Ministru kabineta noteikumi Nr. 384

Rīgā 2017. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 32 31. §)

Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
4. panta 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka notekūdeņu apsaimniekošanas prasības nekustamā īpašuma īpašnieka (dzīvokļu īpašumu mājā – visu dzīvokļu īpašnieku) īpašumā vai nekustamā īpašuma valdītāja valdījumā esošajās notekūdeņu kanalizācijas sistēmās, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai (turpmāk – decentralizētas kanalizācijas sistēmas), un šādu sistēmu reģistrācijas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. atbilstošs komersants – komersants, kas ir specializējies decentralizēto kanalizācijas sistēmu projektēšanā, būvniecībā, tirdzniecībā vai apkopē;

2.2. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs vai cits komersants, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to transportēšanu un novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās (turpmāk – asenizators);

2.3. septiķis – rūpnieciski ražota vai individuāli izgatavota tvertne ar divām vai vairākām kamerām cilvēka radīto notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai ar pārplūdi vidē pēc nostādināšanas.

3. Noteikumi attiecas uz ciemu un pilsētu teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto:

3.1. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī;

3.2. septiķus;

3.3. notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi (turpmāk – notekūdeņi un nosēdumi).

II. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības

4. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vai valdītājs (turpmāk – decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks):

4.1. atbild par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju atbilstoši vides aizsardzības un šo noteikumu prasībām;

4.2. par saviem līdzekļiem nodrošina attiecīgās sistēmas apkopi un remontu;

4.3. nodrošina, ka šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajai notekūdeņu attīrīšanas iekārtai:

4.3.1. ir normatīvajos aktos noteiktie atbilstību apliecinošie dokumenti;

4.3.2. ekspluatācija notiek atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai, iekārtā esošās dūņas ir aktīvas un nav tādu apstākļu, kas pasliktinātu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un izplūstošo notekūdeņu sastāvu;

4.3.3. reizi gadā (ja ražotāja, būvnieka vai atbilstoša komersanta izsniegtajā tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi) tiek veikta tehniskā apkope un apkopi veic atbilstošs komersants, kas specializējies šādu darbu izpildē. Ja iekārtas ekspluatācijas laikā konstatēts avārijas stāvoklis, pēc avārijas seku novēršanas tiek veikta iekārtas ārpuskārtas apkope;

4.4. nodrošina, ka notekūdeņi no šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētā septiķa vidē tiek novadīti tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu – filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts-grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un akām, niedru laukiem;

4.5. nodrošina, ka šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētā notekūdeņu krājtvertne ir hermētiska un tiek iztukšota tik regulāri, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē.

5. Lai attiecīgā decentralizētā kanalizācijas sistēma neradītu draudus cilvēku veselībai un videi, šo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktā minēto decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieki par saviem līdzekļiem nodrošina tajās savākto notekūdeņu un nosēdumu regulāru nodošanu asenizatoram. Notekūdeņu un nosēdumu nodošanas regularitāti izvēlas, ņemot vērā ūdens patēriņu konkrētajā nekustamajā īpašumā, decentralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtas tilpumu, kā arī vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību (turpmāk – pašvaldības saistošie noteikumi) noteikto minimālo izvešanas biežumu.

6. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka:

6.1 ciemus, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas šajos noteikumos noteiktās prasības;

6.2. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no šo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, ņemot vērā būvju veidu, ūdens patēriņu konkrētajā īpašumā un decentralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtu tilpumu;

6.3. šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minēto decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību;

6.4. prasību minimumu asenizatoram.

7. Notekūdeņus un nosēdumus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām pašvaldības administratīvajā teritorijā var savākt un izvest asenizators, kas šā pakalpojuma sniegšanai ir reģistrējies vietējās pašvaldības domē, atbilst pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam prasību minimumam un ir noslēdzis ar centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku, valdītāju vai turētāju līgumu par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu. Minēto līgumu neslēdz, ja konkrētais asenizators vienlaikus ir arī centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieks, valdītājs vai turētājs.

8. Vietējā pašvaldība pašvaldības ēkā izvieto un pašvaldības informatīvajos izdevumos publicē informāciju par asenizatoriem, norādot vismaz:

8.1. asenizatora nosaukumu;

8.2. asenizatora kontaktinformāciju;

8.3. centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieka, valdītāja vai turētāja nosaukumu, ar kuru asenizatoram ir noslēgts līgums par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu, ja vien konkrētais asenizators vienlaikus nav arī centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieks, valdītājs vai turētājs.

9. Saņemot decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks ievēro šo noteikumu 6. punktā minēto pašvaldības saistošo noteikumu prasības, kā arī:

9.1. vismaz divus gadus glabā pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošo dokumentu, kurā uzrādīta pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, pakalpojumu sniegšanas datums un asenizatora rekvizīti;

9.2. nodrošina, ka asenizatoram nodotie notekūdeņi atbilst normatīvajiem aktiem par kanalizācijas būvēm, kā arī vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem par centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju, lietošanu un aizsardzību;

9.3. ar asenizatoru iepriekš saskaņo decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas laiku un šai laikā nodrošina asenizatora specializētā transportlīdzekļa brīvu piekļūšanu decentralizētajai kanalizācijas sistēmai.

10. Asenizators:

10.1. slēdz līgumu ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku, valdītāju vai turētāju par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu, ja vien konkrētais asenizators vienlaikus nav arī centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieks, valdītājs vai turētājs;

10.2. savāktos notekūdeņus un nosēdumus nodod tikai tādās vietās, kas paredzētas saskaņā ar šo noteikumu 10.1. apakšpunktu noslēgtajā līgumā;

10.3. šo noteikumu 11. punktā minētā reģistra uzturētājam līdz kārtējā gada 1. martam sniedz informāciju par notekūdeņu un nosēdumu apjomu, kas iepriekšējā gadā no asenizatora apkalpotajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savākts, transportēts un novadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās.

III. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtība

11. Vietējā pašvaldība organizē decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi un uzturēšanu par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām (turpmāk – reģistrs) vai slēdz līgumu ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju par reģistra izveidi un uzturēšanu.

12. Reģistru veido elektroniskā formā un tajā norāda vismaz:

12.1. decentralizētās kanalizācijas sistēmas atrašanās vietas adresi;

12.2. decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieku;

12.3. decentralizētās kanalizācijas sistēmas veidu atbilstoši šo noteikumu 3. punktam.

13. Reģistra uzturētājs reizi gadā apkopo un pēc pieprasījuma sniedz vietējai pašvaldībai asenizatoru iesniegto informāciju par notekūdeņu un nosēdumu apjomu, kas iepriekšējā gadā no asenizatora apkalpotajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām izvests uz centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām.

14. Reģistra uzturētājs publicē savā un, ja reģistra uzturētājs nav vietējā pašvaldība, arī vietējās pašvaldības tīmekļvietnē vai citā pašvaldības informatīvajā izdevumā informāciju par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi, norādot:

14.1. pilsētas un ciemus, kuru teritorijās atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas ir jāreģistrē;

14.2. datumu, līdz kuram decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam ir jāreģistrē decentralizētā kanalizācijas sistēma pie decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistra uzturētāja;

14.3. šo noteikumu 3. punktam atbilstošus decentralizēto kanalizācijas sistēmu veidus;

14.4. reģistrācijas iesnieguma formu;

14.5. adresi un (vai) elektroniskā pasta adresi iesnieguma iesniegšanai.

15. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks reģistra uzturētājam iesniedz:

15.1. iesniegumu par decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka decentralizēto kanalizācijas sistēmu. Iesniegumu sagatavo atbilstoši reģistra uzturētāja tīmekļvietnē vai reģistra uzturētāja juridiskajā vai faktiskajā adresē pieejamajai iesnieguma formai un līdz reģistra uzturētāja noteiktajam datumam vai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad īpašuma tiesības ir koroborētas zemesgrāmatā, iesniedz personīgi, nosūta pa pastu vai elektroniski, ja tas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;

15.2. nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc notikušajām izmaiņām – paziņojumu par izmaiņām iesniegumā norādītajā informācijā;

15.3. mēneša laikā pēc kārtējās vai ārpuskārtas apkopes – darījumu apliecinoša dokumenta kopiju par šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tehnisko apkopi.

16. Reģistra uzturētājs mēneša laikā pēc decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka iesnieguma saņemšanas nosūta tam pa pastu vai elektroniski paziņojumu par reģistrāciju, norādot reģistrācijas numuru un datumu, kurā decentralizētā kanalizācijas sistēma ir iekļauta reģistrā.

IV. Noslēguma jautājumi

17. Pašvaldība vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ievērojot šo noteikumu 12. punkta nosacījumus, līdz 2019. gada 1. janvārim uzsāk un līdz 2021. gada 31. decembrim pabeidz reģistra izveidi.

18. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām.

19. Šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieki, kuru rīcībā nav iekārtas ražotāja tehniskās dokumentācijas, nodrošina, ka līdz 2020. gada 1. janvārim atbilstošs komersants apseko decentralizēto kanalizācijas sistēmu un izsniedz decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās ekspluatācijai. Ja iekārtas tehniskais stāvoklis neatbilst šo noteikumu un normatīvo aktu prasībām par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja nepieciešams, veic sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai līdz šo noteikumu 18. punktā minētajam termiņam nodrošinātu tās atbilstību minētajiem normatīvajiem aktiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs