Pie Valsts prezidenta — sarunveži ar NATO

Vakar, 15.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Ārlietu un Aizsardzības ministriju darba grupu 3.raunda sarunām ar NATO, kuras notiks 17.oktobrī Briselē. Darba grupu vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

“Šis būs kārtējais sarunu raunds, un šīs sarunas nav jāuztver kā izšķirošās Latvijas un NATO sarunas par iestāšanos. Šobrīd galvenais ir turpināt to aizsākto pārliecināšanas darbu, kas saistās ar Latvijas gatavību kļūt par NATO dalībvalsti. Ir svarīgi apliecināt, ka Latvija dara visu, lai kļūtu pēc iespējas atbilstošāka NATO formālajiem standartiem,” komentējot gaidāmo sarunu vadlīnijas, atzina M.Riekstiņš.

Otrā sarunu raunda noslēgumā Latvijai no NATO iesniegts jautājumu saraksts par tēmām, kas skar iestāšanos NATO. Piemēram, potenciālajai dalībvalstij jāatbild uz jautājumiem par drošības politikas koncepciju, aizsardzības koncepciju, jānovērtē programmas PfP gaita, pieredze IFOR spēku operācijās Bosnijā, jāsniedz skaidrojums aizsardzības budžeta plānošanai, kā arī jāatbild uz jautājumiem par valsts ekonomisko attīstību. Atbildes uz šiem jautājumiem nosūtītas uz Briseli jau pirms divām nedēļām, kas nozīmē, ka NATO puse sarunās jau būs informēta. Pulkvedis Jānis Kažociņš informēja prezidentu par 3.sarunu raunda militārajiem aspektiem, kas acīmredzot šajā reizē dominēs. Šai ziņā Latvija varētu balstīties uz savu pieredzi IFOR spēku operācijās, PfP programmās, informēt par Baltijas bataljona nākotnes plāniem, kas varētu saistīties ar Baltijas brigādes izveidošanu reģionā.

Tikpat nozīmīga ir Baltijas jūras spēku vienības veidošana, kas konceptuālā līmenī jau iezīmēta, un vienotās Baltijas gaisa telpas kontroles sistēmas izveidošana, kuru atbalsta arī ASV.

“Mums ir jāpierāda, ka esam tiktāl ieinteresēti NATO attīstībā, ka varam dot šai organizācijai savu ieguldījumu arī pie tiem minimālajiem finansiālajiem resursiem, kādi mūsu valstī šobrīd ir pieejami,” atzina J.Kažociņš un uzsvēra, ka īpaši liela loma būs Latvijas — NATO savietojamības plānam, kas tiek izstrādāts. Plāns balstīsies uz konceptuālām sadaļām un to finansiālu pamatojumu. Sarunas dalībnieki atzina, ka šobrīd Latvijas budžetā aizsardzības vajadzībām paredzēto līdzekļu daudzums ir nepietiekams.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvija vēlas iestāties NATO savas valsts drošības un reģiona stabilitātes vārdā. Tieši tāpēc Latvijas aizsardzības spēku attīstībai un nostiprināšanai ir būtiska nozīme.

G.Ulmanis, atsaucoties uz triju Baltijas valstu prezidentu kopīgo paziņojumu, uzsvēra, ka Baltijas valstis savu prezidentu personās ir apliecinājušas apņēmību darīt visu, lai aizstāvētu sevi un arī citus, tādējādi izpildot NATO līguma 5.paragrāfa nosacījumus. G.Ulmanis uzsvēra arī to, ka nākamajā gadā plānotajām starptautiskajām militārajām operācijām līdzekļi tiks iedalīti vajadzīgajā apjomā.

Valsts prezidenta preses dienests