Latvijas zemnieks sver rokās un soļos 1996.gada rudeni

Visiem ir pienācis rudens arī Ates dzirnavniekam Arvīdam Āboltiņam

Skaitļi, kas iepriecina un liek domāt

Jau graudi sagūluši apcirkņos, un saimnieks rauga drīzās Mārtiņdienas mielastu - vai gana brangs. Tāds neliels atelpas brīdis pēc nule apraudzītajiem, bikli zaļajiem sadīgušo ziemāju laukiem. Vēl cukurbietes gaida gādīgas rokas, un šur tur palikušas nenovāktas pēdējo kartupeļu vagas. Bet prātā zemniekam jau zemes aršana nākamā pavasara sējai.

Graudu iepirkšanas kulminācija labības uzņēmumos pāri. Pēc pēdējiem datiem, ko apkopo Valsts labības birojs, šobrīd uzņēmumos iepirkts 125 000 tonnu kviešu, no tiem 98 425 tonnas pārtikas kviešu, rudzu attiecīgi 40 544 un 29 113 tonnas, miežu - 34 235 un 5984 tonnas, auzu - 7381 un 1698 tonnas. Graudu maisījums iepirkts 1704, bet tritikāle - 795 tonnu apjomā. Uzņēmumi par pašu līdzekļiem iepirkuši pavisam 165 563 tonnas graudu, pārstrādei pieņemtas 15 388 tonnas, bet glabāšanā - 11 831 tonna šāgada labības. Spirta un alus ražošanai valstī iepirktas 18 094 tonnas kviešu, miežu un rudzu. No visas labības, ko zemnieki veduši pārdošanai, valsts labības rezervē iepirktas 208 tonnas pārtikas rudzu. Pārstrādei un glabāšanai no zemniekiem pavisam pieņemtas 211 084 tonnas graudu. Graudu iepirkšana labības uzņēmumos un valsts rezervē turpinās, bet, kā saka Valsts labības biroja direktors Arnis Bērziņš, “tās ir vairs tikai astītes”.

Toties viskarstāk klājas Latvijas cukurfabrikām. Jelgavas cukurfabrika šobrīd iepērk apmēram 5000 tonnas biešu dienā, un pavisam jelgavnieki šosezon no zemniekiem pieņēmuši 65 000 tonnu cukurbiešu.

Piensaimniekiem beigušies lielie piena plūdi, un palēnām sākas mierīgāks darba periods. To rāda arī pašreizējās piena iepirkuma cenas. Kā teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, no zemniekiem šobrīd valstī iepērk pienu par nedaudz lielākām cenām nekā vasarā - vidēji par 93 - 94 latiem tonnā. Tās vēl neesot “ziemas” cenas, bet šoziem diezin vai iepirkuma cena būs augstāka par 100, labākajā gadījumā par 110 latiem par tonnu. Tas cieši saistīts ar jauno, gaidāmo dabas resursu nodokli, par kuru risinās diskusijas ne tikai Saeimā un ieinteresētajās ministrijās, bet arī zemnieku un pašpārvaldes asociāciju vidū. Kā teica piensaimnieki, šī nodokļa samaksāšana diezin vai notiks uz patērētāju rēķina, to nespēs segt arī pārstrādes uzņēmumi. Kas atliek? Zemnieks, piena ražotājs... Tas pats zemnieks, kurš arī par graudu kombainu maksā dubultcenu tādēļ, ka pirms četriem gadiem tā bija gandrīz vienīgā iespēja tikt pie sava kombaina. Un te var vainot, protams, zemnieku vai tehnikas izgatavotājfirmu, vai skaistos solījumus, vai arī kādas konkrētas sezonas graudu iepirkšanas cenas. Tomēr šodien esam tur, kur esam, un diezin vai šādā situācijā tas pareizākais būtu meklēt vainīgos. Turklāt tagad, kad teju sāksies brīvais tirgus ar lauksaimniecības precēm vienotā Baltijas ekonomiskajā zonā.

Jā, ziemāji dīgst, un Mārtiņdiena tuvojas. Zemnieks, pārskatot savus laukus, ieelpo rudeni - to rudeni, kas tik neatkārtojams un tikai Latvijā tāds. Latvijas rudens Latvijas laukos. Kā tev klājas, Latvijas zemniek?

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Foto: Uldis Pāže — “Latvijas Vēstnesim”