Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 146. nr.; 2014, 21., 84., 140. nr.; 2015, 122., 251. nr.; 2016, 241. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "pasūtītājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "būvniecības ierosinātājs" (attiecīgā locījumā), izņemot 6.¹ panta pirmās daļas 4. punkta "a" apakšpunktu.

2. 1. pantā:

aizstāt 2. punktā vārdus "ierīkotu vai nojauktu būvi" ar vārdiem "nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu";

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) ierīkošana — būvdarbi, kurus veic inženiertīkla montāžai, ievietošanai vai novietošanai pamatnē (zemē vai gultnē) vai būvē;";

izslēgt 7. punktā vārdus "vai tās daļa".

3. 5. panta pirmajā daļā:

aizstāt 4. punkta "a" apakšpunktā vārdus "arhitektūras un būvniecības jomā" ar vārdiem "arhitektūras, būvniecības un elektroenerģētikas jomā";

papildināt 7. punktu pēc vārdiem "nodevas apmēru" ar vārdu "atvieglojumus".

4. Aizstāt 6. panta ceturtajā daļā vārdus "iestādes atbilstoši to nolikumos" ar vārdiem "iestādes atbilstoši to nolikumos vai citas institūcijas atbilstoši likumos".

5. 6.¹ panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) pilda šajā likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā;";

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) nodrošina ekspluatācijas uzraudzību publiskām ēkām un šīs daļas 1.¹ punktā noteiktajām būvēm;";

aizstāt 4. punkta "a" apakšpunktā vārdu "pasūtītājs" ar vārdu "ierosinātājs".

6. Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus pašvaldība neveic attiecībā uz būvniecības procesiem vai to daļām, kas atbilstoši šā likuma 6.¹ pantā noteiktajam ir biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Būvvaldes un biroja, kā arī citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, sadarbības kārtību nosaka vispārīgie būvnoteikumi."

7. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

"9. pants. Būtiskās būvei izvirzāmās prasības

Būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām būtiskām prasībām:

1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;

2) ugunsdrošība;

3) vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums;

4) lietošanas drošība un vides pieejamība;

5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem);

6) energoefektivitāte;

7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana."

8. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Būvnormatīvu tehniskās prasības un atkāpes no tām

(1) Būvnormatīvos noteiktās tehniskās prasības ir kvantitatīvi vai kvalitatīvi izteikti sasniedzami lielumi, kuri nodrošina būves atbilstību būves būtiskajām vai citām prasībām.

(2) Būvnormatīvu tehniskās prasības piemēro jaunas būves būvniecībai, novietošanai, inženiertīklu ierīkošanai, būves pārbūvei, atjaunošanai, konservācijai un restaurācijai. Atjaunojot, pārbūvējot, restaurējot vai konservējot būvi daļēji, būvnormatīvu tehniskās prasības ir piemērojamas attiecībā uz atjaunojamo, pārbūvējamo, restaurējamo un konservējamo daļu.

(3) Jaunas būvniecības gadījumā būvniecības dokumentos atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām (izņemot atkāpes no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām) ir pieļaujamas pēc paredzēto alternatīvo tehnisko risinājumu saskaņošanas vai pamatošanas šā panta septītajā vai devītajā daļā noteiktajā kārtībā, ja ar alternatīvajiem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā likuma 9. panta prasību izpilde. Jaunas būvniecības gadījumā būvniecības dokumentos alternatīvo risinājumu saskaņošanu vai pamatošanu var aizstāt ar atkāpju (izņemot atkāpes no mehāniskās stiprības un stabilitātes, ugunsdrošības un higiēnas, tai skaitā nekaitīguma, prasībām) saskaņošanu vai pamatošanu, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, ja jaunā būvniecība ir paredzēta pilsētas vai ciema vēsturiskās apbūves teritorijā vai vēsturiskajā centrā un atkāpes ir pamatotas ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu vai būvnormatīvu tehniskās prasības tehniski vai funkcionāli nav iespējams ievērot.

(4) Atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas gadījumā būvniecības dokumentos atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām (izņemot atkāpes no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām) ir pieļaujamas pēc paredzēto atkāpju saskaņošanas vai pamatošanas šā panta septītajā vai devītajā daļā noteiktajā kārtībā, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, ciktāl tās nepasliktina būves esošo stāvokli, ja:

1) attiecīgās prasības tehniski vai funkcionāli nav iespējams ievērot vai tās uzliek būvniecības ierosinātājam nesamērīgu vai nepamatotu slogu;

2) būve ar kultūrvēsturisku vērtību attiecīgo prasību ievērošanas dēļ var zaudēt savu kultūrvēsturisko vērtību.

(5) Šā panta ceturtā daļa, ciktāl tas attiecas uz higiēnas, tai skaitā nekaitīguma, prasībām, neattiecas uz ārstniecības iestāžu vai to struktūrvienību atjaunošanu vai pārbūvi, izņemot gadījumus, kad attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot.

(6) Atjaunojot vai restaurējot būvi, ja nolietojušos būves elementus vai konstrukcijas nomaina pret būvizstrādājumiem, kuri nodrošina vismaz līdzvērtīgas ekspluatācijas vai tehniskās un fizikālās īpašības salīdzinājumā ar tām īpašībām, kurām sākotnēji atbilda nomaināmie būves elementi vai konstrukcijas, atkāpes būvniecības dokumentos no būvnormatīvu tehniskajām prasībām, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, ir pieļaujamas. Šīs atkāpes būvniecības dokumentos nav nepieciešams saskaņot ar šā panta septītajā daļā noteiktajām valsts vai pašvaldības institūcijām.

(7) Alternatīvos tehniskos risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos saskaņo:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests — ugunsdrošības jomā;

2) Veselības inspekcija — higiēnas, tai skaitā nekaitīguma, jomā;

3) Valsts vides dienests — vides aizsardzības jomā;

4) būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, — vides pieejamības jomā.

(8) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izvērtējot būvniecības dokumentus, saskaņo atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām, neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, vai lemj par nepieciešamību pēc alternatīvo tehnisko risinājumu nodrošināšanas.

(9) Alternatīvos tehniskos risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām, no būvnormatīvu tehniskajām prasībām akustikas (aizsardzība pret trokšņiem), ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas, lietošanas drošības un energoefektivitātes jomā pamato atbilstošas jomas būvspeciālists.

(10) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos atzinumu par to, vai ierosinātās atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām nepasliktina būves esošo stāvokli, kā arī par to, vai būvnormatīvu tehnisko prasību ievērošana uzliek būvniecības ierosinātājam nesamērīgu vai nepamatotu slogu, sagatavo atbilstošās jomas būvspeciālists. Būvspeciālista sagatavoto atzinumu ietver būvniecības dokumentos vai pievieno tiem. Būvspeciālista sagatavoto atzinumu iesniedz šā panta septītajā daļā noteiktajām valsts vai pašvaldības institūcijām, ja nepieciešams saskaņojums ar tām.

(11) Alternatīvo tehnisko risinājumu un atkāpju saskaņojumu vai pamatojumu ietver būvniecības dokumentos vai pievieno tiem.

(12) Militārajos objektos jaunas būves būvniecības, novietošanas, inženiertīklu ierīkošanas, būves atjaunošanas vai pārbūves gadījumā būvniecības dokumentos atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām (izņemot atkāpes no mehāniskās stiprības un stabilitātes un ugunsdrošības prasībām), neparedzot alternatīvos tehniskos risinājumus, ir pieļaujamas pēc paredzēto atkāpju saskaņošanas vai pamatošanas šā panta septītajā vai devītajā daļā noteiktajā kārtībā. Militāro objektu norobežojošais žogs vai mūris var neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālpānojumam vai detālpānojumam."

9. 14. pantā:

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus "būves veidu" ar vārdiem "būves galveno lietošanas veidu";

aizstāt sestās daļas ievaddaļā vārdus "pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai, publicējot paziņojumu pašvaldības mājaslapā internetā" ar vārdiem "institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai, publicējot paziņojumu attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā";

aizstāt sestās daļas 2. punktā vārdus "būves veidu" ar vārdiem "būves galveno lietošanas veidu";

izslēgt sestās daļas 6. punktu;

papildināt pantu ar 6.³ daļu šādā redakcijā:

"(6³) Par lēmumu, kas pieņemts, izskatot lūgumu atļaut veikt izmaiņas būvprojektā minimālajā sastāvā vai būvprojektā, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai, publicējot paziņojumu attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) būves galveno lietošanas veidu;

3) dienu, kad stājas spēkā būvatļaujas nosacījumu grozījumi, kas izdarīti šā likuma 16. panta 2.³ daļā vai 17. panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā.";

aizstāt septītajā daļā vārdus "saņemto būvatļauju" ar vārdiem "saņemto būvatļauju un izmaiņām būvatļaujas nosacījumos";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Lēmumu, kas pieņemts šā likuma 16. panta 2.³ daļā vai 17. panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā, var apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no šā panta 6.³ daļas 3. punktā minētās dienas. Apstrīdēšanas iesniegumu vai pieteikumu iesniedz par institūcijas 16. panta 2.³ daļā vai 17. panta 2.¹ daļā pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

10. 16. pantā:

izteikt 2.¹, 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Būvprojekta izstrādes gaitā aizliegts izdarīt izmaiņas būves galvenajā lietošanas veidā. Būvprojekta izstrādes gaitā izmaiņas būvprojektā saskaņojamas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, šajā pantā noteiktajos gadījumos.

(2²) Izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ar izmaiņām var paredzēt arī būvprojektā minimālajā sastāvā vai būvprojektā neparedzētus pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvdarbus.

(2³) Persona, kurai izdota būvatļauja, šā panta 2.² daļā minētajā gadījumā iesniedz būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, normatīvajos aktos noteiktos dokumentus. Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) saskaņo izmaiņas, negrozot būvatļaujas nosacījumus;

2) saskaņo izmaiņas un groza būvatļaujas nosacījumus;

3) atsaka saskaņot izmaiņas.";

papildināt pantu ar 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(2⁴) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var atteikt izmaiņu saskaņošanu vai būvatļaujas nosacījumu grozīšanu, ja paredzētās izmaiņas būtiski skar būves arhitektonisko veidolu vai neatbilst normatīvo aktu prasībām, ciktāl šo prasību kontrole ir būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē."

11. 17. pantā:

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Būvdarbu laikā nav pieļaujams izdarīt izmaiņas būves galvenajā lietošanas veidā. Citas izmaiņas ir pieļaujamas, ievērojot šā likuma 16. panta 2.¹, 2.², 2.³ un 2.⁴ daļu.";

izslēgt 2.² daļu.

12. Aizstāt 18. panta astotajā daļā vārdus "skar lietošanas veidu" ar vārdiem "skar galveno lietošanas veidu".

13. Aizstāt 20. panta otrajā daļā vārdu "būvobjekts" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "objekts" (attiecīgā locījumā).

14. Aizstāt 21. panta ceturtajā daļā skaitli un vārdus "9. panta otrajā daļā" ar skaitli un vārdu "9. pantā".

15. Papildināt 24. pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Būvniecības ierosinātājs, izmantojot noteiktu būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu, var pilnvarot būvspeciālistu vest būvniecības administratīvā procesa lietu Administratīvā procesa likuma 39. panta pirmās daļas izpratnē. Pilnvaru būvniecības ierosinātājs paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai lieto elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus.

(6) Ja būvniecības ierosinātājs būvniecības ieceres iesniegumu vai citus būvniecības dokumentus iesniedz būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot noteiktu būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu, būvniecības ierosinātāju identificē, lietojot šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Iesniegumu vai citus būvniecības dokumentus būvniecības ierosinātājs paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai lieto elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16., 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

"15. Līdz šā likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 203. nr.; 2016, 13., 246. nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

16. Šā likuma 24. panta piektā un sestā daļa piemērojama ar dienu, kad būvniecības informācijas sistēma nodrošina atbilstošus elektroniskos pakalpojumus, bet ne vēlāk kā ar 2018. gada 1. jūliju.

17. Šā likuma grozījumi par tā papildināšanu ar 6.¹ panta pirmās daļas 1.¹ punktu un pirmās daļas 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2017. gada 1. oktobrī.

18. Ja būvvalde ir izdevusi būvatļauju līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1.¹ punktā un būvatļaujā izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, šā objekta būvdarbu kontroli, tai skaitā pieņemšanu ekspluatācijā, veic būvvalde. Būvniecības ieceres, kuras iesniegtas būvvaldei un par kurām lēmums nav pieņemts līdz 2017. gada 30. septembrim, nododamas lēmuma pieņemšanai birojam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

19. Birojs pilda šā likuma 12. panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 5.¹, 5.², 6., 7., 9. un 10. punktā noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz tādu elektropārvades līniju būvniecības ieceri, kurai atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredzētajam noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Pildot šīs funkcijas, birojs piemēro likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus, nodrošina likumā noteikto būvniecības ieceres paziņošanas un apspriešanas kārtību, kā arī informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā. Šajā pārejas noteikumu punktā noteikto funkciju īstenošanu birojs var deleģēt vietējai pašvaldībai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Būvniecības ieceres, kuras iesniegtas būvvaldei un par kurām lēmums nav pieņemts līdz 2017. gada 9. jūlijam, nododamas lēmuma pieņemšanai birojam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

Likums stājas spēkā 2017. gada 10. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 22. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 29. jūnijā