Preses konferencē pie Latvijas kolēģiem

Vakar Saeimas namā notika Dānijas Karalistes Folketinga Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Oveja Fīka un Latvijas Republikas Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Edvīna Inkēna preses konference. Tās ievadā E.Inkēns īsi pieskārās Dānijas delegācijas vizītes priekšvēsturei, atgādinot, ka pirms tam Latvijas Saeimas deputāti apmeklējuši Dāniju, lai iepazītos ar dāņu kolēģu pieredzi. Šī pieredze, pēc E.Inkēna domām, ir nozīmīga, pirmkārt, jau sakarā ar Dānijas un Latvijas tradicionāli labajām attiecībām, kā arī Dānijas lielo atbalstu Latvijai. Otrkārt, Dānija ir paraugs ne vien Latvijai, bet arī citām valstīm. Arī Zviedrija un Somija, veidojot savas parlamentārās struktūras, ņēmušas vērā Dānijas pieredzi.

Edvīns Inkēns arī atzīmēja, ka Latvijā Saeimas Eiropas lietu komisija ir jauna struktūra. Šāda komisija vēl nebija iepriekšējā Saeimā. Līdz ar to Latvijai ir īpaši aktuāla dāņu kolēģu pieredzes apgūšana. “Mēs sagaidām palīdzību no Dānijas Folketinga Eiropas lietu komisijas,” teica E.Inkēns, piebilstot, ka šai komisijai ir izcils informatīvais centrs.

Latvijas puse lūgusi dāņu kolēģiem arī palīdzību īpašu semināru veidā gan parlamentāriešiem, gan arī Latvijas žurnālistiem.

Savukārt Dānijas Karalistes Folketinga Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Ovejs Fīks savā uzrunā uzsvēra, ka Dānijas politiķi “stipri atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanas ideju”. Dānijas puse atbalsta arī domu, ka sarunām par Eiropas Savienības paplašināšanu jāsākas sešus mēnešus pēc starpvaldību konferences beigām un visām kandidātvalstīm vienlaikus.

“Mani ļoti iepriecina tas, ka būtībā Latvijas ceļā nav nekādu nopietnu šķēršļu,” teica Ovejs Fīks, “katrā ziņā mēs te neredzam nevienu nopietnu problēmu. Neko tādu, ko nevarētu atrisināt sarunu ceļā.”

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā Folketinga komisijas priekšsēdētājs tagad no laika distances vērtē Dānijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo toreiz Dānijā šim projektam bija arī spēcīga opozīcija, Ovejs Fīks atbildēja:

— Jā, jums taisnība, Dānijā patiešām bija vērā ņemama opozīcija šim projektam. Arī es pats tolaik biju “pret”. Beidzot balsojums bija šāds: 63 procenti dāņu bija “par” un 37 procenti “pret” Dānijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Būtībā “pret” bija divas galvenās opozīcijas grupas. Pirmo veidoja izteikti nacionālie, būtībā nacionālistiskie spēki. Otro — sociālisti un sociāldemokrāti. Tagad mans viedoklis ir mainījies, un es viennozīmīgi atbalstu Eiropas Savienības ideju. Jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Savienība bez jautājumiem par tirgu tagad risina vēl daudzas citas aktuālas problēmas. Piemēram, Mastrihtas līgumā ietverta arī apkārtējās vides aizsardzība. Tāpat darba tiesību aizsardzība. Līdz ar to pašreizējā Eiropas Savienība ir daudz patīkamāka, nekā tā bija savā laikā.

Savukārt, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai arī Latvijā, pēc viņa domām, būtu iespējama spēcīga iedzīvotāju opozīcija Eiropas Savienībai, Edvīns Inkēns atbildēja:

— Kad Dānija stājās Eiropas Savienībā, lielākā daļa ES direktīvu par ekonomikas jautājumiem vēl nebija izstrādātas. Līdz ar to Dānijai nevajadzēja atbildēt uz tik daudziem jautājumiem, kā vajag atbildēt mums. Mūsu situācijā galvenais būs nevis psiholoģiskā gatavība, bet gan — kā sagatavot valsti, lai tā būtu spējīga iestāties ES. Paredzu, ka pēc sarunu sākšanās, pēc gada vai pusotra, galvenā problēma būs, cik ātri mēs spēsim adoptēt ES likumus Latvijas teritorijā. Tas ir milzīgs daudzums dažāda veida direktīvu un noteikumu.

Es uzskatu, ka pašlaik Latvijas galvenā problēma ir informācijas un zināšanu trūkums par Eiropas Savienību. Es pat teiktu, ka cilvēks, kurš pazīst Eiropas Savienību, bet ir pret iestāšanos tajā, dažkārt ir, no mana viedokļa raugoties, noderīgāks nekā cilvēks, kurš ir akli par, bet nezina, ko Eiropas Savienība īstenībā nozīmē. Pašreizējā brīdī nav neviena politiska spēka parlamentā, kas būtu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jebkurā gadījumā, spriežot pēc socioloģiskiem pētījumiem, vairums mūsu sabiedrības pārstāvju ar ievērojamu pārsvaru principā atbalsta Latvijas iestāšanos ES. Bet, kā parasti, nezināmais mazliet biedē. Un tāpēc klīst leģendas par to, ka “Brisele ir līdzīga Maskavai”. Tas saistīts tieši ar to, ka mēs nepazīstam, kādi mehānismi un instrumenti tiek lietoti Briselē, nepārzinām savas iespējas ietekmēt lēmumus tur. Jebkurā gadījumā nedomāju, ka ir kaut mazākās iespējas vai ka jel viena politiskā partija gribētu, lai Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā notiktu bez nacionāla referenduma.

Preses konferences turpinājumā Ovejs Fīks atkārtoti izteica optimistisku pārliecību, ka Latvija ir uz pareizā ceļa un ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā neizraisa lielas bažas. “Pēc manām domām, lielākas briesmas varētu būt, ja Latvija izrādītos ekonomiski nesagatavota, jo konkurence Eiropas Savienības iekšienē ir ārkārtīgi spēcīga,” teica Ovejs Fīks. “Es teiktu, nav tik būtiski, lai mēs sacītu — Latvija tagad ir gatava iestāties. Daudz būtiskāk ir, lai Latvija pati varētu teikt — tagad mēs esam gatavi iestāties Eiropas Savienībā.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors