INFORMĀCIJA. PROBLĒMA

Par privatizācijas sertifikātu

paātrinātu izmantošanu

Pirmdien, 4. novembrī, Centrālās zemes komisijas sēde izskatīja jautājumu par privatizācijas sertifikātu izmantošanu zemes izpirkšanai. Šo jautājumu pagājušajā ceturtdienā izskatīja Ministru kabineta sēdē, kurā apsprieda projektu par privatizācijas sertifikātu paātrinātas izmantošanas iespējām un pamatprincipiem. Valdība uzskata, ka jāpaātrina īpašumu apzināšanas process un jāaktivizē to piedāvāšana privatizācijai.

Kā Centrālās zemes komisijas sēdē informēja Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Visvaldis Zvejs, MK akceptēja mehānismu, kāds jāpielieto, paātrināti privatizējot valsts un pašvaldību īpašumu. Lai šo darbu veiktu, Ekonomikas ministrijai līdz 15. novembrim jāizveido darba grupa, kas izstrādās privatizācijas detalizētu programmu un iesniegs priekšlikumus, kādi jāizdara jau esošajā likumdošanā. Nosakot privatizācijas sertifikātu jaunu izmantošanas kārtību, to izmantošanas laiks netiks mainīts. Visvaldis Zvejs atgādināja, ka vispirms nepieciešams apzināt īpašumus un noteikt, kādu šo īpašumu daļu piedāvās iedzīvotājiem privatizēt par sertifikātiem. Uzņēmumu vērtību noteikšot līdz šā gada beigām, bet aptuvenā prognoze esot jau veikta. Problēmas rodoties ar uzņēmumu, dzīvojamo un neapdzīvojamo telpu privatizāciju, un šis process, kas ir aizsācies, tagad maksimāli jāpaātrina. Jautājums par mežu privatizēšanu tiekot saskaņots ar Valsts meža dienestu. Jāatrisina zemes iemērīšanas jautājumi, jo tā jāiemēra arī zem privatizējamām dzīvojamām mājām, bet pašlaik šie iemērīšanas darbi notiek ļoti gausi.

Līdz šim ir radušās neskaidrības ar diviem terminiem - privatizācijas sertifikāti un kompensācijas sertifikāti. Kompensācijas sertifikāti ir personām, kuras ir atteikušās no saviem īpašumiem, vai arī to uzņēmumu īpašniekiem, kuriem pēckara gados uzņēmumu vērtība ir kritusies un, atgūstot uzņēmumu, šī starpība tiek kompensēta sertifikātos. Priekšrocības šiem sertifikātiem ir noteiktas likumdošanā, taču reālajā dzīvē, kā uzskata Visvaldis Zvejs, šiem sertifikātiem nevajadzētu būt pārākiem. Tas vēl ir strīdīgs un risināms jautājums.

Vēl daudzi pārpratumi rodas tiem iedzīvotājiem, kuri jau ir privatizējuši dzīvokļus daudzdzīvokļu mājās. Nekādā gadījumā nedrīkst būt atšķirības ēkas uzturēšanas izmaksās un to iekasēšanā no privatizētā dzīvoklī un neprivatizētā dzīvoklī dzīvojošiem iedzīvotājiem. Uz privatizēta dzīvokļa iemītniekiem attiecas tie paši likumi un noteikumi. Ja kāds paraksta līgumu, kurā noteiktas citas ekspluatācijas izmaksas, tad tas ir nekompetences jautājums, ko dažkārt izmanto pašvaldības. Dzīvokļa īpašniekam vairs nav jāmaksā pašvaldībai dzīvokļa īre, bet jāmaksā tie paši ēkas ekspluatācijas maksājumi, kādi bija līdz privatizēšanai. Namu pārvaldei nav tiesību pieprasīt augstākas nama apsaimniekošanas maksas - tās ir vienādas visā mājā gan privatizētajiem, gan vēl neprivatizētajiem dzīvokļiem.

Bijušo Abrenes zemju īpašniekiem kompensācija ir paredzēta kompensācijas sertifikātos vai arī, iemērot zemi citā vietā.

Lai paātrinātu valsts un pašvaldību īpašuma privatizēšanu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi privatizācijas sertifikātu paātrinātas izmantošanas pamatprincipu projektu (skat. 2.lpp.).

Par dabas resursu nodokli

Roberts Zīle, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs — “Latvijas Vēstnesim”

Jau kādu laiku lauksaimnieku vidū no visām pusēm tiek apspriests dabas resursu nodoklis, ko ikdienas valodā vienkārši sauc par iepakojuma nodokli. Asas replikas bija lasāmas presē, amatpersonas radio tiešraidēs nokļuva jautājumu krustugunīs, bet pārstrādes uzņēmumu vadošie darbinieki lēsa, vai līdzekļus šā nodokļa nomaksai ņemt no ražotāja — izejvielu piegādātāja vai arī no patērētāja, kurš par pirktspējīgu nav nosaucams. Kamēr sabiedrībā risinās visvisādas diskusijas, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” savā gaitā dodas caur Saeimas komisijām. Šo ceļu nosaukt par vieglu gan negribētu, jo likumprojekts krietni apspriests tika gan pagājušās ceturtdienas, gan arī vakardienas, 5. novembra, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē. Nu tas ir sagatavots otrajam lasījumam plenārsēdē, kas, domājams, būs vēl šonedēļ.

Tūlīt pēc Budžeta un finansu komisijas sēdes “LV” lūdza komisijas priekšsēdētāju Robertu Zīli īsumā pastāstīt par lauksaimniekiem būtiskākajiem grozījumiem, kurus apspriežot ņemtas vērā gan Iepakotāju asociācijas, gan lielāko pārstrādes uzņēmumu iebildes. Roberts Zīle teica:

— Dabas resursu nodokļa maksātājam, kā ierosina vides valsts ministrs Indulis Emsis, tiks piemērotas četru veidu likmes: likme latos par 1 kilogramu iepakojuma materiāla, likme latos par 1 kilogramu vai 1 litru iepakotā produkta, likme procentos no iepakojuma vērtības un likme procentos no preces vai produkta vērtības. Tātad — nodokļa maksātājam būs četras iespējas, un viņš pats varēs izlemt, pēc kuras no likmēm viņš nodokli maksās, iesniedzot attiecīgos dokumentus. Te arī bija tā lielākā problēma, jo, ja mēs gribam šo nodokli noteikt atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, tad nedrīkstam diskriminēt importētājus attiecībā pret vietējiem ražotājiem. Līdz ar to pēc ilgām diskusijām tepat, komisijā, radījām pieņemamu formu šiem grozījumiem uz otro lasījumu — šīs četras likmes, no kurām maksātājs pats izvēlas sev atbilstošāko. Tādā gadījumā, ja nodokļu maksātājs nespēj iesniegt dokumentus konkrētai kravai vai konkrētai precei, lai maksātu nodokli pēc pirmajām trim likmēm, tad nodoklis būs jāmaksā pēc ceturtās likmes — procenti no preces vai produkta vērtības. Ja produkts tiks ražots šeit un importēts būs tikai iepakojamais materiāls, tad ar nodokli apliks tikai taru pēc likmes latos par kilogramu iepakojamā materiāla, protams, ja preces ražotājs to spēs pierādīt ar attiecīgi noformētiem dokumentiem. Ja tara tiek ražota tajā pašā uzņēmumā, kurā ražo produktu (kā tas esot parfimērijas fabrikā “Dzintars”), tad jāpierāda atbilstība vai nu pirmajai vai trešajai likmei, ko atkal izvēlēsies pats ražotājs.

Sarežģījumi radās tādēļ, ka mēs negribējām pārkāpt starptautiskos nolikumus un ierakstīt likumā, ka importētai produkcijai ir savādāks nodokļa maksāšanas režīms nekā vietējiem ražojumiem. Šīs četras noteiktās likmes ļauj pietiekami elastīgi noteikt maksājamā nodokļa lielumu dažādas izcelsmes produktiem, to atzīst arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas speciālisti un arī Muitas darbinieki, kuri īpaši uzsver savu darbošanos saskaņā ar starptautiskajiem principiem.

Pie šā likumprojekta strādā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, pieaicinot Vides un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijas speciālistus.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore