Svētki un godadienas

ANO 51.gads un Latvijai īpašais gads

Aivars Baumanis,

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas sesijas viceprezidents,

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO, — “Latvijas Vēstnesim”

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) saskaņā ar saviem Statūtiem ir starptautiska organizācija miera un drošības uzturēšanai. Lēmums par šādas organizācijas dibināšanu radās jau Otrā pasaules kara laikā, 1943.gada 30.oktobrī, ASV, Lielbritānijas un PSRS ārlietu ministru (Maskavas) apspriedē. ANO darbības pamatus un strukturālo shēmu izstrādāja to pašu antihitleriskās koalīcijas valstu pārstāvji 1944.gada konferencē Dambārtonoksā un 1945.gada konferencē Jaltā. Drīz pēc hitleriskās Vācijas kapituācijas, 1945.gada 26.jūnijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Sanfrancisko, 50 valstu pārstāvji parakstīja ANO Statūtus, kas stājās spēkā pēc to ratificēšanas tā paša gada 24.oktobrī. Līdz ar to arī šī diena ik gadu tiek svinēta kā Starptautiskā Apvienoto Nāciju Organizācijas diena.

Komunistiskās okupācijas laikā Latvija, tāpat abas pārējās Baltijas valstis, nevarēja reāli piedalīties ANO darbā (kaut arī daži cilvēki no Latvijas, tolaik kā PSRS pilsoņi, tika arī iekļauti ANO struktūrās). Kopš 1991.gada Latvija un abas mūsu kaimiņvalstis ir Apvienoto Nāciju Organizācijas pilntiesīgas locekles. Bet mūsu valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO Aivars Baumanis ir arī ANO Ģenerālās Asamblejas pašreizējās, 51.sesijas viceprezidents.

— Vispirms — sirsnīgi “Latvijas Vēstneša” sveicieni Starptautiskajā ANO dienā! Kā šo dienu atzīmēs ANO galvenajā mītnē Ņujorkā?

— Atšķirībā no pagājušā gada, kad ANO svinēja savu pusgadsimta jubileju, šoreiz 24.oktobrī Ģenerālās Asamblejas zālē notiks vien īsa svinīgā sēde. Šogad ĢA darbā jūtams lielāks lietišķums un disciplinētība.

Acīm redzami tas ir 51.sesijas prezidenta Razali Ismaila nopelns. Sēdes sākas laikā, kas ANO ir visai neparasti, jo līdz šim vienmēr vismaz pusstunda pagāja, kamēr diplomāti sanāca pietiekamā skaitā. Tagad visi cenšas ierasties laikus. Reiz vēroju pat tādu neparastu parādību kā skrejošu diplomātu, kurš steidzās uz sēdi.

Tāpēc jo patīkamāk būt šīs sesijas viceprezidentam, jo punktualitāte un lietišķība atbilst arī manam darba stilam. Esmu jau vadījis divas ĢA sēdes, vairākkārt piedalījies Ģenerālās komitejas sanāksmēs, kur lemj par tā vai cita jautājuma iekļaušanu sesijas darba kārtībā.

— Ar ko šī sesija ir zīmīga mūsu valsts delegācijai?

— Latvijas delegācijai šī sesija ir īpaša: mūsu valsts pirmo reizi kandidē uz vietu ANO Ekonomiskajā un sociālajā padomē (ECOSOC). Tā ir nākamā svarīgākā ANO struktūra pēc Drošības padomes. ECOSOC darbojas 54 valstis, padomē tās ievēl uz trim gadiem. Latvijai izšķirīgā diena būs 31.oktobris, kad Ģenerālā Asambleja ievēlēs 18 jaunas ECOSOC dalībvalstis.

Mūsu pārstāvniecības diplomāti jau vairāk nekā gadu nodarbojas ar Latvijas kandidatūras virzīšanu pretī lolotajam mērķim. Tas ir nemitīgs lobija darbs, kā to mēdz dēvēt diplomātijā. Šajā darbā aktīvi piedalās arī Ārlietu ministrija un visi mūsu vēstnieki ārvalstīs. Kopīgiem spēkiem esam ieguvuši diezgan ievērojamu atbalstu Latvijas kandidatūrai. Skaitļus neminēšu, dzīve liecina, ka reizēm tie ir mānīgi, tāpēc jūsu, “Latvijas Vēstneša”, lasītājiem sacīšu vienīgi tā: 31.oktobra pēcpusdienā turiet īkšķus par Latviju! Ņujorkā tad būs rīts un sāksies ĢA plenārsēde, kurā viss izšķirsies. Austrumeiropas valstu grupai šogad ECOSOC pienākas tikai viena vieta, un Latvijas sāncense ir Bulgārija.

Turpi

— Latvijas masu saziņas līdzekļos daudz tiek diskutēts par mūsu attiecībām ar Krieviju. Kā tas izskatās no ANO debesskrāpja līmeņa?

— Jā, otrs ļoti svarīgs uzdevums mūsu misijas diplomātiem šajā sesijā ir atspēkot Krievijas Federācijas kārtējās apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Igaunijā un Latvijā.

Ir neiespējami piekrist tam, ka KF vēlas jaunu rezolūciju šajā jautājumā. Kopš 1993.gada rudens, kad ĢA 48.sesija pieņēma konsensusa rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Igaunijā un Latvijā, divas ANO faktu pārbaudes misijas ir apmeklējušas abas valstis un oficiāli secinājušas, ka tajās nav vērā ņemamu cilvēktiesību pārkāpumu. Turklāt ANO Cilvēktiesību centra vadītāja, toreiz — arī ANO augstā cilvēktiesību komisāra — Ajalas Laso misijas ieteikumi Latvijā ir izpildīti. Šī jautājuma atkārtota izskatīšana ANO apšaubītu Ajalas Laso secinājumus un autoritāti, galu galā — pašas ANO lēmumu ticamību un grautu šīs organizācijas prestižu.

Un vairums ANO dalībvalstu to saprot, taču neviena nevēlas stāties atklātā konfliktā ar Krievijas politizētajām prasībām. Taču objektīvā situācija šoreiz ir tik atšķirīga, proti, Latvijai un Igaunijai labvēlīga, ka gan ASV, gan Eiropas Savienības valstis, nemaz nerunājot par Ziemeļvalstīm, stingri paziņojušas, ka neatbalstīs Krievijas iecerēto rezolūciju.

Vienlaikus kopā ar igauņu un lietuviešu diplomātiem tagad arī Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas zemju pārstāvjiem intensīvi skaidrojam patieso situāciju cilvēktiesību jomā abās mūsu valstīs. Kā oficiālu ANO dokumentu Latvija izplatīs informāciju par to, kas cilvēktiesību nodrošināšanā mūsu valstī paveikts aizvadītajos trijos gados. Kopā ar Ārlietu ministriju esam izstrādājuši arī īsu atgādnes tekstu, ko ikreiz iesniegsim, tiekoties ar citu valstu vēstniekiem un padomniekiem ANO.

Jautājumu par cilvēktiesību situāciju Igaunijā un Latvijā ANO 3.komitejā paredzēts izskatīt novembra vidū, kad ģenerālsekretāra vārdā Cilvēktiesību centra direktors Ajala Laso informēs dalībvalstis, kāda tad īsti šī situācija ir.

— Kā mainās, pārkārtojas, aug Latvijas misija Apvienotajās Nācijās?

— Sesijas laikā mūsu misijas diplomātu rindas papildinājis Ārlietu ministrijas vecākais referents Jānis Mažeiks, kurš apbrīnojami ātri iejuties ANO darba labirintos un izpelnījies cieņu ar savu apzinīgumu, inteliģenci un strādātprasmi. Oktobra beigās ieradīsies 1.sekretāre Baiba Laizāne, kas stāsies no darba aizgājušā Ivara Slokenberga vietā. Arī viņa jau divas reizes ĢA sesiju laikā strādājusi misijā, tāpēc uzreiz varēs iekļauties darbā ar pilnu atdevi...

Tātad, kā redzat, esam gatavi cīniņiem 3.komitejā, jo šoreiz stingri iestāsimies par to, ka cilvēktiesību situācija abās Baltijas valstīs objektīvi atbilst starptautiskajiem standartiem un nav nepieciešamības paturēt šo jautājumu ANO darba kārtībā.

Un no visa iepriekšminētā domāju, katram vajadzētu būt pārliecinātam, ka ANO dienā vismaz mēs, Latvijas pārstāvji, cieši lūkosimies galvenokārt uz turpmāk darāmo, nevis apcerēsim paveikto. Piecos gados Latvijai ir izdevies Apvienoto Nāciju saimē iemantot savu vietu un vārdu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Vakar, 23.oktobrī, izmantojot telefaksa sakarus Rīga – Ņujorka – Rīga