17. oktobra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 176., 177., 178.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

G.Gannusa. Iesniedz zemkopības ministrs Dilbas kungs. Izteikt ceturtās nodaļas virsrakstu šādā redakcijā. “Valsts finansiālais atbalsts”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Dilbas kunga ieteikto ceturtās nodaļas virsrakstu. Nav iebildumu. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs. 13.panta pirmajā daļā norāde. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu. Tātad pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz deputāti Roberts Zīle un Balodis. 13.panta pirmajā daļā aiz vārdiem “fondā”, “Tiek izlietots saskaņā ar lauksaimniecības gada programmām”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret deputātu Zīles un Baloža iesniegto priekšlikumu 13.panta pirmajā daļā. iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz zemkopības ministrs Dilbas kungs. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedz izteikt 14.pantu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 14.panta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai”. Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 13.panta otro daļu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz zemkopības ministrs Dilba. Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu pret 13.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ieteic izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 13.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai”. Papildināt 13.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu pret 13.panta jaunās trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz deputāti Zīle un Balodis. 13.panta trešo daļu svītrot. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai”. Uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu un izteikt šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atzinums — šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Latvijas Vienības partijas frakcija. Papildināt 13.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt un ietvert kā trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu pret 13.panta jaunu ceturto daļu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai”. 14.panta pirmajā daļā aiz vārdiem “augstražīgu mājlopu” ieslēgt vārdu “minerālmēslu”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas priekšlikums. Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt kā 15.pantu pirmās daļas pirmo teikumu, izteikt šādā redakcijā. Komisijas atzinums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu — izteikt kā 15.pantu pirmās daļas pirmo teikumu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz zemkopības ministrs Dilba. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 14.panta otrās daļas redakciju arī nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 15.pants. Iesniedz Latvijas Vienības partijas frakcija. 15.pantu svītrot, atbilstoši mainot tālāko pantu numerāciju. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 15.panta svītrošanu, atbilstoši mainot tālāko numerāciju, nav. Pieņemts. Atvainojiet, Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja mēs paskatāmies, kādā formā ir atbalstīts deputātu Zīles un Baloža priekšlikums par 15.panta pirmās daļas svītrošanu. Un, ja mēs salīdzinām to arī ar — atbalstīt priekšlikumu no Latvijas Vienības partijas frakcijas — 15.pantu svītrot, atbilstoši mainot tālāko pantu numerāciju. Ja mēs paskatāmies nākamā lapaspusē, nē, bet 25.lapaspusē, šis pats punkts ir parādījies 16.panta ceturtajā daļā. Tātad kā 15.panta pirmā daļa šis punkts tiek svītrots, bet, izmainot dažus vārdus un pilnīgi saglabājot šā punkta jēgu, tas parādās kā 16.panta ceturtā daļa. Starp citu, tā ir ļoti daudzās vietās. Es, protams, principā neiebilstu, jo šeit ir galvenā jēga, ka apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros daudzi dara to un to, un to. Bet faktiski mēs nonākam samērā komiskā situācijā, manuprāt, jo 15.pants tagad sauksies “Valsts investīcijas”, kurā teksta daļā “lauksaimniecībai apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros valsts iegulda investīcijas...” Un 16.panta ceturtā daļā būs arī “apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros gan finansē zinātni, gan finansē projektus, tās ir arī investīcijas”. Līdz ar to principā te nav nekādas starpības ar 15. un 16.pantu būtībā, bet es katrā ziņā neuzturēšu savu priekšlikumu balsot, bet es, godīgi sakot, gribu pieprasīt tādā veidā neizteikt attieksmi pret priekšlikumiem — deputātu priekšlikumiem, jo tādā gadījumā mēs varam panākt situāciju, ka jebkurš priekšlikums ir atbalstīts. Ja tas ir pieprasīts svītrot vienā vietā, mēs to izsvītrojam un ieliekam nākamajā pantā, uz ko tas nebija numurēts. Es protestēju vienkārši pret šo darbu, es gribu, lai šoreiz tiktu izmainīts Zīles un Baloža priekšlikums — neatbalstīt, nevis atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Jūs neuzturat prasību uz balsošanu. Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (LVP). Godātie deputāti! Tik tiešām nebija mums nodoma Zīles kungam kaut ko iemānīt vai noslēpt, bet, ja paskatāmies 25.lappusē, tad šeit ir koncentrēti visi priekšlikumi no 23.lappuses, Dilbas kunga priekšlikums. Tālāk ir no 12.lappuses frakcijas “Latvijai” priekšlikums daļēji ietverts. Un no 23.lappuses frakcijas “Latvijai” ietverts, tā ka viņš ir apkopots, un nav domāts, varbūt tā nesmuki ir iznācis, bet tā nu domāts nav, ka mēs to noslēpjam, ka šeit izslēdzam un citur ieliekam iekšā. Paplašinātā formā to var lasīt 25.lappusē kā 4.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bāna kungs! Vairāk runāt par šo jautājumu neviens nevēlas. Komisijas vārdā, lūdzu, Gannusas kundze! Jūs vēlaties kaut ko piebilst?

G.Gannusa. Varbūt mēs komisijas vārdā varējām drusciņ labāk sakārtot, bet es domāju, ka Zīles kungs ir apmierināts ar paskaidrojumu. Es aicinu tomēr atbalstīt daļēji, un tas ir ietverts tomēr 16.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai” — 15.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “valsts finansē”, ievietojot “veterinārās uzraudzības un aprūpes minimums”. Priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji un ietver 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Zemkopības ministra Dilbas priekšlikums — papildināt 15.panta pirmo daļu. Komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji, ietverts 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai”. Papildināt 15.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ir ietverts 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Frakcija “Latvijai” iesniedz līdzšinējo 15.panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par frakcijas “Latvijai” iesniegumu — līdzšinējo panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu — iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz deputāti Zīle un Balodis — 15.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt un ietvert 19.pantā kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu tad arī atšķirt šo 19.panta 6.punktu. Ja jau reiz par to iet runa, tas ir, atbalstot Zīles un Baloža priekšlikumu, tiek ietverts kā 19.panta 6.punkts. Un jūs redzēsiet tieši to pašu redakciju, kas ir otrā lasījuma redakcija 15.pantā otrajā daļā. Vārds vārdā, bez neviena vārda izmaiņas. Līdz ar to deputātu Zīles un Baloža priekšlikums skaitās daļēji atbalstīts, jo daudzi vārdi sakrīt gan deputātu Zīles un Baloža priekšlikumā, gan otrā lasījumā, un līdz ar to arī 19.panta 6.punktā.

Bet, ja mēs izlasām šo dažu vārdu starpību, tā starpība ir samērā būtiska, jo mūsu priekšlikums bija — specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu zemes platības tikai zinātnes vajadzībām nostiprina zemesgrāmatās Zemkopības ministrija. Mēs zinām šos ciparus, kas ir gadu no gada, kopš tika izdarītas izmaiņas. Par to, ka šīm te specializētām saimniecībām, tas ir, selekciju saimniecības, ka to zemes tiek izpirktas no likumīgiem īpašniekiem par naudu. Un tā ir nauda budžetā. Bet šeit ir jautājums. Neiet runa par selekcijas vajadzībām, par to un jaunu šķirņu radīšanas vajadzībām. Bet iet runa, ka visām šīm saimniecībām ir palikusi ražošana un tās tāpat tirgo un ražo. Un šo darbu var ļoti veiksmīgi veikt arī privātais sektors. Tātad tālāko šķirņu atražošanu un tā tālāk. Ir jau arī piemēri, es domāju, Rāznas kungs var man apstiprināt, ka šādi piemēri ir samērā veiksmīgi. Un šeit ir liela starpība, vai tās ir visa šī specializētā uzņēmuma zemes, kas prasa katru gadu valstij naudu budžetā, lielu naudu, vai mēs tikai runājam šeit par zinātnes vajadzībām paredzēto zemi, un tā būs krietni mazāka, un līdz ar to nebūs ne jāmaina iepriekšējie likumi, kas nosaka to naudu, izpirkšanu ar naudu, nevis par sertifikātiem vai kā savādāk kompensējot likumīgiem īpašniekiem. Tāpēc es šoreiz lūgtu, es uzturu pēc būtības savu priekšlikumu un vēlreiz norādu, kādā veidā tiek mainīti panti un punkti, saglabājot jau esošos priekšlikumus. Tātad es uzturu balsojumu par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Robera Zīles un Venta Baloža priekšlikumiem — 15.panta otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 6. Šis priekšlikums pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs. Iesakām precizēt 16.panta nosaukumu, izsakot to šādā redakcijā: “Valsts subsīdijas”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 16.panta nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz zemkopības ministrs Dilbas kungs — izteikt 16.panta virsrakstu šādā redakcijā. 16.pants “Valsts subsīdijas”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs to jau izlēmām. Pieņemts.

G.Gannusa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — izteikt 16.panta virsrakstu šādā redakcijā: “16.pants. Valsts asignējumi un subsīdijas”. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nu, bet tā kā mēs esam atbalstījuši jau Juridiskā biroja priekšlikumu “Valsts subsīdijas”, tad pārējie vairs nav aktuāli, manuprāt. Paldies!

G.Gannusa. Frakcija “Latvijai” iesniedz — papildināt 16.panta pirmo daļu ar šādu tekstu: “Šīs subsīdijas nedrīkst būt mazākas par trīs procentiem gadā no pamatbudžeta kopējiem izdevumiem”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Edmunds Grīnbergs, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Ja atceramies nesen Saeimā ratificēto līgumu starp Baltijas valstīm ar lauksaimniecības precēm, tad zinām, ka tur bija frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kas uzliek valdībai nodrošināt tādu valsts atbalsta politiku lauksaimniecībā, kura nav mazāka kā abās kaimiņu valstīs pēc līguma ratifikācijas pirmos divus gadus. Mūsu priekšlikums šeit, protams, netika atbalstīts, kā argumentāciju minot — šādas normas jāiestrādā lauksaimniecības likumā. Un šeit arī šodien esam nonākuši līdz lauksaimniecības likuma izskatīšanai trešajam lasījumam, un 16.panta pirmajā daļā ierosinām, lai subsīdiju īpatsvars pamatbudžetā nebūtu mazāks kā trīs procenti. Kā zināms, subsīdijas tiek izlietotas iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanai, ciltsdarbiem, šķirnes sēklkopībai, kā arī kultūrvides aizsardzībai un reģionālo atšķirību izlīdzināšanai. Valsts subsīdiju līmenis ir tikai viena no atšķirībām, kuras pašlaik dominē starp Baltijas valstīm lauksaimnieciskajā ražošanā. Ienesot šo labojumu likumprojektā, esam balstījušies uz pašreizējo situāciju lauksaimniecībā, ražotāju apsvērumiem un kaimiņu valstu darbību šajā jomā. Ir zināms, ka Latvijā šogad subsīdiju apjoms pamatbudžetā ir ieplānots tikai viena procenta apmērā, tas sastāda tikai piecus latus uz lauksaimniecībai izmantojamās zemes hektāru, bet nodokļos valstij lauksaimnieks atpakaļ pārskaita vidēji vairāk kā 100 latu no hektāra. Redzam, ka pašlaik valsts atbalsts subsīdiju veidā lauksaimniecībā ir tikai tīri simbolisks. Lietuvā subsīdijas izmaksā, kā zināms, — 10 procenti no budžeta, vismaz šogad tā paredzēts, bet Eiropas Savienības valstīs pašreiz šis valsts atbalsts ir 800 dolāru uz hektāru. Šeit var minēt arī piemērus tālāk. Un tādēļ aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Rāzna — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Rāznas kungs, bet mums ir ļoti maz laika līdz sēdes beigām.

J.Rāzna (DPS). Divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Rāzna. Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es arī aicinātu jūs atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, un būtībā tikai aiz viena apsvēruma. Šobrīd praktiski mums ir arī paredzētas subsīdijas šo trīs procentu apmērā no budžeta, un tās sastādās gan no tiešajām subsīdijām, kas nākošajā gadā paredzētas 8,9 miljoni, gan arī no tā, ka mēs pieņēmām likumu, tātad par to, ka lauksaimniekiem atmaksās 130 litrus uz hektāra akcīzes nodokli atpakaļ. Un tas kopumā šos trīs procentus arī sastāda. Praktiski šeit frakcija “Latvijai” neko vairāk neprasa. Viņi tikai prasa, lai šie trīs procenti, lai šis apjoms nesamazinātos. Ja mēs to kaut kur samazinām, tad acīmredzot šīm subsīdijām vajadzētu kaut kur citur būt, lai šis apjoms nesamazinātos. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 16.panta pirmo daļu ar jums iesniegto tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 12, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu!

G.Gannusa. 16.pants. Iesniedz zemkopības ministrs Dilbas kungs — 16.panta otrā daļā aizvietot vārdus. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Latvijas Vienības partijas frakcija — papildināt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 17.pants. Iesniedz Juridiskais birojs. Ierosina 17.pantu saskaņot ar Likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kas pieņemts otrajā lasījumā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai” — izslēgt 17.panta tekstā aiz vārdiem “likumā” ar vārdiem “un likumā”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izteikt 17.pantu jaunā redakcijā. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 17.panta iesniegto redakciju nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai” — papildināt 17.pantu ar jaunu 1.punktu šādā redakcijā. Komisijas slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 18.pants. Iesniedz deputāti Zīle un Balodis — svītrot 18.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 18.panta svītrošanu. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Latvijas Vienības partijas frakcija — svītrot vārdu “subsīdiju apjomu” pēdējo... (Starpsauciens no zāles: “Jau mēs svītrojām. Nevajag vairāk...”)

Sēdes vadītājs. 18.pantu mēs, Gannusas kundze, nupat vienojāmies, ka svītrojam. Līdz ar to tur labojumi nav vairs nekādi vajadzīgi. Lūdzu!

G.Gannusa. Jā, paldies! 19.pants. Iesniedz deputāti Zīle un Balodis — svītrot 19.pantu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz deputāts Bišers — izteikt 19.pantu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu pret deputāta Bišera priekšlikumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz zemkopības ministrs Dilba — izteikt 19.pantu jaunā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 19.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz deputāts Holšteins — izteikt 6.nodaļas 19.pantā sekojošu teksta papildinājumu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji. Priekšlikuma daļa par līdzekļiem meliorācijas sistēmu uzturēšanai iestrādāta 16.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Žanis Holšteins, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Bet, Holšteina kungs, mums tūlīt sēde būs jāslēdz.

Ž. Holšteins (DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs šodien funkcionē meliorācijas sistēmas, kuru kopvērtība sastāda divi miljardi latu, kas pieder visa valstij un ir izveidota padomju okupācijas varas gados, jo 1939.gadā praktiski meliorācijas sistēmas Latvijā neeksistēja. Meliorētās zemes platības sastāda uz šodienu apmēram 60 procentu no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un mūsu klimatiskajos apstākļos tās ir ļoti nepieciešamas intensīvai zemes izmantošanai. Meliorācijas sistēmas var darboties ļoti ilgi, ja tās tiks pienācīgi koptas un savlaicīgi un pareizi ekspluatētas. Bet varēja notikt pretējais. Ja mēs tās nekopsim, tās ļoti ātri var iziet no ierindas. Pēc šī gada datiem mēs redzam, ka katra hektāra meliorētās zemes uzturēšanai Lietuvā atvēlēti 4,5 lati, Igaunijā — 1,9 lati, bet Latvijā tikai 0,9 lati. Latvijā mums jau ir likvidēti meliorācijas darbi un mehanizētie iecirkņi. Likvidēta Lauksaimniecības universitātes ūdenssaimniecības fakultāte, pārtraukta drenāžu cauruļu ražošana Latvijā un tiek likvidētas rajonu meliorāciju sistēmu pārvaldes. Tas viss nozīmē, ka mūsu meliorācijas sistēmas turpmākajos gados var nonākt ļoti kritiskā stāvoklī. Es domāju, ka vēl tās ir iespējams glābt, un tādēļ mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka lauksaimniecības likumā kā sava veida lauksaimniecības “jumta likumā” jābūt skaidri noteiktam, ka valdībai ir jānodrošina meliorācijas sistēmu saglabāšana starpsaimniecību objektos, bet zemes īpašniekiem, kuri par velti saņem meliorācijas drenāžu sistēmas, ir...

Sēdes vadītājs. Holšteina kungs, piedodiet, var būt, ka mēs turpināsim nākamajā plenārsēdē. Tagad ir jābeidz. Un šajā vietā pārtrauksim izskatīt, un mēs jums, Holšteina kungs, dosim vārdu.

Ž.Holšteins. Es beigšu. Jāgarantē šo sistēmu kopšana un saglabāšana, un tādēļ man ir tāds priekšlikums, ka balsot par manu priekšlikumu. Es esmu ar mieru redakcionāli to mainīt, un varbūt pēc šīs dienas sastāva tas vairs nepieder pie 19.panta, bet varbūt pie 28.panta, bet būtība ir tāda, lai meliorāciju sistēmas mums būtu saglabātas.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tā kā pulkstenis ir 17.00, mēs darbu pārtraucam. Pulksten 17.30 plenārsēde būs veltīta Ministru kabineta atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Es gribētu lūgt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz mazu, mazu apspriedīti blakus šeit, Dzeltenajā zālē, tūlīt pēc rezultātu nolasīšanas.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs (zālē), Ervids Grinovskis (zālē), Edvīns Inkēns, Paulis Kļaviņš, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Andris Rubins, Antons Seiksts, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Sēde būs pulksten 17.30. Valdības atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Frakciju viedokļi

Pēc 17.oktobra sēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Jirgens (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs):

Es domāju, ka Saeima šodien ir izskatījusi un akceptējusi vairākus būtiskus likumus, kā vienu es gribētu minēt likumu “Par valsts noslēpumu”, kurš, varētu teikt, mūsu valstī bija nepieciešams jau sen un kurš sakārto to jomu, kas ir saistīta ar valstij svarīgas informācijas aizsardzību, tajā pašā laikā arī garantējot, ka šī aizsardzība nevar dot iemeslu ierēdņu patvaļai slēpt informāciju vienkārši pēc saviem ieskatiem. Manuprāt, likums ir ļoti izsvērts un tas bija valstij ļoti nepieciešams arī no mūsu drošības viedokļa, no tā, ka mēs pakāpeniski cenšamies iesaistīties NATO struktūrās.

Otrs likums, ko es gribētu pieminēt, ir grozījums Saeimas Kārtības rullī, kas nosaka īpašu kārtību, kādā veidā ir iesniedzami un izskatāmi priekšlikumi par valsts budžetu, jo šī kārtība atšķiras no tās vispārpieņemtās prakses, kādā mēs izskatām likumprojektus, ar to, ka ir iespējama vienlaikus vairāku pantu un pozīciju izskatīšana, jo tas ir saistīts ar to apstākli, ka, lai kādai sfērai naudu piešķirtu papildus, tā no kādas citas pozīcijas ir jānoņem. Vienkārši šie grozījumi ir acīmredzot objektīva nepieciešamība.

Un pats būtiskākais šīsdienas sēdē acīmredzot ir Satversmes tiesas tiesnešu vēlēšanas. Es gribētu apsveikt ievēlētos Satversmes tiesas tiesnešus un tajā pašā laikā izteikt arī tomēr nožēlu, ka no septiņiem tiesnešiem ir ievēlēti tikai trīs, līdz ar to Satversmes tiesa joprojām nevar uzsākt savu darbu, jo, lai tā uzsāktu savu darbu, varētu sanākt uz pirmo sēdi, ir nepieciešami vismaz pieci no septiņiem Satversmes tiesas tiesnešiem.

A.Saulītis (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Es gribētu teikt, ka šodien noritējā kārtējā parlamenta sēde ar savu rutīnu, ar savu darbu, bet tāpēc jau parlaments ir parlaments. Varbūt kādreiz mums rodas priekšstats, ka tas neko nedara vai arī dara pārāk daudz, bet es domāju, ka mēs kā tauta esam pelnījuši šo demokrātisko institūciju, kas soli pa solim, bet tomēr ved mūs Eiropas un drošības virzienā. Šāds kārtējais solis bija Satversmes tiesnešu ievēlēšana. Es ceru, ka šis solis būs tas, kas ļaus precizēt mūsu tiesisko stāvokli, kas ļaus iet uz to, lai klasiskais sadalījums — likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara – iegūtu savu jēgu. Es domāju, ka šie tiesneši nāks ar iniciatīvu, lai arī mūsu valsts konstitūcija iegūtu lielāku precizitāti, noteiktu, kurš par ko atbild, lai valstī beidzot sāktos arī kaut kāda kārtība un lai mēs arī varētu saukt pie atbildības vainīgos par vienu vai otru lietu, kas šodien mums varbūt valstī nepatīk.

Otra lieta, ko es gribētu akcentēt, kas varbūt šodien izskanēja drusku nenopietni, bija neuzticības izteikšana Ministru kabinetam, kur opozīcija varbūt tādā drusku lētā stilā piegāja šī jautājuma risināšanā. Es cienu opozīciju un cienu alternatīvu viedokli, bet man gribētos, lai šis darbs būtu kvalitatīvāks. Gribētu teikt, ka šajā brīdī galvenā problēma, kas notiek valstī, ir budžeta apspriešana. Un, kā mēs zinām, arī politiskie spēki ir iesaistījušies šajā procesā. Domāju, ka visas kolīzijas vēl ir priekšā, bet gribētu novēlēt, lai mums visiem kopā izdotos pieņem sabalansētu un bezdeficīta, tas ir, bez parādiem no citiem, budžetu, ar kuru mēs varētu īstenot to, ko šodien spējam īstenot.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”):

Kolēģi jau šeit minēja virkni ar būtiskiem šodienas notikumiem, es gribu no savas perspektīvas pieskarties četriem momentiem, kas notikuši šodienas plenārsēdē.

Manuprāt, ļoti svarīgs bija balsojums par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Šajā aspektā es gribētu sākt ar to, ar ko Saulīša kungs pabeidza, ka tiešām mūsu valstij ir vajadzīgs bezdeficīta budžets, to frakcija “Latvijai” viennozīmīgi var pieņemt, tikai mums nav pieņemams tas, ka Šķēles valdība šo bezdeficīta budžetu veido uz jau tā nabadzīgās tautas daļas rēķina. Skaidri redzams, ka Šķēles valdība savā ekonomiskajā politikā aizstāv tikai bagātos cilvēkus un norobežojas no tautas vairākuma darba, izglītības un sociālajām vajadzībām. Mēs varam šeit runāt par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurā tagad tiek runāts par neapliekamo minimumu samazināšanu, lai budžetā spētu savākt visus vajadzīgos ienākumus.

Mums vēl ir virkne citu argumentu, kāpēc mēs uzskatām, ka ir nepieciešams izteikt neuzticību Ministru kabinetam. Proti, Andra Šķēles valdība netur savus dotos solījumus attiecībā uz skolotāju algām. Valdības deklarācijā tika teikts, ka skolotāju algas ir pakāpeniski tuvināmas ierēdņu algām, bet šobrīd notiek tieši pretējais process – ierēdņu algas tiek paceltas par 22%, bet skolotāju algas paliek tajā pašā līmenī. Tātad — runā vienu, bet dara pilnīgi pretējo.

Bez tam Šķēles valdība veido centralizētu un autoritāru valsti. Būtiski tiek ierobežota pašvaldību rīcībspēja un ieinteresētība panākt ekonomikas augšupeju savā teritorijā. Ja mēs runājam par pašvaldību izdevumiem, tad 1994.gadā tie bija 25% no valsts kopējiem izdevumiem, bet 1997.gadā — tikai 18,6%. Salīdzinājumam ar tādu demokrātisku valsti kā Dānija — šis skaitlis ir 60%. Tātad mēs varam vērtēt, kāda situācija ir valstī.

Bez tam Šķēles valdība veicina nelikumību un korupcijas izplatīšanos dažādos veidos. Un arī Šķēles valdība uzskata sevi par pāri likumam stāvošu. Teiksim, sagatavojot un iesniedzot Saeimā budžeta projektu, nav ievērotas likuma “Par pašvaldībām” prasības.

Otrs moments. Saeima noraidīja frakcijas “Latvijai” un citu deputātu pieprasījumu Ministru kabinetam pildīt Korupcijas novēršanas likumu attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt naudas uzkrājumus.

Bez tam tika noraidīts arī frakcijas “Latvijai” iesniegums likumprojektā “Par valsts noslēpumu”, kas ierobežo tiesības Ministru kabinetam nekontrolējamā veidā pasludināt informāciju par valsts noslēpumu.

Un vispozitīvākais, kas attiecas uz zemniekiem, frakcijai “Latvijai” ar savu priekšlikumu un argumentāciju izdevās panākt, ka subsīdijas lauksaimniekiem turpmāk nosakāmas ne mazāk kā 3% no pamatbudžeta.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija):

Es gribētu akcentēt trīs likumprojektus, kurus šodien apspriedām plenārsēdē.

Vispirms es gribētu runāt par Satversmes tiesas tiesnešiem. Pirmkārt, mūsu frakcija vēlas apsveikt visus ievēlētos tiesnešus, bet tas, ka mēs šodien ievēlējām tikai trīs tiesnešus, liek pārdomāt, kādā veidā mēs izvēlējāmies šos tiesnešu kandidātus, kādā veidā mēs apspriedām un kādā veidā beigu beigās ievēlējām. Šoreiz tiešām ir jāsaka, ka tikai trīs. Ir jautājums, kādēļ noraidījām divus tiesnešus, ko ieteica Augstākā tiesa. Pats par sevi saprotams, ka politiskie spēki balsos par saviem izvēlētajiem tiesnešu kandidātiem, bet nav saprotams, kādēļ šodien Saeima noraidīja divus tiesnešus, ko ieteica Augstākā tiesa. Šķiet, tas prasa mums visiem izvērtēt šo procesu un varbūt nākošajā reizē, kad vajadzēs balsot par tiesnešiem, izvēlēties labākus kandidātus.

Otrs jautājums, kam gribētu pievērsties, ir slepenības likums. Atšķirībā no Čerāna kunga, kurš tikko komentēja, ka tas ierobežo mūsu pavalstnieku iespējas iegūt zināmu informāciju, es principā noraidu šo nostāju. Šis likums ir sagatavots un attiecas uz ļoti šauru informācijas loku. Šī informācija ir tikai tā, kas lielā mērā saistās ar valsts aizsardzību un valsts drošību. Bez šī likuma mēs nevaram saņemt nekādu informāciju ne no NATO struktūrām, ne no Rietumeiropas Savienības, ne arī no citām drošības sistēmām Rietumos. Tādēļ ir galēji nepieciešams, lai mēs šādu likumu pieņemtu. Man šķiet, šoreiz mēs pieņēmām ļoti atbilstošu likumu, un mūsu frakcija ir ļoti apmierināta.

Un vēl, par ko es gribētu runāt, ir pirmais solis, ko esam tagad spēruši, lai pārvietotu mūsu robežsargus no Aizsardzības ministrijas pakļautības uz Iekšlietu ministrijas pakļautību. Mēs visi saprotam problēmas, kas ir uz robežas, un mēs ļoti labi atceramies tos traģiskos gadījumus, kas notika pagājušajā jūnijā. Es vēlētos, lai šādi gadījumi neatkārtotos, un domāju, ka mēs vismaz speram pirmo soli, lai sakārtotu šo jomu, lai varētu iegūt profesionālus kadrus, kas dien uz mūsu robežas. Tādēļ apsveicu ar pirmo balsojumu!

A.Požarnovs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Es gribētu šodien pieskarties divām tēmām. Viena no tām ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Šie grozījumi tika noraidīti, jo noteica, ka bijušajiem PSRS pilsoņiem, tagad nepilsoņiem, darba stāžā, aprēķinot pensijas, tiktu skaitīti gan tie gadi, kas strādāti šeit, Latvijā, gan arī citās bijušajās PSRS vietās. Šodien likums nosaka, ka, aprēķinot pensiju, Latvijas pilsoņiem tiek rēķināts viss darba stāžs, bet nepilsoņiem – tikai Latvijā nostrādātie gadi. Mēs zinām, kāds bija process, kad daudzi cilvēki savas dzīves laikā izbraukāja visu Padomju Savienību, bet pēc tam atbrauca uz Latviju un pavadīja šeit pēdējos gadus. Tādēļ tas nebūtu pareizi, nebūtu objektīvi viņiem ierēķināt visus šos gadus darba stāžā.

Un otrs, ko paredzēja šis priekšlikums, ir tas, ka gadījumā, ja nepilsoņi pēc tam apmetas uz dzīvi citur, tad Latvijai būtu jāmaksā viņiem pensijas neatkarīgi no tā, kur viņi pēc tam dzīvo. Tas būtu jārisina ar starpvaldību līgumiem. Ja mēs vienotos, pieņemsim, ar Krieviju, ka mēs eksportējam pensijas, tad to varētu darīt, bet, pieņemot vienpusēji, tas notiktu uz mūsu pārējo pensionāru rēķina, kas dzīvo Latvijā.

It kā tas ir priekšlikums, bet kādēļ es akcentēju uzmanību uz to? Tādēļ, ka periodiski un regulāri Saeimā parādās priekšlikumi, kas visu nepilsoņu tiesības pielīdzinātu Latvijas pilsoņu tiesībām.

Un otrs. Bija sagatavoti trīs likumprojekti par grozījumiem, kas noteiktu izmaiņas, proti, robežapsardzību atdot no Aizsardzības ministrijas Iekšlietu ministrijai.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” iepriekš skatīja šo te tēmu un nosprieda, ka paredzams pozitīvais efekts. Tikai liekas, lai attaisnotu šo reformu. Tādēļ mūsu frakcija balsoja “pret” šiem trim likumprojektiem. Diemžēl no mūsu viedokļa tie tomēr tika akceptēti. Un turpināsies likuma sagatavošana par šo reformu, ka visu robežapsardzību atdod Iekšlietu ministrijai.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija):

Es gribētu atzīmēt šodien sekojošo. To, ka opozīcija Saeimā ir pierādījusi sevi kā nenopietnu un bezatbildīgu, tas pierādījās šodien, prasot valdības demisiju. Visiem mums bija zināms jau iepriekš, arī opozīcija saprata, ka, protams, vairākums deputātu neatbalstīs šobrīd valdības demisiju, bet attiecīgie opozīcijas spēki, it īpaši “zīgeristieši”, savu ambīciju dēļ triju gadu ilgās priekšvēlēšanu kampaņas nolūkos mēģināja debatēt par šīm lietām, zinot, ka, protams, neviens par valdības demisiju nenobalsos. Tas ir ļoti bēdīgi. Viņi gan uzmetas un izliekas par, tā sakot, nabagu aizstāvjiem, bet tā ir tikai tāda šķietama aizstāvība, jo galu galā, lai valsti darītu bagātāku, lai būtu, ko maksāt pensionāriem un skolotājiem, ir jāstrādā un jādara viss, lai valstī ienāktu nauda.

Es vēl gribu runāt šodien par to, kam Požarnova kungs jau pieskārās. Par to, ka “interfrontieši” Saeimā, es teiktu tā, kuru, protams, nav gan, paldies Dievam, daudz, atkal un atkal mēģina dažādas privilēģijas panākt nepilsoņiem vai tiem, kuri sabraukuši šeit okupācijas gados. Požarnova kungs pieminēja šos divus labojumus, kurus viņi ierosināja. Īpaši smieklīgi, godīgi sakot, ir tas, ka viņi saņem pensijas šeit. Tā jau ir tā mūsu valsts milzīgā pretīmnākšana, ka mēs viņiem dodam šīs pensijas. Viņi vēl aizbrauks projām rīt, parīt un nākamajās dienās, un mēs, viņiem atrodoties kaut kur Krievijā, maksāsim pensijas. Tas ir vienkārši smieklīgi. Mēs, ja tā varētu teikt — nacionāļi, arī es personīgi — kāpu tribīnē un runāju, un man bija prieks, ka mani un manus kolēģus vairums deputātu atbalstīja un šos grozījumus nepieņēma.

Šādu mēģinājumu ir daudz, arī labojumi par aviāciju. Vēl bija diezgan komisks, godīgi sakot, mēģinājums, un diemžēl tas jau aizgāja otrajā lasījumā, jo vēl ne visai sen tas netika noraidīts, tas ir, par 8.marta svinībām, ko atkal paši “interfrontieši” mēģināja dabūt “cauri”, it kā bāzējoties uz to, ka viņi aizstāv sievietes. Redziet, sievietēm vajag sniegt ziedus, “interfrontieši”, katru dienu, ja jūs gribat, nevis šādā veidā izdabūt cauri Saeimā vienu dienu, kas faktiski ir tādas mazas Padomju Savienības restaurācija.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Mēs tagad diezgan bieži runājam par Eiropu – par ieiešanu Eiropā, par atgriešanos Eiropā. Demokrātiskā partija “Saimnieks” šodien ir gandarīta, ka mēs pietuvojamies Eiropai vismaz kādās trīs virzībās. Es arī gribētu apsveikt Satversmes tiesas ievēlēšanas sākuma procesu, jo tā ir viena no prasībām. Es ceru, ka mēs tuvākajos mēnešos pieņemsim arī Satversmes papildinājumu par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Tas ir tas kvalitatīvais solis principālo likumu izstrādāšanā.

Vēl no tādiem likumiem es gribētu atzīmēt “Par valsts noslēpumu”. Jā, tagad mēs zināsim, kas ir valsts noslēpums, kas un cik tālu drīkst to uzzināt. Bet tajā pašā laikā es domāju, ka šajā likumā ir pietiekoši iestrādāts aizsargmehānisms, lai birokrāti nevarētu vienkārši atrunāties un nedot, nesniegt šo informāciju.

Un vēl viens interesants dokuments. Mēs ratificējam konvenciju par robežu šķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu. Nebūt tas nav kaut kāds vingrinājums zaļo kustības virzienā. Mūsu teritorijai tek cauri vairākas upes, pieņemsim, Daugava, kuru piesārņo bieži vien Novopolocka un citi ķīmiskie kombināti, Venta, kuru Mažeiķi šad tad nežēlo ar saviem atkritumiem. Līdz ar to es gribēju pateikt, ka mēs esam pirmie Baltijas telpā, ieskaitot arī mūsu Austrumu kaimiņus, kas pacēluši šo “latiņu” pietiekami augstā līmenī.

Protams, “Saimnieks” atbalsta Šķēles izveidoto valdību, un šeit nav divu domu. Mēs tikai diskutējam, kā kopīgi sasniegt labāku kvalitāti. Un par sertifikātiem! Mēs balsosim un atbalstīsim principiālās nostājas Šķēles valdībā, bet jautājumā par sertifikātiem, kas skar mūs visus, jo ļoti maz tie ir realizēti, par kārtību, kā tie realizējami, un par summu – nedrīkst mainīt spēles noteikumus spēles gaitā, tas ir, samazināt sertifikācijas realizācijas termiņu, un nedrīkst mainīt arī to vērtību, kura, protams, savā laikā tika noteikta visai voluntāri un politiskā līmenī. Tāpēc es domāju, ka nevajag celt neveiklu kņadu ap šiem sertifikātiem, bet jārada ekonomisks pamatojums, kā tos varētu realizēt. Mēs varam nonākt pie ļoti bēdīgām sekām, kad lielais tautas vairākums būs piesmieti, jo viņi nepratīs un nevarēs daudz maz cilvēcīgā kārtā realizēt sertifikātus.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Es mēģināšu runāt īsi un ātri. Daudz varbūt neiedziļināsimies Satversmes tiesnešu ievēlēšanas problēmās. Procedūra ir samērā sarežģīta, un varbūt tas bija par pamatu tam, ka šodien no 10 izvirzītiem kandidātiem tika ievēlēti tikai trīs. Tas ir ļoti labi, bet es gribētu teikt, ka ar to nepietiek, lai uzsāktu Satversmes tiesas darbību. Lai to izdarītu, ir jābūt ievēlētiem vismaz pieciem tiesnešiem.

Manuprāt, un arī citiem frakcijas “Latvijas ceļš” pārstāvjiem ir zināmas bažas, ka ar nākamo Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu varētu rasties grūtības. Pirmkārt jau tāpēc, ka mēs diez vai tik drīz sagaidīsim citus kandidātus no Augstākās tiesas plēnuma, kas tos var izvēlēties tikai no tiesnešu vidus. Un arī ar 10 deputātu izvirzītajiem kandidātiem šodien negāja nemaz tik spoži. Bet ir jādomā, jāturpina konsultācijas un jāmeklē profesionāli cilvēki.

Es pievienojos tiem maniem kolēģiem no pozīcijas, kas teica, ka apbēdina opozīcijas rīcība, lai gan šodien faktiski patiešām bija laba diena. Mēs samērā ražīgi pastrādājām, bet bija lietas, kas bija absolūti destruktīvas un kas pozīcijas deputātiem pat dažkārt liek domāt par opozīcijas darbību kā par tādu klaji noraidošu un tautas interesēm neatbilstošu.

Par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vilenam Tolpežņikovam tika piešķirta pilsonība, ar ko mēs viņu apsveicam. Tas patiešām bija pat mazliet jau nokavēts pasākums. Bet labāk vēlu nekā nekad!

Tika pieņemti samērā būtiski grozījumi Kārtības rullī, kas stipri uzlabos deputātu un Ministru kabineta darbu ar budžeta izskatīšanu otrajā lasījumā. Katrs deputāta priekšlikums ies uz Ministru kabinetu, un Ministru kabinets izteiks savu attieksmi pret šo priekšlikumu, un tad jau šīs attieksmes tiks samērotas plenārsēdē.

Mēs gandrīz izskatījām Lauksaimniecības likumu. Tas ir ļoti labi.

Un, protams, pats par sevi saprotams, ka “Latvijas ceļš” neatbalstīja opozīcijas izteikto priekšlikumu izteikt neuzticību Andra Šķēles valdībai. Par to šajā situācijā nevarētu būt absolūti nekādas runas. Šai valdībai ir jāstrādā un jāturpina darboties.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Tā kā laika maz, tad, pirmkārt, Lauksaimniecības likuma izskatīšanā tikām līdz pusei. Par to runāsim nākošreiz. Mani iepriecināja tas, ka visos strīdīgos jautājumos deputāti ar lielu pārsvaru atbalstīja lauksaimnieku centienus. Tas ir iepriecinoši, un tas vieš cerības, ka lauksaimniecībā viss vēl pazaudēts nav.

Otrkārt, par uzticību Ministru kabinetam. Tās nebija mūsu frakcijas, bet gan Valdmaņa personīgās aktivitātes. Mūsu frakcija nobalsoja par budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, tātad — jādod laiks iestrādāt. Šķēles kungs daudzos jautājumos ir kļuvis elastīgāks. Kaut mūsu frakcija atrodas valdības koalīcijā, tas nebūt nenozīmē, ka mēs visos jautājumos viņam piekrītam. Mums ir savs viedoklis. Mums ir viedoklis, ka nedrīkst pasliktināt cilvēku sociālos un dzīves apstākļus. Tādēļ ir daudz jādomā un daudz jāstrādā, ir jābūt laikam, lai to visu varētu realizēt. Man personīgi Šķēles kunga darbība patīk — nav čammāšanās, ir mērķtiecība, varbūt vienā otrā jautājumā mēs vēlētos lielāku elastību, bet tas nenozīmē, ka mēs piekritām Valdmaņa kunga pozīcijām. Arī pats Valdmaņa kungs beidzot kļuva elastīgāks, bet viņš bija parakstījis un, bez šaubām, par to arī iestājās.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, Nr.84

Kopsavilkums

Par 17.oktobra sēdēm

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumus:

— “Par valsts noslēpumu”. (Reģ.Nr.302) (dok.Nr.1292; Nr.1529) Balsojums: 56 par, 2 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. (Reģ.Nr.342) (dok.Nr.1530) Balsojums: 59 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi Nr.304) (Reģ.Nr.401) (dok.Nr.1172; Nr.1559) Balsojums: 60 par, 3 pret, 4 atturas.

Saeima 2. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.Nr.459) (dok.Nr.1253; Nr.1470; Nr.1470a) Balsojums: 50 par, 3 pret, 4 atturas.

— “Par Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu”. (Reģ.Nr.353) (dok.Nr.2002; Nr.1471) Balsojums par steidzamību: 61 par, 0 pret, 1 atturas. Balsojums par 1. lasījumu: 64 par, 1 pret, 1 atturas. Balsojums par 2. lasījumu: 61 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.Nr.444) (dok.Nr.1372; Nr.1433) Balsojums: 54 par, 0 pret, 2 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumu:

— “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.2/96 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību 4.pantā un A protokolā””. (Reģ.Nr.368) (dok.Nr.1121; Nr.1527) Balsojums: 55 par, 1 pret, 3 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.Nr.337) (dok. Nr.1016; Nr.1456) Balsojums: 55 par, 7 pret, 9 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par šaujamieroču un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””. (Satversmes 81.p. kārtībā izdoties noteikumi Nr.278) (Reģ. Nr.373) (dok.Nr.1133; Nr.1550) Balsojums: 55 par, 1 pret, 2 atturas.

Saeima 1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. (Reģ.Nr.425) (dok. Nr.1248; Nr.1461; Nr.1461a) Balsojums: 48 par, 20 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem””. (Reģ.Nr.426) (dok. Nr.1249; Nr.1462) Balsojums: 51 par, 18 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ.Nr.427) (dok.Nr.1250; Nr.1463) Balsojums: 42 par, 19 pret, 2 atturas.

Saeima izskatīja patstāvīgo priekšlikumu un pieņēma lēmumu:

— “Par V.Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.Nr.1554) Balsojums: 58 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima pieņēma lēmumus

par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu”. (dok.Nr.1525; Nr.1526; Nr.1567; Nr.1573)

Apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnesi Ilmu Čepāni. Balsojums: 51 par.

Apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnesi Aivaru Endziņu. Balsojums: 52 par.

Apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnesi Romānu Apsīti. Balsojums: 56 par.

— “Par deputāta Kārļa Jūlija Druvas atsaukšanu no Baltijas asamblejas”. (dok.Nr.1595) Balsojums: 57 par, 3 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Paula Kļaviņa ievēlēšanu Baltijas asamblejā”. (dok. Nr.1596) Balsojums: 52 par, 0 pret, 6 atturas.

— “Par deputāta Viestura Gredzena atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. (dok.Nr.1603) Balsojums: 46 par, 2 pret, 10 atturas.

— “Par deputāta Viestura Gredzena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. (dok.Nr.1604) Balsojums: 47 par, 3 pret, 11 atturas.

— “Par O.Lazdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.Nr.1568) Balsojums: 50 par, 1 pret, 8 atturas.

— “Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. (dok.Nr.1569)

Iecēla Jolantu Bebrišu par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 55 par, 2 pret, 2 atturas.

Iecēla Arvīdu Nagli par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 54 par, 2 pret, 3 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. (Reģ.Nr.499) (dok.Nr.1546; Nr.1546a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ.Nr.503) (dok.Nr.1561; Nr.1561a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ.Nr.504) (dok.Nr.1564; Nr.1564a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.Nr.505) (dok.Nr.1566; Nr.1566a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ.Nr.506) (dok.Nr. 1577; Nr.1577a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu likumā”. (Reģ.Nr.507) (dok.Nr.1579; Nr.1579a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz Saeimas deputātu E.Grīnberga, J.Mauliņa, I.Liepas, J.Kazāka, K.Čerāna jautājumu par problēmām, kas saistās ar autoceļu uzturēšanu ziemas sezonā. (dok.Nr.1563a)

— Saeima saņēma labklājības ministra V.Makarova atbildi uz deputātu V.Krisberga, A.Rubina, J.Kazāka, I.Liepas, E.Grīnberga jautājumu par Ls 170 000 izlietojumu, kas tika paredzēti iedzīvotāju ārstēšanai. (dok.Nr.1565a)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu V.Krisberga, J.Vidiņa, L.Ozoliņa, J.Sinkas, A.Rubina jautājumu par A.Benjamiņa likumīgajām tiesībām atgūt savā īpašumā namu Jūrmalā. (dok.Nr.1597)

Saeimas preses dienests

17. oktobra sēde

Sākums pulksten 17.30

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Reģistrējušies 82 deputāti.

Sākam izskatīt darba kārtībā ienākušos... Reģistrējušies 82 deputāti. Janīna Kušnere nolasīs reģistrācijas rezultātus. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Oļģerts Dunkers... ir zālē, Gunta Gannusa... zālē, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Rudīte Leitena, Leopolds Ozoliņš... zālē, Andrejs Panteļējevs, Andris Rubins, Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sākam izskatīt iesniegtos deputātu jautājumus Latvijas Republikas valdībai.

Deputātu E.Grīnberga, J.Mauliņa, I.Liepas, J.Kazāka, K.Čerāna jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, Latvijas Republikas satiksmes ministram Vilim Krištopanam par problēmām, kas saistās ar autoceļu uzturēšanu ziemas sezonā. Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Lūdzu, Krištopana kungs!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Jūsu priekšā ir dokuments Nr. 61, tas ir jautājums, un izskatāmais dokuments ir Nr. 1563—2, kas ir atbilde.

Protams, ka atbilde ir īsa, un tā varētu būt daudz garāka. Ar lielu gandarījumu jāatzīmē, ka deputātus uztrauc tas, ka mums joprojām ir nepietiekams finansējums ceļu nozarei un mēs vēl joprojām neesam sasnieguši to finansējumu, kāds bija 1990.—1991. gadā, bet nākošgad es redzu, ka tas tiks sasniegts. Manā atbildē jūs galvenajos vilcienos varat redzēt, kāda ir situācija, bet, protams, situācija sakarā ar akcīzes nodokļa pieaugumu ir uzlabojusies. Un, ja mēs pagājušogad varējām notīrīt apmēram 5 tūkstošus kilometru ceļu, tad tagad mēs tīrīsim 8 vai 10 tūkstošus kilometru valsts autoceļu, kas, protams, ir nepietiekami, bet kas būs stipri vairāk.

Tāpat šeit ir rakstīts par to, ka mēs esam stingri vien uzlabojuši tehnisko bāzi Valsts ziemas dienestam, un mums ir veikts pētījums, tas ir gatavs par to, kā mēs divu gadu laikā izveidosim modernu ceļu uzturēšanas un ziemas dienestu. Jauna akciju sabiedrība mūsu ceļu pārvalžu vietā... valsts bezpeļņas uzņēmumi, kuri zināmā mērā jau ir savas funkcijas daļēji izdzīvojuši tādi, kādi tie ir pašlaik. Tas ir viss, ko es jums varu pateikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumiem neviens nav pieteicies? Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu V.Krisberga, A.Rubina, J.Kazāka, I.Liepas, E.Grīnberga jautājums LR Ministru prezidentam A.Šķēlem par Ls 170 000 summas, kas tika paredzēta iedzīvotāju ārstēšanai, izlietojumu. Jautājuma motivācijai vārds Valdim Krisbergam. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas Prezidija priekšsēdētāj, cienījamo premjerministr, cienījamie kolēģi! Jautājuma motivācija ir ļoti būtiska. Mēs klausījāmies, kā mums atbildēja ministrs, un mēs arī zinām Valsts kontroles slēdzienu. Man ir galīgi neizprotami kā Saeimas deputātam, kā var notikt šāda pretruna. Un tāpēc arī jautājums uzdots Šķēles kungam, ka, ja netiek galā ministrs un Valsts kontrole savā starpā, tad galu galā mēs ļoti ceram, ka premjerministrs novērtēs, vai melojis ir viņa kabineta ministrs, vai, atvainojiet, nepatiesa ir Valsts kontrole. Mēs gaidām šo atbildi, Šķēles kungs.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie deputāti! Labklājības ministrija ir iesniegusi atbildi uz deputātu jautājumu, un jūs to esat saņēmuši ar numuru 1565a, un, manuprāt, būtiska ir pēdējā frāze, ka lēmumu, ko ir iznesusi Valsts kontroles departamenta kolēģija, Labklājības ministrijai ir tiesības mēneša laikā pārsūdzēt Valsts kontroles padomē, un tikai pēc tam mēs varēsim spriest, kurš ir bijis patiess vai kurš nepatiess.

Un otrkārt. Manuprāt, atbildē ir pietiekami plaši aprakstīta situācija, kāda ir notikusi, papildus tam, ko deputāti varēja izlasīt presē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumiem vārds Valdim Krisbergam. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Makarova kungs un Šķēles kungs! Liels paldies par jūsu atbildi. Zem deputātu sloga tika iznesta atbilde. Protams, tās bija lieliskas latviešu valodas pērles, bet tomēr uz jautājumu netika atbildēts. Tāpēc man vēlreiz jāatkārto analoģisks jautājums — kā var gadīties, ka ministra atbilde un Valsts kontroles slēdziens ir diametrāli pretēji, un tikai šķīrējtiesa, nevis paši kolēģi, var noskaidrot, kam ir taisnība un kam ne. Es ļoti ceru, ka tiešām tiks sniegta atbilde, nevis norāde uz Latvijas Republikas likumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs ). Augsti godājamā Saeima! Lai izlemtu jautājumu pēc būtības, jautājums ir par atbildību. Saeimas priekšā ir atbildīgs Ministru prezidents ar Ministru kabinetu, un Saeimas priekšā ir atbildīga arī Valsts kontrole. Tādēļ es šaubos, vai Ministru kabinetam ir tiesības norādīt uz precizitātēm vai neprecizitātēm Valsts kontroles darbā. Atgādinu, ka Valsts kontrole Labklājības ministriju pārbauda katru gadu pēc saimnieciskā gada beigām par budžeta līdzekļu izmantošanu iepriekšējā gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi netiek uzdoti. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu V.Krisberga, J.Vidiņa, L.Ozoliņa, J.Sinkas, A.Rubina jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par A.Benjamiņa likumīgajām tiesībām atgūt savā īpašumā namu Jūrmalā. Valdis Birkavs, ārlietu ministrs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie kolēģi! Atbilde ir iesniegta arī rakstiski, es tikai gribu uzsvērt, ka Ārlietu ministrija pilnībā atzīst Jūrmalas valdes 1992.gada 16.jūnija lēmumu “Par īpašumtiesību atzīšanu Benjamiņu ģimenei Bulduru prospektā Nr. 135”. Risinot šo jautājumu savas kompetences ietvaros, Ārlietu ministrija ir vairākkārt griezusies pie Valsts īpašuma fonda, lai izskatītu iespējas Benjamiņu ģimenei kā kompensāciju ierādīt līdzvērtīgu īpašumu Jūrmalā. Tika piedāvāti šādi objekti, no kuriem viņi atteicās. Jautājums ir risināms, neapšaubāmi, tālāk atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumam... Valdis Krisbergs, lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Birkava kungs! Liels paldies par jūsu atbildi. Diemžēl es tai nevaru piekrist. Tāpēc ir papildjautājums, kurš saturētu daļu no pamatjautājuma. Vai visas Latvijas jurisdikcijai pakļautās personas ir likuma priekšā vienādas? Kāpēc? Jautājums tiek uzdots tāpēc, ka jūs pats atzīmējāt, ka tiek piedāvāta tikai kompensācija cita īpašuma veidā. Bet vispirms tomēr paredz, ka ir jāatdod īpašums, un tikai, ja nav iespējams, ir kompensācija. Kāpēc Benjamiņa kungam ir jāatsakās no sava dzimtas īpašuma, jo šeit šo dzimtas īpašumu ieņem tomēr tās varas un valsts pārstāvji, kas izpildīja genocīdu kā pret Benjamiņu, tā arī pret visu Latvijas tautu.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs, ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Es gribu uzsvērt, ka Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros darbojas. Šis ir civiltiesisks strīds, par kuru ir jārūpējas šajā gadījumā tiesai, un Valsts īpašuma fonds ir viens no valsts instrumentiem, kā palīdzēt atrisināt šādu jautājumu. Es tieši tādēļ arī savas atbildes otrajā daļā esmu uzsvēris, ka Ārlietu ministrija viennozīmīgi uzskata, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi. Un katram ir jāievēro īpašuma tiesības. Bet Ārlietu ministrija šajā gadījumā civiltiesiskā strīdā neiejaucas.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi. Leopolds Ozoliņš vēlējās. Ozoliņa kungs nevēlas. Oskars Grīgs, lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamais Birkava kungs! Vai jūs esat iepazinies ar Benjamiņa īpašumiem? Kvalitāte, būvniecība, un ko jūs dodat līdzvērtīgu pretim? Kas tā būs par ēku — līdzvērtīga pretim Jūrmalā? Man liekas, tas ir nonsenss pret šīm divām celtnēm, kas pieder Benjamiņam. Ko tad jūs piedāvāsit — Kauguru blokmājas vai? Es Jūrmalā neredzu līdzvērtīgu objektu. Kā jūs atbildēsit uz to jautājumu — līdzvērtīgs objekts? Tas vienkārši nav korekti.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs, ārlietu ministrs. Es gribu atgādināt kungiem un visiem kolēģiem, ka papildjautājumu var uzdot tikai iesniedzējs. Grīga kungs nebija iesniedzējs. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Ārlietu ministrija nevienam nevienus objektus nepiedāvā. To dara Valsts īpašumu fonds. Ārlietu ministrija darbojas savas kompetences ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Rudīte Leitena, Andrejs Panteļējevs, Andris Rubins, Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde ir šā gada 24.oktobrī pulksten 9.00.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. Nr.61 — dok. Nr.1563a

Satiksmes ministrs V.Krištopans:

1996. gada 16. oktobrī

1. 1996./1997. gada ziemā netiks garantēta atbilstoši standartam 11382 km valsts 2. šķiras autoceļu uzturēšana sekojošu iemeslu dēļ:

— LR likuma “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” 13. pantā ir noteikts, ka ikgadējiem valsts autoceļu fonda līdzekļiem jābūt pietiekamiem, lai valsts autoceļus uzturētu atbilstoši noteiktām prasībām. Diemžēl ceļu fonda apjoms pašlaik nepārsniedz 1/4 daļu līdzekļu, kas nepieciešami ceļu uzturēšanai 1990./1991. gada līmenī.

— Ceļu fonda līdzekļi jāsabalansē kā vasaras darbiem, tā ziemas dienestam. Ņemot vērā akūto nepieciešamību saglabāt brūkošo melno segu ceļu tīklu, ziemas dienestam līdzekļi netiek plānoti visam ceļu tīklam, garantējot tīrīt un kaisīt ceļus tikai ar ievērojamu satiksmes intensitāti un ceļus, pa kuriem notiek autobusu kustība.

— Ja netiek garantēta ceļu uzturēšana ziemā, tas nenozīmē, ka darbi uz šiem ceļiem netiks veikti — viss atkarīgs no faktiskajiem laika apstākļiem. Ārkārtējos gadījumos būs iespējams samazināt ziemas uzturēšanas standartu uz intensīvāk noslogotiem ceļiem, lai no ietaupītiem līdzekļiem izpildītu ziemas dienesta darbus uz 2. šķiras ceļiem.

2. Saskaņā ar spēkā esošiem likumdošanas aktiem pagastu pašvaldību līdzekļi valsts ceļu uzturēšanai nav paredzēti. Pagastu pašvaldības ir atbildīgas par pagastu ceļu uzturēšanu.

1996. gadā valsts ceļu ziemas dienesta tehnoloģijas nomaiņai tika izlietoti Ls 2,5 milj. Tika iegādāti 10 jauni speciālie kaisītāji uz VOLVO un UNIMOGA bāzes, 19 sniega tīrīšanas mašīnas uz SISU un SCANIA bāzes, 6 autogreideri, 4 buldozeri un 13 iekrāvēji. Rajonu ceļu pārvaldes tehniski spējīgas veikt ziemas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem plānotajos apjomos, kā arī slēgt līgumus ar pagastiem par darbu izpildi uz pagastu ceļiem.

3. Saskaņā ar LR likumiem “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu” un “Par akcīzes nodokli” pagastu pašvaldībām līdzekļi tiek piešķirti pagastu ceļu uzturēšanai. No ceļu fonda pašvaldībām š.g. 9 mēnešos pārskaitīti Ls 5 277 582 (skat. pielikumā).

Satiksmes ministrija atbalsta deputātu viedokli, ka valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanai nepieciešams vairāk līdzekļu.

Pārskaitīti ceļa fonda līdzekļi pašvaldībām 1996. gada janvārī – septembrī

(Ls)

Pašvaldība Akcīzes Transporta līdzekļa Kopā

nodoklis ikgadējā nodeva

Aizkraukles rajona 99179 42118 141297

Alūksnes rajona 72042 30587 102629

Balvu rajona 70770 30063 100833

Bauskas rajona 99834 42390 142224

Cēsu rajona 1500XX-XXXXX 213754

Daugavpils rajona 1089XX-XXXXX 155167

Dobeles rajona 98817 41962 140779

Gulbenes rajona 58018 24644 82662

Jelgavas rajona 91188 38724 129912

Jēkabpils rajona 1292XX-XXXXX 184147

Krāslavas rajona 1257XX-XXXXX 179083

Kuldīgas rajona 86138 36589 122727

Liepājas rajona 1245XX-XXXXX 177470

Limbažu rajona 1217XX-XXXXX 173389

Ludzas rajona 1467XX-XXXXX 209102

Madonas rajona 1357XX-XXXXX 193424

Ogres rajona 1400XX-XXXXX 199594

Preiļu rajona 99033 43520 142553

Rēzeknes rajona 90171 38293 128464

Rīgas rajona 1892XX-XXXXX 269556

Saldus rajona 84867 36042 120909

Talsu rajona 1096XX-XXXXX 156202

Tukuma rajona 1053XX-XXXXX 150144

Valkas rajona 81961 34804 116765

Valmieras rajona 1166XX-XXXXX 166143

Ventspils rajona 53840 6028 59868

Rīgas pilsētas 376594 325635 702229

Daugavpils pilsētas 92314 30821 123135

Liepājas pilsētas 88100 24301 112401

Jelgavas pilsētas 69355 23366 92721

Jūrmalas pilsētas 1169XX-XXXXX 137639

Ventspils pilsētas 54059 32958 87017

Rēzeknes pilsētas 30844 12799 43643

Kopā 3617753 1639829 5257582

Uz jaut. Nr.62 — dok. Nr.1565a

Labklājības ministrs V.Makarovs:

1996. gada 16. oktobrī

Labklājības ministrija, atbildot uz jautājumu “Kura atbilde ir nepareiza — Latvijas Republikas Labklājības ministrijas (ministrs V.Makarova kungs) vai Latvijas Republikas Valsts kontroles?”, uzskata, ka nepareizas informācijas nav, bet Latvijas Republikas Valsts kontroles informācija masu saziņas līdzekļiem ir sagatavota pirms izskatīšanas Valsts kontroles padomē.

Bez tam Labklājības ministrijai nav iespējams izlietot līdzekļus citiem mērķiem, kā tas paredzēts, jo saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 23. pantu Valsts kase, veicot kontroles un uzskaites funkcijas, tāmē neparedzētiem mērķiem līdzekļus nepārskaita.

Sīkāk izskaidrojot iepriekšminēto, vispirms jāsāk ar lielāko summu Ls 150000 un jācitē Ministru kabineta 1995. gada 4. aprīļa noteikumu Nr.91 “Noteikumi par valsts speciālo veselības aizsardzības budžetu” 3. punktu, kas nosaka, ka “Labklājības ministrijai ir tiesības pārskaitītÉ līdz 5% — centralizētām medicīnas tehnikas, iekārtu un sanitārā autotransporta iegādēm (saskaņā ar tāmi)”.

Jautājuma dziļākā būtība laikam ir tā, ka glukometrus un stripus daļa finansu speciālistu uzskata par medikamentiem, citi par aparatūru un vēl citi par iekārtām.

Atbilstoši instrukcijām par grāmatvedību kustamā un nekustamā īpašuma (iekārtu) vērtība ir virs Ls 50. Glukometri ir laboratorijas iekārtas individuālai lietošanai, kuru vairumtirdzniecības cena atkarībā no kvalitātes ir no Ls 45 līdz Ls 80 par vienību.

Tātad, raugoties no likumiskā viedokļa, Ministru kabineta noteikumi nav pārkāpti. Nav arī pārkāpti Ministru kabineta noteikumi “Par piegādēm valsts vajadzībām”. Minētās iekārtas paredzētas republikas iedzīvotājiem, kas slimo ar cukura diabētu, un sadalāmas tikai slimajiem ar insulinējamo cukura diabētu, kuri saņēmuši apliecinājumu par apmācības kursu pabeigšanu.

Ko par šo jautājumu raksta Valsts kontrole, varat pārliecināties — citējam no Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta 1996. gada 4. oktobra vēstules Nr.5.1–2–58/2310: “Par Ls 150000, kas 1995. gada 29. decembrī, pārkāpjot Ministru kabineta speciālo veselības aizsardzības budžetu” 11. punktu, nelikumīgi pārskaitīti klīnikai “Linezers” glikometru un diagnostisko stripu iegādei un līdz šim laikam nav izlietoti. Departamenta kolēģija uzskata, ka uzrēķins šajā gadījumā nebūtu jāpiemēro, ja pēc nelikumības atklāšanas klīnika “Linezers” minēto summu būtu atgriezusi valsts speciālajā veselības aizsardzības budžetā un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tā būtu izmantota norēķiniem ar ārstniecības iestādēm par 1995. gadā iedzīvotājiem sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, taču tas nav izdarīts.”

Otra lielākā summa ir Ls 14980, kas izmantota no Labklājības ministrijas maksas pakalpojumu ieņēmumiem ne ministrijas vajadzībām, bet pārskaitīta pārraudzības juridiski pastāvīgo iestāžu finansēšanai:

— Zāļu kontroles un sertifikācijas laboratorijai Ls 10000, kas ir vienīgā Latvijā un kuru ar tiesas lēmumu izlika no telpām, atdodot tās īpašniekam. Lai iekārtotu jaunas telpas, tika pārskaitīti ministrijas rīcībā esošie speclīdzekļi.

— Farmācijas inspekcijas darbības nodrošināšanai tika pārskaitīti Ls 4980 no minētajiem ministrijas speclīdzekļiem. Lai veiktu kontroles funkcijas, Farmācijas inspekcijas darbiniekiem bieži jābrauc uz uzņēmumiem visā republikas teritorijā. Tādēļ Farmācijas inspekcija nopirka divas lietotas mašīnas, katru par Ls 1686,44. Pārējo summu sastāda pievienotās vērtības nodoklis un citi ar transporta ekspluatāciju saistītie izdevumi.

Ls 1500 izlietojumu no darba algas fonda Valsts kontrole uzskata par nelikumīgu, jo tā izmantota darbinieku prēmēšanai, kuri izstrādāja sociālo likumdošanu. Par nelikumīgām šīs izmaksas tiek uzskatītas, ja Valsts kontrole neņem vērā Ministru prezidenta M.Gaiļa atļauju par prēmiju izmaksu no ministrijas darba algas fonda ekonomijas.

Ls 3000 izlietoti, pilnībā norēķinoties ar firmu “Johnson&Johnson” par dezinfektantu iegādi atbilstoši 1993. gadā noslēgtajam līgumam.

Tāda ir patiesā situācija, kā rezultātā ir radušās dažādas publikācijas avīzēs, kas neprecīzi atspoguļo lietu patieso būtību, taču Valsts kontroles informāciju ir iespējams atspēkot, pārsūdzot lēmumu Valsts kontroles padomē.

Uz jaut. Nr.63 — dok. Nr.1597

Ārlietu ministrs V.Birkavs:

1996. gada 16. oktobrī

Godātie deputātu kungi,

Atbildot uz Jūsu jautājumiem, daru Jums zināmu Ārlietu ministrijas viedokli jautājumā par nekustamo īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135.

Ārlietu ministrija pilnībā atzīst Jūrmalas pilsētas valdes 1992. gada 16. jūlija lēmumu Nr.276 par īpašuma tiesību atzīšanu Benjamiņu ģimenei uz nekustamo īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135. Risinot šo jautājumu savas kompetences ietvaros, Ārlietu ministrija vairākkārt ir lūgusi Valsts īpašumu fondu izskatīt visas iespējas, lai Benjamiņu ģimenei kā kompensāciju ierādītu līdzvērtīgu īpašumu Jūrmalā. Benjamiņu ģimenei tika piedāvāti divi šādi objekti, no kuriem viņi atteicās.

Ārlietu ministrija viennozīmīgi uzskata, ka Latvijas Republikā kā tiesiskā un demokrātiskā valstī visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi un katram ir jāievēro īpašuma tiesības.

Informācija

Par 1996.gada 22.oktobra Frakciju padomes sēdi

1. Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīgajā sēdē apsprieda jautājumu par grozījumiem “Nolikumā par likumprojektu sagatavošanu, noformēšanu un virzību Saeimā”.

Saeimas Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi nolēma izdarīt grozījumus minētā nolikuma 17. un 20.pantā.

Līdz šim nolikuma 17.pants noteica, ka Saeimas sēdes darba kārtības otrajam lasījumam Prezidijs iekļauj likumprojektus, kas iesniegti Saeimas Kancelejas Dokumentu nodaļas lietvedībā ne vēlāk kā piektajā dienā pirms Saeimas sēdes līdz pulksten 14.00. (Tātad piektdienās līdz pulksten 14.00.)

Turpmāk nolemts Saeimas sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam iekļaut likumprojektus, kas iesniegti lietvedībā ne vēlāk kā sestajā dienā pirms Saeimas sēdes līdz pulksten 17.00. (Tātad ceturtdienās līdz pulksten 17.00.)

Nolikuma 20.pants noteica, ka Saeimas sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam Prezidijs iekļauj likumprojektus, kas iesniegti Saeimas Kancelejas Dokumentu nodaļas lietvedībā ne vēlāk kā piektajā dienā pirms Saeimas sēdes līdz pulksten 14.00. (Tātad piektdienās līdz pulksten 14.00.)

Turpmāk nolemts Saeimas sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam iekļaut likumprojektus, kas iesniegti lietvedībā ne vēlāk kā sestajā dienā pirms Saeimas sēdes līdz pulksten 17.00. (Tātad ceturtdienās līdz pulksten 17.00.)

Minētie grozījumi tika izdarīti sakarā ar Saeimas Dokumentu pavairošanas biroja tehniskajām problēmām, kuras atrisinātu jaunas pavairošanas tehnikas iegāde, kam šobrīd Saeimas budžetā nav nepieciešamo līdzekļu.

2. Frakciju padomes sēde apsprieda arī Krimuldas pagasta iedzīvotāja A.Kalniņa ierosinājumu uzstādīt piemiņas akmeni pie Saeimas ēkas totalitārā režīma represijās bojā gājušajiem parlamentāriešiem. Pēc ilgām diskusijām tika nolemts šo jautājumu vēlreiz apspriest frakcijās.

Saeimas sekretārs I.Daudišs

Iesniegumi Saeimai

Dokumenti ar Nr.1648

Par Ziedoņa Čevera deputāta pilvaru atjaunošanu

un Žaņa Holšteina pilnvaru izbeigšanos

Saeimas Prezidijam Ziedoņa Čevera

iesniegums.

No š.g. 21.oktobra esmu atkāpies no Ministru prezidenta biedra amata un atbilstoši Kārtības ruļļa 5.panta 2.daļai paziņoju par deputāta pilnvaru atjaunošanu.

1996.gada 21.oktobrī Z.Čevers

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums

Saeimas Prezidijam

Mandātu un iesniegumu komisija savā 1996.gada 22.oktobra sēdē izskatīja Ziedoņa Čevera iesniegumu par to, ka viņš ir atkāpies no Ministru prezidenta biedra amata un vēlas atjaunot savas deputāta pilnvaras, kā arī 6.Saeimas vēlēšanu materiālus un nolēma:

atzīt, ka sakarā ar Ziedoņa Čevera deputāta pilnvaru atjaunošanu, kurš tās bija nolicis uz Ministru prezidenta biedra amata pildīšanas laiku, izbeidzas Žaņa Holšteina pilnvaras, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pilnvaras.

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs I.Bišers

Likumprojekti

Dokuments Nr.1639; 512.likumprojekts

Projekts

Par grozījumiem Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Ministru kabineta 1996.gada 15.oktobra sēdē akceptēts

(balsojumā: 16 — par, 3 — pret, 1 — atturoties)

un 21.oktobrī iesniegts Saeimai izskatīšanai

Izdarīt Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 135.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt likuma nosaukumā vārdus “rajona padomes”.

2. Izslēgt 1.pantā un 15.panta trešajā daļā vārdus “rajona padome”(attiecīgā locījumā).

3. Izslēgt 15.panta pirmajā daļā, 17.panta sestajā daļā, 23.panta pirmajā daļā un 44.panta otrajā daļā vārdus “un rajona padome” (attiecīgā locījumā).

4. Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus “un rajona padomes deputātu kandidātu saraksts”.

5. Izslēgt 3.pantā, 12.panta pirmajā daļā, 15.panta piektajā daļā, 19.pantā, 22.panta otrajā daļā, 24.panta trešajā daļā, 32.panta trešajā daļā, 40.pantā, 41.panta pirmajā daļā, 44.panta pirmajā daļā, 45.pantā un 46.panta otrajā daļā vārdu “rajons” (attiecīgā locījumā).

6. Izslēgt 18.pantā vārdus “un rajonu”.

7. Izslēgt 39.panta trešo daļu.

Par likumprojektu

Šie grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu Ministru kabineta š.g. 3.septembra sēdē akceptētās Rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepcijas realizāciju, kas paredz rajona pašvaldību darbības pārtraukšanu, to funkciju nodošanu pilsētu un pagastu pašvaldībām, kā arī valsts pārvaldes institūcijām.

Analizējot pašvaldību funkciju sadalījumu starp rajona pašvaldībām un pilsētu un pagastu pašvaldībām, secinām, ka rajona pašvaldībām ir neliels funkciju apjoms. Tas būtiski samazinājies pēc lēmuma pieņemšanas par dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda un valsts dotāciju skolotāju algām tiešu pārskaitīšanu pagastu un pilsētu pašvaldībām. Veselības aprūpes finansēšanas koncepcija paredz nodot veselības aprūpes finansēšanu no rajona padomes kompetences teritoriālajām slimokasēm. Tas vēl vairāk sašaurinās rajona pašvaldības funkcijas un ievērojami, par 60 — 70%, samazinās rajona padomes gada budžetu.

Rajona padomes kompetencē esošās pašvaldībām piekrītošās funkcijas un to izpildei izveidotās iestādes un uzņēmumus būtu lietderīgi nodot pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām, kuras ir ciešāk nekā rajona pašvaldība saistītas ar iedzīvotājiem, ikdienā veicot savus pienākumus. Šo nodoto funkciju izpildes organizēšanai pagastu un pilsētu pašvaldības varēs izveidot Pašvaldību sadarbības padomi, kuras uzdevums būs vairākām pašvaldībām kopīgu uzdevumu izpildes nodrošināšana. Pagastu un rajona pilsētu pašvaldību funkciju paplašināšana veicinās pašvaldību teritoriju apvienošanu un stipru, rīcībspējīgu, patstāvīgu pašvaldību veidošanu. Valsts pārvaldei piekrītošās funkcijas, kā civilās aizsardzības organizēšana un citas, būtu jānodod valsts iestāžu kompetencē.

Rajona pašvaldības uzņēmumus, kuri nav nepieciešami pagastu un pilsētu pašvaldībām to funkciju izpildei, ieteicams nodot privatizācijai.

1995.gadā rajona pašvaldību pārvaldes izdevumi sastādīja Ls 4,6 milj. Vidēji viena rajona padome pārvaldes izdevumiem gadā izlietoja Ls 176 tūkst. jeb Ls 4 uz vienu rajona iedzīvotāju. Rajona pašvaldību pārvaldes izdevumi vidēji sastādīja 9% no visiem rajonu pašvaldību izdevumiem. Ja rajona pašvaldības funkcijas pamatā nodotu pagastu un pilsētu pašvaldībām, šo pašvaldību administratīvie izdevumi palielināsies tikai nedaudz. Aprēķini parāda, ka administratīvo izdevumu palielinājums būs galvenokārt rajona centru pašvaldībās, kā arī atsevišķās pašvaldībās, kuru teritorijā izvietotas rajona padomes iestādes, un tas sastādīs aptuveni Ls 400 tūkst. Tātad, veicot šo reorganizāciju, prognozējam, ka pašvaldības kopumā varēs ietaupīt ap Ls 4 milj., ko varētu novirzīt veselības aprūpes finansēšanai.

Sakarā ar šiem grozījumiem nepieciešams veikt izmaiņas likumā “Par pašvaldībām”, kā arī citos rajona pašvaldības darbību regulējošos tiesību aktos. Ir sagatavoti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”.

Likumprojekts ir saskaņots ar Tieslietu ministriju un Finansu ministriju. Atzinumos izteiktie redakcionālie labojumi ir ņemti vērā.

Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajā atzinumā norādīts, ka likumprojekts noraidāms, jo tas nav saskaņots ar Pašvaldību savienību un ir pretrunā ar demokrātijas normām.

Likumprojektu sagatavoja Pašvaldību lietu pārvalde.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokols Nr.3

Rīgā 1996.gada 14.oktobrī

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums””

Sarunu dalībnieki:

Latvijas Pašvaldību savienība — A.Jaunsleinis, O.Kokāne, M.Pūķis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — A.Rukmanis, A.Pīlēģis.

Sarunu dalībniekiem ir šādas domstarpības par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums””:

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis

Uzskatām, ka likumprojekts jānoraida, jo tā pieņemšana izraisītu gan vispāratzītu demokrātijas normu, gan starptautisku līgumu, gan likumu pārkāpumus. Rajona pašvaldību likvidācija viennozīmīgi vērsta uz varas centralizāciju.

Pašvaldību reformu koncepcija paredz, ka pastāv divu veidu pašvaldības — rajona pašvaldības un pilsētu vai pagastu pašvaldības. Neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām pirmsvēlēšanu programmā neizvirzīja priekšlikumu likvidēt rajona pašvaldības. Tādējādi šāda valsts iekārtas maiņa, kas saistāma ar Latvijas pilsoņu politisko līdzdalību tiesību rajona jautājumu izlemšanā samazināšanu, netika paredzēta un tai nav vēlētāju mandāta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedoklis

Rajona pašvaldību pastāvēšana nav lietderīga, jo tām ir neliels funkciju apjoms. Tas būtiski samazinājies pēc lēmuma pieņemšanas par dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda un valsts dotāciju skolotāju algām tiešu pārskaitīšanu pagastu un pilsētu pašvaldībām. Veselības aprūpes finansēšanas koncepcija paredz nodot veselības aprūpes finansēšanu no rajona padomes kompetences teritoriālajām slimokasēm. Tas vēl vairāk sašaurinās rajona pašvaldības funkcijas un ievērojami, par 60—70%, samazinās rajona padomes gada budžetu.

Rajona padomes kompetencē esošās pašvaldībām piekrītošās funkcijas un to izpildei izveidotās iestādes un uzņēmumus ir lietderīgi nodot pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām, kuras ir ciešāk nekā rajona pašvaldība saistītas ar iedzīvotājiem, ikdienā veicot savus pienākumus. Pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību funkciju paplašināšana veicinās pašvaldību teritoriju apvienošanu un stipru, rīcībspējīgu, patstāvīgu pašvaldību veidošanu.

Lai minētās reformas realizētu, ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums””.

Pašvaldību lietu pārvaldes direktors A.Rukmanis

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis

Dokuments Nr.1641; 514.likumprojekts

Par grozījumiem likumā

“Par izlozēm un azartspēlēm”

Finansu ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1996.gada 15.oktobra sēdē akceptēts

un 21.oktobrī iesniegts Saeimā izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14., 22.nr.; 1996, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Finansu ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija” (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Par azartspēli šā likuma izpratnē nav uzskatāma tāda spēle spēļu automātā, kurā vienīgais laimests ir bezmaksas spēle šajā spēļu automātā.”

3. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Totalizators ir azartspēle, kuras rezultātu daļēji nosaka gadījums un kurā piedaloties spēlētājs iemaksā likmi par sacensību rezultātu, un laimesta lielums ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas.”

4. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 pants. Derības ir azartspēle, kuras rezultātu daļēji nosaka gadījums un kurā piedaloties spēlētājs iemaksā likmi un vienojas ar derību organizētāju par kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un laimesta lielums ir atkarīgs no iemaksātās likmes, kā arī no laimesta summas aprēķināšanai izmantotā indeksa, kas noteikts pirms minētā notikuma sākuma.”

5. Papildināt 15.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Aizliegts uzstādīt un ekspluatēt ruletes galdus, kāršu (kauliņu) spēļu galdus ārpus kazino.”

6. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Kazino jābūt:

1) video novērošanas sistēmai – telpā, kur tiek organizētas azartspēles;

2) atsevišķai kases telpai;

3) vismaz divām izejām – atsevišķi kazino darbiniekiem un atsevišķi kazino apmeklētājiem.”

7. 21.pantā:

1) papildināt trešās daļas 3.punktu aiz vārda “totalizatora” ar vārdu “derību”;

2) papildināt 21.pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) azartspēles tiek organizētas un rīkotas bērnu, medicīnas un izglītības iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, sanatorijās, bibliotēkās, muzejos un izstāžu galerijās, veikalos un tirgos, ražošanas telpās, pasta un banku iestādēs, valsts varas, pārvaldes un kontroles iestāžu atrašanās vietās;

8) azartspēlēs piedalās personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu.”

8. Papildināt 24.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) tūlītēju laimestu izsniegšanu spēlētājam saskaņā ar izlozes plānu vai azartspēles noteikumiem.”

9.Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

“25.1 pants. Izlozes vai azartspēles organizētājam nav tiesību izmaksāt laimestu, kas ir ekvivalents vai lielāks par 10000 latu, nepieprasot no spēlētāja šādus identifikācijas datus:

1) rezidentiem – fiziskām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu;

2) rezidentiem – juridiskām personām – uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru;

3) nerezidentiem – fiziskām personām – attiecīgās valsts izdota personas identifikācijas dokumenta datus – vārdu, uzvārdu, dokumenta izdošanas datumu, institūciju, kas dokumentu izdevusi, un dokumenta numuru;

4) nerezidentiem – juridiskām personām – uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru.”

10. Papildināt likumu ar 25.2 pantu šādā redakcijā:

“25.2 pants. Šā likuma 25.1 pantā minētā informācija par spēlētāju un ar to veikto darījumu apliecinošie dokumenti izlozes vai azartspēles organizētājam jāsaglabā ne mazāk kā piecus gadus.”

11. Izteikt 26.punkta otro daļu šādā redakcijā:

“Azartspēļu namu, kazino, totalizatora un derību darbības licences saņemšanai Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā jāiesniedz tās policijas iestādes (pārvaldes, nodaļas) izdota atļauja vai iebildumi, kuras teritorijā paredzēts uzsākt minēto darbību.”

12. Izteikt 26.3 pantu šādā redakcijā:

“26.3 pants. Totalizatora vai derību organizēšanas atļaujas saņemšanai papildus šā likuma 26.pantā noteiktajam jāiesniedz šādas ziņas:

1) totalizatora vai derību noteikumi;

2) totalizatora vai derību norises vieta;

3) totalizatora vai derību norises datums vai laika periods, kad notiek spēle;

4) dalības maksas likme;

5) spēles kartīšu veids, to izsniegšanas un savākšanas kārtība;

6) kārtība, kādā notiek pieteikšanās uz laimestu, un tā izmaksas vieta;

7) likmju kopsummas un laimestu proporcijas katrai izlozei (tirāžai) noteiktā laika periodā;

8) laimestu kategorijas un naudas sadalījums pa atsevišķām laimestu kategorijām.

Uz totalizatora vai derību kartītēm jābūt spēles organizētāja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumam, adresei, kur var saņemt laimestu, kā arī spēles noteikumiem vai formulai.”

13. Izteikt 26.4 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija atļaujas izsniedz, ievērojot šo likumu un Ministru kabineta noteikumus.”

14. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā;

“28.pants. Uzņēmumu reģistrā iekļautie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var saņemt atļauju un organizēt:

1) valsts mēroga izlozes, ja šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitāls nav mazāks par 50000 latu;

2) vietēja mēroga izlozes, ja šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitāls (statūtu fonds) nav mazāks par 10000 latu;

3) azartspēles, ja šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitāls (statūtu fonds) nav mazāks par 150000 latu.”

15. Izteikt 35.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) mēneša laikā pēc lēmuma par atļaujas piešķiršanu nav nomaksāta valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu vai tā nomaksāta nepilnā apmērā par katru no nākamajiem četriem gadiem pēc atļaujas saņemšanas;”.

16. Papildināt 35.pantu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pārkāpj izložu un azartspēļu organizēšanas grāmatvedības uzskaites kārtību, ko nosaka Ministru kabinets;

9) azartspēļu organizēšanas vietā tiek uzstādītas vai ekspluatētas azartspēļu iekārtas, kurām nav veikta to marķēšana;

10) azartspēļu organizēšanas vietā tiek uzstādītas vai ekspluatētas azarstpēļu iekārtas, kuras nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā.”

17. Izteikt 37.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Izlozes plānam vai azartspēles noteikumiem jābūt izliktiem izlozes biļešu pārdošanas vietā vai azartspēļu organizēšanas vietā, un tie izsniedzami pēc spēlētāja (apmeklētāja) pirmā pieprasījuma.”

18. 38.pantā:

1) izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) sīkāka informācija par totalizatoru, derībām vai izlozēm un ar tām saistīto pienākumu skaitu un raksturu;”;

2) papildināt 13.punktu šādā redakcijā:

“13) spēlētāju pretenziju izskatīšanas kārtība un termiņi.”

19. Izteikt 38.1 pantu šādā redakcijā:

“38.1 pants. Izlozes biļetēm vai azartspēles kartītēm jābūt tipogrāfiski iespiestām.

Uz izlozes biļetēm vai azartspēles kartītēm jābūt:

1) izlozes vai azartspēles organizētāja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumam;

2) adresei, kur saņemt laimestu;

3) laimestu izsniegšanas beigu termiņam;

4) biļetes vai kartītes cenai vai spēles pamatlikmei;

5) izlozes plānam vai azartspēles noteikumiem;

6) kārtas vai sērijas vai kārtas un sērijas numuram.

Pirms atļaujas saņemšanas izlozes biļetes vai azartspēles kartītes jāreģistrē Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.”

20. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Uzraudzību un kontroli pār to, kā atļaujas saņēmējs ievēro šo likumu, citus normatīvos aktus, izlozes plānu vai azartspēles noteikumus, veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā un Finansu ministrijas Izlošu un azartspēļu uzraudzības inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

21. Papildināt likumu ar 39.1 pantu šādā redakcijā:

“39.1 pants. Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju izveido un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzdevumi ir:

1) realizēt valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā;

2) veikt izložu un azartspēļu organizētāju licencēšanu, uzraudzību un kontroli;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar izložu un azartspēļu organizēšanu;

4) nodrošināt izložu un azartspēļu tirgu sistemātisku uzskaiti un statistisku analīzi.”

22. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Ienākumi no izlozes vai azartspēles nodevas un nodokļa tiek ieskaitīti likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” noteiktajā kārtībā speciālajā budžetā un tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze vai azartspēle. Priekšlikumus par saņemtā ienākuma konkrēto sadalījumu proporcionāli kultūras un sporta vajadzībām nosaka:

1) speciālajā budžetā — Ministru kabineta izveidota šo nozaru ekspertu padome;

2) tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze vai azartspēle, — pašvaldības padomes (domes) izveidota šo nozaru ekspertu padome.”

23. Izteikt nodaļu “Pārejas noteikums” šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 28.panta 3.punkts stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.

2. Līdz šā likuma 28.panta 3.punkta spēkā stāšanās dienai Uzņēmumu reģistrā iekļautie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var saņemt atļauju un organizēt azartspēles, ja to pamatkapitāls (statūtu fonds) nav mazāks:

1) līdz 1996.gada 31.decembrim — par 20000 latu;

2) no 1997.gada 1.janvāra — par 50000 latu;

3) no 1998.gada 1.janvāra — par 100000 latu.

3. Līdz Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izveidošanai visas inspekcijas funkcijas pilda Finansu ministrija.”

Pārejas noteikums

Šā likuma 6. un 8.pants stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

Par likumprojektu

Finansu ministrija iesniedz izskatīšanai steidzamā kārtā Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejā likumprojektus “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” un “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”.

Latvijā izložu un azartspēļu tirgus sāka attīstīties astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Tirgus attīstība notika stihiski, un valsts praktiski nekontrolēja izložu un azartspēļu organizēšanu.

Lai sakārtotu spēļu tirgu, Latvijas Republikas Saeima 1994.gada vasarā pieņēma likumus “Par izlozēm un azartspēlēm” un “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. Tas bija pirmais solis šī specifiskā uzņēmējdarbības veida sakārtošanā.

Tomēr spēļu tirgus straujā attīstība parādīja, ka atsevišķas minēto likumu tiesiskās normas vairs neatbilst šodienas prasībām. Tāpēc Finansu ministrija kopīgi ar visām ieinteresētajām pusēm ir sagatavojusi grozījumus minētajos likumos.

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu uzraudzību un kontroli pār spēļu organizēšanu un uzturēšanu veic Valsts ieņēmumu dienests (nodevas un nodokļi) un Iekšlietu ministrija (sabiedriskā kārtība). Šobrīd spēļu tirgus pārraudzības shēmā iztrūkst starpposma (institūcijas), kas koordinētu šo struktūru darbību un veiktu pilnīgu spēļu tirgus uzraudzību un kontroli. Tāpēc, pamatojoties uz Finansu ministrijas rīcības programmā izvirzīto uzdevumu, plānots, ka visas darbības, kas saistītas ar izložu un azartspēļu licencēšanu, uzraudzību un kontroli, turpmāk veiks Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kas atradīsies Finansu ministrijas pārraudzībā. Inspekciju paredzēts finansēt no līdzekļiem, kas tiek gūti no azartspēļu iekārtu marķēšanas.

Šobrīd azartspēles tiek organizētas nepiemērotās telpās, tirgos, veikalos un citās vietās, kur nereti tajās piedalās arī nepilngadīgie, tāpēc nepieciešams ieviest aizliegumu arzatspēlēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, kā arī reglamentēt vietas, kur nedrīkst organizēt azartspēles.

Lai nodrošinātu un garantētu spēlētājiem laimestu izmaksas, kā arī nepieļautu nelielu un nestabilu uzņēmējsabiedrību ienākšanu izložu un azartspēļu tirgū, nepieciešams nodrošināt, lai uzņēmējsabiedrību pamatkapitāls, kuras organizē azartspēles, sasniedz vismaz Ls 50 000 (laika gaitā pakāpeniski to palielinātu līdz Ls 150 000), bet to uzņēmējsabiedrību pamatkapitāls, kuras organizē vietēja mēroga izlozes, būtu vismaz Ls 10 000.

Likumprojektā paredzēts, ka pastāvēs iespēja anulēt uzņēmējsabiedrībām izsniegtās licences, ja netiks ievērotas Ministru kabineta noteiktās prasības izložu un azartspēļu organizēšanas atspoguļošanai grāmatvedības uzskaitē, ja tiks uzstādītas vai ekspluatētas nemarķētas azartspēļu iekārtas, kā arī ja tiks uzstādītas vai ekspluatētas azartspēļu iekārtas, kuras nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā.

1996.gada 26.septembrī Vērtspapīru departamenta direktore S.Birne

Trešdien, 23. oktobrī

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

— tikās ar Igaunijas Republikas prezidentu Lennartu Meri.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— turpināja strādāt ar likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”;

— akceptēja virzīšanai uz 3.lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””;

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi lēmumā par LR likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” un akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””.

Ārlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamus likumprojektus “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”, “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”, “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo avi-āciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”, minētās konvencijas nosaka dalībvalstu pienākumus cīņā pret noziegumiem un citām darbībām, kas apdraud aviācijas drošību;

— atbalstīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”” un nolēma virzīt to izskatīšanai 3.lasījumā;

— sāka izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 3.lasījumam;

— uzklausīja informāciju par Bioloģijas institūta ēkas Salaspilī, Miera ielā 3, nodošanu Salaspils domes īpašumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— uzklausīja un nolēma atbalstīt Latvijas Republikas prokuratūras ziņojumu par grozījumiem 1996.gada budžetā;

— atbalstīja Latvijas Republikas Prokuratūras plānotos izdevumus prokuratūras iestādēm 1997.gada valsts budžeta projektā.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””;

— nolēma nevirzīt uz 3.lasījumu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, bet sagatavot un iesniegt jaunu likumprojektu;

— nolēma atbalstīt 1.lasījumā likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma – pārdevuma līgumiem”;

— nolēma atbalstīt 1.lasījumā likumprojektu “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— nolēma konceptuāli atbalstīt 1.lasījumam likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— tikās ar izglītības un zinātnes ministru M.Grīnblatu un pārrunāja izglītības finansējuma problēmas 1997.gada valsts budžeta projektā.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma atbalstīt likumprojekta “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” virzīšanu 3.lasījumam.

LZS, KDS, LDP frakcijas preses konference:

— deputāti pastāstīja par frakcijas ierosinājumu mainīt Saeimas vēlēšanu sistēmu, nosakot, ka piecdesmit deputāti tiktu ievēlēti proporcionālās vēlēšanās un piecdesmit deputāti mažoritārās vēlēšanās.