“Vēstures veidotās saites ir kā ķīla Latvijas un Igaunijas tautu tālākai augsmei”

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri

— pie Latvijas Republikas Valsts prezidenta

Vakar, 23.oktobrī, valsts vizītē Latvijā ieradās Viņa ekselence Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri un oficiālā delegācija. Igaunijas Republikas prezidentu, Helli Meri kundzi un oficiālo delegāciju uz valsts robežas sagaidīja Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Tomass Tīvels un Sirje Kēvallika, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijas Republikā Andris Piebalgs un Anda Piebalga kundze. Viņus iepazīstināja Valsts protokola vadītāja vietas izpildītājs Rolands Lappuķe. Pēc sasveicināšanās augstie viesi izbrauca uz Rīgas pili.

Rīgas pilī Igaunijas Republikas prezidentu un H.Meri kundzi sagaidīja Latvijas Valsts prezidents un A.Ulmanes kundze. Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas abu valstu prezidenti un kundzes devās uz Rīgas pils Ģerboņu zāli, kur augstie viesi parakstījās goda viesu Zelta grāmatā. Sekoja abu prezidentu sarunas Zelta zālē, ordeņu un valsts dāvanu apmaiņa.

Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas starp abu valstu oficiālajām delegācijām notika divpusējas sarunas. Pēc tām abu valstu prezidenti un delegācijas devās uz Balto zāli, kur notika kopīgās deklarācijas parakstīšana (deklarācijas teksts sadaļā “Starptautiskie dokumenti” — 3.lpp.).

Pēc kopīgās deklarācijas parakstīšanas abu valstu prezidenti un oficiālās delegācijas izbrauca uz Brīvības pieminekli, kur prezidenti nolika ziedus.

Igaunijas Republikas prezidents un oficiālās delegācijas devās uz Ministru kabinetu, kur augsto viesi sagaidīja Ministru prezidents Andris Šķēle. Ministru kabineta Sanāksmju zālē notika Igaunijas Republikas prezidenta un Latvijas Republikas Ministru prezidenta sarunas.

Valsts prezidenta preses dienests

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 23.oktobrī, Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri apmeklēja Latvijas Republikas Saeimu, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni.

A.Čepānis savā uzrunā izteica gandarījumu, ka attiecības ar draudzīgo Igauniju tiek risinātas lietišķā un labvēlīgā gaistonē, ieskaitot Valkas — Valgas problēmu kompleksu un jautājumu par jūras ekonomisko robežu. A.Čepānis arī izteica pateicību par L.Meri personisko ieguldījumu Baltijas valstu starptautiskās autoritātes celšanā, kam ir liela nozīme mūsu kopīgajā ceļā uz ES un NATO. Atzīmējot Baltijas asamblejas nozīmi, Saeimas priekšsēdētājs vērsa Igaunijas prezidenta uzmanību uz nepieciešamību sekmēt BA rezolūciju īstenošanu.

L.Meri, akcentējot Baltijas valstu un tautu vēsturisko likteņu kopību, atzīmēja latviešu neizsīkstošo optimismu un spēju atrast drūmajos okupācijas gados to slepeno solidaritātes valodu, kas deva spēkus arī igauņiem. Pievēršoties konkrētām problēmām, L.Meri uzdeva jautājumu par Latvijas Igauņu biedrības nama atgriešanu biedrībai, uz ko saņēma atbildi, ka Saeimā patlaban tiek gatavots attiecīgais likumprojekts, kuru plānots pieņemt līdz šā gada beigām.

Sarunas turpinājumā Igaunijas prezidents izteica viedokli, ka Baltijas integrāciju Eiropas un transatlantiskās struktūrās būtiski apgrūtina nenokārtotās robežu attiecības ar Krievijas Federāciju, jo Krievijas puse regulāri izplata aplamo viedokli par Igaunijas un Latvijas it kā esošajām teritoriālajām pretenzijām. Problēmas pamatā, kā uzsvēra L.Meri, ir, pirmkārt, Krievijas amatpersonu nevēlēšanās atzīt faktu, ka robežas starp divām Baltijas valstīm un Krieviju tika nospraustas saskaņā ar Tartu un Rīgas 1920.g. līgumiem, otrkārt — tieksme noliegt Baltijas valstu neatkarības vēsturisko pārmantojamību. Šis noliegums var tikt izmantots, lai apšaubītu mūsu valstu neatkarību vispār. “Laiks nestrādā mūsu labā,” teica Igaunijas prezidents, “tālab mums jāatrod iespēja šā robežu jautājuma maksimāli ātram risinājumam”.

Saeimas priekšsēdētājs, runājot par Latvijas parlamenta nesen pieņemto deklarāciju par okupāciju, kurā ir atzīmēts arī t.s. Abrenes jautājums, pieminēja Krievijas puses sakāpināto reakciju uz to, kā arī apstākli, ka Saeimas deputātu vairākuma viedoklis ir — ka šis jautājums, ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju, ir pagaidām atliekams. Vienlaikus A.Čepānis pauda savu personisko viedokli, kurš ir tuvs L.Meri nostājai.

Apsveicot Igaunijas prezidentu ar Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu, Saeimas priekšsēdētājs pasniedza L.Meri Saeimas piemiņas medaļu, kas ir darināta no sudraba un rotāta ar Saeimas nama un Latvijas valsts ģerboņa attēliem. Pateicoties par dāvanu, L.Meri atcerējās to aizkustinājumu, kāds ir pārņēmis viņu okupācijas laikos, kad, viesojoties Rīgā, viņš ir aplūkojis Brīvības pieminekli ne tikai kā triju Latvijas vēsturisko novadu vienotības idejas nesēju, bet arī kā triju Baltijas nāciju cerību simbolu.

Saeimas preses dienests

— pie Ministru prezidenta

Vakar, 23.oktobrī, pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri. Sarunu laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu attiecības. Tika uzsvērta nepieciešamība sekmēt Baltijas valstu vienotību, īpaši uzsverot nepieciešamību jau tuvākajā laikā noslēgt līgumu par Baltijas valstu muitas ūniju.

A.Šķēle un L.Meri pārrunāja Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās procesa īpatnības. Tika atzīts, ka sekmīgai integrācijai Eiropas un Transatlantijas ekonomiskajās un drošības struktūrās, Baltijas valstīm jākļūst par vienotu militāru un ekonomisku telpu.

Valdības preses departaments

Preses konferencē

Vakar pēcpusdienā Rīgas pilī notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Igaunijas Republikas prezidenta Lennarta Meri preses konference. Tās ievadā pirmais žurnālistus uzrunāja Guntis Ulmanis:

— Godātais Valsts prezidenta kungs, es gribu vēlreiz apgalvot, ka saruna šodien bija ne tikai starp divu valstu prezidentiem, bet starp diviem domubiedriem, kaimiņiem un cilvēkiem, kuri izgājuši daudz ko kopīgu no tā, ko izbaudījušas gan igauņu, gan latviešu tautas, un šodien ir apņēmības pilni cīnīties par savu tālāko nākotni: es domāju, vēl daudz kas ir priekšā. Eiropa Savienība, NATO, Baltijas valstu sadarbība un vesela virkne jautājumu, kas saistās ar mūsu konkrēto darbību valdību un parlamentu līmenī. Mūsu vadmotīvs šīsdienas sarunā bija: mēs esam zaudējuši parāk daudz laika, mums ir palicis šī laika ļoti maz, lai sasniegtu tos mērķus, ko mēs sev esam izvirzījuši. Runājot par Eiropas Savienību, mēs esam vienisprātis, ka sešus mēnešus pēc starpvaldību konferences beigām ir jāuzsāk saruna ar visām valstīm, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Latvija ir par to, lai nenotiktu neveselīga konkurence starp kandidātvalstīm. Lai neradītu šķelšanos Eiropā, neradītu šķelšanos arī Baltijā un neradītu situāciju, kas varētu vēlāk izrādīties kritiska Eiropai.

Runājot par NATO programmām, ko mums piedāvā, par kurām mēs tagad runājam arī NATO dialogā, tām jābūt vērstām uz ātrāku Baltijas valstu sagatavošanu pilnvērtīgai darbībai un dalībai NATO. Latvija neredz šodien būtiskus cēloņus un būtiskus iemeslus, lai mēs netiktu uzņemti NATO pirmajā kārtā. Baltijas līdzdalība NATO, Baltijas labās attiecības ar Krieviju ir Eiropas stabilitāti veicinošs faktors. Mūsu centieni iekļauties Rietumu drošības stuktūrās nav vērsti ne pret vienu valsti, un vispārējais stabilizācijas process ir izdevīgs ne tikai mums, bet izdevīgs arī Krievijai. Šīsdienas sarunās varbūt viens no zīmīgākajiem momentiem bija tas, ka mēs esam vienisprātis: ir būtiski atrisināt esošo nenokārtoto robežjautājumu ar Krieviju abpusēji pieņemamā veidā. Jā, Baltijas valstis ir konkurentes dažādās ekonomikas jomās un ražošanas attīstībā. Bet Baltijas valstis nav un nevar būt konkurentes drošības jomā. Šodien mēs runājām par drošības solidaritāti. Savukārt nevar atdalīt ārējo drošību no iekšējās drošības. Tāpēc mēs runājām par to, ka cīņa pret noziedzību ir kopējs Baltijas valstu uzdevums. Nobeigumā, pieskaroties trīs Baltijas valstu sadarbības jautājumiem, mēs uzskatām, ka šie procesi ir vēl vairāk jāpadziļina. Katra valsts ir ieinteresēta savā stabilitātē. Un, domājot par partiju darbību savas valsts interesēs, domājot pa valdības stabilitāti un parlamenta stabilitāti,— Latvija šodien var droši apgalvot, ka šāda stabilitāte zināmu līmeni ir sasniegusi. Un es kā prezidents varu teikt tikai vienu: ka es atbalstu mūsu pašreizējās valdības drošo darbību ceļā uz reformu attīstību un gribētu redzēt ne tikai, lai šī valdība realizētu šīs reformas gada vai divu gadu laikā, bet realizētu arī tās ieceres, kas saistās ar mūsu iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā.

Pēc tam runāja Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri:

— Mēs esam parakstījuši dokumentus, ar kuriem jūs visi varēsiet iepazīties. Dokumentu raksturs nav deklaratīvs, tajos ir norādītas tālākās darbības programmas un nākotnes perspektīvas. Igaunija, Latvija, un šeit, es domāju, varētu teikt arī "Lietuva", ir uzņēmušās zināmas saistības pret savu valstu iedzīvotājiem, kā arī pret kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Šī apņēmība skar katru igauni, katru latvieti un katru lietuvieti. Un es teiktu, arī katru citas tautības pārstāvi, kas dzīvo mūsu valstīs. Šī mūsu apņēmība skar arī mūsu kaimiņvalstu iedzīvotājus. Mūsu apņēmība ir virzīta uz to, lai Latvija, Igaunija un Lietuva, kas reizē ir atguvušas neatkarību, būtu mūžīgas un lai mūsu valstu vadītāji un katrs šo valstu iedzīvotājs varētu domāt par saviem bērniem un bērnubērniem. No šejienes arī nepieciešamība nostiprināt mūsu drošību, likvidējot arī jebkādus draudus drošībai Eiropā. No šejienes arī mūsu vēlēšanās būvēt nevis drošības mūrus, bet uzbūvēt mūsu kopīgo Eiropas jumtu. No šejienes izriet aktuālākā nepieciešamība sākt nodarboties ar Krievijas Federācijas 8.oktobrī parakstīto robežu dokumentu un atkarībā no tā strādāt visplašākajā mērogā, lai reiz būtu atrisināts Igaunijas un Krievijas Federācijas robežjautājums. Mēs apzināmies, ka Latvijas Republika ir tieši tādu pašu svarīgu risinājumu priekšā. No šejienes izriet arī mūsu nepieciešamība parādīt Eiropai, ka mēs esam nevis drošības ņēmēji, bet drošības radītāji. No šejienes izriet arī nepieciešamība izslaucīt no Latvijas un Igaunijas organizēto noziedzību. Lai ar laiku mēs varētu neslēgt ne vien mūsu dzīvokļu durvis, bet lai mēs varētu turēt pat savas virtuves durvis atvērtas. No šejienes arī nepieciešamība uzlabot visu daudzo ierēdņu un institūciju darbu, kuru skaits pagaidām vēl neatbilst viņu darba kvalitātei. Mums ciešāk jāsadarbojas NATO programmas "Parnerattiecības mieram" ietvaros. Mēs jau esam starptautiski parādījuši, ka mūsu valstis šajā starpā ir cieņas un uzticības vērtas. Taču arī šis darbs ir noteikti jāuzlabo un jāintensificē. Mums jāpieliek visas pūles, lai tas dotu reālus augļus. Runājot par Rietumu struktūrām — NATO ir un paliek mūsu mērķis un "Partnerattiecības mieram" ir kāpnes uz šo mērķi. Tāpat Eiropas Savienība ir un paliek mūsu mērķis, un šī mērķa sasniegšanai mūsu valstu diplomātiem ir jāpieliek maksimālas pūles un jāstrādā tuvākajos četros mēnešos. Šī darba galvenā vieta nebūt nav Brisele, bet gan Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētas. Mēs arī turpmāk noteikti paudīsim šīm organizācijām savus centienus pārliecinoši un mērķtiecīgi. Februāra beigās — marta sākumā Tallinā tiks sarīkota Baltijas un Ziemeļeiropas valstu drošības jautājumiem veltīta konference. Man būtu liels prieks, ja Krievijas Federācija piedalītos šajā konferencē ar pienācīga līmeņa delegāciju.

Žurnālistu jautājumiem veltīto konferences daļu ievadīja "Latvijas Vēstneša" pārstāvis:

Jānis Ūdris:—Jautājums abu valstu prezidentiem: kādu jūs redzat nākamo taktisko soli Baltijas valstu stratēģiskās vienotības nostiprināšanā?

Guntis Ulmanis: — Jā, patiešām, šodien mēs par nākotni runājam daudz vairāk nekā par pagātni. Kad mēs tikāmies pirms pāris gadiem, mēs vairāk runājām par barikādēm, par cilvēkiem, kas veidoja šīs barikādes. Par to, ko pārdzīvojušas abas mūsu tautas. Bet šodien mūsu vienotība, kas sākumā parādījās kā skaista ilūzija un ko mēs centāmies piepildīt ar saturu, ir pārvērtusies par sadarbības programmu. Un šī programma ir realizējusies konkrētos faktos: tā ir gaisa telpa, tā ir mūsu jūra, tas ir Baltijas bataljons, tas ir Brīvās tirdzniecības līgums, tā ir muitas ūnija nākotnē, tie ir kopējie robežpunkti. Tas ir piemērs, kā var sadzīvot divas kaimiņpilsētas Valka un Valga. Un tas ir piemērs, kā var atrisināt robežjautājumus — konkrētā gadījumā starp Igauniju un Krieviju un Latviju un Krieviju. Gada beigās Rīgā tiksies triju Baltijas valstu prezidenti, lai runātu par šīm lietām konkrētāk. Es ceru, ka es vēl atstāju ļoti daudz faktu, ko minēt savam kolēģim Igaunijas prezidentam.

Lennarts Meri: — Nenovērtēsim par zemu NATO programmu "Partnerattiecības mieram". Šis vairs nav tas laiks, kad par šo nosaukumu varēja ironizēt, kā tūlīt pēc tam, kad tas radās. Arī es esmu savā laikā ironizējis par šo nosaukumu, salīdzinot to ar smaržām "Chanel 5": skaists flakons, bet nav zināms, kāda smarža būs, kad to atvērs. Partnerattiecības mieram ir ļoti plašs jēdziens. Tā nav tikai aizsardzība. Ir jāmācās spēlēt klavieres nevis ar diviem pirkstiem, bet lietot visu klaviatūru. Jau tagad mēs esam pārliecinājušies, ka sadarbība programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros var dot daudz labuma gan tagad, gan arī nākotnē. Mēs esam pārliecināti, ka tas zināmā mērā varētu būt mūs aizsargājošs jumts. Vēl viena šīs programmas paplašināšanas iespēja ir ne tikai piedalīties kā novērotājiem vai dalībniekiem, bet arī visur šīs programmas ietvaros uzsvērt Igaunijas un Latvijas sadarbību. Šīs domas var izlasīt un saskatīt arī prezidenta Klintona Detroitas konferences runā. Izprotiet šīs domas un virziet tās tālāk Ziemeļeiropai: Zviedrijai, mūsu labākajiem draugiem Dānijai, mūsu tuvākajiem kaimiņiem somiem!

Vēl preses konferences noslēgumā izskanēja "Rīgas Balss" pārstāvja jautājums par Baltijas valstu integrācijas aktualitāti pēc mūsu (eventuālas) iestāšanās Eiropas Savienībā. Guntis Ulmanis atbildēja, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā uz Latviju attieksies visi tie paši likumi un noteikumi, kas būs saistoši Eiropas Savienības dalībvalstīm. Savukārt Igaunijas prezidents Lennarts Meri alegoriskās līdzībās raksturoja Baltijas valstu integrācijas līmeni, kas, pēc viņa domām, "nav ne tuvu vēlamajā līmenī". "Taču mēs darbojamies pareizajā virzienā," tālāk uzsvēra Igaunijas Republikas prezidents.

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri pirmajā Rīgas dienā

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri un Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Kopīgās deklarācijas parakstīšanas brīdī un ...

... pēc dokumenta parakstīšanas Rīgas pils Baltajā zālē

Augstā viesa pirmie soļi — Rīgas pilī, goda sardzes priekšā

Abu valstu prezidenti, godu aplecinot Latvijas Brīvības piemineklim

Igaunijas prezidents Lennarts Meri un Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle

Prezidents Lennarts Meri un Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Foto: Māris Kaparkalējs

un Arnis Blumbergs, “LV”

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā