VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta

15. oktobra sēdē

Vakar kārtējā valdības sēdē akceptēta virkne grozījumu tiesību aktos, pamatojoties uz MK akceptēto lēmumu par speciālā budžeta statusa noteikšanu, atsevišķiem fondiem un īpaši iezīmētiem speciāliem ieņēmumiem, kas paredzēti tiesību aktos. Visu pārējo nozaru ministriju maksas pakalpojumus un pašu ieņēmumus 1997. gadā paredzēts iekļaut valsts pamatbudžetā. Grozījumi Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta nolikumā paredz, ka Policijas departamenta sastāvā ir departamenta priekšnieka aparāts, Kriminālpolicijas pārvalde, Kārtības policijas pārvalde (tās sastāvā ir apvienība “Apsardze”) un Transporta policijas pārvalde. Apvienība “Apsardze” tiek finansēta no pamatbudžeta līdzekļiem, kurus veido ieņēmumi par sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem. Grozījumi noteikumos “Par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību normu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” paredz, ka 30 procenti no summas, ko iekasē Zivsaimniecības pārvalde vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas par zvejas tiesību nomu vai to izsoli, ieskaitāmi minētās institūcijas pamatbudžeta kontā zvejas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai. Savukārt Latvijas Jūras akadēmijas budžeta ienākumus veidos: valsts pamatbudžeta līdzekļi, līdzekļi atsevišķu programmu un pasākumu finansēšanai, pašu ieņēmumi, ziedojumi un dāvinājumi u.c. Vēl sakarā ar speciālo budžetu likvidāciju izdarīti grozījumi noteikumos “Par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu”, “Par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas valsts nodevu”, “Par uzņēmējdarbības reģistrācijas valsts nodevu”, “Par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra”, “Par sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācijas valsts nodevu”, “Par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”, “Par valsts nodevu par ieceļošanas vīzu, tranzītvīzu un uzturēšanās atļaujas saņemšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”, “Par selekcionāru tiesību aizsardzības valsts nodevu”, “Par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu”, “Par praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu sertifikāciju”, “Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās”, “Par kārtību, kādā tiek apmaksāta personu uzturēšanās sociālās aprūpes iestādēs”, “Par starptautiskā tūrisma darbības licencēšanu LR”, “Par naturalizācijas pārvaldes nolikumu”, “Par speciālo budžetu” un “Par viesnīcu, kūrortviesnīcu, moteļu un viesu māju licencēšanu un klasifikāciju”. Grozījumi stāsies spēkā 1997. gada 1. janvārī.

Ministru kabinets akceptēja grozījumu projektu likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”. Grozījumos noteikts, ka izlozes vai azartspēļu organizētāji laimestu, kas ir lielāks par 10 000 latiem, var izsniegt tikai, pieprasot no spēlētāja identifikācijas datus. Noteikts, ka valsts mēroga izlozes varēs rīkot uzņēmumi, kuru pamatkapitāls nav mazāks par 50 000 latu, un vietēja mēroga izlozes, ja pamatkapitāls ir ne mazāks par 10 000 latu. No 1999. gada 1.janvāra azartspēles varēs rīkot, ja uzņēmuma pamatkapitāls būs ne mazāks par 150 000 latu. Pārejas noteikumos paredzēts, ka azartspēles līdz 1996. gada 31. decembrim varēs rīkot uzņēmumi ar pamatkapitālu ne mazāku par 20 000 latu, no 1997. gada 1. janvāra — ne mazāku par 50 000 latiem un no 1998. gada 1. janvāra — ne mazāku par 100 000 latu.

Akceptētais grozījumu projekts likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” paredz, ka azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai iekasējama valsts nodeva 50 000 latu apmērā par katru gadu un totalizatora vai derību organizēšanai 30 000 latu par katru kārtējo gadu. Nodoklis par kāršu vai kauliņu spēles galdu paredzēts 3000 latu un videospēļu un mehānisko spēļu automātu 42 lati. Nodoklis tiks iekasēts šādā apmērā: Rīgā — 100 procentu, Liepājā un Ventspilī — 90 procentu, Jūrmalā, Jelgavā un Rēzeknē — 80 procentu, citās Latvijas pilsētās — 70 procentu un pārējā teritorijā 60 procentu.

Lai novērstu pretrunas ar citiem spēkā esošiem likumiem un normatīviem aktiem, valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”.

Akceptēti MK noteikumi “Par kārtību, kādā atļauta kaņepju audzēšana”. Noteikts, ka kaņepes drīkst audzēt tikai kaņepju sēklu un šķiedras iegūšanai. Tās aizliegts audzēt segtajās platībās — siltumnīcās vai zem plēves seguma.

Akceptēta Pašvaldību lietu pārvaldes nodošana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā.

Valdība akceptēja noteikumus “Par alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtību”. Tajos noteikta pārbaudes kārtība gadījumos, kad likums paredz disciplināru, administratīvu vai kriminālu atbildību par minēto vielu lietošanu. Pārbaudi izdara sertificēti narkologi vai sertificēti citu specialitāšu ārsti, kas apguvuši attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi var veikt arī valsts ceļu policijas darbinieki un valsts policijas iecirkņa inspektori. Medicīniskā pārbaude jāveic divu stundu laikā pēc pārkāpumu izdarīšanas.

MK akceptēja Cēsu medicīnas skolas likvidāciju no 1997. gada 1. jūlija un Rīgas 3. medicīnas skolas un Ventspils medicīnas skolas likvidāciju no 1997. gada 1. janvāra. Labklājības ministrijai uzdots nodrošināt šo skolu audzēkņu izglītības turpināšanu atbilstošās izglītības iestādēs.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā pievienošanās projektu 1972. gada 16. novembrī Parīzē pieņemtajai ANO komisijas izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos ģenerālās konferences konvencijai “Par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”.

Valdība akceptēja pievienošanos Eiropas konvencijām “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”, “Par savstarpēju palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolam, “Par izdošanu” un tās papildu protokolam un otrajam protokolam “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”. Pievienošanās konvencijām dod iespēju līgumslēdzējvalstīm savtarpēji nodot tiesības veikt tiesvedību krimināllietās, nosaka kārtību, kādā līgumslēdzējvalstis viena otrai sniedz palīdzību kriminālprocesuālajās darbībās, nodrošina iespēju ārvalstīs notiesātajām personām izciest sodu savās valstīs. Konvencija “Par izdošanu” un tās papildu protokoli paredz līgumslēdzējvalstīm pienākumu nodot citām līgumslēdzējvalstīm personas, kuras tajās tiek krimināli vajātas vai ir notiesātas. Konvencijā ir noteikti apstākļi, kādos izdošana var tikt atteikta.

Akceptēta pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā 421 pilsonības pretendentam.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Dānijas Karalistes Vides aizsardzības un enerģētikas ministrijas līgumu par palīdzību ar vides aizsardzību saistītai programmai enerģētikā 1996. gadā”.

Akceptēts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā un zinātnē.

Ar Ministru kabineta Atzinības rakstu apbalvots akciju sabiedrības “Ventamonjaks” tehniskais direktors Jons Višņauskis.

Valdības preses dienests

Pēc Ministru kabineta

15. oktobra sēdes

Informējot par valdības sēdē nolemto, Valentīna Andrējeva sacīja:

— Daudzi jautājumi šoreiz bija tieši Finansu ministrijas sagatavoti, jo bija nepieciešams izdarīt grozījumus tiesību aktos, pamatojoties uz iepriekš akceptēto Ministru kabineta lēmumu par speciālā budžeta statusa noteikšanu atsevišķiem fondiem un īpašiem speciāliem ieņēmumiem, kas tiesību aktos ir paredzēti. Līdz ar to 1997.gadā paredzēts ministriju maksas pakalpojumus un pašu ieņēmumus ieskaitīt pamatbudžetā. Līdz ar to Ministru kabineta sēdē bija izskatāmi 19 tiesību aktu projekti. Tie visi tagad ir iesniegti Saeimā, un Saeimas komisijas jau ir sākušas tos izskatīt. Visiem šiem grozījumiem faktiski ir gluži tehnisks raksturs, proti, lielākoties mēs nomainījām vārdus “speciālie budžeti” ar “pamatbudžeti”. Tas nozīmē, ka visās iestādēs, kas tiek finansētas no pamatbudžeta, maksas par pakalpojumiem un visi ieņēmumi, izņemot dažus fondus, par kuriem jau agrāk bijis pieņemts lēmums, tagad iekļaujas pamatbudžetā. Tāpēc mums bija jāizdara grozījumi šajos 19 tiesību aktos.

Ministru kabinets nupat akceptēja arī grozījumus likumā par izlozēm un azartspēlēm un likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli.

Grozījumi likumā par izlozēm un azartspēlēm izraisīja plašu diskusiju. Esam palielinājuši pamatkapitālu tām firmām un uzņēmējsabiedrībām, kurām būs atļauts nodarboties ar izlozēm un azartspēlēm, un līdz 1997.gada 1.janvārim tam jābūt 50 tūkstošu latu lielam. Bet līdz 1998.gada 1.janvārim — 100 tūkstoši latu, no 1999.gada 1.janvāra — 150 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka būs lielāka atbildība un tikai lielas firmas varēs uzņemties atbildību par šo biznesu.

Bet, lai piedalītos vietējās loterijas rīkošanā, pamatkapitālam jābūt vismaz 10 tūkstošu latu lielam. Tas ir ļoti svarīgi, lai uzņēmējs varētu nodrošināt laimestu izmaksu. Līdz šim mums šajā ziņā ir bijušas problēmas, kad ieguldīts niecīgs pamatkapitāls. Un pēc tam cilvēki ilgi un dikti meklēja, kas viņiem samaksās.

Tagad mēs ļoti stingri raugāmies, lai azartspēlēs nepiedalītos personas, kam nav 18 gadu. Turklāt visām personām, kas saņēmušas laimestu virs 10 tūkstošiem latu, obligāti ir jāreģistrējas, uzrādot savu pasi. Agrāk šādu laimestu varēja bezrūpīgi saņemt. Tagad ir jauni grāmatvedības noteikumi, ko mēs esam paredzējuši iesniegt Ministru kabinetam. Ir noteiktas teritorijas, kur nevarēs organizēt azartspēles — piemēram, veikalos, bērnu un izglītības iestādēs. Gribam izveidot jaunu kontroles un uzraudzības institūciju — Finansu ministrijas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Tā tāpat kā visās civilizētās valstīs kontrolētu, piemēram, kazino darbību. Tie cilvēki, atrodoties zālē, raudzīsies, kā tās spēles notiek. Finansējums no valsts budžeta šim nolūkam nebūtu vajadzīgs. Finansējums nāktu no marķēšanas ienākumiem par markām, ko jau šodien izsniedam uzņēmējiem, kas nodarbojas ar azartspēļu automātiem un tamlīdzīgām lietām.

Valdības sēdē atbalstu guva arī grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli. Ja šodien azartspēļu organizēšanai valsts nodeva ir 40 tūkstoši latu, ar jaunā likuma pieņemšanu, kas spēkā varētu stāties tikai 1997.gadā, tā būs 50 tūkstoši latu. Totalizatoriem šodien nodeva ir 10 tūkstoši latu, būs — 30 tūkstoši latu. Azartspēļu nodoklis palielinās — kāršu un kauliņu galdiem šodien ir 1,5 tūkstoši latu, nākamgad — 3 tūkstoši latu. Azartspēļu automātiem — šogad 300, nākamgad — 420.

Protams, ir radies jautājums, vai tas nesamazinās ienākumus budžetā. Tā nebūs. Patlaban ieņēmumi aug. Domājam, ka 1997.gadā tie droši vien palielināsies vismaz par pusmiljonu.

Speciālais budžets paliek. 1995. gadā tas bija 1,7 miljoni latu liels, 1996. gada oktobrī — 1,3 miljoni. No tā mēs finansējam kultūras un sporta pasākumus.

Ministru kabinetā bija iesniegts arī jautājums, kādā kārtībā no valsts budžeta finansētās valsts institūcijas var sniegt maksas pakalpojumus. Šis jautājums tika izskatīts konceptuāli. Būtība ir tāda, ka mēs gribam apzināt, kādus maksas pakalpojumus sniedz ministrijas, iestādes un citas organizācijas, kas tiek finansētas no valsts budžeta. Pēc tam mēs varētu spriest par šo institūciju sniegto pakalpojumu aplikšanu ar nodevām. Taču, kā jau teicu, mums strikti jāapzina visi šo iestāžu sniegtie pakalpojumi. Šie ienākumi tiks ieskaitīti pamatbudžetā. Turklāt katrai institūcijai būs tiesības no tā izņemt tikpat daudz, cik tā ieskaitījusi. Tas tā jādara tādēļ, ka patlaban nav nekādas skaidrības, kādi maksas pakalpojumi jāveic, kādi nav jāveic, kuri ir pat tikai izdomāti un netiek kontrolēti. Pēc jaunās sistēmas izveidošanas visi konti būs Valsts kasē. Ministru kabinets deva visām ministrijām divu nedēļu termiņu, kurā tām visi savi maksas pakalpojumi jāpiesaka Finansu ministrijai, lai tos juridiski apstiprinātu. Pēc divām nedēļām Ministru kabinets šo jautājumu izskatīs otrreiz un savu lēmumu akceptēs dokumentāli.

Pēc tam Finansu ministrijas valsts sekretāre atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai azartspēļu laimesti tiks aplikti ar nodokli?

V.Andrējeva: — Pagaidām tāds lēmums vēl nav pieņemts. Taču azartspēļu laimestu aplikšana ar nodokli nākotnē ir pilnīgi iespējama.

Jautājums: — Ja daļu no speciālajiem budžetiem iekļaus pamatbudžetā, par kādu summu tas palielināsies?

V.Andrējeva: — Tas viss ir ļoti atkarīgs no kontroles. Šī gada darbs bija orientēts uz to, lai visi konti koncentrētos vienuviet, jo mums radās aizdomas, ka ir tādi speciālie budžeti, kas pildās ļoti veiksmīgi, bet pamatbudžetā iekļauti tādi, kas nepildās. Šobrīd man ir grūti pateikt konkrētu summu, jo šo speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā notiks 1997. gadā.

Jautājums: — Vai ir jau zināms, kāds varētu būt jaunais ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums?

V.Andrējeva: — Vakar mēs izskatījām četrus variantus, kuros minēti dažāda lieluma minimumi. Mēs izšķīrāmies par vienu konkrētu variantu. Taču šis jautājums vēl ir projekta stadijā. Tāpēc es negribu nosaukt konkrētu summu. Rīt to skatīs Saeimas Budžeta komisija.

Jautājums: — Vai ir pamats bažām, ka tas varētu būt mazāks par 25 latiem?

V.Andrējeva: — Tāds projekts ir.

Jautājums: — Vai vēl nav atcelts projekts par pensiju, kas lielākas par 60 latiem, aplikšanu ar nodokli?

V.Andrējeva: — Pagaidām vēl ne.

Preses konferences turpinājumā Ministru kabineta Preses departamenta direktors Aivis Freidenfelds informēja, ka Ministru kabinets akceptējis rīkojumu par Labklājības ministrijas pārziņā esošo Cēsu medicīnas skolas, Rīgas 3. medicīnas skolas un Ventspils medicīnas skolas likvidēšanu. Cēsu medicīnas skola tiks likvidēta no 1997. gada 1. jūlija, bet pārējās — no 1997. gada 1. janvāra. Nolemts, ka šo skolu juridisko funkciju pārņēmēja ir Labklājības ministrija. Citos tiesību aktos paredzēts, ka šo skolu audzēkņi varēs turpināt mācības citās medicīnas skolās. Ir izveidota un akceptēta šo skolu likvidācijas komisija.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 15. oktobrī preses konferencē Valdības namā