NO AMATPERSONAS REDZESPUNKTA

No dienesta sarakstes

Par Rīgas dzīvojamo māju

privatizācijas vispārējām problēmām

Rīgas Domes Finansu departamenta vadītājam a.god. R.Krūmiņa kungam

Informējam Jūs par Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas budžeta izpildi un pašreizējām ar to saistītām problēmām. Komisijas budžets ir apstiprināts ar 21.03.1996. g. komisijas protokolu Nr.4. Budžeta izpilde uz 05.09. 1996.g. dota 1. un 2. pielikumā. Pirmajā pielikumā dots Domes piešķirtā kredīta Ls 70 000 izlietojums 1., 2. ceturksnī. Pašreiz budžets izpildīts tikai par vienu trešdaļu. No šā gada 1. jūlija mēs esam pārgājuši uz pašfinansēšanos. To atļāva izdarīt grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, saskaņā ar kuru īrnieks var saņemt dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (paātrinātā privatizācija). Saskaņā ar Domes lēmumu atbilstoši MK noteikumiem tika noteikta maksa Ls 20 par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz mājas privatizācjai. Šī maksa tiek ieskaitīta mūsu komisijas kontā un izmantota dzīvojamo māju privatizāijas procesa nodrošināšanai. Pirmajos četros Domes apstiprinātajos sarakstos bija 1890 dzīvokļi, kurus nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Ieskaitītā maksa par šiem dzīvokļiem tad arī nodrošināja mūsu komisijas darbības uzturēšanu. Šie līdzekļi izrādījās pilnīgi pietiekoši arī tādā ziņā, ka bija iespējams tehniski nodrošināt pašu “paātrināto” dzīvokļu privatizāciju. Pieauga komisijas izdevumi, vajadzēja iepirkt papildu datorus, nodrošināt to programapgādi darbam tīklā.

Pašreiz Domē jau ir apstiprināts 5. un 6. saraksts par 2790 dzīvokļu nodošanu īpašumā. Šāda iedzīvotāju atsauksme radīja pamatu mūsu finansiālam optimismam. Balstoties uz prognozi, ka mēnesī ienāks 1000 līdz 1300 iesniegumu, un ņemot vērā samaksu par to, iznāk, ka pilnībā nosedz to budžeta izdevumu daļu 3. un 4. ceturksnī, kādu mēs apstiprinājām vēl pirms attiecīgiem grozījumiem likumā par “paātrinātās” privatizācijas uzsākšanu. Budžeta tāme 3. un 4. ceturksnim ar ienākuma prognozi dota 3. pielikumā. Ienākuma prognoze rēķināta pēc vidējā iesniegumu skaita mēnesī (1300) uz “paātrināto” privatizāciju. Pašreiz jau ir iesniegti 6300 iesniegumi. Ceturtajā ceturksnī prognozēts, ka vismaz viena dzīvojamā māja ar lielu nedzīvojamo fondu tiks privatizēta. Runa ir par māju Brīvības ielā 90, kuras nedzīvojamā fonda privatizācija līdz gada beigām latos var ienest līdz Ls 37 000 (ņemot vērā pirmo iemaksu latos 30% apmērā par pārdodamo nedzīvojamo fondu).

Taču šāda ienākuma prognoze ir apdraudēta divu neatkarīgu iemeslu dēļ. Vispirms — sakarā ar Domes lēmumu nepilsoņiem, izsniedzot Domes lēmumus par “paātrināto” privatizāciju, mūsu komisijai no PID jāpieprasa izziņa par to, ka viņš var saņemt nepilsoņa pasi. PID mums ir atbildējis, ka saskaņā ar to, ka vēl nav apstiprināti MK noteikumi par nepilsoņu pases izsniegšanu, šādu izziņu nesniegs. Ko tas nozīmē mūsu komisijai? Apstiprinātajā 5. un 6. sarakstā uz “paātrināto” privatizāciju 1557 pilsoņi un 1233 nepilsoņi. Tātad reāli mēs varam cerēt tikai uz to, ka Ls 20 iemaksās septembrī tikai pilsoņi, tas ir Ls 31 140, pārējā summa Ls 24 660, kuru iemaksātu nepilsoņi, nav sagaidāma, kamēr netiks panākts kompromiss no PID par nepilsoņu pasēm.

Otra problēma, kas sarežģī mūsu darbu finansiālā ziņā, ir 1996.g. 6. augustā Satversmes 81. panta kārtībā (MK noteikumi nr. 308) izdarītie grozījumi 1996.g. 9. aprīļa noteikumos Nr.145 “Kārtība, kādā veicami maksājumi par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”. Šie grozījumi nosaka, ka Ls 20 ir jāiemaksā pašvaldības kontā Latvijas Hipotēku un zemes bankā, nevis kā iepriekš — pašvaldības norādītajā kontā (mūsu gadījumā komisijas kontā a/s Unibankas filiālē “Rīdzene”). Tas no vienas puses aizkavē līdzekļu ieplūšanu mūsu kontā. No otras puses, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija uzskata, ka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” viņi ir tiesīgi no ieskaitītās summas latos Latvijas Hipotēku un zemes bankā 40 procentus paturēt valsts vajadzībām privatizācijas procesa nodrošināšanai. 40 procentu sadalei vajadzīgs atsevišķs Ministru kabineta rīkojums. Jāsaka, ka jau ar savu 1996. gada jūnija vēstuli Nr.292 CDzPK centās panākt, lai mēs viņiem pārskaitītu 40 procentus no “paātrinātās” privatizācijas rezultātā iemaksātās naudas. Mēs CDzMPK tai laikā ar 10.06.1996.g. vēstuli Nr.22/64 atbildējām, ka neredzam likumīgu pamatu šādai naudas sadalei, pielikums Nr.5. Mēs viņiem norādījām, ka tādā gadījumā jāmaina MK noteikumi Nr.145. To viņi arī panāca. Tāpēc jautājums par šo 40 procentu sadali tagad ir aktuāls, un acīmredzot Rīgas Domes Finansu departamentam, kā mūs pagaidām vienīgajai finansējošai un kontrolējušai institūcijai vajadzētu uzsākt saraksti ar CDzMPK par šo 40 procentu “paātrinātās” privatizācijas procesā iekasēto līdzekļu sadali.

Kāda tad ir izveidojusies finansiālā situācija mūsu komisijā pašreiz, pēc aprakstītajiem grozījumiem Rīgas Domes lēmumos un MK noteikumos.

Jau maijā — jūnijā mēs pasūtījām darbus aptuveni 70 māju sagatavošanai privatizācijai. Pašreiz no VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas biroja mums ir piestādīti rēķini par māju inventarizācijas veikšanu 36 mājām — Ls 5816. Uz katru māju ir atsevišķa tāme, un tā mainās robežās no Ls 23 līdz 500. Vēl ir jāapmaksā trīs līgumi VZD Nacionālajam mērniecības centram kopā par Ls 2582,84 par 41 mājas piesaistāmā zemes gabala shēmu izstrādāšanu un saskaņošanu. Tā kā visu laiku mēs neesam pienācīgi nodrošināti ar datortehniku, tad, ņemot vērā, ka septembra beigās uzsāksim arī dzīvojamo māju pilnu privatizāciju, augusta sākumā noslēdzām līgumus par 6 datoru piegādi kopumā par Ls 11377. Šo līgumu apmaksas termiņš beidzās 9. septembrī. Uz pašreizējo momentu ir jāmaksā arī dažādi tekošie rēķini kopumā par Ls 1600, lai nodrošinātu komisijas funkcionēšanu.

Vēl, ņemot vērā, ka mums jānobeidz aptuveni 70 māju ieraksts zemesgrāmatā septembra mēnesī, kas vēl varētu prasīt līdz Ls 100 katrai mājai, tad jau tagad mūsu komisijai veidojas asi izteikts līdzekļu deficīts aptuveni Ls 25 000 līdz 30 000 apmērā. Ja netiks veiktas šīs apmaksas, mēs nevaram domāt par tālāku darbu turpināšanu.

Rezumējot visu iepriekš teikto, lai sekmīgi varētu veikt dzīvojamo māju privatizāciju, lūdzam Finansu departamentu izskatīt divus mūsu lūgumus:

1) sākt saraksti ar CDzMPK par Latvijas Zemes un hipotēku bankā “paātrinātās” privatizācijas rezultātā ieskaitīto naudas līdzekļu sadali, kuri tur atrodas uz Rīgas Domes konta.

2) Piešķirt īslaicīgu kredītu Ls 25 000 apmērā (līdz šā gada 1. novembrim vai 1. decembrim) dzīvojamo māju privatizācijas komisijai.

Cerams, ka šai laikā līdz 1. decembrim atrisināsies jautājums par PID izziņām un 40 procentu līdzekļu sadali ar CDzMPK.

Ar cieņu, —

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības

dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs J.Rupkus.

1996. gada 12. septembrī

Par dzīvojamo māju

privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem

Rīgas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijai

Pamatojoties uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas 1996.gada 30.aprīļa vēstuli Nr.05–10–317 (pievienots pielikumā), Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija informē:

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 45.pantu visus maksājumus par privatizējamo objektu neatkarīgi no maksāšanas līdzekļa, pamatojoties uz domes pieņemto lēmumu, pircējs izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā.

Šī maksāšanas kārtība ir piemērojama attiecībā uz visiem valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, tie ir: privatizācijas objekta pirkuma maksa; maksa par privatizācijas tehnisko izpildi un par pakalpojumiem, kas saistīti ar objekta privatizāciju; procenti, kas tiek maksāti, ja privatizācijas objekts tiek pirkts uz nomaksu, kā arī soda nauda par maksājumu nokavējumu; maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, ja dzīvokli nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai; izsoles dalībnieku reģistrācijas maksa, ja objektu privatizē izsolē.

Latvijas Hipotēku un zemes banka katrai pašvaldībai atver naudas uzkrāšanas kontu, kurā ieskaitāmi maksājumi latos par privatizējamo objektu, un katram privatizācijas objektam atver sertifikātu uzkrāšanas kontu.

Maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, ja dzīvokli nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir ieskaitāma katrai pašvaldībai atvērtajā Hipotēku un zemes bankas naudas uzkrāšanas kontā. Ja šie maksājumi ir ieskaitīti Rīgas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kontā, tad privatizācijas komisijai šie līdzekļi pilnā apmērā mēneša laikā ir jāieskaita Rīgas pilsētas domei atvērtajā naudas uzkrāšanas kontā Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kura veic visu privatizācijas maksājumu kontroli.

Centrālās dzīvojamo māju

privatizācijas komisijas

priekšsēdētājs Z.Ziediņš

1996.gada 7.jūnijā

Par Rīgas dzīvojamo māju

privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem

Centrālajai valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai

Saskaņā ar jūsu vēstuli par dzīvojamo māju privatizācijā iegūtajiem naudas līdzekļiem informējam, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 9.aprīļa noteikumu Nr.145 (prot.Nr.20, 23.paragrāfs) “Kārtība, kādā veicami maksājumi par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” 4.punktu, noteikts, ka “sertifikātos iemaksājamā summa ieskaitāma Latvijas Hipotēku un zemes bankas kontā sertifikātu uzkrāšanai, bet latos iemaksājamā summa – attiecīgās pašvaldības norādītajā kontā”. Rīgas Dome 1996.gada 21.maijā pieņemtajā lēmuma Nr.3239 (prot.Nr.93, 22.paragrāfs) “Par maksu un iesniedzamajiem dokumentiem dzīvokļa nodošanai īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Rīgā” 1.punktā noteikusi, ka “par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai jāmaksā Ls 20 par katru dzīvokli, ieskaitot tos Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kontā Nr. 010130315 a/s “Latvijas Universālā banka” Rīdzenes nodaļā. Tā kā Rīgas Domes 1996.gada 16.janvārī apstiprinātā nolikuma Nr.36 (prot.Nr.74, 24.paragrāfs) “Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikums” 4.12.5.punktā noteikts, ka Rīgas pilsētas dzīvojamo māju komisija atver bankās norēķinu kontus ar Rīgas Domes Finansu departamenta atļauju, tad komisija Latvijas Unibankas Rīdzenes nodaļā atbilstošu norēķinu kontu ar Rīgas Domes Finansu departamenta saskaņojumu ir atvērusi, bet saskaņā ar šī nolikuma 6.3.punktu iesniedz pārskatus Rīgas Domes departamentā par tāmē paredzēto līdzekļu izlietojumu un nepieciešamo līdzekļu pamatotu aprēķinu valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas finansēšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 4.5.panta 3.punktā noteikto, jāsecina, ka noteiktā maksāšanas kārtība ar iemaksu atvērtajā kontā attiecas, ja dzīvojamā māja un arī dzīvoklis tiek nodots privatizācijai parastā kārtībā. Savukārt Ministru kabineta 1996.gada 9.aprīļa noteikumos Nr.145 nav noteikta nedz līdzekļu sadale (visi līdzekļi par dzīvojamās mājas sagatavošanu – pašvaldībai), nedz arī nepieciešamība ieskaitīt naudas līdzekļus par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai Ls 20 apmērā Latvijas Hipotēku bankā. Šī iemesla dēļ, lai turpmāk izvairītos no neskaidrības likumu skaidrojumos, lūdzam visus piedāvātos priekšlikumus ietvert pieņemto likumdošanas aktu grozījumos.

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības

dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs J.Rupkus

1996.gada 10.jūnijā