Arhīvi runā

Rīgas kara komandants

rīko parādi...

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā PSRS armija sagrāba Latvijas armijas kara tehniku, bruņojumu, kazarmas, lidlaukus, noliktavas, pārtikas krājumus, kā arī citus īpašumus. Tādā pašā veidā Baltijas sevišķais kara apgabals un Baltijas kara flote piesavinājās dažādas darbnīcas, stratēģiskās izejvielas, ostas, automašīnas, kā arī cita veida Latvijas mantu. PSRS militāristi 1941. gadā Rīgā bija aizņēmuši 135 dzīvojamos namus, daudzus atsevišķus dzīvokļus, rūpnīcas, fabrikas, vasarnīcas, mācību iestādes un citas ēkas. Latvijas laukos šī armija tolaik jau bija piesavinājusies 1043 ēkas un vairāk nekā 40 000 hektāru zemes.

PSRS militāristi ļoti daudzos gadījumos Latvijas zemi, ēkas, tāpat kā dažāda veida materiālās vērtības piesavinājās bez jebkādas vietējās varas iestāžu ziņas un piekrišanas. Nelīdzēja ne zemkopības tautas komisāra J. Vanaga, ne citu varasvīru bezpalīdzīgā žēlošanās. Šā paša iemesla dēļ LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks F. Deglavs 1941. gada sākumā bija spiests nosūtīt Baltijas sevišķā kara apgabala pavēlniekam ģenerālpulkvedim F. Kuzņecovam šāda satura dokumentu:

“Pilnīgi slepeni

Nr. 539-s

1941. gada 28. februārī

Baltijas sevišķā kara apgabala pavēlniekam

ģenerālpulkvedim b. Kuzņecovam

Komunālās saimniecības tautas komisāram V. Jagaram

LPSR Tautas komisāru padomes rīcībā ir vesela rinda materiālu par jautājumu neapmierinošo risinājumu attiecībā uz karaspēka izvietošanu Latvijas PSR.

Ir gadījumi, kad karaspēka daļas telpas aizņem patvaļīgi, bez padomju iestāžu lēmuma par šiem jautājumiem.

Dažas vietējās izpildu komitejas, pakļaujoties militārās pavēlniecības pārstāvju spiedienam, pieņem nepareizus lēmumus. Tā, piemēram, Jelgavas pilsētas izpildu komiteja 1941. gada 19. februārī nolēma nodot karaspēka izvietošanai vasaras teātri, vācu biedrības “Utak” muzeju, skolu, pārcelt uz citu vietu jaukto padomju–vācu komisiju utt.

Lai sakārtotu karaspēka izvietošanu, lūdzu Jūs turpmāk šādus pieprasījumus sagatavot kopīgi ar LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariātu un iesniegt tos Tautas komisāru padomes izskatīšanai, bet pēc tam vietējām izpildu komitejām tiks doti nepieciešamie norādījumi.

Lai nodrošinātu kārtību jau agrāk karaspēka aizņemtā dzīvojamā fonda mērķtiecīgā izmantošanā, Komunālās saimniecības tautas komisariātam tiek uzdots kopīgi ar Baltijas sevišķā kara apgabala pavēlniecību sagatavot jautājumu par dzīvojamā fonda nodošanu karaspēka daļām visos Latvijas PSR garnizonos un ne vēlāk par 1941. gada 1. aprīli iesniegt materiālus apstiprināšanai Tautas komisāru padomē.

Pielikumā: Rīgas garnizona karaspēka daļu aizņemto ēku un noliktavu saraksts (tikai Komunālās saimniecības tautas komisariātam).

LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks (F. Deglavs)”

LVA, 270. f., 1. s. apr., 49. l., 28. lp. Tulkojums no krievu valodas.

Arhīva dokumenti tomēr apliecina, ka PSRS militāristu patvaļa turpinājusies. Viņu uzturēšana un dažādo prasību izpilde jau tolaik Latvijai un latviešu tautai bija ļoti smags slogs. To visai uzskatāmi apliecina arī t. s. “Sarkanā (Sarkanarmijas) laukuma” izbūve 1940. gada rudenī.

“Galvaspilsēta Rīga

Lielvecākais

Rīga, 1940. gada 7. oktobrī

Komunālās saimniecības tautas komisāram

Rīgas pilsētas komandants plkv. Ivaškins ar š. g. 4. oktobra rakstu ir pieprasījis (šeit un turpmāk pasvītrojumi mani — J. R.) sakarā ar Sarkanarmijas parādi Oktobra revolūcijas svētkos līdz š. g. 20. oktobrim nostiprināt Sarkanarmijas laukumā apmēram 15 000 m2 lielu laukumu ar lūžņu, resp., šķembu, segu. Šie darbi izmaksās apmēram Ls 55 000, kāda summa š. g. budžetā nav paredzēta. Lūdzu jūsu norādījumu, vai šie darbi ir izpildāmi un, ja tas tā būtu, tad kas segs izdevumus par laukuma nostiprināšanu.

Lielvecākais A. Ermsons”

LVA, 432. f., 1. apr., 14. l., 92. lp. Oriģināls.

“LPSR Komunālās saimniecības

tautas komisārs

Nr. 278

1940. gada 7. oktobrī

Tautas komisāru padomei

Uz Rīgas pilsētas kara komandanta pulkv. Ivaškina š. g. 4. oktobra pieprasījumu sakarā ar Sarkanarmijas parādi Oktobra revolūcijas svētkos lūdzam Jūsu piekrišanu Sarkanarmijas laukumā 10 000 m2 liela laukuma nostiprināšanai.

Pēc Komunālās saimniecības tautas komisariāta ievāktām ziņām šī laukuma izbūve izmaksātu apm. Ls 100 000, pie kam šā laukuma izbūvei savu piekrišanu Rīgas pilsētas Lielvecākais ir devis un darbi laukumā nekavējoši uzsākami.

Nostiprināmā laukuma novietne ir apskatīta uz vietas, pie kam konstatēts, ka šo laukumu varēs izmantot turpmāk pie vispārējās Sarkanarmijas laukuma izbūves. Kādēļ arī minētie Ls 100 000 būtu izmantoti lietderīgi.

Inženieris Jānis Jagars, tautas komisārs

M. Cērpa, sekretāre”

LVA, 432. f., 1. apr., 14. l., 91. lp. Oriģināls.

“1940. gada 14. oktobrī

Rīgas pilsētas Lielvecākajam

Uz Jūsu š. g. 7. oktobra rakstu Sarkanarmijas laukuma nostiprināšanas lietā paskaidroju, ka nostiprināšanas izdevumus segs valdība.

Svētku sarīkošanas komisija norādījusi, ka nostiprināšanas izdevumiem nevajadzētu pārsniegt Ls 40 000, ko lūdzu ievērot.

(Inženieris Jānis Jagars)

Tautas komisārs

(M. Cērpa)

Sekretāre.”

LVA, 432. f., 1. apr., 14. l., 90. lp. Oriģināls

“Galvaspilsētas Rīgas Būvju pārvalde

Rīgā, 1940. gada 26. novembrī

Nr. 4320

Rīgas kara komandants š. g. 4. oktobrī ar rakstu Nr. 501 uzdeva Rīgas pilsētas Būvju pārvaldei sagatavot Sarkano (bij. Uzvaras) laukumu karaspēka parādes vajadzībām š. g. Oktobra revolūcijas svētkos.

Laukuma nostiprināšanas un uzkopšanas darbus Būvju pārvalde izpildīja saskaņā ar kara resora prasībām un norādījumiem.

Pavisam nostiprināts:

ar plienakm. šķembu segu — 17 479,18 m2

ar kaltiem rindu bruģakmeņiem — 181,29 m2

ar apaļiem bruģakmeņiem — 591,39 m2

Kopā — 18 252,36 m2

un noplanēta pārējā laukuma daļa, iepriekš izcērtot krūmus un nopļaujot zāli, apm. 70 000 m2.

Šosēšanas un planēšanas darbi izmaksāja:

darba algas — Ls 35 179,84

materiālu transports — Ls 15 361,79

materiāli — Ls 79 688,02

degvielas un smērvielas un dažādi — Ls 3 398,67

Kopā — Ls 133 628,32

Bez tam estrādes jumta iesegšana ar papi izmaksāja Ls 2 896,89.

Pavisam kopā Sarkanā laukuma nostiprināšanas un uzkopšanas darbi sakarā ar Oktobra revolūcijas svētkiem 1940.gadā Būvju pārvaldei izmaksāja Ls 136 525,21.

Sakarā ar LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariāta š. g. 14. oktobra rakstu Nr. 401 Rīgas pilsētas Būvju pārvalde lūdz gādību segt minētos izdevumus Ls 136 525,21 no valsts līdzekļiem un pārskaitīt tos Rīgas pilsētas valdes neparedzēto izdevumu postenī.

J. Čaule,

Pārvaldes priekšnieks,

Pilsētas vecākais

A. Mangulis,

Direktors

LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariātam.”

LVA, 432. f., 1. apr., 14. l., 89. lp. Oriģināls.

“LPSR Komunālās saimniecības

tautas komisariāts

Rīgā, Brīvības ielā Nr. 9

Tehniskā pārvalde

1940. gada decembrī

Galvaspilsētas Rīgas Būvju pārvaldes priekšniekam

Uz Jūsu š. g. 26. novembra rakstu Nr. 4320 par Sarkanarmijas laukuma nostiprināšanas izdevumu segšanu Komunālās saimniecības tautas komisariāts paskaidro:

Pamatojoties uz Tautas komisāru padomes š. g. 8. oktobra lēmumu KSTK ar š. g. 14. oktobra rakstu Nr. 401 paziņoja Rīgas pilsētas Lielvecākajam, ka laukuma nostiprināšanas izdevumi nedrīkst pārsniegt Ls 40 000.

Arī Rīgas pilsēta ar š. g. 7. oktobra rakstu pieprasījusi 15 000 m2 liela laukuma nostiprināšanai kredītu Ls 55 000 apmērā.

Turpretim, kā tas redzams no Jūsu iesnieguma, nostiprinātā laukuma kopplatība ir 18 252,36 m2 un izmaksājusi Ls 136 525,21, kas stipri pārsniedz iepriekš uzdotos datus. Tā kā kredītu pārsniegšana bez KSTK piekrišanas nav pieļaujama, tad lūdzu paziņot, kā Rīgas pilsēta paredz segt pārtēriņu, ja Tautas komisāru padome nepiekristu iztrūkuma segšanai no valsts līdzekļiem.

(Inženieris Jānis Jagars)

Komunālās saimniecības tautas komisārs

(J. Dripe)

Tehniskās pārvaldes priekšnieks,

inženieris.”

LVA, 432. f., 1. apr., 14. l., 88. lp. Oriģināls.

Par šās problēmas tālāko risinājumu ziņas arhīva fondos diemžēl nav atrastas. Taču ne jau tas ir pats būtiskākais. Šeit publicētie dokumenti uzskatāmi parāda, cik liela teikšana Latvijā ir bijusi pulkvedim Ivaškinam un viņam līdzīgiem militāristiem. Par PSRS okupācijas armijas uzturēšanu, militāristu nodarītajiem zaudējumiem viņi ne mirkli negrasījās maksāt no savas, t.i. — PSRS Aizsardzības tautas komisariāta kabatas. Viņuprāt, tas bija jādara Rīgas un visas Latvijas iestādēm un iedzīvotājiem.

Skrīveru pagasta valdes 1940. gada 25. augusta sēde

Protokols Nr. 17

“Pagasta vecākais ziņo, ka Sarkanās armijas pārstāvji pagastā valdei pieprasījuši ierādīt viņiem Skrīveros telpas apm. 500 karavīru novietošanai un ka telpas viņiem vajadzīgas nākošā dienā, sākot ar plkst. 14. Valde atrod, ka Skrīveros brīvu telpu tik liela karavīru skaita novietošanai nav un ka tādas jāatbrīvo. To ievērojot, vienbalsīgi nolēma:

likt atbrīvot līdz nākošai dienai plkst. 14 telpas šādiem mājsaimniekiem:

Emīlijai Dancis — visu māju;

Aug. Krūmiņam — jaunceļamās mājas augšstāvu;

Marijai Inkušs — visu māju;

pasta–telegrāfa departamentam Skrīveros — veco pasta ēku.

Pie atbrīvošanas palīgā dot šķūtniekus.”

LVA, 760. f., 1. apr., 29. l., 10. lp. Oriģināls.

Skrīveru pagasta valdes 1940. gada 11. oktobra sēde

Protokols Nr. 24

“...Skata Inkušs Marijas lūgumu atlaist tekošā gada pagasta un valsts nodokli par īpašumu Skrīveru ciemā.

Lūdzēja norāda, ka uz pagasta valdes rīkojumu viņai vajadzējis š. g. 26. augustā māju atbrīvot karaspēka vajadzībām un no tā laika īpašums ienākumus vairs nedodot.

Caurskatījusi lūgumu, valde atrod, ka nav pamata nodokļa atlaišanai, jo ēkā nav novietoti kareivji, bet to apdzīvo virsnieku ģimenes, kamdēļ īre no tiem ir pieprasāma, tāpat kā no privātiem. Bez tam pārējie, kam mājas atbrīvotas tieši karaspēkam, nodokli tāpat maksā. Šā iemesla dēļ valde vienbalsīgi nolēma: Marijas Inkušs lūgumu noraidīt.”

LVA, 760. f., 1. apr., 29. l., 20. lp. Oriģināls.

Skrīveru pagasta valdes 1940. gada 1. novembra sēde

Protokols Nr. 27

“...3¤ Atejas izmazgāšana pie aktieru istabām izrīkojumu telpās un skatuves savešana kārtībā.

Pagasta sekretārs I. Geriņš ziņo, ka sakarā ar Sarkanarmijas uzturēšanos izrīkojumu zālē pie aktieru istabām esošā ateja un skatuve atrodas neciešamā stāvoklī un, lai uz Oktobra svētkiem kaut cik telpas un skatuve būtu kārtībā, nepieciešama liela tīrīšana.

Valde atrod, ka ziņojumā minētie apstākļi ir pareizi un vienbalsīgi nolēma: uzdot skatuves un atejas iztīrīšanas darbus par maksu, pilnvarojot pagasta sekretāru sarunāt attiecīgu strādnieku.”

LVA, 760. f., 1. apr., 29. l., 25. lp. Oriģināls.

LPSR zemkopības tautas komisāra J. Vanaga

1940. gada 12. decembra ziņojums

“Slepeni

1940. gada 12. decembrī

Tautas komisāru padomei

Valsts aizsardzības vajadzībām Latvijas PSR dažādos rajonos ir atsavināts liels skaits saimniecību ar ēkām, dārziem, dažādām meliorācijām, sējumu un sakņaugu ražu. Daudzos gadījumos atsavināmo saimniecību bijušie lietotāji ir steidzamības kārtā izlikti jau šī gada vasaras vidū no viņu saimniecībām, nodarot ar to viņiem lielus zaudējumus.

Ar Sarkanarmijas, pagastu valžu un zemes ierīcības komitejas pārstāvju piedalīšanos Zemkopības tautas komisariāta taksatori dabā ir izdarījuši sīku ēku un citu vērtējamo objektu apskati, aprakstu un novērtējumu.

Zaudējumu atlīdzināšanas kārtošanai Aerodromu daļa tikai tagad, 9. decembrī, ir pārvedusi Zemkopības tautas komisariātam 313 149 rbļ. Ar šo summu varēs maksāt pēc jau iesniegtiem diviem zaudējumu atlīdzības rakstiem vienīgi zaudējumus par ražu un daļu zaudējumu par meliorācijām.

Atlīdzība par ēkām un dārziem sastāda jau iesniegtos aprakstos apmēram 4 reizes lielāku summu. Nākošie jau novērtēto zaudējumu saraksti tiek sastādīti, un pienākošās zaudējumu summas ievērojami palielināsies.

Ar vissavienības valūtas ievešanu Latvijas PSR un cenu pacelšanu kā visiem būvmateriāliem, tā arī darbaspēkam agrāk izdarītais novērtējums tagad vairs neatbilst faktiskajiem zaudējumiem. Sakarā ar to Zemkopības komisariātā ienāk daudzi pieteikumi un lūgumi par agrāk noteiktās zaudējumu atlīdzības paaugstināšanu kā pavisam neatbilstošu tagadējam faktiskajam cenu stāvoklim. Šie pieteikumi un lūgumi ir atzīstami par pamatotiem.

Ņemot vērā augstāk izteikto, būtu atzīstams par taisnīgu samērīgi ar cenu celšanos arī paaugstināt līdz šim izdarītos novērtējumus.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Zemkopības tautas komisariāts griežas pie Tautas komisāru padomes ar lūgumu noteikt, ka agrāk aprēķinātais zaudējumu novērtējums paaugstināms par 50%.

Zemkopības tautas komisārs J. Vanags.”

LVA, 270. f., 1. s. apr., 50. l., 2. lp. Oriģināls.

Te atliek tikai piebilst, ka šajā laikā Latvijas zemniekiem nodarītie zaudējumi tā arī netika atlīdzināti.

Arhīva dokumenti neapstrīdami pierāda, ka PSRS militāristi ilgajos okupācijas gados Latvijai un tās iedzīvotājiem tika nodarījuši patiešām milzīgus materiālos un morālos zaudējumus, par kuriem nevajadzētu aizmirst ne tagad, ne turpmāk. Ja pulkveža Ivaškina 1940. gada oktobra prasību izpildes izdevumi ir precīzi zināmi — 136 525,21 lats, tad daudzos citos gadījumos tie vēl būtu aprēķināmi. Un, manuprāt, neizdarāms tas nav.