Problēmas. Risinājumi

Īpašās palīdzības fondi:

kas?, kam?, ko?

Ruta Sīle, Īpašās palīdzības fondu vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

— Latvijā izveidoti Īpašās palīdzības fondi. Kas tos finansē?

— Tā ir Eiropas Kopiena, Dānijas Karaliste un Itālijas Republika.

— Kā iespējams no šiem fondiem saņemt materiālo palīdzību?

— To meklē dažādas sabiedriskās organizācijas, valsts iestādes, SIA, arī privātpersonas. Projekti tiek iesniegti mums. Mēs novērtējam, vai tie atbilst prasībām. Vēl vajadzīga attiecīgās ministrijas atbalsta vēstule. Projektus izskata tehniskās palīdzības komisija, kurā ir pārstāvji no visām ministrijām. Tad, kad tiek saņemta pozitīva atbilde no jau minēto valstu vēstniecībām, naudu iespējams dabūt. Palīdzība nav paredzēta uzņēmumiem, kas ražo un gūst peļņu. Visu laiku, kopš pastāv šie fondi, par prioritāti atzīta labklājība.

— Kādā ziņā?

— Esam atbalstījuši vientuļos un maznodrošinātos pensionārus, hroniski slimos bērnus, ģimenes, kurās palicis viens apgādnieks, invalīdus. Palīdzējām iekārtot “Cerību māju” Rīgā, Rēzeknes ielā, kur uzturas Latgales priekšpilsētas hroniski slimi pusaudži un jaunieši. Pēdējā laikā mainījies palīdzības sniegšanas “ģeogrāfiskais spektrs”. Agrāk lielāku atbalstu saņēma Rīgas pilsēta un Rīgas rajons. Tagad vairāki projekti tiek īstenoti citos Latvijas reģionos. Tā, piemēram, Rēzeknē izveidots cehs, kur strādā nedzirdīgie un šuj gultas veļu. Līdzekļi bija piešķirti iekārtu un materiālu iegādei. Ražojumi tiek piegādāti bērnu slimnīcām, pārdoti tirdzniecības tīklā. Nauda nav zudusi: uzņēmums ir konkurētspējīgs. Talsos īstenoti divi projekti. Pilsētas 4.bērnudārzam vajadzēja rekonstruēt apkures sistēmu, jo te uzturas arī audzēkņi ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Tāpat Talsos bija nepieciešams palīdzēt veco ļaužu pansionāta iekārtošanā, kur viņi varētu saņemt medicīnisko aprūpi, ēdināšanu. Vēl vajadzētu saremontēt divstāvu ēkas jumtu, bet tagad “draud” māju pārdot izsolē. Kam izvirzīt pretenzijas? Ceram, ka viss nokārtosies un līdzekļi nebūs velti iztērēti. Ventspilī iekārtots veikals, kurā invalīdi un maznodrošinātie pensionāri par pazeminātām cenām var iegādāties pārtiku. Vēl gandarījumu sniedz Jelgavas rajona Svētes pamatskolā uzstādītās attīrīšanas ietaises (izmaksa — 23 000 latu). Tāpat atbalsts sniegts nacionālajam AIDS centram.

— Jūs teicāt, ka Īpašās palīdzības fondos prioritāte piešķirta labklājībai.

— Jā. No Itālijas Republikas piešķirtajiem līdzekļiem tai atvēlēti 58,4 procenti, no Eiropas Kopienas — 61,7 procenti. Bet vēl jau tiek dotēta lauksaimniecība, vides aizsardzība, enerģija, ārlietas, ekonomika un daudz kas cits.

Ruta Sīle rāda dokumentus par to, kādas summas saņemtas un izlietotas. Tās patiesi ir lielas: no Dānijas Karalistes 285 486 lati, no Itālijas Republikas 245 382 lati, no Eiropas Kopienas 472 408 lati.

Izrādās, ka projekti iesniegti, lai varētu dabūt pabalstus no diviem fondiem. Lūk, ieraksti no dokumentiem: Itālijas Republika piešķīrusi “WF 50 000 sociālo darbinieku sagatavošanai augstskolā “Attīstība” darbam pansionātos u.c.”, no Dānijas Karalistes sociālo pētījumu centra izveidošanai sociālās pedagoģijas augstskolā “Attīstība” iedoti 10 000 latu. (Precīzs nosaukums: Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”. — E.G.). Itālijas Republikas finansētajos projektos 1994.—1996.gadam lasām: “WF 3210 — saldēšanas iekārtu iegāde invalīdu biedrības “Cerība” veikalam Ventspilī.” Dānijas Karalistes finansētajos projektos 1994.gadam: “Kokapstrādes tehnikas iegāde Ventspils rajona invalīdu biedrībai “Cerība” — piešķirti 7000 latu.”

1993.gadā no Dānijas Karalistes līdzekļiem finansētas vasaras nometnes bērniem invalīdiem Valkā un Liepājā. Izlietoti 1500 latu. Piebildīšu, ka šādas nometnes ik gadu rīko Latvijas Bērnu fonds. Aizvadītajā vasarā vienai nometnei vien vajadzēja aptuveni 2000 latu. Bet 1995.gadā organizācijas “Glābiet bērnus” uzticības telefons bērniem izmaksājis 7000 latu.

Nauda bijusi vajadzīga arī dažādiem izdevumiem. Dati no Dānijas Karalistes finansētajiem projektiem: “Grāmatu iespiešana potenciālajiem investoriem” — LVR 1 714 911 (1992.gads), “LAA biļetena “Business with Latvia” izdošana” — 23 312 lati (1995.gads). Itālijas Republikas dokumentā lasām: “EC 17 650 — LAA rokasgrāmatas “Guide for Foreign Investors in Latvia” izdošana.” Dānijas Karalistes līdzekļi izlietoti arī grāmatu iespiešanai Braila rakstā (3198 lati) un žurnāla “Skola un Ģimene” pielikuma “Rūpju Bērns” izdošanai (2000 lati). No Itālijas Republikas naudu saņēmis apgāds “Sprīdītis” grāmatu poligrāfijas procesa pilnveidošanai.

Tā varētu “citēt” vēl un vēl. Nesalīdzināsim, kad un cik naudas katrs projekta iesniedzējs saņēmis. Tomēr prātā paliek daudzi ieraksti no finansētajiem projektiem: pabalsts bāreņiem, “kas atstāj valsts aprūpi”, viņu stipendijām, garīgi un fiziski slimiem bērniem–invalīdiem, vides piesārņojuma ietekmes noteikšanai uz bērnu veselību, pūriņu iegādei jaundzimušajiem, bērnu — kardioloģisko pacientu agrīnajai diagnosticēšanai un ārstēšanai Latvijā, pansionātu apgādei ar kartupeļiem, vientuļajiem un maznodrošinātajiem pensionāriem, Latvijas jauno vokālistu studijām Itālijā. Tā varētu “uzskaitīt” šos pabalstus vēl un vēl — saraksts būtu bezgala garš.

— Ar ko tagad kopā strādājat Īpašās palīdzības fondos?

— Mēs esam trīs. Asistente Ieva Belte un grāmatvede Ineta Vecvagare, ar kuru mācāmies maģistratūrā. Ieva studē augstskolā, apgūst angļu valodu.

— Vai Īpašās palīdzības fondi vēl ilgi pastāvēs?

— Domāju, ka ne. Varbūt vēl pāris gadu...

Dr.ped. Elza Gžibovska,

“LV” nozares korespondente