Viedokļi

Par sociālā nodokļa pārdali

Arodbiedrību viedoklis

Lai sociālās reformas rezultātā, pārdalot sociālā nodokļa likmi starp darba devēju un darbinieku, būtiski nesamazinātos darbinieku un viņu ģimeņu ienākumi (1997.gadā par 8 procentiem; 1998.gadā par 2 procentiem; 1999.gadā par 1 procentu; 2000.gadā par 2 procentiem; 2001.gadā par 1 procentu), darba devējam darba samaksas veidā jāsedz darbiniekam viņa paaugstinātie izdevumi sociālajai apdrošināšanai.

Tas nozīmē, ka neto ienākumi nesamazinātos nevienai no pusēm — ne valstij, ne darba devējam, ne darbiniekam. Valsts 1995.gada 27.februārī trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvajā padomē tādā veidā arī apsolīja veikt sociālā nodokļa likmes pārdali starp darba devēju un darbinieku. Pie šāda risinājuma līdz 2001.gadam plānoto sociālā nodokļa likmes pārdales reformu varētu pabeigt jau 1997.gadā.

Atbilstoši pašreizējam likumam “Par sociālo nodokli” ir noteikta nevis sociālā nodokļa likmes pārdale, bet gan likmes paaugstinājums darbiniekam un attiecīgs samazinājums darba devējam.

Nav pieņemams, ka valsts puse, pārdalot sociālā nodokļa likmi sociālās reformas ietvaros, garantē darbiniekiem un viņu ģimenēm ienākumu nesamazināšanu tikai ierēdņiem un citiem no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem. Tādu darbinieku kopskaits valstī ir apmēram viena piektā daļa no nodarbinātajiem.

Ņemot vērā to, ka valstī no 1,2 milj. nodarbināto arodbiedrības ar darba koplīgumiem nosedz apmēram tikai 250 tūkstošus darbinieku, kā arī to, ka Latvijas Darba devēju konfederācijā esošo darba devēju uzņēmumos strādā tikai ap 100 tūkstošiem darbinieku, ir nepieciešams steidzīgi pieņemt Ministru kabineta noteikumus par sociālā nodokļa likmes pārdali valstī, lai reāli par 8 procentiem nesamazinātos darbinieku un viņu ģimeņu ienākumi jau 1997.gadā.

LBAS priekšsēdētāja vietnieks

A.Kravalis

Ministrijas viedoklis

Saskaņā ar likumu “Par sociālo nodokli” no 1996. gada 1. jūlija un turpmāk no katra gada 1. janvāra līdz 2001. gadam paredzēta sociālā nodokļa likmes pārdale starp darba dēvēju un darbinieku, samazinot darba devēja daļu no 37 procentiem uz 18 procentiem un palielinot darbinieka daļu no 1 procenta uz 15 procentiem.

Lai nesamazinātos darbinieku neto ienākumi sakarā ar šo pārdali, no š.g. 1. jūlija līdz 31. decembrim valdība noteica kompensāciju izmaksu 4 procentu apmērā no darbinieku darba ienākumiem.

No 1997. gada 1. janvāra sociālā nodokļa likme jāpārdala, samazinot darba devēju daļu no 33 procentiem uz 28 procentiem, bet darbinieku daļu palielinot no 5 procentiem uz 9 procentiem.

Lai daļēji kompensētu neto ienākumu samazināšanos sakarā ar kārtējo sociālā nodokļa pārdali no 1997. gada 1. janvāra, Ministru kabinets 1996. gada 10. septembrī pieņēma noteikumus par darba samaksu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem un 8. oktobrī noteikumus par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā, kuros paredzēts attiecīgo no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem, kā arī ierēdņu kandidātiem no 1997. gada 1. janvāra paaugstināt mēneša amatalgu skalu par 7 procentiem.

Abos noteikumos paredzēta arī amatalgu amplitūdu paaugstināšana par 15 procentiem sakarā ar minimālās mēnešalgas paaugstināšanu uz Ls 38 no š.g. 1. aprīļa (darbiniekiem no š.g. 1. oktobra, ierēdņu kandidātiem no 1997. gada 1. janvāra).

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, darbinieku un ierēdņu kandidātu amatalgas paaugstināmas budžeta iedalītā darba samaksas fonda ietvaros. Līdzekļi darba samaksas precizēšanai sakarā ar sociālā nodokļa pārdali ir paredzēti attiecīgajos valsts budžeta projekta darba samaksas fondos.

Uzskatu, ka valdība ir darījusi visu iespējamo, lai sociālā nodokļa pārdales gaitā ievērotu darba devēju un darbinieku intereses. Tālākajā procesā aicinu iesaistīties aktīvāk darba devējus un arodbiedrības, slēdzot nākošā gada koplīgumus un precizējot darba līgumus.

Darba lietu valsts ministrs

A. Bērziņš