Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20. nr.; 2006, 4. nr.; 2007, 3., 13. nr.; 2008, 1., 15. nr.; 2009, 9., 14., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178. nr.; 2011, 117. nr.; 2012, 92., 189. nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252. nr.; 2014, 113., 214. nr.; 2015, 11., 29., 140., 235. nr.; 2016, 48., 241. nr.; 2017, 75. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 16. panta otro daļu pēc vārdiem "cietušā pārstāvim" ar vārdiem "kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam".

2. Izteikt 111.¹ pantu šādā redakcijā: 

"111.¹ pants. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības un pienākumi

(1) Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību pirmstiesas kriminālprocesā ir šādas tiesības:

1) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2) iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu;

3) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

(2) Papildus tiesībām, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, pirmās instances tiesā ir šādas tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par mantas izcelsmi;

5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma attiecībā uz mantas izcelsmi tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

6) iesniegt pieteikumus attiecībā uz mantu;

7) uzstāties tiesas debatēs attiecībā uz mantu;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;

9) likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesas nolēmumu attiecībā uz mantu.

(3) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā, kas skar tiesības rīkoties ar mantu kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, nosūta viņam saņemto apelācijas sūdzību vai protesta kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību vai protesta izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, apelācijas instances tiesā ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai atsaukt to.

(4) Ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā, kas skar tiesības rīkoties ar mantu kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, apelācijas instances tiesa nosūta viņam saņemto kasācijas sūdzību vai protesta kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību vai protesta izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, kasācijas instances tiesā ir tādas pašas tiesības kā apelācijas instances tiesā, kā arī tiesības iesniegt rakstveida iebildumus vai viedokli par citu personu sūdzībām, ciktāl tas attiecas uz viņa mantu.

(5) Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektroniskā pasta adresi, kā arī informēt par tās maiņu. Ar šo paziņojumu kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus."

3. Papildināt 124. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: 

"(6) Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme."

4. Papildināt 126. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā: 

"(3¹) Ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai." 

5. Izslēgt 134. panta pirmajā daļā vārdus "rīks vai".

6. Izteikt 195. panta 7. punktu šādā redakcijā: 

"7) papīra formas finanšu instrumentu, bankas akreditīvu, vekseļu un papīra formas vārda akciju īstumu;".

7.  240. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: 

"240. pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu, kā arī citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām

(1) Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu, prokurora priekšrakstā vai tiesas nolēmumā norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu un citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām, proti:

1) lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, — realizē vai, ja tiem nav vērtības, — iznīcina;

2) konfiscētos noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmetus nodod Valsts ieņēmumu dienestam, bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina;

3) konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

4) konfiscētos dzīvniekus un konfiscētos transportlīdzekļus nodod Valsts ieņēmumu dienestam;

5) konfiscēto mantu, kas sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav atstājama personas īpašumā, nodod Valsts ieņēmumu dienestam, bet, ja tai nav vērtības, — iznīcina;

6) konfiscētās lietas, kuru izcelsme vai piederība konkrētajā krimināllietā nav noskaidrota, nodod Valsts ieņēmumu dienestam.";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atlīdzināmā lietiskā pierādījuma vērtību nosaka tādā pašā kārtībā, kādā nosaka vērtību arestam pakļautajai mantai.";

izslēgt septīto daļu. 

8. Papildināt 321.¹ panta trešo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) tiek taisīts saīsinātais spriedums."

9. Izslēgt 355. pantu.

10. 356. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: 

"(1¹) Ja manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, tai uzliktais arests, apgrūtinājumi, aizliegumi un ķīlas tiesības, tai skaitā visi uz publiskajā reģistrā reģistrējamu mantu ierakstītie apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes, ir dzēšamas."; 

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc kriminālprocesa izbeigšanas uz personu nereabilitējoša pamata mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pirmstiesas kriminālprocesa laikā vai pēc kriminālprocesa izbeigšanas uz personu nereabilitējoša pamata šā panta otrās daļas 2. punktā minētajā gadījumā mantu, uz kuru tiesības reģistrētas publiskajā reģistrā un ieraksts šajā reģistrā ir grozīts pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, par noziedzīgi iegūtu var atzīt tikai ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja procesa virzītājs ir izteicis pieņēmumu, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, personai tiesības pierādīt mantas likumīgo izcelsmi rodas no brīža, kad tās tiesības rīkoties ar mantu tiek ierobežotas ar procesuālajām darbībām."

11.  357. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:  

"(1) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja vai tiesas lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama. Rīcība ar mantu, kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav izņēmis, notiek tādā pašā kārtībā kā ar mantu, kurai kriminālprocesā atcelts arests."; 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā: 

"(3) Manta, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantotie valsts līdzekļi, atdodama likumīgajam valdītājam vai piedzenama tā labā. Ja šāda manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams atdot, piedziņai var pakļaut citu mantu atdodamās mantas vērtībā.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: 

"(4) Ja noziedzīgi iegūtu mantu — nekustamo īpašumu — atdod pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, dzīvojamās telpas īres vai nomas līgumi, kas noslēgti pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, nav spēkā."

12. Izteikt 358. pantu šādā redakcijā: 

"358. pants. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija valsts labā

(1) Noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas nolēmumu konfiscē valsts labā, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā noziedzīgi iegūtu mantu var konfiscēt valsts labā arī ar prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, izņemot gadījumu, kad par noziedzīgi iegūtu ir atzīta manta, uz kuru tiesības reģistrējamas publiskajā reģistrā." 

13. Papildināt likumu ar 358.¹ pantu šādā redakcijā: 

"358.¹ pants. Noziedzīgi iegūtas mantas aizstāšana pēc personas lūguma

(1) Ja personai piemērota noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija valsts labā, prokurors vai tiesnesis Krimināllikumā noteiktajā gadījumā var aizstāt konfiscēto mantu ar finanšu līdzekļiem šīs mantas vērtībā, ja persona, kurai piemērota konfiskācija, triju darba dienu laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās iesniegusi pamatotu lūgumu par mantas aizstāšanu un ja persona ir atlīdzinājusi cietušajam nodarīto kaitējumu. Jautājumu par mantas aizstāšanu izlemj rakstveida procesā, lēmumā nosakot 30 dienu termiņu finanšu līdzekļu labprātīgai samaksai.

(2) Lūgumu persona iesniedz tajā prokuratūrā, kurā pieņemts lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, vai pirmās instances tiesā.

(3) Sūdzību par lēmumu noraidīt lūgumu par mantas aizstāšanu izskata amatā augstāks prokurors vai augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(4) Noziedzīgi iegūtai mantai uzlikto arestu prokurors vai tiesnesis, kas pieņēmis lēmumu par mantas aizstāšanu, atceļ, kad persona samaksājusi finanšu līdzekļus aizstātās mantas vērtībā. Aizstātās mantas vērtību nosaka pēc vērtības, kāda tai bija aresta uzlikšanas brīdī.

(5) Ja finanšu līdzekļi 30 dienu laikā pēc lēmuma par mantas aizstāšanu spēkā stāšanās netiek pilnībā samaksāti, lēmums par mantas konfiskācijas aizstāšanu zaudē spēku. Nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju valsts labā nosūta izpildei šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā finanšu līdzekļi ir samaksāti daļēji, tiesnesis vai prokurors pēc tam, kad saņemts paziņojums par noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas izpildi, rakstveida procesā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par samaksāto finanšu līdzekļu atmaksu personai, kurai piemērota noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācija, ja noziedzīgi iegūtā manta konfiscēta;

2) par samaksāto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā, ja noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācija nav bijusi iespējama."

14. Izteikt 359. pantu šādā redakcijā: 

"359. pants. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošana

(1) Pēc tam kad stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos līdzekļus vispirms izmanto pieprasītās kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai un samaksai. Rīcība ar iegūtajiem līdzekļiem notiek Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc tam kad saņemts tiesu izpildītāja paziņojums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, tai skaitā par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu cietušajam un nekustamā īpašuma nodokļa parāda samaksu pašvaldībai, tiesnesis rakstveida procesā pieņem lēmumu par to līdzekļu piedziņu valsts labā no notiesātās personas, kuri izmantoti cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijai un nekustamā īpašuma nodokļa parāda segšanai. Lēmums nav pārsūdzams. Tiesa lēmumu ar pavadrakstu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam šajā likumā noteiktajā kārtībā. Zvērināts tiesu izpildītājs piedziņu veic Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

15. Papildināt 360. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu konfiscē (trešajai personai), konfiskācija pati par sevi nevar būt par pamatu prasīt to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai uzskatīt, ka minētās saistības tiek pārkāptas."

16.  361. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:  

"(1) Lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas, līdzekļu, ko persona guvusi, realizējot šādu mantu, noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūto augļu vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, kriminālprocesā uzliek arestu mantai. Arestu mantai var uzlikt, lai nodrošinātu iespējamo mantas īpašās konfiskācijas aizstāšanu Krimināllikumā noteiktajos gadījumos, kā arī lai nodrošinātu tādas mantas piedziņu, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantoti valsts līdzekļi.";

izslēgt 1.¹ daļu;

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Ja attiecībā uz mantu, kurai tiek uzlikts arests, ir reģistrēta hipotēka vai komercķīla, procesa virzītājs par pieņemto lēmumu informē hipotekāro kreditoru vai komercķīlas ņēmēju. Saņemot informāciju par aresta uzlikšanu mantai, hipotekārajam kreditoram vai komercķīlas ņēmējam ir tiesības iesniegt dokumentus par mantas izcelsmi.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: 

"(9) Lēmuma kopiju nosūta vai izsniedz personai, kuras mantai tiek uzlikts arests."

17. Papildināt likumu ar 361.¹ pantu šādā redakcijā:  

"361.¹ pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai nosūtīšana izpildei

(1) Aresta izpildi var uzdot veikt, nosūtot lēmuma izrakstu:

1) Valsts policijai;

2) publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, — lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām;

3) kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, — lai tā visus naudas līdzekļus, kas attiecīgajai personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitītu procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests), kā arī ievērotu aizliegumu šīs kapitāla daļas (akcijas) vai pajas atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām;

4) kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurā glabājas arestētie naudas noguldījumi, finanšu instrumenti un kapitāla daļas (akcijas), — lai ar tiem tiktu pārtrauktas izdevumu operācijas.

(2) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai to lietot, kā arī par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesībām. Ja nepieciešams, ķermenisku lietu izņem un nodod glabāšanā.

(3) Uzliekot arestu kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, procesa virzītājs var uzlikt personai pienākumu paziņot, ja tai no šīm kapitāla daļām (akcijām) vai pajām pienākas kādi maksājumi vai naudas līdzekļi, tai skaitā no trešajām personām.

(4) Procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var uzlikt pienākumu kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, visus naudas līdzekļus, kas personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitīt procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests).

(5) Procesa virzītājs, uzliekot arestu personālsabiedrības biedra naudas līdzekļiem, var uzlikt pienākumu personālsabiedrībai visus maksājumus, kas personai pienākas no personālsabiedrības, ieskaitīt procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests)."

18.  362. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: 

"(1) Par aresta uzlikšanu mantai raksta protokolu. Protokols par aresta uzlikšanu mantai nav jāraksta, ja lēmumu par mantas arestu, nosūtot lēmuma izrakstu, uzdots izpildīt saskaņā ar šā likuma 361.¹ panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktu un nav nepieciešams aprakstīt mantas individuālās pazīmes.";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā: 

"(3¹) Uzliekot arestu mantai, par arestētiem ir uzskatāmi arī visi civilie augļi, kas personai rodas vai pienākas no arestētās mantas."

19. Izteikt 364. pantu šādā redakcijā:

"364. pants. Arestam pakļautās mantas vērtības noteikšana

(1) Mantu, kurai tiek uzlikts arests, novērtē pēc apvidū esošajām cenām, ņemot vērā nolietojuma pakāpi. Nekustamo īpašumu, kuram tiek uzlikts arests, novērtē pēc tirgus vērtības. Ja nepieciešams, mantas vērtības noteikšanai pieaicina speciālistu.

(2) Mantas vērtību nosaka aresta uzlikšanas brīdī. Ja tas nav iespējams, mantas vērtību pirmstiesas procesā nosaka ne vēlāk kā līdz pirmstiesas procesa pabeigšanai, bet iztiesāšanā — līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu.

(3) Naudu, finanšu instrumentus, akcijas un pamatkapitāla daļas uzskaita pēc to nominālās vērtības.

(4) Ja arests jāuzliek tikai daļai mantas par noteiktu summu, mantas īpašniekam vai lietotājam ir tiesības norādīt to mantu, kura, pēc viņa ieskata, būtu pakļaujama arestam."

20. 364.¹ pantā:

papildināt otro daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja procesa virzītājs ir tiesnesis vai tiesa, pieteikumu izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja procesa virzītājs no institūcijas ir saņēmis informāciju par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, viņš paziņo institūcijai summu, kāda saglabājama mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā.";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pēc arestētās mantas realizācijas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām gadījumā, kad noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu vai stājies spēkā likums par konkrētā īpašuma atsavināšanu, bet pirms atlīdzības izmaksāšanas attiecīgi zvērināts tiesu izpildītājs vai institūcija par to paziņo procesa virzītājam, lūdzot atcelt arestu realizētajai mantai, un procesa virzītāja norādīto summu ieskaita viņa norādītajā deponēto līdzekļu kontā."

21. Izteikt 365. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: 

"(3) Ja tiek uzlikts arests lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai, papīra formas finanšu instrumentiem, vekseļiem, papīra formas vārda akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem, to glabāšanas vietu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Naudas noguldījumi, finanšu instrumenti un kapitāla daļas (akcijas), kas glabājas kredītiestādēs vai ieguldījumu brokeru sabiedrībās, netiek izņemtas, bet pēc lēmuma saņemšanas par aresta uzlikšanu mantai ar tām tiek pārtrauktas izdevumu operācijas."

22.  366. pantā:

izslēgt pirmās daļas 2. punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:  

"(3) Par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo personai, hipotekārajam kreditoram, komercķīlas ņēmējam, publiskajam reģistram, kapitālsabiedrībai, kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nodrošināja mantas aresta izpildi."

23. Papildināt 389. panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: 

"Kriminālprocesā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas pēc sava rakstura vērsts uz materiāla vai citāda rakstura labuma gūšanu vai kas saistīts ar terorismu, vai kas izdarīts organizētā grupā, izmeklēšanas tiesnesis termiņu tiesību ierobežojumiem attiecībā uz, iespējams, noziedzīgi iegūto mantu, līdzekļiem, ko persona guvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtajiem augļiem var pagarināt vēl par trim mēnešiem."

24. 392.¹ pantā:

izteikt ceturtās daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) aresta atcelšanu mantai, izņemot gadījumu, kad process par noziedzīgi iegūtu mantu tiek nodots izlemšanai tiesai;

4) lēmumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas un noziedzīgi iegūtās mantas konfiskāciju;";

papildināt ceturto daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu, noziedzīgi iegūto mantu, kā arī citiem izņemtajiem priekšmetiem, dokumentiem un vērtībām;";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja kriminālprocess tiek izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata un krimināllietā nepieciešams izlemt par rīcību ar mantu, uz kuru tiesības reģistrētas publiskajā reģistrā un ieraksts šajā reģistrā ir grozīts pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un par kuru ir pietiekami pierādījumi, ka manta ir noziedzīgi iegūta, procesa virzītājs lemj par materiālu nosūtīšanu tiesai izlemšanai šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā.

(10) Ja iepriekš ir pieņemts lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā un tas bija nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, procesa virzītājs par kriminālprocesa izbeigšanu paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, uzdodot konfiscētos vai konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtos līdzekļus, kas deponēti zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, ieskaitīt valsts budžetā."

25. Papildināt 413. panta ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: 

"Par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai procesa virzītājs informē kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku, kura mantai uzlikts arests."

26. Aizstāt 449. panta trešās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus "un cietušais vai viņa pārstāvis" ar vārdiem "cietušais vai viņa pārstāvis un kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests".

27. Papildināt 455. panta pirmo daļu pēc vārdiem "un viņa pārstāvim" ar vārdiem "kā arī kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests".

28. Papildināt 458. panta ceturto daļu pēc vārda "cietušā" ar vārdiem "kā arī kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests".

29.  470. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: 

"470. pants. Liecinieka, eksperta vai kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka neierašanās sekas"; 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests, neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis lietas iztiesāšanai, ja ir ievērota šīs personas uzaicināšanas kārtība."

30.  484. pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda "ekspertu" ar vārdiem "kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests";

aizstāt astotās daļas trešajā teikumā vārdus "un cietušais" ar vārdiem "cietušais un kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests".

31. Papildināt 491. panta 7. punktu pēc vārda "pārstāvja" ar vārdiem "vai kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests".

32. Papildināt 496. panta pirmo daļu pēc vārda "aizstāvis" ar vārdiem "un kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests".

33.  499. pantā:

papildināt otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pārstāvja" ar vārdiem "un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: 

"(2¹) Ja kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, nepiekrīt pieņēmumam par mantas noziedzīgo izcelsmi un tas neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par rīcību ar mantu.";

papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārda "kompensāciju" ar vārdiem "rīcību ar mantu".

34. Papildināt 500. panta otro daļu pēc vārda "noklausās" ar vārdiem "kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku, kura mantai uzlikts arests".

35.  502. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: 

"Kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, ar tiesas atļauju ir tiesības uzdot jautājumus personām, kuras tiesā sniedz liecību, attiecībā uz mantu.";

papildināt trešo daļu pēc vārda "personām" ar vārdiem "un kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam". 

36. 505. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "pārstāvis" ar vārdiem "kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests";

papildināt otro daļu pēc vārda "pārstāvji" ar vārdiem "kriminālprocesā aizskartie mantas īpašnieki, kuru mantai uzlikts arests".

37.  506. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: 

"(2¹) Kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, tiesu debatēs var izteikties par mantas izcelsmi.";

papildināt piekto daļu ar vārdiem "un mantas izcelsmi".

38. 514. pantā:

izteikt pirmās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

"11) par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju;";

papildināt pirmo daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11¹) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, citiem procesa laikā izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām un mantu, kurai uzlikts arests."

39. Izteikt 528. panta pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā: 

"9) kaitējuma kompensāciju, tai skaitā valsts izmaksātās kompensācijas apmēru, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei — 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas —, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu;". 

40. Izteikt 529. panta 1. punktu šādā redakcijā: 

"1) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju, kā arī rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu, citiem procesa laikā izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;".

41. 530. pantā:

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pārstāvis" ar vārdiem "kā arī kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests";

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pārstāvim" ar vārdiem "kā arī kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests".

42. Papildināt 559. panta ceturto daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) apelācijas sūdzībā ir izteikts lūgums tikai par noziedzīgi iegūtās mantas konfiskāciju vai piedziņu."

43. Papildināt 561. panta trešo daļu pēc vārda "pārstāvis" ar vārdiem "kā arī kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests".

44. Papildināt 563. panta 1.¹ daļas 4. punktu pēc vārda "kompensāciju" ar vārdiem "par noziedzīgi iegūtās mantas konfiskāciju vai piedziņu".

45. Papildināt 568. panta trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pārstāvim" ar vārdiem "kā arī kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests".

46.  571. pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "kā arī kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests";

papildināt otro daļu pēc vārda "cietušais" ar vārdiem "un kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests".

47. Aizstāt 586. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "kā arī cietušā vai viņa pārstāvja" ar vārdiem "cietušā vai viņa pārstāvja, kā arī kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests".

48. Izteikt 626. pantu šādā redakcijā:  

"626. pants. Iemesls uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu

(1) Izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu;

2) objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus.

(2) Izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir tiesības, izbeidzot kriminālprocesu uz personu nereabilitējoša pamata, izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīgi iegūta.

(3) Prokuroram ir tiesības, izbeidzot kriminālprocesu uz personu nereabilitējoša pamata, izdalīt no krimināllietas materiālus par tādas mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu, uz kuru tiesības reģistrētas publiskajā reģistrā un šīs tiesības noziedzīgā nodarījuma rezultātā reģistrā ir grozītas, un uzsākt procesu."

49. 627. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "krimināllietu" ar vārdu "materiālus";

papildināt otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) cietušo, ja tāds ir."

50.  630. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā: 

"1) vai manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu;"; 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesa pieņem lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu tādā kriminālprocesā, kas izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, tā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam izlemj arī par mantas aresta atcelšanu."

51. Izteikt 60. nodaļu šādā redakcijā: 

"60. nodaļa. Spriedumu, lēmumu un prokurora priekšrakstu
spēkā stāšanās, nodošana izpildei un izpildes kārtība 

(1) Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas vai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts. Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

(2) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegts, spriedums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa ir izskatījusi lietu, ja tā spriedumu nav atcēlusi vai ir atteikusies pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie un ja spriedums pārsūdzēts kaut vai attiecībā uz vienu no viņiem, spriedums nestājas spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem.

(4) Notiesājošā spriedumā ietvertais tiesas lēmums par drošības līdzekli un par kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

(5) Ja pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesas spriedumu ir pārsūdzējis kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks daļā par mantu vai ir iesniegts prokurora protests daļā par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu, tad pārējā daļā spriedums stājas spēkā.

(1) Pirmās instances tiesas lēmums stājas spēkā un tiek izpildīts, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un lēmums nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts.

(3) Tiesas lēmums par lietas izbeigšanu nekavējoties izpildāms tajā daļā, kura attiecas uz apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.

(4) Kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā un nav pārsūdzams.

(5) Lēmums, ar kuru notiesātais tiek nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas, nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties. Tiesa ne vēlāk kā nākamajā dienā nosūta lēmumu Valsts probācijas dienestam.

Prokurora priekšraksts par sodu un prokurora priekšraksts par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts vai arī sūdzība noraidīta.

(1) Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, septiņu dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances tiesas.

(2) Prokurora priekšrakstu nodod izpildei prokuratūra, kuras prokurors to sastādījis, septiņu dienu laikā pēc šā priekšraksta stāšanās spēkā.

(3) Spriedumu, lēmumu un prokurora priekšrakstu nosūta izpildei kopā ar pavadrakstu. Ja lieta skatīta apelācijas vai kasācijas kārtībā, nosūta arī attiecīgi apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma kopiju. Ja saņemts īpaši aizsargājama cietušā pieteikums, kurā lūgts sniegt informāciju par tās notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, informāciju par pieteikumu nosūta Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

(4) Nolēmumu vai prokurora priekšrakstu nosūta:

1) Ieslodzījuma vietu pārvaldei — ja ar tiesas spriedumu piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana un persona neatrodas ieslodzījumā;

2) ieslodzījuma vietai — ja piemērots brīvības atņemšanas sods vai īslaicīga brīvības atņemšana un persona atrodas ieslodzījumā;

3) Valsts probācijas dienestam — ja brīvības atņemšanas sods piemērots nosacīti vai ja piespriests piespiedu darbs vai probācijas uzraudzība;

4) institūcijai, kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu (ja tāda ir), — ja piemērota tiesību ierobežošana;

5) tiesai pēc piekritības maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai — ja juridiskajai personai piemērota likvidācija;

6) Valsts policijai — personas aizturēšanai un nodošanai brīvības atņemšanas iestādei, ja piespiedu darbs vai naudas sods aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piemērots brīvības atņemšanas sods un persona neatrodas ieslodzījumā.

(5) Apsūdzēto attaisnojošs spriedums, no soda atbrīvojošs spriedums un spriedums par nosacītu notiesāšanu daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas.

(6) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam nodots izpildei lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, kas pieņemts šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā, un ja attiecīgajā kriminālprocesā nav iesniegts vai apmierināts cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums, tiesa vai prokurors par pieņemto gala nolēmumu paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, uzdodot konfiscētos vai konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtos līdzekļus, kas deponēti zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, ieskaitīt valsts budžetā.

(1) Zvērināti tiesu izpildītāji izpilda nolēmumus par:

1) mantas konfiskāciju kā papildsodu;

2) juridiskajai personai piemērotiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem — mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu;

3) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu;

4) procesuālo izdevumu piedziņu;

5) cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu;

6) noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus;

7) noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu;

8) trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt.

(2) Lai izpildītu šā panta pirmajā daļā minētos nolēmumus, izņemot šajā daļā norādīto gadījumu, tiesa izpildrakstu vai prokurors lēmuma vai priekšraksta izrakstu (turpmāk — izpildu dokuments) nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc personas (notiesātā) dzīvesvietas (juridiskajai personai — pēc tās juridiskās adreses) vai pēc tās mantas atrašanās vietas. Ja kriminālprocesā nav pieņemts nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, izpildu dokumentu par cietušajam — juridiskajai personai — nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu izsniedz cietušajam pēc viņa lūguma.

(3) Ja personas dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese) un mantas atrašanās vieta atrodas dažādu apgabaltiesu darbības teritorijā, izpildu dokumentu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas. Ja manta atrodas vairāku apgabaltiesu darbības teritorijā, sagatavo tik izpildu dokumentu, cik apgabaltiesu darbības teritorijā manta atrodas, un nosūta izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem pēc mantas atrašanās vietas.

(4) Ja piemērota noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija, izpildu dokumentu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas. Ja vienā nolēmumā konfiscēta gan kustamā vai nekustamā manta, gan bezķermeniska lieta vai finanšu līdzekļi, izpildu dokumentu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc kustamās vai nekustamās mantas atrašanās vietas.

(5) Izpildu dokumentu daļā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

1) kriminālprocess ir pabeigts un tajā nav bijis iesniegts vai nav apmierināts cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums;

2) kriminālprocess ir pabeigts un tajā ir apmierināts tikai valstij kā cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums;

3) lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieņemts šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā un kriminālprocesā cietušais nav pieteicis kaitējuma kompensāciju vai vienīgais cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteicējs ir valsts.

(6) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam ir nodots izpildei lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, kas pieņemts šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā, un ja gala nolēmumā ir apmierināts cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums, tiesa izpildrakstu daļā par cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram tika nodots izpildei lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

(7) Izpildrakstu izraksta rajona (pilsētas) tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā, vai pirmās instances tiesa. Izpildrakstu nosūta izpildei kopā ar lēmuma vai protokola par aresta uzlikšanu mantai izrakstu, ja šāds protokols ir sastādīts. Izpildrakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildrakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildraksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;

6) kādā daļā nolēmums izpildāms;

7) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, pret kuru veicama piedziņa vai kuras manta konfiscējama, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

8) tā cietušā vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kā arī kredītiestādes (finanšu iestādes) konta numuru un rekvizītus, kura kaitējuma kompensācija ir apmierināta, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, kā arī tās norādīto kredītiestādes (finanšu iestādes) konta numuru un rekvizītus;

9) informāciju par cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, kas nav pabeigts;

10) informāciju par to, ka nolēmums nodots izpildei vienlaikus vairākiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem;

11) izpildraksta izsniegšanas laiku.

(8) Ja vienā spriedumā ietverti vairāki šā panta pirmajā daļā minētie nolēmumi, tiesa katra nolēmuma izpildei izraksta atsevišķu izpildrakstu.

(9) Prokurora lēmuma vai priekšraksta izrakstu nosūta izpildei kopā ar pavadrakstu un lēmuma vai protokola par aresta uzlikšanu mantai izrakstu, ja šāds protokols ir sastādīts. Pavadrakstā norāda:

1) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, pret kuru veicama piedziņa vai kuras manta konfiscējama, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) informāciju par to, ka nolēmums nodots izpildei vienlaikus vairākiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem;

3) laiku, kad prokurora lēmums vai priekšraksts stājas spēkā.

(10) Tiesa, šajā pantā noteiktajos gadījumos nosūtot zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei izpildrakstu par kaitējuma kompensācijas piedziņu cietušā labā, par to informē cietušo.

(11) Nolēmums par mantas konfiskāciju kā papildsodu vai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekli, kā arī nolēmums par cietušā labā piedzenamo kaitējuma kompensāciju vai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(12) Nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā vai normatīvajos aktos, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiktajā kārtībā. Nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu vai par trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(13) Ja šis likums paredz termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei, to nosūta izpildei pēc tam, kad beidzies labprātīgas izpildes termiņš.

(1) Ja notiesātais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta vai notiesātais neierodas īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanai, tās tiesas tiesnesis, kura kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, pieņem lēmumu par notiesātā meklēšanu. Lēmumu par notiesātā meklēšanu pieņem rakstveidā. Šis lēmums nav pārsūdzams.

(2) Lēmumu par notiesātā meklēšanu nodod izpildei operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei.

(1) Tiesa lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu kopā ar ekspertīzes atzinuma kopiju nosūta izpildei ārstniecības iestādei. Lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu izpildāms nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.

(2) Ja kopš dienas, kad stājies spēkā lēmums par Krimināllikuma 68. panta pirmās daļas 1. punktā paredzēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ir pagājuši seši mēneši un lēmuma izpilde šajā laikā nav uzsākta, attiecīgās personas ārstēšana bez tās piekrišanas tiek atlikta līdz ārsta speciālista atzinuma saņemšanai.

(3) Ja kopš dienas, kad stājies spēkā lēmums par Krimināllikuma 68. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ir pagājuši seši mēneši un lēmuma izpilde šajā laikā nav uzsākta, attiecīgo personu var ievietot stacionārā, bet ārstēšana bez tās piekrišanas tiek atlikta līdz ārsta speciālista atzinuma saņemšanai.

(4) Personas ārstēšanu var uzsākt, ja ārsts speciālists vai ārstu konsilijs sniedz atzinumu, ka persona nav izveseļojusies, tās veselības stāvoklis nav būtiski mainījies un ir nepieciešama noteiktā piespiedu ārstēšana.

(5) Ja ārsts speciālists vai ārstu konsilijs atzīst, ka persona ir izveseļojusies vai tās veselības stāvoklis ir mainījies tiktāl, ka nav nepieciešama piespiedu ārstēšana vai šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā piespiedu ārstēšanu var veikt ambulatori, jautājums par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiek izskatīts šā likuma 607. pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Prokurors naudas soda vai naudas piedziņas samaksu var atlikt vai sadalīt termiņos atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, ja persona, kurai sods vai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērots ar prokurora priekšrakstu, 30 dienu laikā nevar to samaksāt un ir iesniegusi motivētu lūgumu par naudas soda vai naudas piedziņas samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos.

(2) Ja naudas sods vai naudas piedziņa 30 dienu laikā pēc prokurora priekšraksta stāšanās spēkā nav samaksāta vai ja naudas soda vai naudas piedziņas iemaksa nav veikta termiņā, kāds noteikts, sadalot vai atliekot naudas soda vai naudas piedziņas samaksu, prokurors ierosina rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas prokuratūras iestāde, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu saskaņā ar Krimināllikumā noteikto, bet nesamaksāto naudas piedziņu nosūta piespiedu izpildei.

Pēc tam kad spēkā stājies spriedums, ar kuru notiesātajam piespriesta brīvības atņemšana, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iespēju nekavējoties informēt viņa tuvinieku vai citas personas pēc notiesātā izvēles par soda izciešanas vietu.

(1) Ja piespriesta brīvības atņemšana, tās tiesas tiesnesis, kurā lieta izskatīta pirmajā instancē, pēc notiesātā iesnieguma var atlikt sprieduma izpildi šādos gadījumos:

1) ja notiesātais saslimis ar smagu slimību, kas kavē soda izciešanu, — kamēr viņš izveseļojas;

2) ja notiesātā atrodas grūtniecības stāvoklī sprieduma izpildīšanas brīdī, — uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu;

3) ja notiesātajam ir mazgadīgs bērns, — uz laiku, līdz bērns sasniedz triju gadu vecumu;

4) ja tūlītēja soda izciešana var radīt sevišķi smagas sekas notiesātajam vai viņa ģimenei sakarā ar ugunsgrēku vai citu stihisku postu, vienīgā darbspējīgā ģimenes locekļa smagu slimību vai nāvi un citos izņēmuma gadījumos, — uz tiesas noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.

(2) Ja piespriesta brīvības atņemšana, sprieduma izpildi nedrīkst atlikt personām, kas notiesātas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

(3) Naudas soda vai naudas piedziņas samaksu var atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, ja persona, kurai piemērots sods vai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, 30 dienu laikā nevar to samaksāt un ir iesniegusi motivētu lūgumu par naudas soda samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos.

(1) Nolēmuma pilnīgu izpildi kontrolē pirmās instances tiesa. Iestāde, kas izpilda nolēmumu, nekavējoties paziņo tai par nolēmuma izpildi.

(2) Prokurora priekšraksta izpildi kontrolē prokuratūra. Iestāde, kas veica prokurora priekšrakstā noteiktā soda vai piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpildi, par tā izpildi nekavējoties paziņo prokuratūrai, kuras prokurors bija izdevis priekšrakstu.

(3) Ja nolēmuma izpilde daļā par cietušā labā piedzenamo kaitējuma kompensāciju nav iespējama, zvērināts tiesu izpildītājs par to paziņo tiesai un cietušajam."

52.  645. pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārdiem "naudas soda" ar vārdiem "un naudas piedziņas";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja naudas sods vai naudas piedziņa 30 dienu laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās nav samaksāta vai ja naudas soda vai naudas piedziņas iemaksa nav veikta termiņā, kāds noteikts, sadalot vai atliekot naudas soda vai naudas piedziņas samaksu, tiesnesis nosaka tiesas sēdi un naudas sodu aizstāj saskaņā ar Krimināllikumā noteikto vai, ja juridiskajai personai piemērota naudas piedziņa, — tiesa nolēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli nosūta piespiedu izpildei."

53. Papildināt likumu ar 649.¹ pantu šādā redakcijā: 

"649.¹ pants. Nolēmuma par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu izpilde, ja ir vairāki nolēmumi

(1) Ja attiecībā uz personu ir vairāki nolēmumi par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, tiesa, kura taisījusi pēdējo nolēmumu pirmajā instancē, saskaņā ar Krimināllikumā noteikto pieņem lēmumu par galīgā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu.

(2) Jautājumus, kuri saistīti ar nolēmumā noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpildi un kontroli, kā arī neskaidrības, kas rodas, izpildot tiesas lēmumu, pēc nolēmuma izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma izlemj tās pirmās instances tiesas tiesnesis, kura pieņēmusi nolēmumu par galīgā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu."

54. 785. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa izpildrakstu par nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu nodošanu izpildīšanai (naudas piedziņu juridiskajām personām, kompensāciju cietušajam, procesuālo izdevumu atlīdzību un maksājumu cietušo atbalsta fondam vai organizācijai), kurā norāda šā likuma 634.¹ panta trešajā daļā minēto informāciju, nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

55. 791. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "spriedumā" ar vārdu "nolēmumā";

aizstāt trešajā daļā vārdus "notiesājošā sprieduma" ar vārdu "nolēmuma".

56. Izteikt 797. panta otro daļu šādā redakcijā: 

"(2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izpildrakstu nosūta tiesu izpildītājam. Izpildrakstā norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu par mantas konfiskāciju, kā arī šā likuma 634.¹ panta ceturtajā daļā minēto informāciju. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis nosūta Tieslietu ministrijai pieņemtā lēmuma kopiju un informāciju par tiesu izpildītāju, kuram lēmums nosūtīts izpildīšanai."

57. Papildināt 903. panta otro daļu pēc vārdiem "naudas soda vai" ar vārdiem "noziedzīgi iegūtas".

58. Papildināt pārejas noteikumus ar 63., 64., 65. un 66.punktu šādā redakcijā: 

"63. Procesuālās darbības, kas veiktas saskaņā ar Kriminālprocesa likumu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. jūlijam, un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

64. Šā likuma 634.¹ panta otrā daļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

65. Līdz 2018. gada 31. decembrim, lai izpildītu šā likuma 634.¹ panta pirmajā daļā minētos nolēmumus (izņemot nolēmumu par cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu), izpildu dokumentu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc personas (notiesātā) dzīvesvietas (juridiskajai personai — pēc tās juridiskās adreses) vai pēc tās mantas atrašanās vietas.

66. Līdz 2018. gada 31. decembrim, lai izpildītu tiesas nolēmumu daļā par cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, tiesa izpildrakstu izsniedz cietušajam pēc viņa lūguma, izņemot gadījumu, kad vienā nolēmumā ir piemērota noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija un apmierināts cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums. Ja vienā nolēmumā ir piemērota noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija un apmierināts cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas pieteikums, tiesa izpildrakstus nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam atbilstoši šā likuma 634.¹ panta ceturtajā daļā noteiktajam."

59. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9. punktu šādā redakcijā: 

"9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā."

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 22. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 5. jūlijā