tūlīt beigsies laiks. Es gribēju runāt par to, ka neviens no deputātiem un arī budžetā netiek runāts par to, vai latviešu tauta šeit, Latvijā, dzīvos, vai ir domāts par okupācijas seku likvidēšanas programmu? Vai ir domāts par repatriācijas programmu? Un vēl un vēl. Vai ir domāts, kā paņemt kādus simts miljonus no trīs miljardiem mafijas makā, kas ienāk, naudas. Bet diemžēl šīs piecas minūtes neļāva izteikt, un reizē ar to diemžēl šī budžeta apspriešana, es domāju, ka nenotiek normāli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Tabūna kungs. Nenosaucu iesniedzēju deputātu uzvārdus tikai un vienīgi, lai ekonomētu laiku. Viņu uzvārdi būs redzami stenogrammā, jo dokumenti šeit tiek saglabāti. Māris Vītols, Kristīgo demokrātu savienības, Latgales Demokrātiskās partijas, Zemnieku savienības frakcija.

M.Vītols (KDS, LDP, LZP). Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Cienījamie Prezidija locekļi! Šodien pēc šīm debatēm, kuras bija iespējams noklausīties kā mums, tā tiem, kas klausās šo plenārsēdi radio. Diemžēl visas šīs debates lielākajā daļā gadījumu raksturoja pārāk pārsteidzoši mazs pozitīvu priekšlikumu un ierosinājumu skaits. Valdību veido nevis abstrakti cilvēki, bet valdību veido konkrētas personas, par kurām katru no viņām partijas, kuras atrodas šajā zālē, ir uzņēmušās politisko atbildību. Tie ir šo partiju virzīti, šo partiju atbalstīti cilvēki, un šie cilvēki valdībā ir arī līdzatbildīgi par šī budžeta projekta veidošanu un sastādīšanu, tātad arī viņu darbs tur ir ieguldīts, un diskusijas no pozīciju partiju puses par nepietiekamo laiku projekta izpratnei, projekta analīzei diemžēl arī liecina to, ka joprojām šī saikne starp frakcijām parlamentā un mūsu pašu ministriem valdībā ir nepietiekama, ka mēs joprojām nevaram atrast pietiekami daudz laika, lai šos jautājumus jau iepriekš izdiskutētu.

Konceptuāli politiski šodien mums ir jāizšķiras par divām lietām. Mums ir jāakceptē budžeta deficīta līmenis nulles latu vērtībā, un mums ir jāapstiprina tas, ka mēs piekrītam, ka ieņēmumu prognoze nākamajam gadam ir 1,11 miljardi latu. Un, ja šie principi politiski mums ir pieņemami, tad tas ir tas politiskais pamats, uz kura mēs šodien varam atbalstīt pirmajā lasījumā šo budžetu, iestrādājot tos konstruktīvos priekšlikumus un tās pozitīvās programmas, par kurām deputāti šeit izteicās.

Kā Kristīgo demokrātu savienības un Zemnieku savienības frakcijas deputāts es uzskatu, ka valdība ir ieguldījusi milzu darbu, lai radītu valstī pozitīvu programmu tautsaimniecības atveseļošanai un dzīves līmeņa uzlabošanai. Nevienai no partijām atsevišķi šādas pozitīvas programmas nav, un arī šādi alternatīvi pozitīvi risinājumu nav piedāvāti. Šis projekts, kurā tiek pārtraukta prakse, ka mēs tērējam vairāk līdzekļu, nekā mēs spējam nodokļos iekasēt, dos gan finansiālu efektu uz mūsu valsts finansu situāciju nākotnē, gan jau arī konkrētus redzamus rezultātus nākamajā gadā. Mums ir tikai viena iespēja. Tos līdzekļus, kuri ir absolūtajos skaitļos, palielināt visām nozarēm, nākamajā gadā vēl vairāk pārdalīt to ietvaros. Mūsu frakcijai ir pieņemami tas, ka šī gada nākamajam gadam paredzētās investīciju programmas ir paplašinātas, ka investīciju līdzekļi budžeta ietvaros nozaru griezumā ir lielāki nekā pagājušā gadā un ka mēs vairāk no šī budžeta varēsim tērēt naudas attīstības izdevumiem.

Mūsu uzdevums ir akceptēt šodien arī šo attīstības programmu — izdevumi — šo investīciju līmeni. Un vēl papildus paplašināt sociālās programmas, mums ir iespēja, galvenokārt tikai samazinot šos investīciju izdevumus, sašaurināt līdz ar to attīstību, līdz ar to nosakot valstī zemāku un lēnāku attīstības tempu. Mēs savu valsti vēlamies redzēt kā strauju, dinamiski attīstījušos ekonomikas valsti, kurā mēs varam īsākā laikā sasniegt iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz piecu procentu apjomā. Šis solis bezdeficīta budžeta veidā ir tikai viens no ķieģeļiem, kurus mēs iebūvējam savas valsts ekonomiskās attīstības pamatā. Visiem citiem soļiem ir jāseko pēc šī soļa, kas nodrošinās kopumā šo efektu un tajā skaitā Zelgalvja kunga pieminēto inflācijas samazināšanu. Protams, viens pats šis budžeta projekts šo efektu nedos. Bet šis ir priekšnosacījums, lai mēs varētu izpildīt arī visus citus ar makroekonomisko rādītāju uzlabošanu saistītos skaitļus.

Mēs ceram, ka šodien mēs politiski atbildīgi apstiprināsim šo budžetu pirmajam lasījumam un tāpat kā citas frakcijas iesniegsim savus priekšlikumus otrajam lasījumam un diskutēsim tos gan frakcijā, gan komisijas sēdēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais Valsts prezident, godājamais Ministru prezident! Cienījamais priekšsēdētāj! Deputāti un kolēģi! “Latvijas ceļa” frakcija šorīt pēc samērā ilgas un detalizētas apspriedes ir pieņēmusi lēmumu šodien pirmajā lasījumā akceptēt šo te budžeta projektu. Kāpēc? Divi pamatojumi.

Pirmais pamatojums ir, ka mēs principiāli piekrītam budžeta bezdeficīta raksturam, proti, principā piekrītam tam, ka mums ir jānomaksā vecie parādi, bet nav jātaisa parādi, kas būs jāatmaksā nākošajām paaudzēm. Un tur jau ir tā dziļākā bezdeficīta budžeta jēga. Un otrs pamatojums ir tas, ka mēs ticam, vēl aizvien ticam Andra Šķēles valdībai. Un mēs ticam šīs valdības spējai mācīties, un mēs ticam šīs valdības spējai būt par patiesu reformas valdību. Ko nozīmē reformas valdība? Reformas valdība nozīmē ne tikai uzstādīt mērķus, ne tikai nospraust ekonomiskos uzdevumus, bet prast tos realizēt sociālā miera un saskaņas apstākļos. Austrumeiropā mums ir daudz piemēru, kur reformu partijas ar labiem nodomiem ir bruģējušas ceļus komunistiem nākt atpakaļ pie varas. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs valdības nav spējušas mācīties no savām kļūdām un nav sapratušas, ka jebkuras reformu valdības uzdevums ir sabalansēt ekonomiskās, nepieciešamās radikālās reformas ar sociālās amortizācijas, sauksim viņu tā, vai sociālā miera nepieciešamību, kas ir vajadzīgs un ko Latvijā nenodrošinās tā, kā tas bija Čīlē, ko dažreiz min. Armiju, vai tā, kā tas bija pēckara Vācijā, kur to nodrošināja okupācijas karaspēks un palīdzēja reformēt, varbūt dažreiz nerēķinoties ar sociālajiem apstākļiem. Latvijā mums ir jārealizē savas reformas sociālā miera apstākļos.

Es domāju, ka šobrīd valdība ir pietuvojusies diezgan bīstamam izšķiršanās momentam un robežai. Bet es ceru, atkārtoju vēlreiz. Un mēs, “Latvijas ceļš”, ceram, ka Ministru kabinets pats līdz otrajam lasījumam pārskatīs iesniegto iedzīvotāju ienākuma nodokli un pats labos to, ko “Latvijas ceļš” arī ieteiks labot no frakcijas jebkurā gadījumā, kas, manuprāt, šobrīd nav pieņemams un nav attaisnojams. Es domāju, ka to var izdarīt, tāpat tomēr saglabājot bezdeficīta budžetu.

Tāpat es domāju un ceru, ka Ministru kabinets pats, nevis tikai, paļaujoties uz deputātiem, pārskatīs jautājumu par kārtību, kādā veidā tad tiks nodrošināti mācību spēku vai skolotāju alga, vai tas ir caur mērķdotācijām vai citādi, lai nebūtu šī neskaidrība, šīs bažas par savu nākotni, kas šodien arī skolotājus bija atvedis šeit piketos. Mēs nerunājam šeit par algu lielumu, mēs runājam par algu samaksas kārtību, jo mēs labi zinām, faktiski šobrīd nezinām, jo neesam saņēmuši izlīdzināšanas likumu, bet katrā ziņā no pagājušā gada zinām, kā dažreiz nedroši funkcionē šis izlīdzināšanas mehānisms.

Šī uzticība mums ir, un es uzskatu, ka mēs varam pierādīt, ka Austrumeiropā ir valsts un ir valdība, kas spēj savienot it kā nesavienojamo. Proti, sastādīt bezdeficīta budžetu un tajā pašā laikā nevienu neizgrūst uz ielas, nevienu iedzīvotāju grupu nenostādīt izmisuma priekšā un nenobruģēt ceļu nākošajās vēlēšanās tiem, kas gribēs pagriezt vēstures ratu atpakaļ. Cerams, ka šie divi mēneši, vai cik mums ir līdz otrajam lasījumam, pierādīs mums, ka Latvija ir uz to spējīga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu, nosaucu šo deputātu uzvārdus — Vītols, Putniņš, Prēdele, Panteļējevs, Lībane, Straume, Kaksītis, Sausnītis, Rugāte, Brūvers, iesniegumu ar šādu tekstu: “Ierosinām turpināt 7.oktobra ārkārtas sēdi ar pārtraukumu pulksten 17.00 uz piecpadsmit minūtēm līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai.” “Par” vai “pret” šo iesniegumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt attieksmi pret deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 23, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 17.15.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”. Runās Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi — divas minūtes, Staša kungs.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es atkal aizmirsu līdz galam jeb man nebija laika pateikt to — ja nebūs budžetā iestrādāts un nemainīsies attieksme pret Latgali, būs sliktas sekas. Ja Latgales zemnieki saņem divreiz mazāk pie ieliktā darba, divreiz mazāku atalgojumu ieliktā darbā nekā Zemgales zemnieks, tad tas nav normāli. Un budžetā lauksaimniecības ministram ir jāpieprasa un jāparedz izlīdzināšanas fonds no budžeta līdzekļiem, lai visi par vienādu darbu kā Latgalē, tā Zemgalē vai citur saņemtu vienādu atalgojumu. Vienādu atalgojumu. Ja kāds to nesaprot, var konsultēties.

Jā, un aizmirsu vēl pateikt, ka arī Ekonomikas ministrija mums nav vajadzīga. Un es neredzu vainas.

Un vēl. Ja tomēr attiecībā uz latgaliešiem netiks ievērots vienādības princips visur, tad neapmierinātība var pāraugt separātismā. Tad es domāju, ka mēs, čangaļi, nodibināsim savu valsti “Cangladeš” jeb “Latgaļu zeme”. Un pēc tam uzliksim muitas un robežsargus, un viss, kas iet uz austrumiem vai no austrumiem, lai maksā muitu, un tad mēs varēsim varbūt kaut ko darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. Eniņa kungs nav zālē. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts. Otro reizi. Nav zālē. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi. Arī nav zālē. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (LC).Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tā kā Kreituses kundze minēja jaunā Izglītības likuma nepieņemšanu kā cēloni tam, ka izglītības finansējums ir nepietiekams, gribu jums ar visu atbildības sajūtu teikt, ka jauns Izglītības likums diemžēl nu nekādi nespētu atrisināt finansēšanas problēmas. Es gribu atgādināt, ka izglītības sistēmas iekšējās finansiālās rezerves, optimizējot izglītības sistēmu, ir ārkārtīgi minimālas. Es vēlreiz atkārtoju. Ja slēgtu 250 skolas, kurās skolēnu skaits nepārsniedz 100, skolotāju algas varētu palielināt par sešiem procentiem.

Savukārt no reģionālās attīstības viedokļa, no demogrāfijas jeb latviešu tautas izdzīvošanas viedokļa tas būtu nepieņemams solis. Protams, es neiebilstu pret optimizācijas ideju vispār, bet efekts būtu niecīgs.

Otrkārt. Komisija joprojām strādā pie izglītības likumprojekta, bet šobrīd apzināti, es atkārtoju, apzināti nevirza tā izskatīšanu otrajā lasījumā, jo vēl šobrīd parlaments nav teicis “jā” vārdu tai vai citai valsts administratīvās pārvaldes reformai, kamēr mums nav skaidra valsts pārvaldes sistēma, no kuras izriet izglītības sistēmas pārvalde, nav mērķtiecīgi izskatīt un pieņemt jaunu likumu, kurš varbūt pēc dažiem mēnešiem būtu radikāli jāgroza. Šāda, es atvainojos par izteicienu, raustīšanās mūsu izglītības sistēmā būtu ļoti kaitīga, un līdz ar to tā būtu kaitīga katram audzēknim, kas mācās mūsu mācību iestādēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man personīgi ir simpātiska tā ideja, ka beidzot Latvija ir nonākusi līdz bezdeficīta budžetam. Gluži tāpat es atbalstu valdības praksi, ja tā ir virzīta uz nebeidzamo kredītu ierobežošanu, tāpat es atbalstu valdības ievirzi tanī aspektā, kas paredz pārvaldes optimizāciju, atlaižot neskaitāmos un visāda veida apakšministrus.

Un tomēr. Šodien, balsojot par budžetu, mēs, tie, kam ir jābalso, atrodamies dilemmas priekšā, it kā uz svaru kausiem. Vienā svaru kausā ir ielikta ticība valdībai, kuru pasvītroja Panteļējeva kungs, un tieši tādiem vārdiem to minēja. Otrajā svaru kausā ir ļoti daudz nenoskaidrotu jautājumu, no kuriem es minēšu tikai dažus laika trūkuma dēļ. Un tad varam izsvērt, kurš no no šiem kausiem ir smagāks.

Pirmais jautājums, kas mani satrauca pirms balsojuma, vai tiešām šis budžets ir bezdeficīta budžets? Nesākšu šeit pierādīt. Vieni izteicās, ka reāls. Otri, ka šķietams, bet aizdomas par šķietamību ir ļoti pamatotas. Un tās izpaužas iesniegtā materiāla nepamatotībā, pretrunās un pat kļūdās. Ja šeit tiek atsegtas kļūdas 14 un pat 30 miljonu apjomā, tie taču nav joki! Tie ir miljoni. Kaut vai tādai valstij kā Latvija.

Tālāk otrs jautājums, kas ir šajā svaru kausā un kas satrauc, uz kā rēķina tad šis bezdeficīta budžets tiek veidots, ja mēs pieņemam, ka tas ir reāls. Šeit der atcerēties, lūk, 47.lappusē paskaidrojumos skaidri un gaiši minēto, ka samazinās nodokļu nenomaksātība. Tas nozīmē, ka tiek pieļauta nodokļu nenomaksātība no lielajiem nodokļu maksātājiem. Tanī pat laikā, to neredzot un neiekasējot šos neiemaksātos nodokļus, tiek paredzēts 18 miljonus iekasēt no pensionāru pensiju aplikšanas ar nodokļiem. Un, teiksim, nodokļu atvieglojumiem mazu bērnu audzinošām mammām no pusotra līdz trīs gadiem, un tā tālāk, un tā tālāk.

Trešais jautājums. Kādēļ tāda sasteigtība? Tas visvairāk satrauc. Es domāju, ka šādai sasteigtībai nav nekāda pamata, un līdz ar to ir nepieciešams atgriezt atpakaļ uz divām nedēļām. Neviens no tā nezaudēs, ja šis projekts tiks atgriezts atpakaļ, bet tikai vinnēs. Un vinnēs tādējādi, ka būs spiesti strādāt ļoti daudzie valdības ierēdņi, un, protams, deputāti, kas ir saņēmuši līdzšinējos materiālus desmit kilogramu apjomā, arī, neapšaubāmi, turpinās strādāt. Vēl man tanī svaru kausā ir jautājums, kādēļ šis budžeta projekts ir tik izmētāts, ja iepriekšējā gadā bija viena grāmata, kurā mēs varējām atrast interesējošos skaitļus, tad tagad to ir desmitiem, un divu dienu laikā šos te foliantus izsvērt nekādu iespēju nav. Tas ir nereāli, lai analizētu, pārrēķinātu, vēl vairāk, ja ir pamanītas kļūdas un neprecizitātes un pretrunas. Līdz ar to es atkārtoju, ka nekāda vaina nenotiks, ja mēs atgriezīsim atpakaļ un izskatīsim šo likumprojektu pēc divām nedēļām, kad to būs kārtīgi ierēdņi pārstrādājuši un arī deputāti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija. Otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Cienījamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Laika trūkuma dēļ trīs temati. Viens — inflācija. Saprotiet, lats ir saistīts pie ekija, un mēs, tas ko mēs Latvijā darām, ekiju vērtību nemainīsim. Ko mēs gan šeit darīsim ar lielām gudrībām, akcīzes nodokļiem, muitas nodokļiem un tā tālāk. Ekiju jeb lata pirktspēju Latvijā mainīsim, un tā tāda nelietderība, jo, kā jūs zināt, visa prece Latvijā maksā divreiz vairāk nekā Lietuvā tāpēc, ka daži cilvēki, draugi, nemaksā muitu, mūsu valsts budžetā tā nauda neiet, aiziet kontrabandistiem, bet ekijs Latvijā pazaudē pusi savas pirktspējas. Paldies “Latvijas ceļa” biedriem!

Otrais jautājums — par investīcijām, ko mums maldina. Investīcijas nāks uz Latviju tā, kā viena dāņu parlamentāra Ārlietu komisija skaidroja, tad, kad viņa ticēs, kad neviens tiesnesis Latvijā nevarētu tikt nopirkts. Mūsu negodīgā valstī, kur kā ierēdņi, kā prokurors, tā tiesas lēmumi ir pilnīgi nesaprotami, neder. Tas nav saistīts ar budžetu, tas ir saistīts ar ierēdņu un citu godīgumu. Bet laikam pamatjautājums bija, ko Šķēle uzstādīja, es tad nebūtu stādījis, ka mēs varam Šķēles kungam uzticēties. Nākat pie manīm un prasāt, ja jums piedāvā Hipotēku banka, vai var uzticēties, es teiktu — nē. Prasāt “Sampo” kombainu pircējiem, viņi jums pateiks — nē. Prasāt valdošām frakcijām, kad Šķēles kungs teica, ka viņš kalpos un izpildīs viņu vēlmi, un es jums pateikšu, ja viņi godīgi atbildēs, viņi teiks — nē, jo Šķēles kungs uzkundzējas. Es jums pateiktu, ka, pēc mana prāta, ja tas ir svara līmenī, tad Šķēles kungam uzticību izteikt mēs nedrīkstam. Varbūt budžetam, bet ne Šķēles kungam.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš, LNNK un LZP partijas frakcija.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais premjer! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kā komisijas priekšsēdētājs esmu pieļāvis kļūdu attiecībā uz komisijas lēmuma noformēšanu iesniegšanai Saeimas Prezidijam. Tāpēc gribu akcentēt komisijas lēmuma motivāciju. Un motivācija bija sekojoša. Mūsu komisijas sēdē šā gada 3.oktobrī mēs pieņēmām lēmumu par 1997.gada valsts budžetu. Un te ir sekojoši punkti — likumprojektam nav pievienots valdības un Pašvaldību savienības vienošanās protokols, tādējādi ir pārkāptas Likuma par pašvaldībām 86.panta prasības par valsts budžeta saskaņošanu ar Pašvaldību savienību.

Punkts divi. Nav pievienots likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadam.

Un punkts trīs. Deputātiem nav bijis iespēju izskatīt likumprojektus, kas būtiski maina pašvaldību un valsts funkciju pārdali. Šajā sakarībā mūsu komisija ierosināja 1997.gada budžeta projektu atcelt laikā atpakaļ, respektīvi, uz priekšu uz nedēļu vai uz divām, kā mēs vienotos, lai kopīgi izskatītu tātad to informāciju, ko mēs saņemtu ar budžeta projektu, tas ir par izlīdzināšanu un par šo te vienošanās protokolu. Mūsu komisijas lēmums nav uztverams kā neuzticības izteikšana valdībai, gluži otrādi, mēs gribējām palīdzēt valdībai ar saviem priekšlikumiem, ka tas būtu pieņemams, bet šos priekšlikumus mēs varētu iesniegt tikai tad, ja mēs esam saņēmuši pilnībā visu informāciju, ko mēs arī pieprasījām. Un, lūk, šī te mana kļūda, tas ir pieredzes trūkuma dēļ vai citu iemeslu dēļ, kaut gan balsojums šodien pierādīja to, ka 19 bija “par” šī likumprojekta atbīdīšanu un pārskatīšanu, pieņemšanu nedaudz vēlāk faktiski arī, kā saka, izlēma šo jautājumu pēc būtības. Šodien komisijas sēdē mēs bijām uzaicinājuši, mēs starpbrīdī strādājām, bijām uzaicinājuši Jurkāna kungu, bijām uzaicinājuši pārstāvjus no Finansu ministrijas, diemžēl jāatzīst, kā parasti, viņi nebija, viņu dotā informācija bija absolūti nepilnīga. No viņa teiktā mēs izsecinājām, ka viņi nav gatavi dot informāciju, ka nav gatavs izlīdzināšanas projekts un daudzas citas lietas, kuras būtu vajadzīgas, lai mēs varētu normāli apskatīt 1997.gada budžeta projektu un dot savus priekšlikumus.

Un tagad no sevis. Es esmu par bezdeficīta budžetu, tikai ar vienu noteikumu, ka savilksim jostas visi proporcionāli saviem izmēriem, tad tas tik tiešām būtu solis uz bezdeficīta budžetu. Par pašvaldību budžeta daļas īpatnībām. Konsekventi jau vairākus gadus pēc kārtas pašvaldību budžeta daļa valsts budžetā konsekventi samazinās. Tas pats ir arī šogad — apmēram par četriem procentiem. Un ir vēl viena konsekvence – pašvaldībām funkciju skaits neizbēgami lēnām iet uz augšu. Arī manā attieksmē nav neuzticības izteikšana valdībai, gluži otrādi, es esmu balsojis par šo valdību, un man nav vienalga, kā viņa strādā un ko viņa strādā, un tieši tāpēc mana vēlme bija tikai palīdzēt un nekas vairāk. Es arī atskaitos kolēģiem, ka es balsoju par to, lai mēs šodien darbu pārtrauktu pulksten 17.00 un turpinātu strādāt ceturtdien, tikai ar vienu domu, ka otrdien un trešdien mēs paspētu apstrādāt informāciju, kuru mums solīja Jurkāna kungs gan par izlīdzināšanu, gan citu informāciju, ko mēs palūdzām. Un ceturtdien mēs varbūt būtu varējuši dot savus priekšlikumus un mierīgu sirdi balsot par pirmo lasījumu.

Un nobeigumā. Man šodien ir iekšējs diskomforts, teikšu jums godīgi, es jūtos lieks šajā procesā, kaut arī esmu vēl deputāts, jo principā viss jau ir izlemts, un mūsu debatēm nav lielas jēgas diemžēl, kaut gan arī, kamēr es pildīšu savus pienākumus, es darīšu visu, lai iesniegtu priekšlikumus, lai valdība varētu normāli strādāt, un tomēr tā ir viela pārdomām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais premjerministra kungs! Nāku otro reizi tribīnē, lai no jums varbūt pat, atvainojiet, izspiestu solījumu kultūras programmai, to, ko jūs teicāt, ka visi posteņi budžetā saņem palielinājumu. Diemžēl es esmu izrakstījis no visām ministrijām kopā, kāds ir stāvoklis, cik procentu, piemēram, Satiksmes ministrijā pieaugums ir par 86 procentiem, citās ministrijās arī diezgan jūtami pieaugumi, bet izņemot, tiešām, vienīgi Kultūras ministrijai ir mīnus 680 000, kas pie šī tā jau nabadzīgā budžeta sastāda mīnus 4,5 procentus, pie tam jau otrajā kārtā, jau 1996.gadā bija Kultūras ministrijā samazinājums. Nu, man gribas jautāt un pat kliegt par to — kultūra, ja mēs nevaram atvēlēt kultūrai, ja mēs nevaram būt kulturāli, kāpēc gan cilvēkam tad ir vērts dzīvot, ja viņš ir cilvēks, ja viņš nevar atvēlēt kultūrai vairāk līdzekļu. Man nav laika par citiem posteņiem, par tiem jau runā visi citi, lai cik arī vajadzīgs ir bērniem un pensionāriem, invalīdiem, bet, vienalga, mēs nevaram samazināt kultūrai. Un, ja jūs teicāt, ka nevienai nav samazināts, es gribu dzirdēt, ka jūs šeit savā gala runā pateiktu, kad jūs šo izlabosiet un kultūrai arī būs ne tikai agrākais 1995.gada budžets, bet arī būs kaut minimāls pielikums uz tā rēķina, lai mums neiznīktu grāmatniecība, tā būs atsevišķa runa otrajā lasījumā, es runāšu par to. Grāmatniecība pilnīgi iznīkst mums...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, divas minūtes diemžēl ir pagājušas jau. Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Es tikai gribēju nolasīt šīs divas vēstules, kuras man šodien atsūtīja. Viena ir no Latvijas dzelzceļnieku arodbiedrības republikāniskās komitejas un otra no Latvijas Pašvaldību savienības. Dzelzceļnieki raksta: “Godātie deputāti! Baltijas valstīs tikai Latvijā dzelzceļš nesaņem nekādu finansējumu no valsts budžeta, turpretī autotransports saņem. Visā pasaulē vietējie pasažieru pārvadājumi ir valsts vai pašvaldību pasūtījums. Dzelzceļa infrastruktūras attīstībā visā pasaulē līdzekļus iegulda valsts. Dzelzceļa infrastruktūras un nerentablo pasažieru pārvadājumu uzturēšana uz kravas pārvadājumu rēķina var novest pie tā, ka Latvija zaudēs konkurētspēju tranzītpārvadājumos. Tiks zaudētas arī darba vietas un ieņēmumi valsts kasē.” To ir parakstījis arodbiedrības priekšsēdētājs Semjonova kungs.

Un otra. Latvijas Pašvaldību savienība. “Pirms balsojam par valsts budžetu, lūdzam atcerēties, vai, pārspriežot līdzekļu sadalījumu starp ministriju budžetiem, jūs neaizmirstat, ka veselību, izglītību un sociālo palīdzību saskaņā ar mūsu likumiem nodrošina pašvaldība. Pašvaldību daļa valsts kopbudžetā pēdējos trīs gados ir: 1995.gadā — 35 procenti, 1996.gadā — 20 procenti un 1997.gadā — tikai 16,8 procenti. Bezdeficīta budžetu var panākt arī citādi. Vai tiešām jūs nobalsosiet par lauku skolu un ambulanču slēgšanu, slimnīcu likvidāciju un apkures slēgšanu pensionāru dzīvokļos. Neliegsim zināšanas mūsu bērniem, maizi un siltumu mūsu vecākiem! Latvijas Pašvaldību savienība aicina nepieņemt 1997.gada budžeta projektu pirmajā lasījumā un nodot to pārstrādei.”

Sēdes vadītājs. Divas minūtes ir pagājušas, Kazāka kungs.

J.Kazāks. Šo parakstījis priekšsēdētājs Jaunsleinis.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Tā kā jau te tika teikts, ka daudz kas jau ir izlemts un partijas disciplīna liks man acīmredzot balsot “par” šo budžetu, es tikai gribu saskatīt un tikai divu minūšu laikā izteikt savu viedokli par to, ka man jau šodien būtu jāskatās ar skatu nākotnē, uz otro lasījumu. Jāsaka, ka es šeit nevaru atsevišķas programmas atrast, tādas, kuras mani interesē, un tāpēc man nāk prātā šodien kā kuriozs deputāta Vītola saruna ar mani, jo deputāts Vītols bija runājis ar ministru Turlo par aizsardzības programmu, un ļoti interesanti, ka šī saruna esot bijusi tāda, kad it kā pat ministrs ir piesolījis, ka šāds līdzeklis varētu būt, un izskatīt kaut ko un tamlīdzīgi, bet diemžēl man nav iespējams pat redzēt vispār, kādas programmas visā šajā tiesību aizsardzības sistēmā ir paredzētas, un pat nezinu, kad es tās varbūt varēšu gūt, un kur nu vēl runāt par šādu programmu, kurai vispār vēl nav tiesiska pamata valstī, jo vispār šī sistēma nav pieņemta — kā liecinieku aizsardzība.

Otrs — arī, ieskatoties civilās aizsardzības budžetā, es gribēju paskatīties, cik ir Ministru prezidenta biedram Čeveram paredzētais finansējums un cik ir paredzēts civilajai aizsardzībai, jo, kā es atceros, šajā pavasarī notika diezgan liela cīņa par to, kurš glābs valsti no plūdiem. Kā es atceros, civilā aizsardzība ar to nenodarbojās, ar to nodarbojās Ministru prezidenta biedrs. Ministru prezidenta biedram tika piešķirti līdzekļi, tamlīdzīgi, tad zināma spēlīte notika šajā valstī, bet, tā kā es nevarēju atrast, cik Čevera birojam ir paredzamais ieguldījums, līdz ar to es nevarēju arī atrast, faktiski cik efektīvi viņš darbosies un kā tas viss ir novērtēts un tamlīdzīgi. Līdz ar to faktiski jāsaka, ka tas man rada pārdomas, un, ja es šodien balsošu “par”, tad tas nenozīmē, ka otrajā lasījumā būs viegli to izdarīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl vēsturē viss attīstās likumsakarīgi un pa spirāli. Latvijas laikā Ulmaņa kungs prata iegūt savu varu, balstoties uz militāru spēku, šodien mēs redzam diktatūras uzvaru caur finansu politisko oligarhiju. Deputāts Krisbergs var teikt visu ko, ko vien grib, bet es ieteiktu ieklausīties Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pensionāru federācijas, organizācijas “Glābiet bērnus!”, Latvijas Bibliotekāru biedrības paziņojumā un aicinājumā Saeimai — neatbalstīt šo Latvijas genocīda budžetu. Man skumīgi bija klausīties, ka šajā zālē nav vis deputāti, bet partiju pārstāvji. Es domāju, ka mēs esam deputāti. Un vispirms tautas ievēlēti deputāti. Tik tiešām šķiet, ka svarīgākais ir — kā tiek nospiesta poga “par” vai “pret”. Un ļoti interesanti būs tuvākajā laikā redzēt stenogrammas ar uzstāšanos un balsošanas rezultātus. Ceru, ka prese šoreiz strādās profesionāli. Man atliek tikai vienu pateikt — nenodosim sirdsapziņu disciplīnai.

Aicinu balsot par noraidīšanu. Bet, ja pieņemsim, tad es vēlos, lai zem šī dokumenta kā 12. būtu mans paraksts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātais Prezidij! Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Man var pārmest visu, izņemot pārlieku mīlestību pret pašreizējo valdību atsevišķu politisku iemeslu dēļ. Un tad, kad es apskatījos šo budžetu, tad es sev par lielu pārsteigumu biju spiests secināt, ka šis budžets ir pats profesionālākais un pats labāk sastādītais, kāds līdz šim Latvijā ir bijis. Un man tas patīk vai nepatīk. Man ir zināmā mērā jāatzīst, ka pašreizējai Labklājības ministrijai ir izdevies to izveidot profesionālāku un labāk lasāmu, nekā tas izdevās pagājušajā gadā, kad zināmā mērā pie budžeta sastādīšanas biju arī es. Man tiešām bija liels prieks skatīties Labklājības ministrijas budžetu, un tas tiešām arī atšķīrās starp visiem pārējo ministriju veikumiem. Un tas bija visprofesionālāk un vissabalansētāk izveidotais budžets.

Arī par veselību man jāsaka, man bija diezgan skumji secināt, ka būs vien jāsaka labus vārdus, jo man jau, bez šaubām, patiktu kārtīgi par šo jautājumu pakritizēt. Bet tomēr palieku pie secinājuma, ka, ja mēs runājam par bezdeficīta budžetu, tad būtu ļoti vēlams, ja mēs runātu par viņu kritērijos visiem vienādi savilkt jostas, nevis skolotājiem un medicīnas darbiniekiem algās. Mums tomēr ir mazliet jāsavelk budžets pašam Ministru kabinetam, Finansu ministrijai, Aizsardzības ministrijai. Jo tanī mirklī, kad mēs Aizsardzības ministrijas budžetā tur, kur ir rakstīts “Taupības pasākumi”, izlasām, ka Aizsardzības ministrijas vadība taisīs taupīt uz to, ka iepirks automobiļus, kas mazāk tērēs benzīnu, rodas zināmas pārdomas.

Lielākā problēma, neapšaubāmi, būs izglītība. Un izglītība tādēļ, ka tā tiek pārvelta uz pašvaldību pleciem. Un acīmredzot būs diezgan sarežģīti nākošo gadu izskaidrot, kādēļ par vienu vai otru skolnieku viens vai otrs pagasts nesamaksā citam pagastam vai pilsētas skolai, un par to mēs varam būt pilnīgi pārliecināti. Risinājums manā uztverē acīmredzot būtu vienā jautājumā — Ministru prezidentam piekāpties, tas ir, proti, jautājumā par izglītību un sadarbību ar pašvaldībām. Tie nav tik lieli izdevumi, un to vēl varētu sabalansēt pašreizējā bezdeficīta budžetā, bez šaubām, dažās citās vietās savelkot jostu. Un tad nu būtu gandrīz visa pārliecība, ka šoreiz par šo budžetu mums būtu jānobalso arī otrajā lasījumā. Es katrā ziņā neredzu lielu iemeslu, kādēļ pirmajā lasījumā būtu jābalso “pret” šo budžetu.

Un tomēr attiecībā uz šo pirmo lasījumu es vēlos vēl piebilst, ka manā uztverē būtu veselības aprūpei paredzēto daļu no ienākuma nodokļa mērķtiecīgi palielināt līdz 33 procentiem, līdz ar to varētu to valsts dotācijas daļu, 9,2 miljonus, novirzīt izglītībai. Līdz ar to mēs varētu arī mēģināt sakārtot šo izglītības problēmu, un tā pašvaldībām būtu daudz pieņemamāka sistēma. Es ceru, ka vismaz jautājumā par pašvaldībām un izglītību mūsu sarunas ar Ministru kabinetu būs ļoti racionālas un tiks ievērota šo pašvaldību interese. Paldies!

Es aicinu balsot par pirmo lasījumu “par” valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Prezidijā ir saņemti divi iesniegumi. Izskatīsim un lemsim par tiem iesniegšanas secībā.

Pirmais ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. “Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 3.oktobra sēdē atkārtoti izskatīja likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”. Ņemot vērā, ka, pirmkārt, likumprojektam nav pievienots valdības un Pašvaldību savienības vienošanās protokols, tādējādi ir pārkāptas likuma “Par pašvaldībām” 86.panta prasības par valsts budžeta projekta saskaņošanu ar Pašvaldību savienību. Otrkārt, nav pievienots likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”. Treškārt, deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar likumprojektiem, kas būtiski maina pašvaldību un valsts funkciju pārdali. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu komisija nolēma aicināt Saeimu atlikt likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” izskatīšanu pirmajā lasījumā un nodot to atpakaļ komisijām, lai būtu iespēja valsts budžeta projektu 1997.gadam skatīt vienlaikus ar minētajiem dokumentiem.” Iesniegumu parakstījis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš.

Vai deputāti vēlas runāt par iesniegumu? Par vai pret? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par Kalviņa kunga parakstīto dokumentu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 38, atturas — 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Izskatām otru priekšlikumu. “Lūdzu atlikt budžeta 1997.gada projekta apspriešanu un pieņemšanu pirmajā lasījumā uz divām nedēļām, lai Labklājības ministrija varētu novērst būtiskos trūkumus budžeta projektā, kā arī lai pilnībā varētu ar to iepazīties. Pie frakcijām nepiederošs deputāts Andris Rubins.”

“Par” vai “pret” iesnieguma būtību, priekšlikuma izskatīšanu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un izteiksim savu attieksmi pret iesniegto dokumentu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 50, atturas — 11. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Tādā gadījumā, godātie kolēģi, mums ir jābalso par likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu komisijas vārdā, Zīles kungs, priekšlikumus par otrā lasījuma iesniegšanas termiņiem.

R.Zīle. Godāto Valsts prezident! Prezidij! Godātie kolēģi! Priekšlikums būtu — 21.oktobris.

Sēdes vadītājs. 21.oktobris. Vai deputātiem iebildumu nav? Ir. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Demokrātiskā partija “Saimnieks” lūdz termiņu pagarināt priekšlikumu iesniegšanai līdz 6.novembrim. Es motivēšu.

Tātad pirmais. Mums ir jāizskata 21 likumprojekts, kas ir iesniegts Saeimā un kas apstiprina budžeta ienākumu daļu.

Nākamais. Mums tūlīt, ceturtdien, iesniegs 1996.gada budžeta grozījumus. Mums tie arī būtu jāpieņem un jāizskata. Ir ļoti daudzi jautājumi saistīti ar to, ka pirmajā balsojumā atbalstītais bezdeficīta budžeta likumprojekts nerisina ļoti lielu sociālo jautājumu kompleksu, kā arī jautājumus par pašvaldībām un par izglītību. Tādēļ, lai mēs būtu konsekventi un varētu pieņemt bezdeficīta budžetu, ir vajadzīgs liels darbs komisijās, lai uzrādītu avotus segumam tām problēmām, ko mums vajadzētu risināt sociālā un izglītības sfērā. Tādēļ Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas vārdā es lūdzu iesniegšanas termiņu nobalsot 6.novembri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Māris Vītols, Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības, Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Mūsu frakcija nāk ar vēl vienu — trešo ierosinājumu. Ņemot vērā to, ka ir ne tikai jāizvērtē iesniegtais budžeta projekts un jāiesniedz priekšlikumi, bet arī šie priekšlikumi jāizvērtē komisijā un attiecīgi budžets jāsagatavo otrajam lasījumam, noteikt 28.oktobri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. 28.oktobris. Deputāts Golubovs, pie frakcijām nepiederošais deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Sakarā ar to, ka budžets ir nepilnīgs un visi par to šodien esam vienojušies, es piedāvāju 1. decembri.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputātiem priekšlikumu par iesniegšanas termiņiem nav? Balsosim ... Pirmos balsosim, kā mēs to tradicionāli jau esam darījuši, tālākos noteiktos termiņus. Tātad — 1. decembris, pēc tam — 6. novembris, pēc tam — 28. oktobris un pēdējo — par 21. oktobri.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Golubova kunga izteikto priekšlikumu otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 1. decembrim. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 52, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par Kuprijanovas kundzes izteikto priekšlikumu otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 6. novembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 18, atturas — 8. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Juridiskās komisijas vārdā — Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Lūdzu izmantojiet divus dokumentus, proti, dokumentu Nr. 430 — valdības iesniegtais likumprojekts, un dokuments Nr. 1253... tas ir numurs, un Nr. 1470.

Juridiskā komisija, kura bija nozīmēta kā atbildīgā komisija par valdības iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Saeimas kārtības rullī”, saņēma Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par šo te projektu...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Endziņa kungs... Godātie kolēģi! Lūdzu koncentrējiet uzmanību uz Endziņa kunga ziņojumu, jo šis jautājums ir ļoti cieši saistīts ar valsts budžeta pieņemšanas procedūru. Lūdzu!

A.Endziņš. Un, vispusīgi tos izvērtējusi kopīgi ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, nolēma, ka valdības iesniegtais likumprojekts nebūtu atbalstāms, un izstrādāja kopīgu alternatīvu likumprojektu. Kā mani informēja Ministru prezidenta kungs, tad valdība savu likumprojektu ir gatava atsaukt par labu abu komisiju kopīgajam izstrādātajam likumprojektam. Kāpēc abas komisijas neatbalstīja valdības iesniegto likumprojektu, ir norādīts dokumentā Nr. 1470, kur ir atzinums vispirms par likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Es domāju, ka man tas nav jālasa, visi deputāti ar to ir iepazinušies, un šeit ir skaidri un gaiši parādīti iemesli, kāpēc abas komisijas izstrādāja šo alternatīvo projektu.

Kas skar pašu alternatīvo likumprojektu, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Juridiskā komisija piedāvā izdarīt grozījumus vairākos Saeimas Kārtības ruļļa pantos, lai precizētu valsts budžeta izskatīšanas un pieņemšanas procedūru, un tāpēc arī ierosina izdarīt grozījumus Kārtības ruļļa 30. pantā, kā arī Kārtības ruļļa 87. pantā, kas noteiktu to, ka, izskatot projektus, kas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos, un, ja tam nav pievienota finansu ministra atsauksme, tad šādus likumprojektus nevar izskatīt... iekļaut jau pirmām kārtām uz pirmo lasījumu un arī tālāk citos pantos, ir norādīts, ka to nevar iekļaut izskatīšanai otrajā lasījumā, kā arī trešajā lasījumā. Un šī prasība par finansu ministra atsauksmi netiek attiecināta uz paša kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, kā arī uz tiem gadījumiem, ja finansu ministrs nav noteiktajā termiņā devis atsauksmi.

Kā arī tiek ierosināts izdarīt grozījumu Saeimas Kārtības ruļļa 90. panta pirmajā daļā, to papildinot, un būtībā jau šodien mēs esam liecinieki Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas iesniegtajam patstāvīgajam priekšlikumam, kas paredz to, ka, pieņemot budžetu pirmajā lasījumā, atbildīgā komisija iesniedz lēmumprojektu par to, kā ir iesniedzami, kādā veidā ir iesniedzami priekšlikumi par grozījumiem vai nu gadskārtējā valsts budžeta projektā, vai arī grozījumos valsts budžetā. Un līdz ar to arī mēs ierosinām papildināt Kārtības rulli ar 90.1pantu, kas tieši runā par šo Saeimas lēmumprojektu, kādas prasības, ko patstāvīgā komisija šeit var noteikt.

Tālāk arī abas komisijas ierosina izdarīt grozījumus Saeimas Kārtības rullī 95.pantā, proti, papildināt panta, 95. panta otro daļu ar jaunu teikumu, ka atbilstoši Kārtības ruļļa 90.1pantam noteikta priekšlikumu iesniegšanas kārtība likumprojektam par budžetu. Šie priekšlikumi iesniedzami šajā lēmumā noteiktajā kārtībā. Kā arī papildināt ar ceturto un piekto daļu, kas reglamentē to kārtību, kā priekšlikumus, kas ir ienākuši par valsts budžeta projektu, nosūta Ministru kabinetam, ir noteikts piecu dienu termiņš, vismaz piecas dienas pirms šo priekšlikumu izskatīšanas atbildīgajā komisijā, vienlaicīgi paziņojot, kad arī šī komisijas sēde notiks.

Un noteikts arī tas piektajā daļā, ka šā panta ceturtajā daļā minētajiem priekšlikumiem alternatīvus priekšlikumus Ministru kabinets var iesniegt līdz brīdim, kad atbildīgā komisija pieņem lēmumu par attiecīgā likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai otrajā lasījumā.

Ierosinām arī papildināt Kārtības rulli ar 95.2. pantu, kas nosaka... kas runā par atzinumiem, par priekšlikumiem likumprojektam par budžetu, ko var izdarīt Ministru kabinets, līdz kuram laikam, arī noteikti šie konkrētie termiņi.

Un vēl ierosinām arī papildināt Kārtības rulli ar 96.1pantu, kurš nosaka skaidri un gaiši, ka ne vien likumprojektu par budžetu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja tam nav pievienoti visi noteiktā termiņā, kārtībā iesniegtie priekšlikumi, arī kabineta iesniegtie alternatīvie priekšlikumi, kurus iesniedzēji nav atsaukuši. Jābūt ir pievienotiem visiem atbildīgās komisijas atzinumiem par priekšlikumiem, arī alternatīvajiem priekšlikumiem, pašas atbildīgās komisijas priekšlikumi un visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie Ministru kabineta atzinumi par priekšlikumiem. Un vēl, ja viss tas nav bijis pieejams deputātiem vismaz piecas dienas pirms izskatīšanas.

Arī ierosinām papildināt Kārtības ruļļa 98. pantu ar 3. daļu, kas precizē debašu kārtību par valsts budžetu, kur tiek noteikts, ka, izskatot likumprojektu par budžetu, debates var notikt par vairākiem pantiem, pantu daļām vienlaikus, ja tas izriet no iesniegtā priekšlikuma, jo bieži vien priekšlikums ir saistīts ne tikai ar vienu konkrētu skaitli, bet tas paredz varbūt plusus un mīnusus, kā tiek ierosināts pārbīdīt varbūt ieņēmumus vai izdevumus no vienas pozīcijas uz otru, tāpēc arī tāds priekšlikumus.

Kā arī ir priekšlikums papildināt 99. pantu ar 3. daļu, kas runā jau par balsojumu, kā notiek pie budžeta. Proti, ka balsojums notiek par priekšlikumu kopumā, vienlaikus izdarot grozījumus, ja nepieciešams, vairākos pantos. Un ja šāds priekšlikums ir pieņemts vai noraidīts, tas ir pieņemts vai noraidīts attiecībā uz visiem pantiem, kuros tas paredz grozījumus.

Un vēl ierosinām arī papildināt 101. pantu ar trešo daļu, kas nosaka to, ka secību, kādā balsojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka Saeima pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma.

Juridiskā komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izstrādājot šo te alternatīvo likumprojektu, ierosina arī cienījamo Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, proti, lai šie grozījumi jau varētu stāties spēkā, kad mēs sāksim izskatīt, un arī atbildīgā komisija, kad strādās jau ar tiem priekšlikumiem, kuri tiks iesniegti, gatavojot valsts budžeta projektu otrajam lasījumam.

Es aicinātu cienījamo Saeimu, ja valdība noņem savu likumprojektu, atbalstīt abu komisiju iesniegto likumprojektu, bet vispirms es aicinu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Andris Šķēle, Ministru prezidents. Lūdzu!

A.Endziņš. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, debates nevar būt ... Vispirms ir balsojums.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Ministru prezidenta kungs! Tātad... lūdzu...

A.Šķēle (Ministru prezidents). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru kabineta vārdā es atsaucu iesniegto Ministru kabineta priekšlikumu sakarā ar labāk izstrādātu alternatīvo priekšlikumu no Juridiskās komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad vispirms mums jānobalso par steidzamību. Komisiju vārdā tika ierosināts iesniegtos labojumus likumprojektā atzīt par steidzamiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 4, atturas — 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Vārds deputātam Valdim Krisbergam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Es jūsu uzmanību aizkavēšu ļoti nedaudz, jo man par lielu iepriecinājumu Šķēles kungs atsauca Ministru kabineta priekšlikumu. Es arī to saprotu, jo tas būtu bišķi pa treknu vienai dienai, lai Saeima pieņem budžeta projektu un vēl piedevām neuzdrīkstētos ne tā, kā Ministru kabinets, labot viņu. Tā ka svinīgi jums paziņoju. Varam steidzami balsot par alternatīvo likumprojektu, un vārda brīvība zināmā mērā mums tika ļauta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā Endziņa kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 2, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu, Endziņa kungs, par priekšlikumiem otrā lasījuma izskatīšanas termiņam.

A.Endziņš. Es aicinu iekļaut tos 17.oktobra sēdē un priekšlikumus iesniegt līdz 11.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — iesniegt savus viedokļus par likumprojektu līdz 11.oktobrim — un nav arī iebildumu pret priekšlikumu — izskatīt otrajā lasījumā 17.oktobrī. Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

Pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums. Patstāvīgais priekšlikums — Saeimas lēmuma projekts “Par kārtību kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” otrajam lasījumam”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu Nr. 1475 un Nr. 1475a. Pagājušajā sēdē komisijai tika nodots šis lēmuma projekts. Līdz šīsdienas rītam, kā tas tika noteikts pagājušajā sēdē, mēs saņēmām priekšlikumus, pareizāk sakot, vienu priekšlikumu — Čerāna kunga priekšlikumu, un komisija šodien, sanākot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē, nolēma šo priekšlikumu akceptēt un faktiski izstrādāt alternatīvu lēmuma projektu, kurš arī ir dots dokumentā Nr. 1475a, kas jums šodien tika izdalīts. Tāpēc man vēl būtu priekšlikums balsot par šo lēmumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvais lēmuma projekts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” otrajam lasījumam”. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 8. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtībā izskatāmie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr rezultāti tiek saņemti, viens paziņojums.

Godātie kolēģi, no tipogrāfijas ir saņemtas grāmatiņas “Latvijas Republikas 6.Saeima” ar deputātu biogrāfiskajiem datiem un fotogrāfijām. Šīs grāmatiņas jūs varat saņemt lejā kancelejā. Tās atrodas jūsu personiskajās pasta kastītēs.

Godātie kolēģi, atgādinu, ka sēde vēl nav slegta un kārtējā sēde būs... Piedodiet, 10.oktobrī pulksten 9.00.

Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Pēteris Apinis... ir zālē. Edgars Bāns... ir zālē. Kārlis Čerāns, Roberts Dilba... ir zālē. Edmunds Grīnbergs... ir zālē. Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs... ir zālē. Paulis Kļaviņš, Ivars Jānis Ķezbers, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēdi paziņoju par slēgtu.

Kopsavilkums

Par 7.oktobra ārkārtas sēdi

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Par valsts budžetu 1997.gadam”. (Reģ. Nr.453) (dok. Nr.1413; Nr.1413b; Nr.1475; Nr.1522) Balsojums: 65 par, 16 pret, 1 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. Nr.459) (dok. Nr.1253; Nr.1470) Balsojums par steidzamību: 75 par, 4 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 70 par, 2 pret, 3 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.Nr.473) (dok. Nr.1481;Nr.1481a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Reģ. Nr.474) (dok. Nr.1482; Nr.1482a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. Nr.475) (dok. Nr.1483; Nr.1483a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. Nr.476) (dok. Nr.1484; Nr.1484a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. (Reģ. Nr.477) (dok. Nr.1485; Nr.1485a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts darba inspekciju””. (Reģ. Nr.478) (dok. Nr.1486; Nr.1486a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ. Nr.479) (dok. Nr.1487; Nr.1487a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””. (Reģ. Nr.480) (dok. Nr.1488; Nr.1488a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību””. (Reģ. Nr.481) (dok. Nr.1489; Nr.1489a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ. Nr.482) (dok. Nr.1490; Nr.1490a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums Augstskolu likumā”. (Reģ. Nr.483) (dok. Nr.1491; Nr.1491a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ. Nr.484) (dok. Nr.1492; Nr.1492a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Reģ. Nr.485) (dok. Nr.1493; Nr.1493a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. (Reģ. Nr.486) (dok. Nr.1494; Nr.1494a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. (Reģ. Nr.487) (dok. Nr.1495; Nr.1495a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. (Reģ. Nr.488) (dok. Nr.1496; Nr.1496a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””. (Reģ. Nr.489) (dok. Nr.1497; Nr.1497a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru””. (Reģ. Nr.490) (dok. Nr.1498; Nr.1498a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ. Nr.491) (dok. Nr.1499; Nr.1499a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ. Nr.492) (dok. Nr.1500; Nr.1500a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Saeima izskatīja patstāvīgo priekšlikumu un pieņēma lēmumu:

— “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” otrajam lasījumam”. (dok. Nr.1475) Balsojums: 73 par, 1 pret, 8 atturas.

Saeimas preses dienests

Saeimas lēmums

Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi

likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam”

otrajam lasījumam

Saeima nolemj:

Priekšlikumi "Par valsts budžetu 1997. gadam" otrajam lasæjumam noformējami Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajā kārtībā (sk. pielikumu).

Lēmums Saeimā pieņemts 1996. gada 7. oktobrī.

Pielikums

Kārtība, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta

“Par valsts budžetu 1997.gadam” otrajam lasījumam

1. Izvirzot priekšlikumu par kādas apropriācijas palielināšanu, vienlaikus norādāms arī līdzekļu avots — kādas citas apropriācijas samazināšana vai cits avots. Priekšlikums par apropriācijas palielināšanu, kurā nav norādīts līdzekļu avots, netiks izskatīts. Līdzekļu avots nav jānorāda, ja priekšlikumā paredzēts grozīt atsevišķu pozīciju uz pārējo pozīciju rēķina, negrozot programmai (apakšprogrammai, pasākumam) atvēlēto kopsummu (sk. tabulā 3. priekšlikumu).

2. Ja priekšlikumā kā līdzekļu avots norādīta ieņēmumu (vispārējie ieņēmumi, atsevišķai programmai paredzētie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi) palielināšana, priekšlikumā dodams ieņēmumu palielināšanas pamatojums.

3. Priekšlikumi par apropriācijas palielināšanu un tās segšanas avotu dodami pa pāriem. Vienu līdzekļu avotu var izmantot vairāku apropriāciju palielināšanai, un vienas apropriācijas palielināšanai var izmantot vairākus līdzekļu avotus. Tādā gadījumā attiecībā uz vienu apropriāciju ir vairāki priekšlikumi. Galīgie apropriācijā izdarītie grozījumi ir nosakāmi kā visu ierosināto grozījumu summa (sk. tabulā 1. un 2. priekšlikumu).

4. Priekšlikumi iesniedzami attiecībā uz tām apropriācijām, kuras nav atsevišķu apropriāciju kopsumma.

5. Priekšlikumā par grozījumiem apropriācijā, kurai seko pozīcijas “tajā skaitā”, norādāms, vai un kā mainās arī šīs pozīcijas (sk. tabulā 1. priekšlikumu).

6. Ja priekšlikumā paredzēts grozīt apropriāciju, kas attiecas uz atalgojumu, neskarot citus kārtējos izdevumus, priekšlikumā ietverams arī sociālais nodoklis kā kārtējo izdevumu sastāvdaļa (sk. tabulā 1. priekšlikumu).

7. Ja priekšlikumā paredzēts palielināt likumā noteikto detalizācijas pakāpi, jāparāda, vai jaunās apropriācijas sakrīt ar budžeta skaidrojumos dotajām vērtībām.

8. Priekšlikumi par likumprojekta 2. pielikumu iesniedzami šādā formā (sk. tabulā ievietotos piemērus):

Priekš- Budžeta Prog- Budžeta 1.lasījumā Priekš-

likuma iestādes rammas pozīcija nobalsotā likums

Nr. kods kods apropriācija

1. 75 06.00.00 Nozares vadība, izdevumi kopā 10 000 -2280

- Kārtējie izdevumi 8000 -1280

tajā skaitā atalgojumi 5000 -1000

- Kapitālie izdevumi 2000 -1000

85. 06.01.00 Bērnudārzi, izdevumi kopā 30 000 2280

- Kārtējie izdevumi 25 000 2280

tajā skaitā atalgojumi 18 000 1700

2. 75 06.00.00 Nozares vadība, izdevumi kopā 10 000 -1000

- Kārtējie izdevumi 8000 -1000

86 07.00.00 Poliklīnikas un ambulances, 100 000 1000

izdevumi kopā

- Kapitālie izdevumi 3000 1000

3. 88 04.00.00 Izglītība, izdevumi kopā 403 123 0

- Kapitālie izdevumi 11 000 0

tajā skaitā investīcijas 8000 2000

9. Pārējie priekšlikumi iesniedzami vispārējā kārtībā.

Deputātu iesniegumi

Dokuments Nr.1540

Demisijas pieprasījums

Saeimas Prezidijam

Sakarā ar LR budžeta projekta antisociālo un prettautisko ievirzi, nekvalitatīvo saturu un likuma “Par pašvaldībām” 86.panta prasību pārkāpumu mēs 130 (1). Kārtības ruļļa panta kārtībā lūdzam izteikt neuzticību Ministru kabinetam.

Deputāti: M.Lujāns, A.Bartaševičs, A.Golubovs, M.Bekasovs,

O.Deņisovs, L.Stašs, G.Valdmanis, E.Zelgalvis,

1996.gada 7.oktobrī E.Grīnbergs, J.Mauliņš, J.Kazāks

Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu komisijās

Dokuments Nr.1531

Saeimas Prezidijam

Sakarā ar Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu lūdzam iekļaut Saeimas 10.oktobra darba kārtībā jautājumu par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Saeimas deputāti: A.Lambergs, G.Eniņš, V.Gredzens, M.Vītols, P.Apinis,

1996.gada 7.oktobrī R.Dilba, A.Krastiņš, R.Zīle, E.Grinovskis, A.Naglis

Dokuments Nr.1532

Saeimas Prezidijam

Sakarā ar Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu lūdzam iekļaut Saeimas 10.oktobra darba kārtībā jautājumu par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Saeimas deputāti: A.Lambergs, G.Eniņš, V.Gredzens, M.Vītols, P.Apinis,

1996.gada 7.oktobrī R.Dilba, A.Krastiņš, R.Zīle, E.Grinovskis, A.Naglis

10. oktobra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

1. Deputātu J.Lagzdiņa, Dz.Ābiķa, M.Vītola, J.Kazāka,

G.Gannusas jautājums Reģ. Nr. 51

Ministru prezidentam A. Šķēlem

Par Ministru kabineta lēmumu atbalstīt brīvās ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā.

Augsti godātais A. Šķēles kungs!

Šā gada 17. maijā Jūsu vadītais Ministru kabinets pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt brīvās ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā. Savukārt 4. jūnijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu precizēt likumprojektu par Liepājas brīvo ekonomisko zonu un divu nedēļu laikā to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Kopš dienas, kad Ministru kabinetā bija jāiesniedz likumprojekts par Liepājas brīvo ekonomisko zonu, ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, bet likumprojekts joprojām nav iesniegts. Šai sakarā lūdzam Ministru prezidentu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādu iemeslu dēļ joprojām valdībā likumdošanā noteiktajā kārtībā nav iesniegts un izskatīts likumprojekts par Liepājas brīvo ekonomisko zonu?

2. Kuras valsts amatpersonas ir vainīgas, ka likumprojekts par Liepājas brīvo ekonomisko zonu nav iesniegts izskatīšanai valdībā?

3. Kuras valsts amatpersonas ir sodītas par to, ka tās noteiktajā termiņā nav pildījušas valdības 1996. gada 4. jūnija lēmumu (prot. Nr. 30) “Par brīvo ekonomisko zonu Liepājas pilsētā”?

4. Kad beidzot valdībā tiks ieviesta kārtība un tās peņemtie lēmumi tiks pildīti noteiktajos termiņos?

Lūdzam vārdu motivācijai.

2. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, J.Urbanoviča,

O.Kostandas, G.Valdmaņa jautājums Reģ. Nr. 52

LR iekšlietu ministram D. Turlā kungam,

LR tieslietu ministram Dz. Rasnača kungam

Par hokeja trenera A. Siliņa psihiskās veselības stāvokli un izdarītā pārkāpuma atbilstību viņam piemērotajam aizturēšanas veidam.

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai ir ārstu slēdziens par hokeja trenera A. Siliņa psihiskās veselības stāvokli?

2. Pēc kādiem Kriminālkodeksa pantiem viņš tiek apsūdzēts?

3. Vai A. Siliņa izdarītais pārkāpums atbilst viņam piemērotajam aizturēšanas veidam?

Lūdzam vārdu motivācijai.

3. Deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, O.Kostandas, J.Kazāka,

J.Mauliņa jautājums Reģ. Nr. 53

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēlem

Par 60,7 miljonu lielu naudas līdzekļu likteni Latvijā.

Godātais A. Šķēles kungs!

Likumā par valsts budžetu 1996. gadam valsts pamatbudžets 1996. gadam ir apstiprināts ieņēmumos Ls 399 469 000. Valsts speciālo budžetu kopsavilkums ir apstiprināts ieņēmumos Ls 434 915 856. Šobrīd gaidāmā šo budžeta ieņēmumu izpilde saskaņā ar likumu par 1997. gada valsts budžetu paskaidrojumiem ir attiecīgi 44 168 tūkstoši latu valsts pamatbudžetā un 454 155 tūkstoši latu valsts speciālajos budžetos, kas pārsniedz likumā plānotos ieņēmumus attiecīgi par 41,5 milj. latu valsts pamatbudžetā un 19,2 milj. latu valsts speciālajos budžetos.

1. Lūdzam dot skaidrojumu, kādiem mērķiem šie papildu līdzekļi 41,5 + 19,2 = 60,7 milj. latu ir iztērēti vai tiks iztērēti?

2. Kāpēc valdība savlaicīgi neiesniedza Saeimā grozījumus likumā par valsts budžetu 1996. gadam, kuros būtu atainota ieņēmumu patiesā dinamika, un caur kuriem tiktu iegūta Saeimas piekrišana līdzekļu tēriņam vienā vai otrā veidā?

3. Vai Jūs beidzot atzīstat, ka frakcijas “Latvijai” iesniegtās deputātu prasības palielināt 1996. gada budžeta ieņēmumu daļu tā apspriešanas laikā bija pamatotas, papildus iegūtos līdzekļus novirzot speciālajām un izglītības vajadzībām?

Pateicamies par Jūsu atbildi!

Jautājuma steidzamības motivācija:

Jautājums ir par 60,7 milj. lielu naudas līdzekļu likteni Latvijā.

4. Deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, O.Kostandas,

J.Kazāka jautājums Reģ. Nr. 54

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēlem

Par “Neatliekami uzsākamās ilglaicīgas valsts ekonomiskās

stratēģijas izstrādāšanu”.

Godātais A. Šķēles kungs!

Deklarācijā par Jūsu vadītā Ministru kabineta darbu, kas tika iesniegta Saeimā un publicēta 1995. gada decembrī, ir teikums:

“Neatliekami uzsākama ilglaicīgas valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādāšana”.

Lūdzam šajā sakarā mūs informēt:

1) kad valdība ir uzsākusi darbu šādas stratēģijas izstrādei (ar kādu MK lēmu-mu vai citu dokumentu izveidota darba grupa šādas stratēģijas izstrādāšanai)?

2) kas šīs stratēģijas izstrādē ir izdarīts uz šo brīdi (līdz 1996. gada oktobrim)?

3) kad Saeimas deputāti un sabiedrība tiks iepazīstināti ar MK izstrādāto valsts ekonomiskās stratēģijas projektu?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Bez šādas stratēģijas Latvija ir kā kuģis bez stūres un kompasa.

5. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, J.Urbanoviča,

O.Deņisova, M.Bekasova jautājums Reģ. Nr. 55

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēlem

Par atskaišu iesniegšanu par 1995. un 1996. gada budžeta izpildi.

Cien. A. Šķēles kungs!

Kad Jūs plānojat atskaitīties par 1995. gada un 1996. gada budžetu, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversmes 66. panta 3. daļa — “Pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu”.

Lūdzam vārdu motivācijai.

Steidzama jautājuma motivācija.

Šis jautājums ir būtiski nozīmīgs, jo tuvākā laikā jāizskata 1997. gada budžets, bet deputāti nav saņēmuši atskaiti par 1995. gada budžeta izpildīšanu.

6. Deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, G.Valdmaņa, J.Kazāka,

K.Čerāna, E.Zelgalvja jautājums Reģ. Nr. 56

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēles kungam

Par budžeta asignējumu izlietojumu 1996. gadā infekcijas, sifilisa un lipīgo ādas slimību diagnostikai un profilaksei.

God. A. Šķēles kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kā šogad tika sadalīti un izlietoti 1996. gada valsts budžeta asignējumi Ls 2 173 221 — infekcijas, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību diagnostikai. Konkrēti cik līdzekļu paredzēts un cik iztērēti:

a) sifilisa profilaktiskajiem mērķiem;

b) sifilisa diagnostikai;

c) sifilisa ārstēšanai.

2. Kāpēc Labklājības ministrija, kuru jau vairākus gadus vada V. Makarovs, strādā bez konkrētas programmas sifilisa profilaksei un izglītošanai, jo rezultātā pēdējos 2 gados sifilisa saslimšana neiedomājami strauji palielinās.

3. Kas atbild par neracionālu līdzekļu izlietošanu Labklājības ministrijā?

4. Kad un kam pēdējo reizi labklājības ministrs V. Makarovs ir atskaitījies par budžeta līdzekļu izlietošanu?

5. Vai ir pieprasīta finansiāla palīdzība sifilisa apkarošanai no citām Eiropas valstīm? Ja nē — kāpēc?

6. Vai šogad valdība izdalīs nepieciešamos Ls 200 000 sakarā ar ārkārtējo situāciju sifilisa saslimšanā Latvijā, nepieciešamo tūlītēju pasākumu veikšanai, sifilisa saslimšanas pieauguma ierobežošanai un saslimstības samazināšanai?

Lūdzam vārdu motivācijai.

7. Deputātu O.Kostandas, E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Kazāka,

J.Mauliņa jautājums Reģ. Nr. 57

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēlem

Par laika maiņu uz ziemas laiku Latvijā.

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Pēc kādiem nosacījumiem tiek noteikta datuma izvēle laika maiņai uz ziemas laiku un laika maiņai uz Latvijas laiku?

2. Kura valsts institūcija nosaka konkrēto datumu laika maiņai uz ziemas laiku?

3. Kas ir tieši atbildīgs par to, ka Latvijā pāriešana uz ziemas laiku notikusi mēnesi pirms ziemas laika iestāšanās pārējās Eiropas valstīs?

4. Vai, Jūsuprāt, šīs paviršības un nevērības dēļ ir jāpieprasa atbildīgā ministra demisija?

Steidzama jautājuma motivācija.

Latvijā joprojām ir spēkā lēmums par pāriešanu uz ziemas laiku septembra pēdējā svētdienā, bet citās Eiropas valstīs, kā arī Igaunijā, Lietuvā un Krievijā pāriešana uz ziemas laiku notiek mēnesi vēlāk. Šāda atbildīgo institūciju un amatpersonu neizdarība kaitē Latvijas valsts starptautiskajam prestižam, rada neērtības satiksmes līdzekļu darbiniekiem un pasažieriem. Uzskatām, ka par šādu paviršību un nevērību pret pienākumiem jādemisionē atbildīgajam ministram.

8. Deputātu O.Kostandas, E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Kazāka,

I.Liepas jautājums Reģ. Nr. 58

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēlem,

Latvijas Republikas aizsardzības ministram A. Krastiņam,

Latvijas Republikas ārlietu ministram V. Birkavam,

Latvijas Republikas ekonomikas ministram G. Krastam,

Latvijas Republikas iekšlietu ministram D. Turlajam,

Latvijas Republikas izglītības

un zinātnes ministram M. Grīnblatam,

Latvijas Republikas kultūras ministram R. Pīkam,

Latvijas Republikas labklājības ministram V. Makarovam,

Latvijas Republikas satiksmes minsistram V. Krištopanam,

Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz. Rasnačam,

Latvijas Republikas vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministram A. Gorbunovam,

Latvijas Republikas zemkopības ministram R. Dilbam

Par personīgo balsojumu MK sēdē, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepciju.

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādu jautājumu:

Kā Jūs personīgi balsojāt šā gada 3. septembra Ministru kabineta sēdē, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepcijas pieņemšanu?

Steidzama jautājuma motivācija.

Ministru kabineta pieņemtajā rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepcijā paredzēts, ka rajona padome netiek vēlēta, bet rajona priekšnieku (vecāko) ieceļ Ministru kabinets. Uzskatām, ka tas ir tiešs demokrātiskas pārvaldes principu pārkāpums, tāpēc visai sabiedrībai ir jāzina, tieši kuri ministri ir balsojuši par šādu demokrātijas principu pārkāpumu.

9. Deputātu E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga,

J.Kazāka, O.Kostandas jautājums Reģ. Nr. 59

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēles kungam

Par situāciju ar siltuma tarifiem.

1. Ar ko izskaidrojama A. Grīnberga kunga (Rīgas Domes izpilddirektors, a/s “Rīgas siltums” padomes priekšsēdētājs) un J. Luna kunga (MK padomnieks, sieva strādā a/s “Rīgas siltums”) kā tieši ieinteresēto personu atrašanās valdības institūcijas — Energoapgādes regulēšanas padomes sastāvā, ja vienīgā pilsēta, kurai šī padome nosaka siltumenerģijas tarifu, ir Rīga?

2. Kāpēc valdība pieļauj patērētāju tiesību aktu neievērošanu, kas izpaužas kā dzīvojamo namu un kvartālu kopēja atslēgšana no centralizētās apkures un karstā ūdens apgādes, ja noteikta daļa no šo namu iedzīvotājiem par siltumu ir nomaksājusi un nav tehnisku iemeslu, kas neļautu atslēgt tieši nemaksātāju dzīvokļus?

3. Ar ko izskaidrojama valdības institūcijas — Energoapgādes regulēšanas padomes nepamatoti augsto siltumenerģijas tarifu apstiprināšana Rīgai, ja nav tikuši apstiprināti tarifi atsevišķām siltumražotājorganizācijām Rīgā (Rīgas TEC-1 un TEC-2, SIA “Anulli” u.c.), kā arī nav precizētas un tehniski pamatotas strīdīgas tarifa pozīcijas (siltuma zudumi, izdevumi algām un remontiem, precizēts pamatlīdzekļu apjoms, korekts nodokļu aprēķins u.c.)?

4. Kāpēc ir notikusi valdības institūcijā — Energoapgādes regulēšanas padomē tendenciozas siltumenerģijas maksas aprēķina metodikas sasteigta apstiprināšana, ja līdz šīs metodikas iesniegšanai Energoapgādes regulēšanas padomē vairāk kā mēnesi bez izskatīšanas ir gulējuši Latvijas Enerģētikas aģentūras iesniegtie, aprobētie, ar 5 organizācijām (Monopoldarbības uzraudzības komiteja, Pašvaldību savienība, Enerģijas patērētāju komiteja, Brīvo arodbiedrību savienība, Valsts kontrole) saskaņotie metodiskie norādījumi maksas aprēķinam, kurus izstrādājusi Latvijas Enerģētikas aģentūra, piedaloties VERAM, Rīgas Domes un a/s “Rīgas siltums” speciālistiem?

5. Kāpēc ar valdības institūcijas — Energoapgādes regulēšanas padomes lēmumu (4. punktā minētā metodika) netiek atļauta iedzīvotājiem iespēja dzīvokļos par saviem līdzekļiem uzstādīt karstā ūdens patēriņa mērītājus un norēķināties pēc tiem, samērojot savu patēriņu ar maksāšanas iespējām, ja nav tehnisku iemeslu, kas neļautu korekti aprēķināt siltuma patēriņu viena kubikmetra ūdens uzsildīšanai?

Steidzama jautājuma motivācija.

Nav ekonomiski pamatoti pašreiz tarifu veidot augstāku par 15 Ls/Gkal. Paaugstināts tarifs prasa ievērojamus papildu līdzekļus budžeta un pašvaldību iestāžu komunālajām izmaksām, kā arī valsts un pašvaldību dotācijām maznodrošinātajai iedzīvotāju daļai.

10. Deputātu O.Kostandas, J.Kazāka, E.Grīnberga, E.Zelgalvja,

J.Mauliņa jautājums Reģ. Nr. 60

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēlem

Par aizsardzības ministra nepatiesi sniegto informāciju Saeimas deptuātiem.

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc A. Krastiņš meloja Saeimas plenārsēdē, ka materiālus par Zemessardzes štāba darījumu, kas radīja zaudējumus valsts budžetā Ls 300 000 apmērā, iepērkot automašīnas “Land Rover”, ir iesniedzis Kara prokuratūrā?

2. Vai, Jūsuprāt, ir normāli, ka ministra darba stils ir meli? Kā Jūs vērtējat šāda cilvēka atbilstību ministra amatam?

Steidzama jautājuma motivācija.

Saeimas plenārsēdē aizsardzības ministrs A. Krastiņš teica, ka “...uz Valsts kontroles ziņojuma pamata attiecīgie materiāli ir nosūtīti gan uz Kara prokuratūru, gan arī tiek veikta Aizsardzības ministrijā dienesta izmeklēšana.” (“Latvijas Vēstnesis”, Nr. 141(626), 60. lpp.) LR Ģenerālprokuratūras atbildē uz frakcijas “Latvijai” pieprasījumu redzams, ka materiāli par ZS štāba darījumu ar automašīnu “Land Rover” iepirkšanu ne Kara prokuratūrā, ne Ģenerālprokuratūrā nav saņemti. Atbildi parakstījis LR Ģenerālprokuratūras Specializēto prokuratūru nodaļas prokurors J. Ancāns. Tas pierāda, ka aizsardzības ministrs A. Krastiņš ir apzināti melojis Saeimas deputātiem.

Trešdien, 9. oktobrī

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””;

— atlika grozījumu izskatīšanu lēmumā par LR likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību, lai veiktu juridisku precizēšanu;

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””;

— sāka izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Noteikumi par aizsargjoslām” 2.lasījumam.

Ārlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamus likumprojektus “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— atzina, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma no-dokli”” noraidāms un nolēma ierosināt valdībai izstrādāt alternatīvu likumprojektu;

— pārcēla likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanu uz 15.oktobra sēdi.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— uzklausīja Iekšlietu ministrijas pārstāvju atbildes uz deputātu jautājumiem, kas skar Robežapsardzības spēku pakļautības maiņu. Tā kā deputāti neguva apmierinošu informāciju par pakļautības maiņas termiņiem, kadru pārkvalifikāciju un ar to saistītajām nepieciešamajām finansēm, kā arī materiāli tehniskās bāzes pārņemšanas kārtību, komisija, lai saņemtu papildu informāciju, nolēma uzaicināt uz komisijas sēdi Ministru prezidenta biedru Z.Čeveru, iekšlietu ministru D.Turlo, aizsardzības ministru A.Krastiņu, robežsargu brigādes komandieri G.Dāboliņu, valsts sekretāra v.i. Aizsardzības ministrijā F.Vaivodu, valsts sekretāra vietnieku Iekšlietu ministrijā L.Airi;

— turpināja izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” 3.lasījumam.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— atlika likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanu;

— atbalstīja likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par budžeta un finansu vadību”” izskatīšanu 1.lasījumā kā steidzamu;

— izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli” un nolēma atbalstīt komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta izskatīšanu 1.lasījumā;

— izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” un nolēma atbalstīt tā izskatīšanu 2.lasījumā.

Juridiskā komisija:

— izskatīja sešu iesniegto kandidatūru Satversmes tiesas tiesnešu amatam atbilstību likumdošanai, nolēma tās atbalstīt un sagatavot Saeimas lēmuma projektu “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— noklausījās Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu departamenta direktora A.Burova ziņojumu par departamenta darbu. A.Burovs informēja, ka departamenta darbinieku skaits un finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu visas nepieciešamās funkcijas. Komisijas locekļi ieteica departamenta darbiniekiem vairāk sadarboties ar pašvaldību pārstāvjiem, lai iegūtu informāciju par draudžu īpašumu atgūšanu un par netradicionālo reliģisko organizāciju darbību. Būtu vēlams arī regulāri apmeklēt netradicionālo reliģisko organizāciju sanāksmes, lai gūtu konkrētu priekšstatu par to darbības atbilstību likumdošanai. Deputāti uzsvēra, ka departamentam jākoordinē dažādu reliģiskajām organizācijām aktuālu jautājumu saskaņošanu. Savukārt A.Burovs pastāstīja, ka tuvākajā laikā darbu sāks Konsultatīvā padome, kurā darbosies tradicionālo reliģisko organizāciju pārstāvji, Tieslietu ministrijas pārstāvji un teologi. Tā kā uz vairākiem jautājumiem deputāti nesaņēma atbildes, komisija lūdza sagatavot un iesniegt papildinformāciju;

— nolēma iesniegt likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” par reliģiskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas pārkāpšanu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— apspriežot likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā” (dok.Nr.1484), atzina, ka darba samaksa pašvaldību mācību, audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem jāizmaksā mērķdotāciju veidā;

— apspriežot likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” (dok.Nr.1491), atzina, ka Augstākās izglītības padome nevar būt Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā vai pārziņā, bet tai ir jābūt neatkarīgai institūcijai;

— noraidīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””;

— noraidīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— sāka izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” 3.lasījumam:

— sāka izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Par prakses ārstiem” 2.lasījumam.

Ceturtdien, 10. oktobrī

9.00 Saeimas sēde.

15.05 Saeimas priekšsēdētāja biedra Andra Amerika tikšanās

ar Uzbekistānas Republikas vēstniecības konsulu un pilnvaroto lietvedi Ibrohimu Mavlanovu.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde. Deputātu jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests