Starp cilvēku un Dievu

Latvijas Vēstures muzeja seno kokskulptūru kolekcijai, ar kuru apmeklētāji 1991.gadā daļēji varēja iepazīties Rīgas pils Svina torņa augšējā stāva zāle, tagad ierādītas krietni plašākas telpas tiko atjaunotajās zālēs. Oktobra sākumā te atklāja sakrālās mākslas izstādi, ko var uzskatīt par muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Kolekcija dod priekšstatu par Latvijas kokgriezuma mākslu no XIV gadsimta ar seniem gotikas paraugiem līdz XVII – XVIII gadsimtam ar baroka mākslas uzplaukumu un XIX – XX gadsimtam ar vēsturisko stilu sajaukšanos un tautas mākslas tradīciju apliecinājumu Latgales koktēlniecībā.

Kā atzīmē mākslas zinātniece Rūta Muižniece, seno kokskulptūru kolekcija sāka veidoties jau pagājušajā gadsimtā. 1834.gadā dibinātā Vēstures un senatnes pētītāju biedrība Rīgas muzejam nodeva skulptūras no dažādām toreizējo Baltijas guberņu baznīcām. Plašāk un mērķtiecīgāk seno kokskulptūru vākšana izvērsās ar 1923.gadu, kad Latvijā nodibināja pieminekļu valdi. Tā Valsts vēsturiskajam — tagadējam Latvijas Vēstures muzejam — nodeva veselu kokskulptūru grupu. 1936.gadā kolekcijai pievienoja skulptūras no Doma (bijušā Rīgas) muzeja.

No gotikas laikposma Latvijā skulptūru saglabājies visai maz, tāpēc muzejā esošie 14 gotikas paraugi uzskatāmi par pietiekami lielu un ļoti vērtīgu kolekcijas daļu. Visvecākās skulptūras šai kolekcijā ir divas sēdošas dievmātes ar bērnu un sēdoša bīskapa figūra no Roņu salas. Tās datētas ar 1320.gadu, kad Roņu sala ietilpa Kurzemes bīskapijā.

Visvairāk ir baroka stila skulptūru. Izstādītas gan baznīcu interjera detaļas, gan atsevišķas skulptūras, gan ģerboņepitāfijas un rotājumu fragmenti.

Te jūt senatnes elpu un cilvēku gara rosmi un skaistumu.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Eņģeļi — 17. gs. beigas (Umurga)

Eņģelis — ap 1680 gadu (Rīga — Sv. Jēkaba baznīca)

Apustulis — ap 1710. gadu (Rucava). Autors — Ekarts Freilihs (Klaipēda)

Balsta figūras. Autors - Jirgens Boks - ap 1770. gadu (Jāņa kristītāja baznīca Tartu)

Tikuma alegorijas — 18. gs otra puse (Piltene)

Kristus, Eņģelis, Mozus un Marija Madaļa — 17. gs. otrā puse (Ķerkliņi)

Arons un Eņģelis — 17. gs. otrā puse (Ķerkliņi)

Sv. Olafs. (Roņu sala). Apustulis, Sv. Juris, Apustulis, Apustulis (Rīga) — 15. gs.

Altāra vērtne ar Kalnamuižas pārvaldnieka portretu — 1614. gads

Tikuma alegorijas. Spes (Cerība) un Fides (Ticība) — 1776. gads (Dundaga)

Ģerbonis no Ernsta Ēvalda fon Heikinga epitāfijas — 1724. gads (Piltene)

Augšā kreisajā stūrī — Lovīzas Ģertrūdes Brokhofas epitāfija — 1706. gads (Kalnamuiža). Centrā — Pastarā tiesa — 17. gs. beigas (Renda)

Pastarā tiesa (fragments) — 17. gs pēdējais ceturksnis (Renda)

Pieta — 15. gs. pirmā puse

Krucifiksi — 18. un 19. gs. (Cūkusala, Bērzgale, Aizkalne, Krāslava)

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”