Projekti

Projekts

Dokuments Nr. 1502 (460. likumprojekts)

Likums par krājaizdevu sabiedrībām

6. Saeimas deputātu grupas (Žanis Holšteins, Ivars Ķezbers, Juris Celmiņš, Ilmārs Bišers un Viktors Stikuts)

1996. gada 3. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Likums nosaka kārtību, kādā dibināmas, darbojas un izbeidzas krājaizdevu sabiedrības Latvijas Republikas teritorijā.

2. pants. Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības

(1) Krājaizdevu sabiedrība ir kredītiestāde, kas izveidota kā kopdarbības (kooperatīvā) sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem nodarbojas ar noguldījumu pieņemšanu no saviem biedriem, aizdevumu izsniegšanu saviem biedriem un citādu aizdevumos neizsniegto līdzekļu likumīgu un lietderīgu izvietošanu.

(2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principiem sniegtu saviem biedriem palīdzību viņu personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanā, tādējādi radot drošu pamatu biedru materiālai un garīgai labklājībai.

(3) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiska persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesība statūtos noteiktā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

(4) Krājaizdevu sabiedrības tiesību spēja rodas ar brīdi, kad krājaizdevu sabiedrība ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

(5) Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesība dibināt nodaļas, pārstāvniecības vai filiāles tikai ar Finansu ministrijas atļauju.

(6) Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesība būt par biedru Centrālajā krājaizdevu sabiedrībā, kā arī sabiedriskās organizācijās, kuru darbība sekmē krājaizdevu sabiedrību mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi.

3. pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības tiesiskais pamats

(1) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas, darbības un izbeigšanās kārtību nosaka šis likums, citi normatīvie akti, kā arī krājaizdevu sabiedrības statūti, kas izstrādāti uz Finansu ministrijas apstiprināto paraugstatūtu pamata. Krājaizdevu sabiedrība savā darbībā ievēro arī saskaņā ar šo likumu izdotos Finansu ministrijas norādījumus, kas saistoši krājaizdevu sabiedrībai. Finansu ministrijai atkarībā no biedru skaita un pārvaldes kārtības ir tiesība apstiprināt vairākus paraugstatūtu veidus.

(2) Krājaizdevu sabiedrību darbībā nav piemērojami Kredītiestāžu likuma noteikumi, izņemot šajā likumā speciāli paredzētus gadījumus.

4. pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese

(1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem “krājaizdevu sabiedrība”.

(2) Vārdu savienojumu “krājaizdevu sabiedrība” savā nosaukumā un citiem nolūkiem ir tiesīgas lietot tikai krājaizdevu sabiedrības, Centrālā krājaizdevu sabiedrība un tās sabiedriskās organizācijas, kuru dibinātāji un biedri ir krājaizdevu sabiedrības.

(3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta.

5. pants. Krājaizdevu sabiedrības un biedru atbildības norobežošana

(1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības paju kapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.

(2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās.

(3) Neatkarīgi no izstāšanās pieteikuma iesniegšanas, miršanas vai izslēgšanas dienas, bijušais biedrs ar savām pajām atbild par krājaizdevu sabiedrības saistībām līdz viņa izstāšanās dienai.

(4) No krājaizdevu sabiedrības paju kapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz biedra izstāšanās dienai no krājaizdevu sabiedrības vērst piedziņu var tikai uz biedram pienākošos dividendi.

II nodaļa. Krājaizdevu sabiedrības dibināšana

6. pants. Krājaizdevu sabiedrības dibinātāji

(1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk par divdesmit pilngadīgām, rīcībspējīgām fiziskām personām, kuras atbilst šajā likumā noteiktajā krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīmēm.

(2) Krājaizdevu sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar sabiedrības reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

7. pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Krājaizdevu sabiedrība ir nodibināta ar brīdi, kad tā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

(2) Pirms krājaizdevu sabiedrības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem jāsaņem Finansu ministrijas atļauja sabiedrības nodibināšanai un darbībai.

8. pants. Atļauja krājaizdevu sabiedrības nodibināšanai

(1) Lai saņemtu Finansu ministrijas atļauju, krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem Finansu ministrijai jāiesniedz lūgums, kuram jāpievieno:

1) plānoto darbību raksturojoši dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par šo darbību un tai atbilstošu darba organizāciju;

2) krājaizdevu sabiedrības statūtu projekts;

3) ziņas, kas apliecina valdes priekšsēdētāja, valdes un revīzijas komisijas locekļu amatu kandidātu atbilstību šī likuma prasībām, viņu apliecinājumi par gatavību uzņemties amata pienākumus, kā arī ziņas par viņu izglītību un darba pieredzi;

4) ziņas, kas apliecina dibinātāju piederību paredzētajam sabiedrības biedru kopumam;

5) citas Finansu ministrijas noteiktas ziņas.

(2) Lemjot par atļaujas izdošanu, Finansu ministrija ņem vērā:

1) vai ekonomiskais stāvoklis plānotajā darbības vidē dod iespēju krājaizdevu sabiedrībai īstenot savu iesniegto darbības plānu;

2) vai ir iespējams piesaistīt darbības plānā paredzēto biedru skaitu un līdzekļus;

3) vai paredzēto biedru kopumu jau neapkalpo citas krājaizdevu sabiedrības;

4) vai krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes un revīzijas komisijas locekļu kandidatūras atbilst tiem likumā izvirzītajām prasībām;

5) vai iesniegtais saimnieciskās darbības plāns var būt par pamatu sekmīgai darbībai;

6) vai iesniegtais statūtu projekts atbilst paraugstatūtiem.

(3) Finansu ministrijai lēmums par atļaujas izsniegšanu vai motivēts lēmums par atļaujas neizsniegšanu jāpieņem trīs mēnešu laikā no lūguma, kuru parakstījuši visi krājaizdevu sabiedrības dibinātāji, saņemšanas dienas. Savu lēmumu Finansu ministrija rakstiski paziņo personai, ko dibinātāji norādījuši lūgumā.

(4) Atļaujā Finansu ministrija norāda:

1) krājaizdevu sabiedrības nosaukumu;

2) darbības veidus;

3) citas ziņas, ko Finansu ministrija uzskata par nepieciešamām.

(5) Atļauja tiek izsniegta kopā ar vienu statūtu projekta eksemplāru, uz kura izdarīta Finansu ministrijas atzīme, kas apliecina, ka statūtu projekts ar uzraudzības iestādi ir saskaņots.

9. pants. Krājaizdevu sabiedrības statūti

(1) Krājaizdevu sabiedrības statūtos jāparedz:

1) krājaizdevu sabiedrības nosaukums, kuram jāatšķiras no citiem Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu nosaukumiem;

2) krājaizdevu sabiedrības darbības mērķi, uzdevumi un darbības veidi;

3) krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese, kura jānosaka pēc valdes atrašanās vietas;

4) krājaizdevu sabiedrības biedru kopums, biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas kārtība;

5) biedra atbildības apmērs;

6) pajas lielums, paju iemaksas un izmaksas kārtība, kā arī paju nodošanas kārtība citiem biedriem;

7) pieņemamo noguldījumu un izsniedzamo aizdevumu veidi, ierobežojumi noguldījumu pieņemšanā, izmaksāšanā, kā arī aizdevumu izsniegšanā;

8) kārtība, kādā atzīmējamas noguldījumu dokumentu cesijas;

9) gada pārskatu sastādīšanas, pārbaudes un apstiprināšanas laiks un kārtība;

10) peļņas sadales un zaudējumu segšanas kārtība;

11) biedru kopsapulču vai pilnvaroto sapulču sasaukšanas kārtība, pilnvaras, lēmumu pieņemšanas un protokolu sastādīšanas kārtība;

12) valdes un revīzijas komisijas skaitliskais sastāvs, to locekļu ievēlēšanas un atsaukšanas kārtība, pilnvaras, sēžu sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas kārtība un atbildība;

13) krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja ievēlēšanas un atsaukšanas kārtība, kā arī pilnvaras un atbildība;

14) kredītkomitejas skaitliskais sastāvs, tās locekļu iecelšanas un atsaukšanas kārtība, pilnvaras, sēžu sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas kārtība un atbildība.

(2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var tikt ietverti arī citi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

10. pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas sapulce

(1) Pēc atļaujas saņemšanas dibinātāji sasauc dibināšanas sapulci, kurā apstiprina un paraksta krājaizdevu sabiedrības statūtus, kā arī ievēlē ar uzraudzības iestādi saskaņotos valdes priekšsēdētāju, valdes, revīzijas komisijas locekļus, kuru pilnvaras rodas līdz ar sabiedrības reģistrācijas brīdi. Dibinātāju parakstītajiem statūtiem ir jāatbilst ar uzraudzības iestādi saskaņotajam statūtu eksemplāram.

(2) Dibinātāji sastāda un paraksta dibināšanas sapulces protokolu, kurā jānorāda šādas ziņas:

1) sapulces darba kārtība;

2) sapulces vadītājs un protokolētājs;

3) ievēlētie valdes priekšsēdētājs, valdes, revīzijas komisijas locekļi;

4) visu dibinātāju vārds, uzvārds, pases dati, personas kods, dzīves un darba vieta;

5) pajas lielums;

6) lēmums par statūtu apstiprināšanu;

7) persona, kura pilnvarota iesniegt nepieciešamos dokumentus Uzņēmumu reģistrā.

(3) Dibināšanas sapulces protokolu un dibinātāju parakstu īstumu apliecina no dibinātāju vidus ievēlētie sapulces vadītājs un protokolētājs.

11. pants. Krājaizdevu sabiedrības reģistrācija

(1) Dibinātāji Uzņēmumu reģistram iesniedz:

1) dibināšanas sapulces protokolu;

2) dibinātāju parakstītus statūtus piecos eksemplāros;

3) Finansu ministrijas izsniegto atļauju;

4) ar Finansu ministriju saskaņoto statūtu projekta eksemplāru;

5) apliecinājumu par dibinātāju paju iemaksu;

6) citus Uzņēmumu reģistram nepieciešamos dokumentus.

(2) Uzņēmumu reģistrs pārbauda iesniegto dokumentu, it īpaši statūtu, atbilstību šim likumam, apstiprinātajiem paraugstatūtiem un ar uzraudzības iestādi saskaņotajam statūtu eksemplāram un pieņem lēmumu par krājaizdevu sabiedrības reģistrāciju likumā “Par Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā.

(3) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas sapulcei jānotiek un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā mēneša laikā pēc Finansu ministrijas atļaujas saņemšanas. Ja krājaizdevu sabiedrības dibinātāji šo termiņu nokavē, tad viņiem atkārtoti jāpieprasa Finansu ministrijas atļauja.

(4) Jebkuri grozījumi krājaizdevu sabiedrības statūtos reģistrējami Uzņēmumu reģistrā tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas no Finansu ministrijas un stājas spēkā ar reģistrācijas brīdi.

(5) Ja krājaizdevu sabiedrība viena gada laikā no reģistrēšanas brīža nav uzsākusi savu darbību, tad tā uzskatāma par nenodibinātu un uz Finansu ministrijas pieprasījuma izslēdzama no Uzņēmumu reģistra, par ko uz dibinātāju rēķina “Latvijas Vēstnesī” un vietējā laikrakstā ievietojami attiecīgi sludinājumi.

III nodaļa. Krājaizdevu sabiedrības biedri, to tiesības un pienākumi

12. pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri

(1) Par krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas un rīcībspējīgas fiziskas personas, kuras atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) dzīvo vai strādā, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki vienā apvidū, kas noteikts krājaizdevu sabiedrības statūtos un sastāv no vienas vai vairākām valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām;

2) vai ir vienas profesionālas savienības, biedrības, korporācijas vai citas sabiedriskas organizācijas biedri;

3) vai ir vienas arodbiedrības biedri;

4) vai ir vienas reliģiskas organizācijas biedri;

5) vai ir nodarbinātas pie viena darba devēja.

(2) Ja tas paredzēts krājaizdevu sabiedrības statūtos, tad par krājaizdevu sabiedrības biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie, bērni, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, un vecāki.

(3) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums jānosaka sabiedrības statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kas neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam.

(4) Nevienas krājaizdevu sabiedrības statūtos noteiktais biedru kopums nevar tikt ierobežots atkarībā no personu ticības (izņemot gadījumus, kad krājaizdevu sabiedrību ir nodibinājuši reliģiskas organizācijas biedri), tautības, mantiskā un sabiedriskā stāvokļa.

(5) Personas no sešpadsmit gadu vecuma var kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedriem, ja tas ir paredzēts šīs sabiedrības statūtos. Šīs personas nevar būt par sabiedrības pilnvarotajiem, valdes, kredītkomitejas vai revīzijas komisijas locekļiem.

(6) Krājaizdevu sabiedrību nevar pārvērst par slēgtu sabiedrību ar ierobežotu biedru skaitu.

13. pants. Biedru uzņemšana krājaizdevu sabiedrībā

(1) Persona, kas vēlas kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedru, iesniedz uzņemšanas lūgumu, kurā norāda vārdu, uzvārdu, pases datus, personas kodu, dzīves un darba vietu, kā arī citas krājaizdevu sabiedrības pieprasītās ziņas.

(2) Iesniegtie uzņemšanas lūgumi jāizskata un lēmums par uzņemšanu vai neuzņemšanu jāpieņem mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Pieņemtais lēmums jāpaziņo lūdzējam divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(3) Lēmumu par neuzņemšanu par krājaizdevu sabiedrības biedru var pārsūdzēt kopsapulcei. Sūdzība kopsapulcei iesniedzama caur revīzijas komisiju. Kopsapulces lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

(4) Krājaizdevu sabiedrības biedra tiesības un pienākumi rodas ar brīdi, kad sabiedrība savos statūtos noteiktajā kārtībā pieņēmusi lēmumu par uzņemšanu. Krājaizdevu sabiedrības biedra pienākums ir iemaksāt savu paju septiņu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par uzņemšanu, pretējā gadījumā šis lēmums zaudē spēku.

14. pants. Krājaizdevu sabiedrības biedru reģistrs

(1) Krājaizdevu sabiedrība ved biedru reģistru, kurā papildus biedra vārdam un uzvārdam, dzīves vietai ieraksta arī biedra uzņemšanas, izstāšanās vai izslēgšanas datumu, kā arī dienu, kad noticis galīgais norēķins ar bijušo biedru. Biedru reģistrā jāraksta arī citi dati, kas apliecina piederību biedru kopumam, ja to pieprasa Finansu ministrija.

(2) Katram sabiedrības biedram ir tiesība saņemt biedru reģistrā ierakstītās ziņas.

15. pants. Krājaizdevu sabiedrības biedru tiesības un pienākumi

(1) Sabiedrības biedram ir tiesība statūtos noteiktā kārtībā:

1) piedalīties sabiedrības pārvaldē un darbības kontrolē;

2) izmantot sabiedrības sniegtos pakalpojumus;

3) saņemt dividendes par savām pajām;

4) izstāties no sabiedrības;

5) izmantot citas tiesības.

(2) Sabiedrības biedram ir pienākums:

1) ievērot sabiedrības statūtus un kopsapulces, valdes un revīzijas komisijas lēmumus;

2) pildīt citus statūtos un normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

16. pants. Krājaizdevu sabiedrības biedru izstāšanās un izslēgšanas kārtība

(1) Katrs biedrs var izstāties no krājaizdevu sabiedrības, iesniedzot rakstisku paziņojumu. Par izstāšanās dienu uzskatāma attiecīgā saimnieciskā (pārskata) gada pēdējā diena, ja biedrs par izstāšanos paziņojis vismaz sešus mēnešus pirms minētā termiņa, pretējā gadījumā par izstāšanās dienu uzskatāma nākošā saimnieciskā (pārskata) gada pēdējā diena.

(2) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības izbeigšanos, tad krājaizdevu sabiedrības biedri nevar pieteikt savu izstāšanos no sabiedrības.

(3) Biedra nāves gadījumā par viņa izstāšanās dienu atzīstama attiecīgā saimnieciskā (pārskata) gada pēdējā diena. Līdz tam mirušā tiesības izmanto viņa mantinieki, tomēr uz tiem nepāriet tiesība piedalīties kopsapulcē un ieņemt sabiedrībā amatus.

(4) Krājaizdevu sabiedrības biedru var izslēgt gadījumos, kad:

1) biedrs pārkāpj statūtu noteikumus vai nepilda kopsapulču lēmumus, vai nepilda savas līgumsaistības pret krājaizdevu sabiedrību;

2) biedrs zaudē krājaizdevu sabiedrības biedru kopumam noteiktās pazīmes, izņemot gadījumus, kad biedrs pārtraucis darbību profesijā pensijas vecuma vai darba nespējas dēļ, un tas ir vienīgais šādas neatbilstības nosacījums;

3) citos gadījumos, kas paredzēti sabiedrības statūtos.

(5) Tiesības izslēgt biedru pieder sabiedrības kopsapulcei. Par biedra izstāšanās dienu izslēgšanas gadījumā uzskatāma attiecīgā saimnieciskā (pārskata) gada pēdējā diena. Kopsapulces lēmums par izslēgšanu ir galīgs un nepārsūdzams.

(6) Ar brīdi, kad iesniegts pieteikums par izstāšanos vai pieņemts lēmums par izslēgšanu, biedrs zaudē savu tiesību piedalīties kopsapulcē, pilnvaroto sapulcē, valdē, revīzijas komisijā vai kredītkomitejā. Biedri, kas ieņem krājaizdevu sabiedrībā kādu amatu, nevar tikt izslēgti, kamēr tie nav atcelti no amata.

(7) Izstāšanās gadījumā bijušā biedra pajas izmaksājamas viņam atpakaļ divu mēnešu laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, pieskaitot tām dividendi vai atvelkot no tām krājaizdevu sabiedrībai radušos zaudējumus vai citus prasījumus pret bijušo biedru.

(8) Ja tiek grozīti krājaizdevu sabiedrības statūti, palielinot pajas vērtību vai biedra atbildību un pienākumus, tad biedram, kas nevēlas uzņemties palielinātās saistības, mēneša laikā no brīža, kad pieņemts lēmums par statūtu grozīšanu, jāpiesaka sava izstāšanās. Ja šādu lēmumu pieņem pilnvaroto sapulce, tad mēneša laikā par pieņemto lēmumu ir jānosūta biedriem paziņojumi, kā arī paziņojums par pieņemto lēmumu ir jāizsludina vietējā laikrakstā. Šajā gadījumā izstāšanās pieteikšanās termiņš skaitāms no izsludināšanas dienas.

(9) Ja, grozot sabiedrības statūtus, biedrs noteiktajā laikā nav pieteicis izstāšanos, tad krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga no biedra prasīt grozīto statūtu noteikumu izpildi, pat ja biedrs ir balsojis pret.

(10) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt termiņu, pirms kura sabiedrības biedriem nav tiesības izstāties bez krājaizdevu sabiedrības valdes piekrišanas.

IV nodaļa. Krājaizdevu sabiedrības darbība

17. pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi

(1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga nodarboties ar šādiem darbības veidiem, ja tie paredzēti krājaizdevu sabiedrības statūtos un Finansu ministrijas izsniegtajā atļaujā:

1) pieņemt noguldījumus un izsniegt aizdevumus, kuru veidi noteikti sabiedrības statūtos;

2) pirkt un pārdot valsts un pašvaldību emitētos un garantētos vērtspapīrus;

3) veikt skaidras un bezskaidras naudas maksājumus;

4) izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;

5) savā vai biedra vārdā veikt darījumus ar naudas tirgus instrumentiem — valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem;

6) sniegt finansu līzinga pakalpojumus;

7) sniegt vērtību un vērtspapīru uzglabāšanas pakalpojumus;

8) veikt citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšējiem un kuru veikšana saskaņota ar Finansu ministriju;

9) noguldīt naudu kredītiestādēs, kur šādus noguldījumus krājaizdevu sabiedrībām ir atļāvusi veikt Finansu ministrija;

10) noguldīt naudu Centrālajā krājaizdevu sabiedrībā pēc tam, kad tā saņēmusi Finansu ministrijas atļauju finansiālo pakalpojumu sniegšanai saviem biedriem.

(2) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga nodarboties ar statūtos un Finansu ministrijas atļaujā nenoteiktiem darbības veidiem, kā arī pārkāpt noteiktos krājaizdevu sabiedrības darbības ierobežojumus.

18. pants. Noguldījumu pieņemšanas noteikumi

(1) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem. Noguldījuma dokumentam jābūt vārda dokumentam.

(2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem šādus noguldījumu veidus:

1) pieprasījuma noguldījumus;

2) termiņa noguldījumus uz noteiktu laiku;

3) termiņa noguldījumus uz nenoteiktu laiku ar biedra iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

(3) Pieprasījuma noguldījumi tiek pieņemti uz nenoteiktu laiku un izmaksājami pēc pieprasījuma.

(4) Termiņa noguldījumi uz noteiktu laiku tiek pieņemti uz laiku ne mazāku par vienu mēnesi un izmaksājami pēc noguldījuma termiņa notecējuma. Ja desmit dienu laikā no noguldījuma termiņa notecējuma šis noguldījums nav izņemts vai līgums nav pārjaunots, vai nav noslēgts jauns līgums, tad termiņnoguldījums uzskatāms par pieprasījuma noguldījumu.

(5) Termiņa noguldījums uz nenoteiktu laiku izmaksājams uz rakstiska pieteikuma pamata. Pieteikums par noguldījuma izņemšanu iesniedzams ne vēlāk kā desmit dienas pirms noguldījuma izņemšanas, ja līgumā par noguldījuma pieņemšanu nav noteikts citādi. Ja desmit dienu laikā no pieteiktā noguldījuma izņemšanas termiņa notecējuma šis noguldījums nav izņemts vai līgums nav pārjaunots, vai nav noslēgts jauns līgums, tad termiņnoguldījums uz nenoteiktu laiku uzskatāms par pieprasījuma noguldījumu.

(6) Noguldījumi tiek pieņemti uz rakstiska līguma pamata.

(7) Noguldījuma dokumentus var cedēt tikai biedriem. Noguldījumu cesijas līgumi stājas spēkā tikai pēc to reģistrācijas krājaizdevu sabiedrībā.

(8) Krājaizdevu sabiedrība var atteikties pieņemt noguldījumu, ja krājaizdevu sabiedrībai nav iespēju šo noguldījumu pienācīgi izvietot tā lielā apmēra dēļ.

(9) Procentu likmes lielumu, procentu aprēķināšanas kārtību un maksāšanas kārtību nosaka krājaizdevu sabiedrības valde. Ja dokumentos, kas nosaka attiecības starp krājaizdevu sabiedrību un biedru nav noteikts citādi, tad par pamatu procentu aprēķināšanai tiek ņemts noguldījuma kalendāro dienu skaits. Aizdevuma procentu aprēķināšanas pamatā ir gads, kurā nosacīti ir 360 dienas.

(10) Noguldītāja prasījuma tiesības pret krājaizdevu sabiedrību noilgst, ja trīsdesmit gadu laikā nav izdarītas ne iemaksas, ne izmaksas, ne arī citas darbības ar noguldījumu un ieinteresētās personas nav pieteikušas nekādus prasījumus par šo noguldījumu.

(11) Prasījuma noilguma termiņa tecējums sākas:

1) termiņnoguldījumam uz noteiktu laiku — ar noguldījuma izmaksas pēdējo dienu;

2) pieprasījuma noguldījumam un termiņa noguldījumam uz nenoteiktu laiku — ar dienu, kad izdarīta pēdējā darbība ar noguldījumu.

(12) Vienu gadu pirms noilguma termiņa notecējuma krājaizdevu sabiedrība par to izsludina “Latvijas Vēstnesī” un vietējā laikrakstā. Pēc termiņa notecējuma neatprasītos noguldījumus līdz ar procentiem ieskaita krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitālā.

19. pants. Aizdevumu izsniegšanas noteikumi

(1) Krājaizdevu sabiedrība aizdevumus izsniedz tikai biedriem. Aizdevums tiek izsniegts uz rakstiska aizdevuma līguma pamata. Lai izsniegtu aizdevumus, krājaizdevu sabiedrības valdei jāapstiprina aizdevumu izsniegšanas notiekumi, kuros jānosaka:

1) mērķi, kādiem izsniedzami aizdevumi;

2) procentu likmes un to aprēķināšanas kārtība;

3) termiņi, uz kādiem izsniedzami aizdevumi;

4) nodrošinājumu veidi atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra;

5) mērķi un apmērs, kādiem aizdevumi var tikt izsniegti bez nodrošinājuma;

6) aizdevumu pieprasīšanas kārtība;

7) kārtība, kādā novērtējama pieprasītā aizdevuma atmaksāšanas iespējamība;

8) aizdevumu atmaksāšanas kārtība;

9) izsniegto aizdevumu uzraudzības kārtība;

10) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtība;

11) maksimālā aizdevuma summa vienam biedram atkarībā no aizdevuma mērķa.

(2) Saņemto aizdevumu biedrs var izlietot tikai tam mērķim, kādam tas izsniegts. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesība pārbaudīt, vai tās biedrs aizdevumu izlieto noteiktajam mērķim.

(3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus pret nodrošinājumu vai bez nodrošinājuma sabiedrības statūtos noteiktā kārtībā.

(4) Lai varētu izsniegt aizdevumus krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam, valdes kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātiem un radiniekiem taisnā līnijā, nepieciešams valdes lēmums. Ja minētais lēmums ir par aizdevuma piešķiršanu kādam no valdes locekļiem, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, tad persona, par kuru lemj, šajā balsojumā nepiedalās. Par minētajām personām aizdevumos izsniegtajām naudas summām septiņu dienu laikā jāpaziņo Finansu ministrijai.

(5) Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesība uzteikt aizdevuma līgumu un pieprasīt aizdevuma atmaksu arī pirms nomaksas termiņa iestāšanās gadījumos, ja parādnieks to neizlieto noteiktajam mērķim vai atklājas, ka parādnieks, pieprasot aizdevumu, sniedzis krājaizdevu sabiedrībai nepatiesas ziņas.

20. pants. Konfidencialitāte un ierobežojumi galvojumu izsniegšanā

(1) Krājaizdevu sabiedrībai ir pienākums garantēt savu biedru konta stāvokļa un veikto darījumu noslēpumu.

(2) Ziņas par biedru kontu stāvokli un veiktajiem darījumiem nav izpaužamas. Tās uz rakstisku pieprasījumu pamata jāizsniedz vienīgi pašam biedram vai biedra pilnvarotai personai. Citām personām šādas ziņas var izsniegt tikai gadījumos un kārtībā, kas paredzēta Kredītiestāžu likumā.

(3) Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst izsniegt galvojumus.

V nodaļa. Krājaizdevu sabiedrības līdzekļi

21. pants. Krājaizdevu sabiedrības līdzekļi

(1) Krājaizdevu sabiedrības līdzekļi veidojas no sabiedrības paju kapitāla, rezerves kapitāla, citiem ar valdes lēmumu izveidotiem kapitāliem, nesadalītās peļņas, biedru noguldījumiem un sabiedrības aizņēmumiem.

(2) Sabiedrības pašas kapitāls ir rezerves kapitāls, citi ar valdes lēmumu izveidoti kapitāli un nesadalītā peļņa.

22. pants. Krājaizdevu sabiedrības paju kapitāls

(1) Pajas vērtību nosaka biedru kopsapulce.

(2) Katram biedram jābūt vismaz vienai pajai. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas iemaksā naudā. Paju, izņemot pirmo, nomaksai statūtos noteiktā kārtībā var ieskaitīt arī tās dividendes, kas piešķirtas, bet kuras biedrs nav izņēmis šī likuma 24. panta 3. daļā noteiktajā termiņā.

(3) Statūtos noteiktā kārtībā pajas, izņemot pirmo, var iemaksāt arī pa daļām.

23. pants. Krājaizdevu sabiedrības uzkrājumi nedrošiem parādiem, rezerves kapitāls un citi kapitāli

(1) Krājaizdevu sabiedrība veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Šo uzkrājumu apmēru, kā arī izveidošanas un uzturēšanas kārtību nosaka Finansu ministrija. Uzkrājumi nedrošiem parādiem izlietojami zaudējumu segšanai no krājaizdevu sabiedrības ieguldījumiem, noguldījumiem un neatmaksātiem aizdevumiem.

(2) Krājaizdevu sabiedrībai jāveido rezerves kapitāls, kurš ar kopsapulces lēmumu un Finansu ministrijas atļauju izmantojams tikai zaudējumu segšanai, ja uzkrājumi nedrošiem parādiem ir nepietiekami. Rezerves kapitālā ieskaita vismaz divdesmit piecus procentus no gada tīrā ienākuma, kamēr rezerves kapitāls sasniedz vismaz desmit procentus no izsniegto aizdevumu un sabiedrības noguldījumu kopsummas. Rezerves kapitāla izveidošanas laiku nosaka Finansu ministrija.

(3) Krājaizdevu sabiedrībai rezerves kapitāls pēc tā izveidošanas jāuztur vismaz desmit procentu apmērā no izsniegto aizdevumu un sabiedrības noguldījumu kopsummas.

(4) Rezerves kapitālā ieskaita paju naudu, kas nav izņemta piecu gadu laikā pēc izmaksas termiņa.

(5) Ja rezerves kapitāls un citi kapitāli nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, tad zaudējums sedzams no paju kapitāla — samazinot katras pajas vērtību par vienādu summu. Ja zaudējumu apmērs pārsniedz septiņdesmit piecus procentus no paju kapitāla, tad izlemjams jautājums par krājaizdevu sabiedrības izbeigšanos, izņemot gadījumu, kad biedri ir piekrituši iemaksāt zaudējumu segšanai nepieciešamās pajas.

(6) Zaudējumu segšanai nepieciešamo iemaksu izdarīšanas termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus no lēmuma pieņemšanas dienas. Biedru, kas neiemaksā vajadzīgās summas, var izslēgt no sabiedrības.

(7) Turpmāko gadu pēc zaudējumu segšanas tīrais ienākums izlietojams rezerves kapitāla atjaunošanai un zaudējumu segšanai iemaksāto piemaksu un norakstīto paju atlīdzināšanai kārtībā, ko nosaka Finansu ministrija. Pirms šī atlīdzināšana nav pabeigta, nav piemērojami noteikumi par tīrā ienākuma sadalīšanu.

24. pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrā ienākuma sadale

(1) Tīrā ienākuma daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem.

(2) Par biedru iemaksātajām pajām piešķirtās dividendes nedrīkst pārsniegt desmit procentus no tīrā ienākuma.

(3) Piešķirtās dividendes izmaksājamas trīs mēnešu laikā pēc piešķiršanas, bet, ja šajā laikā tās nav izņemtas, tad tās var tikt ieskaitītas to attiecīgā biedra paju nomaksai, kuras nav pilnībā apmaksātas.

(4) Laikā neizņemtās dividendes, kas netiek ieskaitītas biedra paju nomaksai, uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu.

25. pants. Krājaizdevu sabiedrības līdzekļu izvietošana un piesaistīšana

(1) Aizdevumos neizsniegtos līdzekļus krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga izvietot:

1) ieguldījumos valsts un pašvaldību emitētos un garantētos vērtspapīros;

2) noguldījumos kredītiestādēs, kur šādus noguldījumus atļāvusi Finansu ministrija;

3) noguldījumos Centrālajā krājaizdevu sabiedrībā.

(2) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibināt uzņēmumus, kā arī izdarīt ieguldījumus citu uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, izņemot ieguldījumus Centrālās krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā, kā arī dalību sabiedriskās organizācijās, kuru darbība sekmē krājaizdevu sabiedrības mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi.

(3) Kopējais ieguldījums krājaizdevu sabiedrības pamatlīdzekļos nedrīkst pārsniegt piecus procentus no krājaizdevu sabiedrības pašas kapitāla, paju kapitāla un pieņemto noguldījumu kopsummas.

(4) Krājaizdevu sabiedrībai savi līdzekļi vismaz desmit procentu apmērā no sabiedrības pieņemto noguldījumu kopsummas ir jāuztur naudā kasē, noguldījumos vai ieguldījumos, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

VI nodaļa. Krājaizdevu sabiedrības pārvalde

26. pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes vispārīgie noteikumi

(1) Krājaizdevu sabiedrību pārvalda biedru kopsapulce, kuru var aizstāt ar pilnvaroto sapulci, kā arī valde ar valdes priekšsēdētāju, kurš vienlaicīgi ir arī valdes loceklis. Krājaizdevu sabiedrībā jāizveido arī kredītkomiteja un revīzijas komisija.

(2) Kopsapulci var aizstāt ar pilnvaroto sapulci. Pilnvaroto sapulces izlemšanai var nodot visus kopsapulces kompetencē esošos jautājumus, vai arī tikai daļu no tiem.

(3) Par pāreju uz pilnvaroto sapulci izlemj kopsapulce, pēc Finansu ministrijas atļaujas saņemšanas, reģistrējot Uzņēmumu reģistrā attiecīgus statūtu grozījumus vai jaunus statūtus.

(4) Pilnvaroto ievēlēšanas kārtību, viņu pilnvaru robežas un ilgumu nosaka krājaizdevu sabiedrības statūtos.

(5) Krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisijas un valdes locekļi, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, par savu darbību atlīdzību nesaņem. Statūtos var paredzēt, ka valdes un revīzijas komisijas locekļiem maksā kopsapulces noteiktu dienas naudu un atlīdzina tiešos izdevumus sakarā ar piedalīšanos sēdēs.

(6) Kad sabiedrība prasa tiesā atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies valdes priekšsēdētāja, valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu rīcības rezultātā, tad ar kopsapulces lēmumu par prasības celšanu, attiecīgās amatpersonas ir uzskatāmas par atceltām un viņu vietā ievēlamas citas. Lēmumu par prasības celšanu pieņem kopsapulce.

(7) Par valdes priekšsēdētāju, valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem nevar būt personas, kuras:

1) ir sodītas par tīšu noziegumu izdarīšanu;

2) vai nepilda savas saistības pret krājaizdevu sabiedrību;

3) vai atrodas radniecībā vai svainībā līdz otrai pakāpei, vai laulībā ar valdes priekšsēdētāju vai kādu no valdes, kredītkomitejas, revīzijas komisijas locekļiem;

4) vai ir sabiedrības biedri mazāk par vienu gadu, izņemot sabiedrības darbības pirmo gadu;

5) vai kas pašas, vai kuru ģimenes locekļi ir akcionāri vai dalībnieki, vai strādā ar krājaizdevu sabiedrību konkurējošā uzņēmējsabiedrībā.

(8) Krājaizdevu sabiedrība nevar pieņemt darbā amatos, kuros jāpieņem lēmumi, kas var ietekmēt krājaizdevu sabiedrības darbību, tādas personas, kas ar valdes priekšsēdētāju vai kādu no valdes un revīzijas komisijas locekļiem, vai savu priekšniecību atrodas radniecībā vai svainībā līdz otrai pakāpei vai laulībā. Pieļaujamās atkāpes no šī noteikuma nosaka kopsapulce, pirms tam saņemot Finansu ministrijas atļauju.

(9) Ja krājaizdevu sabiedrības pilnvaroto vai darbinieku ievēl valdē vai revīzijas komisijā, vai ieceļ kredītkomitejā, tad viņam jāatsakās no iepriekšēja amata krājaizdevu sabiedrībā. Valdes, kredītkomitejas vai revīzijas komisijas loceklis krājaizdevu sabiedrībā izpildīt citu darbu drīkst tikai ar Finansu ministrijas atļauju.

27. pants. Krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce

(1) Krājaizdevu sabiedrības kārtējo kopsapulci sasauc valde ne retāk kā reizi gadā, sabiedrības statūtos noteiktā laikā.

(2) Īpašu jautājumu izlemšanai krājaizdevu sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt arī biedru ārkārtas kopsapulces. Biedru ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa revīzijas komisija, vismaz desmitā daļa no sabiedrības biedriem vai Finansu ministrija.

(3) Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas nesasauc kopsapulci, to mēneša laikā sasauc revīzijas komisija.

(4) Ja krājaizdevu sabiedrības kopsapulci noteiktajā laikā nav sasaukusi ne valde, ne revīzijas komisija, tad šo kopsapulci sasauc Finansu ministrija.

(5) Finansu ministrija, ievērojot krājaizdevu sabiedrības statūtos noteikto kārtību, ir tiesīga sasaukt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulci uz sabiedrības rēķina arī gadījumos, kad kopsapulce ir sasaukta, bet šīs kopsapulces dienas kārtībā nav iekļauti jautājumi, kas paredzēti likumā, sabiedrības statūtos vai ko pieprasījusi Finansu ministrija.

(6) Kopsapulce izsludināma vismaz mēnesi iepriekš, paziņojot par to biedriem un Finansu ministrijai pa pastu un izsludinot vietējā laikrakstā. Kārtība, kādā kopsapulces sasaucējs iepazīstina biedrus ar kopsapulces darba kārtību, nosakāma sabiedrības statūtos.

(7) Tikai krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei ir tiesība:

1) lemt par iepriekšējā finansu gada pārskata apstiprināšanu pēc revīzijas komisijas ziņojuma un revidentu vai Finansu ministrijas atzinuma par gada pārskatu noklausīšanās;

2) noteikt par pajām izmaksājamo dividendi un citu krājaizdevu sabiedrības līdzekļu izveidošanas, uzturēšanas, izlietošanas un izvietošanas kārtību;

3) apstiprināt valdes izstrādāto krājaizdevu sabiedrības budžetu un darbības plānu nākamajam saimnieciskā (pārskata) gadam;

4) ievēlēt un atcelt valdes priekšsēdētāju, valdes, revīzijas komisijas lcocekļus;

5) izskatīt un izlemt sūdzības par valdes priekšsēdētāju, valdi, revīzijas komisiju;

6) izlemt sūdzības par biedru neuzņemšanu vai izslēgšanu;

7) izlemt jautājumus par sabiedrības nodaļu, pārstāvniecību, filiāļu atvēršanu;

8) izlemt jautājumus par sabiedrības statūtu grozīšanu, kā arī citus jautājumus, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos vai to ir pieprasījusi sabiedrības valde, revīzijas komisija vai Finansu ministrija;

9) izlemt jautājumus par sabiedrības izbeigšanos.

(8) Biedri, kas līdz kopsapulces dienai nav nokārtojuši statūtos un kopsapulču lēmumos noteiktās naudas iemaksas, nevar piedalīties kopsapulcē ar balsstiesībām, un viņus nevar ievēlēt amatos.

(9) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram kopsapulcē ir tikai viena balss, neatkarīgi no tam piederošo paju skaita. Krājaizdevu sabiedrības biedrs nevar balsot cita biedra vietā, ne arī cita persona var balsot krājaizdevu sabiedrības biedra vietā.

(10) Kopsapulcēs bez balsstiesībām var piedalīties personas, kas nav sabiedrības biedri, bet ko nosūtījusi Finansu ministrija vai krājaizdevu sabiedrības speciālā savienība, vai arī ko uzaicinājusi valde vai revīzijas komisija.

(11) Kopsapulci vada no biedru vidus ievēlēts sapulces vadītājs, kurš savukārt pieaicina protokolētāju. Kopsapulces protokola noraksts 10 dienu laikā pēc kopsapulces iesniedzams Finansu ministrijā.

(12) Par kopsapulces vadītāju nevar būt valdes vai revīzijas komisijas loceklis, vai valdes priekšsēdētājs.

(13) Kopsapulce, kas izsludināta statūtos noteiktajā kārtībā, ir pilntiesīga pie jebkura biedru skaita. Kopsapulce izlemj tikai tos jautājumus, kas iekļauti biedriem izziņotajā dienas kārtībā. Jautājumu par ārkārtas pilnsapulces sasaukšanu var izlemt arī tad, ja tas dienas kārtībā nav paredzēts.

(14) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce pieņem lēmumus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu pieņemot, balso par un pret, atturējušās balsis neskaita.

(15) Krājaizdevu sabiedrības valdes, valdes priekšsēdētāja un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšana un atcelšana, kā arī biedru izslēgšana notiek, aizklāti balsojot.

(16) Divu trešadaļu klātesošo balsu vairākums nepieciešams lēmumam par:

1) sabiedrības izbeigšanu;

2) valdes priekšsēdētāja, valdes un revīzijas komisijas locekļu atcelšanu;

3) paju vērtības palielināšanu;

4) zaudējumu segšanai nepieciešamo piemaksu iekasēšanu.

27.pants. Kopsapulces lēmumu pārsūdzēšana

(1) Biedra sūdzības par kopsapulces lēmumiem, ar kuriem aizskartas biedra ar likumu aizsargātās intereses, izņemot lēmumus par paju vērtības palielināšanu vai piemaksas noteikšanu zaudējumu segšanai, iesniedzamas tiesā mēneša laikā no kopsapulces dienas.

(2) Biedram ir tiesība iesniegt sūdzības Finansu ministrijai par kopsapulces lēmumu lietderību. Šāda sūdzība ir iesniedzama mēneša laikā no kopsapulces dienas. Finansu ministrijai, atzīstot sūdzības pamatotību, ir tiesība apturēt pārsūdzēto lēmumu un pieprasīt šī lēmuma pārskatīšanu.

(3) Sūdzības par kopsapulces lēmumu var iesniegt tikai tas biedrs, kas kopsapulcē cēlis iebildumus pret šī lēmuma pieņemšanu, vai arī biedrs, kurš kopsapulcē nav ticis pielaists vai nav piedalījies tāpēc, ka nav bijis uzaicināts statūtos noteiktā kārtībā.

28. pants. Krājaizdevu sabiedrības valde

(1) Valde pārvalda krājaizdevu sabiedrību biedru kopsapulču starplaikos. Tā pārzina un vada visas sabiedrības lietas, atbild par sabiedrības darbību un normatīvajiem aktiem atbilstošu grāmatvedību.

(2) Valde bez īpašas pilnvaras pārstāv sabiedrību attiecībās ar citām personām, kā arī pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši normatīvo aktu un statūtu noteikumiem, kopsapulču lēmumiem, kā arī saistošajiem Finansu ministrijas norādījumiem.

(3) Valde darbojas ne mazāk kā trīs locekļu sastāvā. Valdes locekļu skaitam jābūt nepāra skaitlim. Krājaizdevu sabiedrības valdes locekļu skaitu un pilnvaru ilgumu nosaka sabiedrības statūti.

(4) Valdes locekļi, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, tiek ievēlēti no sabiedrības biedru vidus uz trīs gadiem. Katru gadu jārīko pārvēlēšana ne mazāk kā vienai trešdaļai valdes locekļu. Pirmās valdes locekļu pārvēlēšanas kārtību nosaka pirmā kārtējā kopsapulce, ievērojot, ka pirmā valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana jārīko pēdējā kārtā.

(5) Krājaizdevu sabiedrības valdes darbu vada un organizē valdes priekšsēdētājs, ko atsevišķi balsojot ievēlē kopsapulce. Valdes priekšsēdētājs vienlaicīgi pārstāv krājaizdevu sabiedrības valdi attiecībās ar citām personām.

(6) Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

(7) Valdes sēžu sasaukšanas un norises kārtību nosaka krājaizdevu sabiedrības statūti. Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.

(8) Krājaizdevu sabiedrības valdes izdodamās pilnvaras, pamatojoties uz attiecīgu valdes lēmumu, paraksta valdes priekšsēdētājs un vēl viens valdes loceklis. Aizdevuma līgumus paraksta valdes priekšsēdētājs vai ar valdes lēmumu pilnvarota persona, pamatojoties uz attiecīgu kredītkomitejas lēmumu. Pārējo krājaizdevu sabiedrības dokumentu parakstīšanas kārtību nosaka sabiedrības statūti.

(9) Valdes locekļi atbild solidāri par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies viņu vainas dēļ.

(10) Valdes loceklis, kurš statūtos noteiktā kārtībā cēlis rakstiskus iebildumus pret valdes lēmumu vai kāda atsevišķa valdes locekļa rīcību, kas rada sabiedrībai zaudējumus, atbrīvojas no solidāras atbildības. Par lietām, kuras statūti vai kopsapulce uzdevusi vienam valdes loceklim, kā arī par lēmumiem, ko vienpersoniski pieņem valdes priekšsēdētājs, pārējie valdes locekļi nav atbildīgi.

29. pants. Krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija

(1) Revīzijas komisija uzrauga valdes, kredītkomitejas un valdes priekšsēdētāja darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, sabiedrības statūtiem, kopsapulces lēmumiem un Finansu ministrijas norādījumiem.

(2) Revīzijas komisijas locekļus ievēl no sabiedrības biedru vidus uz trīs gadiem. No revīzijas komisijas locekļu vidus jāievēl arī revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Katru gadu jārīko pārvēlēšana ne mazāk kā vienai trešdaļai revīzijas komisijas locekļu. Pirmās revīzijas komisijas locekļu pārvēlēšanas kārtību nosaka pirmā kārtējā kopsapulce.

(3) Revīzijas komisijas lcocekļu skaitu, kas nevar būt mazāks par trīs, nosaka sabiedrības statūti. Revīzijas komisijas darbu vada revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Revīzijas komisija pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, izšķirošā ir revīzijas komisijas priekšsēdētāja balss.

(4) Revīzijas komisija pārbauda krājaizdevu sabiedrības gada pārskatu un vismaz reizi ceturksnī arī grāmatvedību, kā arī valdes, kredītkomitejas un valdes priekšsēdētāja darbības atbilstību normatīviem aktiem, statūtiem, kopsapulces lēmumiem un Finansu ministrijas norādījumiem. Revīzijas komisija izdara arī sabiedrības mantas revīziju.

(5) Veicot revīziju, revīzijas komisijai ir tiesības pieprasīt no valdes, kredītkomitejas, valdes priekšsēdētāja vai citiem sabiedrības darbiniekiem visas nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(6) Atskaiti par izdarīto pārbaudi revīzijas komisija iesniedz valdei, kopsapulcei un Finansu ministrijai.

(7) Par revīzijas komisijas pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu sekām revīzijas komisijas locekļi atbild pēc tādiem pašiem noteikumiem kā valdes locekļi.

30. pants. Kredītkomiteja

(1) Kredītkomiteja darbojas valdes pārraudzībā un atbild par krājaizdevu sabiedrības aizdevumu izsniegšanu un izlietošanas uzraudzību.

(2) Kredītkomitejas pienākumos ietilpst:

1) pieņemt pieteikumus aizdevumu saņemšanai un pārbaudīt tajos sniegtās ziņas;

2) pieņemt lēmumu, ar kuru iesaka valdei aizdevumu izsniegt vai atteikt;

3) uzraudzīt izsniegto aizdevumu izmantošanu atbilstoši tā mērķim;

4) uzraudzīt savlaicīgi neatmaksātos aizdevumus;

5) lemt par noslēgto aizdevuma līgumu uzteikšanu.

(3) Kredītkomitejas locekļus ieceļ un no amata atceļ valde. Kredītkomitejas locekļu skaitu, kas ir nepāra skaitlis un nevar būt mazāks par trīs, nosaka statūtos. Kredītkomitejas darbu vada no kredītkomitejas locekļu vidus iecelts kredītkomitejas priekšsēdētājs.

(4) Kredītkomitejas sēdes notiek ne retāk kā reizi divās nedēļās. Kredītkomiteja lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, izšķirošā ir kredītkomitejas priekšsēdētāja balss. Kredītkomitejas darbības kārtība sīkāk var tikt noteikta krājaizdevu sabiedrības statūtos.

(5) Savā darbībā kredītkomiteja ievēro normatīvajos aktos, statūtos, Finansu ministrijas norādījumos, kopsapulču un valdes lēmumos noteikto kārtību un ierobežojumus aizdevumu izsniegšanā.

(6) Par savu darbu kredītkomiteja atskaitās valdei statūtos noteiktā kārtībā.

31. pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats

(1) Krājaizdevu sabiedrība kārto grāmatvedību, sagatavo un sniedz bilances, pārskatus un ziņojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Finansu ministrijas norādījumiem, kas izdoti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(2) Gada pārskatu sastāda valde un to vismaz divas nedēļas pirms kopsapulces, kurā šis pārskats jāapstiprina, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija un pēc tam arī Finansu ministrijas apstiprināts revidents. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(3) Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi finansu gada beigās nepārsniedz Finansu ministrijas noteiktu apmēru, revidenta vietā gada pārskatu apstiprina Finansu ministrija.

(4) Gada darbības pārskats kopsapulcei jāapstiprina ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc finansu gada beigām. Ja gada pārskatu nav pārbaudījis un atzinumu sniedzis Finansu ministrijas apstiprināts revidents vai Finansu ministrija, tad kopsapulce šo pārskatu nav tiesīga apstiprināt. Gada pārskats 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas jāiesniedz Finansu ministrijai.

(5) Ja revidenta vai Finansu minsitrijas atzinums par gada pārskatu ir ar piezīmēm, tad kopsapulce var piešķirt dividendes tikai pēc atļaujas saņemšanas no Finansu ministrijas.

(6) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesība iepazīties ar gada pārskatu un saņemt tā norakstu bez maksas.

VII nodaļa. Krājaizdevu sabiedrības uzraudzība

32. pants. Finansu ministrijas pilnvaras krājaizdevu sabiedrības uzraudzībā

(1) Finansu ministrijai šajā likumā noteikto pilnvaru robežās ir pienākums uzraudzīt krājaizdevu sabiedrību darbību.

(2) Lai veiktu krājaizdevu sabiedrības uzraudzību, Finansu ministrijai ir šādas tiesības:

1) pilnvarot savu pārstāvi piedalīties jebkuras kopsapulces darbā;

2) uzlikt par pienākumu iekļaut krājaizdevu sabiedrības kopsapulces dienas kārtībā pēc Finansu ministrijas ieskata nepieciešamos jautājumus;

3) krājaizdevu sabiedrības statūtos noteiktā kārtībā sasaukt krājaizdevu sabiedrības kopsapulces;

4) apturēt krājaizdevu sabiedrības kopsapulces, pilnvaroto sapulces, valdes, revīzijas komisijas, valdes priekšsēdētāja lēmumu, rīkojumu vai jebkuru citu aktu darbību un izpildi uz laiku līdz jautājuma izskatīšanai nākamajā kopsapulcē;

5) uz laiku līdz jautājuma izskatīšanai nākamajā kopsapulcē pilnībā vai daļēji aizliegt krājaizdevu sabiedrībai veikt statūtos un atļaujā noteiktos darbības veidus;

6) iecelt pārvaldnieku;

7) atsaukt krājaizdevu sabiedrības nodibināšanai izsniegto atļauju.

(3) Par ieceltā pārvaldnieka darbību atbild Finansu ministrija.

(4) Šī panta 2. daļā noteiktās tiesības, pa vienai vai vairākas kopā, Finansu ministrija izlieto pēc labas ticības gadījumos, kad atklājies vai ir pamatotas aizdomas, ka krājaizdevu sabiedrības kopsapulces vairākums, valde, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, un revīzijas komisija rīkojusies:

1) nepareizi;

2) vai nolaidīgi;

3) vai pretēji biedru interesēm;

4) vai neatbilstoši statūtu, šī likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem;

5) vai neatbilstoši Finansu ministrijas norādījumiem.

(5) Finansu ministrija var izmantot šī likuma panta 2. daļas 6. punktā noteikto tiesību tikai gadījumos, kad Finansu ministrijas sasauktā kopsapulce atsakās izskatīt Finansu ministrijas pieprasītos dienas kārtības jautājumus vai atsakās, vai nespēj novērst Finansu ministrijas norādītos trūkumus vai atsakās, vai nespēj ievēlēt sabiedrībai jaunas amatpersonas vai arī ievēl tādas, kas pēc Finansu ministrijas ieskatiem nespēs sekmīgi pildīt savus pienākumus.

(6) Tikai gadījumos, ja apstākļi krājaizdevu sabiedrībā prasa steidzamu Finansu ministrijas iejaukšanos, un citi līdzekļi pēc Finansu ministrijas ieskata mērķi nesasniegs vai būs novēloti, tad Finansu ministrija var izmantot šī panta 2. daļas 6. punktā noteikto tiesību iecelt pārvaldnieku pirms šī panta 5. daļā notiekto tiesību izmantošanas.

(7) Pārvaldnieka iecelšanas gadījumā krājaizdevu sabiedrības valdes, valdes priekšsēdētāja, kredītkomitejas un revīzijas komisijas lēmumi un krājaizdevu sabiedrības darījumi stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājis Finansu ministrijas ieceltais pārvaldnieks.

(8) Neapstiprināto lēmumu pārvaldnieks nodod atkārtotai izlemšanai. Ja otrreiz tiek pieņemts tāds lēmums, ko pārvaldnieks neapstiprina, tad lēmumu pieņem un izpilda pats pārvaldnieks, paziņojot par to Finansu ministrijai.

(9) Ieceltajam pārvaldniekam ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc iecelšanas jāsasauc sabiedrības kopsapulce, kurai jānovērš iemesli, kuru dēļ pārvaldnieks tika iecelts. Nepieciešamības gadījumā šo kopsapulces sasaukšanas termiņu var pagarināt Finansu ministrija.

(10) Ja pārvaldnieka sasauktā kopsapulce tās sasaukšanas iemeslus nenovērš, tad Finansu ministrijai ir tiesība atsaukt krājaizdevu sabiedrības nodibināšanai izsniegto atļauju.

(11) Papildus citām šajā likumā noteiktajā tiesībām Finansu ministrija izdod krājaizdevu sabiedrībai saistošus norādījumus, ar kuriem tiek noteikts:

1) iesniedzamo pārskatu un ziņojumu forma, sniedzamās ziņas, iesniegšanas periodiskums;

2) kārtība, kādā saņemami Finansu ministrijas saskaņojumi un atļaujas šajā likumā noteiktajos jautājumos.

(12) Krājaizdevu sabiedrība vai krājaizdevu sabiedrības dibinātāji var pārsūdzēt Finansu ministrijas lēmumus civilprocesa likumos noteiktā kārtībā.

33. pants. Krājaizdevu sabiedrības izbeigšanās pamati

(1) Ja krājaizdevu sabiedrība viena gada laikā no reģistrēšanas brīža nav uzsākusi savu darbību, tad tā uzskatāma par nenodibinātu, un uz uzraudzības iestādes pieprasījumu izslēdzama no Uzņēmumu reģistra, par ko uz dibinātāju rēķina “Latvijas Vēstnesī” un vietējā laikrakstā ievietojami attiecīgi sludinājumi.

(2) Krājaizdevu sabiedrība var izbeigties ar kopsapulces lēmumu vai tiesas spriedumu:

1) to likvidējot;

2) pievienojot krājaizdevu sabiedrību citai krājaizdevu sabiedrībai;

3) apvienojoties ar citu vai citām krājaizdevu sabiedrībām, kā rezultātā nodibinās jauna krājaizdevu sabiedrība.

(3) Ar kopsapulces lēmumu krājaizdevu sabiedrība izbeidzas šādos gadījumos:

1) ja likumā noteiktais biedru vairākums balsojot pauž savu gribu izbeigt krājaizdevu sabiedrību, vienlaicīgi nepastāvot citiem šajā pantā minētajiem apstākļiem, kas uzliktu biedriem par pienākumu izlemt šādu jautājumu;

2) ja krājaizdevu sabiedrības zaudējumi pārsniedz šajā likumā noteikto pieļaujamo apmēru un biedri nav piekrituši iemaksāt zaudējumu segšanai nepieciešamās pajas;

3) ja biedru skaits kļūst mazāks par 20;

4) ja beidz pastāvēt tā persona, tiesiskās attiecības, ar kuru bijušas noteiktas par konkrētās krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pamatpazīmi.

(4) Iestājoties šī panta 3. daļas 2. un 3. punktā paredzētajiem apstākļiem, valdei nekavējoties jāsasauc kopsapulce, lai izlemtu jautājumu par sabiedrības izbeigšanos un likvidācijas uzsākšanu vai par minēto apstākļu novēršanu. Savukārt, iestājoties šī panta 3. daļas 4. punktā minētajiem apstākļiem,valde sasauc kopsapulci, lai izlemtu jautājumu par sabiedrības izbeigšanos un likvidācijas uzsākšanu, vai arī pieņemtu lēmumu par pievienošanos vai apvienošanos.

(5) Krājaizdevu sabiedrības pievienošanai citai krājaizdevu sabiedrībai vai divu vai vairāku krājaizdevu sabiedrību apvienošanai ir nepieciešama Finansu ministrijas atļauja.

(6) Ar tiesas spriedumu krājaizdevu sabiedrība izbeidzas šādos gadījumos:

1) ja par maksātnespējīgu izsludināta krājaizdevu sabiedrība tiek pasludināta par bankrotējušu;

2) citos gadījumos, kas paredzēti tiesību aktos.

(7) Lieta par krājaizdevu sabiedrības maksātnespēju un bankrotu tiesā tiek ierosināta un izskatīta, ievērojot spēkā esošo tiesību aktu noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

34. pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība

(1) Kopsapulce vai tiesa, atkarībā no tā, kas pieņēmis lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, pēc Finansu ministrijas ieteikuma, krājaizdevu sabiedrībai ieceļ vienu līdz trīs likvidatorus. Likvidatori rīkojas un nes atbildību saskaņā ar noteikumiem par valdes locekļiem. Likvidatoru darbība ir pakļauta revīzijas komisijas un Finansu ministrijas kontrolei.

(2) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidatori izsludina “Latvijas Vēstnesī” un vietējā laikrakstā. Krājaizdevu sabiedrības kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoriem trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Tie prasījumi, kurus kreditori minētajā trīs mēnešu termiņā likvidatoriem nav pieteikuši, izbeidzas.

(3) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidatori pieņem viena mēneša laikā no kreditora pieteikuma saņemšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota kreditora prasība. Savu lēmumu likvidatori paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors viena mēneša laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(4) Likvidatori saņem un piedzen to, kas sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un apmierina likumā noteiktā kārtībā prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sastāda likvidācijas pārskatu, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Uzņēmumu reģistram.

(5) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatoru iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri uz likvidatoru iecelšanas brīdi vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.

(6) Uzņemties krājaizdevu sabiedrības vārdā jaunus pienākumus likvidatori ir tiesīgi tikai ar Finansu ministrijas atļauju.

(7) Likvidācijas izdevumi un likvidatoru atalgojums kopā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no naudas summas, ko likvidatori saņēmuši vai piedzinuši par labu krājaizdevu sabiedrībai. Likvidatoru izdevumu tāmi un likvidācijas pārskatu apstiprina kopsapulce vai tiesa, atkarībā no tā, kas iecēlis likvidatorus.

(8) Kreditoru savlaicīgi pieteikto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:

1) nodokļu un nodevu prasījumi;

2) algoto darbinieku, kas nav krājaizdevu sabiedrības biedri, prasījumi;

3) kreditoru, kas nav sabiedrības biedri un darbinieki, prasījumi;

4) noguldījumu prasījumi;

5) citi to sabiedrības biedru, kas nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi, prasījumi;

6) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.

(9) Sūdzības par likvidatoru darbību izskata un lēmumus par likvidatoru atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce vai tiesa, atkarībā no tā, kas likvidatorus iecēlis.

X nodaļa. Centrālā krājaizdevu sabiedrība

35. pants. Centrālās krājaizdevu sabiedrības dibināšanas un darbības mērķis

(1) Krājaizdevu sabiedrībām ir tiesība nodibināt un būt par biedru Centrālajā krājaizdevu sabiedrībā. Valsts teritorijā darbojas tikai viena Centrālā krājaizdevu sabiedrība.

(2) Centrālo krājaizdevu sabiedrību dibina vismaz trīs krājaizdevu sabiedrības. Par Centrālās krājaizdevu sabiedrības biedriem drīkst būt tikai krājaizdevu sabiedrības. Centrālā krājaizdevu sabiedrība tiek dibināta, darbojas un izbeidzas kā krājaizdevu sabiedrība saskaņā ar šī likuma noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus, kas attiecas tikai uz Centrālo krājaizdevu sabiedrību.

(3) Centrālās krājaizdevu sabiedrības mērķis ir sekmēt krājaizdevu sabiedrību darbību un uzlabot pakalpojumu kvalitāti un drošību, sniedzot saviem biedriem krājaizdevu sabiedrībām raksturīgos un Finansu minsitrijas atļautos finansiālos pakalpojumus.

(4) Uz Centrālo krājaizdevu sabiedrību attiecas visi ar šo likumu noteiktie krājaizdevu sabiedrību darbības ierobežojumi un tā pakļauta šajā likumā noteiktajai uzraudzībai.

Pārejas noteikumi

1. Uzdot Finansu ministrijai līdz 1997. gada 31. martam izveidot Finansu ministrijas Krājaizdevu sabiedrību uzraudzības pārvaldi, kā arī izstrādāt un apstiprināt krājaizdevu sabiedrības paraugstatūtus.

2. Noteikt, ka Latvijas Banka turpina krājaizdevu sabiedrību licencēšanu un uzraudzību līdz brīdim, kamēr Finansu ministrija pārņem krājaizdevu sabiedrību uzraudzību no Latvijas Bankas.

3. Noteikt, ka krājaizdevu sabiedrību uzraudzība Finansu ministrijai no Latvijas Bankas jāpārņem ne vēlāk kā līdz 1997. gada 30. aprīlim. Vienlaicīgi ar uzraudzības nodošanu Finansu ministrijai Latvijas Banka nodod arī saņemtos, bet neizskatītos iesniegumus krājaizdevu sabiedrību darbības licences saņemšanai.

4. Noteikt, ka jau nodibinātajām krājaizdevu sabiedrībām līdz 1997. gada 30. jūnijam jāsaskaņo savi statūti ar Finansu ministrijas apstiprinātajiem paraugstatūtiem, pretējā gadījumā Finansu ministrija būs tiesīga aizliegt krājaizdevu sabiedrībai nodarboties ar krājaizdevu sabiedrību darbību, kā arī ierosināt jautājumu par šādas krājaizdevu sabiedrības izbeigšanos.

5. Šis likums pilnā apmērā stājas spēkā ar 1997. gada 31. martu, izņemot pārejas noteikumu 1. punktu, kas stājas spēkā pēc šī likuma izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1996. gada

Par likumprojektu

Līdz ar Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanu Latvijas valstij bija jāsāk risināt problēmas par valsts ekonomikas restrukturizāciju un pāreju no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Par finansu tirgus galveno attīstības virzienu tiek noteikts spēcīgas komercbanku sistēmas izveidošana. Neliela apjoma kredītu nodrošināšanai iedzīvotājiem un uzņēmējiem Likums par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām paredz veidot krājaizdevu sabiedrības (KS), tomēr šo institūciju attīstība netiek noteikta kā prioritāte. Pirmais speciālais tiesību akts, kas atļauj KS darbību, ir Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 15. jūlija lēmums Nr. 393, kurš apstiprina KS Paraugstatūtus. No 1993. gada 16. novembra KS darbību Latvijā regulē Latvijas Bankas KS Paraugstatūti, bet no 1995. gada 26. oktobra — Kredītiestāžu likums. Diemžēl neviens no augstāk minētajiem tiesību aktiem nenodrošina pietiekami labvēlīgu likumdošanas vidi KS attīstībai un darbībai Latvijā, nosakot nepamatoti augstu minimālo dibināšanas pamatkapitālu, kā arī pieļaujot citas KS pārvaldes un uzraudzības nepilnības. Stājoties spēkā Kredītiestāžu likumam, izveidojusies situācija, ka formāli tiek atļauta krājaizdevu sabiedrību dibināšana, bet jau minēto nepamatoti augsto dibināšanas pamatkapitāla prasību dēļ KS veidošana Latvijā praktiski nav iespējama, kā rezultātā lielai valsts iedzīvotāju daļai tiek liegta iespēja saņemt nepieciešamos finansu pakalpojumus.

Šobrīd finansu tirgū ir radusies situācija, ka pastāvošā finansu sistēma nespēj apmierināt pieprasījumu pēc nelieliem aizdevumiem. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka šo finansu tirgus nišu visefektīvāk aizpilda finansu kooperatīvi — krājaizdevu sabiedrības, kuras tiek pārvaldītas pēc kooperatīvo (kopdarbības) sabiedrību pārvaldes principiem un kas sniedz saviem biedriem kredītiestādēm raksturīgos pakalpojumus. Izanalizējot finansu tirgus attīstības tendences Latvijā, jāatzīst, ka neatbalstot krājaizdevu sabiedrību attīstību, valsts finansu tirgū vēl ilgu laiku var nebūt pieejami patēriņa kredīti un neliela apjoma aizdevumi produktīviem mērķiem. Īpaši nozīmīga KS darbība ir kopējai valsts ekonomikas attīstībai, jo, ņemot vērā, ka galvenais to kapitāla avots ir iedzīvotāju ietaupījumi, valsts naudas apritē tiek iesaistīti naudas līdzekļi, kuri citādi ir mazaktīvi, pie kam KS biedriem izsniegtie aizdevumi gandrīz simtprocentīgi tiek reinvestēti vietējā ekonomikā.

Izpētot iedzīvotāju ietaupījumu struktūru un kvantitatīvi nosakot kapitāla apjomus, kas var tikt izmantoti KS darbībā, var secināt, ka pie labvēlīgas likumdošanas tikai KS sistēmas darbības rezultātā vien jau 2000. gadā iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 0,9–1,2%, veicinot pozitīvu attīstības tendenču pastiprināšanos vairākās valsts ekonomikas nozarēs. Tā rezultātā ir gaidāms mazo un vidējo uzņēmumu skaita pieaugums un darba vietu skaita palielināšanās. KS darbība veicinās ne tikai savu biedru, bet arī citu Latvijas iedzīvotāju materiālās un garīgās labklājības uzlabošanos, kā arī pozitīvi ietekmēs valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu.

Krājaizdevu sabiedrību likumprojekts ir sagatavots, ņemot vērā pastāvošo likumdošanu, KS likumdošanu Latvijā šī gadsimta trīsdesmitajos gados, kā arī pasaules finansu kooperatīvu likumdošanas praksi, izpētot līdzīgus spēkā esošus tiesību aktus vairāk nekā 100 valstīs vai šo valstu jurisdikcijās visā pasaulē.

Šobrīd Viduseiropā un Austrumeiropā notiek intensīva krājaizdevu sabiedrību atjaunošana (īpaši likumi ir jau pieņemti vai arī atrodas sagatavošanas stadijā Polijā, Ungārijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Krievijā, Ukrainā, Rumānijā, Maķedonijā, Bulgārijā, kā arī interese par šiem jautājumiem ir izrādīta Horvātijā un Bosnijā). Rietumeiropā krājaizdevu sabiedrības ir ļoti populāras jau no pagājušā gadsimta vidus. Tām attīstoties un paplašinoties, krājaizdevu sabiedrības ir pārveidojušās par kooperatīvajām bankām vai tamlīdzīgām kooperatīvām kredītiestāžu formām. Eiropas Savienības dalībvalstīs krājaizdevu sabiedrības to tradicionālajā formā darbojas Īrijā un Apvienotajā Karalistē. Abos minētajos gadījumos Eiropas Savienība ir atzinusi šādas finansu sistēmas lietderību un uz tām netiek attiecināti Banku direktīvu nosacījumi (direktīvas 77/780/EEC otrā panta otrais apakšpunkts). Pasaulē 87 valstu kredītkooperatīvu nacionālās asociācijas, federācijas un konfederācijas visos piecos kontinentos ir apvienojušās un izveidojušas Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomi (PKSP), lai pārstāvētu savas intereses starptautiskā līmenī. PKSP pārstāv vairāk nekā 37 tūkst. krājaizdevu sabiedrību ar 88. milj. biedru un kopējiem aktīviem kas pārsniedz 418 mljrd. ASV dolāru (dati no PKSP 1994. gada pārskata).

Projekts

Dokuments nr.1505 (463. likumprojekts)

Ārstniecības likums

6. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas

1996.gada 3.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārstniecība — profesionāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe.

2) ārstniecības personas — personas, kas nodarbojas ar ārstniecību.

3) ārstniecības iestāde — par ārstniecības iestādēm šī likuma izpratnē uzskatāmas medicīnas augstskolu klīnikas, institūti, slimnīcas, rehabilitācijas iestādes, nozaru hospitāļi, specializētie centri, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes, doktorāti (ambulances), poliklīnikas, veselības punkti, speciālie terapijas kabineti, kā arī funkcionālo, morfoloģisko, hematoloģisko, bioķīmisko, seroloģisko, patologanatomisko un tiesu medicīnas izmeklējumu laboratorijas, ārstu prakses.

4) ārstniecības personu sertifikāts — Latvijas Ārstu biedrības izsniegts dokuments, kas apliecina personas profesionālo sagatavotību un norāda tiesības, ar kādām ārstniecības persona kā speciālists patstāvīgi nodarbojas ar ārstniecību (speciālista praksi).

5) ārstniecības iestādes sertifikācija — ārstniecības iestādes profesionālās un materiāltehniskās gatavības vērtēšana, lai atļautu nodarboties ar ārstniecību un pozitīva vērtējuma gadījumā izsniegtu sertifikātu.

6) infekciju slimības — slimības, kuru izplatīšanās var izraisīt epidēmijas.

7) medicīniska izglītība — Latvijas Republikā akreditētas medicīniskās izglītības iestādes absolventa diplomam atbilstošs iemaņu un zināšanu kopums, kā arī turpmākā specializācija un kvalifikācijas celšana.

8) medicīniskās tehnoloģijas — ārstniecībā izmantojamās metodes un manipulācijas, kā arī instrumenti un aparatūra.

9) neatliekamā medicīniskā palīdzība — palīdzība cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī, ko sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kam saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām.

10) pacients — persona, kas saņem ārstēšanu vai kas ir reģistrēta pie kādas no ārstniecības personām un nepieciešamības gadījumā saņem ārstēšanu,

11) pirmā palīdzība — palīdzība cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī, ko savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.

12) rehabilitācija — medicīnas nozare, kas darbojas ar cilvēka fiziskā, psiholoģiskā, sociālā, aroda un izglītības potenciāla attīstīšanu vai atgūšanu atbilstoši viņa fizioloģiski vai anatomiski noteiktiem ierobežojumiem vai stabilu veselības traucējumu gadījumā — pacienta dzīves piemērošanu apkārtējai videi un sabiedrībai.

13) speciāla medicīniska izglītība — teorētisku un praktisku zināšanu kopums, ko pēc medicīniskas izglītības iestādes diploma saņemšanas iegūst īpašā apmācībā kādā no medicīnas nozarēm.

2.pants. Šis likums regulē sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību un traumu kvalificētu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacienta rehabilitāciju.

3.pants. Iedzīvotāju sanitārās, higiēniskās, darba medicīnas, epidemioloģiskās, ekoloģiskās labklājības, katastrofu medicīnas un farmācijas jautājumus regulē likumi un citi normatīvie akti.

4.pants. Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Veselības aprūpe (ieskaitot iedzīvotāju primāro veselības aprūpi) ir pasākumu komplekss veselības nodrošināšanai un uzturēšanai.

5.pants. Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt un kopt (aprūpēt) savu tuvāko radinieku un apgādībā esošo personu veselību, un katrs ir atbildīgs par savu, tuvāko radinieku un apgādībā esošo personu veselību.

6.pants. Katram iedzīvotājam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi Latvijā. Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un kopšanu.

7.pants. Ārstniecības personu darbību ārstniecībā nosaka likumi un citi normatīvie akti.

II nodaļa. Ārstniecības uzraudzība

8.pants. Ārstniecības uzraudzību valstī saskaņā ar likumiem veic Labklājības ministrija, pašvaldības, kā arī citas likumos noteiktās valsts institūcijas.

9.pants. Labklājības ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas:

1) izstrādā valsts politiku veselības aprūpē, kā arī pārrauga tās īstenošanu;

2) valsts mērogā koordinē un vada palīdzības sniegšanu reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijās cietušajiem;

3) apstiprina medicīnisko pakalpojumu standartus;

4) veido, papildina un uztur kārtībā ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, kā arī ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrus;

5) apstiprina ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, kā arī jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību;

6) ieceļ amatpersonas, kas veic ministrijas funkcijas ārstniecības uzraudzībā;

7) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai arodslimību sarakstu.

10.pants. Nelabvēlīgo ražošanas faktoru un darbu sarakstu, kuros nodarbinātās personas ir turpmāk periodiski pakļaujamas obligātām veselības pārbaudēm un pirmās palīdzības apmācībai, apstiprina Ministru kabinets.

11.pants. Veselības aprūpes valsts profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroli un valsts budžeta izlietojuma kontroli ārstniecības iestādēs veic Latvijas Republikas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

12.pants. Sludinājumus un reklāmu, kas attiecas uz ārstniecību, ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, ievieto masu informācijas līdzekļos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. Personas, kam nav medicīniskās izglītības un kas pastāvīgi nodarbojas ārstniecībā ar slimnieku ārstēšanu, dzemdībpalīdzības sniegšanu (izņemot gadījumus, kad jāsniedz pimā palīdzība), hipnozi, kodēšanu un citām cilvēka psihes ietekmēšanas metodēm, cilvēka enerģētisko lauku korekciju (biokorekciju), akupunktūru un pārējām cilvēka organisma enerģētisko sistēmu ietekmējošām metodēm, kā arī personas, kas atbalsta ārstniecības darbā tādas personas, kurām nav medicīniskās izglītības vai nav speciālista prakses tiesību, ir saucamas pie disciplinārās atbildības, administratīvas atbildības un kriminālatbildības saskaņā ar likumiem.

III nodaļa. Medicīnas ētikas komitejas

14.pants. Medicīnas ētikas komitejas ir sabiedriskas un konsultatīvas padomdevēja institūcijas medicīnas ētikas problēmu risināšanai, kas darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem un Ministru kabineta apstiprinātiem nolikumiem.

15.pants. Medicīnas ētikas komitejas izveido pašvaldības. Minētās komitejas izskata jautājumus, kas saistīti ar ārstniecības personu darbību un jaunām medicīniskām tehnoloģijām.

16.pants. Centrālo medicīnas ētikas komiteju izveido Ministru kabinets pēc Labklājības ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības priekšlikuma, un tā izskata jautājumus, kas saistīti ar biomedicīniskā progresa ētiskajām, sociālajām un likumu piemērošanas un likumprojektu izstrādāšanas problēmām.

IV nodaļa. Pacientu un iedzīvotāju

tiesības un pienākumi veselības aprūpē

17.pants. Valsts ikvienam iedzīvotājam garantē tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

18.pants. Valsts noteiktais garantētais medicīniskās palīdzības apjoms par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek sniegts Latvijas Republikas pilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pasēs ir personas kods un kas reģistrēti Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētajām, izmeklēšanas ieslodzījumā esošajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām. Šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā bijusi nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprināto standartu.

19.pants. Pārējā medicīniskā palīdzība šā likuma 18.pantā minētajām personām tiek sniegta par apdrošināšanas sabiedrības, darba devēja, pacienta personiskajiem vai citiem līdzekļiem saskaņā ar likumiem.

20.pants. Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuru pasēs nav personas koda un kas nav reģistrēti Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, bet kuri legāli uzturas Latvijas Republikā, medicīnisko palīdzību saņem par maksu.

21.pants. Katram, kas zina, ka viņš slimo ar kādu infekciju slimību, ir pienākums griezties pie ārsta un ievērot sanitāri higiēniskās normas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatību.

22.pants. Pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi.

23.pants. Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecības procesu no pārējām ārstniecības personām viņu kompetences līmenī.

24.pants. Pacientam vai viņa tuvākajiem radiniekiem, likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem, aizbildņiem) ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas, to apliecinot ar parakstu. Ārstam jāizskaidro šādas rīcības sekas. Ja pacients akceptējis ārstēšanas plānu, viņam ir pienākums ievērot visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos ārstniecības personu norādījumus.

25.pants. Pacientam ir pienākums, reģistrējoties ārstniecības iestādē, uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

26.pants. Pacienta pienākums ir ievērot ārstniecības personu norādījumus ārstniecības procesā — ievērot ārstniecības iestādes noteikto režīmu, ārstēšanās laikā pacients nedrīkst veikt darbības, kas varētu kaitēt viņa veselībai (smēķēšana, alkohola, toksisku un narkotisku vielu lietošana u.c.).

27.pants. Pacientam vai tā tuvākajiem radiniekiem, likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem, aizbildņiem) ir tiesības saņemt informāciju, kas attiecas uz pacienta ārstēšanu ārstniecības iestādē.

V nodaļa. Ārstniecības personas un to darbība ārstniecībā

28.pants. Nodarboties ar ārstniecību atļauts personām, kam ir medicīniskā izglītība un kas ir reģistrētas Labklājības ministrijā.

29.pants. Ārstniecības personu specialitāšu nosaukumus un to klasifikāciju nosaka Ministru kabineta apstiprināts Latvijas Republikas profesiju klasifikators, bet ārstniecības personu darbību noteiktā specialitātē ārstniecībā reglamentē attiecīgo specialitāšu nolikumi, kurus izstrādā Latvijas Ārstu biedrība un apstiprina Labklājības ministrija.

30.pants. Medicīniskās izglītības diploma (grāda) iegūšana ļauj personai nodarboties ārstniecībā tikai tādas ārstniecības personas uzraudzībā vai vadībā, kam ir speciālista prakses tiesības.

31.pants. Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts, ko iegūst pēc sertifikācijas eksāmena nokārtošanas Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

32.pants. Latvijas Ārstu biedrība katru gadu izstrādā un publicē to ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu sarakstu, kas noteiktajā kārtībā ir tiesīgas veikt ārstniecības personu apmācību speciālista prakses tiesību iegūšanai.

33.pants. Ārstniecības personas var iegūt speciālista prakses tiesības tikai Labklājības ministrijas noteiktajās medicīnas nozarēs.

34.pants. Personas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu (grādu) var iegūt tiesības nodarboties ar ārstniecību Latvijas Republikā pēc diplomu (grādu) nostrifikiācijas akreditētās Latvijas medicīnas izglītības iestādēs to noteiktajā kārtībā. Speciālista prakses tiesības minētās personas iegūst šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

35.pants. Ārvalstu ārstniecības personas, kas ierodas Latvijā, lai apmācītu ārstniecības personas, celtu viņu kvalifikāciju, konsultētu slimniekus, var nodarboties ar ārstniecību Latvijas Republikā bez ārstniecības personas sertifikāta, saņemot Latvijas Ārstu biedrības izsniegtu termiņatļauju, ko izsniedz uz laiku līdz vienam gadam.

36.pants. Augstākajās un vidējās medicīniskās izglītības iestādēs klausītāji mācību programmu ietvaros nodarbojas ar slimnieku ārstēšanu vai dzemdībpalīdzību tikai tādas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kam ir speciālista prakses tiesības.

37.pants. Ārstniecības iestādes vadītāja pienākums ir noteikt kārtību, kādā ārstniecības iestādē izvēlas un lieto Labklājības ministrijā apstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas.

38.pants. Ārstniecības iestādes vadītājs ir saucams pie disciplinārās, administratīvās un kriminālatbildības, ja viņa vadītajā ārstniecības iestādē izvēlas un lieto Labklājības ministrijā neapstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas.

39.pants. Ārstniecības persona ir personīgi atbildīga par izvēlētās un Labklājības ministrijā apstiprinātās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām.

VI nodaļa. Ārstniecības personu

pienākumi un tiesības ārstniecībā

40.pants. Katrai ārstniecības personai ir pienākums sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību gadījumā, kad ir apdraudēta cilvēka dzīvība.

41.pants. Ārstniecības personai ir tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību apstākļos, kas rada briesmas viņa paša dzīvībai.

42.pants. Ārstniecības personai savas kompetences ietvaros ir pienākums veikt neatliekamus pasākumus — izmeklēšanu, ārstēšanu un ķirurģisku iejaukšanos — gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un kad nav iespējams saņemt pacienta, viņa tuvāko radinieku vai likumīgo pārstāvju (aizgādņu, aizbildņu) atļauju. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsīlijs (izņemot šā likuma 40.pantā minēto gadījumu, kad jāsniedz pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība).

43.pants. Ziņas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, kā arī ziņas, ko ārstniecības personas ārstniecības procesā ieguvušas par pacienta un viņa tuvāko radinieku privāto dzīvi, ir konfidenciālas, un tās var sniegt tikai citām ārstniecības personām. Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijai (VDEĀK), policijas, prokuratūras un tiesu iestādēm šādas ziņas, ja tās skar pacienta veselības, sabiedrības vai valsts intereses, sniedzamas ar ārstniecības iestādes vadītāja parakstītu atļauju tikai pēc šo iestāžu vadītāju rakstiska pieprasījuma, kurā norādīts konkrētais pacients.

44.pants. Ārstniecības personai ir tiesības atteikties telefoniski sniegt šā likuma 43.pantā minētās ziņas.

45.pants. Ārstniecības personas Valsts statistikas komitejai regulāri sniedz medicīniskās statistikas ziņas likumos noteiktajā kārtībā.

46.pants. Personas pārejošu darbnespēju konstatē ārstējošais ārsts, bet ilgstoša fizisko un psihisko spēju ierobežojuma gadījumos — ārstu konsīlijs.

47.pants. Parējošas darbnespējas apliecinošo dokumentu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

48.pants. Gadījumos, kad pacienta dzīvība nav apdraudēta, bet pacients neievēro noteikto režīmu, nepilda ārsta norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai (smēķē, lieto alkoholu u.c.) un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu, ārstniecības personām ir tiesības atteikties no pacienta turpmākās ārstēšanas.

49.pants. Recepšu veidlapu izgatavošanas noteikumus un recepšu izrakstīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti.

VII nodaļa. Ārstniecības iestādes

50.pants. Ārstniecības iestādi var izveidot valsts institūcijas, pašvaldības, fiziskas vai juridiskas personas, saņemot sertifikātu likumos un citos normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

51.pants. Katrai ārstniecības iestādei jānodrošina viss nepieciešamais neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

VIII nodaļa. Infekciju slimības

52.pants. Infekciju slimību sarakstu un detalizētus noteikumus to apkarošanai nosaka Labklājības ministrija.

53.pants. Ārstniecības persona, kurai radušās aizdomas par infekciju slimību, nodrošina pacienta izmeklēšanu, ārstēšanu un ar pacientu kontaktā bijušo personu novērošanu, kā arī ziņo par šo gadījumu attiecīgajām valsts institūcijām saskaņā ar Labklājības ministrijas instrukciju.

54.pants. Šā likuma 10.pantā minētajā profesiju sarakstā iekļautie darbinieki nedrīkst turpināt darbu, ja viņi vai personas, kas ir saskarē ar viņiem, ir saslimuši ar infekciju slimību. Darba atsākšanas atļauju var dot ārstniecības persona tikai pēc šo darbinieku obligātās veselības pārbaudes.

55.pants. Infekciju slimību epidēmiskas izplatīšanās gadījumos valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām jānodrošina pretepidēmiskie pasākumi Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

56.pants. Ja infekciju slimību epidēmiskas izplatīšanās gadījumos to apkarošanai valsts un pašvaldību dienestā esošo ārstniecības personu nepietiek, Labklājības ministrs ar rīkojumu var uzdot valsts un pašvaldību ārstniecības personu pienākumus uz laiku veikt jebkurai ārstniecības personai atbilstīgi tās kvalifikācijai.

57.pants. Policijas, muitas un robežapsardzības dienestiem ir saistoši tie Labklājības ministra rīkojumi infekciju slimību apkarošanas jautājumos, kas saskaņoti ar iekšlietu ministru, aizsardzības ministru un finansu ministru.

58.pants. Visiem tuberkulozes slimniekiem, kas slimo ar tuberkulozes aktīvo formu, jānodrošina specifisks ārstniecības režīms stacionārā vai ambulatoriski. Slimniekiem, kas atsakās no noteiktā specifiskā ārstniecības režīma vai prettuberkulozes medikamentu lietošanas, ir nosakāmi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi likumā noteiktajā kārtībā.

59.pants. Vecāku, aizbildņu un aizgādņu pienākums ir nodot ārstniecībai viņu apgādībā esošās rīcībnespējīgās personas, ja tās saslimušas ar seksuāli transmisīvu slimību.

60.pants. Ārstniecības personas pienākums ir informēt personas, kas inficētas ar seksuāli transmisīvo slimību izraisītājiem, par šo slimību lipīgumu, izplatīšanās veidu un profilaksi.

61.pants. Ārstniecības personas pienākums ir iztaujāt personu, kas slimo ar seksuāli transmisīvu slimību, un noskaidrot infekcijas avotu un seksuālos partnerus.

62.pants. Ārstniecības personām aizliegts izpaust ziņas par jebkuras personas saslimšanu ar seksuāli transmisīvu slimību, AIDS un inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu.

63.pants. Ziņas par seksuāli transmisīvu slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusu (AIDS) izraisītājiem un slimniekiem, kā arī ziņas par pasākumiem šo slimību izplatības ierobežošanā vāc un apkopo ārstniecības iestādes Labklājības ministrijas instrukcijā noteiktajā kārtībā.

64.pants. Lai nepieļautu infekciju slimību izplatīšanos no citām valstīm, pierobežas joslā Labklājības ministrija ierīko speciālā dienesta struktūrvienības — karantīnsanitāros posteņus. Karantīnsanitāro posteņu ierīkošanu, funkcijas un tiesības nosaka Ministru kabineta noteikumi.

IX nodaļa. Alkoholisma, narkomānijas

un toksikomānijas slimnieku ārstniecība

65.pants. Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstniecība notiek labprātīgi pēc viņu vēlēšanās narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

66.pants. Gadījumos, kad sakarā ar alkoholisku dzērienu vai citu apreibināšanās līdzekļu lietošanu slimnieks izdara ko sabiedriski bīstamu vai sistemātiski izdara administratīvos likumpārkāpumus, ar savu rīcību apdraudot sevi, savus tuvākos radiniekus vai sabiedrību, tiek piemēroti likumā noteiktie piespiedu sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas līdzekļi, bet nepilngadīgajiem — audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.

67.pants. Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieka sociālā un psiholoģiskā rehabilitācija ir vērsta uz šīs slimības sociālo un bioloģisko seku mazināšanu, un tajā piemēro šādu piespiedu un medicīnisku pasākumu kompleksu:

1) slimnieka izolāciju no ierastās negatīvās vides;

2) slimnieka orientācijas uz alkoholisko dzērienu un apreibināšanās līdzekļu lietošanas pārtraukšanu;

3) motivācijas veidošanu slimnieka tālākai labprātīgas ārstēšanas iespējai.

68.pants. Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieka sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi ir:

1) ņemšana policijas profilaktiskajā uzskaitē un policijas oficiāls rakstisks brīdinājums slimniekam pārtraukt alkoholisko dzērienu pārmērīgu lietošanu, apreibināšanās vielu lietošanu un ar to saistītu administratīvu pārkāpumu izdarīšanu, kā arī sākt obligātu ārstniecību;

2) uzņemšana narkoloģiskajā uzskaitē un motivācijas veidošana, lai ieinteresētu slimnieku sākt labprātīgu ārstniecību no alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas;

3) nosūtīšana pēc tiesas lēmuma uz sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas iestādi.

69.pants. Ja alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas slimnieks savas slimības ietekmē izdarījis administratīvus un kriminālus likumpārkāpumus un par tiem tiek notiesāts vai jau atrodas ieslodzījuma vietā, viņam ir tiesības prasīt likumā noteiktajā kārtībā tiesas sprieduma izpildīšanas atlikšanu un sprieduma aizstāšanu ar ārstēšanos no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas iestādē.

X nodaļa. Psihiskās slimības

70.pants. Gadījumos, kad policijai vai civilās drošības dienestiem ir aizdomas, ka likumā noteiktajā kārtība aizturētajai sabiedrībai bīstamajai personai ir psihes darbības traucējumi, policijas un civilās drošības dienestu pienākums ir nekavējoties organizēt ārstniecības personas — psihiatra — konsultāciju un sniegt ārstniecības personai — psihiatram — rakstisku ziņojumu par aizturētās personas sabiedriski bīstamu nodarījumu.

71.pants. Ārstniecības personas — psihiatra — konsultāciju policija un civilās drošības dienesti organizē, nogādājot aizturēto personu specializētajā ārstniecības iestādē, izsaucot uz policijas iecirkni ārstniecības personu — psihiatru vai specializēto ātrās medicīniskās palīdzības brigādi.

72.pants. To personu apzināšanu, meklēšanu un uzraudzību, kas slimo ar psihiskajām slimībām un kuru uzvedība ir sabiedrībai bīstama, nodrošina policija un civilās drošības dienesti.

73.pants. Psihiatrisko palīdzību sniedz tikai specializētās ārstniecības iestādēs.

74.pants. Personām, kas likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām, psihiatrisko palīdzību sniedz pēc viņu aizbildņu, aizgādņu lūguma vai ar viņu rakstisku piekrišanu.

75.pants. Ja ārstniecības persona — psihiatrs — personai, kas ieradusies pati vai likumā vai šajos noteikumos paredzētajā kārtībā atvesta, konstatē slimību, tas ir — tādus psihiskus traucējumus, kas liedz viņam pieņemt apzinātus lēmumus, un ja šīs personas turpmākā rīcība var kļūt bīstama viņai pašai vai sabiedrībai, ārstniecības personai — psihiatram — ir tiesības veikt slimnieka psihiatrisko izmeklēšanu un ievietošanu specializētajā ārstniecības iestādē bez slimnieka vai viņa vecāku (aizgādņu, aizbildņu) atļaujas.

76.pants. Šo noteikumu 90.punktā minētajos gadījumos ārstniecības personu psihiatru konsīlijam 72 stundu laikā ir jāizmeklē slimnieks un jāpieņem lēmums par to, vai slimniekam nepieciešama turpmākā ārstniecība specializētā ārstniecības iestādē. Konsīlijs savu lēmumu nekavējoties paziņo slimnieka tuvākajiem radiniekiem vai likumīgajam aizgādnim (aizbildnim). Ja to nav iespējams izdarīt nekavējoties, paziņojums jānosūta rakstiski un jāizdara attiecīgs ieraksts slimnieka reģistrācijas kartē specializētajā ārstniecības iestādē.

XI nodaļa. Veselības un darbnespējas,

tiesmedicīniskā un tiespsihiatriskā ekspertīze

77.pants. Ilgstošu vai pastāvīgu fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma gadījumos veselības un darbspējas ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka valsts pilnvarota Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK), kuras darbību reglamentē likumi un Ministru kabineta noteikumi.

78.pants. Tiesmedicīnisko un tiespsihiatrisko ekspertīzi veic pēc izziņas izdarītāja izmeklētāja, prokurora vai tiesas lēmuma saskaņā ar likumiem. Kārtību, kā notiek tiesmedicīniskā ekspertīze, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

79.pants. Tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu darbību, ko veic ārstniecības personas pilsētās un rajonos, nosaka Labklājības ministrijas Tieslietu ministrijas kopīgi apstiprināts nolikums.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets nosaka primārās veselības aprūpes un medicīniskās palīdzības apjomus, kuru apmaksa līdz 1998.gada 1.janvārim tiek garantēta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmētās daļas un valsts dotācijām, kā arī to apmaksas kārtību.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1994.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumi nr.177 “Ārstniecības noteikumi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, nr.19, 1995, nr.4).