Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 1996, 15. nr.; 1997, 24. nr.; 1998, 2., 18., 22., 24. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 11. nr.; 2001, 3., 8., 12. nr.; 2002, 2., 22. nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 11. nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 7., 12. nr.; 2008, 1., 6., 13. nr.; 2009, 2., 11., 13., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206. nr.; 2011, 68., 80., 85., 169. nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203. nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232. nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257. nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248., 251. nr.; 2016, 2., 91., 241. nr.; 2017, 5., 75., 124. nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt XIII nodaļu.

2. Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:

"XIV nodaļa
Elektroniskās informācijas uzskaite būvlaukumā un tās izmantošana

Šīs nodaļas izpratnē galvenais būvdarbu veicējs ir būvdarbu veicējs, kurš veic būvdarbus savām vajadzībām vai ir noslēdzis līgumu ar būvniecības ierosinātāju par jaunas trešās grupas būves būvniecību vai par būvdarbiem, kuru izmaksas ir 1 miljons euro vai vairāk (turpmāk — būvdarbu līgums), un kurš būvdarbus veic pats vai būvdarbu līgumā noteiktu saistību vai tās daļu nodod izpildei apakšuzņēmējam.

Šīs nodaļas izpratnē apakšuzņēmējs ir galvenā būvdarbu veicēja nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona (izņemot būvprojekta izstrādātāju un autoruzraudzības veicēju), kura veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei vai nodrošina darbaspēku.

Šīs nodaļas izpratnē par būvlaukumā nodarbinātu personu uzskatāms galvenā būvdarbu veicēja vai apakšuzņēmēja darba ņēmējs, kas veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei. Par būvlaukumā nodarbinātu personu uzskatāma arī fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, ja minētās personas veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei, kā arī persona, kas darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei veic darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, un būvuzraugs.

Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma ir elektroniska sistēma, kurā tiek nodrošināta būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektroniska reģistrācija, uzskaite un reģistrēto datu glabāšana, lai nodotu minētos datus iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē.

(1) Būvlaukumā nodarbinātas personas identificēšanai izmantojama individuāli pielāgota ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums, kas nodrošina būvlaukumā nodarbinātas personas identificēšanu un darba laika reģistrēšanu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā.

(2) Elektroniskās identifikācijas risinājumu personas identificēšanai būvlaukumā galvenais būvdarbu veicējs nodrošina arī personai, kas uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā un nav uzskatāma par būvlaukumā nodarbinātu personu.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktā prasība par elektroniskās identifikācijas risinājuma piešķiršanu nav piemērojama attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu, kontrolējošo institūciju vai palīdzības dienestu pārstāvjiem.

(1) Lai apkopotu un uzturētu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā iekļautos datus, kā arī izsniegtu tos šajā pantā minētajām iestādēm to funkciju veikšanai, tiek izveidota vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze.

(2) Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi izmanto:

1) Valsts ieņēmumu dienests — iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanai;

2) Valsts darba inspekcija — darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībai un kontrolei;

3) Būvniecības valsts kontroles birojs — būvspeciālistu pienākumu izpildes kontrolei atbilstoši Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.

(3) Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes dati, kas nesatur fizisko personu identificējošu informāciju, var tikt izmantoti būvniecības politikas veidošanai un būvniecības nozares vispārīgās pārraudzības īstenošanai, kā arī oficiālās statistikas nodrošināšanai.

(4) Ministru kabinets nosaka vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes tehniskās prasības, datu apmaiņas noteikumus un kārtību, kā arī kārtību un apjomu, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētājam.

(1) Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā katrā būvlaukumā tiek reģistrēti un uzkrāti šādi dati:

1) par būvlaukumā nodarbinātu personu:

a) vārds un uzvārds,

b) personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads vai vīzas vai uzturēšanās atļaujas numurs, kas apliecina, ka ārvalstniekam piešķirtas tiesības uz nodarbinātību),

c) amats,

d) darba devēja nosaukums vai vārds un uzvārds (ja darba devējs ir fiziskā persona),

e) darba devējam piešķirtais Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienotais reģistrācijas numurs vai personas kods (ja darba devējs ir fiziskā persona), vai cits identifikācijas numurs (ja darba devējs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona),

f) būvatļaujas numurs vai nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējums (ja būvatļauja nav izsniegta),

g) laiks, kad persona ieradusies būvlaukumā un atstājusi to,

h) faktiskās darba laika uzskaites dati, kas atspoguļoti kā diennakts summārais darba laiks, summāri kalendāra mēneša ietvaros par katru būvlaukumā nodarbināto personu;

2) par personu, kas uzturas būvlaukumā un nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā:

a) vārds un uzvārds,

b) personas kods; ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads,

c) laiks, kad persona ieradusies būvlaukumā un atstājusi to,

d) atrašanās laiks būvlaukumā, kas atspoguļots kā diennakts summārais laiks;

3) par galvenā būvdarbu veicēja noslēgto būvdarbu līgumu ar būvniecības ierosinātāju:

a) būvniecības ierosinātāja nosaukums,

b) būvniecības ierosinātājam piešķirtais Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienotais reģistrācijas numurs vai personas kods (ja būvniecības ierosinātājs ir fiziskā persona), vai cits identifikācijas numurs (ja būvniecības ierosinātājs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona),

c) līguma datums,

d) līguma summa.

(2) Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma attiecībā uz sistēmas informācijas resursiem [programmatūru, datnēm (arī tām, kas satur sistēmā glabājamo, apstrādājamo un sistēmas lietotājiem pieejamo informāciju) un sistēmas dokumentāciju] izmanto programmatūru, ar kuru veic auditācijas pierakstus, reģistrējot datus par notikumiem sistēmā, lai nodrošinātu iespēju novērtēt to ietekmi uz sistēmas drošību.

(1) Galvenais būvdarbu veicējs nodrošina elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto un uzkrāto datu glabāšanu un izsniegšanu kontrolējošām institūcijām līdz brīdim, kad minētie dati ir nodoti iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē. Pēc datu nodošanas iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē tos no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dzēš.

(2) Galvenais būvdarbu veicējs pēc Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas vai Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma nodrošina, lai, veicot pārbaudi būvlaukumā, Valsts ieņēmumu dienestam vai Valsts darba inspekcijai tiktu uzrādīti un izsniegti elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati par visām personām un Būvniecības valsts kontroles birojam — par būvspeciālistiem, kas datu pieprasījuma brīdī atrodas būvlaukumā.

(3) Reizi mēnesī līdz 15. datumam vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē strukturētā veidā nododami elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie un uzkrātie dati (izņemot reģistrētos un uzkrātos datus par personu, kas uzturas būvlaukumā un nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā) par iepriekšējo mēnesi.

(4) Galvenais būvdarbu veicējs elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datus vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē nodod strukturētā veidā informācijas tehnoloģiju sistēmu līmenī, izmantojot vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes tīmekļa pakalpes.

(5) Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētājs nodrošina galvenā būvdarbu veicēja nodoto datu uzkrāšanu, glabāšanu, izsniegšanu un tiešsaistes piekļuvi kontrolējošām institūcijām trīs gadus no būvlaukumā nodarbināto personu darba laika uzskaites datu reģistrēšanas brīža elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā. Pēc minētā termiņa dati no vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes dzēšami.

(1) Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos datus par būvlaukumā nodarbinātajām personām un to nostrādātajām darba stundām izmanto Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanai, Valsts darba inspekcija darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzībai un kontrolei un Būvniecības valsts kontroles birojs būvspeciālistu pienākumu izpildes kontrolei atbilstoši Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.

(2) Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros par 10 procentiem var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros atšķiras no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā, vairāk nekā šā panta otrajā daļā norādītajā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests samazinātā ar nodokļiem un nodevām apliekamā objekta noteikšanai var izmantot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos datus.

Galvenā būvdarbu veicēja pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt elektronisko darba laika uzskaiti katrā būvlaukumā;

2) informēt apakšuzņēmēju, ka tas tiek piesaistīts būvdarbu līguma izpildei, uz kuru attiecas šīs nodaļas regulējums;

3) nodrošināt kontroli pār to, lai norobežota būvlaukuma teritorijā neatrastos persona, kurai nav nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums un par kuru dati nav reģistrēti elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā;

4) nodrošināt, lai būvlaukumā nodarbinātai personai, kas galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, būtu nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums elektroniskai darba laika reģistrēšanai elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā;

5) nodrošināt, lai personai, kas uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā un nav uzskatāma par būvlaukumā nodarbinātu personu, būtu nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums uzturēšanās laika būvlaukumā reģistrēšanai elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā;

6) nodrošināt kontroli pār to, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas, kas būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, reģistrētu savu darba laiku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, izmantojot elektronisko identifikācijas ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumu;

7) ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc būvdarbu uzsākšanas iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par trešās grupas būves būvniecības uzsākšanu vai par tādu būvdarbu uzsākšanu, kuru izmaksas ir 1 miljons euro vai vairāk;

8) iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju (elektronisku datu formā) par noslēgto būvdarbu līgumu ar būvniecības ierosinātāju, norādot šādus datus:

a) būvniecības ierosinātāja nosaukumu,

b) būvniecības ierosinātājam piešķirto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienoto reģistrācijas numuru vai personas kodu (ja būvniecības ierosinātājs ir fiziskā persona), vai citu identifikācijas numuru (ja būvniecības ierosinātājs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona),

c) līguma datumu,

d) līguma summu;

9) katru mēnesi līdz 15. datumam iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju (elektronisku datu formā) par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 euro vai vairāk, norādot šādus datus:

a) apakšuzņēmēja nosaukumu,

b) apakšuzņēmējam piešķirto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienoto reģistrācijas numuru vai personas kodu (ja apakšuzņēmējs ir fiziskā persona), vai citu identifikācijas numuru (ja apakšuzņēmējs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona),

c) līguma datumu,

d) līguma summu.

Apakšuzņēmēja pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt kontroli pār to, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas, kas galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, reģistrētu savu darba laiku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, izmantojot elektronisko identifikācijas ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumu;

2) informēt savu apakšuzņēmēju, ka tas tiek piesaistīts būvdarbu līguma izpildei, uz kuru attiecas šīs nodaļas regulējums;

3) informēt galveno būvdarbu veicēju par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbības traucējumiem, kas kavē tā darba ņēmējiem vai piesaistītajām personām reģistrēt darba laika sākumu vai darba laika beigas;

4) katru mēnesi līdz 15. datumam, autorizējoties vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, iesniegt informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 euro vai vairāk, norādot šādus datus:

a) apakšuzņēmēja nosaukumu,

b) apakšuzņēmējam piešķirto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienoto reģistrācijas numuru vai personas kodu (ja apakšuzņēmējs ir fiziskā persona), vai citu identifikācijas numuru (ja apakšuzņēmējs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona),

c) līguma datumu,

d) līguma summu.

Būvlaukumā nodarbinātai personai ir pienākums, izmantojot elektronisko identifikācijas ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumu, veikt darba laika reģistrāciju elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā — ieejot būvlaukumā, reģistrēt darba laika sākumu un, izejot no būvlaukuma, reģistrēt darba laika beigas."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 192., 193., 194., 195., 196., 197. un 198. punktu šādā redakcijā:

"192. Šā likuma XIV nodaļā noteikto elektronisko darba laika uzskaiti būvlaukumā ievieš ar 2017. gada 1. oktobri.

193. Šajā likumā noteikto prasību par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumā un tās ieviešanai noteikto termiņu piemēro attiecībā uz jaunu trešās grupas būvju būvniecību un būvdarbiem, kuru būvdarbu izmaksas ir 1 miljons euro vai vairāk, ja būvatļaujā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš ir 2018. gada 1. jūnijs vai vēlāk.

194. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. decembrim izdod šā likuma 112. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

195. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. novembrim sagatavo un iesniedz Saeimai grozījumus šajā likumā, kas paredz noteikt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes turētāju un tā pienākumus.

196. Šā likuma 114. panta trešo, ceturto un piekto daļu, 116. panta 7., 8. un 9.punktu un 117. panta 4. punktu piemēro ar 2019. gada 1. janvāri.

197. Šā likuma 115. panta otro un trešo daļu piemēro ar 2019. gada 1. oktobri.

198. Līdz dienai, kad atbilstoši šo pārejas noteikumu 197. punktam sāk piemērot šā likuma 115. panta otro daļu, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā, šādā apmērā:

1) līdz 2018. gada 30. septembrim — par 25 procentiem;

2) no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim — par 15 procentiem."

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 22. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 29. jūnijā