10. oktobra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 172., 173.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Turpinām sēdi.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! 83.priekšlikumu par spēkā esošā likuma 26.pantu iesniedzis deputāts Urbanovičs. Viņš ierosina šo likumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Bet jāsaka tas, ka atsevišķas normas, kas ir šajā priekšlikumā, komisija pieņēma un iestrādāja savā piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli — noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu — nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 84.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 15.pantu jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Labojot tehniska rakstura kļūdas, ko bija pieļāvuši likumprojekta iesniedzēji, sagatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam, komisija izdarīja grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta 16.pantā, to redakcionāli precizējot. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 86. priekšlikums, kuru iesnieguši Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti, kas attiecas uz tiešajās vēlēšanās ievēlētu domju (padomju) priekšsēdētājiem, nav balsojams, ja mēs konceptuāli noraidījām šādu ideju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 87.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt spēkā esošā likuma 28.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu daļēji pieņēma. Lūdzu skatīt otrajā lasījumā sagatavoto redakcijas 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un Strods ierosina likuma 28.pantā, tas ir, spēkā esošā likuma 28.pantā, otrajā daļā aizstāt vārdu “zīmes” ar vārdu “zīmju”. Tas ir tādēļ, ka vienlaikus notiek balsošana ar divām zīmēm — gan par zemākā līmeņa pašvaldībām, gan arī par augstākā līmeņa pašvaldībām. Tādēļ šāds precizējums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, labojot tehniska rakstura kļūdas, ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 17. un 18.pantu un izteikt to jaunā, precizētā redakcijā. Ņemot vērā arī Jāņa Urbanoviča priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 90.priekšlikums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 19.pantu precizētā redakcijā. Komisija daļēji pieņēma tos ierosinājumus, kurus ietver deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Lūdzu skatīt atbildīgās komisijas sagatavoto redakciju par 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija pieņēma tos priekšlikumus, kur ietverts deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par 29.pantu. Viņš ierosina izteikt jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu daļēji pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 92.priekšlikums. Tāpat, labojot tehniska rakstura kļūdas, atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 19., 20. un 21.pantu un izteikt to jaunā, apvienotā redakcijā.

Godātie kolēģi, es gribu tomēr nedaudz informēt dažos vārdos, ka mēs ierosinām noteikt tādu balsošanas kārtību. Ja jūs atceraties, pirmajā lasījumā mēs atbalstījām “Saimnieka” iesniegto likumprojektu, kurš paredzēja noteikt pēc būtības analogu balsošanas kārtību kā Saeimas vēlēšanās, bet komisijas sēdē diezgan plašas diskusijas bija par to, vai būtu vēlēšanu zīme pagasta padomes vēlēšanās jāieliek atsevišķā aploksnē, un atsevišķā aploksnē jāieliek vēlēšanu zīme, ar kuru balso par rajona padomes deputātiem. Mēs vienojāmies, ka līdzekļu ekonomijas dēļ būtu iespējams šīs zīmes ievietot vienā aploksnē, jo šeit nekādas manipulācijas un likuma pārkāpumi tomēr nav iespējami. Tādēļ arī šī precizētā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 93.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 20.panta redakciju. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 94.priekšlikums. Tā kā tas attiecas uz priekšsēdētāja vēlēšanām un šo priekšlikumu iesniedza Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti, tātad tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 95. priekšlikums. Arī šis priekšlikums, ko iesniedza deputāti Saulītis un Strods, attiecas uz tiešajās vēlēšanās ievēlētiem domju (padomju) priekšsēdētājiem, tā ka tas konceptuāli ir noraidīts, arī komisija to noraida. Un tas nav balsojams šobrīd.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi, pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tādu Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātu ierosinājumu, ka nav, balsojot par domju (padomju) deputātiem, vēlēšanu zīme jāievieto aploksnē, bet jāiemet atsevišķās urnās. Mēs vienojāmies par to, tātad iepriekš balsojot un arī komisijā, ka ir viena aploksne un viena urna. Līdzekļu taupīšanas rezultātā, tādējādi arī vēlēšanu zīme nav apzīmogojama. Tādējādi arī ir koriģējama pirmajā lasījumā pieņemtā 22.panta redakcija, ar kuru tika izdarīti grozījumi 30.pantā esošajā likumā, sakarā ar to Normunds Pēterkops ierosina izslēgt vispār 30.pantu, tātad izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 22.pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to, godātie kolēģi, nav balsojams 97. deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums, jo mēs izslēdzām pirmajā lasījumā pieņemto 22.pantu, un arī 98.priekšlikums, kuru iesniedza frakcijas “Latvijai” deputāti aiz analoģiskiem apsvērumiem.

Sēdes vadītājs. Ja deputātiem nav iebildumu pret to, ka nav balsojams 97., 98. un 99... Nē, es atvainojos, 97. un 98. priekšlikumi nav balsojami. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un Strods ierosina likuma 30.pantā vārdu “zīme” aizstāt attiecīgi ar vārdu “zīmju”. Šis priekšlikums ir noraidīts, jo ne tādēļ, ka pēc būtības, bet tādēļ, ka šis pants ir izslēgts, un tā vietā ir cits pants. Šajā pantā neiet runa par zīmju izmantošanu. Bet pēc būtības mēs visā likumprojektā pārejam no termina “zīme” lietojumu vienskaitlī uz “zīmju” daudzskaitlī. Tā mēs noraidām nevis pēc būtības, bet pēc formas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 23.pantu izteikt jaunā redakcijā. Proti, šajā pantā ir runa par to, kādas vēlēšanu zīmes tiek uzskatītas par nederīgām. Atbildīgā komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu. Tāpat kā nākamo — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Bet pirmkārt būtu jābalso par Normunda Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to, ka daļēji tiek pieņemts Normunda Pēterkopa priekšlikums, nav. Pašam iesniedzējam iebildumu arī nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu. Proti, izsmeļoši un precīzi likumā uzskaitīt tos gadījumus, kādos vēlēšanu zīmes būtu uzskatāmas par nederīgām. Tādēļ faktiski atbildīgā komisija pilnībā pieņēma šo priekšlikumu, tikai to pārceļot uz 28.pantu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 23.pantu šādā redakcijā: izslēgt 31.pantu. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un Strods ierosina likuma 32.panta otrajā daļā vārdu “zīme” aizstāt ar vārdu “zīmes”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt likuma 32.pantu jaunā redakcijā. Daļēji šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu skatīt komisijas sagatavoto otrā lasījuma 22.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat ir pieņemts daļēji arī deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Es gribu teikt, ka Jānis Urbanovičs un Normunds Pēterkops lielā mērā ir vadījušies no Saeimas vēlēšanu likuma un tādēļ nedaudz precizētākā redakcijā arī komisija pamatā šos priekšlikumus, arī turpmākos, ir pieņēmusi. Tātad Urbanoviča priekšlikums daļēji ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu viedokļu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt spēkā esošā likuma 32.pantu precizētā redakcijā. Tas ir 106.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 106.priekšlikumu citu viedokļu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt spēkā esošā likumprojekta 33. pantā vārdus “vēlēšanu komisijas locekļus” ar vārdiem “vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļus”, jo tās funkcijas, par kurām ir runa šajā pantā, veic iecirkņa komisijas locekļi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 24.pantu un izteikt to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 109.priekšlikums, kolēģi. Tāpat atbildīgā komisija ierosina aizstāt likuma 37.pantā vārdus “iecirkņu vēlēšanu komisija” ar vārdiem “vēlēšanu iecirkņa komisija”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par 109.priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu — izteikt likuma 38.pantu šādā redakcijā: “Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā.” Priekšlikums pieņemts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 25. un 26.pantā paredzētos grozījumus un ietvert tos likuma 39.panta pirmajā daļā precizētā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 112.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt likuma 39.panta otro daļu precizētā redakcijā. Godātie kolēģi, jūs redzat, kāda ir redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti ierosina pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 25.pantā izslēgt vārdus “pilno”. Priekšlikums pieņemts. Skatīt otrā lasījuma redakcijas 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Noraidīts ir 114.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Saulītis un Strods, jo konceptuāli ir noraidīta ideja par tiešās vēlēšanās vēlētu domju (padomju) priekšsēdētāju, un tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, spēkā esošā likuma 39.pants reglamentē balsu skaitīšanas kārtību un tehniku. Tādēļ deputāts Normunds Pēterkops ierosina izteikt 39.pantu jaunā redakcijā. Ar redakciju jūs esat iepazinušies. Es aicinātu atbalstīt šo komisijas viedokli — daļēji pieņemt ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 116.priekšlikums. Atbildīgā komisija, labojot tehniska rakstura kļūdas, kas ieviesušās pirmā lasījuma likumprojekta redakcijā, ierosina apvienot pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 25. un 26.pantu un ierosina izteikt to piedāvātā redakcijā. Aicinātu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu viedokļu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 117.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt likuma 40.pantu precizētā redakcijā, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu likuma normas. Daļēji pieņemts priekšlikums. Lūdzu skatīt otrā lasījuma redakcijas 28.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likuma 40.pantu jaunā, precizētā, redakcijā. Ņemot vērā arī iepriekš apskatīto Jāņa Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 118.priekšlikuma atbalstīšanu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Komisija noraidīja 119.priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Andris Saulītis un deputāts Jānis Strods, jo konceptuāli neatbalstīta ir ideja par tiešās vēlēšanās vēlētu domes (padomes) priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija pieņēma deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu — izteikt likuma 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Pilsētas, rajona un pagastu vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija pieņēma deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu par grozījumiem spēkā esošā likuma 41.panta otrās daļas preambulā un 1.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālāk ir viens konceptuāls priekšlikums, un proti, deputāts Aigars Jirgens ierosina noteikt, tas ir ļoti svarīgs priekšlikums, godātie kolēģi, kas būtiski var ietekmēt deputātu vietu sadalījumu. Un, ja šāda kārtība tiktu noteikta, būtu bijusi noteikta 6.Saeimas vēlēšanās, tad iespējams, ka Saeimā netiktu pārstāvēta viena otra deputātu frakcija, jo tas balsu sadalījuma princips vai vietu sadalījuma princips, ko ierosina pieņemt deputāts Aigars Jirgens, ievērojamas priekšrocības dod tieši tām partijām, kuras attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir saņēmušas lielāku balsu skaitu. Lai tīri matemātiski un tehniski ilustrētu šo, kādēļ tas tā ir, būtu varbūt ilgāk jārunā, un laika trūkuma dēļ es to nedarīšu. Bet tas nozīmētu to, ka, piemēram, Rīgā, ja šāda sistēma būtu Saeimas vēlēšanās, tad frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” būtu saņēmusi divas vietas vairāk, arī citas lielās frakcijas — tātad “Latvijas ceļš” un “Saimnieks” būtu papildu vietas saņēmuši, savukārt frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” vietu nebūtu dabūjusi Latgalē — vienīgo vietu, Sociālistu partija būtu vairāk vietu dabūjusi tātad Rīgā un Latgalē, bet atsevišķas partijas, iespējams, nebūtu pat pārstāvētas ar saviem deputātiem, kaut gan tās būtu saņēmušas ievērojamu balsu skaitu. Komisija, neskatoties uz to, ka ir pārstāvēts vairākums no lielajām frakcijām, apzinoties šāda labojuma sekas, noraidīja vienbalsīgi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godājamie deputāti! Kā jau Lagzdiņa kungs pareizi norādīja, tad šī balsu aprēķināšanas metode, kas tiek dēvēta arī par “donta” metodi, pretstatā tai, ko piedāvā atbildīgā komisija un kas tiek saukta par “senlāga” metodi, dod priekšrocības tiem kandidātu sarakstiem un tām politiskajām organizācijām, kuras ir ieguvušas lielāko vēlētāju atbalstu. Un, manuprāt, ir tomēr vērts apsvērt šāda principa lietderību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām neeksistē 5 procentu barjera. Vispār procentu barjera nepastāv. Saeimas vēlēšanās, lai novērstu šo pārlieku lielo sadrumstalotību, kas varētu rasties, ievēlot pārāk daudz kandidātu sarakstus, tā tiek novērsta ar šo 5 procentu barjeras metodi, pret ko, kā mēs zinām, arī ir izteikti iebildumi sabiedrībā un no to partiju puses, kuras nav šobrīd pārstāvētas, ka tas ir netaisnīgi un slikti attiecībā pret šiem mazajiem grupējumiem, nevis skaitliski mazajiem, bet pret tiem, kuri nav saņēmuši pietiekamu vēlētāju atbalstu. Es domāju, ka šādas pārlieku sadrumstalotības novēršana ir būtiska arī pašvaldību vēlēšanās, jo sevišķi, ja runā par Rīgas vēlēšanām. Pārējās vietās varbūt tas tā nav, jo tur šis deputātu skaits vispār ir ļoti mazs — lielākais ir 15. Bet Rīgā tie ir 60 deputāti. Un tomēr arī, manuprāt, ir pietiekami svarīgi, lai Rīgā šī politiskā sadrumstalotība, Rīgas Domē, nebūtu pārmērīgi liela. Un kaut arī šeit ir, protams, zināms šīs proporcionalitātes izkropļojums, varētu teikt, manuprāt, šie momenti ir jālīdzsvaro no abām pusēm. Un tieši tāpēc es arī piedāvāju šo priekšlikumu. Protams, ka es aicinu par to balsot un to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

Ē.Zunda (DPS). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Mums ir likuma 1.pants, kurā ir rakstīts, ka mums ir tiešas, aizklātas un proporcionālās vēlēšanas pašvaldībās. Tas nozīmē, ka mums būtu jāpielieto tāda metode, kas nodrošina balsu aprēķinu, tas ir, vietu skaitu deputātiem, aprēķinu proporcionāli atbilstoši šeit likumā norādītajam 1.pantam. Tas ir maksimāli tuvu proporcionāli balsu skaitam, ar kuru attiecīgo deputātu ir vēlējuši. Un tāpēc es aicinu pieturēties pie tā priekšlikuma, ko izsaka un atbalsta, un ierosina komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Tātad deputāts Aigars Jirgens ierosina ieviest tā saucamo “donta”, tātad balsu sadalīšanas sistēmu. Ir atsevišķās valstīs, bet šī piedāvātā sistēma, manuprāt, ir netaisnīga, jo tā, kā jau to teica kolēģis deputāts Zunda, nesadala balsis atbilstoši proporcionāli nodotajam balsu skaitam. Atsevišķos gadījumos, ja balsis pa apgabaliem sadalās... Taisnība ir arī deputātam Leiškalnam, kurš no vietas sauc, ka arī “senlaga” sistēma nav ideāla, bet ir arī vēl citas sistēmas. Bet, manuprāt, likumiem jābūt ir ne tik vien precīziem, bet arī taisnīgiem. Un katrai partijai jābūt pārstāvētai atbilstoši saņemtajam balsu skaitam. Un tādēļ arī jebkura lielā Saeimas frakcija vai arī Rīgas domes vēlēšanās frakcija, kura šobrīd iegūs lielu balsu skaitu, nākotnē var vēlētāju uzticību zaudēt, un tad lielās frakcijas un partijas var ciest. Godātie kolēģi, tāda ir šī politiskā cīņa un dzīve. Tādēļ es aicinātu tomēr atbalstīt komisijas viedokli un šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mēs balsojam par 122.priekšlikumu — deputāta Aigara Jirgena priekšlikums — izteikt likuma 41.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā, tālāk pēc teksta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 28, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likuma 41.panta otrās daļas 2.punktu piedāvātā redakcijā. Proti, tātad sadalīt šīs balsis pēc tāda principa, kādā arī analogi Saeimas vēlēšanās tiek balsis dalītas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 124.priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina izteikt likuma 41. panta otrās daļas 3.punktu piedāvātā redakcijā, analogi kā Saeimas vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt arī nākošo deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu — izteikt 41.panta otrās daļas 4.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 126.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu un izteikt 41.panta trešo daļu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 127.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu — izteikt 41.panta ceturto daļu kolēģu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 128.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt likumprojekta 27.pantā paredzēto grozījumu spēkā esošā likuma 41.pantā precizētā redakcijā. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu skatīt otrā lasījuma redakcijas 29.pantu, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, labojot tehniska rakstura kļūdas, ierosina apvienot pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 27., 28. un 29.pantu un iekļaut otrajā lasījumā to kā 29.pantu. Lūdzu skatīt šo priekšlikumu, kurā ietverti arī deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 130.priekšlikums pēc būtības nav balsojams. To iesniedza Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Šeit iet runa par priekšsēdētāja vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 28.pantu precizētā redakcijā. Šeit iet runa par grozījumiem spēkā esošā likuma 42.pantā. Priekšlikums pilnībā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 132.priekšlikums pēc būtības nav izskatāms, jo šeit iet runa par tiešās vēlēšanās vēlētiem domju (padomju) priekšsēdētājiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 133.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina papildināt 43.pantu ar jaunu otro daļu. Priekšlikums pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 43.pantu jaunā, precizētā redakcijā, ņemot vērā iepriekš nobalsoto un atbalstīto Jāņa Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākošais ir svarīgs frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Šeit iet runa par ko. Tātad deputāti ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, un proti, noteikt, ka septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām visiem kandidātu sarakstu iesniedzējiem un ieteiktiem kandidātiem ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem un vēlēšanu komisijas sēžu protokolu kopijām. Komisija konceptuāli atbalstīja, jo uzskata, ka vēl arī mūsu valstī ir iespējami gadījumi, ka notiek kaut kādas ļaunprātības un atsevišķi vēlētāji, kuri nav atnākuši vēlēšanu dienā balsot, tiek ierakstīti vēlētāju sarakstos... nobalsojušo vēlētāju sarakstos, un viņu vietā kāds negodīgs komisijas loceklis iesviež vēlēšanu zīmi, un tādējādi faktiski tiek ietekmēti vēlēšanu rezultāti. Lai gadījumos, kad informācija par šādiem negodīgiem gadījumiem un likumpārkāpumiem kļūst zināma, varētu attiecīgās partijas un viņu pārstāvji kontrolēt un pārbaudīt, vai patiešām ir šādi likumu pārkāpumi. Atbildīgā komisija pieņēma frakcijas “Latvijai” priekšlikumus, jo, iepazīstoties ar nobalsojušo vēlētāju sarakstiem, tik tiešām var konstatēt, vai ir šādas ļaunprātības bijušas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 136.priekšlikums. Deputāts Māris Vītols pēc būtības ierosina ietvert vēlēšanu likumā normas, kas, tiesa, nepilnīgi, reglamentētas citā likumā, kas nosaka priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību. Un, proti, deputāts Māris Vītols ierosina papildināt 49.panta otrajā daļā aiz vārdiem “faktiskos izdevumus” ar tekstu šādā redakcijā: “kā arī iekārtot īpašas vietas bezmaksas politiskās reklāmas izvietošanai”. Šo priekšlikumu noraidīja. Pirmkārt, tā nav šī likuma tēma. Otrkārt, mūsuprāt, valsts un pašvaldību iestādēs nekādi nebūtu izvietojama priekšvēlēšanu aģitācija, tieši otrādi — apspriežot vēlēšanu likumu, kas reglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību Saeimas vēlēšanām, mēs noraidījām šādu iespējamību. Jūs atceraties, kad mums arī mūsu Saeimas ēkās šāda priekšvēlēšanu aģitācijas un politiskās aģitācijas materiāli tika novākti, un tādēļ arī komisija noraidīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu viedokļu nav. Pieņemts komisijas viedoklis par to, ka jānoraida deputāta Māra Vītola priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Vesela rinda priekšlikumu ir negaidītā kārtā iesniegta arī par pārejas noteikumiem. Tā kā teorētiski pastāv iespēja, ka varētu notikt arī, balstoties uz spēkā esošo likumu, domju (padomju) vēlēšanas mūsu valstī, atbildīgā komisija noraidīja Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas deputātu priekšlikumu, kā arī Jāņa Urbanoviča priekšlikumu — izslēgt no pārejas noteikumiem 1.punktu. No praktiskā viedokļa varbūt šāds priekšlikums ir loģisks, bet teorētiski vēl pastāv iespēja organizēt vēlēšanas atbilstoši spēkā esošam likumam un tai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav. Pirmajā lasījumā ir iekļauts kā 29.pants izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Tieši tad laikam tur ir drukas kļūda?

J.Lagzdiņš. Jā, šis priekšlikums tātad, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā, 29.pants, ir noraidīts, tātad šis pants ir izslēgts. Tādā piedāvātā redakcijā, kā mēs pieņēmām pirmā lasījumā, reizē ir noraidīts arī Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad, lai mēs varētu sekot līdzi, paliek spēkā pirmā redakcija — 29.pants, izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

J.Lagzdiņš. Nē, šī redakcija arī tiek izslēgta, jo mēs noraidām Zemnieku savienības un Urbanoviča priekšlikumu un reizē arī spēkā esošo.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es atbildīgās komisijas vārdā atvainojos. Šeit mazliet neprecīzi ir tabula sagatavota, bet pēc būtības mēs pieņēmām pareizo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Cienījamais referenta kungs, es pašlaik, vadot sēdi, nevaru izprast, jo 29.pantā ir — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, tas, kas ir spēkā pašlaik pirmajā redakcijā, nobalsotais pants, kā Latvijas Zemnieku savienība, tā arī depu-tāts Urbanovičs ierosina arī izslēgt šo pārejas noteikumu 1.punktu, principā viņa dublē pirmā lasījumā ieslēgto redakciju, un atbildīgā komisija ierosina noraidīt.

J.Lagzdiņš. Noraidīt pirmkārt Zemnieku savienības priekšlikumu, deputāta Urbanoviča un arī pirmā lasījumā nobalsoto 29.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu Lagzdiņa kungu šeit pārdomāt un dot precīzāku formulējumu, par ko ir runa. Pirmajā lasījumā mēs izslēdzām, piekritām priekšlikumam izslēgt spēkā esošā likuma pārejas noteikumu 1.punktu, kurš noteica, ka Saeima nosaka, ka domes (padomes) vēlēšanas, kas tiek izsludinātas pēc šā likuma spēkā stāšanās, izņēmuma kārtā notiek 1994.gada 29.maijā un tiek finansētas no valsts budžeta. Ievēlētās domes (padomes) darbojas attiecīgi īsāku periodu, nekā noteikts šā likuma 1.pantā. Es sapratu, ka tas ir loģisks priekšlikums, un līdz ar to tas tika izslēgts. Par ko ir attiecīgo frakciju un Urbanoviča priekšlikums, kuru pārejas noteikumu izslēgt? Vai to, kas tika nobalsots pirmajā lasījumā par šā pirmā spēkā esošā pārejas punkta izslēgšanu, jeb viņš vienkārši dublējas jau ar to, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Nu, grūti pateikt, it sevišķi tāpēc, ka, ja ir runa pie nākamā 139., kur ir Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu, Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas un deputāta Urbanoviča priekšlikums — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu, kas netika izdarīts pirmajā lasījumā. Un šis 2.pārejas punkts nosaka, ka 1994.gada 29.maijā paredzētās domes (padomes) vēlēšanas un tā tālāk... Tātad tas viss ir tas, kas ir jau pagājis. Un es saprotu, ka ir loģiski, kad tas tiek arī izslēgts. Šeit ir negatīvi. Un šajā sakarībā tad man tiešām nav skaidrs, ko tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šeit ir savos secinājumos domājusi. Kas šeit ir tabulā pareizi un kas nepareizi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, komisijas vārdā!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, atbildīgais konsultants no Juridiskā biroja bija Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, un tieši šādus pašus jautājumus, godājamo kolēģi Endziņ, kā jūs uzdevāt šobrīd auditorijai un referentam, arī mēs uzdevām Juridiskā biroja vadītājam. Un viņš ļoti pārliecinoši mums pierādīja, ka patiešām no praktiskā viedokļa diez vai atlikušajā laika periodā varētu rasties tāda situācija, ka kāda pagasta padome, ņemot vērā grūto stāvokli valstī, demisionētu un tiktu izsludinātas jaunas vēlēšanas, bet teorētiski iespēja pastāv. Tīri teorētiski termiņi pieļauj to, un varētu tikt ievēlēta uz neilgu periodu jauna pašvaldība, un šī pašvaldība ir jāvēl tādā pašā kārtībā uz saīsinātu termiņu, kā ievēlētas visas līdz šim darbojošās pašvaldības. Un, ņemot vērā tieši šos teorētiskos argumentus, ko izteica Juridiskais birojs, atbildīgā komisija vienbalsīgi atbalstīja šādus apsvērumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs izskatām pašlaik 137. un 138.priekšlikumu, kuros Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, un analogu priekšlikumu izsaka deputāts Jānis Urbanovičs. Pašlaik pie tās redakcijas mēs varam balsot tikai tos priekšlikumus, kas ir izteikti rakstveidā, un dotā brīdī šie abi priekšlikumi dublē pirmā lasījumā nobalsoto Saeimas likumprojektu. Līdz ar to, kolēģi, mums atliek tikai izteikt savu viedokli, balsojot par pirmajā lasījumā nobalsoto mūsu likumprojekta 29.pantu, tātad “par” vai “pret”, ko arī uztur LZS, KDS un LDP frakcija un deputāts Urbanovičs, kas vēlreiz atkārtoti ir iesnieguši to pašu priekšlikumu, bet, tā kā mums šie priekšlikumi ir jābalso, mēs vēlreiz varam paust savu attieksmi par šī panta nepieciešamību šajā likumprojektā. Vai ir skaidrs, par ko mēs balsosim? Mēs balsojam par LZS, KDS un LDP frakcijas un deputāta Urbanoviča priekšlikumu — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 16, atturas — 10. Nav pieņemts. Es atvainojos, ir pieņemts. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākošie divi — 139. un 140.priekšlikums, kuru iesniedz Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti un deputāts Jānis Urbanovičs, pēc būtības ir par analogu problēmu, proti, par pārejas noteikumiem un to, vai nepieciešams saglabāt šo īpašo kārtību vēl atlikušajā periodā līdz nākamajām vēlēšanām. Un, ņemot vērā to, ka deputātu vairākums ir nobalsojis par deputāta Endziņa viedokli, arī es aicinātu tomēr, lai saglabātu zināmu konsekvenci šeit, neatbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Bet, cienījamais referenta kungs, jūs pašlaik varat runāt komisijas vārdā, un mums ir ceturtajā ailē ierakstīts komisijas viedoklis — noraidīt. Jūs kā deputāts varat aicināt uz citu viedokli, bet pašlaik mēs varam izskatīt tos rakstiskos priekšlikumus un tos secinājumus, ko ir devusi komisija. Tātad, godātie deputāti, mēs izskatām 139. un 140.priekšlikumu, kas ir analogi, kurus ir izteikusi LZS, KDS un LDP frakcija un deputāts Jānis Urbanovičs ar priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 8, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākamais deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par pārejas noteikumu 3.pantu, kas arī ir ierosinājums izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu, nav pēc būtības analogs iepriekš nobalsotiem, jo pārejas noteikumu 3.punkts, mūsuprāt, ir ar ilglaicīgāku raksturu, kas reglamentē to kārtību, kādā tiek veikta pārbaude personām, kuras ir sadarbojušās ar Valsts drošības komiteju un kandidē pašvaldību vēlēšanās, un tas nekādā gadījumā nebūtu svītrojams. Tādēļ atbildīgā komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma Jāņa Urbanoviča priekšlikumu par pārejas noteikumu 4.punktu, izslēdzot to, jo šī norma ir ietverta likuma pamattekstā kā tāda, kas ir ar ilglaicīgu raksturu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ir noraidījusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputātu priekšlikumu — izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu, kurš runā par to, uz kāda dokumentu pamata vēlētāji var apliecināt savu tiesībspēju balsot, pilntiesīgumu, un, proti, ka var arī šajās vēlēšanās doties uz vēlēšanu urnām apliecināt savu pilsonību ar bijušās PSRS pilsoņu pasi, ja ir attiecīgs zīmogs, tadēļ mēs noraidījām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 144.priekšlikums. Jaunie grozījumi Kārtības rullī dod tiesības atbildīgajai komisijai pievienot vienam likumprojektam grozījumus tajā pašā likumprojektā, kuri ir iesniegti agrāk. Tādēļ atbildīgā komisija ierosina atbalstīt viedokli, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 322, kuri izdoti 81. panta kārtībā un pieņemti 30. jūlijā 1996. gadā un arī paredz grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, ka tie tiktu ietverti kā priekšlikumi, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, un mēs atbalstījām Ministru kabineta iesniegto redakciju, un es gribētu atgādināt, ka šeit iet runa par to, kā tiek apvienotas lēmējinstitūcijas gadījumā, ja pilnībā tiek apvienoti administratīvi teritoriālās reformas laikā tātad pagasti vai pilsētas. Komisija to atbalstīja ar nelieliem precizējumiem Lūdzu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 145. priekšlikums ir par iepriekš manis informēto tēmu, proti, atbil-dīgā komisija ierosina izteikt Ministru kabineta šo priekšlikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Pēdējais — 146. — priekšlikums, atbildīgā komisija ierosina pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 30. pantu pārcelt kā 1. pantu precizētā redakcijā. Tas ir pieņemts. Lūdzu skatīt tabulas sākumā 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 21. oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Citu viedokļu nav? Pieņemts.

Godātie deputāti! Turpinot mūsu sēdi, pirms turpinām izskatīt dienas kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām dienas kārtībā. Saeimas Ārlietu komisija lūdz... ierosina, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, grozīt 1996. gada 10. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojekta “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” licences līgumu” izskatīšanu pirmajā lasījumā kā dienas kārtības 22. jautājumu pirms lēmumprojekta “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu” pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Lūdzu, Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es aicinātu Saeimu neiekļaut šo jautājumu šodienas darba kārtībā. Es domāju, ka nav nekāda pamata šeit šādai steigai, jau tik ilgi tas laiks ir vilkts, un es domāju, ka mēs varam pilnīgi iet normālā kārtībā, ka tas iet uz Prezidija sēdi un pēc tam normāli parādās arī darba kārtībā, un pēc tam mēs viņu arī varētu lemt un skatīt. Tā ka es aicinātu šeit noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka kustībai “Latvijai” interesē Latvijas intereses. Es tiešām patiesi ceru uz to. Visi cilvēki, kas ir šajā zālē, ne tikai deputāti, bet arī žurnālisti zina, ka, ejot pretī Lietuvas parlamenta aicinājumam, mēs vairāk nekā mēnesi gaidījām ar šā līguma ratifikāciju un praktiski šobrīd esam sasnieguši pēdējo robežu. 31. oktobrī pēc mūsu pašu starptautiskajām saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies, ir šī te pēdējā līnija, lai mēs būtu korekti pret saviem biznesa partneriem.

Tāpēc es lūdzu izmainīt dienas kārtību un šīsdienas sēdē pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu — iekļaut doto jautājumu šodien dienas kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības 31. jautājumu — likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt dažus teikumus motivācijai, kādēļ ir radies šāds lēmuma projekts.

Mēs šinīs dienās komisijā izskatījām veselu bloku likumprojektu un noteikumu bloku, kas saistīti ar zemesgrāmatu darbu, un konstatējām, ka ir pienācis laiks risināt jautājumu par to, ka zemesgrāmatu priekšnieki, viņu vietnieki, kas tagad likumā ir nosaukti kā ar tiesnešu statusu, būtu minami kā šo nodaļu tiesneši. Bet to mēs nedrīkstam darīt un iesniegt Saeimā šādu likumprojektu, kamēr netiek izdarītas izmaiņas Tiesu varas likumā. Bet, cienot principu, ka, iesniedzot vienu likumprojektu, neizdarot vai neliekot priekšā izmaiņas izdarīt citā, kas šajā gadījumā ir zināmā mērā tāds, kā es teikšu, jumta likums, mēs uzskatām par nepieciešamu atsaukt šo likumprojekta izskatīšanu šodien otrajā lasījumā, pēdējā gadījumā mums visai konceptuāls jautājums būtu atlikts tikai uz trešo lasījumu, kas nav korekti. Tas ir pārāk nopietns jautājums, un gribētos, lai tam būtu piesaistīta otrā lasījuma līmenī jūsu uzmanība, kā arī Tieslietu ministrijas un pārējo ieinteresēto institūciju interese un uzmanība, tādēļ arī radās šis priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas? Deputātiem iebildumu nav. Lūgums pieņemts. Tātad mēs esam izslēguši 31. jautājumu — likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” no šodienas sēdes dienas kārtības.

Otrs jautājums, ko Juridiskā komisija lūdz iekļaut darba kārtībā aiz otrās sadaļas, 21. jautājumu — Saeimas lēmumprojektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

“Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdzam izslēgt no Saeimas 1996. gada 10. oktobra plenārsēdes darba kārtības 22. un 23. jautājumu. Deputāti Vidiņš, Jurdžs, Pēterkops, Ozoliņš, Zīle, Straume.” Jānis Straume, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts, lūdzu!

J.Straume (TB). Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka vakar Juridiskajā komisijā tika apstiprinātas Saeimas deputātu ierosinātās kandidatūras Satversmes tiesas amatam izskatīšanai Saeimas plenārsēdei, acīmredzot tas varētu notikt nākošās nedēļas plenārsēdē, mēs ierosinām arī Ministru kabineta un Augstākās tiesas kandidatūru apstiprināšanu izdarīt kopīgi ar Saeimas deputātu ierosināto kandidatūru apstiprināšanu vienā sēdē, tas varētu būt nākošnedēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens runāt nevēlas? Deputātiem iebildumu nav? Deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa... Kārlis Leiškalns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Godājamie kolēģi! Es no deputāta Straumes teiktā nedzirdēju loģiku. Kāpēc mums ir jābalso, visi kopā jebšu te mēs šobrīd balsosim par Ministru kabineta izvirzītajiem kandidātiem, un Ministru kabinetam ir attiecīga kvota. Tā ka šis balsojums nekādi nevarēs ietekmēt balsojumu nākamajā plenārsēdē. Un aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs balsojam par sešu deputātu iesniegto priekšlikumu — izslēgt no šodienas dienas kārtības 22. un 23. dienas kārtības jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 24, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu. “Komisijas vārdā lūdzu izdarīt izmaiņas izsludinātajā šā gada 10. oktobra darba kārtībā un 3. sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” kā pirmo izskatīt jautājumu par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.”

Vai deputātiem ir iebildumi? Kāds runāt par šo jautājumu vēlas? Nē. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Turpinām izskatīt mūsu sēdes dienas kārtību. Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Par likumprojektu “Likums par krājaizdevu sabiedrībām”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu “Likums par krājaizdevu sabiedrībām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

Par likumprojektu “Grozījumi kredītiestāžu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu “Grozījumi kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Holšteina, Ķezbera, Celmiņa, Bišera un Stikuta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu noteikt par atbildīgo komisiju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. (Starpsauciens no zāles: “Nē, Zīle, tā nevar!”)

Sēdes vadītājs. Kādi vēl būtu priekšlikumi? Vai deputātiem ir iebildumi pret Roberta Zīles priekšlikumu par atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Arī kopumā pret Prezidija priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Par likumprojektu “Ārstniecības likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Ārstniecības likums” nodot Cilvēk-tiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbil-dīgā komisija. Deputāts Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi, bez šaubām, ir bijuši arī vēl vājāki likumi par šo. Piemēram, Izglītības likums. Es iesaku to pie reizes nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, jo ārstniecības noteikumi šobrīd mums jau trešo gadu darbojas. Šobrīd visa medicīnas likumdošanas pakete sāk iet, paldies Dievam, Saeimā. Ārstniecības noteikumu likums būs “galvas” likums. Jo citādi mums tajā pašā likumā par ārstu praksi, būs jāatkārto visas pamatnostādnes. Mums ir ļoti nepieciešams ātri sākt izskatīt šo likumu.

Apiņa kungam es gribu atgādināt — tad, kad jūs bijāt veselības ministrs, jūs neko nedarījāt, lai šāds likums taptu jau toreiz. Tādēļ es lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas likumprojektu un nodot to izskatīšanai komisijās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu par likumprojektu “Ārstniecības likums”, un pēc teksta, kā Saeimas Prezidijs to ierosina, nodot komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos! Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — nodot šo likumprojektu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai? Ir iebildumi. (Starpsauciens no zāles: “Ir!”) Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu papildināt Saeimas Prezidija atzinumu ar priekšlikumu likumprojektu — “Ārstniecības likums” nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 40, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

Citu iebildumu deputātiem pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums “Saeimas Prezidija atzinums” ir pieņemts.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Par likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma—pārdevuma līgumiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma—pārdevuma līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Varbūt es kaut ko nesaprotu un man šeit kāds varētu paskaidrot, bet mēs tiešām varam pievienoties dažādām konvencijām, es tiešām gribu, lai, nododot šādus likumprojektus komisijām, mums arī šīs konvencijas būtu. Es neesmu šīs konvencijas tekstu redzējis. Man nav informācijas par to, ka tā deputātiem būtu izsniegta, un tāpēc es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti uzstāties par Saeimas atzinumu... Juris Sinka, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Es visu laiku gribētu kaut kādus paskaidrojumus. (Starpsauciens no zāles: “Runā stiprāk!”) 10., 11., arī 12., par 11. man ir kaut kāda nojauta, par 12. nu it nemaz, ko tas viss nozīmē.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, es ļoti atvainojos! Pēc Kārtības ruļļa par nodošanu komisijām viens deputāts var runāt “par”, viens — “pret”. Deputāts Kārlis Čerāns izteica savu noraidošo attieksmi par šā likumprojekta nodošanu komisijām. “Par” runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens no zāles: “Nav jau tā konvencija.”) Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma—pārdevumaq līgumiem” nodošanu tām komisijām, kuras jums ir dotas projektā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 17, atturas — 11. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Par likumprojektu “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansi-ālo līzingu””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumpro-jektu “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Man tiešām nekas nav pret Unidroit konvencijām un nekas nav pret starptautisko finansiālo līzingu, bet es tiešām domāju, ka šeit būtu ļoti būtiski tomēr, ja spriežam par šiem jautājumiem, tad lai mums būtu šie dokumenti. It kā Ministru kabinets šeit ir iesniedzis šo likumprojektu. Likumprojektā ir atsauce uz pilnīgi konkrētiem konvencijas pantiem. Nu nav nekādu iespēju šo jautājumu šeit mums skatīt. Es domāju, šeit tas absolūti nav politisks jautājums. Vienkārši mums vajadzētu šodien vai nu balsot “pret”, vai atturēties, un tad, kad šis jautājums tiek atrisināts, nākamajā nedēļā to acīmredzot nodot komisijām arī skatīt normālā kārtībā. Bet man tiešām nepatīkami pārsteidz šīs valdošās koalīcijas atbalsts, faktiski aklais atbalsts Ministru kabinetam, it kā viss, kas nāk no Ministru kabineta, tas uzreiz noteikti ir labi, un mēs neprasām pat nekādu dokumentāru kārtību. Es tiešām aicinu balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu” nodošanu dokumentā 1510a paredzētajām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 11, atturas — 6. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Par likumprojektu “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti, es daudz neargumentēšu. Es lūdzu balsojumu! Es iebilstu pret šo nodošanu komisijām un lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu”, dokuments Nr. 1514a, nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 11. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Par likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par noziegumiem un dažādām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu J.Urbanoviča, V.Dozorceva, L.Staša, V.Kalnbērza un M.Lujāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu V.Dozorceva, L.Staša, I.Kreituses, A.Kreitusa, V.Kalnbērza un J.Urbanoviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Roberts Jurdžs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neatkarīgo deputātu grupa ir iesniegusi grozījumu likumā “Par ugunsdrošību”. Kāds ir šis grozījums? Tas paredz, ka pēc 18.panta darbā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā pieņem Latvijas pilsoņus un Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuri ir minēti likumā par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Ko dos mūsu valstij un tās pilsoņiem šie iesniegtie labojumi likumā? Vai mūsu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā ir pēkšņi sācies darbinieku trūkums un Latvijā ir beidzies bezdarbs? Kā zināms, tad labojums, ka Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā var strādāt tikai Latvijas pilsoņi, tika pieņemts 1994.gada decembrī. 6.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izveidoja ugunsdzēsības un ugunsdrošības dienesta apakškomisiju, kas iepazinās ar stāvokli šajā departamentā un citos ugunsdrošības dienestos. Bet tika atklātas cita veida un rakstura problēmas — tādas kā nepietiekams budžeta finansējums, kas neļauj modernizēt ekipējumu un aparatūru, un tehniku. Otrkārt, sadarbības trūkums starp dažādiem ugunsdzēsības dienestiem. Treškārt, nepilnīgi nodrošināta visas valsts teritoriālā aizsardzība ugunsgrēku gadījumos. Un, ceturtkārt, īpašuma denacionalizācijas jautājumi brīvprātīgo ugunsdzēsības formējumu ietvaros.

Vai tas, ka mūsu 6.Saeima nobalsos pret 5.Saeimas lēmumu un atļaus departamentā strādāt cilvēkiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, atrisinās šīs problēmas? Es domāju, ka ne. Ja mēs atbalstām šos grozījumus, tad šis likums kļūst nenopietns un ačgārns arī no starptautiskās likumdošanas viedokļa gan Austrumu pusē, gan Rietumu pusē.

Apskatīsimies, kas sanāk. 15.pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments ir militarizēts valsts dienests. Man liekas, ka ar šo teikumu pietiek, lai noraidītu šo priekšlikumu. Tālāk skatāmies — 17.pants nosaka, ka ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ir tiesības: pirmkārt apturēt darbu uzņēmumos, kuros ir ugunsbīstams stāvoklis, aizliegt ražot produkciju. Vai mēs varam atļaut to, ka Latvijas nepilsoņi noteiks mūsu uzņēmumu un pilsoņu darbību? Dabiski, šie Latvijas iedzīvotāji, kam nav Latvijas pilsonības, ir pieraduši mācīt un sodīt, nevis nokārtot eksāmenus un iemācīties valodu, lai kļūtu par Latvijas pilsoņiem. Tas būs papildu punkts Latvijas pilsoņu diskriminācijas sarakstā, ja mēs pieņemsim šo grozījumu. Tātad aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. “Par” — Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es neanalizēšu likumprojektu pēc būtības, jo tam, ja tas tiks nodots komisijām, būs īpašs laiks. Es gribētu šobrīd teikt tikai sekojošo. Projekts analizējams, ja viņš ir nodots pirmajā lasījumā. Tiem argumentiem, ko minēja Jurdža kungs šeit, es tos nevaru analizēt, jo daudzos jautājumos es tur vienkārši neesmu kompetents. Bet jautājumu analizēt pēc būtības es tomēr iesaku. Un lūdzu apstiprināt Prezidija priekšlikumu par nodošanu komisijām. Visus argumentus par labu vai par sliktu kolēģis Jurdžs tomēr neminēja. Es ļoti lūdzu nodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””, dokuments Nr.1520a, nodošanu tām komisijām, kas paredzēts šajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 22, atturas — 7. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, G.Valdmaņa, J.Sinkas un J.Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Esiet tik laipni un izlasiet piedāvājumu, un izlasiet Satversmes 41.pantu. 41.pants Satversmē pasaka skaidri un gaiši, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Tātad Valsts prezidents ieceļ. Šeit iznāk tā pēc priekšlikuma — ieceļ Valsts prezidents, apstiprina Saeima. Saeima var arī neapstiprināt. Un tad, es atvainojos, man liekas, ka tas jau ir atkal viens kārtējais būtībā priekšlikums Satversmes tiesai. Tas ir pretrunā ar Satversmi. Ar likumu gribam ierobežot Valsts prezidenta pilnvaras. Es tāpēc aicinātu nenodot tādu likumprojektu, kurš ir pretrunā ar Satversmi, komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš runāja “pret”. “Par” pieteicies runāt deputāts Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Mēs iesniedzam no dažādām frakcijām deputāti, Ārlietu komisijas biedri, Saeimā šo priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka visus ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus vajadzētu apstiprināt Saeimai. Un tāpēc mūsu priekšlikums ir, ka lai Saeima apstiprina un arī, ja būs nepieciešams, atceļ. Mēs gribam būt droši par mūsu vēstnieku lojalitāti Latvijai. Mēs apstiprinām Saeimā visus tiesnešus. Kāpēc mēs nevarētu arī Saeimā apstiprināt visus vēstniekus? Vēstnieks taču ir augstāks postenis nekā ministrs. Pašreizējā kārtība ir tāda, ka vēstniekus ieceļ, vēstniekiem priekšlikumus dod ārlietu ministrs, “Latvijas ceļa” pārstāvis Birkavs, un apstiprina vai atlaiž prezidents. Un uz šodienu mums ir četrās valstīs vēstnieki, kuriem sen ir beidzies jau laiks — likumā paredzētais. Piemēram, mums ir vēstnieks Apvienotā Nāciju Organizācijā — Baumanis, Krievijā — Peters, Anglijā vēstnieks, kuram sen ir beidzies likumā paredzētais laiks. Un mēs nekādi to nekontrolējam. Es domāju, ja apstiprinās Saeima, tad būs arī lielāka atbildība Ārlietu ministrijai un prezidentam par vēstnieka apstiprināšanu. Tāpat mums ir daudz vēstnieku, kas senāk ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju, kas paši ir to atzinuši, un viņi ir vēstnieki. Kāpēc mums vajadzīgs tādus vēstniekus apstiprināt? Es uzskatu, lai visi vēstnieki tiktu apstiprināti Saeimā. Un to, vai tā vēstnieka apstiprināšana būs pirms prezidenta vai pēc prezidenta, to lai tās komisijas izlemj, un tas likums būs izmainīts. Paldies! Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (dokuments Nr.1521a) nodošanu attiecīgajām komisijām, kas paredzēts šajā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 28, atturas — 7.

Lūdzu atkārtosim balsošanas režīmu. Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu rezul-tātu! Par — 35, pret — 30, atturas — 6. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu. Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Andra Rubina: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 14. līdz 18.oktobrim sakarā ar manu piedalīšanos ar referātu “Sifilisa saslimstība Latvijā turpina augt” Eiropas dermatovenerologu 5.kongresā Lisabonā.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Rubinam. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 7, atturas — 5. Atvaļinājums piešķirts.

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča: “Lūdzu piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 7. līdz 11.oktobrim sakarā ar uzaicinājumu piedalīties Pasaules kokvilnas komisijas 55.sanāksmē, kas šajā laikā notiks Taškentā — Uzbekistānā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 2. Deputātam Jānim Urbanovičam atvaļinājums piešķirts.

Atbilstoši mūsu izmaiņām dienas kārtībā nākošais jautājums ir “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par tiesu varu””.

“Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Dokuments Nr.1542. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos. Iebildumu nav? Balsojumu deputāti neprasa. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Prezidijā ir vienkārši neskaidrības, jo dažas komisijas un deputāti lūdza ietvert — pēc kāda dienas kārtības jautājuma, un daži — pirms. Līdz ar to principā pašlaik mēs esam, apstiprinot dienas kārtību, apstiprinājuši un iekļāvuši dienas kārtībā kā...

Nākamais dienas kārtības jautājums pēc mūsu izmaiņām dienas kārtībā ir “Par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūsu uzmanību pievērst dokumentam Nr.1555. Juridiskā komisija šo jautājumu skatīja jau šā gada jūnija mēnesī. Juridiskā komisija pieņēma pozitīvu lēmumu — atbalstīt Roberta Lazdāna kandidatūru ievēlēšanai par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Tajā pat laikā mēs nesūtījām Saeimai šo lēmumprojektu apstiprināšanai sekojošu iemeslu dēļ. Prokuratūra lūdz atturēties no šādas rīcības tādēļ, ka Lazdāns tajā laikā, būdams izmeklēšanas grupā, kur izmeklēja krimināllietu, kas saistīta ar banku “Baltija”, bija aizņemts šajā izmeklēšanā, un tādēļ prokuratūra lūdz dokumentu Saeimai nenosūtīt, līdz šis darbs būs pabeigts. Tagad mūsu rīcībā ir ģenerālprokurora apstiprinājums, ka darbs ir pabeigts. Līdz ar to es lūdzu Saeimas Juridiskās komisijas vārdā apstiprināt Robertu Lazdānu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmumu par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 5, atturas — 9. Roberts Lazdāns ievēlēts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz pārtraukumam ir palikusi viena minūte. Vārds paziņojumam Aivaram Endziņam, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Latvijas parlamenta grupu Starpparlamentu savienībā, konkrēti Amerika kungu, Lībanes kundzi, Kaksīša kungu, Kazāka kungu, Krastiņa kungu, Kreituses kundzi, Ķezbera kungu, Lambergu, Tenisu, Vītolu un Bekasovu, pulksten 17.00 Prezidija sēžu zālē uz Latvijas parlamenta grupas sanāksmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Kārlim Druvam, LZS, KDS, LDP frakcijas deputātam. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt, tiem, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, ka rīt no rīta pulksten 9.30 mums sākas komisijas sēde parastās telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu tādu garu zvanu, jo nav pārliecības, ka zālē ir kvorums. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātiem, lūdzu, reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 68 deputāti. Turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” licences līgumu”. Indulis Bērziņš — Saeimas Ārlietu komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jūs visi labi atceraties, ka šis likumprojekts jau vienreiz bija darba kārtībā. Lietuvas parlaments pieņēma aicinājumu mums atlikt šī līguma ratifikāciju. Un mēs to arī izdarījām, lai spertu soli pretī lietuviešiem, tieši tāpat, kā to izdarīja mūsu delegācija ar saviem kompromisa priekšlikumiem. Par nožēlu, droši vien objektīvu, bet arī subjektīvu iemeslu dēļ Lietuvas pusei neizdevās nonākt pie iespējas vienoties savā starpā, lai vienotos ar mums. Un tāpēc, ņemot vērā to, ka pašreizējais līguma teksts paredz, ka tas ir jāratificē līdz 31.oktobrim un mums ir jāpilda saistības ar saviem līgumpartneriem, Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šī jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu par dotā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, par šo līgumu un par iespējām, kas parādās Latvijai, ja šis līgums tiek ratificēts un tālākie noteikumi attīstās mums vislabvēlīgākā gultnē. Es negribu runāt šeit par politisko izdevīgumu, ka mēs piesaistām Amerikas Savienoto Valstu kapitālu un zināmā mērā te varētu būt zināma runa arī par mūsu stabilitāti un drošības garantijām. Ekonomiski tas varētu izskatīties sekojoši. Es vēlreiz saku, pie šī labvēlīgā varianta, ja mēs ratificējam šo līgumu, tiek atrasta un nosprausta robeža ar Lietuvu, jo līguma 24.pants, šeit es griežos ne tik daudz pie saviem kolēģiem, kā pie žurnālistiem, lai viņi neaizmirst to atgādināt arī Lietuvas kolēģiem, 24.pants paredz, ka līgums... ka izpēte, pat izpēte nesākas, līdz netiek nosprausta šī robeža, tātad no Lietuvas puses šeit nevarētu būt nekādu pārmetumu. Tātad, ja šī robeža tiek nosprausta, sākas izpēte un tiek atrasta nafta, tad, nu, eksperti uzskata, ka finansiālais ienākums Latvijai varētu būt pat līdz 25 miljoni latu ik gadus un tas varētu turpināties apmēram 25 gadus, tā ir optimistiskā prognoze. Un tomēr padomāsim, ja šogad pie mūsu sarežģītās budžeta situācijas mums būtu vēl 25 miljoni latu, ja mums šogad būtu vēl 25 miljoni latu, man liekas, budžets tiktu pieņemts ar aplausiem, pat opozīcijai un kustībai “Latvijai” balsojot “par”, jo tad pietiktu sadalīt visām tām sfērām, kurām šobrīd tiešām ļoti tā trūkst.

Otrs ļoti nopietnais aspekts ir tas, ka uz šobrīdi, kā jūs saprotat, visi ziniet, Latvija neiegūst ne naftu, ne gāzi, un mēs esam zināmā mērā enerģijas jomā atkarīgi. Paldies Dievam, ne tikai no vienas valsts, bet lielā mērā arī no vienas valsts. Šāda naftas ieguve šeit padarītu mūsu enerģiski neatkarīgus jeb vismaz daudz, daudz neatkarīgākus.

Tālāk, kas ir ļoti svarīgi. Ņemsim sliktāko scenāriju, ja gadījumā šī nafta šeit netiek atrasta. Pašu, pašu sliktāko scenāriju, nav ne 25 miljoni gadā, nav varbūt par 1 miljona gadā. Šī kompānija izdara izpēti, ņemot risku uz sevi. Praktiski šādu risku uz sevi var uzņemties tikai lielas, nopietnas kompānijas, kuras var atļauties riskēt, jo izdara pētījumus daudzās pasaules vietās. Kaut kur jau noteikti šī nafta tiks atklāta. Pat Zviedrijas valdība to nevarēja izdarīt pašas spēkiem un arī izmantoja starptautisko, šīs kompānijas palīdzību.

Un vēl. Tieši no šī viedokļa ir svarīgi slēgt līgumus ar šādu kompāniju, es domāju — no šī viedokļa un no ekoloģiskās drošības viedokļa, jo neviena nopietna kompānija nevar darīt to, ko varbūt kāda nezināma, varbūt pirmajā acu uzmetienā izdevīgāka kompānija varētu darīt. Tātad praktiski Latvija šajā gadījumā nevar ciest nekādus zaudējumus, mēs (es pasvītroju vēlreiz) nekādā gadījumā nenodarām pāri attiecībām ar Lietuvu, starp citu, šāda ir premjerministra pozīcija, neskatoties uz viņa rītdienas tikšanos, jo ir šis 24.pants, un tieši visu šo iepriekš minēto iemeslu dēļ es aicinu deputātus šodien nobalsot par pirmo lasījumu. Uzreiz gribu teikt, ka jūs neaicināšu šodien balsot par otro lasījumu, lai mums būtu divas nedēļas laika, ja nepieciešams, pie likuma teksta, nevis pie līguma teksta, līguma tekstu mēs nevaram labot, ja likuma tekstā izdarīt kaut kādas redakcionālas jeb nopietnākas izmaiņas, šis laiks tiks dots, arī priekšlikumu iesniegšanas laiks, lai mēs, normāli strādājot, kā es uzskatu, jau 24.oktobrī, protams, tas būs atkarīgs no tā, kā lems deputāti, mēs varētu šo darbu pabeigt un pieņemt šo līgumu otrajā, galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Kazāks (TKL). Godātais priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Šo runu es biju gatavojis, dabiski, jau krietnu laiciņu agrāk, bet nezināmu iemeslu dēļ vienmēr šo jautājumu mēs atcēlām, atcēlām un netikām skatījuši. Šodien es gribētu jums nolasīt savas pārdomas par šo semināru, kurā mēs bijām ielūgti 12.—13.augustā, daļa no mums tur bija. Ierodoties šajā seminārā, uzmanīgi klausījāmies lektorus, praktiski visi lektori slavēja šo projektu un ieteica mums, deputātiem, to ātrāk pieņemt. Vienubrīd pat nopriecājos, jo Branguļa kungs no Valsts ģeoloģijas dienesta pateica skaidri un gaiši — tur nafta ir, tā ir benzīnaina, ar lielu parafīna un sēra piejaukumu. (Citāts tas bija). Nu, praktiski Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca ir gatava arī šo naftu pārstrādāt, kaut vai rīt, bet visu labo idilli sajauca AMOCO pārstāvis Latvijā Budrevica kungs, kura galvenā tēma bija — vēl jau neviens nezinot, kas tur apakšā, ir un nevajadzētu lolot lielas ilūzijas par naftu un peļņu. Punktu visam pielika Eiropas Savienības PHARE naftas līguma eksperts Pēteris Ēlis Džons, viņa vairāk nekā stundu garajā lekcijā tika “apgāzti” visi Latvijas puses lektori. Un mums, deputātiem, iegalvots, ka tas, ko dara AMOCO firma, ir neprāts, un tikai, labas gribas virzīti, nolēmuši Latvijas pusei palīdzēt, riskējot ar lielām naudas summām, kaut ko zem tās jūras atrast. Lekcijas nobeigumā izskanēja tēze, ja jau mēs nepieņemsim šos noteikumus, tad viņi, es domāju AMOCO un OPAB, šo jautājumu atrisinās divpusējās sarunās ar Zviedriju, jo ir zināms no piestādītām kartēm, ka šīs izpētes rajons iestiepjas arī Zviedrijas pusē. Sāku studēt izsniegtos materiālus un guvu lielisku pārskatu par notikumiem šajā rajonā. Tā kā es esmu no Kurzemes, dzimis un audzis Liepājā, jau 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā, kad mēs visi vēl cēlām augsti attīstīto sociālismu, sākumā Liepājā bija apmetusies izpētes grupa no Maskavas ģeoloģijas institūta, bet vēlāk arī Ļeņingradas Jūras ģeoloģijas institūta, kuras jau tajos gados apstiprināja tēzes par naftu, kas atrodas jūrā netālu no Liepājas, un tās saturs tika pieminēts tieši tāds pats, kādu minēja savā runā seminārā cienījamais Andris Bergmaņa kungs, Branguļa kungs, atvainojos. Tikai lielās naftas atradnes Tjumeņā aizēnoja Liepājas ieguves vietas, tās atstājot dīkā kā neperspektīvas. Nu ir pienācis laiks šīs neperspektīvās atradnes apgūt, un mums pašiem ir jābūt modriem par šo atradņu labāku izmantošanu. Un tā kā mēs vieni to nevaram vai arī nemākam, dārgāk pārdot vai iznomāt, dabiski, tad vismaz pretējā puse dara visu iespējamo, lai cenu pazeminātu un paši savu peļņu palielinātu. Tas ir dabisks process jeb, kā tagad saka, tā esot tirgus ekonomika. Rodas jautājums, kāpēc tas viss vajadzīgs? Un, skatoties no mūsu, tas ir — Latvijas — iedzīvotāju puses, šo jautājumu virza divi faktori — ekonomiskais un politiskais.

Ekonomiskais faktors. Radīs papildu darba vietas, kas ir ļoti svarīgas pāslaik, kad bezdarbs nemitīgi pie mums aug. It sevišķi Liepājā un visā Kurzemes zonā. Otrais. Pieaugs nodarbināto skaits, nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, radīsies ienākumi un līdz ar to arī ietaupījumi. Būs spējīgi apmaksāt visus pakalpojumus, nodokļus budžetā. Seko lielāki izdevumi — izglītībai no budžeta un veselības aizsardzībai. Pieaugot nodarbināto skaitam, rodas arī netiešā ietekme. Cilvēks vairāk pirks, pieaugs apgrozījums citās tautsaimniecības nozarēs. Ienākot lielai kompānijai, attīstīsies arī apakšējās nozares — kā transports, ēdināšana, bankas un tā tālāk. Un viens no galvenajiem noteikumiem būs papildu investīcijas vietējo speciālistu apmācībai.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lūdzu, tam, kas runā debatēs, bet cienīsim viens otru... un tik tiešām, ja mums ir jādiskutē, tad nevis zāles vidū.Lūdzu!

J.Kazāks. Un tas jau ir ļoti daudz. Otrais. Politiskie faktori. Ienākot ārvalstu investīcijām — tas ir praktiski vienīgais drošības garants suverēnai Latvijai. Ienākot vienai lielai kompānijai, citas uzskatīs, ka situācija ir pietiekami stabila, un mainīs savu attieksmi, un sāks ekonomiskās aktivitātes arī pie mums Latvijā.

Bet kādas var būt no visa tā problēmas? Pirmkārt, ekoloģiskās, pret kurām nav pasargāts it neviens, un tajā skaitā ar Liepājas pludmale var tikt iznīcināta.

Politiskās attiecības ar Lietuvu, jo jūras robežas līgums un vēl citas lietas nav atrisinātas.

Treškārt. Nav pamatota ekonomisko noteikumu izdevīguma pakāpe, un šajā vietā es vēlētos atgriezties pie semināra materiāliem.

Kā jau agrāk pieminēja. Nelielas neprecizitātes informācijā, lasot projektu, šeit neprecizitātes saskatīju vēl vairāk. Citēju — 7. lappusē: “Latvijai piederēs vismaz 10 procenti no šī projekta.” Ko nozīmē vārdiņš “vismaz”?

9. lappuse — “Latvijas Republika saņems 11 procentus nodevu par dabas resursu izmantošanu no iegūtās naftas.” Es seminārā sapratu, ka pasaules prakse esot no 12,5 procentiem līdz 40 procentiem.

9. lappusē — “Latvijas Republika saņems prēmiju 200 000 ASV dolāru apmērā, tiklīdz licences līgums stāsies spēkā.” Bet par kādu summu pārdos tieši licenci? Kāpēc un par ko tāda prēmija? Liekas aizdomīgi, nezinot, kas tur jūrā apakšā ir, bet dod jau prēmijas.

9. lappusē — citēju: “Termiņš naftas izpētes posmā ilgs no trīs līdz sešiem gadiem.” Naftas ieguves termiņš var ilgt 25 gadus. Atkal jautājums. Nezinām, vai tur kas ir, bet jau pumpējam ārā 25 gadus. Kāpēc ne 75 vai 105 gadus? Ja jau blefo, tad tā kārtīgi, acis nemirkšķinot. Ja veido nopietnu līgumu, tad nedaudz sabalansēt tos ciparus līdz ticamības pakāpei.

Licences līgumā ar AMOCO nosaka, ka kopējā Latvijas peļņas daļa kopsummā var sasniegt 46 procentus. Kāpēc atkal šī nenoteiktība, ko rada vārdiņš “var”? Un tādu puspateiktu teikumu un vārdu ir vēl un vēl.

Citēju: “Līgums stājas spēkā pēc tam, kad tas ratificēts Saeimā un atrisināts robežu jautājums starp Latviju un Lietuvu.” Citāta beigas. Jā, robežu jautājums, mums visiem zināms, tas nav izkustējies no nulles punkta.

Domāju, ka šis līgums mums ir ļoti vajadzīgs, un jo ātrāk, jo labāk, bet mana nostādne ir tāda. Šajā robežu jautājumā arī Latvijas valdībai un Ārlietu ministrijai vajadzētu būt nostādnei vienai: ne pēdas Latvijas zemes! Jo citādi iznāks tāpat kā ar mūsu cienījamo Roņu salu, kas ir praktiski Rīgas jūras pašā vidū, pašā Latvijas sirdī, un tā nav mūsu.

Atbalstīt gribētu Kārļa Čerāna domu, ka varējām mēs šo likumprojektu arī skatīt pēc nedēļas, jo domāju, ka lielas izmaiņas mēs neieviesīsim, ja mēs to skatīsim šodien vai rīt vai parīt, vai pēc nedēļas. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “Ieviest tu nevari vairs.”)

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs, kolēgas! Protams, es aicinu jūs pieņemt šo pirmo lasījumu. Līgums ir jāritificē tādēļ, ka līdz 31. oktobrim, kā jau jūs to zināt, tas ir jāizdara. Pēc tam to varēs īstenot tikai tad, kad būs nosprausta jūras robeža jeb, pareizāk sakot, ekonomiskās zonas robeža ar Lietuvu. Tā ka tur arī mūsu, kā jau Bērziņa kungs teica, lietuviešu brāļiem nebūtu par to sevišķi jāuztraucas. Bet par to es negribēju tagad runāt.Es gribēju vienkārši runāt par nepieciešamību atbalstīt šādas lielākas investīcijas programmas, kas nāk no Rietumiem. Jūs ielidojat no kaut kurienes Rīgas lidostā, un, kad esat tikuši cauri visiem tām formalitātēm, kad izejat ārā un sevišķi, ja ir vakars, un tagad jau vakari kļūst aizvien garāki un naktis, tad jūs redzēsiet skaisti apgaismotu ēku tieši pretī lidostai, kur lieliem, ugunīgiem burtiem ir rakstīts “Lucoil”. Ja nebūs AMOCO, būs “Lucoil”, un tad nu mēs varam nospriest, kas ir labāks, mēs katrā ziņā gribam veicināt sadarbību ar visiem, šajā gadījumā —ar AMOCO, respektējamā amerikāņu naftas kompānija mūsu saimniecībai var tikai atnest labumu.

Par dažām neprecizitātēm Kazāka kunga izteikumos. Es arī biju, piedalījos seminārā. Pirmkārt, tā bija pārteikšanās. Runājot par naftas kvalitāti, lai gan tiešām mēs vēl nezinām, vai tajā iegulas vietā nafta ir, lai gan ģeoloģijas struktūras, kas to saprot, uz to norāda, proti, tur ir tas slavenais zvana veids, kas garozā norāda, ka tur varētu būt nafta vai gāze. Bet nu tas vēl ir jāuzzina, protams. Bet šīs naftas kvalitāte, ja viņa nav tik augsta kā Ziemeļjūras... tad te tās struktūras ir saistītas, Ziemeļjūra ir tik tuvu vai Baltijas jūra ir tik tuvu šis apgabals Ziemeļjūrai, ka, pēc tās naftas spriežot, ko jau lietuvieši iegūst no saviem pašreizējiem avotiem, kas nāk no cietzemes, un Polijas atradnes parāda, ka nafta ir augstas kvalitātes. Uz to norāda arī pirmie paraugi, kas ir ņemti no iegulas, kuru varbūt nākotnē dalīs Lietuva ar Krieviju. Tātad tas ir uz rietumiem Kaļiņingradas pusē. Un tur jau paraugi norādījuši uz ārkārtīgi zemu, tieši otrādi, tur tas cilvēks pārteicās, es pēc tam to noskaidroju, jo tas būtu bijis ārkārtīgi nepareizi... ārkārtīgi zemu parafīna, vai tas ir vasks, procentu un sēra saturu. Tātad, kas attiecas uz vides piesārņošanu, tā arī ir mazāka nekā ar, piemēram, Turkmēnijas naftu, kas ir tik pilna ar vasku, ka tā speciāli jāsilda, tās caurules ir jāsilda, lai vispār tā kustētos. Tik bieza ir. Tjumeņas nafta šajā ziņā ir, protams, augstākas kvalitātes nekā Turkmēnijas, bet katrā ziņā ne tik laba kā Baku, kas ja tuvojās apmēram Sauda Arābijas kvalitātei. Tas nozīmē, ka dažas frakcijas tur ir pilnīgi līdzīgas tādam zemāku oktānu benzīnam. Daļēji jau varētu to pat atdalīt tūlīt un lietot par degvielu. Tā ka nav runa, ka tur ir slikta, piesārņota nafta.

Protams, kas attiecas uz vides aizsardzību, kas attiecas arī uz Būtiņģi un Ventspili un tā tālāk, tas ir nākotnes jautājums, un, kā jau jūs dzirdējāt tajā pašā seminārā, AMOCO kompānijai liela pieredze arī tieši vides aizsardzībā. Kas attiecas uz ienākumiem, ja tā nafta nāks, sāks tecēt, tad ir iespēja Latvijai, tas ir ierakstīts līgumā, arī dabūt 20 procentus. Tā kā tie 10 nav vis...

Es tādā gadījumā... Jā, nu vēl viena ilustrācija. Piemēram, Mažeiķu rafinērija nevar apstrādāt to naftu, kas nāk no Baltijas jūras iegulām, tur vajag papildu aparatūru, jo tā nafta ir tiešām daudz augstākas kvalitātes nekā Tjumeņas. Mažeiķu rafinērija vairāk domāta Tjumeņas naftas apstrādei. Un tagad leiši to savu ne visai lielo daudzumu, bet viņiem ienāk apmēram kaut kas 10 miljonu dolāru gadā, ja runā par naudas vērtībām, to naftu sūta uz Polijas rafinērijām pārstrādei.

Ir vispār nopietnas izredzes Latvijai daudz ko iegūt no šīs un arī tālākām jau ģeoloģiski izpētītajām iegulām, un es nedomāju, ka mums būtu jāiebilst.

Kas attiecas uz mūsu attiecībām ar Lietuvu, nu jā, nu diemžēl tas jautājums vēl nav nokārtots. Bet tas pašlaik neattiecas uz nepieciešamību šo līgumu ratificēt līdz 31. oktobrim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mani gan izbrīnīja mūsu kolēgas Kazāka kunga uzstāšanās tajā aspektā, ka viņš iestājas pret AMOCO līguma ratifikāciju viena iemesla dēļ, ka, ratificējot šo līgumu, Kazāka kungs, arī Liepāja un Liepājas osta saņems papildu finansējumu tāpēc, ka patīk vai nepatīk, bet investīcijas tiks ieguldītas Liepājas ostas attīstībā. Citādi šīs atradnes, par kurām jūs runājāt, nevarētu tikt arī attīstītas, ja no Latvijas puses nebūs nodrošinājuma.

Un mazliet arī tā humoram. Jūs runājāt par naftas atradnēm pie Liepājas. Es jums teikšu, ka pagājušā gada laikā oficiāli ievestais un faktiski patērētais degvielas daudzums bija viens pret seši. Tātad faktiski mēs ievedām vienu litru, bet faktiski ir iztērēti seši litri. Tātad laikam šīs naftas atradnes pie Liepājas jau sen ir sākušas darboties.

Bet ja pavisam nopietni, tad mani izbrīna tas, ka mēs nekādi nevaram sadalīt divas dažādas problēmas. Viena problēma — tas ir līgums par jūras robežu, tātad teritoriālo ūdeņu robeža, ekonomiskās zonas robeža un kontinentālā šelfa robeža. Un tas gluži nav viens un tas pats. Ja mēs runājam par AMOCO līgumu, tātad šeit iet runa par tīri ekonomisku līgumu starp Latvijas valsti un vienu privātu firmu. Un nevienai citai valstij nav nekādas darīšanas, neatkarīgi no tā, vai tā ir Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Somija vai Vācija un tamlīdzīgi. Tā ir privāta valsts darīšana. Un no mums ir atkarīgs, vai mēs iegūsim uzticību starptautiskā apritē, ratificējot šo līgumu vai neratificējot. Un no tā ir arī atkarīgs, kā mūsu valstī ieplūdīs investīcijas.

Runājot par robežām. Es tomēr uzskatu, ka es laikam šajā parlamentā esmu vienīgais pārstāvis, kurš daudzmaz pārzina starptautiskās jūras tiesības. Un ja mēs runājam par šo aspektu, tad nu runājot par robežu, jūras robežu ar Lietuvu, šeit pirmais, kas tiek ņemts vērā: vēsturiskais aspekts. Vēsturiskais aspekts nozīmē, ka jūras robeža ir sauszemes robežas turpinājums jūrā. Ja mēs piekristu tādam variantam, tad Lietuva zaudētu vismaz 20 procentus no iespējamās teritoriālās un ekonomiskās jūras zonas pašlaik Baltijas jūrā. Tas ir viens aspekts.

Nākošais aspekts. Kurš ir radis savu apstiprinājumu arī Ženēvas konvencijā 1958.gadā un 1982.gada konvencijā “Par starptautiskajām jūras tiesībām”, tas ir aspekts, kad jūras robeža vai arī robeža ezeros un upēs tiek nosprausta pēc viduslīnijas noteikšanas.

Arī šajā gadījumā tas ir absolūti pieņemams kompromisa variants. Es vēlreiz pasvītroju: kompromisa variants starp Latviju un Lietuvu. Tāpēc, ka pēc pirmā varianta, vēsturiskā aspekta, Zviedrija vispār... Es atvainojos, Lietuva vispār zaudē kādas cerības piekļūt šiem naftas laukiem.

Nākamais. Un pats būtiskākais aspekts ir aspekts, ka viena vai otra valsts ir sākusi viena vai otra rajona izpēti un izstrādi. Un arī šis aspekts nenāk par labu Lietuvai. Tāpēc, ka Latvija vēl pirms neatkarības sākuma šo iespējamo naftas lauku izpēti Baltijas jūrā ir finansējusi pēc tā laika Latvijas PSR budžeta līdzekļiem. Tātad arī Lietuva šajā kontekstā nevar nekādi pretendēt uz kaut kādu papildu jūras teritoriju no Latvijas puses. Un ne par kādu kompromisu šeit nav runas. Un, ja mēs visu vispār vienkāršojam, tad tā situācija no Lietuvas puses, pretendējot uz kaut kādu jūras teritoriju, kura principā piederētu Latvijas valstij, ir tāda, ka jums pieder mašīna, bet, ņemot vērā to, ka man tā mašīna patīk, es piedāvāju to mašīnu apkalpot trijatā. Es, jūs un vēl kāds kaimiņš. Pamatojuma tam absolūti nav nekāda. Cienījamie kolēģi, runāsim par šo tēmu, ka tā mašīna tomēr pieder mums, bet viss pārējais, kā mēs to mašīnu ekspluatēsim, ir atkarīgs no papildu līgumiem. Un nevajag sasiet kopā jūras robežu un šo līgumu ar AMOCO. Man būtu lūgums kolēģiem: ieklausīties to, ko es esmu teicis un atbalstīt šā līguma ratifikāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL).

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996.gada 14.oktobra sēdi

1. Sēdē izskatīja desmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālāku virzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 17.oktobra (pulksten 9.00) sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 17.oktobra (pulksten 17.30) sēdes darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu atbalstīt A.Kalniņa priekšlikumu uzstādīt plāksni totalitārā režīma represijās bojā gājušo parlamentāriešu piemiņas iemūžināšanai.

Minēto jautājumu nodeva Saeimas frakcijām. Par jautājumu tiks lemts Frakciju padomes sēdē 1996.gada 22.oktobrī.

5. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: J.Jurkānam (Saeimas 3.oktobra sēdē, 7.oktobra ārkārtas sēdē, 10.oktobra sēdēs); K.Lībanei (Saeimas 10.oktobra sēdes otrajā reģistrācijā); P.Keišam (Saeimas 3.oktobra (pulksten 17.30) sēdē); I.Ķezberam (Saeimas 5.septembra sēdēs); V.Nagobadam (Saeimas 3.oktobra sēdē); J.Priedkalnam (Saeimas 7.oktobra ārkārtas sēdes daļā).

6. Piešķīra komandējumus:

1) deputātiem J.Ādamsonam un J.Vidiņam laikā no 26.oktobra līdz 2.novembrim uz Ingušijas Republiku, lai iepazītos ar situāciju republikā un sniegtu humāno palīdzību kara darbības rezultātā cietušajiem;

2) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai un Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai laikā no 21.oktobra līdz 23.oktobrim uz Baltijas asamblejas sekretariāta sēdi Tallinā (Igaunija);

3) Informācijas nodaļas bibliotekārei G.Ķīsei laikā no 19.oktobra līdz 23.oktobrim uz 5.Baltijas bibliotekāru kongresu Tallinā (Igaunija).

7. Neatbalstīja komandējuma piešķiršanu A.Lambergam uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas rīkoto Eiropas sanāksmi Romā (Itālija).

8. Prezidijs nolēma, ka jautājums par komandējuma piešķiršanu I.Kreitusei uz ANO Ģenerālās Asamblejas 51.sesiju Ņujorkā (ASV) nav izskatāms pēc būtības.

9. Atcēla deputātam K.Druvam piešķirto komandējumu uz Ziemeļatlantijas asamblejas rīkoto sanāksmi Bonnā.

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

17. oktobra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 9.00

Akceptēta Saeimas Prezidija 14. oktobra sēdē

I. Likumprojektu izskatīšana

1. Likumprojekts “Par valsts noslēpumu”. (Reģ. Nr. 302) (3. lasījums) (dok. Nr. 1292; Nr. 1529) Aizsardzības un iekšlietu komisija

II. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. Nr. 497) (dok. Nr. 1534; Nr. 1534a) Deputāti V. Dozorcevs, L. Kuprijanova, M. Lujāns, L. Stašs, V. Kalnbērzs

3. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. (Reģ. Nr. 498) (dok. Nr. 1535; Nr. 1535a) Deputāti V.Dozorcevs, L.Kuprijanova, L.Stašs, M.Lujāns, V.Kalnbērzs

4. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. (Reģ.Nr.499) (dok. Nr.1546; Nr.1546a) Deputāti J.Kazāks, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, I.Liepa, J.Kušnere

5. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.Nr.500) (dok. Nr.1552; Nr.1552a) Deputāti J.Kazāks, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, I.Liepa, J.Kušnere

6. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem””. (Reģ. Nr. 501) (dok. Nr. 1553; Nr. 1553a) Deputāti J. Kušnere, E. Grīnbergs, I. Liepa, J. Kazāks, J. Mauliņš

7. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. Nr. 503) (dok. Nr. 1561; Nr. 1561a) Deputāti A. Sausnītis, I. Bišers, V. Stikuts, L. Teniss, R. Leitena, A. Ameriks

8. 7. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ. Nr. 504) (dok. Nr. 1564; Nr. 1564a) Deputāti J. Dobelis, J. Kalviņš, A. Seile, A. Lambergs, P. Tabūns

9. 8. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ. Nr. 505) (dok. Nr. 1566; Nr. 1566a) Ministru kabinets

10. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. Nr. 506) (dok. Nr. 1577; Nr. 1577a) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

11. 10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu likumā”. (Reģ.Nr.507) (dok.Nr.1579;Nr.1579a) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

12. 1. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. (dok. Nr. 1540) Deputāti M.Lujāns, A.Bartaševičs, A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, L.Stašs, G.Valdmanis, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, J.Kazāks

13. 2. Lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu”. (dok.Nr.1525; Nr.1526; Nr.1567; Nr.1573) (iekļauti dok.Nr.1422; Nr.1422a; Nr.1501a; Nr.1537; Nr.1537a; Nr.1547; Nr.1431; Nr.1533; Nr.1533a; Nr.1511) Juridiskā komisija

14. 3. Lēmuma projekts “Par O. Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok. Nr. 1568) Juridiskā komisija

15. 4. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. (dok. Nr. 1569) Juridiskā komisija

IV. Pieprasījumu komisijas atzinums

16. Pieprasījumu komisijas atzinums par š. g. 3. oktobra Saeimas sēdē izskatīto Saeimas deputātu K. Čerāna, J. Mauliņa, J. Kazāka, E. Grīnberga, E. Zelgalvja, I. Liepas, J. Kušneres, O. Kostandas, A. Rubina un M. Lujāna pieprasījumu Ministru prezidentam A. Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus. (dok. Nr. 1479; Nr. 1574)

V. Saeimas 10. oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

17. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. (Reģ.Nr.342)(3.lasījums)(dok.Nr.1530) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

18. 2. Likumprojekts “Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu”. (Reģ. Nr. 353) (1. lasījums) (dok. Nr. 2002; Nr. 1471) Ārlietu komisija

19. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ. Nr. 337) (2. lasījums) (dok. Nr. 1016; Nr. 1456) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

20. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. (Reģ.Nr.425) (1.lasījums) (dok.Nr.1248; Nr.1461; Nr.1461a) Aizsardzības un iekšlietu komisija

21. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem””. (Reģ. Nr. 426) (1. lasījums) (dok. Nr. 1249; Nr. 1462) Aizsardzības un iekšlietu komisija

22. 6. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ. Nr.427) (1.lasījums)(dok.Nr.1250; Nr. 1463) Aizsardzības un iekšlietu komisija

23. 7. Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. Nr. 268) (1. lasījums) (dok. Nr. 737; Nr. 1524) Ārlietu komisija

24. 8. Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību Apvienotās komitejas rezolūciju Nr. 2/96 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību 4. pantā un A protokolā””. (Reģ. Nr. 368) (2. lasījums) (dok. Nr. 1121; Nr. 1527) Ārlietu komisija

VI. Likumprojektu izskatīšana

25. 1. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. Nr. 459) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. Nr. 1253; Nr. 1470) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, Juridiskā komisija

26. 2. Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.Nr.444) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.Nr.1372; Nr.1433) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

27. 3. Likumprojekts “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzī-šanu par spēku zaudējušu”. (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.304) (Reģ.Nr.401) (3.lasījums) (dok.Nr.1172;Nr.1559) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

28. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””. (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 278) (Reģ. Nr. 373) (2. lasījums) (dok. Nr. 1133; Nr. 1550) Aizsardzības un iekšlietu komisija

29. 5. Likumprojekts “Lauksaimniecības likums”. (Reģ. Nr. 9) (3. lasījums) (dok. Nr. 1570) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

30. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. (Reģ. Nr. 193) (3. lasījums) (dok. Nr. 1575) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

31. 7. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. Nr. 439) (2. lasījums) (dok. Nr. 1332; Nr. 1549) Aizsardzības un iekšlietu komisija

32. 8. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. Nr. 434) (2. lasījums) (dok. Nr. 1291; Nr. 1551) Aizsardzības un iekšlietu komisija

33. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ.Nr.491)(1.lasījums) (dok.Nr.1499;Nr.1556) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

34. 10. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Reģ. Nr. 474) (1. lasījums) (dok. Nr. 1482; Nr. 1557) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

35. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ. Nr. 492) (1. lasījums) (dok. Nr. 1500; Nr. 1558) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

36. 12. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”. (Reģ. Nr. 428) (1. lasījums) (dok. Nr. 1251) Ministru kabinets

13. Alternatīvais likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”. (Reģ. Nr. 502) (1. lasījums) (dok. Nr. 1560) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

37. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. (Reģ. Nr. 481) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1489; Nr. 1576) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

VII. Patstāvīgais priekšlikums

38. Lēmuma projekts “Par V. Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr. 1554) Pilsonības likuma izpildes komisija

Otrdien, 15. oktobrī

Juridiskā komisija:

— sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” izskatīšanai 2. lasījumam;

— nolēma neatbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”;

— nolēma atbalstīt likumprojektu “Latvijas Republikas Krimināllikums”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— izskatīja un nolēma konceptuāli atbalstīt 1. lasījumam likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un nolēma iesniegt priekšlikumus šī likumprojekta 2. lasījumam;

— strādāja ar likumprojektu “Par Valsts cilvēktiesību biroju”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja virzīšanai uz 3. lasījumu likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”;

— atbalstīja virzīšanai uz 3. lasījumu likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”;

— akceptēja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums””;

— izskatīja priekšlikumus likumprojekta “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” 2. lasījumam un nolēma lūgt Finansu ministriju dot skaidrojumu tās piedāvātajiem priekšlikumiem;

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””;

— atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” izskatīšanai 1. lasījumā;

— atbalstīja likumprojektu “Par Unitroid Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu” izskatīšanai 1. lasījumā;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” izskatīšanu 3. lasījumā;

— atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem”;

— sāka izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Par uzņēmumu gada pārskatiem” izskatīšanai 3. lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— atbalstīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”;

— izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” un atbalstīja tā izskatīšanu Saeimā 2. lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisija:

— sagatavoja un nolēma virzīt likumprojektu “Par prakses ārstiem” 2. lasījumam.

Demogrāfijas apakškomisija:

1) ievēlēja par Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētāju J.Mauliņu;

2) ievēlēja par Demogrāfijas apakškomisijas sekretāri A.Prēdeli.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— akceptēja virzīšanai uz 2. lasījumu likumprojektu “Noteikumi par aizsargjoslām”;

— atbalstīja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””;

— atbalstīja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Likums par krājaizdevu sabiedrībām”;

— akceptēja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””;

— sāka izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu” 3. lasījumam.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— Latvijas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore K.Radziņa informēja par nepieciešamajiem līdzekļiem 1997. gada budžetā Danenšterna nama restaurācijas turpināšanai.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Dž.Maisuradzem;

— Naturalizācijas pārvaldes priekšniece E.Aldermane informēja par Naturalizācijas pārvaldes budžeta projektu 1997. gadam.

Mandātu un iesniegumu komisija:

— turpināja apspriest 26. septembra studentu akciju pie Saeimas nama un Brīvības pieminekļa un deputāta M.Vītola saistību ar šo akciju. Nolēma lūgt Iekšlietu ministriju noskaidrot nekārtību izraisītājus. Komisija nolēma izteikt savu nožēlu un sašutumu par notikušo, kā arī pieņemt M.Vītola nožēlu par notikušo.

Deputāts Valdis Krisbergs preses konferencē:

— informēja par likumprojekta “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” izstrādāšanu un pastāstīja par pašvaldību iespējām veidot sociālās dzīvojamās mājas.

Trešdien, 16. oktobrī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

2. Likumprojekts “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu”.

3. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”.

4. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” licences līgumu”.

2. Viestura Lieģa kandidatūra LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatam Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””.

4. O. Brūvera informācija par bēgļu statusa noteikšanu Latvijas teritorijā.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Piedalīšanās Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē: 1) Par LPS priekš-likumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” 2. lasījumam;

2) Par LPS darbību likumprojekta “Par valsts budžetu 1997. gadam” izskatīšanas periodā Saeim;

3) Par pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas projektu.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu nozie-gumu izmeklēšanas nodaļas informācija.

2. Likumprojekts “Ārstniecības likums”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Par Robežapsardzības spēku pakļautības maiņu.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

4. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””.

5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””.

6. Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums”.

7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdroši-nāšanu bezdarba gadījumā””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

3. Likumprojekts “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistru””.

3. Likumprojekti: 1)“Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””(reģ.Nr.263);

2) “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (reģ. Nr. 128);

3) “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 306; reģ. Nr. 403).

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Tikšanās ar Ministru prezidentu A. Šķēli par Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā MK iesniegto un 9. oktobra komisijas sēdē neatbalstīto likum-projektu noraidīšanas motīviem un pretrunīgo jautājumu noskaidrošana.

12.00 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

14.00 Vienības partijas frakcijas sēde.