17. oktobra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 1996.gada 17.oktobra sēdi pasludinu par atklātu. Mēs turpinām izskatīt pagājušajā sēdē pārtraukto likumprojektu “Par valsts noslēpumu”, trešais lasījums, dokumenta Nr.1529. Godātie deputāti, lūdzu, atrodiet šo dokumentu! Mēs palikām šī dokumenta 5.lappusē pie Saeimas frakcijas “Latvijai” priekšlikuma papildināt likumprojekta 4.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu.” Komisijas viedoklis bija noraidīt, debatēs pierakstījies ir Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Labrīt, godāto Prezidij un godātie kolēģi! Tad mēs šobrīd izskatām likumprojekta “Par valsts noslēpumu” 4.pantu, un konkrēti, frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā, ka nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu. Lieta ir tāda, ka šī 4.panta otrā daļa jau dod uzskaitījumu, kādu informāciju Ministru kabinets drīkst atzīt par valsts noslēpumu. Un šī priekšlikuma būtība ir noteikt, ka nekāda cita informācija, kas nav ietverta šajā uzskaitījumā 4.panta otrajā daļā, par valsts noslēpumu nedrīkst tikt pasludināta jeb atzīta. Šis ir jautājums, kas ir principā svarīgs demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanai Latvijā. Ja šo priekšlikumu pieņemtu, ka nekāda cita informācija nedrīkst tikt pasludināta par valsts noslēpumu, tad Saeima būtu devusi Ministru kabinetam pilnvaras pasludināt informāciju par valsts noslēpumu noteiktās robežās. Es gan uzskatu, ka šīs robežas jau tā ir par plašu, un par to mēs tikām diskutējuši otrajā lasījumā, un tas nav šī brīža jautājums, bet svarīgs šobrīd ir valstiski tiesiskais princips, ka Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteiktās robežās, un es negribu šeit akcentēt pašreizējās pozīcijas un opozīcijas attiecības Saeimā, un man nav nekādas vēlēšanās prasīt sev kaut kādas papildu tiesības. Jautājums šeit ir par to, kādā veidā informācijas politikas jomā veidojas attiecības starp valdību un Saeimu. Es tiešām negribu pastāvēt uz to, ka šeit šī 4.panta otrajā daļā dotais uzskaitījums būtu visaptverošs un derīgs visām situācijām tuvāko 50 vai 100 gadu laikā, un tas noteikti tā nebūs, tomēr es gribētu uzticēties likumprojekta autoriem, dažādiem konsultantiem un ekspertiem, tajā skaitā no Ministru kabineta un sevišķi no Aizsardzības ministrijas, kam būtu jābūt paredzējušiem šo nepieciešamību tuvākajam laika periodam. Likumā ierakstīt vismaz to informāciju, kurās robežās tuvākā laikā būtu vēlēšanās šo informāciju pasludināt par valsts noslēpumu. Un ja nu kādā brīdī tiktu konstatēts — pēc trim, pieciem, septiņiem, divpadsmit gadiem, ka kaut kādu vitāli svarīgu un slēpjamu informāciju nevar ierindot nevienā no šī uzskaitījuma kategorijām, tad tas būtu pilnīgi normāli, ka Ministru kabinets lūgtu Saeimu izdarīt šajā likuma pantā grozījumu. Un tas ir pilnīgi izdarāms — neatkarīgi no tā, vai tā ir sestā, septītā vai vēl kāda cita Saeima ar jebkādu tajā pārstāvētu politisko spēku un pozīcijas, opozīcijas spektru. Šī priekšlikuma pieņemšana saglabātu nepieciešamo varas balansu starp likumdevēju un izpildvaru valsts noslēpuma jomā. Ja nu šis priekšlikums tiktu noraidīts, tad faktiski Ministru kabinetam parādītos iespēja pasludināt par valsts noslēpumu nekontrolējamu daudzumu informācijas. Ja priekšlikums tiktu noraidīts, tad likumā nekur nepaliktu tāda vieta, kas pasaka, ka informācija... nu, ka par valsts noslēpumu nevar tikt atzīti dažādi Ministru kabineta iekšienē izstrādājami normatīvo aktu projekti. Par valsts noslēpumu pasludināmās informācijas apjoma nekontrolētības dēļ var rasties dažādas situācijas, kad ministrijas var censties pasludināt par valsts noslēpumu jebkādu to sakrāto informāciju, ko tā negrib dot plašākai sabiedrībai. Un fakts, ka Ministru kabinets iegūst tiesības nekontrolējama apjoma informāciju pasludināt par valsts noslēpumu, liecinot arī par būtisku varas disbalansa rašanos starp valdību un parlamentu. Un, godātie kolēģi, ir jāņem vērā, ka, pieaugot informācijas lomai sabiedrībā, un tas šobrīd notiek ļoti lielā ātrumā, šāda vispārēja atļaujoša situācija likumā var radīt valdībai, tas ir mūsu valsts izpildvarai, vienalga, šai vai nākamajai, bet principā pavisam negaidītas plašas un sabiedrībā nebūt neapsveicamas iespējas noslepenot kādu būtisku sava darba aspektu. Šīs informācijas lomas pieauguma rezultātā šīs iespējas var iegūt pavisam jaunas dimensijas, un es domāju, ka tas nekādā ziņā nav tas, ko mēs gribam. Kāds klasiķis ir teicis, kas kontrolē informāciju, kontrolē tagadni, pagātni un nākotni. Un es esmu pārliecināts, ka tas nav sabiedrības vairākuma interesēs — atstāt brīvas paplašināšanas iespējas valsts noslēpumu sarakstam. Un es negribu šeit izplūst garā argumentācijā par informacionālas sabiedrības veidošanas nepieciešamību, es domāju — tas tāpat nepārliecinās tos, kas to negrib saprast, bet es tomēr aicinātu ar izpratni izturēties pret šo nepieciešamību. Protams, var argumentēt arī tālāk, noraidot šo priekšlikumu, lielā mērā zūd arī jēga šī panta otrajā daļā minētajam uzskaitījumam, un tas parādītu arī mūsu kā likumdevēju nevēlēšanos sasniegt reālus problēmu risinājumus. Var vēl vērst jūsu uzmanību uz to, ka, apspriežot otrajā lasījumā redakcionāli citādas normas ar līdzīgu efektu, praktiski neviens no deputātiem uzstāšanās laikā savā argumentācijā nevērsās pret pašu principu noteikt precīzas valdības pilnvaras šajā jomā, bet vērsa uzmanību uz dažādām latviešu valodas gramatikas niansēm. Šeit tās nianses neapšaubāmi nav palikušas. Gribu vēlreiz usvērt, ka izskatāmais jautājums šobrīd ir būtisks no valsts uzbūves viedokļa, un šo priekšlikumu ir būtiski atbalstīt arī tādēļ, lai veidotu Latvijā demokrātisku, izglītotu un informētu pilsonisku sabiedrību. Es diemžēl nevaru piekrist tabulā vēlāk dotajam Kristovska kunga priekšlikumam, kuru komisija rekomendē pieņemt precizētā redakcijā, jo jebkādā gadījumā tas neatrisina pilnībā to problēmu, par ko ir runa šajā priekšlikumā, jo Kristovska kunga priekšlikums pirmkārt jau dod dažādas tulkošanas iespējas savas gramatiskās neveiklības dēļ, es aicinātu deputātus iedziļināties šajā problēmā, un, atstājot arī faktiski ļoti būtiskus jautājumus, kā šo likuma galīgo redakciju pēc pieņemšanas Saeimā izveidot valodniekiem, jo ir tāds teiciens — nošaut nevajag, apžēlot, atkarībā no tā, kurā vietā ieliek komatu, principā var mainīties izteiktā jēga. Un šeit, ja mēs pieņemam šo Kristovska kunga priekšlikumu vai komisijas piedāvāto redakciju, tad valodniekiem nāksies šos pamatus ielikt vienā vai otrā veidā. Bez tam šis Kristovska kunga priekšlikums runā tikai par valsts noslēpuma statusa attiecināšanas ierobežošanu uz informāciju un objektiem, kas ir bijuši un ir publiski pieejami. Un pilnīgi nekas netiek pateikts attiecībā uz jaunradāmo informāciju, kā arī dažādām citām informācijas kategorijām. Bez tam tā vietā, lai aizliegtu kādu informāciju pasludināt par valsts noslēpumu, Kristovskis un komisija piedāvā runāt par sarakstā iekļautās informācijas statusa attiecināšanu, kāpēc ir vajadzīga šāda vārdu spēle, nekādi nav saprotams. Bet man tiešām ir liels prieks, ka komisija tomēr arī savas domas virzījusi uz to pusi, ka kaut kādi ierobežojumi šeit ir vajadzīgi, bet es domāju, ka nav pilnīgi nekādas loģikas šo būtībā konstitucionāla rakstura problēmu regulēt ar gramatisku un literāri neveiklu, un tikai ar daļēji iedarbīgu normu, kas, jāatzīst, radītu visai plašu jucekli valsts informācijas politikas jomā. Es aicinu deputātus uz skaidrību un konsekvenci demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veidošanā un lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 4. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: “Nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu.” Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Ģirts Valdis Kristovskis atsauc savu priekšlikumu uzstāties debatēs par šo punktu. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Jānis Ādamsons — komisijas vārdā.

J. Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Čerāna kungs pilnīgi pareizi arī atzīmēja, ka daļēji tas, par ko viņš runā, ir citādā veidā iestrādāts Ģirta Kristovska nākamajā priekšlikumā, aiznākošajā priekšlikumā. Šajā pantā mēs runājam par valsts noslēpuma statusa piešķiršanu tādiem objektiem vai tādai informācijai, kura var tikt atzīta par valsts noslēpumu. 5. pantā iet runa par to informāciju un tiem objektiem, kas nekādā gadījumā nevar būt valsts noslēpums. Es lūdzu izprast šīs lietas būtību un atbalstīt komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt likumprojekta 4. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 30, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

J. Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums — papildināt 4. pantu ar jaunu trešo daļu. Komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ. V. Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ielikts pantā, kura nosaukums — informācijas atzīšana par valsts noslēpumu, un es šajā piedāvājumā esmu mēģinājis risināt situācijas, kad par valsts noslēpumu atzītā informācija saskaras ar dzīves sfērām vai arī ir izmantojama pilnīgi legālai un atklātai informācijai, legāli atklātiem projektiem. Es varbūt minēšu trīs dzīves situācijas, kad mēs skaidri un gaiši redzam šādus gadījumus un kad ir nepieciešams daļu no informācijas kodificēt vai citādā veidā, statistisku datu veidā, izsniegt pieejamu sabiedrībai. Piemēram, mēs paši redzam, ka mums ir iesniegts Satversmes aizsardzības budžets Saeimā, mēs redzam tikai vienu konkrētu skaitli, pārējās ailēs, kuras citām budžeta vienībām ir izvērstas, ir dažādi skaitļi, ir ievilkta tikai jautājuma zīme, “z” burts vai kaut kas, un mums ir pēc būtības jāuzticas šai informācijai, kura mums kaut kādā apjomā ir izdalīta. Tātad pēc būtības šodien Latvijā nav noteikta nekāda kārtība, kas Satversmes aizsardzības budžetu pieļauj iesniegt mums šādā veidā, bet tas tiek darīts, un it kā mēs pieņemam to par normu, bet acīmredzot šajā likumā par valsts noslēpumu tomēr vajadzētu pateikt, ka šāda iespēja pastāv. Šaurākā veidā, sašaurinātā veidā iesniegt šādu informāciju.

Nākamā situācija. Var gadīties, kad valsts noslēpums vai ar šo noslēpumu saistītie darbinieki nodara zaudējumu cilvēkiem, kādām juridiskām personām. Vai šādās situācijās tiešām izmeklēšana vai arī tiesu iestādes nesaskarsies ar šo pašu valsts noslēpumu, arī cietusī puse nesaskarsies ar valsts noslēpumu, bet pilnā apjomā vai tiešā veidā šo informāciju nevarēs izdalīt ne tiesas sistēmai, ne arī konkrētajam cietušajam. Līdz ar to šī informācija netiešā veidā, kodificētā vai statistisku datu veidā būtu jāizsniedz tomēr.

Nākamā situācija. Arī iestādes, kas ir saistītas ar valsts noslēpumu, bieži vien tiek projektētas, būvētas — dažādu komunikāciju, informātikas sistēmu projektēšana, celtniecība, ražošana atkal ir saistīta ar to, ka atkal kaut kāda daļa ar valsts noslēpumu saistītās informācijas ir jādod. Ir jādod pamatlielumi, ar kuriem atkal pilnīgi civilām iestādēm ir jārēķinās un jādalās. Protams, atkal mēs nevaram šo visu objektu virzību vai saistīto noslēpumu paust pilnā veidā. Mums atkal tā ir jāizdod statistisku datu veidā vai kaut kādā pārveidotā formā.

Līdz ar to es aicinu šos manus piemērus ņemt vērā un līdz ar to arī atbalstīt manu piedāvājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi. Gribētu atbalstīt Ģirta Kristovska priekšlikumu. Jāsaka, ka viņš minēja visus tos argumentus, kurus es gribēju minēt, un lūdzu balsot un atbalstīt Ģirta Kristovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas. Deputāti, lūdzu balsosim par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu — papildināt 4.pantu ar jaunu trešo daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 21, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu tālāk!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums — papildināt 4.pantu ar jaunu 4.daļu. Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. 5.pantā priekšlikumu nav. 6.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, mums ir jāizskata tikai tie priekšlikumi trešajā lasījumā, tie panti, kur ir ienākuši priekšlikumi.

J.Ādamsons. 7.panta otrā daļa. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir precizējusi tekstu. Lūgums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 7.panta 3.daļā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir precizējusi tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Kristovska priekšlikums — papildināt 7.pantu ar jaunu 5.daļu, attiecīgi pārgrupējot iepriekšējā lasījuma apakšpunktu secību. “Personām, kuras likumīgi ieguvušas pieeju iepazīties vai strādāt ar par valsts noslēpumu atzīto informāciju un objektiem...”, tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija uzskata, ka tāds pants likumā nav vajadzīgs tāpēc, ka personas atbildību par valsts noslēpuma izpaušanu vai neizpaušanu un iespējamām sekām nosaka Kriminālkodekss. Un tādā gadījumā šis cilvēks tiek saukts pie kriminālatbildības, ja viņš ir izpaudis valsts noslēpumu. Un Aizsardzības un iekšlietu komisija šai kontekstā arī piedāvā noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates... Atklājam debates. Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Paldies par iespēju šeit nākt priekšā. Es noņemu savu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad mēs varam izskatīt likumprojektu tālāk.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt 8.panta 3.daļas pēdējo teikumu. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Kristovska priekšlikums — papildināt 9.pantu ar jaunu 3.daļu, attiecīgi pārnumurējot iepriekšējā lasījumā sagrupētos panta apakšpunktus. “Par valsts noslēpumu atzītā informācija un objekti ir pieejami tām personām...”, un tā tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis — šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu. Atklājam debates.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šāda atsauce pantā ir nepieciešama, jo diemžēl dzīves situācijas dažkārt rada problēmas cilvēkiem, par kuru darbību tālākā laika gaitā var tikt pieņemti vai par viņu parakstītajiem dokumentiem var tikt pieņemta... tāds vai cits slepenības statuss var tikt uzlikts dokumentiem, ar kuriem viņi ir strādājuši. Es pats esmu pārliecinājies, būdams iekšlietu ministrs, pēc tam, kad es vairāk neesmu ministrs, es izlasu presē kaut kādus rakstus, kur es redzu, ka fakti ir sagrozīti. Un es mēģināju šo dokumentu, kur es skaidri zinu, ka manas rezolūcijas ir bijušas citādas, mēģināju šo dokumentu no Iekšlietu ministrijas iegūt. Diemžēl man neizdevās iegūt, jo es nevarēju līdz ar to arī aizsargāt savas personīgās tiesības, jo man pateica, ka šim dokumentam ir uzlikts slepenības statuss. Jo tas bija saistīts ar manu komandējumu uz vienu no mūsu draudzīgajām izlūkošanas iestādēm. Es rakstīju vēstuli. Pēc tam man atkal atbildēja, ka, redziet, mēs jums iepriekš toreiz atbildējām un tamlīdzīgi... un, protams, viss tiek novests līdz situācijai, ka man būtu jāiet tiesas ceļā pierādīt to, ka šis dokuments man ir jāiesniedz. Dabīgi, es to, protams nedarīju. Bet, kopumā ņemot, lai šādas situācijas nevarētu atkārtoties, ja tās ir saistītas ar manas personas un goda, un cieņas aizskaršanu, manu tiesību aizstāvēšanu, un šim dokumentam tiek uzlikts slepenības grifs, tad tādā gadījumā tomēr šiem cilvēkiem vajadzētu dot iespēju pieiet pie šī dokumenta, pie šīs informācijas, lai viņi varētu šo cieņu aizstāvēt. Un tas ir arī šī piedāvājuma būtībā ielikts. Tāds ir arī mans priekšlikums. Un es aicinātu to atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es par šo pantu diskusijas neizvērsu viena iemesla dēļ, tāpēc, ka mēs ļoti ilgi un nopietni diskutējām par šo deputāta Kristovska priekšlikumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Un arī tur nācām pie secinājuma, ka tādu pantu mēs nevaram iekļaut šajā likumā “Par valsts noslēpumu”. Un pamatojums ir ļoti vienkāršs un pietiekami elementārs. Ja tiek veikta operatīvā izstrāde par kādu noziedzīgu orientētās noziedzības grupu, tādā gadījumā, ja mēs izlasām šo pantu, tad jebkurš noziedznieks ir tiesīgs iepazīties absolūti ar visiem materiāliem, kādus ir savākušas tiesību aizsardzības iestādes. Un no šī viedokļa tad zūd absolūti jebkāda jēga vispār šim likumam, un šis pants torpedē visu likumu. Un es vēlreiz aicinu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Ģirta Valda Kristovska... Es atvainojos, Ģirts Valdis Kristovskis otrreiz nevar runāt, jo debates mēs slēdzām un runāja komisijas vārdā.

Godātie deputāti! Lūdzu balsosim par deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu — papildināt 9.pantu ar jaunu 3.daļu, attiecīgi pārnumurējot iepriekšējā lasījuma sagrupētos pantu apakšpunktus. Konkrētais priekšlikums ir ietverts izskatāmā dokumenta 8. lappusē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret... Nav kvoruma. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Lūdzu atkārtosim balsojumu par deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 22, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk.

J.Ādamsons. Nākošais. Aizsardzības un iekšlietu komisija precizē 9.panta 3.daļas 6.apakšpunktu. Komisijas viedoklis ir — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Atklājam debates. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad komisija pabeidza izstrādāt likumprojektu par visiem grozījumiem trešajam lasījumam, mēs lūdzam atzinumu šim likumprojektam no NATO, Rietumeiropas Savienības un Anglijas un Vācijas. Visi kā viens lūdz, lai mēs atstājam redakciju iepriekšējā, otrajā lasījumā pieņemtajā variantā, un es jums citēšu uz mata, ko Anglija mums teica: mēs neatzīstam izmeklēšanu ar pilnīgu, ja mēs nevaram pārbaudīt informāciju par personas raksturu, uzvedību, godprātību un uzticamību. Tātad, ko šis grozījums nozīmē? Ja mēs pieņemam manas komisijas piedāvātajā variantā, tas nozīmē, ka šis likumprojekts īstenībā ir bezspēcīgs, un mēs nesaņemsim gaidīto informāciju no NATO struktūrām.

Tādēļ es lūdzu noraidīt komisijas piedāvāto grozījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Olafs Brūvers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Brūvers (DPS). Cienījamie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es arī nācu šeit izteikt savu atbalstu Druvas kungam šī priekšlikuma atbalstīšanai, lai mēs pieņemtu otrā lasījuma redakciju, un es varu arī runāt Ārlietu ministrijas vārdā, kā arī konsultējoties ar Aizsardzības ministriju, tās vadību, un arī viņi mani lūdza, ka šis otrā lasījuma redakcijas variants būtu aizstāvāms, un es ļoti lūdzu jūs arī atbalstīt šo priekšlikumu un balsot pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto redakciju, ko mēs redzam šeit priekšā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es aicinātu arī noraidīt komisijas pieņemto redakciju, saīsinot redakciju, jo es uzskatu, ka tām partnervalstīm, ar kurām mēs gribam izmainīt informāciju, protams, pieredze par slepenību jautājumiem ir jau gadu desmitiem izstrādāta un atstrādāta, un arī šī redakcija ir bijusi pieņemama daudzās demokrātiskajās valstīs, demokrātiskajās sabiedrībās, un cilvēku respektēšana šajās valstīs, protams, daudziem no mums šaubas nerada. Un līdz ar to, no vienas puses, it kā komisijas priekšlikums, kurš ir it kā demokrātiskāks, kā liekas no pirmā uzmetiena, būtu jānoraida, jo es domāju, ka tomēr jārespektē mūsu sadarbības partneri, viņu pieredze un viņu prasības šinī gadījumā. Tā faktiski ir viena no tām pamatprasībām, lai mēs varētu nopietni un koleģiāli sadarboties. Tāpēc to vajadzētu ņemt vērā, un es lūgtu komisijas priekšlikumu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Izlasiet lūdzu šī panta nosaukumu — pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai. Un tālāk iet runa vecajā redakcijā, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā... es atļaušos to arī citēt, tātad... “Liegta iespēja iepazīties ar valsts noslēpumu ir personām, kuras ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību vai kuru personiskās un profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt to spēju ievērot slepenības režīma prasības.” Ko tas nozīmē? Ja šajā likumā būtu strikti noteikts, kādām ir jābūt personiskajām īpašībām vai kādām ir jābūt profesionālajām īpašībām, tad es jūs arī noteikti aicinātu balsot par tāda veida redakciju, bet mums nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, kādām ir jābūt personiskajām un profesionālajām īpašībām, un tas dod iespēju jebkuram ierēdnim manipulēt tieši ar šo te pantu. Un, kad jūs kā deputāti aiziesiet un pieprasīsiet kādu informāciju, kura jums ir nepieciešama, lai jūs varētu veiksmīgi darboties parlamentā, tad jums šo informāciju neizsniegs, pamatojoties tieši uz šo te pantu. Un tāpēc man ir lūgums — vēlreiz apdomāt un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — izteikt 9.panta 3.daļas 6.apakšpunktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 71, es atvainojos, par — 17, pret — 42, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizēta redakcija. Papildināt 10.panta trešās daļas pirmo teikumu. Tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis ir pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 12.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Atklājam debates. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu vēlreiz izlasīt šo tekstu, ko ir piedāvājis Saeimas Juridiskais birojs. “Pieeja valsts noslēpumiem un tiesības tos izmantot savu pienākumu veikšanai ir Saeimas ieceltajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām.” Tagad, noraidot šo tekstu, mēs faktiski liedzam iespēju Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai iepazīties ar materiāliem, kuri tiek atzīti par valsts noslēpumu. Izejot no šī teiktā, arī tas ieroču skandāls, kurš tagad ir modē mūsu presē, tādā gadījumā arī neviens parlamentārietis nebūs spējīgs iepazīties ar šo visu tekstu. Ar visu situāciju, kura saistīta tieši ar ieročiem. Tāpēc man ir priekšlikums — atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi, es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo citādi zūd jēga Satversmes pantam par šo Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu un darbību. Tā tiek tieši izveidota ļoti speciālos jautājumos, kur ir vajadzīga ļoti speciāla jautājumu pārbaude. Un, ja tai aizliedz iepazīties ar tiem materiāliem, kas atrodas valsts institūciju rīcībā, tad faktiski zūd vajadzība vispār pēc šādām komisijām. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Protams, to vajag atbalstīt, par to nav runas. Bet tikai tā pie reizes es ar humoru atgādināšu, ka iepriekšējais balsojums, kas dod iespēju jebkuram ierēdnim izmantot personīgās antipātijas, mierīgi ir radījis situāciju, ka katrs ierēdnis pateiks, ka kāds viņam no šiem Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem liekas jocīgs, un nekādu informāciju jūs nesaņemsit. Tas tā humora pēc, bet, protams, pēc idejas šādu priekšlikumu atbalstīt vajag.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Paskatieties 4. punktu šajā 9. pantā, un tur ir rakstīts, ka šādas tiesības ir Saeimas deputātiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisija sastāv no Saeimas deputātiem. Tas ir viens un tas pats. Tāpēc arī, manuprāt, es saprotu, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Jo Saeimas deputātiem ir šādas tiesības, ja uz viņu neattiecas 9. pantā paredzētie ierobežojumi.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā ziņotājs runāt nevēlas.

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt 12. pantu ar jaunu ceturto daļu. Tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 11, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pārejas noteikumos. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūdzu balsot par likumu “Par valsts noslēpumu” trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par valsts noslēpumu” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2 , atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Tālāk, godātie deputāti, mums ir jāizskata priekšlikums par darba kārtības izmaiņām.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 17. oktobra sēdes izsludinātajā darba kārtībā izmaiņas un 25. jautājumu — par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” iekļaut tūdaļ aiz 15. jautājuma — lēmuma projekta “Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. Saeimas deputāti lūdz Saeimas 1996. gada 17. oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Jūlija Druvas atsaukšanu no Baltijas asamblejas”. Un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Par deputātu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996. gada 17. oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Paula Kļaviņa ievēlēšanu Baltijas asamblejā”. Un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Par deputātu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Man, protams, nav iebildumu, bet lūgums pateikt, kurā vietā to šajā sadaļā iekļaut. Noprecizēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sakarā ar to, ka mums darba kārtība ir apstiprināta un deputāti lūdz iekļaut to konkrētā sadaļā, bez šaubām, šie jautājumi iekļaujas pēc kārtas, un tie ir pēdējie šajā sadaļā, kā mēs arī tos izskatām. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens vairāk nevēlas. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 17. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā, lēmuma projektu “Par V.Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”, darba kārtības 38. punktu, izskatīt pēc sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā darba kārtības 16. punktu. Deputāti runāt... Godātie deputāti, tātad atbilstoši tam, ka mēs esam iekļāvuši darba kārtībā vēl trīs jautājumus, tad šis jautājums varētu būt kā 20. punkts šajā sadaļā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl iesniegumus no desmit deputātiem par darba kārtības izmaiņām. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996. gada 17. oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Gredzena atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Izskatīt to trešajā sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā 5. lēmuma projektu. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas.

Ņemot vērā, ka mēs esam papildinājuši darba kārtību ar vairākiem priekšlikumiem, kas saistīti ar trešo sadaļu, tad Saeimas Prezidijam ir priekšlikums to iekļaut kā pēdējo pēc jau iekļautajiem jautājumiem. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. “Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996. gada 17. oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Gredzena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”, izskatot to trešajā sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata, uzticības vai neuzticības izteikšanu” kā sesto lēmuma projektu. Deputātiem iebildumu nav. Neviens runāt nevēlas.

Godātie kolēģi, tādā gadījumā mēs to iekļaujam trešajā sadaļā, ko mēs esam jau iekļāvuši pirmš šā lēmuma projekta pieņemšanas, tātad pēc deputāta Gredzena at-saukšanas no Sociālo un darba lietu komisijas. Deputātiem iebildumu nav. Piņemts.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dozorceva, Kuprijanovas, Lujāna, Staša un Kalnbērza iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Pēteris Tabūns, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tas ir kārtējais likumprojekts. Labojumi no sērijas Saeimā “visas tiesības nepilsoņiem”. Vēl jau nevajag, šķiet, un nevajadzēs piešķirt pilsonību šiem 700 000 nepilsoņu. Visi iegūs vienādas tiesības. Jo citu pēc cita mēģinām labot likumus, kuri ir pieņemti 5.Saeimā, arī 6.Saeimā, un tūlīt mēģinām tos labot. Lūk, šeit, redziet, nepilsoņiem... Tātad Latvijas Republikā iegūtās tiesības uz valsts pensiju saglabājas arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm. Vēl nepietiek ar to, ka viņi saņem šeit pensijas, paredzēsim arī tad, kad viņi aizbrauks no šejienes, lai Latvija maksā viņiem šīs pensijas. Tātad atbrauca, okupēja, kolonizēja valsti liela daļa no šiem cilvēkiem, rusificēja. Aizbrauks, un mēs viņiem kā lielu paldies maksāsim naudiņu, jo esam ļoti bagāti, labdari, un tā tālāk, un tā tālāk. Nu paklausieties! Kā nav neērti, godīgi sakot, šiem cilvēkiem iesniegt šādu likumprojektu. Bet viņiem nav neērti. Tas ir skaidrs. Tas ir pierādījies sen.

Nākamais. Paskatieties! Tātad šiem pašiem nepilsoņiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem līdz 1991.gada 1.janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzināmie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai. Redziet, ja valdības, iepriekšējās, būtu bijušas ar kārtīgu mugurkaulu, tad būtu darījušas visu, lai šiem cilvēkiem pensijas maksā Krievija, Baltkrievija, Ukraina... Vārdu sakot, šīs valstis, no kurienes viņi šeit ir sabraukuši. Tas ir jādara! Diemžēl tas netika darīts, un tagad, lūk, mēs viņiem maksāsim. Redziet, ja mēs runājam nupat par to, kā budžetā atrast līdzekļus, un mēs jau gribam, un lēmums jau pieņemts, ka pensionāru ienākumus apliks ar nodokļiem, tad, lūk, šiem militārajiem pensionāriem, kuri saņem 100 un 150 latus, lūk, to vajadzētu aplikt. Man tūlīt teiks, bet paklausieties līgumu ar Krieviju. Ir rakstīts pavisam kas cits, ka viņi ir neaizskarami. Jā, bet es no šīs tribīnes runāju par to toreiz, kad pieņēma šo apkaunojošo līgumu. Par visām privilēģijām šiem pensionāriem. Šī privilēģiju došana ir vienkārši fantastiska. Nupat atkal grasās vai jau pieņemts likums par to, ka 28, atcerieties — 28 un pasmejieties, uzreiz militārpersonas — krievu —, kuras nav aizbraukušas, saņems kārtējo pagarinājumu. Nu jau grūti saskaitīt, kuro reizi, lai neaizbrauktu. Paskatieties! Divdesmit astoņiem cilvēkiem milzīgā Krievija nevar atrast 28 dzīvokļus. Un mūsu valdība ir ar mieru pagarināt atrašanos šeit šiem 28. Es varētu vēl un vēl par to runāt. šī privilēģiju došana ir vienkārši apkaunojoša.

Es lūdzu nenodot komisijām šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (dokuments Nr.1534A) nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Par — 25, pret — 32, atturas — 8. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dozorceva, Kuprijanovas, Staša, Lujāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Pēteris Tabūns, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Runāšu krietni īsāk. Es aicinu tāpat balsot pret — nenodot komisijām. Paldies, ka jūs sapratāt un iepriekšējo patiešām neaizsūtījāt. Bet tomēr daži teikumi.

Redziet, tepat, šajā dienas kārtībā, ir vēl citi līdzīgi labojumi par šaujamieročiem, ka nepilsoņi, vārdu sakot, atkal drīkstēs nēsāt tos, it kā Latvijā jau būtu maz vienību, tādu, kur ir apbruņotas dažādas apsardzes ar šiem šaujamieročiem. Tagad aviācijai atkal līdzīgas tiesības, un tā tālāk, un tā joprojām. Cik viņi ir lojāli, mēs ļoti labi zinām. Un es tikai gribētu šodien no Saeimas tribīnes pateikt arī vienu lietu. Mēs ļoti labi zinām, kā pēdējā laikā aktivizējas šie nepilsoņi, sapulcējas pie pieminekļa tur — Pārdaugavā — tradicionāli. Tur ierodas arī mūsu deputāts Lujāna kungs un aicina pat uz sacelšanos. Vēl tikai pietrūkst, ka viņš aicinātu uz bruņotu sacelšanos. To gan viņš neatļaujas, jo tad laikam ātri vien tomēr būtu spiestas attiecīgās, tā sakot, institūcijas rīkoties. Bet, kamēr viņš aicina tā netieši uz sacelšanos, tas it kā nav nekas. Vārdu sakot, es aicinu jūs arī šo likumprojektu nenodot komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 15, pret — 45, atturas — 12. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kazāka, Mauliņa, Grīnberga, Liepas, Kuš-neres iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kazāka, Mauliņa, Grīnberga, Liepas un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pen-sijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Likums “Par valsts pensijām” ir pašlaik atvērts, un es domāju, ka mēs varētu iesniegt visus savus priekšlikumus likumā paredzētā kārtībā jau atvērtā likumprojektā. Es domāju — noraidīt šo priekšlikumu un vēlreiz atkārtoti iesniegt.

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām, deputāts Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es saprotu, ka tas, kas ir atļauts Jupiteram, tas nav atļauts Vērsim un ka šeit mēs no Apiņa kunga tikko dzirdējām argumentāciju, kuru viņš labprāt gribētu piemērot attiecībā pret Saeimas deputātu iesniegtiem likumprojektiem, bet nekādā ziņā ne pret Ministru kabineta iesniegtiem likumprojektiem. Un arī ar lielāku toleranci attiecas pret Saeimas pozīcijas iesniegtiem likumprojektiem.

Mēs zinām, ka ir ļoti daudz bijušas tādas reizes, kad Ministru kabinets iesniedz savus grozījumus atvērtos likumos. Un pat tā, ka vienā sēdē mēs nododam no Ministru kabineta nākušus vairākus grozījumus vienā un tajā pašā likumā. Es domāju, ka, ja mēs būtu konsekventi, tad šo principu ievērotu, ka mēs tomēr pieļaujam, tad šeit šajā situācijā Apiņa kunga iebildums būtu faktiski nekorekts. Es aicinu nodot komisijām, un pēc tam komisijas var apvienot vai lemt kā citādi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 29, atturas — 17. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Grīnberga, Liepas, Kazāka un Mauliņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības pabalstiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām. Tas ir jautājums, kuru mēs jau ilgus gadus esam diskutējuši 5.Saeimā. Tas ir izdiskutēts, konceptuāli pieņemts, un es neredzu nekādu vajadzību šādā konceptuālā jautājumā regulāri mainīt valstisku nostādni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Mēs esam daudz debatējuši, un man jāsaka — galva reibst no tā, ka mēs atkal un atkal debatējam vienu un to pašu. Un šis likumprojekts, kurš būtībā bija nepārdomāts, par to, ka uzkrauj darba devējiem papildu sociālās apdrošināšanas slodzi, absolūti nekādi viņus neapdrošinot, nesamazinot iemaksu daudzumu sociālajā apdrošināšanā. Līdz ar to arī nekādu citu atvieglojumu nedodot. Līdz ar to rodas tāds stāvoklis, ka tas ir netiešs nodoklis un piedevām nav mazs nodoklis darba uzņēmējiem, un mēs zinām — visvairāk cieš tieši mazie uzņēmēji, un tā ir neapšaubāma bremze mūsu uzņēmēju attīstībā, un to jau mēs redzam, ka ražošana sašaurinās. Ārējās tirdzniecības budžets, tas ir, deficīts, pieaug, tas viss ir šāda veida labojumu rezultāts, un mēs gribam vienkārši atgriezt to, kas bija agrāk, lai visiem būtu vienādi pienākumi pret sociālo apdrošināšanu un lai nebūtu šiem mazajiem uzņēmumiem uzkrauts tas lielais slogs. Bez tam mani uztrauc tas, ka mēs absolūti, pieņemot likumus, nedomājam kaut vai dažus mēnešus uz priekšu. Ja, mēs gribam, lai attīstās ražošana, mums ir vajadzīgi aizsargmehānismi pret nepārtrauktām izmaiņām. Un šī ir viena no tām nepārtrauktām izmaiņām, kas ir situsi milzīgu robu mazajiem uzņēmējiem. Un bez tam tur parādās tāda tendence, ka cilvēki, kuri ir ar vājāku veselību, netiek pieņemti darbā vai atbrīvoti no darba, rezultātā tik un tā slogsÉ viņi tiek izmesti bezdarbniekos, un tas pats — atmaksa bezdarbniekiem atkal ir mums jāmaksā kopēji. Ir tikai putrošana, un labumu tas nekādu nenes. Un tad, kad bija normāla sociālā apdrošināšana no valsts, viss bija kārtībā. Mums par to jāpadomā, un tāpēc es domāju vismaz šoreiz nopietni izdebatēt šo jautājumu vēlreiz ļoti vajadzīgs būtu, lai mēs mazliet vairāk par dažiem mēnešiem skatītos uz priekšu nākotnē,. Lūdzu atbalstīt šī likumprojekta vismaz nodošanu komisijās, tad jau varēs izstrīdēties.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — par likumprojekta “Grozījumi likumā par maternitātes un slimības pabalstiem” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 20, atturas — 14. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Saulīša, Bišera, Stikuta, Tenisa, Leitenas un Amerika iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kalviņa, Seiles, Lamberga un Tabūna iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši vienā teikumā gribu paskaidrot šī ierosinājuma būtību. Arvien vairāk un vairāk būs nesaskaņu un strīdu starp īrniekiem un īrējamo telpu īpašniekiem, jo redziet, lieta ir tāda, ka tiesas ir pārslogotas tomēr, un būs arvien vairāk un vairāk šādu procesu, un tāpēc mēs piedāvājam likumu papildināt ar vienu jaunu nodaļu tieši par īres valdēm, lai būtu papildu slodzes sadalīšanas iespējas starp dzīvojamo telpu īrniekiem un izīrētājiem. Un šī institūcija ir ļoti vajadzīga, it īpaši tagad, kad šīs maksasÉ īres maksas ir atbrīvotas, un līdz ar to šo strīdu būs ārkārtīgi daudz. Un es arī lūgtu komisijas ļoti nopietni skatīties šo piedāvājumu un pēc iespējas ātrāk mēģināt to izskatīt tālāk sēdē. Paldies1

Sēdes vadītājs. Pret nodošanu komisijām deputāti runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu par Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Pasta likumā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā par valsts civildienestu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un

Likumprojekti

Dokuments Nr. 1560, likumprojekts Nr. 502

Par nekustamā īpašuma nodokli

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 1996. gada 9. oktobra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli” (likumdošanas reģistra Nr. 428, dokumenta Nr. 1251) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu un nolēma:

1) atzīt, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli” (likumdošanas reģistra Nr. 428, dokumenta Nr. 1251) nav atbalstāms;

2) saskaņā ar Kārtības ruļļa 85. panta pirmo daļu iesniegt izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Lūdzam iekļaut abu minēto likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimas 1996. gada 17. oktobra sēdes darba kārtībā.

Ar cieņu, —

1996. gada 9. oktobrī komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle

Par nekustamā īpašuma nodokli

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

alternatīvais likumprojekts Ministru kabineta iesniegtajam

likumprojektam “Par nekustamā īpašuma nodokli”

(reģistra Nr. 428, dokumenta Nr. 1251)

1. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

(1) Ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, ārēji nebojājot, — zeme, ēkas un būves (turpmāk tekstā — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.

(2) Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:

1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pati pašvaldība vai kurš tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības teritorijā, izņemot pašvaldības uzņēmumu nekustamo īpašumu;

2) ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kuru izmanto tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī;

3) koplietošanas satiksmes ceļus, ielas un ūdens navigācijas būves;

4) valsts rezerves zemi, kura netiek iznomāta;

5) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem;

6) nekustamo īpašumu, kurš pieder sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām, kuru sarakstu apstiprina Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

(3) Šā panta otrās daļas 5. punktā paredzētā nodokļa atlaide piemērojama, ievērojot šādus nosacījumus:

1) sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai piederošais nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajai darbībai peļņas gūšanas nolūkā un

2) nekustamais īpašums tiek izmantots sabiedriskām vajadzībām.

2. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji

(1) Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji par savu nekustamo īpašumu, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Nekustamā īpašuma nodokli par valdījumā vai lietojumā nodotu valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu maksā attiecīgi nekustamā īpašuma valdītājs vai lietotājs.

(3) Nekustamā īpašuma nodokli par īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām, maksā katrs kopīpašnieks samērīgi ar katra daļu kopīpašumā.

3. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme un aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir viens procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

(2) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldības no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

(3) Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku pašvaldību teritorijā, tad nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un iekasē katra pašvaldība attiecīgi par savā teritorijā atrodošos nekustamā īpašuma daļu.

(4) Ja šā likuma 1. pantā noteiktās nodokļa atlaides piemērojamas tikai nekustamā īpašuma daļai, tad par to īpašuma daļu, kurai atlaide nav piemērojama, nodoklis aprēķināms šai likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

4. pants. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība un tās noteikšanas pamatprincipi

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem noteikta zemes, ēku un būvju vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties no:

1) nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kas nozīmē visiespējamāko cenu, par kādu īpašums tiek vērtēts stabilā nekustamo īpašumu tirgū;

2) attiecīgajam nekustamā īpašuma veidam noteiktā koeficienta vērtības.

(3) Nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā neietver meža audzes vērtību.

(4) Šī panta otrajā daļā minētā koeficienta vērtību robežās no 0,6 līdz 1,0 nosaka Ministru kabinets.

(5) Ministru kabinets var noteikt atšķirīgu koeficienta vērtību atšķirīgiem nekustamā īpašuma veidiem, kurus klasificē atbilstoši īpašuma lietošanas mērķim.

(6) Ministru kabinets apstiprina nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju.

(7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķiem un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību.

(8) Valsts zemes dienests nosaka ēku un būvju tipus un vienas vienības vērtību katram īpašuma tipam.

(9) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka, visus nekustamos īpašumus novērtējot uz vienu noteiktu datumu (1. janvāri). Nekustamo īpašumu pārvērtēšanu izdara ne biežāk kā reizi piecos gados, izņemot gadījumus, kad pārvērtēšana tiek veikta pēc nekustamā īpašuma īpašnieka pieprasījuma.

5. pants. Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem

(1) Atvieglojumu nosaka nekustamā īpašuma nodoklim, kurš aprēķināts saskaņā ar šī likuma 3. panta prasībām.

(2) Pašvaldības, izdodot saistošus noteikumus, aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa summu var samazināt līdz 50 procentiem:

1) politiski represētajām personām par viņu īpašumā esošajām individuālajām dzīvojamām mājām, kuras atrodas viņu īpašumā vismaz 5 gadus;

2) denacionalizēto dzīvojamo māju īpašniekiem, kuriem šīs ēkas piederējušas pirms to nacionalizācijas, 15 gadus kopš denacionalizācijas brīža. Atvieglojums attiecas arī uz šajā punktā minēto personu laulātajiem un 1. šķiras mantiniekiem;

3) pensionāriem par viņu īpašumā esošajām individuālajām dzīvojamām mājām, kuras atrodas viņu īpašumā vismaz 10 gadus. Pensionāru pārdzīvojušais laulātais saglabā tiesības uz šo atvieglojumu atbilstoši savai mantojuma daļai.

(3) Šādi saistošie noteikumi stājas spēkā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

6. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība

(1) Pašvaldības paziņo maksātājam par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas gadam līdz kārtējā gada 1. februārim un nosūta maksāšanas paziņojumu īpašniekam vai viņa pilnvarniekam pēc īpašnieka norādītās adreses.

(2) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs līdz kārtējā taksācijas gada 1. februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir 15 dienu laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.

(3) Nekustamā īpašuma nodokli maksā par katru kalendāro (taksācijas) gadu.

(4) Nekustamā īpašuma nodoklis nomaksājams reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 1. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī — 1/4 apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā līdz 1. martam.

7. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība

(1) Nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldības, kurā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, budžetā.

(2) Ja kādai personai īpašumā, lietojumā vai valdījumā ir vairāki nekustamie īpašumi, tad nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts un maksāts atsevišķi par katru nekustamo īpašumu attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldības, kurā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, budžetā.

(3) Kontroli par šī likuma pareizu piemērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

8. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās

(1) Nekustamā īpašuma nodoklis jāsāk maksāt ar nākamo kalendāra mēnesi pēc nekustamā īpašuma tiesību, kā arī valdījuma vai lietošanas tiesību rašanās attiecīgi 1/3, 2/3 vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā.

(2) Nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājam vai lietotājam ir pienākums mēneša laikā no īpašuma tiesību, kā arī valdījuma vai lietojuma tiesību rašanās brīža pieteikties pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam.

9. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma izbeigšanās

Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc nekustamā īpašuma tiesību, kā arī valdījuma vai lietojuma tiesību izbeigšanās, un nodokļa apjoms par pēdējo maksāšanas termiņu tiek noteikts attiecīgi 1/3, 2/3 vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apmērā.

10. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu laikā.

(2) Termiņā nenomaksāto nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

(3) Ja īpašums, par kuru pilnībā nav nomaksāts nodoklis, tiek pārdots, nodokļa pamatparāda, soda naudas un nokavējuma naudas nomaksas pienākums pāriet uz pircēju.

11. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos pieņemtie lēmumi pārsūdzami likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

12. pants. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas finansēšanas kārtība

(1) Pašvaldības divus procentus no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem ieskaita valsts budžetā nekustamā īpašuma kadastrālai vērtēšanai.

(2) Iemaksas valsts budžetā pašvaldības veic atbilstoši nekustamā īpašuma nodokļa izpildei reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 5. martā, 20. maijā, 20. augustā un 20. novembrī.

(3) Ja līdzekļi netiek pārskaitīti, Valsts kase, pamatojoties uz finansu ministra lēmumu, ir tiesīga parādu norakstīt no attiecīgās pašvaldības budžeta konta.

(4) Ja pārvērtēšana tiek veikta pēc nekustamā īpašuma īpašnieka pieprasījuma, vērtēšanas izdevumus sedz nekustamā īpašuma īpašnieks.

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1999. gada 31. decembrim ēku un būvju vērtība ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikta.

2. Līdz 1999. gada 31. decembrim nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts no zemes kadastrālās vērtības, kuru noteicis Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) viena procenta apmērā, izņemot gadījumus, kuri noteikti šī punkta otrajā daļā;

2) divu procentu apmērā par nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas tiek izmantota uzņēmējdarbībā, izņemot īpašumu, kuru izmanto tikai lauksaimnieciskai darbībai.

3. 1997. taksācijas gadā nekustamiem īpašumiem, kuriem nav veikta kadastrālā novērtēšana, nekustamā īpašuma nodokli šī likuma noteiktajā kārtībā pašvaldības aprēķina pilsētās no zemes paraugvērtības, bet lauku apvidos — no Valsts zemes dienesta noteiktajām vidējām pagastu lauksaimniecības zemes vērtībām, vidējām pagastu meža zemes vērtībām, ciemu bāzes vērtībām vai paraugvērtībām (apbūves zemēm) un dārzkopības sabiedrību paraugvērtībām (individuālajiem augļu dārziem).

6. Līdz 1999. gada 31. decembrim nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanā nepiemēro šī likuma 4. pantā minētā koeficienta vērtību.

7. Par valsts īpašumā esošajām vai lietošanā nodotajām meža zemēm nekustamā īpašuma nodokli maksā ar 1997. gada 1. oktobri.

8. 1997. taksācijas gadā šī likuma 12. panta 2. un 3. daļā noteiktajā kārtībā pašvaldības piecus procentus no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem ieskaita valsts budžetā nekustamā īpašuma vērtēšanas finansēšanai.

9. Atzīt par spēku zaudējušiem:

1) likumu “Par zemes nodokli”;

2) likumu “Par īpašuma nodokli”.

Likums stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.

Dokuments Nr.1564, likumprojekts Nr.504

Par grozījumiem likumā par dzīvojamo telpu īri

Saeimas Prezidijam

Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 17.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

1996.gada 9.oktobrī J.Dobelis, J.Kalviņš, A.Seile, A.Lambergs, P.Tabūns

Par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

Papildināt likumu “Par dzīvojamo telpu īri” ar jauno nodaļu šādā redakcijā:

XIV nodaļa. Īres valdes

45.pants. Īres valde

Īres valde ir dzīvojamo telpu īrnieku un izīrētāju ievēlēta institūcija, kas izskata strīdus starp dzīvojamo telpu īrniekiem un izīrētājiem jautājumos par dzīvojamo telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi, kā īpašumā vai valdījumā ir dzīvojamā māja.

Īres valdei ir savs zīmogs un savs konts banku iestādēs.

46.pants. Īres valdes darbības tiesiskais pamats

Īres valdes, izskatot strīdus, ievēro likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un citus Latvijas Republikas spēkā esošos likumdošanas aktus, attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumus, kas regulē dzīvojamo telpu īres attiecības un ar tām saistītos komunālos maksājumus.

47.pants. Uzraudzība pār īres valdes darbu

Uzraudzību pār īres valdes darbu veic Latvijas Republikas Tieslietu ministrs.

48.pants. Īres valdes izveidošana

Īres valdes izveidojamas katra pilsētā un pagastā. Lielākās pilsētās var izveidot vairākas īres valdes.

49.pants. Īres valdes sastāvs

Īres valde sastāv no īres valdes priekšsēdētāja un attiecīga skaita īres valdes locekļiem. Īres valdes priekšsēdētājs ir rajonu (priekšpilsētas) tiesnesis, kuru ieceļ rajona (priekšpilsētas) tiesas priekšsēdētājs.

Katrā īres valdē pilsētā ievēlami līdz 12 locekļiem, bet pagastā līdz 6 locekļiem, vienādā skaitā īrnieku un izīrētāju pārstāvji.

Īres valdes locekļu skaitu nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome), bet lai būtu vienāds skaits īrnieku un izīrētāju pārstāvju.

50.pants. Īres valdes ievēlēšanas kārtība

Īres valdi ievēl pilsētās un pagastos uz domes (padomes) pilnvaru laiku saskaņā ar domes (padomes) apstiprinātiem noteikumiem par ievēlēšanas kārtību.

Īres valdes locekļus izvirza domes (padomes) deputāti vai ne mazāk kā 25 attiecīgo pašvaldību vēlētāji.

51.pants. Strīdi, kuri piekrīt īres valdes izskatīšanai

Īres valdes izskata strīdus starp dzīvojamo telpu īrniekiem un izīrētājiem jautājumos par dzīvojamo telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, ūdensapgādi, gāzi, kanalizāciju, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem, kas noteikti dzīvojamo telpu īres līgumā), strīdus par īres maksas un komunālo pakalpojumu apmēru noteikšanu saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, kā arī izskata dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu pārkāpumus.

52.pants. Iesniedzamo pieteikumu saturs

Pieteikums īres valdei jāiesniedz rakstveidā divos eksemplāros. Pieteikumā jānorāda:

1) īres valdes nosaukums;

2) strīda puses un to dzīves vietas;

3) strīda priekšmets, prasījuma būtība un pamatojums;

4) pierādījumi, kas apstiprina iesniedzēja norādītos apstākļus;

5) pasākumi, kas veikti pušu domstarpību noregulēšanai līdz pieteikuma iesniegšanai;

6) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.

Pieteikumu paraksta iesniedzējs vai viņa pārstāvis. Pārstāvja iesniegtajam pietei-kumam jāpievieno pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu.

53.pants. Nodeva par pieteikuma izskatīšanu

Īres valdes izdevumu segšanai ņemama nodeva no katra īres valdei iesniedzamā pieteikuma 4% apmērā no prasāmās summas, bet ne mazāk par Ls 2,50.

Īres valdei ir tiesības atbrīvot no nodevas samaksas mazturīgas personas, kuras nespēj šo nodevu maksāt.

54.pants. Pieteikuma pieņemšana

Pieteikumu pieņem īres valdes priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā priekšsēdētāja vietnieks, vai viens no īres valdes locekļiem.

Visus pieņemtos pieteikumus reģistrē īpašā pieteikumu reģistrācijas žurnālā.

Īres valde var atteikties pieņemt pieteikumu vienīgi tad, ja strīds sakarā ar īres līgu-mu nav īres valdes piekritībā vai ja to agrāk izskatījusi pēc būtības īres valde vai tiesa.

55.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Lietu sagatavo izskatīšanai īres valdes priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā viņa vietnieks vai īres valdes loceklis.

56.pants. Pieteikuma izskatīšanas termiņš

Īres valdes pieteikumus izskata 15 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās šo termiņu var pagarināt līdz 10 dienām.

57.pants. Paziņojums par pieteikuma izskatīšanu

Par pieteikuma izskatīšanas laiku un vietu rakstveidā jāpaziņo strīda pusēm ne vēlāk kā 3 dienas pirms sēdes.

58. pants. Pušu neierašanās sekas

Īres valde pieteikumu izskata puses klātbūtnē. Strīda izskatīšana bez pieteicējas puses klātbūtnes pieļaujama vienīgi tad, ja saņemta rakstveida piekrišana.

Ja pieteicēja puse bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies īres valdes sēdē, valdē var pieņemt lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas un lietu izbeigt. Šī puse nezaudē tiesības no jauna iesniegt pieteikumu, ievērojot vispārējos noteikumus.

Ja atbildētājs atsakās saņemt un parakstīt paziņojumu par īres valdes sēdi vai atkārtoti tajā neierodas bez attaisnojoša iemesla, īres valde var izskatīt lietu pēc būtības bez atbildētāja piedalīšanās.

59. pants. Īres valdes sastāvs, izskatot pieteikumu

Īres valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un divi īres valdes locekļi.

60. pants. Apstākļu noskaidrošana

Lietas apstākļu noskaidrošanas kārtību nosaka pati īres valde. Tai jāgarantē pusēm un to pārstāvjiem šajā likumā piešķirtās tiesības.

Īres valdei vispusīgi, pilnīgi un objektīvi jānoskaidro strīda apstākļi. Šajā nolūkā īres valde var pieprasīt nepieciešamos dokumentus un aprēķinus, izsaukt uz sēdi lieciniekus, lai viņi sniegtu paskaidrojumus, kas attiecas uz lietu. Ja nozīmīgu lietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, valde var pieaicināt speciālistus, uzdot viņiem izdarīt grāmatvedības, tehnisko vai citu pārbaudi.

61. pants. Pušu tiesības

Pusēm ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, iesniegt pierādījumus, dot rakstveida un mutveida paskaidrojumus, grozīt pieteikuma pamatu un priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījuma apmēru vai atteikties no prasības, izbeigt lietu ar mierizlīgumu. Tās var kārtot ar pārstāvja starpniecību.

62. pants. Sēdes protokols

Īres valdes sēde ir jāprotokolē. Protokolu raksta viens no īres valdes locekļiem vai sekretārs. Protokolu paraksta īres valdes sēdes priekšsēdētājs un persona, kura protokolu rakstīja.

63. pants. Lēmuma pieņemšana

Noskaidrojot lietas apstākļus atklātā sēdē, īres valde iziet atševišķā istabā, kur apspriežas un taisa lēmumu.

Īres valdei ir tiesības pieņemt lēmumus:

— apmierināt pieteikumus;

— atteikt;

— atlikt lietas izskatīšanu;

— atstāt bez izskatīšanas;

— par gāzes, ūdensvada, apkures, elektroenerģijas apkures atslēgšanu (ja tas tehniski iespējams) līdz parāda segšanai.;

— noteikt termiņu parāda segšanai;

— noteikt termiņus dzīvokļa apmaiņai pret citu mazāku vai mazāk labiekārtotu platību.

64. pants. Lēmuma saturs

1) īres valdes nosaukums un sastāvs;

2) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

3) strīda puses un to pārstāvji;

4) strīda priekšmets un būtība;

5) lēmuma motīvi un iesniegto pierādījumu novērtējums;

6) īres valdes lēmums par pieteikuma apmierinājumu vai noraidījumu;

7) ja apmierināts pieteikums par īres maksas vai maksas par komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, tad lēmumā obligāti jākvalificē parādnieka attieksme pret parāda rašanos (materiālo līdzekļu trūkums vai neapzinīga attieksme pret līguma izpildi).

Konstatējot, ka īrnieks ir maznodrošināts, īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem nav nokārtojis līdzekļu trūkumu dēļ, īres valde par to var paziņot pašvaldības valdei, lai tā izlemj jautājumu par sociālā pabalsta piešķiršanu parāda segšanai.

Ja īres valde konstatē, ka īrnieks īres maksu un maksu par komunālajiem pakal-pojumiem nemaksā sistemātiski sava neapzinīguma dēļ, tā, piedzenot parādu, brīdina īrnieku, ka par parāda nenomaksāšanu valdes noteiktajā termiņā, kā arī par turpmāko maksu nekārtošanu īrnieks ar tiesas spriedumu var tikt izlikts no dzīvojamās telpas.

65. pants. Lēmuma izsniegšana pusēm

Īres valdes lēmuma noraksts piecu dienu laikā jāizsniedz vai jānosūta pusēm un to pārstāvjiem.

66. pants. Lēmuma pārsūdzēšana

Ja puses vai to pārstāvji nepiekrīt īres valdes lēmumam, tie var pārsūdzēt lēmumu tiesā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas.

Sūdzība jāiesniedz divos eksemplāros un tai jāpievieno īres valdes lēmuma noraksts.

Tādu sūdzību tiesa izskata prasības kārtībā lietā, kurā par prasītāju būs tā persona, kura ar pieteikumu griezusies īres valdē.

67. pants. Paziņojums par īres valdes lēmuma pārsūdzēšanu

Par īres valdes lēmuma pārsūdzēšanu rajona (pilsētas) tiesā sūdzības iesniedzējam rakstiski jāpaziņo īres valdei 10 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

68. pants. Lēmuma izpildīšana

Ja īres valdes lēmums nav pārsūdzēts, tas pēc pārsūdzības termiņa notecējuma ir izpildāms saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa noteikumiem par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un izpildi nodrošina tiesas izpildītājs.

Dokuments Nr.1566, likumprojekts Nr.505

Par grozījumiem Pasta likumā

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”.

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp. 2 eks.

2. Likumprojekta anotācija uz 2 lp. 2 eks.

3. Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra sēdes protokola Nr.49 5.¤ izraksts.

1996.gada 11.oktobrī Ministru prezidents A.Šķēle

Grozījumi Pasta likumā

Izdarīt Pasta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā, 1994, 12.nr.; 1995, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Visus ar pasta pakalpojumiem saistītos jautājumus, kas nav minēti šajā likumā, regulē Ministru kabinets.”

2. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pasta pakalpojumus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” (turpmāk — Latvijas pasts), kura ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā, kā arī citi uzņēmumi saskaņā ar šī likuma 4.panta trešās daļas noteikumiem.”

3. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Latvijas pasta statuss

(1) Latvijas pasts ir juridiska persona.

(2) Latvijas pasta pārvaldes struktūru un darba organizāciju nosaka saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju”, “Par akciju sabiedrībām” un šo likumu.”

Par likumprojektu

Latvijas pasts daļu no pamatpakalpojumiem sniedz, atrodoties monopolstāvoklī. Ņemot vērā Valdības deklarācijā nospraustos uzdevumus monopoluzņēmumu darbības kontrolē, tiek mainīta Pasta likumā noteiktā valsts iestādes “Latvijas pasts” pārvaldes forma, pārveidojot to par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību. Grozījumi likuma 23.pantā saistīti ar Valsts īpašuma fonda darbības pārtraukšanu un tā funkciju pārņēmēja — Valsts nekustamā īpašuma aģentūras — izveidošanu.

Pasta likuma grozījumu projektā ņemti vērā Tieslietu, Finansu, Ekonomikas un Labklājības ministrijas, kā arī Eiropas integrācijas biroja atzinumos izteiktie viedokļi.

Pieņemot iesniegto likumprojektu, būs jāizdara grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 16.maija noteikumos Nr.131 “Noteikumi par pasta pakalpojumu tarifiem”, Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumos Nr.265 “Pasta noteikumi”, Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.220 “Satiksmes ministrijas nolikums” un zaudēs spēku Ministru kabineta 1994.gada 14.septembra rīkojums Nr.412r “Par Latvijas pasta ģenerāldirektoru”.

Likumprojekta autors — Satiksmes ministrijas Sakaru departaments: Metums — departamenta direktores vietnieks, Priedīte — jaunākā referente.

Pēc likumprojekta pieņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” izveidošanu.

1996.gada 26.augustā Satiksmes ministrs V.Krištopans

Dokuments Nr.1584, likumprojekts Nr.508

Par sociālajiem dzīvokļiem

un sociālajām dzīvojamām mājām

Iesniedz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

1.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir noteikt sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas tiesisko statusu, to veidošanas un finansēšanas principus, kā arī personu loku, kurām ir tiesības saņemt pašvaldību sociālo palīdzību, īrējot sociālos dzīvokļus.

(2) Pašvaldību pienākums ir atbilstoši savām finansiālajām iespējām sniegt pēc iespējas plašāku sociālo palīdzību, izīrējot tās teritorijā dzīvojošām sociāli maznodrošinātām (trūcīgām) personām sociālos dzīvokļus.

2.pants. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas jēdziens

(1) Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis, kas tiek uzturēts un apsaimniekots par pašvaldības budžeta līdzekļiem un sociālo dzīvokļu īrnieku īres maksām un izīrēts personai (ģimenei), kura, ievērojot šā likuma nosacījumus, ir atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

(2) Sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša, par pašvaldības budžeta līdzekļiem un sociālo dzīvokļu īrnieku īres maksām uzturēta un apsaimniekota dzīvojamā māja, kurā esošie dzīvokļi tiek izīrēti personām (ģimenēm), kuras, ievērojot šā likuma nosacījumus, ir atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli.

3.pants. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšana

(1) Jautājumu par sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju veidošanu izlemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju pieprasījumus un materiālo stāvokli, kā arī pašvaldības finansiālās iespējas. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka, kā arī šo statusu atceļ attiecīgās pašvaldības dome (padome), pieņemot par to lēmumu.

(2) Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju statusu var noteikt:

1) šim nolūkam celtām vai pārveidotām neizīrētām pašvaldības dzīvojamām mājām;

2) neizīrētiem pašvaldības dzīvokļiem;

3) darījumu rezultātā pašvaldības īpašumā iegūtiem neizīrētiem dzīvokļiem vai dzīvojamām mājām;

4) šim nolūkam pārveidotām dienesta viesnīcām;

5) dzīvokļiem, kurus īrē sociāli mazaizsargātas personas (ģimenes), ja tās ir izteikušas vēlēšanos līdzšinējā īrētā dzīvokļa vietā īrēt sociālo dzīvokli.

(3) Šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā pašvaldības dome (padome) personas īrētajam dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu, ja tas atbilst panta ceturtās daļas nosacījumiem un ja dzīvokļa īrnieks rakstveidā ir izteicis vēlēšanos izbeigt līdzšinējo dzīvojamās telpas īres līgumu un noslēgt jaunu — sociālā dzīvokļa īres līgumu.

(4) Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka dzīvokļiem vai dzīvojamām mājām, ja tās atbilst Ministru kabineta noteiktajām sociālo dzīvokļu vai sociālo dzīvojamo māju sanitārtehniskajām, inženiertehniskajām un labiekārtojuma prasībām.

(5) Dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kuriem pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās mājas statusu:

1) netiek nodoti privatizācijai;

2) tiek izīrēti, ievērojot šajā likumā noteiktos dzīvokļu īres noteikumus.

4.pants. Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšana un finansēšana

(1) Sociālos dzīvokļus un sociālās dzīvojamās mājas finansē no:

1) šim nolūkam paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

2) šim nolūkam paredzētiem pašvaldības budžeta līdzekļiem;

3) sociālo dzīvokļu īrnieku īres maksām;

4) fizisko un juridisko personu ziedojumiem;

5) citiem līdzekļiem.

(2) Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšanas, apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un uzskaites kārtību nosaka pašvaldība.

5.pants. Personas (ģimenes), kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus

(1) Sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai (ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) un uz kuru ir attiecināms viens no minētajiem nosacījumiem:

1) attiecībā uz to ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 2.punktu;

2) tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, ir sociāli mazaizsargāta un ir izteikusi vēlēšanos līdzšinējā īrētā dzīvokļa vietā īrēt sociālo dzīvokli;

3) tai nav dzīvesvietas un tā nespēj pati sev tādu nodrošināt.

(2) Persona (ģimene) ir sociāli maznodrošināta (trūcīga), ja tā likumā “Par sociālo palīdzību” noteiktajā kārtībā saņem pašvaldības trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu.

(3) Persona (ģimene) ir sociāli mazaizsargāta, ja tā atbilst vienam no likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 9.panta otrās daļas nosacījumiem.

(4) Pašvaldība atbilstoši sava budžeta iespējām ir tiesīga noteikt atvieglotus nosacījumus, kas nepieciešami, lai personu (ģimeni) atzītu par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

(5) Persona (ģimene) zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ja tā materiālu vai sociālu apstākļu dēļ vairs neatbilst kādam no šā panta pirmās daļas nosacījumiem.

6.pants. Kārtība, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli

Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, kā arī kārtību, kādā persona (ģimene) zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Pašvaldības institūciju kompetence

(1) Šajā likumā reglamentēto pašvaldības kompetencē esošu jautājumu risināšanai pašvaldības dome (padome) izveido pašvaldības institūciju, kura:

1) personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, kā arī atceļ personas (ģimenes), kura tiesīga īrēt sociālo dzīvokli, statusu;

2) reģistrē pretendentus uz sociālā dzīvokļa īri un izslēdz tos no reģistra;

3) nodarbojas ar sociālo dzīvokļu izīrēšanas jautājumiem;

4) veic personu (ģimeņu) materiālo un sociālo apstākļu regulāru apsekošanu.

(2) Pašvaldības institūcijas darbības nolikumu apstiprina pašvaldības dome (padome).

(3) Pašvaldības domes (padomes) pieņemtie noteikumi, kuri reglamentē šajā likumā noteiktos pašvaldības kompetencē esošos jautājumus, ir publiski, tas ir, tie izliekami redzamā vietā pie pašvaldības domes (padomes) ēkas vai publicējami.

8.pants. Pieteikuma un citu dokumentu iesniegšanas kārtība

(1) Persona (ģimene), kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz rakstveida pieteikumu un Ministru kabineta noteikumos norādītos dokumentus, kas apliecina, ka tā ir tiesīga īrēt sociālo dzīvokli. Dokumentus iesniedz tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas (ģimenes) dzīvesvieta. Dokumentu iesniegšanas kārtību nosaka pašvaldības dome (padome).

(2) Ja persona (ģimene) nevar dokumentāri pierādīt iepriekšējo dzīvesvietu, tā var iesniegt pieteikumu tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā pēdējo 12 mēnešu laikā tā uzturējusies visilgāk.

9.pants. Personu (ģimeņu), kuras ir tiesīgas īrēt sociālo dzīvokli, uzskaites kārtība

(1) Persona (ģimene), kura iesniegusi visus šā likuma 8.pantā norādītos dokumentus un atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, tiek reģistrēta kā pretendente uz sociālā dzīvokļa īri pieteikumu iesniegšanas secībā.

(2) Personas (ģimenes) pienākums ir informēt pašvaldību, kurā tā reģistrēta kā pretendente uz sociālā dzīvokļa īri, par materiālo un sociālo apstākļu izmaiņām, kuru dēļ persona (ģimene) vairs neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem.

(3) Persona (ģimene), kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tiek izslēgta no pašvaldības reģistra kā pretendente uz sociālā dzīvokļa īri.

(4) Kārtību, kādā personas (ģimenes) tiek reģistrētas kā pretendentes uz sociālā dzīvokļa īri un izslēgtas no reģistra, nosaka pašvaldības dome (padome).

10.pants. Sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtība

(1) Sociālo dzīvokli izīrē uz pašvaldības institūcijas lēmuma pamata personai (ģimenei), kura atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli. Pašvaldības institūcijas pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa izīrēšanu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Kārtību un secību, kādā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, nosaka pašvaldības dome (padome).

(3) Nosakot sociālo dzīvokļu izīrēšanas secību, jāņem vērā pieteikuma iesniegšanas laiks, kā arī personas (ģimenes) nodrošinātība ar dzīvokli un citi apstākļi.

(4) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā sociālā dzīvokļa īres līgums tiek noslēgts, ja ievēroti visi minētie nosacījumi:

1) pašvaldības dome (padome), ievērojot šā likuma 3.panta trešajā daļā noteikto, ir pieņēmusi lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu minētajam dzīvoklim;

2) pašvaldības institūcija, ievērojot šajā likumā noteikto, ir pieņēmusi lēmumu par šā sociālā dzīvokļa izīrēšanu minētajai personai (ģimenei);

3) līdzšinējais dzīvojamās telpas īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts.

(5) pašvaldības institūcijas pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa izīrēšanu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

11.pants. Sociālā dzīvokļa īres līgums

(1) Sociālo dzīvokli nodod lietošanā uz sociālā dzīvokļa īres līguma pamata. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pašvaldības institūcijas lēmuma par sociālā dzīvokļa izīrēšanu pieņemšanas.

(2) Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

(3) Pašvaldības institūcijai ir tiesības atteikt sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli. Pašvaldības atteikumu atjaunot sociālā dzīvokļa īres līgumu persona var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Sociālā dzīvokļa īres līgumu slēdz rakstveidā. Ministru kabinets izstrādā sociālā dzīvokļa īres parauglīgumu.

(5) Sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus var grozīt, līgumslēdzējām pusēm par to vienojoties.

12.pants. Sociālā dzīvokļa lietošanas kārtība

Sociālā dzīvokļa lietošanas kārtību nosaka pašvaldības dome (padome), ievērojot Ministru kabineta izstrādātos sociālo dzīvokļu lietošanas noteikumus.

13.pants. Sociālā dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem

(1) Sociālā dzīvokļa īres maksas apmēru, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, ūdensapgādi, kanalizāciju, gāzi, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem) nosaka attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā sociālā dzīvokļa labiekārtojumu, sanitārtehnisko un inženiertehnisko stāvokli, taču tā nedrīkst pārsniegt 1/3 daļu no faktiskajiem sociālā dzīvokļa uzturēšanas izdevumiem.

(2) Maksājumu parādus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14.pants. Sociālā dzīvokļa īrnieka tiesības un pienākumi

(1) Sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa ģimenes locekļu pienākums ir:

1) sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus;

2) atbrīvot sociālo dzīvokli gadījumā, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par dzīvokļa atbrīvošanu;

3) regulāri, ik pēc sešiem mēnešiem, iesniegt pašvaldībā Ministru kabineta noteiktos dokumentus, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

(2) Sociālā dzīvokļa īrniekam nav tiesības īrēto dzīvokli privatizēt, mainīt, nodot apakšīrē citai personai, kā arī iemitināt tajā citas personas, izņemot savu laulāto un viņu nepilngadīgos bērnus.

15.pants. Sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšana

(1) Pašvaldība var izbeigt sociālā dzīvokļa īres līgumu, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks un viņa ģimene zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli, jo tie neatbilst šā likuma 5.pantā minētajiem nosacījumim;

2) ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvokli (dzīvojamo māju)

vai izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī (dzīvojamā mājā) ar viņiem neiespējamu. Šajos gadījumos prasību tiesā par sociālā dzīvokļa īres līguma izbeig-šanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī (dzīvojamā mājā) dzīvojošās personas;

3) ja īrnieks ilgstoši (cik ilgi?) nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu mazāk labiekārtotu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu;

4) ja māju, kurā atrodas dzīvoklis, paredzēts nojaukt, pārbūvēt, kapitāli remontēt vai ja tā draud sagrūt un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par tās atbrīvošanu. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pašvaldības institūcija pieņem lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu un brīdina īrnieku par dzīvokļa atbrīvošanu.

(3) Trīs mēnešu laikā pēc pašvaldības brīdinājuma par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu saņemšanas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvoklis jāatbrīvo. Ja minētajā termiņā īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvokli neatbrīvo, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā īrnieks izteicis vēlēšanos īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā, pašvaldības dome (padome) var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu. Šādā gadījumā līdzšinējais sociālā dzīvokļa īres līgums tiek izbeigts un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā tiek noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums.

(5) Pašvaldības pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu īrnieks var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” piemērošana

Sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemērojams likums “Par dzīvojamo telpu īri” tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā likumā noteikto.

17.pants. Sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība

(1) Pašvaldības dome (padome) izskata personu sūdzības jautājumos par:

1) personas (ģimenes), kurai ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli, statusa noteikšanu;

2) personas (ģimenes) iekļaušanu vai izslēgšanu no pretendentu uz sociālo dzīvokļu reģistra;

3) sociālo dzīvokļu izīrēšanas kārtību.

(2) Strīdus, kas rodas sakarā ar šā likuma piemērošanu, izskata tiesa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Komisiju iesniegumi

Dokuments Nr.1567

Par Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidatūrām

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija ir izskatījusi šādas Saeimas deputātu iesniegtās kandidatūras Satversmes tiesas tiesneša amatam:

1) Romāns Apsītis (dok. Nr.1501a);

2) Igors Bukovskis (dok. Nr.1537; Nr.1537a);

3) Valdis Cielava (dok. Nr.1547);

4) Viktors Elksnis (dok. Nr.1431);

5) Valdis Rožukalns (dok. Nr.1533; 1533a);

6) Velga Slaidiņa (dok. Nr.1511).

Juridiskā komisija nolēma rekomendēt visus minētos kandidātus apstiprināšanai Satversmes tiesas tiesneša amatā.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.pantu Juridiskā komisija ir sagatavojusi un lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā šādus Saeimas lēmumu projektus:

1) “Par R.Apsīša apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

2) “Par I.Bukovska apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

3) “Par V.Cielavas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

4) “Par V.Elkšņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

5) “Par V.Rožukalna apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

6) “Par V.Slaidiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”.

Pielikumā: minētie Saeimas lēmumu projekti.

Ar cieņu,—

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Rīgā 1996.gada 10.oktobrī

Dokuments Nr.1574

Par deputātu pieprasījumu

amatpersonu pilnu deklarāciju lietā

Saeimas Prezidijam

Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, I.Liepas, J.Kušneres, O.Kostandas, A.Rubina un M.Lujāna pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus (dok. Nr.1479), nolēma pieprasījumu noraidīt un lūdz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ierosināt izdarīt izmaiņas Korupcijas novēršanas likumā, lai precizētu likuma punktus, par kuriem norādīts minētajā pieprasījumā.

1996.gada 11.oktobrī Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs J.Celmiņš

Dokuments Nr.1578

Par grozījumiem likumā par Valsts ieņēmumu dienestu

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas 17.oktobra sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (reģ. Nr.398; dok. Nr.1169) izskatīšanu 2.lasījumā.

Ar cieņu,—

Budžeta un finansu (nodokļu)

1996.gada 10.oktobrī komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle

Par likumprojektu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija š.g. 3.septembrī, piedaloties valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai, Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam U.Skujiņam un Saeimas Juridiskā biroja speciālistei A.Kozlovskai, izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Ministru kabineta not. Nr.301, dok. Nr.1169). Pēc deputāta V.Krisberga ierosinājuma, balsojot par minētā likumprojekta noraidīšanu, sešiem deputātiem balsojot “par”, četriem, deputātiem balsojot “pret” un vienam deputātam atturoties, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma noraidīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Cieņā,—

Valsts pārvaldes un pašvaldības

1996.gada 3.septembrī komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie MK noteikumi nr.301; reģ. Nr.398; dok. Nr.1169) un iepazinusies ar Juridiskā biroja viedokli par to, konstatēja:

1. Likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu jautājumā par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pilnvarām.

2. Likumprojekts ir pretrunā ar likumu “Par policiju” jautājumā par Valsts ieņēmumu dienesta finansu policiju.

3. Likumprojekts ir pretrunā ar likumu “Par valsts civildienestu”, jo likumprojekts paredz, ka uz Valsts ieņēmumu dienestu, tā amatpersonām un darbiniekiem neattiecas likums “Par valsts civildienestu”.

4. Likumprojektā ir pretrunas arī ar Operatīvās darbības likumu, Latvijas Darba likumu kodeksu, likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kas būtu novēršamas, izdarot atbilstošus precizējumus likumprojektā.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija atzīst, ka likumprojekts nebūtu virzāms izskatīšanai otrajā lasījumā, pirms nav iesniegti attiecīgi grozījumi iepriekš minētajos likumos.

1996.gada 10.septembrī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Deputātu iesniegumi

Dokuments Nr.1585

Par Saeimas Prezidija sekretāra biedres

Janīnas Kušneres atsaukšanu no amata

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut Saeimas 17.oktobra plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par Saeimas Prezidija sekretāres biedres Janīnas Kušneres atsaukšanu no amata un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Saeimas deputāti: A.Saulītis, M.Lujāns, V.Balodis, J.Vidiņš, N.Pēterkops, L.Stašs, J.Ādamsons, O.Grinbergs, M.Rudzītis, J.Strods, G.Gannusa

1996.gada 14. (16.) oktobrī

Dokuments Nr.1586

Par deputāta Oļģerta Dunkera ievēlēšanu

par Saeimas Prezidija sekretāra biedru

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut Saeimas 17.oktobra plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta Oļģerta Dunkera ievēlēšanu par Saeimas Prezidija sekretāra biedru un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Saeimas deputāti: A.Saulītis, M.Lujāns, V.Balodis, N.Pēterkops, L.Stašs, G.Valdmanis, J.Ādamsons, O.Grinbergs, M.Rudzītis, J.Strods, G.Gannusa

1996.gada 14.(16.) oktobrī

Dokuments Nr. 1585a

Par sava paraksta atsaukšanu

Saeimas Prezidijam

Atsaucam savus parakstus zem lēmuma projekta Nr. 1585 par deputātes Janīnas Kušneres atsaukšanu no Saeimas Prezidija sekretāra biedres amata un lēmuma projekta Nr. 1586 par deputāta Oļģerta Dunkera ievēlēšanu par Saeimas Prezidija sekretāra biedru.

Saeimas deputāti: M. Rudzītis, G. Gannusa

1996. gada 16. oktobrī, pulksten 16.50

Ceturtdien, 17. oktobrī

Saeimas sēde,

tās vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts darba inspekciju””.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— izskatīja priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” 3.lasījumam.

Mandātu un iesniegumu komisija:

— nolēma nosodīt 1996.gada 26.septembrī pie Brīvības pieminekļa notikušos ekscesus, kas izsauca sašutumu Latvijas pilsoņos;

— nolēma lūgt Iekšlietu ministriju veikt pārbaudi, lai noskaidrotu vainīgos likuma pārkāpumos minētā pasākuma laikā un sauktu tos pie atbildības, un turpmāk nodrošinātu sabiedrisko kārtību latviešu tautas svētvietas — Brīvības pieminekļa apkaimē;

— nolēma izteikt nožēlu, ka Saeimas deputāts Māris Vītols, kurš ir zinājis par šo pasākumu un to morāli atbalstījis, nav spējis ietekmēt Latvijas Studentu apvienību, lai tās organizētā pasākumā nenotiktu likuma pārkāpšana.

Piektdien, 18. oktobrī

11.00 Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena tikšanās

ar Saeimā akreditētajiem žurnālistiem.

12.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa preses koference

par vizīti Austrālijā un Singapūrā.

Saeimas preses dienests