Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 1999, 7., 23. nr.; 2000, 14. nr.; 2002, 12., 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2007, 6., 12. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 178. nr.; 2011, 167., 199. nr.; 2012, 121. nr.; 2013, 38., 92. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 104., 227. nr.; 2016, 31., 71. nr.; 2017, 36. nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 24. panta pirmajā daļā vārdus "vai psihiskas dabas traucējumi".

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Noziedzīgos nodarījumos, kuri izdarīti līdz 2017. gada 31. decembrim, nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpe nosakāma atbilstoši tam likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim."

3.  3. pielikumā:

izslēgt pielikuma nosaukumā vārdus "veicot medicīnisko ekspertīzi";

izteikt 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1. Miesas bojājumi ir cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomiski bojājumi vai funkcionāli traucējumi, kas radušies mehānisku, termisku, elektrisku, akustisku, radiācijas, ķīmisku, bioloģisku vai citu iedarbību rezultātā. Miesas bojājumiem pielīdzināmi arī psihiski traucējumi vai traumas, kas radušās psihisku vai iepriekš minēto iedarbību rezultātā.

2. Miesas bojājumu smaguma pakāpi un to cēloņsakarību nosaka tiesu eksperts (turpmāk — eksperts).";

izslēgt 3. punktu;

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Eksperts atzinumā obligāti norāda miesas bojājumu:

1) medicīnisko vai psiholoģisko raksturu;

2) iespējamo rašanās cēloni;

3) rašanās laiku;

4) smaguma pakāpi.";

aizstāt 5. punktā vārdus "pārejošās darbnespējas" ar vārdiem "veselības traucējuma";

papildināt 6. punkta pirmo teikumu pēc vārda "slimību" ar vārdiem "vai veselības traucējumu";

aizstāt 7. punkta otrajā teikumā vārdus "traucējumu ilguma" ar vārdiem "traucējuma un tā ilguma";

izslēgt 10. punktu;

izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi eksperts pamato ar medicīniskiem vai citiem objektīviem datiem. Ja miesas bojājumi atbilst dažādu smaguma pakāpju pazīmēm, eksperts novērtē katru miesas bojājumu atsevišķi, sākot ar smagāko, vai novērtē miesas bojājumus kopumā atbilstoši smagākajam. Dažādā laikā radušos miesas bojājumus novērtē atsevišķi. Psihisku traucējumu vai psihiskas traumas smaguma pakāpi eksperts pamato ar lietas materiālos, kā arī psihiatriskās vai psiholoģiskās izpētes laikā iegūtiem datiem.";

aizstāt 12. punkta otrajā teikumā vārdus "un atzinumā norāda atkārtotas tiesu medicīniskās apsekošanas laiku" ar vārdiem "pieprasot nepieciešamos materiālus no procesa virzītāja";

izteikt 13., 14., 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"13. Miesas bojājumu rezultātā radušos paliekošu veselības traucējumu apmēru nosaka tiesu medicīnas ekspertīzē procentos.

14. Smagi miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu:

1) dzīvības apdraudējumam (dzīvībai bīstami miesas bojājumi);

2) orgāna vai tā funkciju zaudējumam;

3) paliekošam veselības traucējumam (tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā);

4) grūtniecības pārtraukumam;

5) nelabojamam sejas izķēmojumam;

6) psihiskam traucējumam ar hronisku gaitu vai psihiskai traumai ar paliekošām sekām, kas būtiski ietekmē personas sociālo adaptāciju.

15. Dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kas nodarīšanas brīdī vai vēlākā laikā apdraud cietušā dzīvību. Dzīvībai bīstami ir:

1) miesas bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumā vai mugurkaula kanālā, arī bez iekšējo orgānu bojājuma;

2) galvaskausa velves vai pamata kaulu slēgti un vaļēji lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes vai izolētus galvaskausa kaulu izaugumu lūzumus ārpus galvaskausa dobuma, ja nav citu dzīvībai bīstamu intrakraniālu bojājumu;

3) lielo asinsvadu — aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miega artērijas, zematslēgkaula, paduses, augšdelma, iegurņa, ciskas, paceles artērijas vai atbilstošo vēnu bojājumi;

4) garo stobrkaulu — augšdelma, augšstilba kaula, lielā lielakaula vaļēji diafizāri lūzumi — lūzuma vieta caur brūci savienota ar ārējo vidi;

5) kakla daļas skriemeļu lūzumi (tai skaitā otrā skriemeļa zobveida izauguma lūzumi), lūzumi-mežģījumi vai mežģījumi, izņemot izolētus skriemeļu izaugumu lūzumus;

6) viena vai vairāku krūšu vai jostas skriemeļu lūzumi vai lūzumi-mežģījumi ar muguras smadzeņu funkciju traucējumiem vai klīniski izteiktām šoka pazīmēm;

7) iegurņa kaulu lūzumi ar iekšējo orgānu bojājumiem vai klīniski izteiktu šoku, vai akūtu dzīvībai bīstamu asins zaudējumu, kā arī iegurņa gredzena pārrāvumi, kas izraisījuši tā deformāciju vai nestabilitāti;

8) galvas smadzeņu un to apvalku bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par smagu smadzeņu komu (3—8 balles pēc Glāzgovas skalas), stumbra bojājumu vai izteiktu smadzeņu tūsku, intrakraniālu asinsizplūdumu vai posttraumatisku higromu, kas rada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju;

9) iekšējo orgānu, kā arī endokrīno dziedzeru bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par dzīvības apdraudējumu;

10) citi bojājumi, kas izraisījuši kādu dzīvībai bīstamu stāvokli:

a) komu,

b) klīniski izteiktu šoku,

c) masīvu asins zaudējumu,

d) elpošanas un asinsrites mazspējas sindromu,

e) aknu vai nieru mazspējas sindromu,

f) akūtas hormonālas disfunkcijas sindromu,

g) septisku stāvokli traumatiskās slimības norisē,

h) reģionālās un orgānu asinsrites mazspējas sindromu;

11) penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi, kā arī slēgti balsenes un trahejas skrimšļu lūzumi ar klīniski izteiktu šoku un elpošanas traucējumiem;

12) kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu: galvas smadzeņu asinscirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija u. c.;

13) II a pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 procentiem ķermeņa virsmas; II b un III pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk kā 10 procentus ķermeņa virsmas; elpošanas ceļu apdegumi ar izteiktu tūsku un balss spraugas sašaurinājumu, kas radījuši dzīvībai bīstamus elpošanas traucējumus;

14) multipli kaulu lūzumi:

a) vienlaicīgs divu vai vairāku garo stobrkaulu — augšstilba kaula, lielā lielakaula, augšdelma kaula — vai arī kāda šā stobrkaula slēgts komplicēts lūzums kopā ar divu vai vairāku iegurņa kaulu lūzumiem vai divu vai vairāku krūšu vai jostas daļas skriemeļu ķermeņa vai loka lūzumu,

b) vienpusēji vai abpusēji daudzu ribu (ne mazāk kā piecu) lūzumi pa divām vai vairākām līnijām, ja tie izraisījuši krūškurvja deformāciju vai nestabilitāti vai arī ievērojamus plaušu ventilācijas traucējumus ar gaisa un asins uzkrāšanos pleiras dobumā un plaušu saplakumu.

16.  Orgāna vai tā funkcijas zaudējums ir:

1) pilnīgs redzes zaudējums abām acīm (neārstējams aklums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nevar saskaitīt pirkstus divu metru attālumā un tuvāk, vai cits smags redzes traucējums, kas atbilst acu invaliditātes 1. grupai; pilnīgs redzes zaudējums vienai acij vērtējams pēc pazīmes — paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā (redzes traucējumu iespējamā korekcija ar optiskiem stikliem nav ņemama vērā); aklas acs ābola izņemšana rada nelabojamas pārmaiņas sejā — sejas asimetriju;

2) pilnīgs dzirdes zaudējums abām ausīm (neārstējams kurlums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nesadzird skaļu balsi 3—5 centimetru attālumā no auss gliemežnīcas; dzirdes zaudējums vienai ausij vērtējams pēc pazīmes — paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā;

3) orgāna vai tā funkcijas zaudējums, kas izpaužas kā:

a) runas spēju zaudējums, ar ko saprot tādu neārstējamu stāvokli, kad cietušais nespēj izteikt savas domas citiem saprotamās artikulētās skaņās,

b) anatomisks rokas, kājas zaudējums, arī plaukstas un pēdas atdalījums no ķermeņa vai cita orgāna vai tā funkciju zaudējums — paralīze vai cits bezdarbības stāvoklis,

c) reproduktīvo spēju zaudējums (zudusi dzimumakta izdarīšanas, apaugļošanas un apaugļošanās spēja, spēja dzemdēt), kā arī ārējo dzimumorgānu pilnīga vai daļēja nogriešana, tai skaitā klitora, lielo vai mazo kaunuma lūpu pilnīga vai daļēja nogriešana, vai infibulācija, izņemot manipulācijas, kas veiktas pēc medicīniskām indikācijām.";

izslēgt 18. punktu;

izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Vidēja smaguma miesas bojājumi ir šādi miesas bojājumi:

1) galvaskausa ārējās plātnītes izolēti lūzumi, sietiņkaula acs dobuma daļas un izolēti pakauša kaula ārējā locītavpaugura lūzumi bez dzīvības apdraudējuma simptomātikas;

2) krūškaula, vienas ribas vai vairāku ribu lūzumi bez iekšējo orgānu bojājumiem;

3) atsevišķu stobrkaulu nepilni vai nekomplicēti lūzumi;

4) sejas skeleta lūzumi, izņemot nekomplicētus deguna kaula lūzumus;

5) mēles kaula ķermeņa vai radziņu lūzumi bez asfiksijas pazīmēm;

6) balsenes skrimšļu lūzumi bez dzīvībai bīstamas simptomātikas;

7) lielo locītavu vai šo locītavu saišu vai skrimšļu izolēti bojājumi — gūžas, ceļa, pleca izmežģījumi, kā arī pārējo locītavu izmežģījumi, ja ir locītavas somiņas bojājumi vai saišu plīsumi;

8) galvas smadzeņu un to apvalku trauma, kas izraisa apziņas traucējumus (9—12 balles pēc Glāzgovas skalas) un nerada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju;

9) ilgstošs veselības traucējums, kas pārsniedz 21 dienu;

10) paliekošs veselības traucējums 10—30 procentu apmērā;

11) psihisks traucējums vai psihiska trauma, kas ilgstoši ietekmē personas sociālo adaptāciju.";

izslēgt 21. un 22. punktu;

aizstāt 23. punktā vārdus un skaitli "vispārējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu līdz 5 procentiem (ieskaitot)" ar vārdiem un skaitli "tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums mazāk nekā 10 procentu apmērā".

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 8. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 22. jūnijā