Tautas bibliotēkas laiku lokos

Ik gadus vairāk nekā 150 tūkstošus lasītāju apkalpo 48 Rīgas tautas bibliotēkas, kuru fondos patlaban ir 2,5 miljoni grāmatu. Rīgas Domes Kultūras pārvaldes paspārnē izveidotās Tautas bibliotēku apvienības galvenā bibliotēka, ko pazīstam kā Centrālo bibliotēku, 10. oktobrī atzīmē 90. gadskārtu. Kultūras mecenāta Augusta Dombrovska dibinātās atturībnieku biedrības “Ziemeļblāzma” bibliotēka atskatās uz 85 darba gadiem, 9. bibliotēka svin 70., bet 12. bibliotēka un Mākslas literatūras bibliotēka — 50. gadskārtu.

Rīgas Centrālā bibliotēka, pilsētas pirmā publiskā bibliotēka, dibināta 1906. gadā, izmantojot Rīgas domnieka Džona Milna ziedojumu labdarības iestādes pabalstīšanai. Par bibliotēkas pārzini Rīgas Valde iecēla rakstnieku Apsīšu Jēkabu (1858–1929). Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā izveidotas četras bibliotēkas ar lasītavām. Neatkarīgās Latvijas laikā atvērtas vēl sešas bibliotēkas ar vairāk nekā 30 grāmatu izsniegšanas punktiem visās priekšpilsētās. Rūpīgi veidotais bibliotēku tīkls saglabājies arī Otrā pasaules kara gados. Vēlāk uz grāmatu izsniegšanas punktu un bērnu literatūras nodaļu bāzes 1980. gadā tika veidotas jaunas bibliotēkas, līdz to skaits sasniedza 48. Tāds tas ir arī pašlaik. 1991. gadā latviešu valodā izdoto grāmatu īpatsvars tautas bibliotēku fondos bija 28,8 procenti. Patlaban šis rādītājs sasniedzis 36,4 procentus. Krieviski izdotās literatūras īpatsvars pašlaik ir 59 procenti.

Patlaban Rīgā ir 30 tautas bibliotēkas, kas apkalpo gan pieaugušos lasītājus, gan bērnus, 8 bērnu bibliotēkas un 6 specializētas bibliotēkas un 4 bibliotēkas — klubi: Bolderājā, Imantā, Pļavniekos un Sarkandaugavā, kur tuvumā nav citu kultūras iestāžu, bibliotēkas līdztekus savam tiešajam darbam rīko arī dažādus kursus un dod mājvietu pašdarbības pulciņiem.

Lielu popularitāti iemantojušas Ziemeļvalstu un svešvalodu literatūras bibliotēkas. To fondus veido lielākoties ārvalstu vēstniecību dāvinājumi.

Literāti, mākslas darbinieki, humanitāro nozaru studenti un arī skolēni iecienījuši Mākslas literatūras bibliotēku, kas 1946. gadā tika izveidota Mākslas darbinieku namā. 1953. gadā tai pievienoja Teātra biedrības grāmatu fondu, bet 1960. gadā bibliotēka kā novēlējumu saņēma izcilā aktiera un režisora Jurija Jurovska grāmatu kolekciju (2661 eksemplārs). Šajā unikālajā dārgumu pūrā ir mākslinieka mūža gaitā vāktā puškiniāna, kuras pirmie sējumi datēti ar 1837. gadu, senas vēstures grāmatas un vērtīgi mākslas izdevumi.

Vienīgā publiskā mūzikas bibliotēka Latvijā ir bibliotēka — salons “Tilts”, kas darbu sāka 1992. gadā ar zviedru lietišķās mākslas izstādi folkloras festivāla “Baltica” ietvaros. Kur meklēt šo “Tiltu”? Rīgā pie Gaisa tilta uzmanību saista divstāvu koka ēka ar slīpām jumta ģēvelēm, amizantiem tornīšiem un gadskaitli 1895 vējrādī. Šī ēka celta pēc būvinženiera Floriana fon Viganovska (1854—1914) projekta toreizējā Pēterburgas šosejā 5.

1901. gadā te tika atklāts atturības biedrības “Auseklis” tautas nams, kurā regulāri notika koncerti un teātra izrādes. Te dzīvoja un par tautas nama pārvaldnieku no 1901.–1904. g. strādāja režisors Zeltmatis, te darbojās tādas latviešu kultūras vēsturē ievērojamas personības kā dzejnieks Vilis Plūdonis, rakstnieks Kārlis Krūza, mūziķi Emīls Dārziņš un Alfrēds Kalniņš, skatuves gaitas sāka Ādolfs Kaktiņš, Tija Banga, brāļi Teodors un Alfrēds Amtmaņi un daudzi citi vēlāk profesionāli latviešu aktieri. Kopš 1926. gada ēkā darbojas Rīgas pilsētas 9. bibliotēka.

Mūzikas salons ir jauka koncertzāle 120 klausītājiem, kur mēģinājumu telpas ir atraduši koris “Sacrum”, Rīgas Pareizticīgās mūzikas koris, kokļu trio “Rāmava”, Pēterbaznīcas vokālā grupa, regulāri darbojas klavieru spēles studija jebkura vecuma interesentiem, kā arī Latviskās mākslas studija bērniem Ilgas Reiznieces vadībā.

Bibliotēkas fondos ir 20 000 vienību visdažādāko laiku un žanru nošu, mūzikas teorijas un literatūras grāmatu.

Rīgas tautas bibliotēku apvienība raženi sadarbojas ar Igaunijas, Nīderlandes, Somijas, Vācijas un Zviedrijas centrālajām bibliotēkām. Lai ātrāk un efektīvāk varētu apkalpot lasītājus atbilstoši Eiropas standartiem, Rīgas tautas bibliotēkās tiks ieviesti elektroniskie informācijas nesēji. Pirmajā kārtā jau nākamgad paredzēts uzstādīt datorus Centrālās bibliotēkas lasītavā un komplektēšanas nodaļā. Ar Nīderlandes Overijselses provinces bibliotēku dienesta ierosmi un atbalstu Rīgas 46. bibliotēka tiks iekārtota pēc Holandes bibliotēku parauga. Nīderlandes un vairāku citu Eiropas valstu bibliotēku vadītāji un speciālisti piedalīsies arī konferencē, kas notiks 3. oktobrī.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore